Spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija

nr.

Iesniegtie priekšlikumi uz otro lasījumu

Atbildīgās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija otrajam lasījumam

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošas ziņas un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var krimināllietu izbeigt, attiecīgo personu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

Šajā gadījumā prokurors nenosūta krimināllietu tiesai, ja persona pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpilda prokurora uzliktos pienākumus.

Krimināllietas izbeigšana, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, pieļaujama tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, ja tā nav sodīta, ja pret to pēdējo piecu gadu laikā krimināllieta nav izbeigta, pamatojoties uz šo pantu, un ja šādu izbeigšanu sankcionē virsprokurors.

Krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un rakstveidā izteiktu piekrišanu.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

Nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam;

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā;

4) atturēties no noteiktas rīcības un nodarbošanās veidiem;

5) ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai citas atkarības.

Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs nedrīkst atcelt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

1. Izteikt 5.4 panta 6.daļas 5.punktu jaunā redakcijā:

“5) ārstēties no alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības.”

1. Izteikt 5.4 panta sestās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ārstēties no alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības.”

Prokurors kriminālprocesā uzrauga izziņas iestāžu darbību, organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu, kā arī uztur valsts apsūdzību tiesā.

Realizējot uzraudzību, prokurors ierosina vai atsaka ierosināt krimināllietu, uzdod izziņas iestādēm ierosināt krimināllietu, atceļ nelikumīgus un nepamatotus izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru lēmumus par krimināllietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt krimināllietu, kā arī atceļ citus nelikumīgus un nepamatotus izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru lēmumus krimināllietās, piedalās izmeklēšanas darbību veikšanā, dod norādījumus par izmeklēšanas virzību un konkrētu izmeklēšanas darbību veikšanu, pārbauda sūdzības par izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru darbību un lēmumiem, kā arī pieteikumus par izziņas izdarītāja un amatā zemāku prokuroru noraidījumu, nodod krimināllietas papildizmeklēšanai.

Prokurors ierosina kriminālvajāšanu, pieņem lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības, uzrāda to apsūdzētajam, nopratina viņu un personiski veic izmeklēšanas darbības vai uzdod tās veikt izziņas iestādei, sastāda apsūdzības rakstu un virza lietu izskatīšanai tiesā, likumā noteiktajos gadījumos var pieprasīt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu, kā arī izbeidz vai aptur izmeklēšanu lietā, uztur valsts apsūdzību pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā, iesniedz protestu par nelikumīgiem un nepamatotiem tiesu un tiesnešu nolēmumiem, piedalās lietu izskatīšanā kasācijas instances tiesā, ierosina tiesvedību krimināllietā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī realizē citas šajā kodeksā viņam noteiktās pilnvaras.

Lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā prokurors piedalās pierādījumu pārbaudē, dod savu atzinumu par lietas izskatīšanas laikā konstatētiem apstākļiem, izsaka savu viedokli par krimināllikuma un soda veida piemērošanu, kā arī par noziedzīga nodarījuma civiltiesiskajām sekām.

Ja, izskatot lietu tiesā, prokurors atzīst, ka celtā apsūdzība tiesas izmeklēšanā nav apstiprinājusies, viņa pienākums ir atteikties no apsūdzības, motivējot savu atteikšanos.

2.Papildināt 41.panta trešo daļu aiz vārdiem “vai uzdod tās veikt izziņas iestādei” ar tekstu: “iepazīstina apsūdzēto ar tiesībām vienoties par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā, sagatavo vienošanās projektu sadarbībai krimināltiesisko attiecību brīvprātīgai noregulēšanai un iesniedz to tiesai, iepazīstina tiesu ar noslēgto vienošanos”.

2. Papildināt 41.panta trešo daļu pēc vārdiem “vai uzdod tās veikt izziņas iestādei” ar tekstu: “iepazīstina apsūdzēto ar tiesībām vienoties par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā, sagatavo vienošanās projektu sadarbībai krimināltiesisko attiecību brīvprātīgā noregulēšanā un iesniedz to tiesai, iepazīstina tiesu ar noslēgto vienošanos”.

Drošības līdzekļi ir:

1) paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu;

2) personisks galvojums;

3) drošības nauda;

4) nodošana policijas uzraudzībā;

5) mājas arests;

6) apcietinājums;

7) karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā;

8) nepilngadīgā nodošana vecāku, aizbildņu vai aizgādņu pārraudzībā.

Personai, kurai piemērots šā panta pirmās daļas 1. — 5.punktā minētais drošības līdzeklis, bez procesa virzītāja atļaujas aizliegts izbraukt no valsts.

3.Papildināt 69.pantu ar jaunu devīto punktu šādā redakcijā:

“9) Noteiktas nodarbošanās aizliegums.”

1.

