Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, Likumprojekts otrajam lasījumam

vides un reģionālās politikas komisija

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi

likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””

otrajam lasījumam (reģ. nr. 482)

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(reģ. nr. 482)

Nr. p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 2.lasījuma redakcija

1

2

3

4

5

6

Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"

     

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"

 

Izdarīt likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.) šādus grozījumus:

 

9.pants. Zemes īpašuma tiesību subjekti

         

(1) Zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstis (to diplomātisko vai konsulāro misiju vajadzībām), pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem.

 

1

Deputāts A.Tolmačovs

Izteikt likuma 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstis (to diplomātisko vai konsulāro misiju vajadzībām), pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem.

Neatbalstīt

 

(2) Zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas:

         

1) fiziskajām personām - bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem - uz zemes gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21.jūlijā pilsētu pašreizējās administratīvajās robežās neatkarīgi no pieprasītāju pilsonības;

         

2) juridiskajām personām - bijušajām zemes īpašniecēm - uz zemes gabaliem, kas tām piederēja 1940.gada 21.jūlijā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiesa konstatē tiesību pārmantošanas faktu. Minētie noteikumi neattiecas uz juridiskajām personām, kurām Latvijas Republikas likumos ir paredzēta cita īpašumu atgūšanas kārtība;

         

3) juridiskajām personām, ja bijušie zemes īpašnieki ar testamentu novēlējuši tām savus zemes īpašumus.

         

(3) Ja zemes īpašuma tiesības pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju neapliecina valsts arhīvu izziņas, tiesas nolēmumi vai citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti, arī līdz 1940.gada 21.jūlijam sastādīti zemesgrāmatu akti vai notariāli apliecināti zemes pirkšanas līgumi, īpašuma tiesības uz noslēgtā zemes atsavināšanas līguma, nomas - izpirkuma vai izpirkuma līguma pamata atzīst tiesa, ja konstatēta šo darījumu likumība un ja zemes izpirkšanas gadījumā daļēji vai pilnībā nokārtota pirkuma maksa.

         

(4) Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņu īpašuma tiesības ir atzītas ar tiesas nolēmumu.

         

10.pants. Zemes pieprasījuma saturs un pamatojums

         

(1) Pieprasījumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes nodošanu īpašumā un piešķiršanu lietošanā zemes pieprasītājiem jāuzņemas saistības pildīt pilsētas apbūves noteikumus.

         

(2) Pašreizējiem zemes lietotājiem pieprasījumā jānorāda līdz šim lietošanā esošā zemes gabala lielums, pamatojot to ar esošo un perspektīvā attīstāmo saimniecisko darbību tajā.

         

(3) Latvijas Republikas pilsoņiem jānorāda, vai viņi vēlēsies zemi iegūt īpašumā vai saņemt to lietošanā un ar kādiem noteikumiem.

 

2

Deputāts A.Tolmačovs

Izteikt likuma 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem jānorāda, vai viņi vēlēsies zemi iegūt īpašumā vai saņemt to lietošanā un ar kādiem noteikumiem.

Neatbalstīt

 

(4) Bijušajiem zemes īpašniekiem un pašreizējiem zemes lietotājiem pieprasījumam jāpievieno viņu zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti. Īpašuma tiesību atjaunošanas pamats var būt ieraksts zemes grāmatā, citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti vai arī tiesas nolēmums.

         

(5) Mantiniekiem var atjaunot zemes īpašuma tiesības, ja viņi iesniedz radniecību apliecinošus dokumentus. Zemes īpašnieka nāvi apliecinoši dokumenti nav nepieciešami, ja zemes īpašnieks nav iesniedzis zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu.

