I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst pārvaldīt ieguldījumu sabiedrība, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izsniegusi speciālo atļauju (licenci) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai.

Ieguldījumu sabiedrību pamatdarbība ir regulēta likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām". Likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām" ir sagatavoti grozījumi, saskaņā ar kuriem tiek mainīta likumā lietotā terminoloģija (termins "ieguldījumu sabiedrība" tiek aizstāts ar terminu "ieguldījumu pārvaldes sabiedrība"), kā arī tiek mainīts minētajām sabiedrībām izsniedzamās licences nosaukums.

Saskaņā ar likumu "Par ieguldījumu sabiedrībām" šobrīd licence tiek izsniegta ieguldījumu sabiedrības darbībai. Grozījumi minētajā likumā paredz, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai licence tiks izsniegta pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. Pamatpakalpojums, kuru sniedz ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir ieguldījumu fondu pārvalde. Papildus šim pakalpojumam ieguldījumu pārvaldes sabiedrība būs tiesīga individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus (turpmāk – individuālais portfelis), tajā skaitā privāto pensiju fondu līdzekļus, un sniegt konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos.

Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"" (turpmāk arī – ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums) ieguldījumu pārvaldes sabiedrību sniedzamo pakalpojumu veidi tiek noteikti, ievērojot Direktīvas 2001/107/EC noteikumus. Ja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vēlas pārvaldīt individuālos portfeļus, šādām sabiedrībām tiek piemērotas papildu prasības kapitālam un ir noteiktas citas darbību regulējošās prasības.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pašreiz ieguldījumu sabiedrības ir tiesīgas pārvaldīt šādu veidu līdzekļus:

1) atvērtos un slēgtos ieguldījumu fondus;

2) privāto pensiju fondu pensiju plānu līdzekļus;

3) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Šim darbības veidam ieguldījumu sabiedrībām ir jāsaņem speciālā atļauja (licence).

Ņemot vērā pieļaujamos darbības veidus, katrā no šo darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem ir noteiktas prasības, kādas ir jāizpilda ieguldījumu sabiedrībai, pārvaldot līdzekļus. Privāto un valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldītājam ir jānogulda drošības nauda 50 000 latu apmērā un papildus jātur pašu aktīvi, kurus drīkst ieguldīt tikai likumā norādītajos finanšu instrumentos, 1% apmērā no sabiedrības pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem, kas pārsniedz 5 000 000 latu.

Izstrādājot Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, prasības ieguldījumu pārvaldes sabiedrību kapitālam ir noteiktas, ņemot vērā visus iespējamos darbības veidus, kurus ir tiesīgas veikt ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Ievērojot minēto un lai sakārtotu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbību regulējošo vidi, Valsts fondēto pensiju likumā būtu nepieciešams izslēgt prasību, kas uzliek par pienākumu valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldītājam noguldīt drošības naudu 50 000 latu apmērā un papildus turēt pašu aktīvus 1% apmērā no pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem, kas kalpotu kā nodrošinājums līdzekļu pārvaldītāja darbinieku noziedzīgas darbības vai nolaidības rezultātā valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem radīto zaudējumu segšanai. Minētā prasība tiks aizstāta ar pienākumu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam (ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai) ievērot kapitāla pietiekamības un citas tā darbību regulējošās prasības.

2. Normatīvā akta projekta būtība

1. Likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" paredz saskaņot terminoloģiju ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā lietoto.

2. Likumprojekts paredz izslēgt prasību valsts fondēto līdzekļu pārvaldītājam (ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai) noguldīt drošības naudu 50 000 latu apmērā un papildus turēt pašu aktīvus 1% apmērā no pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem, kuri pārsniedz 5 000 000 latu. Minētā prasība tiek aizstāta ar noteikumu, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura vēlas pārvaldīt valsts fondēto pensiju līdzekļus, ievēro un izpilda papildus prasības kapitāla pietiekamībai un citas to darbību regulējošās prasības, kā arī nodrošina atbilstošu pašu kapitālu, kuru aprēķina, ņemot vērā sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmēru, tajā skaitā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus.

3. Cita informācija

Nav. 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi  

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu  

Likumprojekts būtiski neietekmēs valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldītāju darbību. Likumprojektā ietvertie noteikumi saskaņā ar kuriem valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam (ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai) ir jāievēro kapitāla pietiekamības prasības, ir līdzvērtīgi līdzšinējām likuma prasībām un atbilstošāki konkrētajām sabiedrībām, jo nosakot kapitāla pietiekamību, kā arī veicot tā aprēķinu, tiek ņemts vērā konkrētais darbības veids un no šīs darbības izrietošie riski.

3. Sociālo seku izvērtējums 

 Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija 

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē-jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos  

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme 

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins  

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija  

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt  

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

2. Cita informācija 

 Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Likumprojekts šo jomu neskar. 

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts tika izskatīts Konsultatīvās finanšu un kapitāla tirgus padomes sēdē. Saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 21. pantu Konsultatīvo padomi uz paritātes principa pamata veido Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji un finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku sabiedrisko organizāciju (profesionālo biedrību vadītāji). Šobrīd Konsultatīvajā padomē tiek pārstāvēta Latvijas Komercbanku asociācija, kuras ietvaros darbojas arī Ieguldījumu sabiedrību komiteja un Privāto pensiju fondu komiteja, Latvijas Apdrošinātāju asociācija un Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācija.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)   

Atbalsta.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis 

Likumprojekts ir ievietots Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem  

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija  

 Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas 

Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas. Likuma izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc likuma pieņemšanas Saeimā tas tiks izsludināts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", tiks ievietots NAIS un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā internetā www.fktk.lv, kur ar Valsts fondēto pensiju likuma grozījumiem varēs iepazīties visas ieinteresētās personas.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo  

 Likums neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

 Nav.

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

V.Andrējeva

E.Strazdiņa

M. Radeiko

S. Eihenberga