Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 6.panta 7.punktā vārdus "Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijai" ar vārdiem "Sociālo pakalpojumu pārvaldei".

2. Izslēgt 10.panta ceturto daļu.

3. Izslēgt 14.panta 4., 5. un 6.punktu.

4. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Sociālo pakalpojumu pārvalde

(1) Sociālo pakalpojumu pārvalde ir Labklājības ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalās valsts politikas īstenošanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā.

(2) Sociālo pakalpojumu pārvalde veic šādas galvenās funkcijas:

1) nodrošina šā likuma īstenošanu un valsts līdzdalību sociālo pakalpojumu sniegšanā;

2) analizē un novērtē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomas attīstību un sniedz priekšlikumus par valsts sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas pilnveidošanu;

3) kontrolē sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un administratīvi soda sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem.

(3) Veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas."

5. Izslēgt 16.pantu.

6. Izslēgt 17.panta otrajā daļā vārdus "sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un sociālo dienestu vadītāju atestācijas kārtību un".

7. Izslēgt 30.panta pirmajā daļā vārdus "vai vadītājs".

8. Izslēgt 41.pantā vārdus "ir reģistrētas sociālā darba speciālistu reģistrā un saņēmušas sociālā darbinieka sertifikātu".

 

9. Izslēgt 42.pantā vārdus "ir reģistrētas sociālā darba speciālistu reģistrā un saņēmušas sociālā rehabilitētāja, sociālā aprūpētāja vai sociālās palīdzības organizatora sertifikātu".

10. Izslēgt 43. un 44.pantu.

11. Izteikt pārejas noteikumu 1.punktu šādā redakcijā:

"1. Šā likuma 10.panta pirmā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī."

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

"1.1 Šā likuma 41. un 42.pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī."

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8. Līdz Sociālo pakalpojumu pārvaldes izveidošanai tās funkcijas pilda Labklājības ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde Sociālās palīdzības fonds."

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.aprīlī.

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

 

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1. Atbilstoši deleģējumam Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (turpmāk – likumā) sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un sociālo dienestu vadītāju atestācijas un sociālā darba speciālistu sertifikācijas un reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādes gaitā ir radušies atšķirīgi viedokļi par iepriekšminētās atestācijas un sertifikācijas lietderību, kā rezultātā 2003.gada 26.jūnijā Labklājības ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība vienojās atteikties no sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un sociālo dienestu vadītāju atestācijas un sociālā darba speciālistu sertifikācijas, jo:

- sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un sociālo dienestu vadītāju atestācija tika atzīta par neefektīvu izmaksu metodi sociālo pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā. Efektīva personāla politika un no tā sekojošā institūcijas darba organizācija un sniegto pakalpojumu kvalitāte ir katra darba devēja (pašvaldības u.c.) atbildība. Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroli un sekmēšanu var nodrošināt, veicot sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstības Ministru kabineta noteiktajām prasībām pārbaudi un uzraudzību bez institūciju vadītāju atestācijas mehānisma izveides;

Sociālā darba speciālistu sertifikācijas lietderība atbilstoši Ekonomikas ministrijas iebildumiem tika izvērtēta starpinstitūciju diskusijā, secinot, ka sertifikācijas mērķi – novērtēt un atzīt sociālā darba speciālistu teorētiskās zināšanas, profesionālo iemaņu un profesionālo īpašību atbilstību profesionālajiem standartiem - var sasniegt, iegūstot atbilstošu augstāko izglītību, un nav nepieciešams šos speciālistus sertificēt. Tāpat tika atzīts, ka sociālā darba profesija nav uzskatāma par bīstamu profesiju, kurai būtu nepieciešama sertifikācija;

Atsakoties no sociālā darba speciālistu sertifikācijas zūd nepieciešamība reģistrēt un uzturēt informāciju par sertificētajiem un praktizēt tiesīgiem sociālā darba speciālistiem.

2. Likuma 15. un 16.pants nosaka attiecīgi Valsts sociālo pakalpojumu aģentūras un Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijas izveidi.

 

Izvērtējot Valsts sociālo pakalpojumu aģentūrai un Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijai paredzētās funkcijas, tika konstatēts, ka plānotās aģentūras funkcijas neatbilst Publisko aģentūru likumā noteiktajām Valsts aģentūras funkcijām, un ka nav nepieciešams veidot jaunu Valsts iestādi – Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekciju, bet pakalpojumu kvalitāti var kontrolēt Sociālās palīdzības fonds.

Paredzēts, ka plānotās aģentūras un sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijas deleģētās funkcijas veiks LM pakļautībā, valsts iestādes statusā esošais, Sociālās palīdzības fonds. Vienlaicīgi tiek ierosināts mainīt Sociālās palīdzības fonda nosaukumu un turpmāk to saukt par Sociālo pakalpojumu pārvaldi.