         

12.pants. Zemes pieprasījumu apmierināšana

         

(1) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem robežās, kādas noteiktas pašvaldību apstiprinātajos pilsētu vai atsevišķu zemes gabalu ierīcības projektos, izņemot gadījumus:

         

1) ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki pēc 1940. gada 22. jūlija ēkas un būves uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem (vai to daļām) atsavinājuši likumā noteiktajā kārtībā. Tad pašreizējam ēkas īpašniekam - Latvijas Republikas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā, kādā tas bija viņa lietošanā apbūvei ēku un būvju atsavināšanas brīdī, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes gabala daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos;

         

2) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) Latvijas Republikas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā uzcēluši dzīvojamās ēkas vai arī būvē tās, vai arī likumā noteiktajā kārtībā dzīvojamās ēkas ieguvuši īpašumā līdz 1992.gada 20.jūnijam. Tad dzīvojamās ēkas īpašniekam - Latvijas Republikas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā un robežās, kādās tas tika piešķirts apbūvei, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Tādas pašas tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā ir arī dārzkopības sabiedrības biedram - augļu dārza lietotājam, ja zeme viņam piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām platībā, kas nepārsniedz 600 kvadrātmetrus, izņemot gadījumus, kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas augļu dārza ierīkošanai noteikto minimālo zemes gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama augļu dārza īpašnieka zemes gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos apmēros un termiņos vai tiek piešķirta līdzvērtīga zeme tās pašas pilsētas administratīvajā teritorijā.

         

Piezīme. Ja šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos ēkas īpašnieks nevēlas saņemt zemi īpašumā par maksu vai viņam nav tiesību iegūt zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas, viņas mantinieku vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam un kura šo zemi ir pieprasījusi, bet ēkas īpašniekam ir garantētas zemes nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā (apbūvei), un zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

         

3) ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti (vai to daļas), kuru sarakstus apstiprinājusi Vides aizsardzības komiteja, vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts vai pilsētas nozīmes inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti - ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas. Tad īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai attiecīgajai pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā no tām zemēm, kas paliek pašvaldību rīcībā un izmantojamas zemes reformas pabeigšanai atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

Piezīme. Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pieder dzīvojamās ēkas ostu teritorijā, viņiem ir tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz zemi platībā, kāda ir viņu likumīgā lietošanā, bet ne lielākā par 1200 kvadrātmetriem, izņemot Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā ietilpstošo Kundziņsalas dzīvojamo rajonu, kur īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas uz visu agrāk piederējušo platību.

         

(2) Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

 

3

Deputāte A.Seile

Svītrot spēkā esošā likuma 12.panta otrā daļā vārdus “ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos”.

Atbalstīt, red. precizēts

1. 12.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos”;

(3) Pārējos gadījumos bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu izvēles ir tiesības:

- pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un saņemt no ēku un būvju īpašnieka nomas maksu;

- vai pieprasīt nodot viņiem īpašumā vai piešķirt lietošanā līdzvērtīgu zemes gabalu;

- vai saņemt kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

         

(4) Ar pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala vietā piešķirama tikai kompensācija, ja pilsētas administratīvajās robežās nav pietiekamu zemes platību, lai apmierinātu visus pieprasītājus. Šādu pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

 

4

Deputāts P.Simsons

Papildināt likuma 12.panta 4.daļu, izsakot to sekojošā redakcijā:

“Ar pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala vietā piešķirama kompensācija naudā, ja pilsētas administratīvajās robežās nav pietiekamu zemes platību, lai apmierinātu visus pieprasītājus. Šādu pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.”;

Neatbalstīt

 

(5) Dzīvojamās ēkas īpašniekam - Latvijas Republikas pilsonim, kurš zemes pieprasījumu iesniedzis pēc 1992.gada 20.jūnija, ir tiesības saņemt apbūves zemes gabalu īpašumā par maksu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā kārtībā, ja šo zemes gabalu nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vai viņi pieprasījuši par to kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

         

(6) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nav iesnieguši pieprasījumus šā likuma 6.panta 1.punktā noteiktajā termiņā, ir tiesības pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu līdz 1994.gada 1.jūnijam. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības var atjaunot tiesa, izņemot gadījumus, kad:

         

1) zemes īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir atjaunojusi vai ieguvusi cita persona;

         

2) pilsētas zemes komisija pieņēmusi attiecīgus atzinumus par zemes nodošanu īpašumā par maksu vai par fizisko personu pieteikumiem zemes gabala pirkšanai;

         

3) zeme kā apbūvēts vai neapbūvēts īpašuma objekts ir nodots privatizācijai.

