Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”

(reģ. nr.609)

Spēkā esošā likuma redakcija

2. lasījumā redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

(7 )

Komisijas atzinums

Komisijas ierosinātā 3.lasījuma redakcija

Izdarīt likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,5./6.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 11.nr.; 20 02,2.,13.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5./6.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 11.nr.; 2002, 2.,13.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu” attiecīgajā locījumā.

1. Aizstāt visā likumā vārdu “finansu”) ar vārdu “finanšu”.

7. pants. Nepublicējamā informācija

Aizliegts publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.

Nav publicējami pirmstiesas izmeklēšanas materiāli bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas. Tiesvedības procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainības prezumpciju. Atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi.

Aizliegts publicēt pilsoņu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas.

Aizliegta un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos pilsoņu personiskajā dzīvē.

Aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tām neslavu.

Aizliegts publicēt ziņas par pilsoņu veselības stāvokli bez viņu piekrišanas.

Aizliegts publicēt komercnoslēpumus un patentu noslēpumus bez to īpašnieka piekrišanas.

Aizliegts publicēt informāciju, kas ļauj identificēt prettiesiskas darbības dēļ cietuša bērna, nepilngadīga likumpārkāpēja vai liecinieka personību, ja nav saņemta Bērnu tiesību aizsardzības likumā minēto personu un iestāžu piekrišana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 26.06.2002.)

2. Papildināt 7.pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"Aizliegts publicēt bērnu pornogrāfiju un materiālus, kuri demonstrē pret bērnu vērstu vardarbību.

Aizliegts publicēt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus, ja tādējādi tiek pārkāpta kārtība, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu apriti."

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt likuma 7.panta otrajā daļā vārdu “nevainības” ar vārdu “nevainīguma”.

Atbalstīt

2. 7.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu “nevainības” ar vārdu “nevainīguma”;

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"Aizliegts publicēt bērnu pornogrāfiju un materiālus, kuri demonstrē pret bērnu vērstu vardarbību.

9. pants. Reģistrācija

Masu informācijas līdzekļus reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Reģistrācijas piet eikumu iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs. Izdevējs vai redakcija pieteikumu var iesniegt, ja tas paredzēts ar dibinātāju noslēgtajā līgumā. Pieteikums jāizskata un lēmums jāpieņem desmit dienu laikā no tā iesniegšanas dienas.

Pieteikumā norādāmas šādas ziņas:

1) dibinātājs, izdevējs vai redakcija,

2) masu informācijas līdzekļa nosaukums,

3) masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze un uzdevumi,

4) teritorija vai auditorija, kurā paredzēts izplatīt vai pārraidīt masu informācijas līdzekļa produkcijas galveno daļu,

5) sākotnējais masu informācijas līdzekļa periodiskums un apjoms,

6) masu informācijas līdzekļa redakcijas adrese.

Līdz ar reģistrācijas pieteikumu jāiesniedz dokuments par reģistrācijas nodevas nomaksu.

Pēc masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas izsniedz reģistrācijas apliecību.

Masu informācijas līdzekļa dibinātāja (izdevēja) tiesības uzsākt darbību saglabājas vienu gadu no reģistrācijas apliecības saņemšanas dienas.

3. 9.pantā:

izteikt pirmās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata pieteikumu un pieņem lēmumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Kopā ar reģistrācijas pieteikumu iesniedz dokumentu par reģistrācijas nodevas samaksu un lēmumu par attiecīgā masu informācijas līdzekļa dibināšanu un izdošanu. Ja dibinātājs, izdevējs vai redakcija ir dažādas personas, iesniedz līgumu, kas regulē attiecības starp šīm personām.”

Redakc.

precizēts

3. 9.pantā:

izteikt pirmās daļas ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata pieteikumu un pieņem lēmumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Kopā ar reģistrācijas pieteikumu iesniedzams dokuments par reģistrācijas nodevas samaksu un lēmums par attiecīgā masu informācijas līdzekļa dibināšanu un izdošanu. Ja dibinātājs, izdevējs vai redakcija ir dažādas personas, iesniedzams līgums, kas regulē attiecības starp šīm personām.”

