Līgums angļu valodā

Līgums angļu valodā

Līgums latviešu valodā

Anotācija

 

Likumprojekts

Par Līgumu par izmēģinājumu vietu Kioto mehānismu izmantošanai

Baltijas jūras reģiona enerģētikas projektos

1.pants. Līgums par izmēģinājumu vietu Kioto mehānismu izmantošanai Baltijas jūras reģiona enerģētikas projektos (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Ekonomikas ministrija koordinē Līgumā paredzēto saistību izpildi.

3.pants. Līgums stājas spēkā tā 14.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Līgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

 

 

 

 

Ekonomikas ministra

vietas izpildītājs –

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

I.Gaters

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Projekts

akceptēts ar Ministru kabineta

2003.gada 23.septembra rīkojumu Nr. 602

 

AGREEMENT

ON A TESTING GROUND FOR APPLICATION OF THE KYOTO

MECHANISM ON ENERGY PROJECTS IN THE BALTIC SEA REGION

 

Whereas the Governments of the countries in the Baltic Sea Region, hereunder Denmark, Estonia, Finland, Germany, Iceland, Latvia, Lithuania, Norway, Poland, Russia and Sweden, hereinafter named as the Parties, have ratified the United Nations Framework Convention on Climate Change (UNFCCC) and have ratified or are in the process of ratifying the Kyoto Protocol, adopted by the Conference of the Parties to the UNFCCC at its third session;

Whereas the Ministers of Energy of the Baltic Sea Region decided, in Vilnius in November 2002, to establish the Testing Ground for international cooperation in the use of flexible mechanisms, as: envisaged by the" same "ministers at their Helsinki Conference in 1999, with the objectives to build capacity and competence to use the" Joint Implementation (JI) mechanism, to promote the realization of high quality projects in the energy sector generating emissions reductions, to develop methods and procedures in conformity with the rules and guidelines of the Kyoto Protocol, to collaborate in addressing administrative and financial barriers, and to minimize transaction costs, especially regarding small scale JI projects, to facilitate generation, ensure issuance and transfer of Emission Reduction Units (ERUs) and Assigned Amount Units (AAUs) related to or accruing from n projects, and to implement projects early and offer credit for emissions reductions prior to 2008 by appropriate means;

Whereas the Nordic Environment Ministers and Nordic Energy Ministers in 2000 agreed to work for establishment of a Testing Ground and an investment fund in relation to the Nordic Environment Finance Corporation (NEFCO), confirmed their support in 2001 and, for the same purpose, the Nordic Energy Ministers decided in June 2002 to establish a Testing Ground Facility;

Whereas Article 6 of the Kyoto Protocol allows an Annex I Party, with a commitment inscribed in Annex B to the Kyoto Protocol to transfer to or acquire from an other Annex I Party emission reduction units (ERUs) resulting from projects aimed at reducing anthropogenic emissions by sources or enhancing anthropogenic removals by sinks for the purpose of meeting its commitments under Article 3 of the Protocol;

Whereas Article 17 of the Kyoto Protocol allows an Annex I Party with a commitment inscribed in Annex B to the Kyoto Protocol to transfer or acqilire Assigned Amount Units (AAUs), for the purpose of fulfilling its commitments under Article 3;

Noting in particular Article 3.10 and 3.1 of the Kyoto Protocol on transfer and

acquisition of ERUs or AAUs accruing from the use of Joint Implementation and -

Emissions Trading;

Further noting that the Parties to the UNFCCC agreed on the principles, modalities, rules and guidelines for the Kyoto Mechanisms at the Seventh Conference of the Parties in Marrakech;

Further noting the importance of complying with the obligations under Article 5 and 7 of the Kyoto Protocol;

The Parties to this Agreement have agreed as follows:

Article I

Definitions

For the purposes of the present Agreement:

1. "Assigned Amount Unit" means a unit issued in a national registry pursuant to the Kyoto Protocol and is equal to one metric tonne of carbon dioxide equivalent;

2. "BASREC" means Baltic Sea Region Energy Cooperation;

3. "BASREC Regional Handbook on Procedures for Joint Implementation in the Baltic Sea Region" means the handbook developed for BASREC to provide guidance for implementation of JI projects under this Testing Ground Agreement;

4. "Emission Reduction Unit" means a unit issued in a national registry pursuant to the Kyoto Protocol and is equal to one metric tonne of carbon dioxide equivalent;

5. "Host Party" means the country in which the project is implemented and which transfers assigned amount units and/or emission reduction units;

6. Independent Entity" means an entity accredited by the Kyoto Protocol Article 6 Supervisory Committee to determine and verify whether a JI project and the ensuing reductions in emissions meet the requirements of Article 6 of the Kyoto Protocol. Until such Independent Entities have been accredited, entities accredited as operational entities under Article 12 of the Kyoto Protocol may, for the purpose of this agreement, fill the functions of an Independent Entity;

7. "Investor Party!Parties" means the country/countries investing in the project and acquiring assigned amount units and/or emission reduction units;

8. "Joint Implementation project" (JI project) means a project implemented jointly by an Investor Party/Parties and a Host Party aimed at reducing emissions of greenhouse gases and that meets all requirements of Article 6 of the Kyoto Protocol;

9. "Kyoto Mechanisms" means the mechanisms established under Article 6 (Joint Implementation), Article 12 (Clean Development Mechanism) and Article 17 (Emissions Trading) of the Kyoto Protocol;

10. "Kyoto Protocol" means the Kyoto Protocol to the United Nations Framework Convention on Climate Change (UNFCCC). Whenever Kyoto Protocol is referred to in this Agreement, it also refers to all relevant decisions adopted under the UNFCCC and the Kyoto Protocol, in particular on principles, modalities, rules and guidelines for the Kyoto Mechanisms;

11. "Legal Entity" means any company or corporation, privately or state owned, or government institution or state authority;

12. "Verification" means a procedure where an Independent Entity or a Host Party verifies that reductions in emissions accruing from a JI project are additional to any that would otherwise occur accordance with the requirements of Article 6 of the Kyoto Protocol.

Article 2

Baltic Sea Region Testing Ground

The Parties agree to establish a Testing Ground for the Baltic Sea Region to gain experience from and facilitate the use of Joint Implementation (JI) under Article 6 and Emissions Trading (ET) under Article 17 of the Kyoto Protocol and to implement projects generating emission reductions prior to and during the commitment period commencing in 2008, in order to reduce anthropogenic emissions of greenhouse gases cost-effectively.