         
   

5

 

 

 

 

 

 

 

Atbildīgā komisija

Papildināt sesto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) attiecīgais zemes gabals (vai tā daļa) līdz prasības iesniegšanai tiesā ir ieskaitīts līdzvērtīgo zemju kompensācijas fondā un šo zemes gabalu saraksts ir apstiprināts ar pilsētas pašvaldības lēmumu.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

papildināt sesto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) attiecīgais zemes gabals (vai tā daļa) līdz prasības iesniegšanai tiesā ir ieskaitīts līdzvērtīgo zemju kompensācijas fondā un šo zemes gabalu saraksts ir apstiprināts ar pilsētas pašvaldības lēmumu.”

(7) Pēc bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījuma apmierināšanas zeme likumā noteiktajā kārtībā tiek nodota īpašumā vai piešķirta lietošanā šā likuma 9.pantā minētajām personām šādā secībā:

- zeme, kura šā likuma spēkā stāšanās brīdī atrodas to lietošanā;

- zeme, kura no jauna tiek pieprasīta dzīvojamo ēku un apkalpojošās sfēras objektu celtniecībai.

         

13.pants. Zemes nodošana īpašumā un piešķiršana lietošanā

         

(1) Zemes īpašuma un zemes lietošanas attiecības nokārto, pamatojoties uz pilsētas domes apstiprināto pilsētas ģenerālplānu, zemes ierīcības projektu un noteiktajām zemes paraugvērtībām. Zemes īpašuma izmantošanas aprobežojumus zemes reformas gaitā pilsētas zemes komisija nosaka, pamatojoties uz šo likumu, pilsētas domes apstiprinātajiem apbūves noteikumiem un citiem atsevišķiem likumiem vai tiesas nolēmumiem.

         

(2) Ja pilsētas zemes komisija sešu mēnešu laikā no brīža, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, nav izskatījusi bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, pretendentiem ir tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu tiesas ceļā.

         

(3) Strīdus starp zemes īpašnieku (lietotāju) un ēku, būvju un komunikāciju īpašnieku (lietotāju) izskata tiesa.

         

20.pants. Darījumu subjekti

(1) Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem:

 

6

Deputāts A.Tolmačovs

Izteikt likuma 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem:

Neatbalstīt

 

1) Latvijas Republikas pilsoņi;

   

1) Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi;

   

2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības);

   

2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (juridiskas personas);

   

3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta statūtsabiedrība:

   

3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona:

   

a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai - katram subjektam atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,

   

a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem un/vai nepilsoņiem, valstij vai pašvaldībai, katram atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,

   

b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzēts Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī,

   

b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzēts Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī,

   

c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā,

   

c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā,

   

d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā;

   

d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā;

   

4) līdz 1940.gada 21.jūlijam Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas.

   

4) līdz 1940.gada 21.jūlijam Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas.

   

(2) Citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt īpašumā zemi ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā.

         

21.pants. Ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem

         

(1) Šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas zemi var iegūt īpašumā šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā.

         

(2) Šā likuma 20.panta otrajā daļā minētās personas nevar iegūt īpašumā:

         

1) zemi valsts pierobežas joslās;

         

2) zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad tās paredzētas apbūvei atbilstoši pilsētas ģenerālplānam;

         

3) lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamo zemi atbilstoši pilsētas ģenerālplānam.

         
   

7

Deputāts A.Tolmačovs

Papildināt likuma 21.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Šajā pantā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem neattiecas uz zemes iegūšanu mantošanas ceļā”.

Atbalstīt, red. precizējot

2. Papildināt 21.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šajā pantā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem neattiecas uz zemes iegūšanu īpašuma mantošanas ceļā.”

24.pants. Zemes īpašuma tiesību saglabāšana vai izbeigšana fiziskajām personām, kuras zemi ieguvušas īpašumā mantošanas ceļā

 

8

Deputāts A.Tolmačovs

Izslēgt no likuma 24.pantu.