Izteikt 69.panta 2.daļu šādā redakcijā:

’’Personai, kurai piemērots šā panta pirmās daļas 1.-5.punktā un 9.punktā minētais drošības līdzeklis, bez procesa virzītāja atļaujas aizliegts izbraukt no valsts.’’

atbalsta

3. 69.pantā:

papildināt pantu ar 9. punktu šādā redakcijā:

“9) noteiktas nodarbošanās aizliegums.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

’’Personai, kurai piemērots šā panta pirmās daļas 1.-5.punktā un 9.punktā minētais drošības līdzeklis, bez procesa virzītāja atļaujas aizliegts izbraukt no valsts.’’

4.Papildināt likumu ar 81.2 pantu šādā redakcijā:

“81.2pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par aizliegumu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt kāda veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrētu amata pienākumus, ja ir pietiekams pamats domāt, ka tas traucēs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai persona turpinās noziedzīgo darbību.”

2.

3.

Aizstāt likumprojekta 4.pantā vārdu “likumu” ar vārdu “kodeksu”.

Aizstāt 81.2.pantā vārdus “kriminālprocesa mērķa” ar vārdu “uzdevumu”.

atbalsta

4. Papildināt kodeksu ar 81.2 pantu šādā redakcijā:

“81.2pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums

Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu, ka aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku aizliegta noteikta nodarbošanās (darbība) vai konkrēta amata pienākumu pildīšana, ja ir pietiekams pamats domāt, ka tas traucēs kriminālprocesa uzdevumu sasniegšanai vai persona turpinās noziedzīgo darbību.”

Apsūdzētais ir persona, par kuru šā kodeksa noteiktā kārtībā pieņemts lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības.

Apsūdzēto, kas nodots tiesai, sauc par tiesājamo; apsūdzēto, par kuru spriedums stājies likumīgā spēkā - par notiesāto vai attaisnoto.

Apsūdzētajam ir tiesības: zināt, par ko viņš apsūdzēts, un sniegt paskaidrojumus sakarā ar viņam uzrādīto apsūdzību; iesniegt pierādījumus; pieteikt lūgumus; iepazīties ar visiem lietas materiāliem no pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas brīža un izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus; pieņemt aizstāvi; piedalīties lietas iztiesāšanā pirmās instances tiesā; pieteikt noraidījumus; iesniegt sūdzības par izziņas izdarītāja, prokurora un tiesas darbībām un lēmumiem; pieprasīt drošības garantēšanu, kā arī ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par lietas nosūtīšanu tiesai pieprasīt krimināllietas par smagu noziegumu koleģiālu izskatīšanu, pieprasīt aizstāvi iztiesāšanā un pieteikt lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā vai atteikties no agrākās vienošanās šajā jautājumā.

Tiesājamam ir tiesība uz pēdējo vārdu.

5.Papildināt 95.panta trešo daļu ar tekstu: “vienoties ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, apliecināt vienošanās brīvprātīgo un apzināto raksturu tiesā”.

5. Papildināt 95.panta trešo daļu ar vārdiem: “vienoties ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, apliecināt vienošanās brīvprātīgo un apzināto raksturu tiesā”.

Saucot personu pie kriminālatbildības kā apsūdzēto, prokuroram jāizšķir jautājums par apsūdzētā atstatīšanu no amata pa izmeklēšanas laiku. Ja apsūdzētais ir jāatstata no amata, prokurors par to pieņem lēmumu, kuru nosūta izpildīšanai apsūdzētā darbavietai.

Prokurors atceļ savu lēmumu, kad izbeidzas atstatīšanas turpmākā vajadzība.

4.

Izslēgt 155. pantu.

atbalsta

6. Izslēgt 155. pantu.

6. Papildināt likumu ar 175.1pantu šādā redakcijā:

“175.1pants. Aresta uzlikšana finansu līdzekļiem vai citai mantai sakarā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja ir pietiekams pamats apšaubīt finansu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes likumību, pēc procesa virzītāja lūguma tiesnesis ar savu lēmumu uz laiku līdz 30 dienām uzliek arestu finansu līdzekļiem vai citai mantai, kuru kustība iepriekš apturēta ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta rīkojumu.

Pēc procesa virzītāja lūguma tiesnesis var pagarināt aresta termiņu līdz finanšu līdzekļu un citas mantas izcelsmes likumības noskaidrošanai, ja lēmumā noteiktajā laikā īpašnieks vai valdītājs tiesnesim nav iesnieguši pietiekami pamatotas ziņas un to apstiprinošus dokumentus par finanšu līdzekļu un citas mantas likumīgo izcelsmi.”

5.

6.

Aizstāt likumprojekta 6.pantā vārdu “likumu” ar vārdu “kodeksu”.

