Likums

Likumprojekts

Likums par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos
I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietoti šādi termini:

1) apaļie kokmateriāli – mizoti vai nemizoti koka stumbra nogriežņi, kuru garums pārsniedz vienu metru un tievgaļa caurmērs – trīs centimetrus;

2) apjoms – koku vai apaļo kokmateriālu tilpums kubikmetros;

3) atlikums – starpība starp koku ciršanas apliecinājumā norādīto un cirsmas izstrādes procesā nocirsto koku apjomu vai noteiktā laikposmā saņemto un izsniegto apaļo kokmateriālu apjomu;

4) darījumi – šā likuma izpratnē – darbības ar kokiem un apaļajiem kokmateriāliem, kas nodibina, groza vai izbeidz tiesiskas attiecības (arī ja apaļie kokmateriāli tiek iegūti vai izmantoti darījumu veikšanai pēc to apstrādes vai pārstrādes);

5) faktiskais atlikums – koku vai apaļo kokmateriālu apjoms, kas atrodas pagaidu vai pastāvīgajā uzglabāšanas vietā;

6) izcelsme – informācija darījumu apliecinošā dokumentā par koku ciršanas vietu un koku iepriekšējo īpašnieku vai tiesisko valdītāju vai par apaļo kokmateriālu iepriekšējo īpašnieku;

7) izsniegtais apjoms – koku vai apaļo kokmateriālu apjoms, kāds noteiktā laikposmā noņemts no uzskaites pagaidu vai pastāvīgajā uzglabāšanas vietā;

8) iztrūkums – koku vai apaļo kokmateriālu apjoms, par kādu faktiskais atlikums ir mazāks par atlikumu;

9) koki – šā likuma izpratnē – cirsmā augoši koki, par kuriem saņemts koku ciršanas apliecinājums;

10) nezināmas izcelsmes apaļie kokmateriāli – apaļo kokmateriālu apjoms, par kādu faktiskais atlikums pārsniedz atlikumu;

11) pagaidu uzglabāšanas vieta:

a) viena vai vairākas vienā īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošas vienā kalendāra gadā izstrādātas cirsmas un tajās iegūto apaļo kokmateriālu nokraušanas vieta,

b) nokraušanas vieta tādiem apaļajiem kokmateriāliem, kuru ieguvei nav nepieciešams koku ciršanas apliecinājums;

12) pastāvīgā uzglabāšanas vieta – vieta, kurā tiek uzglabāti mizoti vai nemizoti apaļie kokmateriāli, kas paredzēti saimnieciskās darbības veikšanai, un kura nav pagaidu uzglabāšanas vieta;

13) personiskais patēriņš – apaļo kokmateriālu ieguve no īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošiem kokiem un to pašu apaļo kokmateriālu izmantošana īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai viņu radinieku vajadzībām, neveicot saimniecisko darbību;

14) pieļaujamā novirze – maksimālais apaļo kokmateriālu apjoms, par kādu drīkst atšķirties faktiskais darījuma apjoms no dokumentētā apjoma, ņemot vērā mērīšanas precizitāti;

15) saņemtais apjoms – koku vai apaļo kokmateriālu apjoms, kāds noteiktā laikposmā reģistrēts uzskaitē pagaidu vai pastāvīgajā uzglabāšanas vietā.

2.pants. Likuma mērķis ir izveidot koku un apaļo kokmateriālu vienotu uzskaites kārtību darījumos visos koku un apaļo kokmateriālu aprites posmos, kā arī veicināt godīgu konkurenci un nodokļu iekasēšanu.

3.pants. (1) Likums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuras ieguvušas īpašumā vai tiesiskā valdījumā kokus vai apaļos kokmateriālus vai kuras veic apaļo kokmateriālu uzglabāšanu, apstrādi un pārstrādi.

(2) Darījumos ar kokiem un apaļajiem kokmateriāliem iesaistītās personas nosaka koku un apaļo kokmateriālu apjomu un dokumentē darījumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja koki vai apaļie kokmateriāli paredzēti personiskam patēriņam, tos uzskaita šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā.