Article 3

Objectives of Testing Ground Cooperation

a) to build capacity and competence to use the Kyoto mechanisms and promote common understanding of concepts, rules and guidelines for use of the flexible mechanisms of the Kyoto Protocol, to promote realization of high quality projects in the energy sector generating emissions reductions;

b) to gain experience with the Joint Implementation (JI) mechanism under the Kyoto Protocol in the energy sector, especially with projects in the fields of energy saving, energy efficiency, fuel switching in combination with energy efficiency or saving, and renewable energy sources;

c) to develop methods and procedures in conformity with the rules and guidelines of the Kyoto Protocol with a view to ensuring the environmental integrity of projects;

d) to collaborate in addressing administrative and financial barriers and the level of transaction costs, especially regarding small-scale JI projects;

e) to facilitate generation, ensure issuance and transfer of ERUs and AAUs related to or accruing from JI projects and Emissions Trading and

f) to implement projects early and offer credit for emission reductions prior to 2008.

Article 4

Participation

Participation in the activities on the Testing Ground for the Baltic Sea Region is open to public and private legal entities in Baltic Sea Region States that are Parties to this Agreement.

Article 5

Project Implementation

1. The Parties encourage business, industries, energy utilities, financial institutions, regional and local authorities to take an active role in identification and implementation of Joint Implementation projects within the framework of the Testing Ground. Such projects are to be carried out in the Baltic Sea Region.

2. In order to foster and contribute to the implementation of JI projects and to fulfill the Objectives of this Agreement, a Testing Ground Facility (TGF) is being established. The Testing Ground Facility will serve as a multilateral financing instrument for JI projects under this Agreement.

Article 6

Criteria, Approval and Registration of Projects

1. All Projects implemented under this Agreement shall be carried out in the Baltic Sea Region and shall be approved by the Investor Party and Host Party in accordance with the Kyoto Protocol and the relevant rules, decisions and guidelines thereunder. A written approval shall be issued either by the Testing Ground Facility and the Host Party or by the Investor Party/Parties and the Host Party. Before a written approval is issued, project owners shall demonstrate how the proposed project will contribute to the objectives of the Testing Ground.

2. The co-operation within the Testing Ground shall focus on energy-related climate change mitigation projects especially in the fields of energy saving, energy efficiency, fuel switching in combination with energy efficiency or saving and renewable energy sources..

3. The Testing Ground shall also be open to the projects implemented by legal entities in Parties without financing through the TGF, under the precondition that they are compatible with this Agreement and contribute to the objectives of this Agreement by participating in capacity building and exchange of information. After the written approval has been issued, Participating projects shall be registered with the Testing Ground Committee to be established under Article 11 of this Agreement.

4. It is recommended that all the projects to be implemented under this Agreement to the extent appropriate follow the guidance given in the BASREC Regional Handbook on Procedures for Joint Implementation in the Baltic Sea Region developed for the Testing Ground of the Baltic Sea Region.

Article 7

Project Validation and Verification

1. Emission reductions generated by the projects shall be subject to verification in accordance with the Kyoto Protocol and the relevant rules, decisions and guidelines hereunder. The verification process entails the validation of the amount of the emission reductions generated by the project during a specified time period. Verification shall be carried out pursuant to the verification procedures established

under the Kyoto Protocol either by an independent entity under the Supervisory Committee or by the Host Party. Emission reductions generated by the projects prior to the first commitment period under the Kyoto Protocol shall be verified by an independent entity. Verification by a Host Party may be conducted during the first commitment period of the Kyoto Protocol and thereafter provided that the host party meets the eligibility requirements under the Kyoto Protocol and the relevant rules, decisions and guidelines hereunder.

2. Whenever the Host Party is titled to verify the emission reductions, the Investor Party/Parties may still require that emission reductions are verified by an independent entity.

The Parties to this Agreement shall undertake the necessary steps for issuance of ERUs and AAUs corresponding to the verified amount of emissions reductions.

Article 8

Transfer af Credits

1. The Parties shall ensure the timely transfer of ERUs and AAUs accruing from the projects from the Host Party to the Investor Party/Parties in accordance with the Kyoto Protocol and the relevant rules, decisions and guidelines thereunder.

2. The transfer of the verified ERUs and AAUs shall be based on the written approval issued by the Host Party under Article 6 of this Agreement.

3. The Host Party shall transfer the verified amount of credits accruing from the projects to the Investor Party/Parties as ERUs under Article 6 of the Kyoto Protocol or AAUs under Article 17 of the Kyoto Protocol. Credits from emission reductions can also be facilitated through forward sales of AAUs or ERUs as agreed/indicated by the project participants.

Article 9

Capacity Building

The Parties agree to work together to build capacity and competence regarding the Kyoto Mechanisms in the public and private sectors to facilitate co-operation in this field, i.e. through arranging workshops, seminars and conferences. The BASREC Regional Handbook on Procedures for Joint Implementation in the Baltic Sea Region has been developed as a contribution to common understanding of JI concepts, the JI project cycle and to capacity building.

Article 10

Sharing Experience

The Parties are encouraged to share information and experience of JI activities. Such information should include information relating to the JI project cycle, credit issuance and transfer of credits. Exchange of views and experiences on institutional matters, methodology, administrative and financial barriers as well as transaction costs for JI projects should take place on an annual basis.

Article 11

A Testing Ground Committee

The development of testing ground activities will be surveyed by a Testing Ground Committee to be comprised by representatives of Parties with no more than two representatives appointed by each Party. The Committee will register participating projects and under the guidance of the Group of Senior Energy Officials of the Baltic Sea Region Energy Cooperation appropriately contribute to capacity building, sharing of relevant experience and dissemination of information. The Committee reports on progress, development and relevant experience and suggests proposals concerning further development of the testing ground cooperation to the Group of Senior Energy Officials of the Baltic Sea Region Energy Cooperation.

Article 12

Dispute Settlement

Any dispute regarding the interpretation or application of this Agreement will be resolved by consultations between the Parties. At the request of the parties to the dispute, the Testing Ground Committee shall provide assistance in the settlement of disputes.

Article 13

Consent to be bound by this Agreement

1. Consent to be bound by this Agreement shall be expressed by (a) signature with the Depositary; or

(b) signature subject to ratification, acceptance or approval followed by the deposit of an instrument of ratification, acceptance or approval with the Depositary; or

(c) the deposit of an instrument of accession with the Depositary.

