Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"

Izdarīt likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

"Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums".

2. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

3. Izteikt 1. un 2.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) fonda ieguldītājs – persona, kas ieguldījumu fondā ieguldījusi naudu;

2) fonda manta – lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu;

3) ieguldījumu apliecība – pārvedams vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības;

4) ieguldījumu fonds (turpmāk arī – fonds) – lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas;

5) ieguldījuma objekts – pārvedami vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti, nekustamais īpašums, noguldījums kredītiestādē un citi finanšu instrumenti, kurus saskaņā ar šo likumu ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu;

6) sabiedrības amatpersonas – ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā;

7) sabiedrības ieinteresētās personas – ieguldījumu pārvaldes sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu ieguldījumu pārvaldes sabiedrības balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki un bērni;

8) riska samazināšanas princips – finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus;

9) turētājbanka – kredītiestāde, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem un citus šajā likumā un turētājbankas līgumā noteiktos pienākumus;

10) turētājbankas ieinteresētās personas – turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki un bērni;

11) pārvaldes pakalpojumi – ieguldījumu fondu pārvalde un citi pakalpojumi, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga sniegt ieguldījumu pārvaldes sabiedrība;

12) dalībvalsts – Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

13) sabiedrības izcelsmes valsts – valsts, kurā sabiedrība ir reģistrēta (kurā sabiedrībai ir juridiskā adrese);

14) sabiedrības uzņēmēja valsts – valsts, kuras teritorijā sabiedrībai ir filiāle vai kuras teritorijā pārvaldes sabiedrība sniedz pārvaldes pakalpojumus;

15) kontrole – personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) tai ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības vai koncerna līguma pamata atbilstoši koncernus regulējošiem normatīvajiem aktiem,

b) starp personu un komercsabiedrību pastāv šā punkta "a" apakšpunktā minētajām attiecībām analoģiskas attiecības;

16) mātes sabiedrība – komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

17) meitas sabiedrība – komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

18) ciešas attiecības – divu vai vairāku personu savstarpējā saistība:

a) dalības veidā – tieša līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentu no balsstiesībām vai pamatkapitāla, vai šāda apjoma balsstiesību vai pamatkapitāla kontrole,

b) kontroles veidā,

c) ar vienu un to pašu personu kontroles veidā.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir samazināt risku darījumos ar finanšu instrumentiem un veicināt privāto uzkrājumu ieguldīšanu finanšu un kapitāla tirgū."

4. Papildināt 3.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmajā daļā minēto darbību drīkst veikt tikai:

1) Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai;

2) dalībvalstī licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā."

5. Izteikt II nodaļu šādā redakcijā:

"II nodaļa. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība

4.pants. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbības uzsākšana

(1) Latvijā ieguldījumu pārvaldes sabiedrību dibina akciju sabiedrības formā. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (turpmāk – sabiedrība) darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, citiem normatīvajiem aktiem un statūtiem.

(2) Sabiedrībai ir tikai vārda akcijas.

(3) Sabiedrība drīkst uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) šajā likumā noteiktajā kārtībā tai ir izsniegusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai (turpmāk – licence).

(4) Licencē norāda tos pārvaldes pakalpojumus, kurus sabiedrība ir tiesīga sniegt atbilstoši šā likuma 5.pantam.

(5) Komisija licenci izsniedz bez termiņa ierobežojuma.

5.pants. Sabiedrības darbības veidi

(1) Sabiedrības pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde. Ieguldījumu fondu pārvalde ietver šādus pakalpojumus:

1) fonda ieguldījumu pārvaldīšana;

2) fonda administratīvā vadība, kas ietver šādas darbības:

a) fonda juridisko un grāmatvedības jautājumu kārtošana,

b) informācijas sniegšana pēc fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu pieprasījuma,

c) fonda vērtības un ieguldījumu apliecību cenas noteikšana,

d) fonda darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzība,

e) fonda ienākuma sadale,

f) ieguldījumu apliecību emisija un atpakaļpirkšana,

g) norēķinu par līgumsaistībām izpilde,

h) darījumu ar fonda līdzekļiem uzskaites kārtošana;

3) fonda mārketings (piemēram, reklamēšana, ieguldījumu apliecību izplatīšana, tirgus izpēte).

(2) Sabiedrība papildus šā panta pirmajā daļā minētajai darbībai drīkst veikt ieguldītāju finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu (arī pārvaldīt privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus) saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu.

(3) Sabiedrība, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta licence šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanai, drīkst sniegt konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos.

(4) Sabiedrība nedrīkst sniegt vienīgi šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus, kā arī nedrīkst sniegt šā panta trešajā daļā minētos blakus pakalpojumus, ja tai saskaņā ar šo likumu nav atļauts sniegt šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus.

(5) Latvijā reģistrēta sabiedrība, kura ir saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, ir tiesīga pārvaldīt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu.

6.pants. Sabiedrības atrašanās vieta un firma

(1) Latvijā reģistrētas sabiedrības vadībai (sabiedrības sēdeklim) jāatrodas Latvijā.

(2) Sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" vai tās saīsinājums "IPS".

(3) Komercsabiedrības, kas neveic šajā likumā paredzēto darbību, savā firmā nedrīkst lietot papildinājumus, kuri tieši vai netieši norāda uz sabiedrību.

7.pants. Prasības sabiedrības akcionāriem un būtiskas līdzdalības iegūšana, samazināšana un izbeigšana sabiedrībā

(1) Par sabiedrības akcionāru drīkst būt tikai tāda persona:

1) kuras identitāti iespējams pārbaudīt;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kurai ir stabils finansiālais stāvoklis, ko iespējams dokumentāri pierādīt.

(2) Izvērtējot personas reputāciju un finanšu stāvokli, Komisija pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par finansiālo stāvokli, kuri ļauj pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību sabiedrības kapitālā izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(3) Par sabiedrības akcionāru nevar būt fiziskās personas, kā arī juridiskās personas, uz kuru dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) var attiecināt šā likuma 9.panta trešās daļas 1., 2., 3. vai 6.punktu.

(4) Persona, kura Komisijas licencētā sabiedrībā vēlas tieši vai netieši iegūt līdzdalību, kas aptver 10 un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai arī dod iespēju būtiski ietekmēt sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu (turpmāk – būtiska līdzdalība), vai vēlas palielināt būtiskās līdzdalības apjomu, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentu robežu vai kļūstot par sabiedrības mātes sabiedrību, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno šā likuma 10.panta otrās daļas 2.punktā noteiktos dokumentus un informāciju.

(5) Netieši iegūta līdzdalība ir personas iegūtās balsstiesības sabiedrībā. Balsstiesību apjomu nosaka, ņemot vērā:

1) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras ieguvušas trešās personas savā vārdā, bet šīs personas uzdevumā;

2) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras ieguvusi tāda komercsabiedrība, kas atrodas šīs personas kontrolē;

3) balsstiesības, kas izriet no tām trešajām personām piederošajām akcijām, ar kurām persona ir noslēgusi rakstveida līgumu par ilgstošu vai sistemātisku kopīgu rīcību attiecībā uz sabiedrības pārvaldi;

4) trešajai personai piederošas balsstiesības, kuras ir tiesības izmantot personai vai personas kontrolē esošai komercsabiedrībai saskaņā ar noslēgtu rakstveida līgumu uz noteiktu termiņu vai bez termiņa ierobežojuma, par atlīdzību vai bez tās;

5) balsstiesības, kas izriet no personas turējumā nodotajām akcijām, kuras persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem bez atsevišķa uzdevuma no personas, kurai akcijas pieder;

6) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona nodevusi trešajām personām kā nodrošinājumu, nezaudējot no akcijām izrietošās balsstiesības;

7) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras persona ir tiesīga iegūt saskaņā ar rakstveida līgumu, kura izpilde atkarīga tikai no šīs personas. Par balsstiesību iegūšanas brīdi ir uzskatāma līguma noslēgšanas diena;

8) balsstiesības, kas izriet no personai piederošajām akcijām, kuras persona ir nodevusi citai personai kā nodrošinājumu saistību izpildei. Ja nodrošinājuma turētājs ir paziņojis par vēlmi izmantot balsstiesības, kas izriet no saistību izpildes nodrošinājumam nodotajām akcijām, šīs balsstiesības uzskata par nodrošinājuma turētāja balsstiesībām;

9) balsstiesības, kas izriet no jebkurā citā netiešā veidā personas iegūtajām akcijām.

(6) Ja būtisku līdzdalību vēlas iegūt juridiskā persona, Komisija pārbauda ziņas par tās patiesajiem īpašniekiem, kamēr ir iegūta informācija par īpašniekiem – fiziskajām personām. Ja šādas juridiskās personas kapitāla vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstī, Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā vai Lietuvas Republikā reģistrētā regulētā tirgū vai fondu biržā, vai fondu biržā, kas ir Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, ziņas sniedz tikai par tiem īpašniekiem, kuriem šajā juridiskajā personā ir būtiska līdzdalība.

(7) Komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemti visi šā panta otrajā daļā minētie dokumenti, izvērtē attiecīgās personas atbilstību šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām un, ja Komisija uzskata, ka personas būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Komisija pieņem lēmumu aizliegt iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā un par šādu lēmumu nekavējoties informē attiecīgo personu.

(8) Ja persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību sabiedrībā, ir dalībvalstī reģistrēta sabiedrība vai šādas sabiedrības mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu sabiedrību, Komisija, izvērtējot personas atbilstību šā likuma prasībām, konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(9) Ja būtisku līdzdalību ieguvušas personas ietekme uz sabiedrību apdraud vai var apdraudēt sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Komisijai ir tiesības pieprasīt nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, mainīt sabiedrības amatpersonu sastāvu vai aizliegt attiecīgajai personai izmantot visas tās balsstiesības vai daļu no personas balsstiesībām.

(10) Persona, kura vēlas izbeigt mātes sabiedrības izšķirošo ietekmi pār Komisijas licencētu sabiedrību, samazināt būtiskas līdzdalības apmēru sabiedrībā zemāk par 20, 33 vai 50 procentu robežu vai izbeigt būtisku līdzdalību sabiedrībā, pirms akciju atsavināšanas rakstveidā paziņo par to Komisijai. Paziņojumā norāda personas līdzdalības apmēru sabiedrībā, kāds tas būs pēc līdzdalības samazināšanas.

8.pants. Sabiedrības kapitāls

(1) Sabiedrības minimālais sākotnējais kapitāls ir 125000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(2) Sākotnējo kapitālu veido:

1) apmaksātais akciju kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu vērtību;

2) akciju emisijas uzcenojums;

3) rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezerves);

4) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi;

5) kārtējā darbības gada peļņa - , ja ir zvērināta revidenta ziņojums par peļņas esamību, ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un Komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.

