Likums

Likumprojekts

Grozījumi Būvniecības likumā

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt visā likumā vārdus "vai arhitekta prakses".

2. 1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) būveksperts – persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi un ir apliecinājusi savu kompetenci attiecīgajā jomā;";

izteikt 29.punktu šādā redakcijā:

"29) arhitekta prakse – arhitekta patstāvīga profesionāla darbība;";

papildināt pantu ar 31.punktu šādā redakcijā:

"31) arhitekts – persona, kurai ir patstāvīgas prakses tiesības saskaņā ar likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"."

3. Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus "nav pretrunā" ar vārdiem "ir saskaņā".

4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. (1) Ja fiziskās personas ir saņēmušas attiecīgus būvprakses sertifikātus, tām ir patstāvīgas prakses tiesības šādās būvniecības jomās:

1) inženierizpēte;

2) projektēšana;

3) būvekspertīze;

4) būvdarbu vadīšana;

5) būvuzraudzība.

(2) Ministru kabinets nosaka būvprakses sertifikātu piešķiršanas, reģistrēšanas un anulēšanas kārtību, kā arī arhitektu reģistrēšanas kārtību.

(3) Būvprakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

(4) Būvprakses sertifikāts nav nepieciešams arhitekta praksei."

5. Izteikt 10.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci tajās būvniecības jomās, kurās šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektētājiem un būvdarbu vadītājiem ir patstāvīgas prakses tiesības saskaņā ar šā likuma 8.pantu."

6. Izteikt 10.1 panta ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) personālsabiedrības izraudzītajam būvprojektētājam un būvdarbu vadītājam ir patstāvīgas prakses tiesības saskaņā ar šā likuma 8.pantu."

7. Izslēgt 27.panta trešās daļas otro teikumu.

8. Izteikt 35.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja viens no būvniecības dalībniekiem ir noslēdzis līgumu ar otru būvniecības dalībnieku, kuram saskaņā ar šā likuma 8. vai 10.pantu nav tiesību veikt līgumā paredzētos darbus, un pēdējā nekompetences dēļ ir nodarīti zaudējumi trešajām personām, tad par minētajiem zaudējumiem materiāli atbildīgs ir pirmais būvniecības dalībnieks."

Ekonomikas ministra vietas izpildītājs –

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

I.Gaters

Likumprojekta

“Grozījumi Būvniecības likumā”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	1. Saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu noteikts, ka, ja fiziskās personas ir saņēmušas attiecīgu būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu, tām ir patstāvīgas prakses tiesības. Vienlaikus prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai arhitektūras un būvniecības jomā ir noteiktas likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu” 7., 8. pantā un Ministru kabineta 21.05.2002. noteikumos nr.194 “Izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”, kas atbilst direktīvai 85/384/EEC “par diplomu, sertifikātu un citu formālo kvalifikāciju atzīšanu arhitektūrā, un pasākumiem, kuri atvieglo iespēju uzsākt darbu profesijā un nodrošina brīvību sniegt pakalpojumus”. Atbilstoši direktīvai arhitektūras jomā reglamentēta tiek izglītība, pēc kuras apgūšanas persona ir tiesīga sniegt pakalpojumus arhitektūras jomā un nenosaka nekādas papildus prakses prasības. Ja Latvijā tiek saglabāta prasība pēc arhitekta prakses sertifikāta, tad personai, kas ieguvusi izglītību Latvijā un vēlēsies strādāt citā ES dalībvalstī, kas neizvirza prakses prasību darbam arhitektūras jomā, tiks izvirzītas nepamatoti augstas profesionālās kvalifikācijas prasības salīdzinājumā ar tām personām, kuras ieguvušas tiesības sniegt pakalpojumus arhitektūras jomā dotajā ES dalībvalstī. 2. Būvniecības likuma 27. pantā ir noteikts, ka būvuzraudzību var veikt projekta autors. Šāda norma ir pretrunīga, jo būvdarbu gaitā var atklāties projekta kļūdas, kuras autors ne vienmēr ir ieinteresēts atklāt. Šādos gadījumos tikai neatkarīgs būvuzraugs var objektīvi darboties pasūtītāja interesēs.
2. Tiesību akta projekta būtība	1. Likuma projekts paredz atcelt prasību pēc arhitekta prakses sertifikāta. Arhitekta profesijas reglamentācija tiek saglabāta likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un atbilst ES direktīvas prasībām. 2. Likuma 27.punktā tiek svītrots panta daļa, kurā noteikts, ka būvuzraudzību var veikt projekta autors
3. Cita informācija	Attiecīgs grozījums ir sagatavots likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kurā paredzēts svītrot no likuma prasību par arhitekta prakses sertifikātu.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Palielināsies to personu skaits, kas pastāvīgi var darboties arhitektūras jomā. Tiks radīti vienādi priekšnosacījumi Latvijas arhitektu konkurētspējai vienotā ES darba tirgū.
3. Sociālo seku izvērtējums	Netiks pieļauta Latvijas arhitektu diskriminācija pret arhitektiem no tām ES dalībvalstīm, kurās arhitektiem ir tiesības sniegt pakalpojumus uzreiz pēc augstskolas beigšanas.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	nav

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	tūkst. Ls
Rādītāji		Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Tiesību akts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos
3. Finansiālā ietekme
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Tiesību akts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Tiesību akts šo jomu neskar
6. Cita informācija		Tiesību akts šo jomu neskar

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

jāveic grozījumi:

- Ministru kabineta 08.07.2003. noteikumos nr.383 “Par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu”,

- Ministru kabineta 21.05.2002. noteikumos nr.194 “Izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”

2. Cita informācija

paralēli sagatavoti grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts atceļ arhitekta profesijas kvalifikācijas prasības, kuras saskaņā ar Ministru Padomes direktīvu 85/384/EEC “Par diplomu, sertifikātu un citu formālo kvalifikāciju atzīšanu arhitektūrā, un pasākumiem, kuri atvieglo iespēju uzsākt dabu profesijā un nodrošina brīvību sniegt pakalpojumus” nav obligātas.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Tiesību akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Noteikumu projekta sagatavošanas procesā notika konsultācijas ar Latvijas Arhitektu savienības pārstāvjiem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Saskaņojums panākts ar Latvijas Arhitektu savienības (LAS) priekšsēdētāju, kurš ir organizācijas vēlēta persona un pārstāv LAS intereses valsts, sabiedriskās un starptautiskās organizācijās.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	nav veiktas
5. Cita informācija	-
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunu institūciju radīšana vai paplašināšana nav nepieciešama.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Ekonomikas ministrijas mājas lapā un normatīvajos aktos noteiktajās publikācijās.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Tiesību akts jaunus ierobežojumus indivīdam neuzliek.
4. Cita informācija	-

Ministrs J.Lujāns

Ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J.Lujāns

K.Gerhards

M.Līdumniece

J.Eglītis

Dz.Grasmanis

10.12.2003 18:15

Dzintars Grasmanis

7013040, dzintars.grasmanis@em.gov.lv