2. This Agreement shall be open for signature under paragraphs 1 (a) or 1 (b) by the Governments of the Kingdom of Denmark, the Republic of Estonia, the Republic of Finland, the Federal Republic of Germany, the Republic of Iceland, the Republic of Latvia, the Republic of Lithuania, the Kingdom of Norway, the Republic of Poland, the Russian Federation and the Kingdom of Sweden until December 31st 2003.

3. After its entry into force, this Agreement shall be open for accession under paragraph 1 .(c) by such Governments mentioned in paragraph 2 which have not signed the Agreement, and by such parties to the Kyoto Protocol which are accepted by the Parties to this Agreement at the time of accession.

4. Participation in the Testing Ground does not affect rights of participants to enter into other agreements on the Kyoto mechanisms, nor does it affect the obligations of Participants under the Kyoto protocol.

Article 14

Entyy into force

This Agreement shall enter into force on the first day of the second month

following the date on which six (6) Governments mentioned in paragraph 2 of Article 13 have expressed their consent to be bound by the Agreement. For any other Government, this Agreement shall enter into force on the first day of the second month following the date on which that Government expresses Its consent to be bound by the Agreement.

Article 15

Amendments

Any amendments or modifications to this Agreement, and any additional protocol to it, shall be agreed by the consensus of the Parties. The amendments, modifications or additional protocols will enter into force on the 90th day after the date on which all the Parties have notified the Depositary that they have fulfilled the formalities required by national legislation.

Article 16

Evaluation, withdrawal and determination

This Agreement shall be evaluated by the Parties by December 31, 2005. If the Kyoto Protocol has not entered into force by that date, the Agreement shall terminate without any further notice. In case the Kyoto Protocol has entered into force, the Agreement shall terminate as of December 31,2012.

A Party may withdraw from this Agreement by giving written notice of the withdrawal to the Depositary. The withdrawal shall be effective one hundred twenty (120) days after receipt of the notice of withdrawal by the Depositary.

Article 17

Depositary

The Government of Finland is hereby designated as the Depositary. The Depositary shall fulfill its duties in accordance with Article 77 of the Vienna Convention on the Law of Treaties adopted on 23 May 1969.

 

Done in Gothenburg on 19 September 2003, in one original version in Engilsh.

 

FOR THE KINGDOM OF DENMARK

(Signature)

FOR THE REPUBLIC OF ESTONIA

 

FOR THE REPUBLIC OF FINLAND

(Signature)

FOR THE FEDERAL REPUBLIC OF GERMANY

(Signature)

FOR THE REPUBLIC OF ICELAND

(Signature)

FOR THE REPUBLIC OF LATVIA

(Signature)

For the Republic of Lithuania

(Signature)

For the Kingdom of Norway

(Signature)

For the Republic of Poland

 

For the Russian federation

 

For the Kingdom of Sweden

(Signature)

 

 

29.12.2003. 13:00

2722

M.Vimba

7013173, maija.vimba@em.gov.lv

 

Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

J.Lujāns

K.Gerhards

M.Līdumniece

J.Eglītis

M.Vimba

 

 

 

 

 

 

 

 

Akceptēts ar

Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra rīkojumu Nr.602

 

LĪGUMS

par izmēģinājumu vietu Kioto mehānismu izmantošanai Baltijas jūras reģiona enerģētikas projektos

 

 

Ievērojot to, ka Baltijas jūras reģiona valstu Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas un Zviedrijas valdības, turpmāk dēvētas par Pusēm, ir ratificējušas Apvienoto Nāciju Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (Konvencijas) un ir ratificējušas vai gatavojas ratificēt Kioto protokolu, kurš pieņemts Konvencijas Pušu konferences 3.sesijā;

Ievērojot to, ka Baltijas jūras reģiona Enerģētikas ministri 2002. gada novembrī Viļņā nolēma starptautiski sadarboties, izveidojot izmēģinājumu vietu starptautiskai sadarbībai elastīgo mehānismu izmantošanā, kā paredzēja minētie ministri 1999.gada Helsinku konferencē, ar mērķi radīt administratīvas struktūras un iegūt pieredzi, lai izmantotu kopīgi īstenojamo (KĪ) projektu mehānismu, veicinātu augstas kvalitātes projektu realizāciju enerģētikas sektorā, radot izmešu samazināšanos, izstrādātu metodes un procedūras saskaņā ar Kioto protokola noteikumiem un norādījumiem, piedalītos administratīvo un finansiālo barjeru pārvarēšanā un samazinātu transakciju izdevumus, sevišķi attiecībā uz maza mēroga KĪ projektiem, veicinātu un nodrošinātu izmešu samazināšanas vienību (ISV) un noteiktā daudzuma vienību (NDV), kas attiecas uz vai ir radušās no KĪ projektiem, rašanos un nodošanu, un nekavējoties ieviestu projektus un piedāvātu kredītu izmešu samazināšanai ar attiecīgajiem līdzekļiem ātrāk par 2008. gadu;

Ievērojot to, ka Ziemeļvalstu Vides ministri un Ziemeļvalstu Enerģētikas ministri 2000. gadā piekrita darboties, lai nodibinātu izmēģinājumu vietu un investīciju fondu, kas ir saistīti ar Ziemeļvalstu Vides Finansu Korporāciju (ZVFKO), apliecinot savu atbalstu 2001. gadā, un, tā paša iemesla dēļ, Ziemeļvalstu Enerģētikas ministri 2002. gada jūnijā nolēma izveidot Izmēģinājumu vietas vienību (administratīvu struktūru);

Ievērojot to, ka Kioto protokola 6. pants atzīst I Pielikuma Puses saistības, kas noteiktas Kioto protokola B Pielikumā, nodot vai iegūt no I Pielikuma Puses izmešu samazināšanas vienības, kas radušās no projektiem, kuru mērķis ir samazināt antropogēnos izmešus no to avotiem vai palielināt to piesaistīšanu, lai izpildītu saistības, kādas noteiktas Protokola 3. pantā;

Ievērojot to, ka Kioto protokola 17. pants ļauj I Pielikuma Pusei, kas uzņēmusies saistības, kas noteiktas Kioto protokola B Pielikumā, nodot vai iegūt nodotā lieluma vienības (NDV), lai izpildītu saistības, kādas noteiktas Protokola 3. pantā;

Ievērojot sevišķi Kioto protokola 3.1 un 3.10 punktu par ISV un NDV nodošanu jeb iegūšanu, izmantojot projektu kopīgo īstenošanu un starptautisko emisiju tirdzniecību;

Vēl ievērojot, ka Puses piekrita Konvencijas principiem, modalitātēm, noteikumiem un norādījumiem Kioto mehānismiem Pušu 7. konferencē Marakešā;