Aizstāt 175. 1 pantā un vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu’’.

atbalsta

7. Papildināt kodeksu ar 175.1pantu šādā redakcijā:

“175.1pants. Aresta uzlikšana finanšu līdzekļiem vai citai mantai sakarā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

Krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja ir pietiekams pamats apšaubīt finanšu līdzekļu un citas mantas izcelsmes likumību, pēc procesa virzītāja lūguma tiesnesis ar savu lēmumu uz laiku līdz 30 dienām uzliek arestu finanšu līdzekļiem vai citai mantai, kuru kustība iepriekš apturēta ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta rīkojumu.

Pēc procesa virzītāja lūguma tiesnesis var pagarināt aresta termiņu līdz finanšu līdzekļu un citas mantas izcelsmes likumības noskaidrošanai, ja lēmumā noteiktajā laikā īpašnieks vai valdītājs tiesnesim nav iesniedzis pietiekami pamatotas ziņas un tās apstiprinošus dokumentus par finanšu līdzekļu un citas mantas likumīgo izcelsmi.”

7.Papildināt likumu ar Deviņpadsmito A nodaļu šādā redakcijā:

Prokurors pēc savas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma, mazāk smaga vai smaga nozieguma izdarīšanā, ja ir noskaidroti krimināllietā pierādāmie apstākļi un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai un vienošanās procesa piemērošanai.

Vienošanās procesu nevar piemērot, ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie un vienošanos par vainas atzīšanu un sodu nevar piemērot visiem krimināllietā apsūdzētajiem.

Ja prokurors, ceļot apsūdzību vai turpinot kriminālvajāšanu, atzīst par iespējamu procesā slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, viņš veic sekojošas darbības:

1) izskaidro apsūdzētajam un nepilngadīgā apsūdzētā likumiskajam pārstāvim iespēju noregulēt krimināltiesiskās attiecības slēdzot vienošanos, apsūdzētā tiesības slēdzot vienošanos un tās sekas;

2) informē cietušo par tiesībām izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu.

Saņēmis apsūdzētā un nepilngadīgā apsūdzētā likumiskā pārstāvja piekrišanu slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, prokurors sastāda vienošanās projektu un uzsāk pārrunas ar apsūdzēto, viņa aizstāvi un nepilngadīgā apsūdzētā likumisko pārstāvi par vienošanās elementiem.

Ja apsūdzētais un nepilngadīgā apsūdzētā likumiskais pārstāvis piekrīt uzrādītajai apsūdzībai, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai un nodarīto kaitējumu novērtējumam, sākas pārrunas par soda veidu un mēru, kura piemērošanu tiesā prokurors ieteiks piespriest.

Apsūdzētajam vienošanās procesā ir tiesības:

1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;

2) izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;

3) iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem;

4) zināt par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kādu soda veidu un mēru lūgs tiesā prokurors;

Cietušajam, civilprasītajam un civilatbildētājam vienošanās procesā ir tiesības izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu;

Prokurors vienošanās norāda:

1) apsūdzētā, viņa aizstāvja (ja tāds piedalās), nepilngadīgā apsūdzētā likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet nepieciešamības gadījumā arī adresi un citus personas datus;

2) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;

3) nodarījuma izdarīšanas vietu, laiku un īsu aprakstu;

4) ziņas par kaitējuma apmēru;

5) sodu, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, prokurors norāda, kādu sodu prasīs par katru no noziedzīgajiem nodarījumiem un galīgo sodu. Šis noteikums jāievēro arī gadījumos, ja apsūdzētajam tiek noteikts sods pēc vairākiem spriedumiem.

Vienošanos paraksta apsūdzētais, aizstāvis, nepilngadīgā apsūdzētā likumiskais pārstāvis un prokurors.

Prokurors pēc vienošanās noslēgšanas krimināllietas materiālus kopā ar vienošanos nosūta tiesai, ierosinot tiesai apstiprināt noslēgto vienošanos un sodu.

Ierosinājumā tiesai prokurors:

1) informē par noslēgto vienošanos;

2) informē par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli, norādot tā beigu termiņu;

3) uzskaita pierādījumus, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un apsūdzētā vainu;

4) norāda ar noziedzīgo nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par tā atlīdzināšanu;

5) norāda tiesas izdevumus;

6) norāda lietiskos pierādījumus, to atrašanās vietu un līdzekļus, kas pielietoti civilprasības un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai;

7) aicina tiesu apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest tajā paredzēto sodu.

Prokurors informē apsūdzēto, cietušo, cilvilprasītāju un civilatbildētāju, vai viņu pārstāvjus, kurai tiesai lieta nosūtīta.

Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības šajā lietā sūtāmi tieši tiesai.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

Aizstāt likumprojekta 7. pantā vārdu “likumu” ar vārdu “kodeksu”.

Papildināt 214.2 panta pirmās daļas otro punktu, aiz vārda “cietušo” ar vārdiem “civilprasītāju, civilatbildētāju”.