(3) Ja sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmērs pārsniedz 250000000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, sabiedrībai jānodrošina pašu kapitālā papildu summa, kuras apmērs ir 0,02 procenti no summas, par kādu pārvaldīšanā esošo līdzekļu vērtība pārsniedz 250000000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(4) Neņemot vērā šā panta otrās daļas noteikumus, sabiedrības sākotnējais kapitāls un papildu summa nepārsniedz 10000000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(5) Nosakot sabiedrības kapitāla atbilstību šā likuma prasībām, par pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem uzskata:

1) sabiedrības pārvaldīto atvērto ieguldījumu fondu līdzekļus, ieskaitot tos līdzekļus, kurus tā ir nodevusi pārvaldīšanai citai sabiedrībai, bet neieskaitot līdzekļus, ko tai ir nodevusi pārvaldīšanā cita sabiedrība;

2) sabiedrības pārvaldīto slēgto ieguldījumu fondu līdzekļus, ieskaitot līdzekļus, kurus tā ir nodevusi pārvaldīšanā citai sabiedrībai, bet neieskaitot līdzekļus, ko tā ir saņēmusi pārvaldīšanā no citas sabiedrības;

3) sabiedrības pārvaldītos privāto pensiju fondu, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus un klientu individuālos finanšu instrumentu portfeļus.

(6) Neņemot vērā šajā pantā noteiktās prasības, sabiedrības pašu kapitāls nekad nedrīkst būt mazāks par:

1) minimālo sākotnējo kapitālu;

2) 25 procentiem no iepriekšējā pilna pārskata gada pastāvīgo izmaksu (izmaksas, kas saglabājas nemainīgas neatkarīgi no sabiedrības komercdarbības apjoma) kopsummas.

(7) Sabiedrība, saņemot Komisijas atļauju, drīkst nodrošināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā daļā minētās papildu summas pašu kapitālā, ja sabiedrība gūst labumu no tāda paša apmēra garantijas, kuru izsniegusi:

1) Latvijā vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kura ir saņēmusi licenci un ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus minētajās valstīs;

2) Latvijā vai dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saņēmusi licenci un ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus minētajās valstīs.

(8) Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos pakalpojumus, tā savā darbībā ievēro un izpilda ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības un noteikumus par kapitāla pietiekamību, riska darījumu ierobežojumiem un konsolidēto uzraudzību.

(9) Sabiedrības pašu kapitāla aprēķina metodiku nosaka Komisijas noteikumi.

9.pants. Prasības sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām

(1) Par sabiedrības amatpersonu drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) pietiekama kompetence tajā jomā, par kuru minētā persona būs atbildīga;

2) augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze;

3) nevainojama reputācija;

4) personai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par sabiedrības padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām.

(3) Persona nedrīkst būt par sabiedrības padomes locekli un amatpersonu šādos gadījumos:

1) tā ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (arī par ļaunprātīgu bankrotu);

2) tā ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (arī tad, ja persona ir atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju);

3) pret to ir ierosināta krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (arī tad, ja krimināllieta pret personu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju);

4) tā ir saukta pie kriminālatbildības (arī tad, ja krimināllieta pret personu ir izbeigta, bet persona nav reabilitēta);

5) tā ir sniegusi nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus licences saņemšanai sabiedrības darbībai vai citai darbībai finanšu un kapitāla tirgū;

6) tā ir pildījusi valdes vai padomes locekļa pienākumus sabiedrībā vai citā finanšu iestādē, kas atzīta par maksātnespējīgu minēto pienākumu pildīšanas brīdī, vai tā ir pildījusi valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi komercsabiedrību līdz maksātnespējas stāvoklim, kas beidzies ar kriminālsodāmu bankrotu.

(4) Izvērtējot sabiedrības amatpersonu un padomes locekļu reputāciju, Komisija ņem vērā minēto personu paziņojumā sniegto informāciju, no iepriekšējām darbavietām sniegtās atsauksmes un citas ziņas par šo personu iepriekšējo profesionālo pieredzi.

10.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti

(1) Lai saņemtu licenci, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumam pievieno dokumentus par sabiedrības reģistrāciju, akcionāriem, padomes locekļiem un amatpersonām, par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas nodrošināšanai izstrādātajām procedūrām un politikām, kā arī citus šajā pantā minētos dokumentus.

(2) Par sabiedrības dibināšanu, reģistrāciju un akcionāriem Komisijai iesniedz šādus dokumentus:

1) sabiedrības dibināšanas līgumu, statūtus, reģistrācijas apliecību un dokumentu, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu;

2) sabiedrības akcionāru sarakstu un šādas ziņas par akcionāriem:

a) par fiziskajām personām – pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopija, kurā norādīti personas identifikācijas dati (vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods),

b) par juridiskajām personām – firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas,

c) dokumenti, kas apliecina sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) finanšu līdzekļu esamību un izcelsmi, lai varētu veikt ieguldījumus sabiedrības kapitālā,

d) ziņas par sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) īpašniekiem (līdz fiziskajai personai, par kuru sniedz ziņas atbilstoši šā punkta "a" apakšpunktam).

(3) Par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām Komisijai iesniedz šādus dokumentus:

1) paziņojumu, kuru aizpilda katrs sabiedrības padomes loceklis un katra amatpersona. Paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, par kuru paziņojums ir sagatavots, un sabiedrības valdes priekšsēdētājs. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

a) sabiedrības firma un amats, uz kuru persona kandidē,

b) vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir) un pilsonība,

c) izglītība (zinātniskais grāds),

d) kvalifikācijas paaugstināšana,

e) vai ir bijusi sodāmība,

f) vai ir bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību,

g) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu īss apraksts;

2) pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopiju, kurā norādīti personas identifikācijas dati (vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods);

3) izglītību apliecinošu dokumentu kopijas.

(4) Komisijai iesniedz sabiedrības ieinteresēto personu sarakstu. Sarakstā norāda katras personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, izglītību, amatus, ko persona ieņēmusi pēdējo piecu gadu laikā, un uz darba aprakstu attiecināmos sabiedrības un personas noslēgto līgumu noteikumus. Juridiskajai personai norāda firmu, reģistrācijas numuru un pārvaldes institūciju locekļus, kā arī Komisijai iesniedz pēdējā gada pārskatu.

(5) Par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu Komisijai iesniedz šādus dokumentus:

1) organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem padomes un valdes locekļu, amatpersonu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem sabiedrības struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem. Ja sabiedrība plāno izveidot filiāles, Komisijai iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un filiāļu vadītāju pienākumu aprakstu;

2) vadības informācijas sistēmas aprakstu;

3) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites organizācijas galvenos principus;

4) finanšu risku pārvaldīšanas politikas principus;

5) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus, arī fonda ieguldījumu apliecību reģistra un citu sabiedrības pārvaldīšanā esošo finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus;

6) iekšējās revīzijas sistēmas aprakstu, arī noteikumus par sabiedrības un tās darbinieku uz pašu rēķina veikto darījumu un to atbilstības noteikumu prasībām par interešu konfliktu novēršanu pārbaudi;

7) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru aprakstu.

(6) Par sabiedrības plānoto darbību Komisijai iesniedz sabiedrības akcionāru sapulces apstiprinātu darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo sabiedrības darbības stratēģiju (norāda arī tos pakalpojumus, kurus sabiedrība plāno sniegt papildus pamatdarbībai), finansiālās prognozes (bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projekts, kapitāla pietiekamības aprēķina projekts, prognozēto pastāvīgo izmaksu summa gadā), tirgus izpētes aprakstu, kā arī citu informāciju, kura sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības plānoto darbību.

(7) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(8) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas Komisijai sniegtajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(9) Komisija konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām pirms licences izsniegšanas sabiedrībai, ja sabiedrība ir:

1) dalībvalstī licencētas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) tādas sabiedrības meitas sabiedrība, kuras meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) tāda sabiedrība, kuru kontrolē persona, kas vienlaikus kontrolē citu dalībvalstī licencētu sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.

11.pants. Licences izsniegšanas noteikumi

(1) Komisija lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(2) Ja Komisija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc atteikumā norādīto trūkumu novēršanas.

(3) Komisija izsniedz licenci nedēļas laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu. Licenci izsniedz pēc tam, kad saņemts dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(4) Komisija neizsniedz licenci, ja:

1) dibinot sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti;

2) sabiedrības padomes locekļi un amatpersonas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) sabiedrības kapitāls neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

4) sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

5) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar sabiedrību, ierobežo Komisijas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām sabiedrībā ir būtiska līdzdalība;

7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve.

12.pants. Licencē noteikto pārvaldes pakalpojumu maiņa

(1) Ja sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie pārvaldes pakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādītā pārvaldes pakalpojuma sniegšanas, tā iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(2) Ja sabiedrība vēlas uzsākt jauna pārvaldes pakalpojuma sniegšanu, tā vienlaikus ar iesniegumu Komisijai iesniedz:

1) papildinājumus darbības plānā;

2) grozījumus iekšējās kontroles sistēmas aprakstos, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Lēmumu par sabiedrības licencē norādīto pārvaldes pakalpojumu maiņu Komisija pieņem 15 dienu laikā pēc visu šajā likumā noteikto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(4) Valsts nodeva par licencē norādīto pārvaldes pakalpojumu maiņu nav jāmaksā.

13.pants. Sabiedrības tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Sabiedrība tai izsniegtās licences darbības laikā ievēro un izpilda šādas prasības:

1) nodrošina, lai tās kapitāls atbilstu šajā likumā un Komisijas izdotajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī nodrošina, lai tiktu ievērotas citas sabiedrības darbību regulējošās prasības;

2) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs un vēl vismaz viens valdes loceklis, kā arī fonda pārvaldnieks ir ieguldījumu jautājumos kompetentas personas;

3) nodrošina, lai tās darbībā tiktu ievēroti iekšējās kontroles sistēmas nodrošināšanai izstrādātie noteikumi, arī nosaka kārtību, kādā sabiedrības padomes locekļi un darbinieki drīkst veikt ieguldījumus sabiedrības pārvaldē esošajos ieguldījumu fondos un saņemt pārvaldes pakalpojumus šajā sabiedrībā;

4) nodrošina, lai atbilstoši tās izstrādātajiem iekšējās kontroles sistēmas noteikumiem būtu iespējams rekonstruēt ar fonda līdzekļiem veiktos darījumus pēc to izcelsmes, darījumā iesaistītajām pusēm, darījuma būtības, veikšanas laika un vietas, kā arī lai tiktu pārraudzīta fonda ieguldījumu atbilstība fonda prospektam pārvaldes nolikumam un šā likuma prasībām;

5) nodrošina darījumu attaisnojuma dokumentu glabāšanu 10 gadus, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu.

(2) Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos pārvaldes pakalpojumus, tā papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām ievēro un izpilda šādas prasības:

1) nodrošina, ka šķirti tiek turēti, iegrāmatoti un uzskaitīti pašas sabiedrības un tās klientu, arī pārvaldē esošo ieguldījumu fondu, privāto pensiju fondu un valsts fondēto pensiju shēmas finanšu instrumenti un naudas līdzekļi;

2) pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par pakalpojuma sniegšanu;

3) pirms līguma par pakalpojuma sniegšanu noslēgšanas, kā arī visā līguma darbības laikā nodrošina, lai klientam būtu pietiekama informācija, kas ļauj izvērtēt sniegtā pakalpojuma būtību un ar to saistītos finanšu riskus;

4) pirms līguma noslēgšanas informē klientu par tiem līgumā paredzētajiem strīdus gadījumiem, kuri tiks izskatīti ārpustiesas ceļā, un šādu strīdu izskatīšanas kārtību;

5) piedalās ieguldītāju aizsardzības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē ieguldītāju aizsardzības sistēmu.