Vēl ievērojot saistību atbilstības Kioto protokola 5. un 7. pantam nozīmīgumu;

 

Puses noslēdz līgumu par sekojošo:

1. pants

Definīcijas

Šī Līguma ietvaros:

  1. “Noteiktā daudzuma vienība” ir vienība, kas saskaņā ar Kioto protokolu ir iekļauta valsts reģistrā un atbilst 1 metriskai tonnai CO2 ekvivalenta;
  2. “BJRVSE” apzīmē Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības programmu enerģētikā;
  3. “BJRVSE reģionālā rokasgrāmata par kopīgi īstenojamajām procedūrām Baltijas jūras reģionā” nozīmē, ka rokasgrāmata ir izstrādāta BJRVSE, lai nodrošinātu KĪ projektu īstenošanas vadību, kas paredzēta šajā Izmēģinājumu Vietas Līgumā;
  4. “Izmešu samazināšanas vienība” ir vienība, kas saskaņā ar Kioto protokolu ir iekļauta valsts reģistrā un 1 ISV atbilst 1metriskai tonnai CO2 ekvivalenta;
  5. “Saņēmējvalsts” apzīmē valsti, kurā ievieš projektu un kas nodod noteiktā daudzuma vienības un/vai izmešu samazināšanas vienības;
  6. “Neatkarīga organizācija” apzīmē organizāciju, kuru akreditējusi Uzraudzības komiteja saskaņā ar Kioto protokola 6. pantu, lai noteiktu un pārbaudītu, vai KĪ projekts un radušies izmeši atbilst Kioto protokola 6.panta prasībām. Kamēr šāda neatkarīga organizācija nav akreditēta, organizācija, kas akreditēta kā darbojoša organizācija saskaņā ar Kioto protokola 12.pantu, šī Līguma ietvaros var veikt neatkarīgas organizācijas funkcijas;
  7. “Investorvalsts” apzīmē valsti/valstis, kuras veic ieguldījumus projektā un iegūst noteiktā daudzuma vienības un/vai izmešu samazināšanas vienības;
  8. “Kopīgi īstenojamais projekts” (KĪ projekts) apzīmē Investorvalsts un Saņēmējvalsts kopīgi īstenojamo projektu, kuras mērķis ir samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus un visu to, kas atbilst Kioto protokola 6.pantam;
  9. “Kioto mehānisms” apzīmē mehānismus, kas radīti saskaņā ar Kioto protokola 6. pantu (Kopīgi īstenojams), 12. pantu (Tīrās attīstības mehānisms) un 17.pantu (Starptautisko emisiju tirdzniecība);
  10. “Kioto protokols” apzīmē Apvienoto Nāciju Vispārējās Konvencijas par Klimata Pārmaiņām (Konvencijas) Kioto protokolu. Kad Kioto protokolu attiecina uz šo Līgumu, tas ir attiecināms arī uz atbilstošajiem lēmumiem, kas pieņemti, vadoties pēc Konvencijas un Kioto protokola, balstoties pārsvarā uz principiem, modalitātēm, noteikumiem un norādījumiem Kioto mehānismiem;
  11. “Juridiskā organizācija” apzīmē jebkuru uzņēmumu vai apvienību, privātu vai valsts, vai valdības institūciju vai valsts pārstāvi;
  12. “Pārbaude” apzīmē procedūru, kurā neatkarīga organizācija vai Saņēmējvalsts apstiprina, ka no KĪP projekta radusies izmešu samazināšana saskaņā ar Kioto protokola 6.pantu ir papildus jebkurai citai, kas pretējā gadījumā notiktu.

2. pants

Baltijas jūras reģiona izmēģinājumu vieta

 

Puses piekrīt dibināt izmēģinājumu vietu Baltijas jūras reģionam, lai iegūtu pieredzi un veicinātu KĪ projektu izmantošanu saskaņā ar Kioto protokola 6.pantu un starptautisko izmešu tirdzniecību (ET) – 17.pantu un ieviestu projektus, kas ģenerē izmešu samazināšanos pirms saistību perioda un tā laikā, kas sākas 2008.gadā, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu antropogēnos izmešus par mazākām izmaksām.

 

3. pants

Izmēģinājumu vietas sadarbības mērķi

  1. attīstīt spējas un zināšanas, lai izmantotu Kioto mehānismus un veicinātu savstarpējo saprašanos par pieņēmumiem, noteikumiem un norādījumiem Kioto protokola elastīgo mehānismu lietošanā, veicinātu augstas kvalitātes projektu realizāciju enerģētiskajā sektorā, radot emisiju samazināšanos;
  2. iegūt pieredzi enerģētiskajā sektorā par Kioto protokola KĪ projektu mehānismu izmantošanu, jo sevišķi projektos, kas saistīti ar enerģijas taupīšanu, energoefektivitātes paaugstināšanu, izmantojamo energoresursu nomaiņu savienojumā ar enerģijas taupīšanu un efektivitātes paaugstināšanu, un atjaunojamiem energoresursiem;
  3. izstrādāt metodes un procedūras saskaņā ar Kioto protokola noteikumiem un norādījumiem ar nolūku nodrošināt projektu vides integritāti ;
  4. piedalīties administratīvo un finansiālo barjeru un transakciju izmaksu līmeņa pārvarēšanā, sevišķi, kas attiecas uz maza mēroga KĪ projektiem;
  5. veicināt un nodrošināt ISV un NDV rašanos, izsniegšanu un nodošanu, kas attiecas uz vai ir radušās no KĪ projektiem un emisiju tirdzniecības un
  6. nekavējoties ieviest projektus un piedāvāt kredītu izmešu samazināšanai ātrāk par 2008. gadu.

4. punkts

Dalība

Piedalīties aktivitātēs, kas saistītas ar Baltijas jūras reģiona izmēģinājumu vietu, var sabiedriskie un privātie uzņēmumi Baltijas jūras reģiona valstīs, kuras ir šī Līguma Puses.

5. pants

Projekta īstenošana

1. Puses iedrošina tirdzniecības uzņēmumus, rūpniecības nozares, enerģētikas uzņēmumus, finansu institūcijas, reģionālos un vietējos varas pārstāvjus aktīvi piedalīties KĪ projektu identificēšanā un īstenošanā Izmēģinājumu vietas ietvaros. Šādus projektus jārealizē Baltijas jūras reģionā.

2. Lai attīstītu un sekmētu KĪ projektu īstenošanu un sasniegtu šī Līguma mērķus, tiek radīta Izmēģinājumu vietas Vienība (IVV). Izmēģinājumu vietas Vienība darbosies kā daudzpusīgs finansēšanas instruments KĪ projektiem šajā Līgumā.

