Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 48.panta pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

"12) noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē;".

2. Izteikt 55.panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ, ar viņa piekrišanu pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības."

3. Izteikt 58.1 panta ceturtās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības."

4. Izteikt 59.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Tiesa personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ, var atbrīvot no soda izciešanas, ja šī persona piekritusi ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības."

5. Izteikt 61.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var noteikt, ja notiesātais nav izdarījis pārkāpumus un atbilstoši iespējām ir labprātīgi atlīdzinājis ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, bet gadījumā, ja notiesātais noziedzīgo nodarījumu izdarījis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības dēļ, – ja viņš piekritis ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības."

 

6. Aizstāt 260.panta trešajā daļā vārdus "alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā" ar vārdiem "alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē".

7. Izteikt 262.panta nosaukumu un dispozīciju šādā redakcijā:

"262.pants. Transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmē

Par transportlīdzekļa vadīšanu, kā arī par transportlīdzekļa praktiskās vadīšanas apmācību alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, –".

8. Izteikt 264.panta nosaukumu un dispozīciju šādā redakcijā:

"264.pants. Pieļāvums vadīt transportlīdzekļus personām, kuras ir alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmē

Par pieļāvumu vadīt transportlīdzekli personai, kura ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē, ja izraisītas šā likuma 260.pantā norādītās sekas, personu, kura ir atbildīga par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli vai ekspluatāciju, –".

 

 

 

 

 

Veselības ministre

I.Circene

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācija

  1. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijas Republikā narkoloģiskās diagnozes tiek noteiktas saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakciju (SSK-10). SSK – 10 visas vieliskās atkarības ir ietvertas sadaļā Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F.10-F.19). Šajā klasifikatorā netiek lietoti vārdi “alkoholisms”, “narkomānija” un “toksikomānija, bet galvenais uzsvars likts uz vārdu “atkarība”.

Diagnozi “toksikomānija” lietoja agrāk, spēkā esot iepriekšējam SSK-9 īpašajam PSRS variantam. Līdz 1997.gadam diagnoze “toksikomānija” tika noteikta slimniekiem, kuriem bija konstatēta atkarība no vienas vielas vai no vairākām vielām (politoksikomānija), kuras nebija oficiālā narkotisko vielu sarakstā.

Narkoloģisko slimnieku uzskaites, ārstēšanas un dinamiskās novērošanas kārtība ir izstrādāta un darbojas saskaņā ar Ārstniecības likumu, Ministru kabineta 2002.gada 24.septembra noteikumiem Nr.429 “Alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieku ārstēšanas kārtība”, Labklājības ministrijas 1997.gada 27.februāra rīkojumu Nr.55 “Par narkoloģiskās uzskaites un dinamiskās novērošanas kārtību ārstniecības iestādēs”. Narkoloģiskās diagnozes nosaka sertificēti narkologi un saskaņā ar Narkoloģijas centra sniegto informāciju uzskaitē ir pacienti, kuriem ir atkarība no psihoaktīvām vielām, kā arī pacienti, kuri osta līmi, benzīnu un šķīdinātājus. Tādējādi jau patreiz narkoloģijas dienests ārstē personas, kurām ir atkarība gan no psihotropām, gan toksiskām vielām.

Atbilstoši Labklājības ministrijas 1998.gada 28.janvāra rīkojumam Nr.23 “Par narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistra izveidi” narkologi datus par pacientiem noteiktā kārtībā nodod Narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistrā.

Veselības ministrija, saskaņā ar Ministru prezidenta 2003.gada 16.janvāra rīkojumu Nr.15 “Par darba grupu normatīvo aktu analīzei”, izveidoja darba grupu, tās sastāvā iekļaujot pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, BOVU “Narkoloģijas centrs”. Darba grupa veica normatīvo aktu, kuros termins “toksikomānija” lietots tādu apstākļu izpratnē, kas ierobežo tiesības vai uzliek pienākumu, analīzi.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1961.gada 30.marta Vienoto konvenciju par narkotiskām vielām un 1988.gada 20.decembra Konvenciju pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti ir izstrādāts narkotisko, psihotropo un prekursoru (vielas, no kurām ražo) saraksts un pieņemts ar Ministru kabineta 1997.gada 14.janvāra noteikumiem Nr.29 “Noteikumi par Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstiem”. Sarakstā visas ietilpstošās vielas tiek sadalītas narkotiskās, psihotropās vielās un prekursoros, ietverot sevī arī kādreiz PSRS lietoto terminu toksiskās vielas. Saskaņā ar SSK- 10 sadaļu Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ un Ministru kabineta 1997.gada 14.janvāra noteikumiem Nr.29 “Noteikumi par Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstiem” nebūtu vajadzība lietot terminu “toksikomānija”.