10. pants. Reģistrācijas atteikums

Uzņēmumu reģistrs var atteikt masu informācijas līdzekļa reģistrāciju, ja:

1) nav ievērotas šā likuma

4.,8.,9. pantā noteiktās prasības,

2) iesniegumā uzrādītas nepatiesas ziņas.

Latvijas Republikā aizliegts reģistrēt masu informācijas līdzekļus ar Latvijā jau iznākoša vai ar tiesas nolēmumu darbību izbeiguša masu informācijas līdzekļa nosaukumu.

Par masu informācijas līdzekļa reģistrācijas atteikumu rakstveidā jāpaziņo iesniedzējam piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža, norādot atteikšanas iemeslu. Šādu atteikumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

4. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Reģistrācijas atteikums

Uzņēmumu reģistra valsts notārs var atteikt masu informācijas līdzekļa reģistrāciju, ja:

1) nav ievērotas šā likuma 4., 8. un 9. pantā noteiktās prasības;

2) pieteikumā uzrādītas nepatiesas ziņas.

Latvijas Republikā aizliegts reģistrēt masu informācijas līdzekļus ar Latvijā jau iznākoša vai ar tiesas nolēmumu darbību izbeiguša masu informācijas līdzekļa nosaukumu.

Par masu informācijas līdzekļa reģistrācijas atteikumu rakstveidā paziņo iesniedzējam piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža, norādot atteikšanas iemeslu.

Iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu un rīcību, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram attiecīgu iesniegumu.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu un rīcību iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumprojekta 4.panta ceturto daļu pēc vārdiem ”lēmumu un” ar vārdu “faktisko”.

Atbalstīt

4. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10. pants. Reģistrācijas atteikums

Uzņēmumu reģistra valsts

notārs var atteikt masu informācijas līdzekļa reģistrāciju, ja:

1) nav ievērotas šā likuma

4., 8. un 9. pantā noteiktās prasības;

2) pieteikumā uzrādītas nepatiesas ziņas.

Latvijas Republikā aizliegts reģistrēt masu informācijas līdzekļus ar Latvijā jau iznākoša vai ar tiesas nolēmumu darbību izbeiguša masu informācijas līdzekļa nosaukumu.

Par masu informācijas līdzekļa reģistrācijas atteikumu rakstveidā paziņo iesniedzējam piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, norādot atteikšanas iemeslu.

Iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu un faktisko rīcību, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram attiecīgu iesniegumu.

Iesniedzējam ir tiesības Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu un rīcību pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

11. pants. Darbības izbeigšana

Masu informācijas līdzekļa darbība izbeidzas:

1) ja tā dibinātājs vai izdevējs un redakcija līgumā paredzētajos gadījumos izbeidz masu informācijas līdzekļa darbību,

2) ja masu informācijas līdzeklis viena gada laikā pēc reģistrācijas apliecības saņemšanas nav nācis klajā,

3) ja tiesa ir pieņēmusi nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu.

Ja masu informācijas līdzekļa darbība izbeidzas šā panta 1. un 3. punktā paredzētajos gadījumos, masu informācijas līdzekļa vadītājam vai tiesai trīs dienu laikā pēc darbības izbeigšanas par to jāpaziņo Uzņēmumu reģistram.

5. Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ja masu informācijas līdzekļa darbība izbeidzas šā panta pirmās daļas 1. un 3. punktā noteiktajos gadījumos, masu informācijas līdzekļa vadītājs vai tiesa triju dienu laikā pēc darbības izbeigšanas par to paziņo Uzņēmumu reģistram un iesniedz lēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu. Paziņojums par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu nosūtāms Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.”

Redakc.

precizēts

5. Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ja masu informācijas līdzekļa darbība izbeidzas šā panta pirmās daļas 1. un 3. punktā minētajos gadījumos, masu informācijas līdzekļa vadītājs vai tiesa triju dienu laikā pēc darbības izbeigšanas par to paziņo Uzņēmumu reģistram un iesniedz lēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu. Paziņojums par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu nosūtāms Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.”