6. pants

Projektu kritēriji, pieņemšana un reģistrācija

1. Visus projektus, kas ieviesti, balstoties uz šo Līgumu, realizē Baltijas jūras reģionā un tos pieņem (apstiprina) Investorvalsts un Saņēmējvalsts saskaņā ar Kioto protokolu un atbilstošajiem noteikumiem, lēmumiem un norādījumiem. Rakstveida apstiprinājumu izdod vai nu IVV un Saņēmējvalsts, vai Investorvalsts un Saņēmējvalsts. Pirms rakstveida apstiprinājuma izdošanas, projekta īpašniekiem jāpierāda, kāds ir dotā projekta ieguldījums Izmēģinājumu vietas mērķu sasniegšanā.

2. Sadarbība Izmēģinājumu vietā tiek koncentrēta uz Klimata izmaiņu samazināšanas projektiem, jo sevišķi projektos, kas saistīti ar enerģijas taupību, energoefektivitātes paaugstināšanu, izmantoto energoresursu nomaiņu un atjaunojamiem energoresursiem.

3. Izmēģinājumu vieta ir pieejama arī tiem projektiem, kurus ievieš Pušu uzņēmumi bez IVV finansējuma ar priekšnoteikumu, ka tie ir atbilst šim Līgumam un palīdz sasniegt šī Līguma mērķus, piedaloties spēju attīstīšanā un informācijas apmaiņā. Pēc rakstveida apstiprinājuma izdošanas, tos projektus, kuri piedalās, reģistrē Izmēģinājumu vietas komiteja, kas minēta šī Līguma 11.pantā.

4. Visiem projektiem, kurus ievieš šī Līguma ietvaros, iespēju robežās ieteicams sekot norādījumiem, kas sniegti BJRVSE reģionālās Rokasgrāmatas procedūrās par KĪ projektiem Baltijas jūras reģionā.

7. pants

Projekta apstiprināšana un pārbaude

1. Izmešu samazināšana, ko izraisa projekti, ir pārbaudes priekšmets saskaņā ar Kioto protokolu un atbilstošajiem noteikumiem, lēmumiem un norādījumiem. Pārbaudes process ietver apstiprinājumu izmešu samazināšanas apjomam, ko izraisa projekts noteiktā laika periodā. Pārbaudi veic vai nu neatkarīga organizācija Uzraudzības komitejas pakļautībā vai Saņēmējvalsts saskaņā ar pārbaudes procedūrām, kas izstrādātas Kioto protokolā. Izmešu samazināšanu, ko izraisa projekti pirms pirmo saistību perioda pēc Kioto protokola, pārbauda neatkarīga organizācija. Saņēmējvalsts var veikt pirmo pārbaudi pirmo saistību perioda laikā saskaņā ar Kioto protokolu, nodrošinot, ka Saņēmējvalsts izpilda prasības, kas noteiktas Kioto protokolā, un ievēro atbilstošos noteikumus, lēmumus un norādījumus.

2. Ja Saņēmējvalsts ir tiesīga pārbaudīt izmešu samazināšanos, Investorvalsts tomēr var pieprasīt, lai neatkarīga organizācija pārbauda izmešu samazināšanos.

3. Šī Līguma Puses apņemas veikt nepieciešamos pasākumus, lai ISV un NDV tiktu izsniegti atbilstoši pārbaudītajam izmešu samazināšanās apjomam.

 

8. pants

Kredītu nodošana

1. Puses nodrošina savlaicīgu ISV un NDV, kas radušās no Saņēmējvalsts projektiem, nodošanu Investorvalstij saskaņā ar Kioto protokolu un atbilstošajiem noteikumiem, lēmumiem un norādījumiem.

2. Pārbaudīto ISV un NDV nodošana balstās uz rakstveida apstiprinājumu, ko izdod Saņēmējvalsts saskaņā ar šī Līguma 6.pantu.

3. Saņēmējvalsts nodod apstiprināto vienību daudzumu, kas radušies no projektiem, Investorvalstij kā ISV pēc Kioto protokola 6.panta vai NDV saskaņā ar Kioto protokola 17.pantu. Kredītus no izmešu samazināšanas var veicināt ar priekšlaicīgu ISV un NDV nodošanu pēc projekta dalībnieku saskaņojuma/ norādījumiem.

9. pants

Produktivitātes celšana

Puses piekrīt darboties kopīgi, lai celtu produktivitāti un uzkrātu pieredzi, kas attiecas uz Kioto mehānismiem sabiedriskajā un privātajā sektorā, lai sekmētu sadarbību šajā sfērā, tas ir, organizējot seminārus, nodarbības un konferences. Ir izstrādāta BJRVSE reģionālā Rokasgrāmata par KĪ projektu procedūrām Baltijas jūras reģionā kā ieguldījums kopējā izpratnē par KĪ projektu koncepciju un projektu ciklu, kā arī administratīvo spēju celšanā.

10. pants

Pieredzes apmaiņa

Puses tiek atbalstītas dalīties pieredzes un informācijas apmaiņā par KĪ projektu aktivitātēm. Šādā informācijā jāiekļauj informāciju, kas attiecas uz KĪ projektu ciklu, kredītu piešķiršanu un nodošanu. Uzskatu un pieredze apmaiņai par KĪ projektu oficiālām lietām, metodikām, administratīvajiem un finansiālajiem šķēršļiem, kā arī transakciju izmaksām jānotiek ikgadēji.

 

11. pants

Izmēģinājumu vietas komiteja

Izmēģinājumu vietas darbības attīstību uzrauga Izmēģinājumu vietas komiteja, kuras sastāvā ietilpst ne vairāk kā divi Pušu pārstāvji, kuru nozīmē katra Puse. Komiteja reģistrē dalības projektus, kurus vada Baltijas jūras reģiona vecāko enerģētikas ierēdņu grupa, kas iesniedz attiecīgo ieguldījumu produktivitātes celšanā, dalās vajadzīgajā pieredzē un izplata informāciju. Komiteja ziņo par progresu, attīstību un attiecīgo pieredzi un sniedz priekšlikumus par Izmēģinājumu vietas tālāku attīstību sadarbībā ar Baltijas jūras reģiona vecāko enerģētikas ierēdņu grupu.

