Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (reģ. Nr. 480)

Spēkā esošā likuma redakcija	Otrā lasījuma redakcija	Nr	Priekšlikumi (47)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums	Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā				Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā
	Izdarīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:			redakcionāli precizēts	Izdarīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2004, 2.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) atsavināšana — valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam;	1. 1.pantā: papildināt 1.punktu pēc vārda "kapitālsabiedrībā" ar vārdiem "valsts vai pašvaldības un citas personas kopīpašuma izveidošana";	1 2	Juridiskais birojs Izslēgt likumprojekta 1. pantā piedāvāto grozījumu likuma 1. panta 1. punktā. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis Likumprojekta 1.pantā: izslēgt pirmo daļu;	Atbalstīts Atbalstīts
2) daudzdzīvokļu māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;
3) dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa — valsts vai pašvaldības dzīvokļu īpašumu kopums (dzīvokļa īpašums) atsevišķā dzīvojamajā mājā, kas nav privatizēts atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nosacījumiem;
4) izsole ar augšupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;
5) izsole ar lejupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;
6) nosacītā cena — nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Latvijā atzītiem un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētiem nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem un, ja nepieciešams, koriģēta atbilstoši tirgus cenai attiecīgajā apvidū;	izteikt 6. un 7.punktu šādā redakcijā: “6) nosacītā cena — nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem;			redakcionāli precizēts	1. 1.pantā: izteikt 6. punktu šādā redakcijā: “6) nosacītā cena — nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem;”;
7) pārdošana par brīvu cenu — mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu;	7) pārdošana par brīvu cenu — mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu, vai par zemes kadastrālo vērtību šā likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajos gadījumos;”;	3 4	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis izslēgt otrajā daļā vārdus “, vai par zemes kadastrālo vērtību šā likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkta noteiktajos gadījumos”; Atbildīgā komisija Izslēgt 2.lasījumā pieņemtos grozījumus 1.panta 7.punktā.	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā nr.4 Atbalstīts
8) slepenā cena — cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nedrīkst pārdot;
9) valsts vai pašvaldības iestāde (turpmāk arī — iestāde) — Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes;
10) valsts vai pašvaldības manta — valsts vai pašvaldības īpašumā esoša manta, kas atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā;
11) zemes starpgabals — valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, kuram nav robežu ar citu valsts vai attiecīgās pašvaldības zemesgabalu un kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību, bet lauku apvidos — mazāka par 0,5 hektāriem.		5 6	Juridiskais birojs Izslēgt 1. panta 11. punktā vārdus “kuram nav robežu ar citu valsts vai attiecīgās pašvaldības zemesgabalu un”. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis Izteikt 1.panta 11. punktu šādā redakcijā: “11) zemes starpgabals – valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals, kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību, bet laukos – mazāka par 0,5 hektāriem.””;	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā nr.6 Atbalstīts	izteikt 11. punktu šādā redakcijā: “11) zemes starpgabals – valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības apstiprinātajos apbūves noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību, bet laukos – mazāka par 0,5 hektāriem;”;
	papildināt pantu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā: “12) atsavināšanas ierosinājums — šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sagatavošanu atsavināšanai;	7	Atbildīgā komisija Papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā: “12) atsavināšanas ierosinājums — šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā: “12) atsavināšanas ierosinājums — šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.”
	13) atkārtots atsavināšanas iesniegums — šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to šajā likumā noteiktajos gadījumos persona iesniedz pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu vai pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma pārdošanu.”	8	Atbildīgā komisija Izslēgt 2.lasījumā pieņemto 1.panta papildinājumu ar 13.punktu.	Atbalstīts
		9	Atbildīgā komisija Papildināt likumu ar 2.^1 pantu šādā redakcijā: “2.^1 pants. Šā likuma normas ir piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.”	Atbalstīts	2. Papildināt likumu ar 2.^1 pantu šādā redakcijā: “2.^1 pants. Šā likuma normas ir piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.”
3.pants.  (1) Valsts vai pašvaldības nekustamo un kustamo mantu var atsavināt:
1) pārdodot izsolē, tai skaitā izsolē ar pretendentu atlasi;
2) pārdodot par brīvu cenu;
3) apmainot pret citu mantu;
4) ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā;
5) nododot piegādātājam un izdarot ieskaitu (ja iepirkta līdzīgi izmantojama manta);
6) nododot bez atlīdzības.