Izteikt 2145.panta virsrakstu šādā redakcijā

Papildināt 2145.pantu aiz vārda ‘’vienošanās’’ attiecīgā locījumā ar vārdu ‘’protokols’’ attiecīgā locījumā.

Papildināt 214.5.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“ Vienošanās protokola kopija tiek izsniegta apsūdzētajam un viņa likumiskajam pārstāvim”.

Izteikt 2146.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

‘’Prokurors pie vienošanās noslēgšanas krimināllietu kopā ar vienošanās protokolu nosūta tiesai, ierosinot tiesai apstiprināt noslēgto vienošanos un sodu’’.

8. Papildināt kodeksu ar deviņpadsmito A nodaļu šādā redakcijā:

Prokurors pēc savas, apsūdzētā vai viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma, mazāk smaga vai smaga nozieguma izdarīšanā, ir noskaidroti krimināllietā pierādāmie apstākļi un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai un vienošanās procesa piemērošanai.

Vienošanās procesu nevar piemērot, ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie un vienošanos par vainas atzīšanu un sodu nevar piemērot visiem krimināllietā apsūdzētajiem.

Ja prokurors, ceļot apsūdzību vai turpinot kriminālvajāšanu, atzīst par iespējamu attiecīgā procesā slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, viņš veic šādas darbības:

1) izskaidro apsūdzētajam un nepilngadīga apsūdzētā likumiskajam pārstāvim iespēju noregulēt krimināltiesiskās attiecības, slēdzot vienošanos, kā arī apsūdzētā tiesības, vienošanās procesā un vienošanās sekas;

2) informē cietušo, civilprasītāju, civilatbildētāju par tiesībām izteikt savu viedokli par iespējamo vienošanās procesa piemērošanu.

Saņēmis apsūdzētā un nepilngadīga apsūdzētā likumiskā pārstāvja piekrišanu slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, prokurors sagatavo vienošanās projektu un uzsāk pārrunas ar apsūdzēto, viņa aizstāvi un nepilngadīga apsūdzētā likumisko pārstāvi par vienošanās elementiem.

Ja apsūdzētais un nepilngadīga apsūdzētā likumiskais pārstāvis piekrīt uzrādītajai apsūdzībai, noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai un nodarīto kaitējumu novērtējumam, sākas pārrunas par soda veidu un mēru, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā .

Apsūdzētajam vienošanās procesā ir tiesības:

1) piekrist vai nepiekrist vienošanās slēgšanai;

2) izteikt savu priekšlikumu par soda veidu un mēru;

3) iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem;

4) zināt, par kādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu viņš tiks apsūdzēts tiesā un kāda soda veida un mēra piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

Cietušajam, civilprasītajam un civilatbildētājam vienošanās procesā ir tiesības izteikt savu viedokli par iespējamo vienošanās procesa piemērošanu.

Prokurors vienošanās protokolā norāda:

1) apsūdzētā, viņa aizstāvja (ja tāds piedalās), nepilngadīga apsūdzētā likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un, ja nepieciešams, arī adresi un citus personas datus;

2) noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju;

3) noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu, laiku un īsu aprakstu;

4) ziņas par kaitējuma apmēru;

5) sodu, kura piemērošanu lūgs prokurors tiesā.

Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, prokurors norāda, kādu sodu prasīs par katru noziedzīgo nodarījumu un galīgo sodu. Šis noteikums jāievēro arī gadījumos, kad apsūdzētajam sods tiek noteikts pēc vairākiem spriedumiem.

Vienošanās protokolu paraksta apsūdzētais, aizstāvis, nepilngadīga apsūdzētā likumiskais pārstāvis un prokurors.

Vienošanās protokola kopiju izsniedz apsūdzētajam un viņa likumiskajam pārstāvim.

Prokurors pēc vienošanās noslēgšanas krimināllietu kopā ar vienošanās protokolu nosūta tiesai, ierosinot tai apstiprināt noslēgto vienošanos un sodu.

Ierosinājumā tiesai prokurors:

1) informē par noslēgto vienošanos;

2) informē par apsūdzētajam piemēroto drošības līdzekli, norādot tā beigu termiņu;

3) uzskaita pierādījumus, kuri apstiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un apsūdzētā vainu;

4) norāda ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma apmēru un vienošanos par kaitējuma atlīdzināšanu;

5) norāda tiesas izdevumus;

6) norāda lietiskos pierādījumus, to atrašanās vietu un līdzekļus, kas lietoti civilprasības un iespējamās mantas konfiskācijas nodrošināšanai;

7) aicina tiesu apstiprināt noslēgto vienošanos un piespriest tajā paredzēto sodu.

Prokurors informē apsūdzēto, cietušo, cilvilprasītāju un civilatbildētāju vai viņu pārstāvjus par to, kurai tiesai lieta nosūtīta.