12.pants

Strīdus jautājumi

Jebkurš strīds, kas attiecas uz šī Līguma interpretāciju tiks atrisināts sarunu ceļā starp Pusēm. Pēc Pušu lūguma par strīdus izšķiršanu, Izmēģinājumu vietas komiteja sniegs palīdzību strīdus jautājumu atrisināšanā.

13.pants

Saistības

1. Piekrišana saistībai ar šo līgumu tiek izteikta ar:

a) parakstu, vai

b)parakstu, kas pakļauts ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, ko dod Depozitārija ratifikācija,

c) pieņemšanas vai apstiprināšanas Depozitārija izsniegta pieejas atļauja.

2. Līgums saskaņā ar pirmās daļas (a) vai 1 (b) punktu ir atvērts parakstīšanai Dānijas karalistes, Igaunijas Republikas, Somijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Islandes Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Norvēģijas karalistes, Polijas Republikas, Krievijas Federācijas un Zviedrijas karalistes valdībai līdz 2003.gada 31.decembrim.

3. Līgums pēc tā stāšanās spēkā ir atvērts pievienošanās procedūrai saskaņā ar pirmās daļas (c) punktu Valdībām, kas minētas otrā daļā, kas nav Līgumu parakstījušas, un tām Kioto protokola līgumslēdzēja pusēm, kuras Līguma Puses akceptējušas pievienošanās laikā.

4. Dalība izmēģinājumu vietā neietekmē dalībnieku tiesības slēgt citus līgumus par Kioto mehānismiem nedz arī ietekmē dalībnieku saistības, kas paredzētas Kioto protokolā.

 

14.pants

Spēkā stāšanās

Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša 1. dienā pēc datuma, kurā sešas (6) valdības, kas minētas 13. panta otro daļu ir devušas savu piekrišanu būt iesaistītām šajā Līgumā. Jebkurai citai valdībai šis Līgums stāsies spēkā otrā mēneša 1. dienā pēc datuma, kurā šī valdība ir devusi savu piekrišanu būt iesaistītai šajā Līgumā.

15.pants

Labojumi

Jebkuri labojumi vai izmaiņas un papildus protokoli šajā Līgumā ir jāsaskaņo ar Pusēm un jāsaņem to piekrišana. Labojumi, izmaiņas vai papildus protokoli stāsies spēkā 90. dienā pēc datuma, kad visas Puses būs informējušas Depozitāriju par to formalitāšu izpildīšanu, kuras pieprasa šo valstu likumdošana.

 

16.pants

Novērtēšana, anulēšana un apņemšanās

Šo Līgumu Puses novērtēs līdz 2005.gada 31.decembrim. Ja Kioto protokols līdz tam nebūs stājies spēkā, šis Līgums tiks anulēts bez iepriekšējas paziņošanas. Ja Kioto protokols ir stājies spēkā, šis Līgums beigsies 2012.gada 31.decembrī.

Jebkura no Pusēm var atteikties no šī Līguma, iesniedzot Depozitārijam rakstveida iesniegumu. Līgums tiks uzskatīts par anulētu simts divdesmit (120) dienas pēc tam, kad Depozitārijs saņems anulēšanas iesniegumu.

17.pants

Depozitārijs

Ar šo Somijas valdība ir nozīmēta par Depozitāriju. Depozitārijs veic savus pienākumus saskaņā ar 1969. gada 23.maija Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 77.pantu.

Līgums parakstīts vienā oriģinālā angļu valodas versijā, kas parakstīts 2003.gada 29.Septembrī, Gēteborgā.

 

Dānijas Karalistes vārdā

(paraksts)

 

Igaunijas Republikas vārdā

(paraksts)

Somijas Republikas vārdā

(paraksts)

Vācijas Federālās Republikas vārdā

(paraksts)

Islandes Republikas vārdā

(paraksts)

Latvijas Republikas vārdā

(paraksts)

Lietuvas Republikas vārdā

(paraksts)

Norvēģijas Karalistes vārdā

(paraksts)

Polijas Republikas vārdā

Krievijas federācijas vārdā

Zviedrijas Karalistes vārdā

(paraksts)

 

 

 

29.12.2003. 12:58

2038

M.Vimba

7013173, maija.vimba@em.gov.lv

 

Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

J.Lujāns

K.Gerhards

M.Līdumniece

J.Eglītis

M.Vimba

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Līgums par izmēģinājumu vietu Kioto mehānismu izmantošanai Baltijas jūras reģiona enerģētikas projektos”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

1. Latvija ir ratificējusi 1995. gada ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (FCCC), tādējādi uzņemoties saistības 2000. gadā stabilizēt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas 1990. gada līmenī. Saskaņā ar šīs pašas Konvencijas 1997. gada 10. decembra Kioto protokolu (apstiprināts LR Saeimā 2002.gada 30.maijā) Latvija apņemas laika periodā no 2008. gada līdz 2012. gadam nepārsniegt 92% no 1990. gada SEG emisiju līmeņa.

Klimata izmaiņu novēršanas pasākumu realizācija bija un paliek viena no svarīgākajām prasībām no Eiropas Savienības puses enerģētikas sektorā.

Pamatojoties uz nepieciešamību pildīt ratificētos starptautiskos dokumentus Ministru kabinets ir pieņēmis ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas koncepciju (2002 – 2012) – akceptēta ar Ministru kabineta 2002.gada 30.aprīļa sēdes protokolu Nr.18 38.§ un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģiju (2002 – 2012) – akceptēta ar Ministru kabineta 2002.gada 7.novembra rīkojumu Nr.653.

Abu dokumentu mērķis ir sekmēt Kopīgi īstenojamo projektu (turpmāk tekstā KĪP) realizāciju un sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, piesaistot investīcijas SEG izmešus samazinošiem projektiem. Saskaņā ar šiem politikas dokumentiem Vides ministrija organizē un ir atbildīga par KĪP, tai skaitā arī projektiem, kas saistīti ar enerģētiku tehniskās, finansiālās un administratīvās vadības sistēmas sagatavošanu un ieviešanu.

Saskaņā ar Viļņas komunikē noslēgto vienošanos sadarbības mērķi ir veidot prasmes un kompetenci KIOTO mehānismu izmantošanā, kā arī veicināt KIOTO Protokola elastīgo mehānismu pielietošanas koncepciju, noteikumu un vadlīniju kopējo izpratni. Mehānismu un to funkciju koncepciju ir grūti uztvert bez empīriskās pieredzes, tāpēc šķēršļus, šajā gadījumā, var likvidēt tikai starpvalstu sadarbībā.