Atbalstīt

3. Izslēgt 24.pantu.

(1) Ja fiziskā persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, iegūst zemi īpašumā mantošanas ceļā, šai personai zemes īpašuma tiesību turpmākas saglabāšanas nolūkā jāiesniedz iesniegums tās pilsētas vai novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tās apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai arī tiesas spriedums par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Iesniegumā norādāms mantotās zemes turpmākās izmantošanas mērķis, un iesniegumam pievienojams tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai testaments ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā.

         

(2) Pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu šā likuma 22.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja, ievērojot šā likuma 21.pantā minētos ierobežojumus, pilsētas vai novada domes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, zemes īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina. Piekrišanas atteikumu šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

         

(3) Neatsavinātā zemes īpašuma turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

         

6.nodaļa
Valsts un pašvaldību zemes privatizācija un atsavināšana

         

27.pants. Valsts un pašvaldību zemes privatizācijas un atsavināšanas pamatnosacījumi

         

(1) Šī nodaļa nosaka:

         

1) tās zemes privatizācijas kārtību un nosacījumus, uz kuras atrodas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" privatizācijai nodotie valsts un pašvaldību īpašuma objekti, kā arī jau privatizētie valsts un pašvaldību īpašuma objekti;

         

2) tās zemes atsavināšanas kārtību un nosacījumus, uz kuras atrodas valsts un pašvaldību īpašuma objekti, kuru atsavināšana notiek saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" vai kuri jau ir atsavināti saskaņā ar minēto likumu;

         

3) tās valsts vai pašvaldības zemes privatizācijas kārtību un nosacījumus, uz kuras atrodas objekti, kurus to īpašnieks ieguvis citos likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

         

4) neapbūvētās valsts vai pašvaldību zemes privatizācijas kārtību un nosacījumus.

1. 27.pantā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem "zemes privatizācijas" ar vārdiem "un atsavināšanas";

     

4. 27.pantā:

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem “zemes privatizācijas” ar vārdiem “un atsavināšanas”;

(2) Šīs nodaļas nosacījumi nav piemērojami gadījumos, kad tiek privatizēta vai atsavināta valsts vai pašvaldību zeme, uz kuras atrodas dzīvojamās mājas, kas tiek privatizētas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kā arī gadījumos, kad denacionalizētā namīpašuma īpašnieks kā attiecīgā apbūves gabala pastāvīgais lietotājs ir tiesīgs saņemt zemi īpašumā par maksu šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā.

         

(3) Zemes privatizācijas procedūras, metodes, paņēmienus un citus jautājumus, kas nav reglamentēti šajā likumā, nosaka likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", bet zemes atsavināšanas procedūras, veidus un citus jautājumus, kas nav reglamentēti šajā likumā, nosaka likums "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību".

aizstāt trešajā daļā vārdus "likums "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību"" ar vārdiem "Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums".

     

aizstāt trešajā daļā vārdus “likums “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”” ar vārdiem “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums”.

28.pants. Valsts un pašvaldību zemes privatizācijas un atsavināšanas kārtība

(1) Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem privatizēt vai atsavināt var tikai to zemi, uz kuru valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

         

(2) (Izslēgta ar 01.11.2001. likumu).

         

(3) Zemes privatizāciju vai atsavināšanu gadījumos, kad uz tās atrodas privatizācijai vai atsavināšanai nodotie un privatizētie vai atsavinātie pašvaldību īpašuma objekti, veic tā pašvaldība, kuras īpašumā ir attiecīgā zeme.

         

(4) Ja uz zemes atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti atsavināšanai vai atsavināti saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”, vai valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti, šīs zemes privatizāciju veic vai šo zemi atsavina valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” (turpmāk — Valsts nekustamā īpašuma aģentūra).

         

(5) Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta trešajā un ceturtajā daļā, valsts zemi atsavina Valsts nekustamā īpašuma aģentūra saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”.

         

(6) Lai varētu privatizēt vai atsavināt zemi šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajos gadījumos, Ministru kabinets izdod rīkojumu vai attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu par zemes nodošanu privatizācijai vai par tās atsavināšanu.