(3) Sabiedrība, ciktāl tas nepieciešams klienta interešu nodrošināšanai un aizsardzībai, atbilstoši klientam sniegtā pakalpojuma raksturam un apjomam pieprasa no klienta informāciju par:

1) klienta pieredzi un zināšanām par pakalpojuma sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem;

2) mērķiem, kurus klients vēlas sasniegt ar attiecīgajiem darījumiem;

3) klienta finansiālo stāvokli.

(4) Ja klients atsakās sniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, kā arī neinformē par pārmaiņām sabiedrībai sniegtajā informācijā, sabiedrība nav atbildīga pret klientu par sekām, kuras izraisījušas šīs informācijas neesamība sabiedrības rīcībā.

(5) Sabiedrībai, sniedzot pārvaldes pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā gādīgam un rūpīgam saimniekam un vienīgi fonda ieguldītāju un citu sabiedrības klientu interesēs.

(6) Sabiedrībai, veicot ar fonda pārvaldi saistītās darbības, arī izmantojot pie fonda mantas piederošo kapitāla daļu balsstiesības, nav nepieciešama fonda ieguldītāju piekrišana.

(7) Sabiedrībai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret turētājbanku vai trešajām personām, ja attiecīgie apstākļi to nosaka. Tomēr tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā.

(8) Sabiedrība atbild par zaudējumiem, ko fonda ieguldītājiem nodarījušas sabiedrības amatpersonas vai pilnvarotās personas, pārkāpjot šā likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus, ļaunprātīgi izmantojot tām piešķirtās pilnvaras vai nolaidīgi veicot savus pienākumus.

(9) Sabiedrībai ir pienākums nedēļas laikā no grozījumu izdarīšanas dienas rakstveidā informēt Komisiju par jebkuriem grozījumiem sabiedrības un turētājbankas ieinteresēto personu sarakstos, kā arī par jebkuriem grozījumiem un papildinājumiem Komisijai iesniegtajos dokumentos un informācijā.

(10) Sabiedrības padomes locekļu vai amatpersonu maiņas gadījumā jaunās amatpersonas stājas amatā, ja Komisija septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par ievēlētajām (ieceltajām) personām, nav cēlusi motivētus iebildumus par to atbilstību likuma prasībām.

14.pants. Interešu konflikts

(1) Sabiedrība nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli samazina interešu konflikta rašanās iespēju starp:

1) sabiedrību un tās klientiem vai pārvaldē esošajiem fondiem;

2) sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem;

3) sabiedrības klientiem;

4) sabiedrības klientiem un pārvaldē esošajiem fondiem.

(2) Par interešu konfliktu šā likuma izpratnē uzskata situāciju, kad sabiedrības pilnvarotā persona vienlaikus pieņem lēmumus par ieguldījumu veikšanu sabiedrības interesēs vai pašas personas interesēs un fonda līdzekļu vai klientu individuālajā portfelī esošo līdzekļu ieguldīšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu intereses attiecībā uz tāda paša veida ieguldījumiem vai ieguldījumiem vienā un tajā pašā objektā.

(3) Sabiedrība nodrošina, lai viens un tas pats sabiedrības darbinieks veiktu tikai vienu no šādiem pienākumiem:

1) sabiedrībai piederošo finanšu instrumentu pārvaldīšanu, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpildi vai to nodošanu izpildei;

2) fonda ieguldījumu un klientu (arī privāto pensiju fondu un valsts fondēto pensiju shēmas) finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpildi vai to nodošanu izpildei;

3) finanšu instrumentu darījumu iegrāmatošanu.

(4) Sabiedrībai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus citā sabiedrībā, kā arī iegādāties pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz sabiedrības pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecību iegūšanu, nav attiecināmi uz gadījumiem, kad sabiedrība pārņem citas sabiedrības izveidota fonda pārvaldi. Šādā gadījumā sešu mēnešu laikā no pārņemšanas pabeigšanas dienas sabiedrībai jāveic attiecīgi pasākumi, lai tās turpmākā darbība atbilstu šā panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem.

(6) Ja sabiedrība pārvalda klientu individuālos finanšu instrumentu portfeļus, arī privātā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu līdzekļus, tā nedrīkst šajā portfelī ietilpstošos līdzekļus ieguldīt sabiedrības pārvaldīšanā esošajos fondos, ja vien ar klientu noslēgtajā līgumā par šā pakalpojuma sniegšanu šāds pilnvarojums nav noteikti piešķirts.

15.pants. Fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšana

(1) Sabiedrība uz līguma pamata var nodot tiesības sniegt atsevišķus fonda pārvaldē ietilpstošos pakalpojumus (turpmāk – fonda pārvaldes pakalpojumi) citai personai, kurai ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā.

(2) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu sabiedrība drīkst nodot tikai citai sabiedrībai.

(3) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu nedrīkst nodot sabiedrībai, kura vienlaikus ir turētājbankas ieinteresētā persona, sabiedrības ieinteresētā persona vai jebkura cita persona, kuras intereses var būt pretrunā ar sabiedrības vai fonda ieguldītāju interesēm.

(4) Pirms fonda pārvaldes pakalpojumu nodošanas citai personai sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievieno fonda pārvaldes pakalpojuma nodošanas līgumu. Līgumā iekļauj noteikumus par sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja sadarbību līguma darbības laikā, kā arī šādas sabiedrības tiesības:

1) jebkurā laikā dot attiecīgā pakalpojuma sniedzējam norādījumus jautājumos, kas saistīti ar nodotā pakalpojuma sniegšanu;

2) pieprasīt nekavējoties pārtraukt līgumu.

(5) Sabiedrība iesniedz Komisijai visus šajā likumā paredzēto Komisijai iesniedzamo dokumentu grozījumus, ja šādi grozījumi sakarā ar pārvaldes pakalpojuma nodošanu ir izdarīti.

(6) Persona, kurai saskaņā ar līgumu tiek deleģētas tiesības sniegt fonda pārvaldes pakalpojumu, drīkst uzsākt pakalpojuma sniegšanu, ja Komisija 20 dienu laikā no līguma saņemšanas dienas nav cēlusi motivētus iebildumus pret to.

(7) Komisija neatļauj nodot fonda pārvaldes pakalpojumus, ja:

1) pakalpojuma nodošana traucē sabiedrībai pilnvērtīgi pārvaldīt fondu un var aizskart fonda ieguldītāju intereses;

2) pakalpojuma nodošana traucē Komisijai veikt sabiedrības darbības uzraudzību;

3) pakalpojuma nodošanas līgums neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām un nesniedz skaidru priekšstatu par sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja sadarbību līguma darbības laikā;

4) fonda prospektā nav uzskaitīti tie pakalpojumi, kurus sabiedrība vēlas nodot citai personai;

5) pēc pakalpojumu nodošanas sabiedrība vairs nesniedz nevienu no fonda pārvaldē ietilpstošajiem pakalpojumiem.

(8) Sabiedrība nodrošina, lai ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms tam, kad deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu uzsāk sniegt cita persona, fonda ieguldītāji tiek par to informēti fonda pārvaldes nolikumā vai fonda prospektā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā fonda ieguldītājiem sabiedrība norāda deleģēto pakalpojuma veidu un šā likuma 57.panta trešās daļas 22.punktā minēto informāciju par pakalpojuma sniedzēju.

(9) Pārvaldes pakalpojuma deleģēšana citai personai neatbrīvo sabiedrību no šajā likumā noteiktās atbildības par fonda pārvaldi.

16.pants. Fonda pārvaldes tiesību nodošana citai sabiedrībai

(1) Sabiedrība drīkst nodot tās izveidotā fonda pārvaldi citai sabiedrībai tikai ar Komisijas atļauju.

(2) Lai saņemtu Komisijas atļauju nodot fonda pārvaldi, sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1) fonda nodošanas līgumu;

2) fonda prospekta un pārvaldes nolikuma, kā arī turētājbankas līguma grozījumus vai esošā turētājbankas līguma grozījumus, kurus nepieciešams veikt saistībā ar sabiedrības maiņu.

(3) Komisija mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju nodot fonda pārvaldi citai sabiedrībai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) fonda pārvaldes nodošana neaizskar fonda ieguldītāju intereses;

2) fonda pārvaldes nodošanai iesniegtie dokumenti ir sagatavoti atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) sabiedrība, kurai tiek nodota fonda pārvalde, atbilst prasībām, kuras šajā likumā noteiktas sabiedrības kapitālam.

(4) Sabiedrība, kura nodod fonda pārvaldi, pēc Komisijas lēmuma saņemšanas fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties nodrošina visu fonda ieguldītāju informēšanu par sabiedrības maiņu, kā arī publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda nodošanu citai sabiedrībai. Paziņojumā norāda šīs sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu.

(5) Līgums par fonda pārvaldes nodošanu citai sabiedrībai stājas spēkā ne agrāk kā mēnesi pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas. Grozījumi fonda prospektā, fonda pārvaldes nolikumā un turētājbankas līgumā stājas spēkā vienlaikus ar līgumu par fonda pārvaldes nodošanu.

(6) Līdz ar līguma par fonda pārvaldes nodošanu stāšanos spēkā visas ar ieguldījumu fondu saistītās tiesības un saistības pāriet jaunajai sabiedrībai.

17.pants. Fonda pārvaldes tiesību pāreja turētājbankai

(1) Ja sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu izbeidzas, tiesības pārvaldīt fondu pāriet šā fonda turētājbankai, izņemot šā likuma 16.pantā noteikto gadījumu.

(2) Turētājbanka nekavējoties iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vienā dienas laikrakstā paziņojumu par pārvaldes tiesību pāreju. Paziņojumā norāda:

1) tās sabiedrības firmu, kuras pārvaldē šis ieguldījumu fonds atradās;

2) ieguldījumu fonda nosaukumu;

3) turētājbankas firmu, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu.

(3) Sabiedrība, kuras tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu ir izbeigušās citādi, nevis ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai, nekavējoties nodod turētājbankai visus ar fonda pārvaldi saistītos dokumentus.

(4) Turētājbankai, kurai pārgājušas ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības, ir visas sabiedrības tiesības, izņemot tiesības emitēt tās pārvaldē esošā fonda ieguldījumu apliecības un veikt apliecību atpakaļpirkšanu.

(5) Triju mēnešu laikā no fonda pārvaldes tiesību pārejas dienas turētājbanka nodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai. Komisija var šo termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

(6) Fonda pārvaldes tiesības nodot citai sabiedrībai drīkst tikai ar Komisijas atļauju.

(7) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajos termiņos turētājbanka nenodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai, turētājbanka veic fonda likvidāciju.

18.pants. Fonda pārvaldes tiesību izbeigšanās

Sabiedrības tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu izbeidzas:

1) ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai;

2) ar licences anulēšanu;

3) ar slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulces lēmumu par sabiedrības maiņu;

4) ar fonda likvidācijas pabeigšanu, ja to veic pati sabiedrība;

5) ar brīdi, kad Komisija ieceļ fonda likvidatoru saskaņā ar šā likuma 35.panta sesto daļu.