Enerģētikas ministru tikšanās laikā Stavangerā, Norvēģijā, 1998.gadā, tika izteikts priekšlikums, ka Baltijas jūras reģions varētu kļūt par galveno izpētes zonu procesam, kā apvienot augošo starptautisko enerģētikas tirdzniecību ar KIOTO Protokola saistību efektīvu izpildi.

Ir uzsākts darbs iespēju izpētē izstrādāt vienotas izpratnes platformu par būtiskākajām klimata politikas koncepcijām, kā arī projektu konkrētiem pasākumiem elastīgo mehānismu ieviešanai enerģētikas jomā.

Enerģētikas ministru tikšanās laikā Helsinkos 1999.gadā ministri nonāca pie kopīga slēdziena sniegt sekojošus ieteikumus:

  • - Kā sākums dažu AIJ ((activities implemented jointly) pilotprojektiem, projekti bez reālas emisiju kvotas pārdošanas) un KĪP projektu ieviešanas sagatavošanai Baltijas jūras reģionā būs brīvprātīga dalība un rūpnieciskās ražošanas iesaistīšana, kā arī projektu uzsākšana pēc iespējas tuvākajā laikā;
  • - Ziemeļvalstu Investīciju bankas/Ziemeļvalstu Vides finansu korporācijas iesaistīšana varētu tikt uzskatīta par iespējamo pamatu uz projektiem balstītām klimata pārmaiņu investīciju aktivitātēm Baltijas jūras reģionā;
  • - Jāveic tālāka darbība KIOTO mehānismu pilnvērtīgas un atbildīgas ieviešanas Baltijas jūras reģiona enerģētikas sektorā veicināšanā un vienotas izpratnes veidošanā par to.

Baltijas ministru padomes valdības vadītāji St Pēterburgas samitā 2002.gada jūnijā mudināja enerģētikas ministrus, kam notika tikšanās vēlāk 2002. gada septembrī Viļņā, koncentrēt spēkus nacionālo enerģētikas sistēmu integrācijā caur politikas harmonizāciju un attīstību, nepārtrauktu reģionālo sadarbību elektrības un gāzes tirgos, klimata jautājumos, enerģijas efektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas jomā.

BJRVSE enerģētikas ministri tiekoties sanāksmē Viļņā 2002.gada novembrī atzīmēja ievērojamo progresu, kāds panākts izmēģinājumu vietas projekta ieviešanā, kā arī izmēģinājumu vietas nodrošinājuma izveidē. Darbība tiks uzsākta 2003.gadā un izmēģinājumu vieta tiks uzskatīta par nodibinātu. enerģētikas ministri arī apliecināja, ka savas valsts pārstāvji pieliks visas pūles, lai pabeigtu iesākto darbu un veiktu visas nepieciešamās juridiskās procedūras, ko pieprasa pastāvošā likumdošana viņu pārstāvētajās valstīs, lai nodrošinātu izmēģinājumu vietas darbības uzsākšanu 2003.gadā.

Jāatzīmē, ka izmēģinājumu vietas ieviešana ietilpst Ziemeļvalstu stratēģijā kā elements ilgstošai dabiskās vides nodrošināšanai.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

2. Pievienošanās šim Līgumam neietekmē pušu tiesības slēgt kādu citu līgumu, piemēram, divpusēju līgumu, kā arī šis Līgums neietekmēs jau noslēgta divpusēja līguma saistības. Ja šāds divpusējs līgums ir noslēgts, Līgums ir daudzpusīgs papildinājums šim divpusējam līgumam. Pats Līgums ir daudzpusīgs līgums un izsaka vēlēšanos sadarboties uz daudzpusīgiem pamatiem Baltijas jūras reģionā, kā tas noteikts politiskos dokumentos. Līgums nodrošina pamatu arī vēl citai sadarbībai bez projektu ieviešanas un kredītu piešķiršanas emisijas samazināšanai. Efektivitātes nodrošināšana un pieredzes apmaiņa droši vien kļūst nozīmīga, ieviešot un izvērtējot Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības direktīvas.

Līgums ir cenšanās izmēģināt KĪP projektu mehānismu caur konkrētiem investīciju projektiem enerģētikas jomā, pielietojot likumus un vadlīnijas kā noteikts KIOTO protokolā līdz 2008.gadam, un gūt labumu no pieredzes pēc 2008.gada.

Lai nodrošinātu kopīgā projekta ieviešanu līdz 2008.gadam, kad iestāsies pirmais saistību izpildes periods un tiks piemērota noteiktā likumdošana, Līgums paredz un veicina tā saukto oglekļa kredītu piešķiršanu. Diemžēl šo kredītu piešķiršanas specifiskie apstākļi neietilpst Līgumā, tos reglamentē savstarpēji noslēgtie pušu līgumi. Tādā veidā saņēmējvalsts saglabā kontroli pār šādu kredītu piešķiršanas apstākļiem.

3. Cita informācija

 

3. Līgumu ir izstrādājusi BJRVSE (Baltijas jūras reģiona valsu sadarbības programma enerģētikā) speciālā Klimata pārmaiņu darba grupa un BJRVSE vadošo enerģētiķu darba grupa. Līguma izstrādē dalību ņēmuši valdības ierēdņi arī no Vides ministrijām. Ar šo Līgumu tiks apstiprināts Kioto elastīgo mehānismu ieviešanas mēģinājums Baltijas jūras valstu starpā.

Līguma 7. un 8. punkts nosaka apstākļus, kādos tiek apstiprināti un piešķirti kredīti. Periodam līdz 2008.gadam, kad daži KIOTO likumi vēl nav spēkā, tiek noteikts mehānisms šo likumu pielāgošanai. Izvēles vietas ideja ir pārbaudīt likumus un vadlīnijas, lai gūtu pieredzi un pilnībā izprastu darbojošā mehānisma funkcijas pirms 2008.gada. Tālāka kredītu izpārdošana tiek ierosināta kā līdzeklis kredītu nodošanai.