12. pants. Darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu

Tiesības ierosināt tiesā izskatīt jautājumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu ir Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram un finansu ministram.

Tiesa var pieņemt nolēmumu par masu informācijas līdzekļa darbības izbeigšanu, ja tas:

1) publicējis aicinājumu izmantot vardarbīgas vai kādas citas pretlikumīgas metodes,

2) publicējis aicinājumu nepakļauties Latvijas Republikas likumiem,

3) noteiktā termiņā un apmērā nav samaksājis Latvijas Republikas likumos paredzētos nodokļus un nepakļaujas valsts finansu iestāžu kontrolei,

4) publicējis informāciju, kura krimināllietā ar tiesas spriedumu atzīta par neslavas celšanu un goda aizskaršanu, valsts noslēpuma izpaušanu, kara propagandu, rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpumu,

5) gada laikā atkārtoti izdarījis citus šā likuma noteikumu pārkāpumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.04.97. likumu, kas stājas spēkā no 09.05.97. (grozījumi spēkā no 16.01.97.))

6. Papildināt 12.panta otrās daļas 4.punktu pēc vārdiem "vienlīdzības pārkāpumu" ar vārdiem "un bērnu pornogrāfiju".

19. pants. Obligātie eksemplāri

Preses izdevumu obligātos eksemplārus nosūta iestādēm un organizācijām Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

7. Aizstāt 19.pantā vārdus “Latvijas Republikas Ministru padomes” ar vārdu “likumā”.

21. pants. Nepatiesu ziņu atsaukšana

Personas, iestādes, uzņēmumi un organizācijas ir tiesīgas pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja šīs ziņas neatbilst patiesībai.

Iesniegums par nepatiesu ziņu atsaukšanu ir jāiesniedz informācijas līdzekļa redaktoram sešu mēnešu laikā no nepatieso ziņu publicēšanas (pārraidīšanas) dienas.

Iesniegumā precīzi jānorāda patiesībai neatbilstošās ziņas, to publicēšanas vieta (raidījums) un datums.

Masu informācijas līdzekļa redaktoram ir pienākums izskatīt iesniegumu septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

Ja masu informācijas līdzeklim nav pierādījumu, ka publicētā (pārraidītā) informācija atbilst patiesībai, tam nekavējoties tā jāatsauc. Atsaukums jāpublicē tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā (raidījumā), kurā bija publicētas nepatiesās ziņas. Strīdus gadījumā ieinteresētā persona vai organizācija šo ziņu atsaukumu var pieprasīt tiesas ceļā.

Ja ar tiesas nolēmumu masu informācijas līdzeklim uzlikts par pienākumu atsaukt nepatiesās ziņas, tas izdarāms saskaņā ar šā panta noteikumiem.

Masu informācijas līdzeklis var atteikties atsaukt izplatītās ziņas, ja faktus apstiprina tiesas spriedums.

8. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21. pants. Nepatiesu ziņu atsaukšana un atvainošanās

Iesniegums par nepatiesu ziņu atsaukšanu vai atvainošanos ir jāiesniedz informācijas līdzekļa redaktoram sešu mēnešu laikā no nepatieso ziņu vai godu un cieņu aizskarošās informācijas publicēšanas (pārraidīšanas) dienas.

Iesniegumā precīzi jānorāda patiesībai neatbilstošās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija, to publicēšanas vieta (raidījums) un datums.

Masu informācijas līdzekļa redaktoram ir pienākums izskatīt iesniegumu septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

Ja masu informācijas līdzeklim nav pierādījumu, ka publicētā (pārraidītā) informācija atbilst patiesībai, tam nekavējoties tā jāatsauc. Atsaukums vai atvainošanās jāpublicē tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā (raidījumā), kurā bija publicētas (pārraidītas) nepatiesās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija. Strīdus gadījumā ieinteresētā persona vai organizācija šo ziņu atsaukumu vai atvainošanos var pieprasīt tiesas ceļā.