19.pants. Sabiedrības reorganizācija un likvidācija

(1) Sabiedrību drīkst reorganizēt vai likvidēt tikai ar Komisijas atļauju.

(2) Sabiedrību reorganizē un likvidē saskaņā ar Komerclikumu, ievērojot šajā pantā minētos papildu noteikumus.

(3) Sabiedrību drīkst tikai pievienot citai sabiedrībai.

(4) Sabiedrības saplūšana ar citu sabiedrību vai citu komercsabiedrību nav atļauta.

(5) Sabiedrības sadalīšana ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja vismaz viena no iegūstošajam sabiedrībām ir sabiedrība.

(6) Sabiedrība nedrīkst uzsākt savu likvidāciju, pirms nav beigušās tās tiesības pārvaldīt visus tās pārvaldē esošos ieguldījumu fondus un tā nav nokārtojusi visas saistības pret citiem tās klientiem."

6. 23.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) to turētājbankas darbinieku sarakstu, kuri būs atbildīgi par turētājbankas funkciju izpildi (norāda darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un pēdējo triju gadu darba pieredzi).";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Komisija nereģistrē fondu šādos gadījumos:

1) sabiedrības pašu kapitāls neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

2) fonda reģistrācijai iesniegtie dokumenti neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) turētājbankas darbiniekiem, kuri būs atbildīgi par turētājbankas pienākumu izpildi, nav atbilstošas pieredzes, lai nodrošinātu kvalificētu turētājbankas pienākumu izpildi;

4) fonda pārvaldes nolikumā vai prospektā ir paredzēts, ka fonda ieguldījumu apliecības nedrīkst laist publiskajā apgrozībā Latvijā."

 

7. 28.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja nolikumā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu par nolikuma grozījumu reģistrāciju. Iesniegumam pievieno:

1) atbilstošās sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmumu par nolikuma grozījumu apstiprināšanu;

2) nolikuma grozījumus (divos eksemplāros);

3) nolikuma tekstu, kurā ir iekļauti grozījumi. Pilnu nolikuma tekstu sabiedrība iesniedz Komisijai tikai elektroniski, nosūtot to uz Komisijas elektroniskā pasta adresi vai kopā ar dokumentiem iesniedzot attiecīgo tehnisko informācijas nesēju (disketi vai kompaktdisku).

(6) Komisija izskata iesniegtos grozījumus un 15 dienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu reģistrēšanu, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar fonda ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(7) Grozījumi nolikumā stājas spēkā ne agrāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas Komisijā vai citā Komisijas noteiktā termiņā, kas nevar būt ilgāks par trim mēnešiem no grozījumu reģistrācijas dienas un tiek noteikts, ievērojot nolikuma grozījumu saturu un fonda ieguldītāju intereses."

8. 33.pantā:

izteikt astotās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) piešķirt aizdevumus. Minētais aizliegums nav attiecināms uz aktīvu atpakaļpirkuma darījumiem, kurus ir atļauts veikt, ievērojot, ka darījumā iesaistītajam finanšu instrumentam tiek piemēroti šā likuma 66.pantā noteiktie ierobežojumi.";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz slēgtā fonda rēķina, ja šie aizņēmumi tiek ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem un to kopsumma nepārsniedz 25 procentus no slēgtā fonda vērtības. Ja slēgtā fonda prospektā ir paredzēts ne mazāk kā 50 procentus no slēgtā fonda līdzekļiem ieguldīt nekustamajā īpašumā, sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz slēgtā fonda rēķina bez laika ierobežojuma un to kopsumma nedrīkst pārsniegt 80 procentus no slēgtā fonda vērtības.";

papildināt pantu ar četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(14) Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, drīkst veikt ieguldījumu sabiedrības nodibinātā ieguldījumu fondā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) akcionāram ieguldot līdzekļus fondā vai izstājoties no fonda, netiek aizskartas citu fonda ieguldītāju likumīgās intereses;

2) ieguldījumu fonda vērtība nepārsniedz vienu miljonu latu.

(15) Ja sabiedrības akcionārs, kuram ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, ir ieguldījis līdzekļus atbilstoši šā panta četrpadsmitās daļas noteikumiem, fonda pārskatos sniedz informāciju par šāda ieguldījuma apjomu."

9. 40.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par turētājbanku var būt kredītiestāde, kurai Komisija ir izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu (arī finanšu instrumentu turēšanu).";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Turētājbanka drīkst ieguldīt savus līdzekļus tāda fonda ieguldījumu apliecībās, kura turētājbanka tā ir, tikai gadījumā, ja turētājbanka ir fondu pārvaldošās sabiedrības akcionārs ar būtisku līdzdalību un ir ievēroti šā likuma 33.panta četrpadsmitās un piecpadsmitās daļas noteikumi."

10. Izteikt 41.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Sabiedrība atver atsevišķu kontu turētājbankā katram tās pārvaldē esošajam fondam. Par fonda identifikācijas datiem, atverot kontu turētājbankā, tiek uzskatīts fonda nosaukums un Komisijas piešķirtais reģistrācijas numurs."

11. Izteikt 51.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ieguldījumu apliecību publiskā apgrozība notiek saskaņā ar finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi."

12. Izteikt 56. un 57.pantu šādā redakcijā:

"56.pants. Fonda prospekts un tā grozījumi

(1) Ieguldījumu apliecību emisiju nedrīkst uzsākt bez sabiedrības apstiprināta fonda prospekta. Atvērtajam fondam sabiedrība izstrādā un apstiprina divas fonda prospekta versijas – pilno un saīsināto fonda prospektu (turpmāk – fonda prospekts).

(2) Fonda prospektā sniedz informāciju, kas nepieciešama ieguldītājiem, lai viņi varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu un potenciālo risku, kas ir saistīts ar šādu ieguldījumu.

(3) Fonda prospektā sniedz šā likuma 57.pantā minēto informāciju. Fonda prospektā nav jāatkārto informācija, kas iekļauta attiecīgā fonda pārvaldes nolikumā un ir līdzvērtīga šā likuma 57.pantā minētajai informācijai.

(4) Fonda prospekts stājas spēkā ar brīdi, kad fonds ir reģistrēts Komisijā.

(5) Ja sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus informācijā, kuru sniedz atbilstoši šā likuma 57.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktam, pirms grozījumu izdarīšanas sabiedrība iesniedz Komisijai:

1) atbilstošās sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmumu par fonda prospekta grozījumu apstiprināšanu;

2) fonda prospekta grozījumus (divos eksemplāros);

3) fonda prospekta tekstu, kurā ir iekļauti grozījumi. Pilnu fonda prospekta tekstu sabiedrība iesniedz Komisijai tikai elektroniski, nosūtot to uz Komisijas elektroniskā pasta adresi vai kopā ar dokumentiem iesniedzot attiecīgo tehnisko informācijas nesēju (disketi vai kompaktdisku).

(6) Komisija izskata iesniegtos fonda prospekta grozījumus un 15 dienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu reģistrēšanu, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(7) Ja fonda prospektā nepieciešams izdarīt grozījumus, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrības kapitālā, padomes vai amatpersonu sastāvā vai citas pārmaiņas sabiedrības vai fonda darbībā, kuras atbilstoši šim likumam ir saskaņojamas ar Komisiju, sabiedrība pēc šo pārmaiņu saskaņošanas ar Komisiju izdara atbilstošus grozījumus fonda prospektā bez iepriekšējas to reģistrācijas Komisijā un atbilstoši šā panta piektās daļas 3.punktam iesniedz Komisijai pilnu fonda prospekta tekstu.

(8) Sabiedrība pēc fonda prospekta grozījumu reģistrācijas Komisijā fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē fonda ieguldītājus par fonda prospekta grozījumiem un to spēkā stāšanos.

(9) Šā panta piektajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā mēnesi pēc to reģistrācijas Komisijā.

(10) Šā panta septītajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā pēc fonda prospekta grozījumu apstiprināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijā.

57.pants. Fonda prospekta saturs

(1) Fonda prospektā ir titullapa. Titullapā iekļauj šādu informāciju:

1) fonda veids un nosaukums, kā arī norāde uz valsti, kurā fonds ir dibināts (reģistrēts);

2) fonda sabiedrības firma un juridiskā adrese;

3) fonda turētājbankas firma;

4) fonda ieguldījumu apliecību izplatītāja firma un izplatīšanas vietu adreses;

5) fonda revidenta vārds un uzvārds vai firma;

6) fonda dibināšanas datums un darbības termiņš (ja tāds ir paredzēts);

7) atzīme par fonda reģistrāciju Komisijā;

8) atzīme par fonda prospektā izdarītajiem grozījumiem un to spēkā stāšanās datums;

9) tās vietas adrese, kur var saņemt fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu (ja tas nav pievienots fonda prospektam), fonda gada vai pusgada pārskatus, kā arī ziņas par fonda vērtību un ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenu.

(2) Fonda prospektā ir satura rādītājs un fonda prospektā lietoto terminu un saīsinājumu skaidrojums.

(3) Fonda prospekta pilnajā versijā šajā daļā minētajā secībā iekļauj vismaz šādu informāciju:

1) fonda ieguldīšanas mērķis, arī finansiālais mērķis (piemēram, kapitāla pieaugums vai ienākums no ieguldījumiem), ieguldījumu politika (piemēram, ieguldījuma objektu veidi, specializācija noteiktos ģeogrāfiskajos rajonos vai industriālajos sektoros), kā arī šā likuma 65.pantā noteiktā informācija;

2) fonda riska profila apraksts un ar ieguldījumiem saistītā riska analīze;

3) fonda ieguldījumu ierobežojumi un fonda pārvaldē izmantojamās ieguldīšanas prakses vai tehnikas apraksts, arī uz fonda rēķina izdarāmo aizņēmumu principi un kārtība;

4) šajā likumā paredzēto fonda ieguldītāju tiesību īss skaidrojums, kā arī ieguldījumu apliecībās nostiprināto tiesību īss apraksts;

5) tipiskā ieguldītāja (ieguldītājs, kuram paredzēts fonds) raksturojums;

6) ziņas par fonda ieguldītājam piemērojamiem nodokļu un nodevu maksājumiem un to veikšanas kārtību;

7) maksimālās komisijas naudas apmērs par ieguldījumu apliecību pārdošanu un atpakaļpirkšanu (procentos no fonda daļas vērtības);

8) sabiedrībai, turētājbankai un citām fonda prospektā minētajām personām no fonda mantas izmaksājamās atlīdzības maksimālais apmērs (kopējais un katrai personai atsevišķi maksājamās atlīdzības apmērs) un aprēķināšanas kārtība, šīs atlīdzības samaksas kārtība. Maksimālo atlīdzības apmēru norāda procentos no fonda aktīvu vidējās vērtības;

9) citi iespējamie izdevumi un maksājumi, kā arī to segšanas kārtība. Atsevišķi norāda tos maksājumus, kas būs jāveic fonda ieguldītājiem personīgi, un tos, kurus veiks no fonda līdzekļiem;