Faktors, kas var ietekmēt Līguma apjomu ir Emisiju Tirdzniecības Direktīva, ko pašlaik izstrādā Eiropas Savienība. Plānots, ka tā stāsies spēkā 2005.gadā un būs saistoša visām ES dalībvalstīm, tā ieviesīs obligāto režīmu sektoros un rūpniecībā, kas būs pakļautas šai direktīvai. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu noteikti tiks iesaistīts enerģētikas sektors. ES paplašināšanas rezultātā, acīmredzot, visas Līguma saņēmējvalstis, izņemot Krieviju, būs pakļautas direktīvai, lai gan laiks, kad jaunās dalībvalstis to pieņems, var būt dažāds. Attiecības ar projekta mehānismiem joprojām nav skaidras, bet ir pilnīgi iespējams, ka Līgums ietekmēs KĪ projektu sfēru un iespējas. No otras puses, radīsies būtiskas izdevības strādāt ar projektiem, kas nav pakļauti direktīvai. Enerģētikas sektorā, piemēram, ir priekšlikums samazināt noteikto robežu 20 MW, pilnībā atstājot bez izmaiņām izmēģinājumu vietas nodrošinājumā iekļautos mazos un vidējos projektus. Līgums arī nodrošinās foruma sasaukšanu sadarbības nodibināšanai starp BJRVSE valstīm, lai veidotu kopīgu seku un potenciāla izpratni, ko ES tirdzniecības sistēma radīs enerģētikas sfērā.

Jāuzsver fakts, ka Eiropas Komisija ir ņēmusi dalību un devusi ieguldījumu sadarbības sagatavošanā Izmēģinājuma Vietas radīšanā.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

1. Tā saukto elastīgo mehānismu uzdevums ir panākt ekonomiski efektīvu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu SEG izgarojumu samazināšanos ar starptautiskas sadarbības palīdzību. Šo mehānismu izmantošana dod iespēju atrast finanses investīcijām enerģijas taupībā un energoapgādē. Tas veicinātu arī enerģētikas tirdzniecību BJRVSE reģionā un nodrošinātu ciešāku sadarbību enerģētikas un vides jomā. Tas sekmētu kopējo izdevumu samazināšanos zemāka atmosfēras piesārņojuma sasniegšanā, kā arī nodrošinātu augstāku enerģijas efektivitāti.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

2. Līguma 6.punkts paredz, ka abas puses apstiprina visus projektus, kas nodrošina saņēmējvalsts valdības kontroli pār pastāvošajiem projektiem un to izpildi. Ja valdība ir devusi pilnvarojumu nacionālās likumdošanas konkrētam punktam, var pielietot šos galvenos punktus. Ir atļauts saskaņā ar rakstisku apstiprinājumu nodot kredītus no vienas Puses otrai, bet konkrētā nododamo kredītu summa, protams, ir atkarīga no projekta un tā rezultātiem.

Projekta īpašniekam (uzņēmējam, pašvaldībai) jāpierāda, ka projekts dos ieguldījumu Līguma mērķu sasniegšanā, ņemot dalību efektivitātes nodrošināšanā.

Vides ministrija veic šo darbu administratīvo pusi.

3. Sociālo seku izvērtējums

Šo sadaļu neietekmē.

4. Ietekme uz vidi

 

4. Baltijas jūras reģionā jānostiprina kopējā sadarbība, lai samazinātu vides piesārņojumu un panāktu ekonomisko efektu. Kopējais potenciāls šajā vietā ir milzīgs, bet labvēlīgi apstākļi reģionālajai sadarbībai piesārņojuma novēršanā, iespējams, ir pasaulē unikāli. Atšķirības enerģijas efektivitātē, rūpniecības struktūrā, dotāciju līmenī un fosilā un cita veida kurināmā avotos starp valstīm ir pamats plašām oglekļa izmešu intensitātes variācijām. Šie apstākļi izraisa enerģētikas produkcijas cenu un piesārņojuma samazināšanas izdevumu starpību, kā arī rada iespēju enerģētikas tirdzniecībai un izmešu samazināšanas līdzekļu apmaiņai. Klimata pārmaiņu politikas saistību un dažu BJRVSE valstu ekonomikas pārejas perioda vienlaicīga vēsturiska iestāšanās ir radījusi dzinuli dinamiskām pārmaiņām enerģētikas sektorā - videi draudzīgākas enerģētikas sistēmu radīšanas nepieciešamību, tomēr vajadzība pēc investīcijām enerģērtikā joprojām pastāv.

5. Cita informācija

 

5. Paredzētā summa projekta uzsākšanai ir 15 miljoni EURO (attiecas uz investorvalstīm).

Otrajā projekta stadijā paredzēts fonda kapitālu dubultot līdz 30 miljoniem EURO. Pirmā stadija paredzēta ieinteresēto valstu valdībām vai valsts aģentūrām.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Šo sadaļu neietekmē.

 

(latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

 

Šo jomu neskar

1

2

3

4

5

6

4. Prognozēja-mie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Šo jomu neskar

6. Cita informācija

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus normatīvie akti nav jāizdod

2. Cita informācija

 

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

3. 1995. gada ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (FCCC), 1997. gada 10. decembra Kioto protokolu (apstiprināts LR Saeimā 2002.gada 30.maijā).

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

 

Šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Nav

Nav

 

 

Nav

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Līguma izstrāde aizsākās jau pirms četriem gadiem. Šajā laika periodā ir notikuši vairāki semināri, ko ir organizējušas Vides ministrija kopā ar NVO. Ir apzinātas problēmas, izdarītais darbs, kā arī vēl nepaveiktais darbs. Šī informācija ir apkopota Latvijas kapacitātes pašnovērtējuma bioloģiskās daudzveidības, klimata pārmaiņu un augsnes degradācijas jomās zem ANO Attīstības programmas (UNDP) un Pasaules Vides fonda (GEF) projekta Nr. AT/02/G32/A/1G/99 un ir izstrādāts pētījuma pirmā posma noslēguma ziņojums, kas tiks izskatīts š.g. oktobra sākumā.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

 

Šo jomu neskar

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

3. Ir izstrādāta BASREC reģionālā rokasgrāmata par Kopīgi īstenojamo projektu (KĪP) ieviešanas procedūru Baltijas jūras reģiona valstīs, tai skaitā arī Krievijā. Šo izdevumu ir saņēmušas visas pašvaldības, kā arī katrs interesents to var saņemt vides ministrijā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav bijušas speciālas konsultācijas.

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Pagaidām netiks radītas jaunas institūcijas. darbs tiks veikts uz institūciju iekšējo rezervju rēķina.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

 

Tiks publicēts valdības oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Ja Līgums ierobežos indivīda tiesības, viņš tās varēs aizstāvēt valsts pārvaldes institūcijās, tiesā vai starptautiskajās institūcijās.

4. Cita informācija

 

Nav

 

 

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

 

Ministrs

Valsts

sekretāra vietā- valsts sekretāra vietnieks

Juridiskā departamenta vadītājas vietniece

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

J.Lujāns

A.Liepiņš

J.Rimjane

J.Eglītis

M.Vimba

29.12.2004. 10:39

1902

M.Vimba

7013173, maija.vimba@em.gov.lv