Saeimas Prezidijam

Saeimas Prezidijam

 

 

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas š.g. 11.marta sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumus un iekļaut tajā Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu ‘’Grozījumi likumā ‘’Par sapulcēm, gājieniem un piketiem’’’’, un nodot to vienai komisijai – Juridiskajai komisijai.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86. panta trešo daļu, Juridiskā komisija lūdz izskatīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā tajā pašā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: minētais likumprojekts uz___ lpp. un anotācija uz ___ lpp.

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa

 

 

 

Likumprojekts

 

 

 

“Grozījumi likumā “Par sapulcēm,

gājieniem un piketiem”

 

 

Izdarīt likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4.nr., 2003, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 13.panta pirmās daļas 4.punktu.

2. 15.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“ (5) Ja organizators nav ievērojis šā likuma prasības vai, ja pasākums var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības, izraisīt nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, pašvaldības amatpersona nekavējoties informē organizatoru par konstatētajiem trūkumiem norādot, ka gadījumā, ja minētie trūkumi netiks novērsti, tad par pasākuma rīkošanu tiks izsniegts atteikums. Organizatoram ir tiesības novērst norādītos trūkumus un iesniegt jaunu pieteikumu šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Lai novērstu šī panta piektajā daļā minētos draudus, pašvaldības amatpersona kopīgi ar organizatoru izskata nepieciešamās izmaiņas pasākuma norises vietā, laikā vai gājiena maršrutā. Pēc tam, kad pasākuma vieta, laiks vai gājiena maršruts ir mainīts, pašvaldības amatpersona izsniedz izziņu, kas apliecina to, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu. Ja pašvaldības amatpersona pamatoti uzskata, ka pasākuma rīkošana var radīt draudus valsts un sabiedrības drošībai, labklājībai un tikumībai, tad tā var noteikt ierobežojumus pasākuma rīkošanai vai izsniegt motivētu atteikumu.”.

3. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“Pašvaldības amatpersonas noteiktos ierobežojumus un atteikumu var pārsūdzēt tiesā. Tāpat var pārsūdzēt amatpersonas rīcību, ja tā neizskata pieteikumus šā likuma 15.panta noteiktajā laikā un kārtībā. Tiesa izskata šīs lietas triju dienu laikā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.”

4. Papildināt 20.panta pirmo daļu ar jaunu trešo teikumu:

“Ja pasākumā piedalās bērni, tad pasākuma vadītājs nodrošina šo bērnu tiesību aizsardzību atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam.”

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja S.Āboltiņa

 

 

 

 

 

Likumprojekta ‘’Grozījumi likumā ‘’Par sapulcēm,

gājieniem un piketiem’’’’

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts ir nepieciešams lai konkretizētu kārtību kādā veidā pašvaldību amatpersonas izskata pieteikumus par sapulču, gājienu vai piketu rīkošanu, kā arī likumprojektā ir paredzēts izdarīt grozījumus, kas nodrošinās pārsūdzības atbilstību Administratīvā procesa likuma normām, paredzot administratīvo lietu izskatīt ātrākā termiņā, nekā tas noteikts pašā likumā. Likumprojektā tiek ietverta arī norma, kas paredz, sapulces, gājiena vai piketa vadītājam nodrošināt bērnu tiesību aizsardzību atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam, ja pasākumā piedalās bērni.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas ar Saeimas Juridisko biroju

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Sabiedrība tiks informēta ar laikraksta ‘’Latvijas Vēstnesis’’, normatīvo aktu informācijas sistēmas (NAIS) starpniecību.

 

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja S.Āboltiņa