3. Sakarā ar to, ka likuma 30.pantā ir noteikts, ka sociālās aprūpes padomes sastāvā var ietilpt arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, kas traucē padomei objektīvi lemt par ieteikumiem institūcijas vadītājam, tad nav pamatota vadītāja iekļaušana padomē.

4. Šobrīd Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 10.panta 1.daļa paredz, ka, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem līdz 2008. gada 1.janvārim, 2003.gada 16.septembra Ministru Kabineta komitejas sēdes protokolā Nr. 33 ir uzdots Labklājības ministrijai izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Ņemot vērā minēto ir nolemts pagarināt esošo spēkā stāšanās laiku līdz 2010. gada 1. janvārim.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā paredzēts:

(1)Izslēgt normas par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un sociālo dienestu vadītāju atestāciju un sociālā darba speciālistu sertifikāciju un reģistrāciju un deleģējumu Ministru kabinetam noteikt to kārtību.

(2)Noteikt Sociālo pakalpojumu pārvaldes kā Labklājības ministrijas padotības iestādes uzdevumus, lai atteiktos no Valsts sociālo pakalpojumu aģentūras un Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijas izveides.

(3)Izslēgt normu par iespēju institūcijas vadītāja iekļaušanu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas Sociālās aprūpes padomes sastāvā.

(4) Ņemot vērā 2003. gada 16. septembra Ministru kabineta komitejas sēdes protokolā Nr. 33 uzdoto ir nolemts pagarināt 10. panta 1. daļas - lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem, spēkā stāšanās laiku līdz 2010. gada 1. janvārim.

 

 

3. Cita informācija

-

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav tiešas ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nav tiešas ietekmes

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts attiecas galvenokārt uz sociālo pakalpojumu administrēšanas plānoto izmaksu samazināšanu un vienkāršošanu, kas radīs netiešu pozitīvu ietekmi uz sabiedrību kopumā.

4. Ietekme uz vidi

Nav tiešas ietekmes

5. Cita informācija

-

 

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

2004

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

235,2

0

0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

235,2

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme

0

0

0

0

0

1

2

3

4

5

6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

0

0

0

0

0

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

0

0

0

0

0

6. Cita informācija

Likumprojekta īstenošana neradīs izmaiņas pieņemtā budžeta izdevumos vai ieņēmumos, bet nebūs nepieciešami iepriekš plānotie, bet faktiski nepiešķirtie, papildus resursi Sociālās palīdzības fonda reorganizācijai par Valsts sociālo pakalpojumu aģentūru un jaunas institūcijas - Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijas izveidei, kā arī sociālā darba speciālistu sertifikācijas un reģistrācijas un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un sociālo dienestu vadītāju atestācijas organizēšanai.

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

1.Vienlaicīgi sagatavots likumprojekts ”Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

2. Divu mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas paredzēts izstrādāt Ministru kabineta noteikumu “Sociālo pakalpojumu pārvaldes nolikums”.

3. Divu mēnešu laikā pēc likuma pieņemšanas tiks izstrādāti grozījumi šādos Ministru kabineta noteikumos:

1) 15.04.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr.168 "Kārtība, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās par valsts budžeta līdzekļiem";

2) 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr.246 "Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgie bērni saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem";

3) 27.05.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr. 274 ‘’Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem’’;

4) 27.05.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr. 278 “ Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība”;

5) 27.05.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr.285 “Kārtība, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus”;

6) 2003.gada 14.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.15 „Labklājības ministrijas nolikums”.

 

 

2. Cita informācija

-

 

 

 

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav saistības

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Nav saistības

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Nav saistības

 

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Nav saistības

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)

Komentāri

-

-

-

5. Cita informācija

-

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas profesionālo sociālo un aprūpes darbinieku asociāciju, Latvijas sociālās aprūpes institūciju asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas profesionālo sociālo un aprūpes darbinieku asociācija atbalstīja atteikšanos no sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un sociālo dienestu vadītāju atestācijas, sertifikācijas un sociālā darba speciālistu reģistrācijas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi veikti Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta darbiniekiem piedaloties reģionālajos semināros pašvaldību vadītājiem sociālā darba speciālistiem..

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas

5. Cita informācija

-

 

 

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas netiks veidotas, nepieciešamo uzdevumu izpilde tiks nodrošināta uz Sociālās palīdzības fonda bāzes, paplašinot esošās funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiks organizēti Sociālo pakalpojumu pārvaldes informatīvie semināri

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

-

Labklājības ministre D. Staķe

 

Valsts sekretāre

Eiropas un Juridisko lietu departamenta direktora vietnieks

Par kontroli atbildīgā persona

Atbildīgā amatpersona

 

     

B.Paševica

J. Aizsils

Z.Uzuliņa

I.Skrodele

 

15.01.2004 9:50

1370

I.Skrodele

7021662, Ilze.Skrodele@lm.gov.lv