II nodaļa

Koku un apaļo kokmateriālu apjoma noteikšana

4.pants. Koku apjomu nosaka atbilstoši Meža valsts reģistrā norādītajiem inventarizācijas datiem vai izmantojot metodes, kas nodrošina mērīšanas precizitāti ar pieļaujamo kļūdu līdz 10 procentiem.

5.pants. Lai noteiktu apaļo kokmateriālu apjomu, tos uzmēra.

6.pants. (1) Apaļos kokmateriālus (arī malku) uzmēra saskaņā ar apaļo kokmateriālu uzmērīšanas Latvijas nacionālo standartu.

(2) Ja kāda no darījumā iesaistītajām personām apšauba apaļo kokmateriālu uzmērījuma rezultātus, attiecīgos rezultātus var testēt apaļo kokmateriālu uzmērīšanas jomā akreditētas organizācijas (turpmāk – akreditēta organizācija).

(3) Akreditētas organizācijas slēdz profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu.

(4) Apaļo kokmateriālu uzmērīšanā piemērojamo Latvijas nacionālo standartu, kā arī akreditācijas prasības organizācijām, kuras darbojas apaļo kokmateriālu uzmērīšanas jomā, un minimālo summu, par kādu var slēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa

Koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtība darījumos

7.pants. Koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos veic tādā veidā, lai varētu noteikt koku un apaļo kokmateriālu izcelsmi, atlikumu, saņemto un izsniegto apjomu.

8.pants. (1) Ja koku ciršanas apliecinājumā norādītais koku un pēc šo koku ciršanas iegūto apaļo kokmateriālu apjoms atšķiras, tad pēc cirtes veikšanas par pagaidu uzglabāšanas vietā faktiski saņemto apjomu uzskata attiecīgajā cirsmā iegūto apaļo kokmateriālu apjomu.

(2) Ja apaļo kokmateriālu faktiskais atlikums atšķiras no atlikuma ne vairāk kā par pieļaujamo novirzi, tiek uzskatīts, ka uzskaite atspoguļo patiesus datus. Ja atšķirība pārsniedz pieļaujamo novirzi, atlikumu precizē.

(3) Pieļaujamā novirze ir 10 procentu no atlikuma. Ja atlikums ir mazāks par 100 kubikmetriem, pieļaujamā novirze ir 10 kubikmetru.

9.pants. (1) Ja persona, kas nav meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, iegūst koku ciršanas tiesības, tā par attiecīgajā cirsmā faktiski iegūto apaļo kokmateriālu apjomu rakstiski informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(2) Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs informāciju par faktiski iegūto apaļo kokmateriālu apjomu pievieno saimnieciskās darbības pārskatam. Pārskatu iesniedz Valsts meža dienestā Meža likumā noteiktajā kārtībā.

10.pants. Koku un apaļo kokmateriālu uzskaites un darījumu apliecinošos dokumentus, to reģistrācijas kārtību un glabāšanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā dokumentē faktiski iegūto apaļo kokmateriālu apjomu un precizē atlikumu, ja faktiskais atlikums atšķiras no atlikuma, nosaka Ministru kabinets.

IV nodaļa

Uzskaites kārtība, ja kokus vai apaļos kokmateriālus

izmanto personiskam patēriņam

11.pants. (1) Ja kokus vai apaļos kokmateriālus izmanto personiskam patēriņam, koku un apaļo kokmateriālu apjomu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina mērīšanas precizitāti ar pieļaujamo kļūdu līdz 10 procentiem.

(2) Par personiskajam patēriņam iegūtajiem apaļajiem kokmateriāliem meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sastāda dokumentu, kurā norāda savus personas datus, faktiski iegūto apaļo kokmateriālu apjomu, koku sugu, to ieguves vietu un izmantošanas mērķi.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto dokumentu var sastādīt arī pēc kontroles institūcijas pieprasījuma.

(4) Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs šā panta otrajā daļā minēto dokumentu pievieno saimnieciskās darbības pārskatam. Pārskatu iesniedz Valsts meža dienestā Meža likumā noteiktajā kārtībā.