10) ziņas par fonda auditoru – zvērināta revidenta vārds, uzvārds un sertifikāta numurs vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma, reģistrācijas numurs un licences numurs;

11) ieguldījumu apliecību pārdošanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas noteikumi un kārtība;

12) apstākļi, kādos var apturēt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu;

13) ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas aprēķināšanas metodes un biežums, kā arī ziņas par to, kur un cik bieži šīs cenas tiek nodotas atklātībā;

14) fonda vērtības noteikšanas principi un noteikumi;

15) noteikumi par fonda ienākumu aprēķināšanu, izlietošanu un sadali fonda ieguldītājiem;

16) fonda pārskata gada sākums un beigas;

17) sabiedrības firma, reģistrācijas datums un numurs, juridiskā adrese un, ja sabiedrība ir izveidojusi filiāli, tās atrašanās vietas adrese;

18) sabiedrības reģistrētā un apmaksātā kapitāla apjoms;

19) sabiedrības padomes locekļu un amatpersonu vārds, uzvārds un amats sabiedrībā, kā arī viņu pienākumi ārpus sabiedrības, ja tiem ir nozīme sabiedrības darbībā;

20) citu sabiedrības pārvaldāmo fondu, privāto pensiju fondu pensiju plānu vai valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu nosaukums un īss apraksts;

21) turētājbankas firma, reģistrācijas datums un numurs, juridiskā adrese un atrašanās vietas adrese;

22) konsultanta, kā arī citu pakalpojumu sniedzēju vārds, uzvārds vai firma, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta, ja sabiedrība ir noslēgusi līgumu par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu fonda pārvaldē un saskaņā ar šo līgumu pakalpojuma sniedzējam atlīdzība tiek maksāta no fonda līdzekļiem. Īss attiecīgā pakalpojuma sniedzēja pamatdarbības un to pakalpojuma līguma noteikumu apraksts, kuri ir svarīgi fonda ieguldītājiem;

23) ja sabiedrība plāno kādu no fonda pārvaldes pakalpojumiem nodot trešajai personai, – norāde uz šiem pakalpojumiem un apraksts, kādā kārtībā pakalpojumi var tikt nodoti;

24) fonda iepriekšējās darbības raksturojums un finansiālo rādītāju salīdzinošā tabula par pēdējiem trim gadiem (sagatavo atbilstoši fonda pārskatu noteikumiem). Aiz šīs informācijas iekļauj paziņojumu, ka šie rādītāji nenosaka (neietekmē) turpmāko fonda darbību. Minēto informāciju var iekļaut fonda prospektā vai pievienot tam.

(4) Fonda prospekta saīsinātajā versijā informāciju sniedz iespējami vienkāršākā un tipiskam fonda ieguldītājam saprotamākā veidā. Fonda prospekta saīsinātajā versijā saīsinātā veidā iekļauj šā panta trešās daļas 1., 2., 5., 6., 7., 11., 12., 13. un 15.punktā minēto informāciju, kā arī papildus iekļauj šādas ziņas:

1) paziņojumu, ka pēc ieguldītāja pieprasījuma pirms pieteikuma par fonda ieguldījumu apliecību iegādi iesniegšanas un turpmāk bez maksas ieguldītājam tiek izsniegta fonda prospekta pilnā versija, fonda gada un pusgada pārskats;

2) uzraudzības institūcijas nosaukumu;

3) norādi par sabiedrības kontaktpersonu (atbildīgo struktūrvienību), ar kuru sazinoties fonda ieguldītājs var saņemt papildu paskaidrojošu informāciju par fonda darbību. Norāda atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un amatu vai sabiedrības attiecīgās struktūrvienības nosaukumu, kontaktinformāciju (tālruņa numuru vai cita saziņas līdzekļa rekvizītus) un darba laiku.

(5) Slēgtā fonda prospektā papildus norāda:

1) fonda ieguldījumu apliecību emisijas cenu, apjomu un laiku;

2) fonda ieguldītāju tiesības pieprasīt ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu un piedalīties tajā;

3) ieguldītāju pilnsapulces kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību.

(6) Fonda prospekta pielikumā pievieno fonda pēdējā gada pārskatu vai pusgada pārskatu, ja tas ir apstiprināts pēc pēdējā gada pārskata apstiprināšanas.

(7) Fonda prospekta noteikumi kļūst saistoši sabiedrības un ieguldītāja savstarpējās attiecībās, tiklīdz ieguldītājs fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības."

13. Izslēgt 60., 62., 63., 64., 66. un 68.pantā vārdus "Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas".

14. Izslēgt 68.panta piektās daļas otro teikumu.

15. Papildināt likuma VII nodaļu ar 75.1 un 75.2 pantu šādā redakcijā:

"75.1 pants. Vispārīgie noteikumi par sabiedrības pārskatiem

(1) Sabiedrības kārto savu grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu un pārskatu par citiem periodiem saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", šo likumu un normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu.

(2) Sabiedrība par katru pārskata gadu sagatavo pārskatu. Pārskatā iekļauj bilanci, ārpusbilances posteņus, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumu, kā arī pārvaldes sabiedrības vadības ziņojumu.

(3) Komisija atbilstoši šim likumam un starptautisko finanšu pārskatu standartiem nosaka sabiedrības gada pārskatā iekļaujamos posteņus un pārskata posteņu novērtēšanas metodiku.

(4) Ja tas nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, Komisijai ir tiesības pieprasīt no sabiedrības konsolidētu gada pārskatu, kā arī pārskatu par citu periodu. Komisija nosaka minēto pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

 

75.2 pants. Sabiedrības gada pārskata sagatavošana, pārbaude un publicēšana

(1) Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Ja atbilstoši šim likumam sagatavotais gada pārskats nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, gada pārskata pielikumā iekļauj papildu informāciju.

(2) Gada pārskatu pārbauda persona, kas saskaņā ar šo likumu ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumus (turpmāk – zvērināts revidents). Sabiedrība 10 dienu laikā pēc sabiedrības vadībai adresētā zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Komisijai šā ziņojuma kopiju.

(3) Akcionāru sapulce ir tiesīga apstiprināt gada pārskatu pēc zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas.

(4) Sabiedrība iesniedz Komisijai sabiedrības gada pārskatu, akcionāru sapulces protokolu par gada pārskata apstiprināšanu un zvērināta revidenta ziņojumu 10 dienu laikā pēc akcionāru sapulces, kurā gada pārskats apstiprināts, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(5) Pēc gada pārskata iesniegšanas Komisijai sabiedrība pilnu vai saīsinātu gada pārskatu un zvērināta revidenta ziņojumu publicē vismaz vienā dienas laikrakstā, kas tiek izplatīts visā Latvijas teritorijā, ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.maijam, kā arī ievieto šo informāciju savā mājas lapā internetā (ja tāda ir).

(6) Ja sabiedrības gada pārskats netiek publicēts pilnībā, publikācijā ietver nepārprotamu norādi uz to, ka tiek publicēts saīsināts gada pārskats, kā arī norāda, kur var iepazīties ar pilnu gada pārskatu. Publicējot saīsināto gada pārskatu, tam pievieno zvērināta revidenta atzinumu."

16. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā:

"VIII nodaļa. Pārvaldes pakalpojumu sniegšanas brīvība

76.pants. Latvijā licencētas sabiedrības tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī

(1) Latvijā licencēta sabiedrība dalībvalstī ir tiesīga sniegt tikai tos pārvaldes pakalpojumus, kurus tai ir atļauts sniegt Latvijā.

(2) Latvijā licencēta sabiedrība ir tiesīga uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī šajā pantā noteiktajā kārtībā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(3) Ja sabiedrība vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, tā iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā norāda:

1) pārvaldes pakalpojumus, kurus paredzēts sniegt dalībvalstī;

2) dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt pārvaldes pakalpojumus;

3) veidu, kādā paredzēts sniegt pārvaldes pakalpojumus (atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas).

(4) Sabiedrība, kas vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 10.panta trešajā daļā noteikto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem pakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju.

(5) Komisija izskata iesniegumu par sabiedrības pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu dalībvalstī un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo sabiedrību 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas.

(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu Latvijā un maksimālajiem kompensācijas apmēriem.

(7) Sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas.

(8) Komisija izskata šā panta septītajā daļā noteiktos dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un sabiedrību 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas.

77.pants. Dalībvalstī licencētas sabiedrības tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā

(1) Dalībvalstī licencēta sabiedrība Latvijā ir tiesīga sniegt tikai tādus pārvaldes pakalpojumus, kuru sniegšanai sabiedrība saņēmusi atļauju tās izcelsmes valstī, atverot Latvijā filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(2) Dalībvalstī licencētas sabiedrības filiāle drīkst uzsākt darbību Latvijā tikai pēc tam, kad:

1) Komisija ir saņēmusi no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai sabiedrībai ir spēkā esoša licence pārvaldes pakalpojumu sniegšanai sabiedrības izcelsmes valstī,

b) darbības programmu, kurā norādīti pārvaldes pakalpojumi, ko sabiedrība plāno sniegt Latvijā,

c) filiāles adresi un organizatorisko struktūru,

d) filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu, pilsonību, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu,

e) informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā sabiedrība,

f) sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā pirms iekšējo pārbaužu uzsākšanas laikus informēs Komisiju par pārbaudēm sabiedrības filiālēs Latvijā un dos iespēju Komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī nekavējoties pēc pārbaudes beigšanas iesniegs Komisijai ziņojumu par pārbaudes rezultātiem;

2) Komisija ir informējusi sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājušas 60 dienas pēc dienas, kad Komisija ir saņēmusi no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas šā panta otrās daļas 1.punktā minēto paziņojumu.

(3) Dalībvalstī licencēta sabiedrība ir tiesīga uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot filiāli, ja Komisija saņēmusi no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrās daļas 1.punkta "a", "b" un "e" apakšpunktā noteiktā informācija.

(4) Ja dalībvalstī licencēta sabiedrība šajā pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, tās pienākums ir informēt Komisiju par jebkurām plānotajām pārmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punkta "b", "c" un "d" apakšpunktu, vismaz 30 dienas pirms attiecīgo pārmaiņu īstenošanas.

(5) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura ir uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā šajā pantā noteiktajā kārtībā, sagatavo un iesniedz Komisijai tās noteiktajā kārtībā Komisijas uzraudzības funkciju un statistikas datu apkopšanai nepieciešamo informāciju un pārskatus par sabiedrības darbību Latvijā.

(6) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura šajā pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, laižot publiskajā apgrozībā tās pārvaldīto fondu daļas, drīkst neņemt vērā šā likuma 60.pantā noteikto kārtību, ja tā izpilda šādas prasības:

1) uzsākot fonda daļu pārdošanu, publicē paziņojumu atbilstoši šā likuma 59.pantam;

2) nodrošina, lai ieguldītāji Latvijā tiktu laikus informēti par pārmaiņām fonda un sabiedrības darbībā;

3) nodrošina norēķinu drošu izpildi par fonda daļu pārdošanu un atpakaļpirkšanu;

4) pēc ieguldītāju pieprasījuma tiem bez maksas izsniedz fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu latviešu valodā."

17. Papildināt likumu ar devīto un desmito nodaļu šādā redakcijā:

"IX nodaļa. Uzraudzība

78.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Komisija ir atbildīga par tās licencēto sabiedrību uzraudzību, kā arī uzrauga turētājbankas darbību saskaņā ar šo likumu, Kredītiestāžu likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu un normatīvajiem aktiem, kas regulē finanšu instrumentu tirgu.

(2) Uzraudzības mērķis ir nodrošināt fondu un sabiedrību dibināšanas un darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu, un aizsargāt ieguldītāju intereses.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos Komisija izdod administratīvos aktus. Kārtību, kādā Komisija izdod administratīvos aktus, nosaka normatīvie akti, kas reglamentē administratīvo aktu izdošanas kārtību.

(4) Komisijas izdota administratīvā akta tiesiskumu vai Komisijas faktisko rīcību var apstrīdēt saskaņā ar vispārējām tiesību normām, kas regulē administratīvo procesu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Tāda Komisijas izdota administratīvā akta pārsūdzēšana tiesā, ar kuru tiek ierobežota sabiedrības vai turētājbankas darbība vai sabiedrības amatpersonai tiek aizliegts veikt tās pienākumus, vai sabiedrībai tiek anulēta licence, neaptur administratīvā akta izpildi.

79.pants. Sabiedrības iekšējā pārbaude

(1) Komisijai ir tiesības veikt sabiedrības iekšējo pārbaudi.

(2) Sabiedrības pienākums ir atļaut Komisijas pilnvarotām personām, kas veic sabiedrības iekšējo pārbaudi, brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju, kas attiecas uz sabiedrības darbību un fonda pārvaldi.

(3) Komisijai ir tiesības veikt turētājbankas iekšējo pārbaudi attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar fondu.

(4) Ja pārbaudes veicējs pārbaudes laikā sabiedrības darbībā konstatē pārkāpumus, viņam ir tiesības uz laiku izņemt attiecīgos dokumentus, par to sastādot aktu.

(5) Pārbaudes veicējam ir tiesības izdarīt izrakstus no dokumentiem, pieprasīt uz sabiedrības rēķina dokumentu kopijas, apliecinātas dokumentu kopijas vai norakstus.

(6) Par pārbaudes rezultātiem Komisija sagatavo izziņu un iepazīstina ar to sabiedrības valdi.

80.pants. Komisijas tiesības iegūt informāciju

Komisijai ir šādas tiesības:

1) rakstveidā pieprasīt un saņemt no sabiedrības, turētājbankas, Latvijas Bankas, komercreģistra iestādes, sabiedrības amatpersonām, bet sabiedrības bankrota gadījumā – arī no likvidatoriem vai administratoriem informāciju par sabiedrības un fonda darbību;

2) rakstveidā pieprasīt, lai šā panta 1.punktā minētās personas uzrāda to rīcībā esošos dokumentus par sabiedrību un fondu.

81.pants. Komisijas tiesības pieprasīt pārvaldes institūciju sēdes sasaukšanu

Komisijai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai tiek sasaukta slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulce, sabiedrības valdes, padomes sēde vai akcionāru sapulce, iepriekš norādot darba kārtību;

2) nosūtīt savu pārstāvi, kuram ir tiesības izteikt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus, uz slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulci, sabiedrības valdes vai padomes sēdi vai akcionāru sapulci, kas sasaukta saskaņā ar šā panta 1.punktu.

82.pants. Ierobežojumi attiecībā uz tiesībām rīkoties ar banku kontiem

(1) Ja ir pārkāpti normatīvo aktu, fonda pārvaldes nolikuma, fonda prospekta vai turētājbankas līguma noteikumi, Komisijai ir tiesības iegūt informāciju no kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām par sabiedrības vai fonda naudas plūsmu un norēķinu kontu atlikumu un dot bankām rakstveida rīkojumu uz laiku līdz divām nedēļām ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar sabiedrības vai fonda kontiem.

(2) Bankām šā panta pirmajā daļā minētie rīkojumi jāizpilda nekavējoties pēc to saņemšanas.

(3) Izmaksas no kontiem, uz kuriem attiecas rīkojums ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar tiem, tiek veiktas tikai ar Komisijas atļauju.

(4) Līdz šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām kontus, uz kuriem attiecas rīkojums ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar tiem, var atbrīvot no ierobežojumiem ar Komisijas atļauju.

83.pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Ja tiek mainīta sabiedrības firma, Komisija pārreģistrē licenci.

(2) Sabiedrība iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Komisijai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas komercreģistrā.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(4) Ja licence ir nozaudēta, sabiedrība nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta saņemšanu.

(5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

84.pants. Licences anulēšana

(1) Komisija ar motivētu lēmumu var anulēt sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) sabiedrība ir sniegusi Komisijai vai publiski izplatījusi nepatiesas ziņas;

2) sabiedrība nav iesniegusi grozījumus Komisijai iesniegtajos dokumentos;

3) sabiedrība, tās akcionāri, padomes locekļi vai amatpersonas neatbilst šā likuma prasībām;

4) sabiedrības kapitāls neatbilst šā likuma prasībām;

5) sabiedrība regulāri neievēro šā likuma un citu normatīvo aktu prasības vai sistemātiski pārkāpj fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus;

6) sabiedrības darbība ir pretrunā ar fonda ieguldītāju interesēm;

7) sabiedrība 12 mēnešu laikā pēc licences saņemšanas nav uzsākusi šajā likumā atļauto darbību;

8) sabiedrības darbība izbeigta pēc tiesas nolēmuma;

9) sabiedrība pasludināta par maksātnespējīgu;

10) sabiedrība izbeidz darbību un iesniedz Komisijai iesniegumu par licences anulēšanu;

11) sabiedrība tiek pievienota citai sabiedrībai.

(2) Ja Komisija konstatē šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētos pārkāpumus, Komisija izsaka sabiedrībai brīdinājumu vai uzliek šā likuma 87.pantā paredzēto naudas sodu un nosaka termiņu, kādā sabiedrībai jānovērš konstatētais pārkāpums. Pēc attiecīgā termiņa beigām sabiedrības pienākums ir iesniegt Komisijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem.

(3) Ja sabiedrība noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos pārkāpumus, Komisija lemj par sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu.

(4) Lēmumu par licences anulēšanu, sabiedrības brīdināšanu vai naudas soda uzlikšanu un pārkāpumu novēršanas termiņa noteikšanu Komisija rakstveidā paziņo sabiedrībai triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(5) Par licences anulēšanu tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kuras filiāle darbojas dalībvalstī vai kura sniedz pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī bez filiāles atvēršanas, Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(6) Komisijas īsteno sabiedrības uzraudzību līdz brīdim, kad sabiedrība pilnībā ir nokārtojusi saistības pret fonda ieguldītājiem un citiem tās klientiem.

85.pants. Tādas Latvijā licencētas sabiedrības uzraudzība, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī

(1) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms iekšējās pārbaudes veikšanas tādas Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura šīs dalībvalsts teritorijā sniedz pārvaldes pakalpojumus.

(2) Dalībvalsts uzraudzības institūcija pēc savas iniciatīvas vai Komisijas lūguma ir tiesīga veikt iekšējo pārbaudi Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura darbojas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

86.pants. Tādas dalībvalstī licencētas sabiedrības uzraudzība, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus Latvijā

(1) Ja Komisija konstatē, ka dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas atbilstoši šā likuma noteikumiem ir atvērusi filiāli vai uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neievēro vai pārkāpj šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, Komisija pieprasa attiecīgajai sabiedrībai novērst konstatētos pārkāpumus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā dalībvalstī licencētā sabiedrība nepilda Komisijas norādījumus, Komisija informē sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju par konstatētajiem pārkāpumiem un lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā sabiedrība novērš konstatētos pārkāpumus, kā arī lūdz informēt Komisiju par sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja, neskatoties uz šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem pasākumiem, dalībvalstī licencētā sabiedrība turpina pārkāpt šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, Komisija pēc sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas informēšanas var veikt šajā likumā paredzētos pasākumus uzraudzības nodrošināšanai, lai novērstu attiecīgās sabiedrības turpmākos pārkāpumus, vai piemērot šajā likumā paredzētos sodus. Komisijai ir tiesības aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpmāk veikt Latvijā jebkādu darbību. Šādas tiesības Komisijai ir arī tad, ja sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija objektīvu apsvērumu dēļ nevar veikt šā panta otrajā daļā minētos pasākumus vai šos pasākumus nav iespējams īstenot Latvijā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Komisijai veikt pasākumus, lai novērstu pārkāpumus, kuri ir pretrunā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas aizsargā sabiedriskās likumīgās intereses, piemēram, Komisija ir tiesīga aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpināt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā līdz pārkāpumu novēršanai.

(5) Ja Komisija izmanto šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās tiesības un veic pasākumus, kuri paredz dalībvalstī licencētai sabiedrībai piemērot sodu vai ierobežot sabiedrības darbību Latvijā, Komisija pienācīgi pamato šādu pasākumu nepieciešamību un nekavējoties informē par tiem attiecīgo sabiedrību. Sabiedrībai Komisijas pieņemtos lēmumus ir tiesības pārsūdzēt Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Ārkārtas gadījumos Komisijai ir tiesības, neņemot vērā šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību, nekavējoties veikt piesardzības pasākumus pret sabiedrību, lai aizsargātu ieguldītāju un citu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju intereses. Par šādu pasākumu veikšanu Komisija nekavējoties informē Eiropas Komisiju un sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

87.pants. Atbildība

(1) Komisijai ir tiesības uzlikt sabiedrībai un turētājbankai soda naudu līdz 400 minimālajām mēnešalgām par šādiem pārkāpumiem:

1) par šajā likumā un uz tā pamata izdotajos Komisijas noteikumos paredzēto dokumentu un ziņu, kā arī iesniegtajos dokumentos un ziņās izdarīto grozījumu neiesniegšanu Komisijai noteiktajos termiņos;

2) par nepatiesu ziņu iesniegšanu Komisijai vai šādu ziņu publisku izplatīšanu;

3) par rīcību, ar kuru pārkāpti šā likuma noteikumi attiecībā uz ziņu publicēšanu;

4) par fonda mantas iegrāmatošanas un glabāšanas noteikumu pārkāpšanu;

5) par ieguldījumu apliecību emisijas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas noteikumu pārkāpšanu;

6) par fonda prospektā neparedzētu maksājumu veikšanu no fonda mantas;

7) par sabiedrības vai fonda likvidācijas kārtības pārkāpšanu;

8) par neziņošanu, ja konstatēti šā likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumu pārkāpumi;

9) par to, ka nav nodrošināta šajā likumā noteiktā iespēja iepazīties ar fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un gada un pusgada pārskatiem;

10) par ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, izņemot gadījumus, kuros pārsniegšana ir pieļaujama saskaņā ar šo likumu.

(2) Soda naudas samaksa neatbrīvo no citas likumā noteiktās atbildības.

X nodaļa. Informācijas apmaiņa

88.pants. Komisijas sadarbība ar dalībvalstu un citu valstu uzraudzības institūcijām

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu pārvaldes pakalpojumu sniegšanas uzraudzību visā dalībvalstu teritorijā.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par Latvijā licencētajām sabiedrībām, kuras sniedz pārvaldes pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu dalībvalstī licencētu vai licencējamu sabiedrību, tās padomes vai valdes locekli, vai īpašnieku.

