I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosaka tiesisko pamatu vairāku kompetentās institūcijas lēmumu pieņemšanai ietekmes uz vidi novērtēšanas procesa laikā, kuri pēc savas būtības atbilst administratīvajam aktam. Tai skaitā:

1. Pēc tam, kad paredzētās darbības ierosinātājs ir iesniedzis Reģionālajai vides pārvaldei pieteikumu (saskaņā ar 8.pantu), tā veic sākotnējo izvērtējumu un rezultātus nosūta Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam (IVNVB), kurš pieņem lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu attiecīgajai ierosinātajai darbībai; (IVN likuma 14.pants)
2. Paredzētās darbības ierosinātājs iesniedz IVNV birojam darba ziņojumu, par kuru IVNB pieņem atzinumu; (likuma 18.pants)
3. Paredzētās darbības ierosinātājs iesniedz IVNV birojam noslēguma ziņojumu, par kuru IVNB pieņem atzinumu; (likuma 20.pants)

Tomēr, ietverot likumā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru pamatprasības, likums deleģē Ministru kabinetam noteikt konkrēto kārtību tā veikšanai. Ministru kabineta noteikumi Nr. 213 “Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi” reglamentējot ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas kārtību un procedūras, paredz cita starpā arī konkrētus termiņus procesa darbību veikšanai un lēmumu pieņemšanai. Līdzīgus termiņus paredz arī 04.12.2003. Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie noteikumi ar tādu pašu nosaukumu, kas aizstās MK noteikumus Nr.213.

Attiecībā uz augstāk minētajiem trīs administratīvajiem aktiem MK noteikumos paredzēto procedūru veikšanas laikā lēmuma pieņemšanas termiņš var pārsniegt vienu mēnesi. Ar Administratīvā procesa likuma (APL) spēkā stāšanos (paredzēts 01.02.2004.) administratīvais akts būs jāizdod viena mēneša laikā (64.pants pirmā daļa), ja normatīvajā aktā nav noteikts īsāks termiņš. Tā kā MK noteikumos Par IVN veikšanas kārtību attiecībā uz augstāk minēto trīs lēmumu pieņemšanas procesu var būt nepieciešams garāks termiņš, ņemot vērā likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ietvertos IVN nosacījumus, tad attiecīgo iespēju ir jānostiprina likumā, atšķirībā no patreizējās kārtības, kad pagarinātais termiņš ir dots MK noteikumos. Tādēļ ir izstrādāts grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesa laikā var tikt pieņemti trīs lēmumi, kuri pēc būtības ir administratīvie akti. Tā kā patreiz IVN likums deleģē attiecīgo lēmumu pieņemšanas kārtību un termiņus noteikt Ministru kabinetam, tas ir ar Ministru kabineta noteikumiem, bet pēc Administratīvā procesa likuma (APL) spēkā stāšanās (01.02.2004.) savādākus termiņus var paredzēt tikai ar likumu, tad ir nepieciešams MK noteikumos ietverto termiņu regulējumu paredzēt likumā. Rezultātā, nemainot IVN procesa regulējumu pēc būtības, kā arī attiecībā uz termiņiem, izstrādātie grozījumi nodrošinās IVN procesa regulējumu juridisku saskaņošanu ar administratīvā procesa regulējumu.

  II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Likumprojekts pēc būtības nemaina esošo IVN kārtību, tādēļ tas neietekmē šo jomu.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu  

 Likumprojekts pēc būtības nemaina esošo IVN kārtību, tādēļ tas neietekmē šo jomu.

3. Sociālo seku izvērtējums

 Likumprojekts pēc būtības nemaina esošo IVN kārtību, tādēļ tas neietekmē šo jomu.

Ietekme uz vidi

 Likumprojekts pēc būtības nemaina esošo IVN kārtību, tādēļ tas neietekmē šo jomu.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 Nav paredzēti

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

Projekts nemaina esošo kārtību, līdz ar to nekāda jauna ietekme uz budžetu nevar būt

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 Nav nepieciešams izdot papildus normatīvos aktus

2. Cita informācija 

 Nosaka tiesisko regulējumu atbilstoši tiesību aktu hierarhijai, novēršot tiesību normu kolīziju un ņemot vērā APL iestrādāto nosacījumu par speciālo likumu normām (3.pants)

 V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

 Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

 VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Tā kā likumprojekts pēc būtības nemaina ietekmes uz vidi procesu, tad konsultācijas netika veiktas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta) 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti, jo likumprojekts nemaina patreizējo regulējumu, bet tikai juridiski saskaņo ar administratīvo procesu, ņemot vērā tiesību normu hierarhiju.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem 

 Nav veiktas

5. Cita informācija

 Nav

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta, izskaidrojot tā būtību attiecīgos lēmumus pieņemošajām institūcijām, kurām būs jāpamato savu lēmumu pieņemšanas termiņi, pirmkārt, uz IVN likumu, nevis uz MK noteikumiem.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu  

 Nav nepieciešams, jo tas tiek ieviests ar jau spēkā esošajiem MK noteikumiem

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Likumprojekts nemaina indivīda jau patreiz reglamentētās tiesības, bet nostiprina lēmuma pieņemšanas termiņus likumā, ņemot vērā tiesību normu hierarhiju. Tomēr, ja likumā noteiktie termiņi tiek pārkāpti no kompetentās institūcijas puses, indivīds var apstrīdēt institūcijas rīcību likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 Nav

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Puķītis

E.Puriņš

K.Šlesere

Ž.Matijesku