         

(7) Valsts īpašuma objektus, kuri tiek nodoti privatizācijai pēc 1997.gada 17.janvāra, var privatizēt vai atsavināt kopā ar zemi, uz kuras atrodas privatizācijai vai atsavināšanai nodotais īpašuma objekts, pamatojoties uz lēmumu, kuru pieņem institūcija, kas veic attiecīgā objekta privatizāciju vai atsavināšanu.

         

(8) Pašvaldību īpašuma objektus, kuri tiek nodoti privatizācijai pēc 1997.gada 17.janvāra, var privatizēt vai atsavināt kopā ar zemi, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības lēmumu.

         

(9) Speciālo ekonomisko zonu teritorijā esošo zemi, kura pieder vai piekrīt valstij vai pašvaldībai un uz kuras atrodas privatizējamie un privatizētie valsts un pašvaldības īpašuma objekti, privatizē vai atsavina attiecīgi valsts vai pašvaldība, saskaņojot privatizāciju vai atsavināšanu ar speciālās ekonomiskās zonas valdi.

         

30.pants. Zemes gabala cena

 

       

(1) Zemes gabalu privatizē vai atsavina par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību, kuru nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pilsētu zemes novērtēšanu.

2. 30.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "novērtēšanu" ar vārdiem "un ņemot vērā šā panta ceturtajā daļā noteikto";

9

Deputāts P.Simsons

Svītrot likumprojekta 2.punktu.

Neatbalstīt

5. 30.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “novērtēšanu” ar vārdiem “un ņemot vērā šā panta ceturtajā daļā noteikto”;

(2) Konkrētā zemes gabala cenu, par kādu tas tiek privatizēts vai atsavināts, nosaka tā institūcija, kas veic zemes privatizāciju vai atsavināšanu.

         

(3) Pārdodot valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kura vērtību veido arī valsts vai pašvaldības zemes vērtība, minētā objekta pārdošanas cenā atsevišķi jānorāda zemes cena un maksāšanas līdzekļi par zemi (izņemot gadījumus, kad zemes cena ietilpst objekta kapitāla daļas cenā).

         
 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Atsevišķu apbūvētu zemes gabalu Rīgas un Jūrmalas pilsētas teritorijā un zemes gabalu kopā ar privatizējamo vai atsavināmo īpašuma objektu, kā arī neapbūvētu zemes gabalu privatizē vai atsavina par cenu, kas nav mazāka par vērtību, kura noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem."

10

Deputāte A.Seile

Likumprojekta 30.panta ceturto daļu pēc vārdiem “kura noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem” papildināt ar šādu tekstu: “izņemot 27.panta otrajā daļā noteiktos gadījumus”.

Atbalstīt, redakcionāli precizēta

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Rīgas un Jūrmalas pilsētas teritorijā atsevišķu apbūvētu zemes gabalu un zemes gabalu kopā ar privatizējamo vai atsavināmo īpašuma objektu, kā arī neapbūvētu zemes gabalu privatizē vai atsavina par cenu, kas nav mazāka par vērtību, kāda noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, izņemot 27.panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.”

31.pants. Maksāšanas līdzekļi

         

(1) Maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi veicami:

         

1) latos;

         

2) īpašuma kompensācijas sertifikātos.

         

(2) Īpašuma kompensācijas sertifikātu daudzumu maksājumos par privatizējamo vai atsavināmo zemi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību nosaka institūcija, kura veic privatizāciju vai atsavināšanu.

         

(3) Maksājumi par privatizējamo zemi latos ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos.

3. Svītrot 31.panta trešo un ceturto daļu.

   

Red. precizēts

6. Izslēgt 31.panta trešo un ceturto daļu.

(4) Maksājumi par atsavināto zemi latos pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos vai valsts budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

         

(5) Ja uz valsts vārda zemesgrāmatā ir nostiprināta zeme saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2.panta trešo daļu, latos veiktie maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" kā maksājumi par pašvaldības īpašuma objektu.