V nodaļa

Uzraudzība un kontrole, atbildība par likuma pārkāpumiem,

zaudējumu atlīdzināšana

12.pants. (1) Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

(2) Lai nesamazinātos normatīvajos aktos noteiktajai konfiskācijai pakļauto apaļo kokmateriālu vērtība, ar kontroles institūcijas lēmumu apaļos kokmateriālus var nodot realizācijai līdz lēmuma pieņemšanai par to konfiskāciju. Ja lēmumu par konfiskāciju nepieņem vai atceļ, realizācijā iegūtos līdzekļus atmaksā.

(3) Kārtību, kādā izsolē realizējami apaļie kokmateriāli, par kuriem pieņemts lēmums tos konfiscēt vai nodot realizācijai līdz lēmuma par konfiskāciju pieņemšanai, nosaka Ministru kabinets.

(4) Apaļos kokmateriālus, par kuriem pieņemts lēmums tos nodot realizācijai līdz lēmuma par konfiskāciju pieņemšanai, līdz attiecīgo apaļo kokmateriālu realizācijai nepārvieto. Par to uzglabāšanu ir atbildīgs pagaidu vai pastāvīgās uzglabāšanas vietas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

(5) Apaļos kokmateriālus, par kuriem pieņemts lēmums tos konfiscēt, uzglabā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13.pants. Ja persona, kas nav meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, nav izpildījusi šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktās prasības, kontroles institūcija par to informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Minētā informācija meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pamats civilprasības celšanai.

14.pants. (1) Likumā noteiktās kārtības ievērošanas uzraudzību un kontroli pagaidu uzglabāšanas vietās nodrošina Valsts meža dienests sadarbībā ar citām valsts institūcijām.

(2) Likumā noteiktās kārtības ievērošanas uzraudzību un kontroli pastāvīgajās uzglabāšanas vietās atbilstoši kompetencei nodrošina Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar citām valsts institūcijām.

Pārejas noteikums

Līdz šā likuma 6.panta ceturtajā daļā minētā Latvijas nacionālā standarta noteikšanai apaļos kokmateriālus uzmēra, nodrošinot mērīšanas precizitāti ar pieļaujamo kļūdu līdz 10 procentiem.