	2. Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā: “7) izveidojot valsts vai pašvaldības un citas personas kopīpašumu.”	10	Juridiskais birojs Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis Izslēgt likumprojekta 2. pantu.	Atbalstīts
(2) Valsts vai pašvaldību mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos.
(3) Valsts vai pašvaldības mantu aizliegts ieguldīt personālsabiedrībā.
4.pants.  (1) Valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Pašvaldības mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgās pašvaldības iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
(2) Valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas valsts vai pašvaldības manta.
(3) Kārtību, kādā noskaidro iestāžu vajadzību pēc citām iestādēm nevajadzīgās mantas, kā arī mantas turētāja maiņas kārtību attiecībā uz valsts mantu nosaka Ministru kabinets, bet attiecībā uz pašvaldības mantu — attiecīgā dome (padome).
(4) Atsevišķos gadījumos valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt šādas personas:
1) zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas visa atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei;
2) zemes kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas visa atrodas uz kopīpašumā esošās zemes, vai domājamo daļu no tās samērīgi savai zemes daļai;
3) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei;
4) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savai ēkas (būves) daļai;
5) īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja viņš vēlas nopirkt attiecīgo dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa dzīvojamo māju (45.pants);
		11	Deputāts P.Simsons Mainīt 4.panta 4.daļas numerāciju un jaunu 6.punktu izteikt šādā redakcijā: “6) nomnieks, ja viņš vēlas nopirkt nomāto ēku ģimenes dzīvojamās mājas statusa atjaunošanai vai ģimenes dzīvojamās mājas izveidošanai (45.pants) uz mājai piederīgā zemes gabala;”	Nav atbalstīts
6) dzīvokļa īpašnieks, ja viņam ir pirmpirkuma tiesības uz citu dzīvokļa īpašumu tajā pašā daudzdzīvokļu mājā;
7) kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar valsti vai pašvaldību;
8) pēc zemes reformas pabeigšanas persona, kurai atbilstoši zemes reformas likumiem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā.
		12	Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs K. Leiškalns Papildināt 4. panta ceturto daļu ar 9. punktu šādā redakcijā: “9) būvju (ceļu, ielu, stāvlaukumu un citas tamlīdzīgu būvju), kuras, ņemot vērā likumā noteikto ierobežojumu, nav ierakstāmas zemesgrāmatā kā patstāvīgs īpašuma objekts un ir reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā, īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas būve.”	Nav atbalstīts
(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto personu ierosinājumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī noraidīšanas nosacījumus nosaka Ministru kabinets.		13	Atbildīgā komisija Izteikt 4.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredz kārtību, kādā šā panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu, kā arī kārtību, kādā tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi, pieņemts lēmums par valsts vai pašvaldības mantas nodošanu atsavināšanai vai ierosinājuma noraidīšanu, un kārtību, kādā tiek atcelts lēmums par nodošanu atsavināšanai.”	Atbalstīts	3. Izteikt 4.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredz kārtību, kādā šā panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinājumu, kā arī kārtību, kādā tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi, pieņemts lēmums par valsts vai pašvaldības mantas nodošanu atsavināšanai vai ierosinājuma noraidīšanu, un kārtību, kādā tiek atcelts lēmums par nodošanu atsavināšanai.”
5.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet pašvaldību nekustamo īpašumu — attiecīgā dome (padome). Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu projekta gala saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.		14	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis Izteikt likuma 5.pantu šādā redakcijā: “5.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet pašvaldību nekustamo īpašumu — attiecīgā dome (padome). Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu projekta gala saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.	Atbalstīts	4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā: “5.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet pašvaldību nekustamo īpašumu — attiecīgā dome (padome). Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu projekta galasaņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(2) Lēmumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un, ja nepieciešams, nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi un samaksas kārtība.			(2) Attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) lēmumu atļaut ar atsavināšanas ierosinājumu ierosinātās valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu vai motivētu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu pieņem attiecīgi sešu mēnešu laikā, termiņu skaitot no atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas dienas.	redakcionāli precizēts	(2) Attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) lēmumu atļaut atsavināšanas ierosinājumā minētās valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu vai motivētu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu pieņem sešu mēnešu laikā no atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas dienas.