(3) Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par jebkādām sankcijām vai darbības ierobežojumiem, ko Komisija piemērojusi tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī.

(4) Lai pildītu uzraudzības funkcijas, Komisija, noslēdzot sadarbības līgumu, drīkst apmainīties ar informāciju ar citu valstu uzraudzības institūcijām, ja tiek ievēroti šā likuma 89.panta noteikumi.

89.pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informāciju, ko Komisija ir saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, uzskata par ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju.

(3) Ierobežotas pieejamības informāciju, kuru Komisija ir saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas, tā ir tiesīga izmantot šādos gadījumos:

1) lai pārbaudītu informāciju, ko sabiedrība sniegusi, lai saņemtu licenci;

2) lai pārliecinātos par turētājbankas vai sabiedrības darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām;

3) lai piemērotu šajā likumā noteiktās sankcijas;

4) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai faktiskā rīcība.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi neliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

1) institūcijām, kuras ir atbildīgas par kredītiestāžu, sabiedrību, atvērto ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu, apdrošināšanas sabiedrību, citu finanšu iestāžu un finanšu tirgus valstisko uzraudzību;

2) personām, kuras ir atbildīgas par sabiedrības, atvērto ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu, vai personu, kuras ir iesaistītas pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, likvidācijas vai maksātnespējas procedūru;

3) personām, kuras saskaņā ar uzraudzības institūcijas pilnvarojumu veic likumā noteikto sabiedrību, atvērto ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu, kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un citu finanšu iestāžu iekšējo pārbaudi vai revīziju;

4) iestādēm, kuras pārvalda ieguldītāju un noguldītāju kompensācijas shēmas, ja šāda informācija attiecīgajām iestādēm nepieciešama to funkciju veikšanai.

(5) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju Latvijas Bankai vai dalībvalstu centrālajām bankām, vai citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmas pārraudzīšanu, ja šāda informācija minētajām institūcijām nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai.

(6) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju regulētā tirgus organizētājam, Latvijas Centrālajam depozitārijam vai iestādēm, kas dalībvalstī nodrošina klīringu un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja Komisija uzskata, ka šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto iestāžu atbilstošu rīcību, ja norēķinu vai klīringa sistēmas dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības.

90.pants. Komisijas sadarbība ar Eiropas Komisiju

(1) Komisija informē Eiropas Komisiju par:

1) licences izsniegšanu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai tādai sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) gadījumiem, kad pēc būtiskas līdzdalības iegūšanas Latvijā licencēta sabiedrība kļūst par ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajos gadījumos Komisija nosūta Eiropas Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst sabiedrība.

(3) Komisija informē Eiropas Komisiju par vispārīga rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot pārvaldes pakalpojumus vai uzsākot pārvaldes pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

(4) Komisija informē Eiropas Komisiju par darbībām, kuras veiktas atbilstoši šā likuma 60.panta trešajai daļai un 86.pantam un pēc kurām dalībvalstī licencētai sabiedrībai ir atteikts uzsākt pakalpojumu sniegšanu vai aizliegts turpmāk sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā."

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24.punktu šādā redakcijā:

"17. Ieguldījumu sabiedrības, kuras saņēmušas licenci ieguldījumu sabiedrības darbībai līdz 2004.gada 1.maijam, pārreģistrē licenci Komisijā līdz 2004.gada 31.decembrim. Pārreģistrācijas iesniegumā norāda, kādus pārvaldes pakalpojumus sabiedrība vēlas veikt. Iesniegumam pievieno šā likuma 10.panta piektajā daļā noteiktos dokumentus vai grozījumus tajos, ja šādi dokumenti jau ir iesniegti Komisijai saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un grozījumus nepieciešams izdarīt, ņemot vērā sabiedrības plānoto turpmāko darbību. Veicot licences pārreģistrāciju šajā punktā minētajā gadījumā, valsts nodeva nav jāmaksā.

18. Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 1.maija, tā, iesniedzot dokumentus licences pārreģistrācijai, kā vienu no pārvaldes pakalpojumiem norāda ieguldītāju finanšu instrumentu individuālo pārvaldīšanu.

19. Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 1.maija, tā līdz 2004.gada 31.decembrim veic nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrība un tās darbība atbilstu šā likuma un Valsts fondēto pensiju likuma prasībām.

20. Ieguldījumu sabiedrības, kuras uzsākušas atvērto ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 1.maijam, līdz 2004.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Komisijai to pārvaldē esošo atvērto ieguldījumu fondu prospektu saīsināto versiju. Ieguldījumu sabiedrības var piedāvāt fonda prospekta saīsināto versiju fonda ieguldītājiem, ja Komisija 20 dienu laikā no šā dokumenta saņemšanas nav cēlusi iebildumus par tā atbilstību šā likuma prasībām.

21. Ieguldījumu sabiedrības, kuras ir uzsākušas ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 1.maijam un pēc minētā datuma plāno izdarīt grozījumus to pārvaldē esoša fonda prospektā, jo mainījusies prospektā sniegtā informācija, izstrādā un iesniedz Komisijai prospekta jauno redakciju, kas sagatavota atbilstoši šā likuma 57.panta nosacījumiem attiecībā uz ieguldījumu fonda prospekta pilno versiju.

22. Līdz atbilstošu grozījumu spēkā stāšanās dienai vērtspapīru tirgu regulējošajos normatīvajos aktos ar šajā likumā lietoto terminu "ieguldījumu brokeru sabiedrība" saprot terminu "brokeru sabiedrība" un ar terminu "ieguldījumu pakalpojumi" – terminu "starpniekdarbība".

23. Komisija līdz 2004.gada 1.jūlijam izstrādā un apstiprina visus šajā likumā noteiktos iesniegumu un paziņojumu paraugus, publicē tos laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto Komisijas mājas lapā internetā. Līdz 2004.gada 1.jūlijam šajā likumā noteiktos iesniegumus un paziņojumus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā līdz 2004.gada 1.maijam.

24. Gada pārskatu par 2004.gadu ieguldījumu sabiedrības (sabiedrības) sagatavo saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem"."

19. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 95/26/EC, 2000/64/EC un 2001/107/EC."

 

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

 

 

 

 

Finanšu ministra vietā –

vides ministrs

R.Vējonis

 

 

 

 

Likumprojekta

"Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām""

anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

  

Likums "Par ieguldījumu sabiedrībām" regulē ieguldījumu sabiedrību darbību un ieguldījumu fondu izveidošanu un pārvaldīšanu. Likums nosaka, ka ieguldījumu sabiedrības vienīgais darbības veids ir ieguldījumu fondu pārvalde un šo fondu ieguldījumu apliecību emisija un ar to tieši saistītās darbības. Papildus minētajai darbībai ieguldījumu sabiedrības drīkst pārvaldīt privāto pensiju fondu un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus saskaņā ar likumu "Par privātajiem fondiem" un Valsts fondēto pensiju likumu. Likums paredz, ka ieguldījumu fondu var nodibināt kā atvērto vai slēgto ieguldījumu fondu. Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka vienotas prasības tikai atvērto ieguldījumu fondu izveidošanai un darbībai. Slēgto ieguldījumu fondu darbības noteikumi ir katras valsts nacionālās likumdošanas kompetencē, ievērojot vienīgo nosacījumu: ja ieguldījumu sabiedrībām tiek atļauts pārvaldīt slēgtos ieguldījumu fondus, tad ir jānodrošina šādu fondu atbilstoša uzraudzība. Attiecībā uz atvērtajiem ieguldījumu fondiem, to izveidošanu un darbību likuma "Par ieguldījumu sabiedrībām" normas ir saskaņotas ar Direktīvas 85/611/EEC, Direktīvas 88/220/EEC, Direktīvas 2000/64/EC un Direktīvas 2001/108/EC noteikumiem.

2002. gada 21. janvārī Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma Direktīvu 2001/107/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (VKIU), lai reglamentētu pārvaldes sabiedrības un vienkāršotos prospektus (turpmāk arī – Direktīva). Direktīva paredz, ka ieguldījumu sabiedrības bez ieguldījumu fondu pārvaldes būs tiesīgas veikt arī klientu finanšu instrumentu (tajā skaitā pensiju fondu līdzekļu) individuālo pārvaldīšanu (turpmāk – individuālais portfelis) un sniegt konsultācijas jautājumos par ieguldījumiem finanšu instrumentos. Tā kā tiek paplašināti ieguldījumu sabiedrību darbības veidi, Direktīvā ir noteiktas arī papildu prasības ieguldījumu sabiedrības kapitālam un noteiktas citas ieguldījumu sabiedrības darbību regulējošās prasības.

Direktīvā ir iekļautas jaunas prasības, kas ir jāievēro, sagatavojot ieguldījumu fonda prospektu, paredzot pienākumu sagatavot prospekta vienkāršoto versiju, kas būtu labāk saprotama ieguldītājam, kuram nav profesionālu zināšanu šajā investīciju jomā. Ņemot vērā minēto un Latvijas Republikas starptautiskās saistības, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām", lai harmonizētu likumā iekļautās normas ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Direktīvu 2001/107/EK, kā arī pilnībā ieviestu Direktīvu 95/26/EC un 2000/64/EC.

2. Likumprojekts paredz paplašināt tos pakalpojumu veidus, kurus ir tiesīgas sniegt ieguldījumu sabiedrības, nosakot, ka papildus ieguldījumu fondu pārvaldei ieguldījumu pārvaldes sabiedrības drīkstēs individuāli pārvaldīt klientu finanšu instrumentu portfeļus, kā arī sniegt konsultācijas jautājumos par ieguldījumiem finanšu instrumentos. Tā kā minētie papildus pakalpojumi ir vieni no ieguldījumu pakalpojumiem, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kuras sniedz šos pakalpojumus būs jānodrošina atbilstošs pašu kapitāls, jārēķina kapitāla pietiekamība, kā arī jāievēro citas darbību regulējošās prasības analoģiski kā tas ir noteikts brokeru sabiedrībām.

3. Likumprojekts paredz ieviest vienotās licences principu ieguldījumu sabiedrību darbībā, t.i., licence, kura tiks izsniegta kādā no Dalībvalstīm būs derīga arī citās Dalībvalstīs.

4. Lai ieguldījumu fondi būtu pieejamāki un saprotamāki ieguldītājiem, kuriem nav speciālu profesionālu zināšanu šajā jomā, likumprojekts paredz, ka atvērtajiem ieguldījumu fondiem būs jāsagatavo arī saīsinātais fonda prospekts.

5. Likumprojektā ir ietverti noteikumi par kārtību, kādā var iegūt būtisku līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā.

6. Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija) apmainās ar informāciju ar citu Dalībvalstu uzraudzības institūcijām par jautājumiem, kas ir saistīti ar ieguldījumu pārvaldes sabiedrību licencēšanu un uzraudzību.

3. Cita informācija

 Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi  

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu  

 Likumprojekts veicinās ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības attīstību. Tā kā tiek papildināti ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbību veidi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām tiek dotas tiesības sniegt papildu pakalpojumus (pārvaldīt individuālos portfeļus un sniegt konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos), kas savukārt varētu veicināt ieguldījumu pārvaldes sabiedrību attīstību.