Ja ar tiesas nolēmumu masu informācijas līdzeklim uzlikts par pienākumu atsaukt nepatiesās ziņas vai atvainoties, tas izdarāms saskaņā ar šā panta noteikumiem.

Masu informācijas līdzeklis var atteikties atsaukt izplatītās ziņas, ja faktus apstiprina tiesas spriedums.”

Deputāte I.Krastiņa

Likumprojekta 21.panta pirmajā daļā vārdus “Personas, iestādes, uzņēmumi un organizācijas” aizstāt ar vārdiem “Fiziskā vai juridiskā persona”

Deputāte I.Krastiņa

Papildināt likumprojekta 21.panta otro daļu ar vārdu “masu” pirms vārdiem “informācijas līdzekļa”.

Deputāts A.Klementjevs

Izteikt likuma 21.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Masu informācijas līdzekļa redaktoram iesniegums jāizskata un atbilde iesniedzējam jāsniedz septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Atbildē jānorāda pieņemtā lēmuma pamatojums.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 21.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Masu informācijas līdzekļa redaktoram iesniegums jāizskata un atbilde iesniedzējam jāsniedz septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.”

Deputāte I.Krastiņa

Aizstāt likumprojekta 21.panta piektās daļas trešā teikuma vārdus “ persona vai organizācija” ar vārdiem “fiziskā vai juridiskā persona”.

Atbalstīt

Redakc.

precizēt

Atbalstīt

Redakc.

precizēt

Daļēji atbalstīt, iekļaut komisijas priekšl. nr.6

Atbalstīt

Redakc.

precizēts

8. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

“21. pants. Nepatiesu ziņu atsaukšana un atvainošanās

Fiziskās vai juridiskās personas ir tiesīgas pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai. Citos goda un cieņas aizskaršanas gadījumos ir tiesības prasīt atvainošanos.

Iesniegums par nepatiesu ziņu atsaukšanu vai atvainošanos iesniedzams masu informācijas līdzekļa redaktoram sešu mēnešu laikā no nepatieso ziņu vai godu un cieņu aizskarošās informācijas publicēšanas (pārraidīšanas) dienas.

Iesniegumā precīzi norādāmas patiesībai neatbilstošās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija, to publicēšanas vieta (raidījums) un datums.

Masu informācijas līdzekļa redaktoram iesniegums jāizskata un atbilde iesniedzējam jāsniedz septiņu dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Ja masu informācijas līdzeklim nav pierādījumu, ka publicētā (pārraidītā) informācija atbilst patiesībai, tam nekavējoties tā jāatsauc. Atsaukums vai atvainošanās jāpublicē tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā (raidījumā), kurā bija publicētas (pārraidītas) nepatiesās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija. Strīdus gadījumā ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona šo ziņu atsaukumu vai atvainošanos var pieprasīt tiesas ceļā.

Ja ar tiesas nolēmumu masu informācijas līdzeklim uzlikts par pienākumu atsaukt nepatiesās ziņas vai atvainoties, tas izdarāms saskaņā ar šā panta noteikumiem.

Masu informācijas līdzeklis var atteikties atsaukt izplatītās ziņas, ja tajās minētos faktus apstiprina tiesas spriedums.”

27. pants. Atbildības pamati

Par informācijas avota noslēpuma izpaušanu, žurnālista pienākumu izpildes traucēšanu, nepatiesu, cilvēka godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu un valsts vai citu ar likumu aizsargājamu noslēpumu izpaušanu vainīgās personas atbild saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Par masu informācijas līdzekļu izgatavošanu un izplatīšanu bez reģistrācijas vai pēc to darbības izbeigšanas vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

9. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Par informācijas avota noslēpuma izpaušanu, žurnālista pienākumu izpildes traucēšanu vai šā likuma 7.pantā noteiktās informācijas publicēšanu vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā."

9. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā: