I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ņemot vērā 2003.gada 20.septembra tautas nobalsošanas par dalību Eiropas Savienībā rezultātus, nepieciešams veikt grozījumus vairākos Latvijas normatīvajos aktos, arī Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme), lai nodrošinātu Latvijas konstitucionālās sistēmas saderību ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībām.

Ar Ministru prezidenta 2003. gada 21.jūlija rīkojumu Nr.341 izveidotā darba grupa secināja, ka Satversmē ir tikai viens – 101.pants, kuru ir nepieciešams grozīt, Latvijai pievienojoties ES.

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 19.panta pirmā daļa paredz ikvienam ES pilsonim, kas pastāvīgi uzturas kādā dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās šajā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem. Arī Eiropas starpvaldību konferencē apspriežamajā “Konstitucionālā līguma” projekta 8.pantā ir iekļauta līdzīga norma. Tāpēc Satversmes 101.pants, kurš paredz tiesības vēlēt pašvaldības tikai Latvijas pilsoņiem, nav savietojams ar minētajiem ES dokumentiem.

Darba grupa apsprieda vēl tādus nozīmīgus jautājumus, kā ES tiesību saistošo raksturu un to pārākumu pār nacionālajām tiesībām, jautājumu par tiesu varas pamatprincipiem saistībā ar Eiropas Kopienu tiesas prejudiciālā nolēmuma saistošo raksturu nacionālajām tiesām, kā arī noteikumus par to, kā valdība informē Saeimu par jautājumiem, kas ir saistīti ar ES.

Tika izsvērta arī iespēja iekļaut Satversmē pantu par Latvijas tiesību normu hierarhiju. Tomēr, ņemot vērā Satversmes lakonisko stilu un to, ka dažās ES dalībvalstīs šie jautājumi ir regulēti konstitūcijā, bet citās nav, darba grupa konstatēja, ka iepriekšminētie jautājumi jāregulē ar likumu, nevis ar Satversmes normām.

Darba grupa izvērtēja arī grozījumu nepieciešamību Satversmes 81.pantā saistībā ar Saeimas kompetenci pieņemt likumus, kas attiecas uz muitām, un secināja, ka nav nepieciešams grozīt šo Satversmes normu, jo tā tieši neskar Latvijas un ES savstarpējās attiecības, kas saistītas ar likumdošanas kompetenci muitas jomā, bet gan attiecīgi regulē Ministru kabineta un Saeimas kompetences sadalījumu un iekšējās attiecības attiecīgajās jomās.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījuma projekts paredz Satversmes 101.pantam izveidot trīs daļas.

Pirmās divas daļas būs veidotas pēc tiesību subjektu principa, t.i., pirmajā daļā noteiktas Latvijas pilsoņu tiesības, bet otrajā daļā – citu ES dalībvalstu pilsoņu tiesības. Abas daļas formulētas līdzīgi.

Pašlaik Satversmes 101.panta pirmais teikums paredz Latvijas pilsoņu tiesības piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Šis teikums nav mainīts. Tā kā pašreizējais 101.panta otrais teikums “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi” daļēji atkārto panta pirmo teikumu (otrajā teikumā paredzētās tiesības vēlēt pašvaldības jau ietvertas tiesībās piedalīties pašvaldību darbā), likumprojektā tas ir svītrots. 101.panta otrajā daļā tiks noteiktas ES dalībvalstu pilsoņu tiesības piedalīties pašvaldību darbā.

Starpinstitūciju sanāksmē tās dalībnieki, respektējot pašvaldības ievēlējamības principu, vienojās un pievienoja 101.panta otrajā daļā aiz vārda “veidā” vārdus “vēlēt pašvaldības un piedalīties to darbībā”, attiecīgi grozot redakciju.

Formulējums “ES pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, bet nav Latvijas pilsoņi” atbilst arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 19.pantā iekļautajai definīcijai. Satversmes 101.panta otrās daļas grozījums paredzēs, ka ES pilsoņi šīs tiesības īsteno “likumā noteiktajā veidā”. Tādējādi likumā tiks detalizēts jēdziens “ES pilsoņi, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, bet nav Latvijas pilsoņi”. Jēdzienu “pastāvīgi uzturas” varētu interpretēt kā uzturēšanos, kas ir ilgāka par 90 dienām pusgada laikā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šobrīd izstrādā speciālus noteikumus, par kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kuros tiks paredzēts, ka ilgāk par 90 dienām var uzturēties noteiktas ES pilsoņu grupas un tām ir jāreģistrējas PMPL, kur tās saņems “uzturēšanās dokumentu”.

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 19.pantā noteikts, ka dalībvalstis var paredzēt izņēmumus attiecībā un ES pilsoņu tiesībām vēlēt un tikt ievēlētiem pašvaldībās. Padomes 1994.gada 19.decembra direktīvā (94/80 EK) par ES pilsoņu, kas pastāvīgi uzturas kādā no ES dalībvalstīm, bet kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā, dalībvalstīm paredzētas tiesības noteikt, ka pašvaldības domes (padomes) vadītājs vai tā vietnieks var būt tikai attiecīgās valsts pilsonis. Šie ierobežojumi jāparedz “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā.”

101.panta trešais teikums saglabāts nemainītā veidā un veidos panta trešo daļu.

3. Cita informācija

 Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

 Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 1

 2

 3

 4

 5

 6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

0

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

0

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

0

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 1

 2

 3

 4

 5

 6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

0

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

0

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

 Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesību nodrošināšana, kas attiecas uz dalību pašvaldību darbā Latvijā, ir saistīta ar administratīvo procedūru pieaugumu, līdz ar to - valsts un pašvaldību budžetu izdevumu palielināšanos. Likumprojektā paredzēto tiesību piešķiršana ES pilsoņiem nākotnē ietekmēs valsts un pašvaldību budžetus.

  IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Atbilstoši Satversmes 101.panta grozījumam, jāizstrādā grozījumi “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Grozījuma projekts tiek izstrādāts darba grupā. Tiek izsvērti nepieciešamie grozījumi “Dzīvesvietas deklarācijas likumā”, kas paredzētu ES pilsoņu, kuri pastāvīgi uzturas Latvijas Republikā, pienākumu deklarēt savu dzīvesvietu.

Papildus konstitucionālās tiesību sistēmas saderības nodrošināšanai, darba grupa atbilstoši uzdevumam, kas tai uzdots ar Ministru prezidenta 2003.gada 21.jūlija rīkojumu Nr.341, ir identificējusi vairākus tiesību aktus, kuri būtu jāizdod papildus, lai Latvija varētu pilntiesīgi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā kā ES dalībvalsts.

Darba grupā tiek caurskatīts un labots Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts, kā arī apzināti tie Latvijas tiesību akti, kas jāgroza. Piemēram, likums "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām", likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, Ministru kabineta iekārtas likums, Civilprocesa likums, Kriminālprocesa kodekss, Administratīvā procesa likums, kā arī Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi nr.111“Ministru kabineta kārtības rullis” un likums “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”.

2. Cita informācija

 Citas informācijas nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Grozījums Satversmē nodrošinās ES pilsoņu tiesības piedalīties Latvijas pašvaldību darbībā, kā tas ir noteikts Eiropas Kopienu Dibināšanas līguma 19.pantā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Izstrādātais Satversmes grozījuma projekts neietekmēs Latvijas saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Izstrādātais Satversmes grozījuma projekts izriet no Eiropas Kopienu dibināšanas līguma, kas Latvijas Republikai kļūs saistošs ar Līguma [..] par [..] Latvijas Republikas [..] pievienošanos Eiropas Savienībai spēkā stāšanās brīdi.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 Normatīvais akts ir saistīts ar Padomes 1994.gada 19.decembra direktīvu Nr.94/80/EK par ES pilsoņu, kas pastāvīgi uzturas kādā no ES dalībvalstīm, bet kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā un Padomes 1993.gada 6.decembra direktīvu Nr.93/109/EK par ES pilsoņu, kuri pastāvīgi uzturas kādā no ES dalībvalstīm, kuras pilsoņi viņi nav, tiesībām vēlēt un tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Latvijas Republikas Satversmes 101.pants 

 EKL 19.panta pirmā daļa

 atbilst

 Nav komentāru

5. Cita informācija

 Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Nevalstisko organizāciju pozīcija nav noskaidrota.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Sabiedrība tika informēta tautas nobalsošanas “Par pievienošanos Eiropas Savienībai” reklāmas kampaņas ietvaros, kā arī ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Satversmes grozījuma izstrādē  darba grupu Dānijas valdības finansēta projekta ietvaros konsultēja Rīgas Juridiskās augstskolas speciālisti

5. Cita informācija

 Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekta pieņemšanas rezultātā jaunas institūcijas netiks radītas , bet, pieņemot konkrētos vēlēšanu likumus, paplašināsies Centrālās vēlēšanu komisijas darba apjoms.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Publicējot to oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Citi informēšanas pasākumi vēl nav zināmi.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

 Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

 Ievērojot to, ka likumprojekts paredz grozījumu valsts pamatlikumā, kā arī izmaiņas pašvaldību darbības organizēšanā, ir nepieciešams apsvērt papildus sabiedrības informēšanas pasākumus.

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Kūtris

I.Nikuļceva

I.Brazauska

I.Kalniņš