Pēc lietas nosūtīšanas tiesai visi lūgumi un sūdzības šajā lietā sūtāmi tieši tiesai.’’

Tiesneša lēmumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma vai mājas aresta - piemērošanu, tā piemērošanas termiņa pagarināšanu, par ievietošanu ārstniecības iestādē vai citu piespiedu līdzekļu piemērošanu var pārsūdzēt tiesai aizdomās turētais, apsūdzētais, viņu pārstāvis vai aizstāvis un citas personas, kurām piemēroti šajā kodeksā noteiktie piespiedu līdzekļi, kā arī izziņas izdarītājs, kura lietvedībā atrodas krimināllieta, vai prokurors - iesniedzot blakus protestu.

Persona var iesniegt šādu sūdzību septiņu dienu laikā no brīža, kad tai kļuvis zināms par šā panta pirmajā daļā minēto drošības līdzekļu piemērošanu, to piemērošanas termiņa pagarināšanu, par ievietošanu ārstniecības iestādē vai cita piespiedu līdzekļa piemērošanu.

Šādu sūdzību vai blakus protestu izskata un lēmumu par tiesneša lēmuma atstāšanu bez grozīšanas vai par tā atcelšanu pieņem augstākas instances tiesa. Lēmumu pieņem ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no sūdzības vai blakus protesta saņemšanas dienas, piedaloties sūdzības vai blakus protesta iesniedzējam un prokuroram. Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

8.Papildināt likuma 222.1pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“Krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pieņemtos lēmumus par aresta uzlikšanu finansu līdzekļiem vai citai mantai, aresta termiņa pagarināšanu, kā arī to konfiskāciju var pārsūdzēt procesa virzītājs un šīs mantas īpašnieks vai valdītājs 7 dienu laikā no brīža, kad personai kļuvis zināms par lēmuma pieņemšanu, bet prokurors par mantas konfiskācijas lēmumu šajā termiņā var iesniegt blakus protestu. Lēmumu par aresta uzlikšanu finansu līdzekļiem vai mantai un par aresta termiņa pagarināšanu pārsūdzība neaptur tā izpildi.”.

Līdzšinējo likuma 222.1panta otro un trešo daļu uzskatīt attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

13.

14..

15.

16.

17.

Aizstāt 222.1 panta otrajā daļā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu’’.

Izslēgt likumprojekta 8.pantā vārdu “likuma”,

Aizstāt likumprojekta 8.pantā pirmajā daļā vārdu “jaunu otro” ar vārdu “ceturto”

Papildināt likumprojekta 8.pantu ar vārdiem “Sūdzību vai blakus protestu izskata šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.”

Izslēgt likumprojekta 8.panta otro daļu.

9. Papildināt 222.1pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Lēmumus , kas pieņemti krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un paredz aresta uzlikšanu finanšu līdzekļiem vai citai mantai, aresta termiņa pagarināšanu, kā arī finanšu līdzekļu vai citas mantas konfiskāciju, var pārsūdzēt procesa virzītājs un šīs mantas īpašnieks vai valdītājs septiņu dienu laikā no brīža, kad attiecīgai personai kļuvis zināms par lēmuma pieņemšanu, bet prokurors par mantas konfiskācijas lēmumu šajā termiņā var iesniegt blakus protestu. Lēmumu par aresta uzlikšanu finanšu līdzekļiem vai citai mantai un par aresta termiņa pagarināšanu pārsūdzība neaptur to izpildi. Sūdzību vai blakus protestu izskata šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.”

Piemērojot nosacītu notiesāšanu, tiesa izlemj, kādi pienākumi nosacīti notiesātajam uzliekami un kam uzlikt nosacīti notiesātā pārraudzību un audzināšanu.

Piemērojot nosacītu notiesāšanu personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi uz alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas pamata, tiesa ar notiesātā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas, uzdodot attiecīgai policijas iestādei un medicīnas iestādei kontrolēt viņa rīcību.

9. Izteikt 305.panta 2.daļu jaunā redakcijā:

“Piemērojot nosacītu notiesāšanu personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi uz alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības pamata, tiesa ar notiesātā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības, uzdodot attiecīgai policijas iestādei un medicīnas iestādei kontrolēt viņa rīcību.”

10. Izteikt 305.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Piemērojot nosacītu notiesāšanu personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi uz alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības pamata, tiesa ar notiesātā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas, toksikomānijas vai citas atkarības, uzdodot attiecīgai policijas iestādei un medicīnas iestādei kontrolēt viņa rīcību.”

10.Papildināt likumu ar Devīto A sadaļu “Tiesvedība par pirmstiesas izmeklēšanā slēgtu vienošanos” šādā redakcijā:

Tiesai, saņemot krimināllietu, kurā pirmstiesas izmeklēšanā ir noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, piecu dienu laikā jāizlemj jautājums par apsūdzētā nodošanu tiesai.