Zemkopības ministra vietā –

vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta “Likums par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Pēdējos gados Latvijā mežu ciršanas rezultātā iegūst vairāk kā 11 miljonus m3 apaļo kokmateriālu gadā (2000.gadā – 11miljonus, 2001.g. – 11,2 miljonus, 2002.gadā – 12,2 miljonus kubikmetru). No izcirstā apjoma lielākā daļa ir iegūta privātajiem mežu īpašniekiem piederošajos mežos (piemēram, 2001.gadā vairāk nekā 7 miljoni m3 tika iegūti privāto īpašnieku mežos un pašvaldību mežos). Zemes īpašumu denacionalizācijas un reformu rezultātā izveidojušies aptuveni 159 tūkstoši privāto mežu īpašumu ar vidējo platību 8 hektāri, kas nosaka nepieciešamību noteikt vienotu uzskaites kārtību apaļajiem kokmateriāliem un kokiem, kuru ciršanai saņemts koku ciršanas apliecinājums (turpmāk – koki), neatkarīgi no to īpašuma piederības. Nepietiekami reglamentētās kokmateriālu uzskaites, nepareizi uzrādītu koku izciršanas, eksporta, importa un tranzīta apjomu un kļūdaini norādītu kokmateriālu izcelsmes vietu dēļ Latvijā ik gadus netiek uzskaitīts ievērojams daudzums apaļo kokmateriālu. Tā rezultātā ir apgrūtināta nodokļu administrēšana un būtiski samazinās valsts iekasēto nodokļu apjoms. Pilnvērtīgai apaļo kokmateriālu uzskaitei traucē apaļo kokmateriālu uzmērīšanas noteikumu jeb attiecīga apaļo kokmateriālu uzmērīšanas Latvijas nacionālā standarta trūkums. Līdz šim Latvijas likumdošanā nebija noteikts deleģējums piemērot kokmateriālu transporta pavadzīmes - rēķina vai citu dokumentu, uz kuru pamata kokus un apaļos kokmateriālus saņem, reģistrē uzskaitē un noņem no uzskaites, pielietošanu visiem koku un kokmateriālu apritē iesaistītiem subjektiem. Spēkā esošie likumdošanas akti nenosaka atbildību par koku un apaļo kokmateriālu uzskaites pārkāpumiem atbilstoši kaitējuma raksturam, kā arī neregulē precīzu konfiskācijai pakļauto apaļo kokmateriālu konfiskācijas kārtību.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts “Likums par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos” nosaka dokumentu, uz kuru pamata kokus un apaļos kokmateriālus saņem, reģistrē uzskaitē un noņem no uzskaites, pielietošanu visām fiziskām un juridiskām personām un vienotu darījumu ar kokiem un apaļajiem kokmateriāliem uzskaites kārtību, sākot no ciršanas apliecinājuma saņemšanas brīža līdz tā nodošanai pirmajai pārstrādei jeb brīdim, kad apaļais kokmateriāls iegūst citu formu. Koku un apaļo kokmateriālu uzskaite to uzglabāšanas vietās jākārto tā, lai kontrolējošās institūcijas jebkurā brīdī varētu konstatēt uzglabāšanas vietās ienākušo un no tām izgājušo apaļo kokmateriālu apjomu, kā arī pārliecināties par uzglabāšanas vietā faktiski esošo koku un apaļo kokmateriālu atlikuma atbilstību uzskaites datiem.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Samazinoties nezināmas izcelsmes apaļo kokmateriālu plūsmas apjomam, palielināsies nodokļu ieņēmumi.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Tiek veicināta godīga konkurence uzņēmējdarbībā un paaugstināsies Latvijas meža nozares konkurētspēja. Precīzi definēta koku un apaļo kokmateriālu uzskaites darījumos administratīvā procedūra. Kontrolējošām institūcijām būs vieglāk kontrolēt apritē esošo kokmateriālu apjomu un darījumu ar tiem uzskaiti.
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
						(tūkst. latu)
Rādītāji						Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi		Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos						Likumprojektā paredzētā koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtība nodrošinās valsts vai pašvaldību budžeta ieņēmumu palielināšanos.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos						Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme						Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai						Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins						Likumprojekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.			Papildus nepieciešams izdot sagatavotos Ministru kabineta noteikumu projektus “Darījumu ar kokiem un apaļajiem kokmateriāliem uzskaites noteikumi”, Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kā izsolē realizējami apaļie kokmateriāli, par kuriem pieņemts lēmums tos konfiscēt vai nodot realizēšanai līdz lēmuma pieņemšanai par to konfiskāciju”, likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kā arī Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumos Nr.252 “Kokmateriālu transporta pavadzīmes – rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība””. Attiecībā uz apaļo kokmateriālu uzmērīšanu Latvijas nacionālā standarta statusā reģistrēts standarts LVS 82:2003 “Apaļo kokmateriālu uzmērīšana” un tiek gatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, kas šo standartu apstiprinās kā obligāti piemērojamu.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību									Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām									Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem									Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju								Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)				Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)				Komentāri
Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Likumprojekts ir izskatīts un akceptēts Meža konsultatīvajā padomē, kurā darboties deleģēti pārstāvji no Latvijas meža īpašnieku asociācijas, asociācijas “Latvijas koks”, Latvijas Mežizstrādātāju savienības, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas, Latvijas Meža nozaru arodu biedrības, Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienības. Likumprojekts izskatīts arī Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas darba grupā.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Atbalsta.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Notikušas konsultācijas ar meža nozares interešu grupu pārstāvjiem, kas atbalsta likumprojekta tālāku virzību.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Konsultācijas nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas							Jaunas valsts institūcijas netiek radītas un papildus finansiālais nodrošinājums nav nepieciešams.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu							Publicējot informāciju presē likumdošanā noteiktajā kārtībā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo							Likumdošanā noteiktā kārtībā.

Zemkopības ministrs M.Roze

03.19.12. 11:06

M.Graudums

7027593, Martins.Graudums@zm.gov.lv

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

L.Straujuma

S.Grigaļūna

D.Malzubre

M.Graudums