Darba grupa uzskatīja, ka terminu “toksikomānija” jāaizstāj ar terminu “psihotropo vai toksisko vielu atkarība”, nevis tikai ar terminu “psihotropo vielu atkarība”, līdz ar to strikti nosakot atkarības veidus, par to sagatavojot informatīvo ziņojumu (Informatīvais ziņojums par normatīvo aktu analīzi izskatīts Ministru kabineta sēdē 2003.gada 20.maijā).

Veselības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kurš tiks iesniegts Ministru kabinetā vienlaicīgi ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, konkrēti nosaka atkarības veidus: alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība. Ārstniecības likums nosaka valsts pamatnostādni narkoloģisko slimnieku ārstēšanā, tādējādi Krimināllikumā izstrādāto grozījumu mērķis ir vienlaicīgi nodrošināt gan terminu vienveidīgu un konsekventu lietojumu normatīvo dokumentu tekstos, gan atbilstību SSK- 10.

2003.gada 20.maija Ministru kabineta sēdē (sēdes protokols Nr.29, 38.§) tika pieņemts lēmums par grozījumu izstrādi normatīvajos aktos, kuros termins “toksikomānija” lietots tādu apstākļu izpratnē, kas ierobežo tiesības vai uzliek pienākumu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izdošanas mērķis ir nodrošināt Krimināllikuma terminoloģijas atbilstību narkoloģiskajā dienestā lietotajai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijai, kurā visas vieliskās atkarības ir ietvertas sadaļā Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ. Klasifikatorā netiek lietoti vārdi “alkoholisms”, “narkomānija” un “toksikomānija, bet galvenais uzsvars likts uz vārdu “atkarība”.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” paredz konkrēti noteikt atkarības veidus, kā arī nodrošināt terminu vienveidīgu un konsekventu lietojumu normatīvo dokumentu tekstos atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.

Krimināllikuma grozījumos vārdi “alkoholisms, narkomānija vai toksikomānija” tiek aizstāti ar vārdiem “alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība” un vārdi “apreibinošās vielas” tiek aizstāti ar vārdiem “toksiskās vielas”, nodrošinot pilnu aizliegto vielu uzskatījumu, kas norādīts ārstniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos.

  • Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
  • 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    3. Sociālo seku izvērtējums

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    4. Ietekme uz vidi

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

  • Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
  • Rādītāji

    Kārtējais gads

    Nākamie trīs gadi

    Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

    1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    2. Izmaiņas budžeta izdevumos

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    3. Finansiālā ietekme

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    4.Prognozējamiem kompensējošie pasākumi papildus izdevumu finansēšanai

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    5. Detalizēts finansiāla pamatojuma aprēķins

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

  • Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
  • Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

    Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

    Ir sagatavoti projekti par grozījumiem sekojošos normatīvajos aktos:

    Ārstniecības likumā;

    Latvijas Kriminālprocesa kodeksā;

    likumā “Par policiju”;

    likumā “Par valsts noslēpumu”;

    Ieroču aprites likumā;

    likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”;

    likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”;

    likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”.

    Iepriekšminēto likumprojektu un likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izdošanas mērķis ir nodrošināt likumu terminoloģijas atbilstību narkoloģiskajā dienestā lietotajai Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijai un terminu vienveidīgu un konsekventu lietojumu normatīvo dokumentu tekstos atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, tādējādi minētie likumprojekti būtu skatāmi vienotā paketē.

  • Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
  • 1. Saistības pret Eiropas Savienību

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

    4. Atbilstības izvērtējums

    1.tabula

    Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu, un publikāciju

     

    2.tabula

    Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

    Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

    Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

    Komentāri

           

  • Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
  • 1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām ir notikušas konsultācijas

    Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas.

    2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

    Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas.

    3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

    Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

    4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

    Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

  • Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
  • 1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

    Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo paplašināšana nav nepieciešama.

    Likumprojekts izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

    Normatīvā akta izpildes uzraudzība īstenojama līdzšinējā kārtībā.

    2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

    Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informatīvajā sistēmā (NAIS) un Veselības ministrijas interneta mājas lapā.

    3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo

    Attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, piemērojami vispārējās tiesvedības noteikumi..

     

    Veselības ministre I.Circene

     

    Valsts sekretārs

    Juridiskā dienesta vadītāja

    Par kontroli atbildīgā persona

    Atbildīgā amatpersona

    U. Līkops

    A.Vembre

    M. Briede

    D.Mūrmane - Umbraško

     

    09.01.04 14:57

    1300

    D.Mūrmane- Umbraško, tel.7021595

    daina_murmane@vm.gov.lv