Tiesa, izlemjot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, pieņem vienu no lēmumiem:

1. par apsūdzētā nodošanu tiesai nosakot krimināllietas izskatīšanas tiesas sēdes laiku;
2. par lietas virzīšanu izmeklēšanas pabeigšanai vispārējā kārtībā, ja vienošanās process pirmstiesas izmeklēšanā piemērots nepamatoti;
3. par lietas virzīšanu papildizmeklēšanai šā kodeksa 235.pantā paredzētajos gadījumos;
4. par lietas nodošanu prokuroram jaunas vienošanās noslēgšanai, ja tiesa nepiekrīt noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai, kaitējuma apmēram, soda veidam vai mēram, kurš norādīts vienošanās protokolā;
5. par lietas apturēšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 198.pantu;
6. par lietas izbeigšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 5.pantu vai Krimināllikuma 58.pantu.

Ja tiesa (tiesnesis) atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, tā nosaka :

1. iztiesāšanas ( tiesas sēdes) laiku un vietu;
2. personas, kuras aicināmas uz tiesas sēdi;
3. lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;
4. aizstāvja un tulka aicināšanu.

Prokuroram, apsūdzētajam (tiesājamam), viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem pēc apsūdzētā nodošanas tiesai ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem un izrakstīt no tiem vajadzīgās ziņas.

Ja pirmajā daļā minētās personas griežas tiesā, tiesnesim jānodrošina tām iespēja iepazīties ar lietas materiāliem.

Krimināllieta vienošanās procesā jāsāk izskatīt ne ātrāk par desmit dienām un ne vēlāk par divdesmit dienām no apsūdzētā nodošanas tiesai brīža.

Krimināllietu vienošanās procesā tiesnesis izskata vienpersoniski.

Tiesnesis atklāj tiesas sēdi paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta un noskaidro uz tiesas sēdi ieradušos procesa dalībnieku identitāti.

Ja tiesas sēdē piedalās tulks, tiesnesis tulkam izskaidro viņa pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos no tulkošanas un apzināti nepareizu tulkojumu.

Tiesnesis paziņo savu, tiesas sekretāra un tulka uzvārdu un izskaidro procesa dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus tiesnesim, tiesas sekretāram, prokuroram un tulkam. Pieteikto noraidījumu izlemj saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

Tiesnesis izskaidro tiesājamam viņa tiesības, izskatot lietu vienošanās procesā tiesā.

Tiesnesis jautā procesa dalībniekiem vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib iesniegt līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai. Lūgumus izskata šā kodeksa 275.pantā norādītajā kārtībā.

Tiesnesis paziņo, ka uzsāk krimināllietas izskatīšanu, kura sākas prokuroram nolasot noslēgto vienošanos.

Pēc tam tiesnesis jautā tiesājamam, vai viņš saprot apsūdzību, atzīst sevi par vainīgu un piekrīt, ka tiks ievērota noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu.

Tiesnesis piedāvā tiesājamam un nepilngadīgā tiesājamā likumiskajam pārstāvim sniegt paskaidrojumus par vienošanās noslēgšanas apstākļiem un noskaidro vai tiesājamais savu vainu atzīst un vienošanos parakstījis apzināti un brīvprātīgi, apzinājies tās sekas.

Aizstāvim un prokuroram jautā par viņu attieksmi pret vienošanos un nodomu to ievērot tālākajā procesa gaitā.

Tiesa var uzklausīt arī citus procesa dalībniekus.

Pabeidzot lietas izskatīšanu tiesnesis jautā procesa dalībniekiem, vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib pieteikt pirms tiesa dodas uz apspriežu istabu taisīt spriedumu. Par lūgumu apmierināšanu vai noraidīšanu tiesa pieņem attiecīgu lēmumu.

416.6.pants Tiesas aiziešana apspriežu istabā

Pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēdē klātesošajiem.

416.7.pants Tiesas nolēmumi izskatot lietu vienošanās procesā

Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1. lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu prokuroram šā kodeksa 416.1.panta otrās daļas 2., 3. un 4.apakšpunktā paredzētajos gadījumos;
2. lēmumu par lietas izbeigšanu šā kodeksa 236.pantā paredzētajos gadījumos;
3. spriedumu par tiesājamā atzīšanu par vainīgu un piespriežamo sodu, atbilstoši vienošanās protokolam.

4168.pants.Tiesas spriedums.

Ja tiesai nav šaubu par tiesājamā vainu, tiesa taisa notiesājošu spriedumu, kura motīvu daļā norāda uz noslēgto vienošanos, ko apsūdzība un aizstāvība apliecinājusi tiesas sēdē, un rezolutīvajā daļā apstiprina noslēgto vienošanos un nosaka vienošanās paredzēto soda veidu un mēru, kā arī norāda citus šā kodeksa 314. un 316.pantā paredzētos tiesas spriedumā izlemjamos jautājumus.

Ja tiesai rodas šaubas par tiesājamā vainu, tiesa var noraidīt pirmstiesas izmeklēšanā noslēgto vienošanos un nodot lietu prokuratūrai pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai parastajā kārtībā.

Sprieduma pasludināšana un sprieduma izsniegšana notiesātajam notiek vispārējā kārtībā.

4169.pants.Vienošanās sekas.

Ja tiesa ir apstiprinājusi vienošanos un taisījusi notiesājošu spriedumu, to var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

Aizstāt likumprojekta 10.pantā vārdu “likumu” ar vārdu “kodeksu”.

Izslēgt 416.1 panta otrās daļas 1.punktā vārdus “nosakot krimināllietas izskatīšanas tiesas sēdes laiku”.

Aizstāt 4161.panta otrās daļas 2. punktā vārdu ‘’nepamatoti’’ ar vārdiem ‘’pārkāpjot šā kodeksa noteikumus’’.

Izslēgt 4161.panta otrās daļas 4. punktu.

Izslēgt 4165.panta 2 daļā vārdus ‘’par vainas atzīšanu un sodu’’

Aizstāt 4166.pantā vārdus ‘’taisīt spriedumu’’ ar vārdiem ‘’pieņemt nolēmumu’’.

Izslēgt 4167 panta. 1. punktā atsauci uz 4. apakšpunktu.

Izteikt 4167 panta 3. punktu šādā redakcijā:

‘’3) notiesājošu spriedumu’’.

Izteikt 4168.panta 1. daļu šādā redakcijā:

‘’Ja tiesai nav šaubu par tiesājamā vainu, tiesa taisa notiesājošu spriedumu, kura motīvu daļā izklāsta noslēgtās vienošanās būtību, ko apsūdzība, tiesājamais un viņa aizstāvība apliecinājuši tiesas sēdē, dod vērtējumu noslēgtās vienošanās pamatotībai. Sprieduma rezolutīvajā daļā norāda šā kodeksa 314. un 316. pantā paredzētos tiesas spriedumā izlemjamos jautājumus.’’

Aizstāt 416.8 panta otrajā daļā vārdu “parastajā” ar vārdu “vispārējā”.

Aizstāt 4168.panta trešajā daļā vārdu ‘’notiesātajam’’ ar vārdiem ‘’procesa dalībniekiem’’.

11. Papildināt kodeksu ar devīto A sadaļu šādā redakcijā:

Tiesai, saņemot krimināllietu, kurā pirmstiesas izmeklēšanā ir noslēgta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, piecu dienu laikā jāizlemj jautājums par apsūdzētā nodošanu tiesai.

Tiesa, izlemjot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

Ja tiesa (tiesnesis) atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, tā nosaka :

Prokuroram, apsūdzētajam (tiesājamam), viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem pēc apsūdzētā nodošanas tiesai ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un izrakstīt no tiem vajadzīgās ziņas.

Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas griežas tiesā, tiesnesim jānodrošina tām iespēja iepazīties ar visiem lietas materiāliem.

Krimināllietu vienošanās procesā jāsāk izskatīt ne ātrāk par desmit dienām un ne vēlāk par divdesmit dienām no brīža, kad apsūdzētais nodots tiesai.

Krimināllietu vienošanās procesā tiesnesis izskata vienpersoniski.

Tiesnesis atklāj tiesas sēdi, paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta, un noskaidro tiesas sēdē klātesošo procesa dalībnieku identitāti.

Ja tiesas sēdē piedalās tulks, tiesnesis tulkam izskaidro viņa pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos no tulkošanas un apzināti nepareizu tulkojumu.

Tiesnesis paziņo savu, tiesas sekretāra un tulka uzvārdu un izskaidro procesa dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus tiesnesim, tiesas sekretāram, prokuroram un tulkam. Pieteikto noraidījumu izlemj saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

Tiesnesis izskaidro tiesājamam viņa tiesības, izskatot lietu vienošanās procesā tiesā.

Tiesnesis jautā procesa dalībniekiem, vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib iesniegt, pirms uzsākta lietas izskatīšanas. Lūgumus izskata šā kodeksa 275.pantā noteiktajā kārtībā.

Tiesnesis paziņo, ka uzsāk krimināllietas izskatīšanu, un tā sākas ar to, ka prokurors nolasa noslēgto vienošanos.

Pēc tam tiesnesis jautā tiesājamam, vai viņš saprot apsūdzību, atzīst sevi par vainīgu un piekrīt, ka tiks ievērota noslēgtā vienošanās.

Tiesnesis piedāvā tiesājamam un nepilngadīga tiesājamā likumiskajam pārstāvim sniegt paskaidrojumus par vienošanās noslēgšanas apstākļiem un noskaidro, vai tiesājamais savu vainu atzīst un vienošanos parakstījis apzināti un brīvprātīgi, apzinoties tās sekas.

Aizstāvim un prokuroram jautā par viņu attieksmi pret vienošanos un nodomu to ievērot turpmākajā procesā.

Tiesa var uzklausīt arī citus p rocesa dalībniekus.

Pabeidzot lietas izskatīšanu, tiesnesis jautā procesa dalībniekiem, vai viņiem ir lūgumi, kurus viņi grib pieteikt, pirms tiesa dodas uz apspriežu istabu taisīt spriedumu. Par lūgumu apmierināšanu vai noraidīšanu tiesa pieņem attiecīgu lēmumu.

416.6.pants Tiesas aiziešana apspriežu istabā

Kad lietas izskatīšana ir pabeigta, tiesa dodas uz apspriežu istabu pieņemt nolēmumu, par to paziņojot tiesas sēdē klātesošajiem.

416.7.pants Tiesas nolēmumi vienošanās procesā izskatāmajās lietās

Apspriežu istabā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

4168.pants.Tiesas spriedums.

Ja tiesai nav šaubu par tiesājamā vainu, tiesa taisa notiesājošu spriedumu, kura motīvu daļā izklāsta noslēgtās vienošanās būtību, ko apsūdzība, tiesājamais un viņa aizstāvība apliecinājuši tiesas sēdē, un novērtē noslēgtās vienošanās pamatotību. Sprieduma rezolutīvajā daļā norāda šā kodeksa 314. un 316. pantā paredzētos tiesas spriedumā izlemjamos jautājumus.

Ja tiesai rodas šaubas par tiesājamā vainu, tiesa var noraidīt pirmstiesas izmeklēšanā noslēgto vienošanos un nodot lietu prokuratūrai pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai vispārējā kārtībā.

Spriedumu pasludina un izsniedz procesa dalībniekam vispārējā kārtībā.

Ja tiesa ir apstiprinājusi vienošanos un taisījusi notiesājošu spriedumu, to var pārsūdzēt tikai kasācijas kārtībā.’’

Ģenerālprokuratūra, saņēmusi ārvalsts lūgumu par personas izdošanu, uzsāk tā pārbaudi. Prokurors noskaidro, vai pastāv šā kodeksa 489.pantā noteiktais personas izdošanas pamats un vai nepastāv 490.pantā noteiktie personas izdošanas atteikuma iemesli.

Ja lūgumā nav pietiekamas informācijas, lai izlemtu jautājumu par izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieprasa ārvalstij nepieciešamo papildu informāciju, kā arī var noteikt informācijas iesniegšanas termiņus.

Pārbaude jāpabeidz 20 dienu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas dienas. Ja pārbaudei nepieciešama papildu informācija, termiņu skaita no tās saņemšanas dienas. Pārbaudes termiņu var pagarināt ģenerālprokurors.

Prokurors iepazīstina izdodamo personu ar izdošanas lūgumu 48 stundu laikā no tā saņemšanas brīža un dod tai iespēju sniegt paskaidrojumus.

Pārbaudes laikā prokurors var veikt visas kriminālprocesā paredzētās izmeklēšanas darbības.

29.

Papildināt 497.panta ceturto daļu ar jaunu teikumu sekojošā

redakcijā :

“Gadījumos, kad izdodamā persona nav apcietināta un 48 stundu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas brīža prokurors konstatējis šā kodeksa 490.panta otrajā daļā minētos apstākļus, izdošanas lūgumu izdodamajai personai var uzrādīt 20 dienu laikā”.

atbalsta

12. Papildināt 497.panta ceturto daļu ar teikumu sekojošā redakcijā :

“Gadījumos, kad izdodamā persona nav apcietināta un 48 stundu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas prokurors konstatējis šā kodeksa 490.panta otrajā daļā minētos apstākļus, izdošanas lūgumu izdodamajai personai var uzrādīt 20 dienu laikā.”

Saņemot ārvalsts piekrišanu nodot notiesāto personu soda izciešanai Latvijā, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai, saskaņojot ar ārvalsti, pārņemt un ievietot personu soda izpildes iestādē.

Ja par soda turpināšanu nav izlemts pirms notiesātās personas nogādāšanas Latvijā, to pēc pārņemšanas ievieto izmeklēšanas cietumā, līdz tiek izlemts jautājums par izciešamā soda daļu.

30.

Aizstāt 541. pantā vārdus “Iekšlietu ministrijai” ar vārdiem “Tieslietu ministrijai”.

atbalsta

13. Aizstāt 541. pantā vārdus “Iekšlietu ministrijai” ar vārdiem “Tieslietu ministrijai”.