Vienotās licences principa ieviešana dod iespēju Latvijas Republikā licencētām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām ar atvieglotiem noteikumiem piedāvāt savus pakalpojumus visā Dalībvalstu teritorijā.

3. Sociālo seku izvērtējums 

 Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija 

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos  

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme 

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins  

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija  

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt  

Lai saskaņotu spēkā esošajos normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā lietoto, ir nepieciešams izdarīt grozījumus:

1) likumā "Par privātajiem pensiju fondiem". Likumā tiek izdarīti grozījumi arī noteikumos par privātā pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāja drošības naudas un pašu aktīvu noteiktā apjoma turēšanu, izslēdzot prasību turēt drošības naudu 50 000 latu apmērā un nodrošināt pašu aktīvus 1% apmērā no pārvaldītajiem līdzekļiem un nosakot, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kuras pārvalda privāto pensiju fondu līdzekļus, ir jāievēro kapitāla pietiekamības un citas ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbību regulējošās prasības, kuras ir noteiktas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kuras veic individuālo ieguldītāju finanšu instrumentu portfeļu pārvaldi;

2) Valsts fondēto pensiju likumā. Likumā tiek izdarīti grozījumi arī noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja drošības naudas un pašu aktīvu turēšanu, izslēdzot prasību noguldīt drošības naudu 50 000 latu apmērā un turēt pašu aktīvus 1% apmērā no pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem, aizstājot šo prasību ar prasību, ka līdzekļu pārvaldītājam ir jāievēro Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktās kapitāla pietiekamības un citas darbību regulējošas prasības, kuras ir noteiktas tām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kuras pārvalda individuālos portfeļus.

Tiesību aktu projekti ir sagatavoti.

Pieņemot likumprojektu, būs jāizdara grozījumi:

1) Ministru kabineta 07.10.1997. noteikumos Nr. 348 "Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi";

2) Ministru kabineta 16.02.1999. noteikumos Nr. 48 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem";

3) Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumos Nr. 272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību".

2. Cita informācija 

 Nav.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

 

1995. gada 12. jūnija Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Likumprojekts šo jomu neskar. 

 

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju 

Eiropas Kopienu Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva Nr. 85/611/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (Eiropas Kopienu Oficiālais Žurnāls L 375, 31.12.1985.), ar grozījumiem, kas veikti ar:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1988. gada 22. marta Direktīvu  88/220/EEC, kas attiecībā uz dažu PVKIU ieguldījumu politiku groza Direktīvu 85/611/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu

uzņēmumiem (PVKIU) (Eiropas Kopienu Oficiālais žurnāls L 100, 19.04.1988.);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīvu 95/26/EC, kas groza Direktīvu 77/780/EEC un 89/646/EEC kredītiestāžu darbības jomā, Direktīvu 73/239/EEC un 92/49/EEC nedzīvības apdrošināšanas jomā, Direktīvu 79/267/EEC un 92/96/EEC dzīvības apdrošināšanas jomā, Direktīvu 93/22/EEC ieguldījumu sabiedrību jomā un Direktīvu 85/611/EEC uzņēmumu kolektīviem ieguldījumiem pārvedamo vērtspapīru jomā ar mērķi pastiprināt piesardzīgu uzraudzību (Eiropas Kopienu Oficiālais Žurnāls L 168, 18.07.1995.);

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 7. novembra Direktīvu 2000/64/EC, kas groza Direktīvu 85/611/EEC, 92/49/EEC, 92/96/EEC un 93/22/EEC attiecībā uz informācijas apmaiņu ar trešajām valstīm (Eiropas Kopienu Oficiālais Žurnāls L 290, 17.11.2000.);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 21. janvāra Direktīvu 2001/107/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (VKIU), lai reglamentētu pārvaldes sabiedrības un vienkāršotos prospektus (Eiropas Kopienu Oficiālais Žurnāls L 041, 13.02.2002.);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 21. janvāra Direktīva 2001/108/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu, kas ir saistībā ar vērtspapīru kolektīvo

ieguldījumu uzņēmumiem (VKIU) attiecībā uz VKIU ieguldījumiem (Eiropas Kopienu Oficiālais Žurnāls L 041, 13.02.2002.).

 

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

1. panta 13. un 14. punkts

Direktīva 85/611/EEC, 1.a panta 3. un 4. punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. pants 1. punkts)

Atbilst

 

1. panta 15. un 18. punkts

Direktīva 85/611/EEC, 1.a panta 9. punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 1. punkts)

Atbilst

1.panta 16. un 17.  punkts

Direktīva 85/611/EEC, 1.a panta 12. un 13. punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 1. punkts)

Atbilst

3. panta 3. daļa un 4. pants

Direktīva 85/611/EEC, 5. panta 1. punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

5. pants

Direktīva 85/611/EEC, 5. panta 2. un 3. punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

6. panta 1. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 5.a panta 1. punkta d) apakšpunkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

7. pants

Direktīva 85/611/EEC, 1.a panta 10. punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC) un 5.e pants (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

8. pants

Direktīva 85/611/EEC, 1.a panta 14. punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 1. punkts) un 5.a panta 1. punkta a) apakšpunkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

9. pants

Direktīva 85/611/EEC, 5.a panta 1. punkta b) apakšpunkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

10. panta 9. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 5.b panta 3. punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

11. panta 1. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 5.a panta 3. punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

Likumprojekts paredz, ka lēmums par licences izsniegšanu tiek pieņemts 3 mēnešu (Direktīva – 6 mēnešu) laikā no visu normatīvajos aktos noteikto dokumentu iesniegšanas

11. panta 4. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 5.a panta 1. un 2. punkts un 5.b panta 1. punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

13. pants

Direktīva 85/611/EEC, 5. panta 4. punkts, 5.a panta 1.punkta b) apakšpunkts, 5.d un 5.f pants (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

14. pants

Direktīva 85/611/EEC, 5.a panta 4. punkts, 5.f panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

15. pants

Direktīva 85/611/EEC, 5.g pants (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

16. un 17. pants

Direktīva 85/611/EEC, 4. panta 4. punkts

Atbilst

23. panta 1. daļas 4. punkts

Direktīva 85/611/EEC, 4. panta 3. punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 2. punkts)

Atbilst

23. panta 4. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 4. panta 2., 3., 3.a punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 2. punkts)

Atbilst

28. panta 5., 6. un 7. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 4. pants

Atbilst

33. panta 8. daļas 4. punkts

Direktīva 85/611/EEC, 21. panta 2. punkts un 41. panta 1. punkts (ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Direktīvu 2001/108/EC, 1. panta 9. punkts)

Atbilst

40. panta 2. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 8. panta 2. punkts

Atbilst

56. pants

Direktīva 85/611/EEC, 28. panta 1.–4. punkts, 30. un 32. pants (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 9., 11., 12. punkts)

Atbilst

57. panta 1.–4. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 28. panta 2. un 3. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 9. punkts)

Atbilst

57. panta 6. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 27. pants (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 8. punkts)

Atbilst

76. panta 1. un 2. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 6. panta 1. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

76. panta 3. un 4. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 6.b panta 1. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

76. panta 5. un 6. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 6.b panta 2. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

76. panta 7. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 6.b panta 4. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

77. panta 1. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 6. panta 1. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti a r Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

77. panta 2.-4. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 6. panta 2.–7. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

77. panta 5. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 6.c panta 1. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

77. panta 6. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 6.b panta 3. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

78.-82. pants

Direktīva 85/611/EEC, 5.d panta 2. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

84. pants

Direktīva 85/611/EEC, 5.a panta 5. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

85. pants

Direktīva 85/611/EEC, 52.b pants (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 17. punkts)

Atbilst

86. pants

Direktīva 85/611/EEC, 6.c panta 3.–9. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

88. panta 1.-3. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 52.a pants (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 17. punkts)

Atbilst

88. panta 4. daļa

Direktīva 85/611/EEC, 50. pants (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2000/64/EC, 1. pants)

Atbilst

89. pants

Direktīva 85/611/EEC, 50. panta 5. un 6. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 95/26/EC, 4. panta 7. punkts)

Atbilst

90. pants

Direktīva 85/611/EEC, 5. panta 4. punkts un 6.c panta 10. punkts (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2001/107/EC, 1. panta 3. punkts)

Atbilst

Pārejas noteikumu 1.–3. punkts

Direktīva 2001/107/EC,

3. pants

Daļēji atbilst

Saskaņā ar Direktīvas 2001/107/EC pārejas noteikumiem, dalībvalstīm ir jāsāk piemērot direktīvā ietvertie noteikumi ar 2004. gada 13. februāri. Latvija par pilntiesīgu ES dalībvalsti kļūs 2004. gada 1. maijā un tādēļ ir paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā minētajā datumā.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 

  

 

Likumprojekts tika izskatīts Konsultatīvās finanšu un kapitāla tirgus padomes sēdē. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 21. pantu Konsultatīvo padomi uz paritātes principa pamata veido Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji un finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku sabiedrisko organizāciju (profesionālo biedrību vadītāji). Šobrīd Konsultatīvajā padomē tiek pārstāvēta Latvijas Komercbanku asociācija, kuras ietvaros darbojas arī Ieguldījumu sabiedrību komiteja un Privāto pensiju fondu komiteja, Latvijas Apdrošinātāju asociācija un Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācija.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)   

Atbalsta.

Likumprojektā tika iestrādāti esošo ieguldījumu sabiedrību priekšlikumi par mazāku ierobežojumu noteikšanu aizdevumu ņemšanai uz slēgto ieguldījumu fondu rēķina. Priekšlikums ir pamatots ar to, ka slēgto ieguldījumu fondu līdzekļus drīkst ieguldīt nekustamajā īpašumā, un, lai efektīvāk pārvaldītu fondu, kura mantā vismaz 50% ir nekustamais īpašums, ir jābūt iespējai veikt ilgtermiņa aizņēmumus.

Likumprojektā tāpat ir iestrādāts tirgus dalībnieku priekšlikums, kas dod tiesības turētājbankai, kura ir sabiedrības akcionārs ar būtisku līdzdalību, veikt ieguldījumu tāda ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecībās, kura turētājbanka tā ir. Pieļaujot sabiedrības akcionāriem ar būtisku līdzdalību veikt ieguldījumus sabiedrības izveidotajos ieguldījumu fondos, ir jāievēro likumā noteiktās prasības, lai netiktu aizskartas citu ieguldītāju likumīgās intereses.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

 Likumprojekts ir ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem  

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija  

Nav.  

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

 Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. Likuma izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

Pēc likuma pieņemšanas Saeimā tas tiks izsludināts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", tiks ievietots NAIS un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv, kur ar likuma "Par ieguldījumu sabiedrībām" grozījumiem varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo  

 Likums neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

 Nav.

 

Finanšu ministrs V. Dombrovskis

 

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

V. Andrējeva

E. Strazdiņa

M. Radeiko

S. Eihenberga

 

29.10.2003. 9:49

2776

Eihenberga 777 4823

solveiga.eihenberga@fktk.l