         

(6) Ja uz pašvaldības vārda zemesgrāmatā ir nostiprināta zeme saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 3.panta trešo daļu, latos veiktie maksājumi par privatizējamo vai atsavināmo zemi ieskaitāmi attiecīgajos valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" kā maksājumi par valsts īpašuma objektu.

         

(7) Šā likuma 28.panta septītajā un astotajā daļā paredzētajos zemes privatizācijas gadījumos, ja valsts vai pašvaldības īpašuma objektu privatizē vai atsavina kopā ar zemi, zemes pircējam - Latvijas Republikas pilsonim - ir tiesības izvēlēties šā panta pirmajā daļā minētos maksāšanas līdzekļus.

         

(8) Personas, kuras kā kompensāciju ieguvušas īpašuma kompensācijas sertifikātus, norēķinoties par privatizēto zemi, ir tiesīgas izlietot visus savā rīcībā esošos īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas tām piešķirti kā kompensācija par neatgūto īpašumu.

         

Pārejas noteikums

4. Aizstāt vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi".

     

7. Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus “Pārejas noteikums” ar vārdiem “Pārejas noteikumi”;

Šā likuma 28.panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētās Valsts nekustamā īpašuma aģentūras funkcijas attiecībā uz tās zemes privatizāciju, uz kuras atrodas privatizācijai nodotie vai privatizētie valsts īpašuma objekti, veic Privatizācijas aģentūra līdz brīdim, kad saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu tā šīs funkcijas ir nodevusi Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai.

         
 

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Neapbūvētu valsts vai pašvaldības zemes gabalu un valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sastāvā esošu zemi, ja konkrētais zemes gabals vai nekustamais īpašums kopā ar zemi nodots atsavināšanai saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes lēmumu vai tā privatizācijas noteikumi (privatizācijas projekts) apstiprināti pēc 2003.gada 31.decembra, privatizē vai atsavina tikai par naudu."

11

 

12

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts P.Simsons

Svītrot likumprojekta 5.punktu.

Deputāts I.Solovjovs

Papildināt Pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Neapbūvētu valsts vai pašvaldības zemes gabalu un valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sastāvā esošu zemi, ja konkrētais zemes gabals vai nekustamais īpašums kopā ar zemi nodots atsavināšanai saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes lēmumu vai tā privatizācijas noteikumi (privatizācijas projekts) apstiprināti pēc 2003.gada 31.decembra, privatizē vai atsavina, saskaņā ar šā likuma 31.panta noteikumiem, samērā, kad sertifikātu cenas daļa nedrīkst pārsniegt 30%”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 
   

13

Deputāts P.Maksimovs

Izteikt Pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Neapbūvētu valsts vai pašvaldības zemes gabalu un valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sastāvā esošu zemi, ja konkrētais zemes gabals vai nekustamais zemes īpašums kopā ar zemi līdz 31.12.2003. nodots atsavināšanai saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes lēmumu un tā privatizācijas noteikumi (privatizācijas projekts) apstiprināti pēc 2003.gada 31.decembra, privatizē vai atsavina tikai par naudu”.

Daļēji atbalstīt, iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā

 

 
   

 

14

 

 

 

 

 

 

15

Deputāte A.Seile

Papildināt likumprojekta Pārejas noteikumu 2.punktu pēc vārdiem “privatizē vai atsavina tikai par naudu“ ar vārdiem “izņemot 27.panta otrajā daļā noteiktos gadījumus”.

Atbildīgā komisija:

Aizstāt pārejas noteikumu 2.punktā vārdus “pēc 2003.gada 31.decembra” ar vārdiem “pēc 2004.gada 31.decembra”.

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt. Redakcionāli precizēts pārejas noteikumu 2.punkts

papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Neapbūvētu valsts vai pašvaldības zemes gabalu un valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sastāvā esošu zemi, ja konkrētais zemes gabals vai nekustamais īpašums kopā ar zemi nodots atsavināšanai saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu vai pilsētas pašvaldības lēmumu vai tā privatizācijas noteikumi (privatizācijas projekts) apstiprināti pēc 2004.gada 31.decembra, privatizē vai atsavina tikai par naudu, izņemot 27.panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.”