1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ūdens apsaimniekošanas likumā 5.panta desmitās daļas 3.punktā dotais deleģējums (pazemes un virszemes ūdeņiem noteikt augstas, labas un vidējas kvalitātes kritērijus) neļauj veikt virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātes raksturojumu atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas 2000/60/EC prasībām, jo direktīva paredz virszemes ūdeņus pēc ekoloģiskās kvalitātes iedalīt piecās, bet pēc ķīmiskās kvalitātes – divās klasēs un pazemes ūdeņiem direktīva prasa noteikt divas ķīmiskās kvalitātes klases. Ūdens apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 1.punkts paredz līdz 2003.gada 22.decembrim noteikt prasības ūdeņu monitoringam un monitoringa programmu izstrādei, tai skaitā peldūdeņu un peldvietu monitoringam. Peldūdeņu un peldvietu monitorings izdalīts atsevišķi, jo likuma izstrādes laikā tika plānots, ka 2003. gadā Eiropas Savienībā pieņems jaunu direktīvu par peldvietu ūdeņiem un tāpēc būs nepieciešams deleģējums, lai pārņemtu direktīvas prasības ar Ministru kabineta noteikumiem. Tā kā direktīvas pieņemšana ir aizkavējusies un tiek plānota ne ātrāk kā 2004. gada beigās, nepieciešams pārcelt termiņu peldvietu un peldūdeņu monitoringa nosacījumu pieņemšanai (pārējais likuma 22. panta piektās daļas deleģējums ir izpildīts.). Termiņa pārcelšanas neietekmēs peldvietu ūdeņu kvalitātes kontroli, jo nosacījumi peldvietu un peldūdeņu monitoringam jau ir noteikti divos spēkā esošos tiesību aktos: Ministru kabineta 1998. gada 11. augusta noteikumos Nr. 300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” un Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumos Nr. 118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”. Pēc jaunās ES direktīvas pieņemšanas, tajos būs jāizdara grozījumi vai arī jāizdod jauni noteikumi.

Ūdens apsaimniekošanas likuma 22. pantā noteikta prasība izsniegt ūdens resursu lietošanas atļauju. Ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos (01.02.2004.) administratīvais akts ir jāizdod viena mēneša laikā (64.pants pirmā daļa), ja normatīvajā aktā nav noteikts īsāks termiņš. Atļaujas ūdens resursu lietošanai izsniegšana ir saistīta ar detalizētāku izpēti, ekspertu atzinuma saņemšanu un sabiedrības informēšanu. Tādēļ, atsevišķos gadījumos atļauju nevarēs izsniegt viena mēneša laikā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta uzdevums ir precizēt atsevišķas Ūdens apsaimniekošanas likuma normas. Pirmkārt, tiek precizēts virszemes un pazemes ūdeņu iedalījums kvalitātes klasēs, lai to skaits atbilstu citās ES dalībvalstīs izmantotajam un datus par ūdeņu stāvokli būtu iespējams savstarpēji salīdzināt. Otrkārt, likumā precizēts termiņš uzdevumu izpildei. Jau pašlaik divi tiesību akti nosaka prasības peldūdeņu monitoringam, un izmaiņas šajās prasībās būs nepieciešamas tikai pēc jaunās peldūdeņu direktīvas pieņemšanas Eiropas Savienībā. Minēto direktīvu plānots pieņemt 2004. gada beigās, dodot dalībvalstīm 2 gadus laika tās prasību iestrādei nacionālajā likumdošanā. Tāpēc likumprojekts paredz izstrādāt jaunus nosacījumus par peldūdeņu un peldvietu monitoringu līdz 2006.gada beigām. Treškārt, atbilstoši Administratīvā procesa likumam tiek papildināts likuma pants par ūdens resursu lietošanas atļauju izsniegšanu. Tā kā patreiz lēmuma pieņemšanas kārtību un termiņus ūdens resursu lietošanas atļauju izsniegšanai, kas pēc būtības ir administratīvais akts, nosaka MK noteikumi, bet pēc Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanas (01.02.2004), savādākus termiņus var paredzēt tikai ar likumu, tad ir nepieciešams MK noteikumos ietverto termiņu regulējumu paredzēt likumā. Rezultātā, izstrādātie grozījumi nodrošinās atļauju izsniegšanas procedūru juridisku saskaņošanu ar administratīvā procesa regulējumu.

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Noteikumu projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts piedāvā noteikt maksimālo termiņu ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanai, kas atļaujas pieprasītājam dod iespēju prognozēt un plānot laiku no atļaujas pieprasīšanas līdz darbības uzsākšanai.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Virszemes ūdeņu iedalījums piecās kvalitātes klasēs labāk atspoguļos to stāvokli un ļaus racionālāk izvēlēties to uzlabošanai veicamos pasākumus un izvērtēt šādu pasākumu ekonomisko lietderību. Pārējie likumprojekta nosacījumi vidi būtiski neietekmēs.

tūkst. Ls

Rādītāji

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Būs jāaizdara grozījumi tiesību aktos kuri regulē peldūdeņu un peldvietu monitoringu: Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumos Nr. 300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” un Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr. 118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”.

2. Cita informācija

Likumprojekts regulē tiesiskās attiecības atbilstoši tiesību aktu hierarhijai, ņemot vērā APL iestrādāto nosacījumu par speciālo likumu normām (3.pants).

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra direktīvas 2000/60/EC prasību pārņemšanu Latvijas likumdošanā, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai sasitošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekta ieviešana palīdzēs īstenot 2003. 24. oktobrī Baltijas vides ministru sanāksmes laikā parakstītos tehniskos protokolus par sadarbību ar Igauniju un Lietuvu upju baseinu apsaimniekošanā.

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra direktīvas 2000/60/EC, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdens aizsardzības politikas jomā (OJ No L 327/1, 22/12/2000, p.0001)

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

neatbilst)

Komentāri

1.punkts

Direktīva 2000/60/EC, 5.pielikuma 1.2., 1.4.2. un 1.4.3. punkts, kā arī 2.2.4. un 2.4.5. punkts

Atbilst

2.punkts

Nav saistīts ar ES tiesību aktiem

3. punkts

Nav saistīts ar ES tiesību aktiem

Atbilst vēl diskusiju procesā esošās ES direktīvas par peldūdeņu kvalitātes menedžmentu noteiktajiem termiņiem.

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

_________________

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedrības domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts institūciju funkcijas neietekmē.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un tiks ievietots „Internet” tīklā Vides ministrijas mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar