Iesniedz Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides

Iesniedz Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides

un reìionâlâs politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasîjumam

 

Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides un reìionâlâs politikas komisijas apkopotie priekðlikumi

likumprojekta “Lauksaimniecības un lauku attīstības likums” trešajam lasîjumam

 

Otrā lasîjuma redakcija

(reì. nr.598; dok. nr.2238

pr.

nr.

Iesniegtie priekðlikumi

Komisijas slçdziens

Komisijas atbalstîtâ redakcija

1.     

2.     

3.     

4.     

5.     

Lauksaimniecības un lauku attīstības likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

 

 

Lauksaimniecības un lauku attīstības likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) lauksaimniecība – tautsaimniecības nozare, kura nodrošina lauksaimniecības produktu ražošanu un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanu;

 

 

 

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) lauksaimniecība – tautsaimniecības nozare, kas nodrošina lauksaimniecības produktu ražošanu un ar to saistīto pakalpojumu sniegšanu;

 

2) lauku attīstība – nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana;

 

 

 

 

2) lauku attīstība – nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana;

 

3) lauksaimniecības produkti – zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī to pirmās pakāpes pārstrādes produkti. Lauksaimniecības produktu sarakstu atbilstoši Eiropas Kopienas līguma 1.pielikumam apstiprina Ministru kabinets;

 

 

 

 

3) lauksaimniecības produkti – zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī to pirmās pakāpes pārstrādes produkti. Lauksaimniecības produktu sarakstu atbilstoši Eiropas Kopienas līguma 1.pielikumam apstiprina Ministru kabinets;

 

4) bioloģiskā lauksaimniecība – lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu  lietošanu ;

 

 

 

4) bioloģiskā lauksaimniecība – lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu  lietošanu;

5) lauku teritorija – visa Latvijas teritorija, izņemot republikas nozīmes pilsētas un rajonu centrus;

 

 

 

 

5) lauku teritorija – visa Latvijas teritorija, izņemot republikas nozīmes pilsētas un rajonu centrus;

 

6) lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija – lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veidu maiņa;

 

 

 

 

6) lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija – lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veidu maiņa;

 

7) kvotas – konkrētā lauksaimniecības produkta ražošanas kvantitatīvs ierobežojums;

 

 

 

 

7) kvotas – konkrētā lauksaimniecības produkta ražošanas kvantitatīvs ierobežojums;

 

8) tirgus intervence – lauksaimniecības produktu tirgus cenu atbalsta mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt noteiktu cenas līmeni iekšējā tirgū.

 

 

 

8) tirgus intervence – lauksaimniecības produktu tirgus cenu atbalsta mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt noteiktu cenas līmeni iekšējā tirgū.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu lauksaimniecības attīstībai un noteikt ilglaicīgu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku.

 

 

 

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu lauksaimniecības attīstībai un noteikt ilglaicīgu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku.

 

3.pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, lai sekmētu šīs politikas ilglaicīgu attīstību.

 

 

 

 

3.pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, lai sekmētu šīs politikas ilglaicīgu attīstību.

 

II nodaļa. Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošana

4.pants. Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas pamatprincipi un veidi

(1) Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas pamatprincipi ir šādi:

1) reģionu un nozaru īpatnību ievērošana;

 

 

 

 

II nodaļa. Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošana

4.pants. Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas pamatprincipi un veidi

(1) Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas pamatprincipi ir šādi:

1) reģionu un nozaru īpatnību ievērošana;

 

2) valsts un ārvalstu, kā arī fizisko un juridisko personu ieguldījumi , kas veicina lauksaimnieciskās ražošanas racionālu attīstību, ražošanas faktoru optimālu izmantošanu un lauku vides saglabāšanu, nodrošina lauksaimniecības produktu ražotājiem ienākumu un tirgus cenu atbalstu un sekmē lauku atbalsta un strukturālo pasākumu attīstību.

 

 

 

2) valsts un ārvalstu, kā arī fizisko un juridisko personu ieguldījumi, kas veicina lauksaimnieciskās ražošanas racionālu attīstību, ražošanas faktoru optimālu izmantošanu un lauku vides saglabāšanu, nodrošina lauksaimniecības produktu ražotājiem ienākumu un tirgus cenu atbalstu un sekmē lauku atbalsta un strukturālo pasākumu attīstību.

(2)Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas veidi ir:

1) valsts un Eiropas Savienības atbalsts;

 

 

 

 

(2) Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas veidi ir:

1) valsts un Eiropas Savienības atbalsts;

 

2) kredītu un nodokļu politika;

 

 

 

 

2) kredītu un nodokļu politika;

 

3) tirgus intervence;

 

 

 

 

3) tirgus intervence;

 

4) kvotu piemērošana;

 

 

 

4) kvotu piemērošana;

5) ārējās tirdzniecības režīma ieviešana ;

 

 

 

 

5) ārējās tirdzniecības režīma piemērošana;

 

6) ražotāju grupu atbalstīšana;

 

 

 

 

6) ražotāju grupu atbalstīšana;

 

7) citi veidi, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām.

 

 

 

 

7) citi veidi, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām.

 

5.pants. Valsts un Eiropas Savienības atbalsts

“(1) Valsts un Eiropas Savienības atbalsts tiek piešķirts, lai sekmētu lauksaimniecības un lauku attīstību, kā arī paaugstinātu dzīves līmeni lauku teritorijā.

1

Juridiskais birojs

Aizstāt 5. panta pirmajā daļā vārdu “teritorijā”ar vārdiem “teritorijas iedzīvotājiem”.

Atbalstīt

5.pants. Valsts un Eiropas Savienības atbalsts

 (1) Valsts un Eiropas Savienības atbalsts tiek piešķirts, lai sekmētu lauksaimniecības un lauku attīstību, kā arī paaugstinātu dzīves līmeni lauku teritorijas iedzīvotājiem.

 ( 2)Valsts atbalstu, Eiropas Savienības lauksaimniecības virzības un garantiju fonda līdzfinansējumu, Eiropas Savienības normatīvajos aktos un Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai paredzētos maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai nodrošina valsts, radot Latvijas un pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotāju līdzvērtīgas konkurences priekšnoteikumus.

2

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Izteikt 5. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2)Valsts atbalstu, Eiropas Savienības lauksaimniecības virzības un garantiju fonda  un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzfinansējumu, Eiropas Savienības normatīvajos aktos un Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai paredzētos maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai nodrošina valsts, radot Latvijas un pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotāju līdzvērtīgas konkurences priekšnoteikumus.”

Atbalstīt

Redakcionāli precizēts

 (2)Valsts atbalstu, Eiropas Savienības lauksaimniecības virzības un garantiju fonda  un zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzfinansējumu, Eiropas Savienības normatīvajos aktos un Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai paredzētos maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai nodrošina valsts, radot Latvijas un pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem līdzvērtīgas konkurences priekšnoteikumus.

 (3) Valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par 2,5 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā.

3

Juridiskais birojs

Ierosinām saskaņot trešo daļu attiecībā uz procentos noteikto valsts atbalstu lauksaimniecības attīstībai subsīdiju veidā ar Finanšu ministriju, jo minētā norma var nonākt pretrunā ar gadskārtējo valsts budžetu. Ja, pieņemot likumprojektu, rodas pretrunas ar spēkā esošajiem likumiem ( šajā gadījumā ar Budžeta likumu), Saeimai jānosaka, ka jaunais likums vai tā atsevišķas daļas stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem spēkā esošajos likumos.

Neatbalstīt

(3) Valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par 2,5 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā.

(4) Kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

(4) Kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai, nosaka Ministru kabinets.

 

(5) Lauksaimniecības produktu ražotājiem atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajās valsts programmās noteiktajam var piešķirt ilgtermiņa kredītus ar atvieglotiem noteikumiem un kredītprocentu subsīdijas.

 

 

 

 

(5) Lauksaimniecības produktu ražotājiem atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajās valsts programmās noteiktajam var piešķirt ilgtermiņa kredītus ar atvieglotiem noteikumiem un kredītprocentu subsīdijas.

 

(6) Zemkopības ministrs mēneša laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā attiecībā uz katru atbalstāmo lauksaimniecības programmu nosaka , kādā  apmērā piešķirams ikgadējais valsts atbalsts lauksaimniecībai ,un kārtību, kādā tas ir saņemams.

 

4

Juridiskais birojs

Aizstāt sestajā daļā vārdus “Zemkopības ministrs mēneša laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā” aizstāt ar vārdiem “Ministru kabinets mēneša laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas”.

Atbalstīt daļēji

 

 

5

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Izteikt 5. panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6)  Ministru kabinets mēneša laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas katrai atbalstāmajai lauksaimniecības subsīdiju programmai nosaka ikgadējā valsts atbalsta apmēru. Zemkopības ministrs nosaka šā atbalsta saņemšanas kārtību.”

Atbalstīt

Redakcionāli precizēts

 (6)  Ministru kabinets mēneša laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas nosaka katrai atbalstāmajai lauksaimniecības subsīdiju programmai ikgadējā valsts atbalsta apmēru. Zemkopības ministrs nosaka šā atbalsta saņemšanas kārtību.

(7) Kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, un kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

(7) Kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, un kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai, nosaka Ministru kabinets.

 

 (8) Vispārējo finansēšanas kārtību attiecībā uz Eiropas Savienības lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantiju daļā paredzētajiem pasākumiem nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 (8) Vispārējo finansēšanas kārtību attiecībā uz Eiropas Savienības lauksaimniecības virzības un garantiju fonda garantiju daļā paredzētajiem pasākumiem nosaka Ministru kabinets.

 

6.pants. Tirgus intervence

(1) Tirgus intervenci īsteno, lai stabilizētu tirgus cenas, izmantojot intervences iepirkuma vai privātās uzglabāšanas mehānismu.

 

 

 

 

6.pants. Tirgus intervence

(1) Tirgus intervenci īsteno, lai stabilizētu tirgus cenas, izmantojot intervences iepirkuma vai privātās uzglabāšanas mehānismu.

 

(2) Kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības, lopkopības, zvejas un akvakultūras produktu tirgū, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

(2) Kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības, lopkopības, zvejas un akvakultūras produktu tirgū, nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Kvotas

(1) Kvotas piemēro, lai mazinātu lauksaimniecības produktu piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību un uzlabotu tirgus līdzsvaru.

 

 

 

 

7.pants. Kvotas

(1) Kvotas piemēro, lai mazinātu lauksaimniecības produktu piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību un uzlabotu tirgus līdzsvaru.

 

(2) Kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar piena ražošanas kvotām, kā arī šo kvotu administrēšanas, kontroles, soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

(2) Kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar piena ražošanas kvotām, kā arī šo kvotu administrēšanas, kontroles, soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 (3) Kartupeļu cietes ražošanas kvotu piešķiršanu un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 (3) Kartupeļu cietes ražošanas kvotu piešķiršanu un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

8.pants. Ārējās tirdzniecības režīms

(1) Ārējās tirdzniecības režīmu piemēro, lai ieviestu vienotus noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu un to pārstrādes produktu ievešanu (importu) un izvešanu (eksportu) un reglamentētu šo procedūru uzraudzības un administrēšanas kārtību.

 

 

 

 

 

8.pants. Ārējās tirdzniecības režīms

(1) Ārējās tirdzniecības režīmu piemēro, lai ieviestu vienotus noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu un to pārstrādes produktu ievešanu (importu) un izvešanu (eksportu) un reglamentētu šo procedūru uzraudzības un administrēšanas kārtību.

 

(2) Ārējās tirdzniecības režīma administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

(2) Ārējās tirdzniecības režīma administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

9.pants. Ražotāju grupas

(1) Ražotāju grupas veido, lai nodrošinātu lauksaimniecības produktu kvantitāti un kvalitāti, ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam, veicinātu piedāvājuma koncentrēšanu un minēto grupu biedru saražotās produkcijas realizāciju, sniegtu pakalpojumus, samazinātu ražošanas izmaksas, stabilizētu ražotāju cenas un veicinātu videi draudzīgu ražošanas atkritumu pārstrādi, kā arī ainavas saglabāšanu un vides bioloģisko daudzveidību.

 

 

 

 

9.pants. Ražotāju grupas

(1) Ražotāju grupas veido, lai nodrošinātu lauksaimniecības produktu kvantitāti un kvalitāti, ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam, veicinātu piedāvājuma koncentrēšanu un minēto grupu biedru saražotās produkcijas realizāciju, sniegtu pakalpojumus, samazinātu ražošanas izmaksas, stabilizētu ražotāju cenas un veicinātu videi draudzīgu ražošanas atkritumu pārstrādi, kā arī ainavas saglabāšanu un vides bioloģisko daudzveidību.

 

(2) Ražotāju grupu atzīšanas kritērijus un atzīšanas kārtību, darbības nosacījumus un darbības kontroli nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

(2) Ražotāju grupu atzīšanas kritērijus un atzīšanas kārtību, darbības nosacījumus un darbības kontroli nosaka Ministru kabinets.

 

10.pants. Zemes izmantošana un saglabāšana

(1) Kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

10.pants. Zemes izmantošana un saglabāšana

(1) Kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(2) Kārtību, kādā iegūstama  un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

(2) Kārtību, kādā iegūstama  un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

(3) Personām, kuru īpašumā vai pastāvīgajā lietošanā ir zeme, ir šādi pienākumi:

1)nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši zemes  robežu plānā iezīmētajiem lietošanas veidiem un nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem zemes izmantošanas mērķiem;

2) veikt pasākumus, lai nepieļautu augsnes auglīgās kārtas iznīcināšanu vai kvalitātes pasliktināšanos.

 

 

 

(3) Personām, kuru īpašumā vai pastāvīgajā lietošanā ir zeme, ir šādi pienākumi:

1)nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši zemes  robežu plānā iezīmētajiem lietošanas veidiem un nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem zemes izmantošanas mērķiem;

2) veikt pasākumus, lai nepieļautu augsnes auglīgās kārtas iznīcināšanu vai kvalitātes pasliktināšanos.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktos pienākumus pilda zemes nomnieks, ja to paredz zemes nomas līgums.

 

 

 

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktos pienākumus pilda zemes nomnieks, ja to paredz zemes nomas līgums.

11.pants. Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzība un kontrole

 

 

 

11.pants. Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzība un kontrole

Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

12.pants. Sadarbība ar lauksaimniecības un zivsaimniecības organizācijām

“(1) Zemkopības ministrija, izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, konsultējas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, bet attiecībā uz zivsaimniecības attīstības politiku – ar Zivsaimniecības konsultatīvo padomi.

 

 

 

 

12.pants. Sadarbība ar lauksaimniecības un zivsaimniecības organizācijām

 (1) Zemkopības ministrija, izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, konsultējas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, bet attiecībā uz zivsaimniecības attīstības politiku – ar Zivsaimniecības konsultatīvo padomi.

(2) Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome ir konsultatīva institūcija. Tā pati apstiprina savu nolikumu, kurā ir noteikti Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes mērķi un galvenie uzdevumi.

 

 

 

(2) Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome ir konsultatīva institūcija. Tā pati apstiprina savu nolikumu, kurā ir noteikti Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes mērķi un galvenie uzdevumi.

(3) Zivsaimniecības konsultatīvā padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veidot līdzsvarotu zivsaimniecības attīstības politiku un saskaņot valsts un nevalstisko organizāciju viedokļus par zivsaimniecības politikas īstenošanu. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sastāvā ir valsts un zivsaimniecības organizāciju pārstāvji. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina zemkopības ministrs.

 

6

Juridiskais birojs

Aizstāt 12. panta trešajā daļā vārdus “zemkopības ministrs”ar vārdiem “Ministru kabinets”.

Atbalstīt

(3) Zivsaimniecības konsultatīvā padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veidot līdzsvarotu zivsaimniecības attīstības politiku un saskaņot valsts un nevalstisko organizāciju viedokļus par zivsaimniecības politikas īstenošanu. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sastāvā ir valsts un zivsaimniecības organizāciju pārstāvji. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

 

III nodaļa. Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas uzraudzībai un novērtēšanai nepieciešamā informācija

13.pants. Lauksaimniecības informācijas uzskaite

(1) Kārtību, kādā vācama un apkopojama informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

Redakcionāli precizēts

III nodaļa. Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas uzraudzībai un novērtēšanai nepieciešamā informācija

13.pants. Lauksaimniecības informācijas uzskaite

(1) Kārtību, kādā vācama un apkopojama informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā, nosaka Ministru kabinets.

 

(2) Zemkopības ministrija katru gadu nodrošina informācijas apkopošanu par lauksaimniecības produktu ražotāju ieņēmumiem, izmaksām, saimnieciskās darbības rezultātiem un saimniecību strukturālajiem un ražošanas rādītājiem, kā arī nodrošina minētās informācijas iekļaušanu lauku saimniecību uzskaites datu tīklā. Saimniecības klasificē pēc to ekonomiskā lieluma un specializācijas.

 

 

 

 

(2) Zemkopības ministrija katru gadu nodrošina informācijas apkopošanu par lauksaimniecības produktu ražotāju ieņēmumiem, ražošanas izmaksām, saimnieciskās darbības rezultātiem un saimniecību strukturālajiem un ražošanas rādītājiem, kā arī nodrošina minētās informācijas iekļaušanu lauku saimniecību uzskaites datu tīklā. Saimniecības klasificē pēc to ekonomiskā lieluma un specializācijas.

 

(3) Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma  spēkā stāšanos spēku  zaudē Lauksaimniecības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.; 2001, 7.nr.; 2002, 2., 24.nr.).

 

7

Juridiskais birojs

Papildināt pārejas noteikumu 1. punktu ar šādu tekstu “un 1998. gada 15. jūnijā pieņemto Saeimas lēmumu par Latvijas lauku attīstības programmas apstiprināšanu ( Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Zinōtājs 1998, nr.13)”.

Atbalstīt

1. Ar šā likuma  spēkā stāšanos spēku  zaudē Lauksaimniecības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.; 2001, 7.nr.; 2002, 2., 24.nr.) un 1998. gada 15. jūnijā pieņemtais Saeimas lēmums “Par Latvijas lauku attīstības programmas apstiprināšanu” ( Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 13. nr.).

 

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.maijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

 

 

 

 

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.maijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

 

1) 2002.gada 30.septembra noteikumi nr.330 "Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība";

 

8

Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua

Pārejas noteikumu 2. punkta 1. apakšpunktā aizstāt vārdu “septembra”ar vārdu “jūlija”.

Atbalstīt

1) 2002.gada 30.jūlija noteikumi nr.330 "Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība";

 

2) 2002.gada 30.septembra noteikumi nr.331 "Par graudu iepirkšanu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Riga Bestsprit" piegādātājiem 2002.gadā";

 

 

 

 

2) 2002.gada 30.septembra noteikumi nr.331 "Par graudu iepirkšanu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Riga Bestsprit" piegādātājiem 2002.gadā";

 

3) 2003.gada 10.jūnija noteikumi nr.246 "Noteikumi par intervenci labības tirgū";

 

 

 

 

3) 2003.gada 10.jūnija noteikumi nr.246 "Noteikumi par intervenci labības tirgū";

 

4) 2001.gada 27.decembra noteikumi nr.540 "Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai";

 

 

 

 

4) 2001.gada 27.decembra noteikumi nr.540 "Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai";

 

5) 2002.gada 26.novembra noteikumi nr.514 "Bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība";

 

 

 

 

5) 2002.gada 26.novembra noteikumi nr.514 "Bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība";

 

6) 2003.gada 29.aprīļa noteikumi nr.232 "Bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē iesaistīto personu reģistrācijas kārtība un bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites valsts uzraudzības un kontroles kārtība";

 

 

 

 

6) 2003.gada 29.aprīļa noteikumi nr.232 "Bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē iesaistīto personu reģistrācijas kārtība un bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites valsts uzraudzības un kontroles kārtība";

 

7) 2002.gada 3.janvāra noteikumi nr.7 "Noteikumi par lauksaimniecības produktu sarakstu".

 

 

 

 

7) 2002.gada 3.janvāra noteikumi nr.7 "Noteikumi par lauksaimniecības produktu sarakstu";

 

8) 2003. gada 1. jūlija noteikumi nr. 363 “Kārtība, kādā tiek sniegta, vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

 

 

 

8) 2003. gada 1. jūlija noteikumi nr. 363 “Kārtība, kādā tiek sniegta, vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.”

 

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam, piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 1.septembra noteikumi Nr.385 "Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

 

 

 

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam, piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 1.septembra noteikumi Nr.385 "Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 15. aprīlim izdod šā likuma 5.panta ceturtajā un septītajā  daļā paredzētos noteikumus.

 

 

 

 

.

 

 

9

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Izteikt pārejas noteikumu 4. punktu šādā redakcijā:

“4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1. maijam izdod šā likuma 5.panta ceturtajā un septītajā  daļā paredzētos noteikumus.”

 

Atbalstīt

4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1. maijam izdod šā likuma 5.panta ceturtajā un septītajā  daļā paredzētos noteikumus.

5. Likuma 1.panta 3., 4., 7. un 8.punkts ir spēkā līdz  2004.gada 1.maijam.

 

 

 

 

5. Likuma 1.panta 3., 4., 7. un 8.punkts ir spēkā līdz  2004.gada 1.maijam.

 

6.     Šā likuma 5.panta sestā daļa stājas spēkā mēneša laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma stāšanās spēkā

 

10

Juridiskais birojs

Izslēgt 6. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīt

 

7. Ministru kabinets līdz 2004. gada 1. septembrim izdod šā likuma 10. panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

11

Juridiskais birojs

Papildināt 7. punktu pēc vārda “daļā”ar vārdiem “un 12. panta  trešajā daļā”.

Atbalstīt

6. Ministru kabinets līdz 2004. gada 1. septembrim izdod šā likuma 10. panta otrajā daļā un 12. panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

7.    Līdz 2004. gada 31. decembrim ir spēkā zemkopības ministra 2004. gada 14. janvāra instrukcija nr. 1  “Lauksaimniecības subsīdiju piešķiršanas un izmaksu kārtība 2004. gadā.

 

 

 

 

7. Līdz 2004. gada 31. decembrim ir spēkā zemkopības ministra 2004. gada 14. janvāra instrukcija nr. 1  “Lauksaimniecības subsīdiju piešķiršanas un izmaksu kārtība 2004. gadā”.

 

8.    Līdz 2004. gada 1. oktobrim ir derīgi bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 26. novembra noteikumiem nr. 514 “Bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība.

 

 

 

 

8. Līdz 2004. gada 1. oktobrim ir derīgi bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 26. novembra noteikumiem nr. 514 “Bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība.

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.