(3) Mantas atsavināšanu, pārdodot izsolē ar pretendentu atlasi, var noteikt tikai tad, ja ir paredzēti mantas turpmākās izmantošanas nosacījumi.			(3) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tādu valsts īpašumā esošu apbūvētu zemesgabalu atsavināšanai, par kuriem šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā noteiktās personas noteiktajā kārtībā ir iesniegušas atsavināšanas ierosinājumu. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” divu mēnešu laikā pēc atsavināšanas ierosinājuma iesniegšanas, ja tam ir pievienoti visi dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, pieņem lēmumu par attiecīga zemesgabala pārdošanu. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.	redakcionāli precizēts	(3) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tādu valsts īpašumā esošu apbūvētu zemesgabalu atsavināšanai, par kuriem šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā minētās personas noteiktā kārtībā ir iesniegušas atsavināšanas ierosinājumu. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts atsavināšanas ierosinājums, ja tam pievienoti visi dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, pieņem lēmumu par attiecīgā zemesgabala pārdošanu. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
			(4) Pašvaldības dome (padome) divu mēnešu laikā pēc tam, kad šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā noteiktās personas noteiktajā kārtībā ir iesniegušas atsavināšanas ierosinājumu par pašvaldības īpašumā esošiem apbūvētiem zemesgabaliem, pievienojot visus dokumentus, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, pieņem lēmumu par attiecīga zemesgabala pārdošanu.	redakcionāli precizēts	(4) Pašvaldības dome (padome) divu mēnešu laikā pēc tam, kad šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā minētās personas noteiktā kārtībā ir iesniegušas atsavināšanas ierosinājumu par pašvaldības īpašumā esošiem apbūvētiem zemesgabaliem, pievienojot visus dokumentus, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, pieņem lēmumu par attiecīgā zemesgabala pārdošanu.
			(5) Lēmumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un, ja nepieciešams, nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi un samaksas kārtība.		(5) Lēmumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un, ja nepieciešams, nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi un samaksas kārtība.
			(6) Mantas atsavināšanu, pārdodot izsolē ar pretendentu atlasi, var noteikt tikai tad, ja ir paredzēti mantas turpmākās izmantošanas nosacījumi.”	redakcionāli precizēts	(6) Mantas atsavināšanu, pārdodot to izsolē ar pretendentu atlasi, var noteikt tikai tad, ja ir paredzēti mantas turpmākās izmantošanas nosacījumi.”
8.pants.  (1) Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”.		15	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis Aizstāt 8.panta 1.daļā un 9.panta 1.daļā vārdus “Valsts nekustamo īpašuma aģentūra” ar vārdiem “Valsts nekustamie īpašumi”.	Atbalstīts redakcionāli precizēts	5. Aizstāt 8.panta pirmajā daļā un 9.panta pirmajā daļā vārdus “Valsts nekustamo īpašuma aģentūra” ar vārdiem “Valsts nekustamie īpašumi”.
(2) Atsavināšanai paredzētā pašvaldības nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā.
(3) Nekustamā īpašuma novērtēšanas komisijas sastāvu un mantas nosacīto cenu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu organizē nekustamā īpašuma novērtēšanu.
(4) Atsavināšanai paredzētās kustamās mantas novērtēšanu organizē iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā manta.
(5) Kustamās mantas novērtēšanas komisijas sastāvu un mantas nosacīto cenu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā likuma 6.panta nosacījumiem ir tiesīga atļaut attiecīgās mantas atsavināšanu.
(6) Mantas novērtēšanas komisija novērtēšanai pieaicina vienu vai vairākus sertificētus vērtētājus.
(7) Nosacīto cenu atbilstoši mantas vērtībai nosaka mantas novērtēšanas komisija.
9.pants.  (1) Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”.	3. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".	16	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 3.pantu.	Atbalstīts
(2) Institūciju, kura organizē pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosaka pašvaldības dome (padome).			< b style='mso-bidi-font-weight:normal'>
(3) Kustamās mantas atsavināšanu organizē iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā manta.
		17	Atbildīgā komisija Papildināt likumu ar 9.^1 pantu šādā redakcijā: “9.^1 pants. Ja valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” saņēmusi valstij piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu, tā nekavējoties pieprasa no valsts institūcijas, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, dokumentus, kas nepieciešami, lai sagatavotu lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai. Valsts institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nodod valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” tās pieprasītos dokumentus. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un valsts institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, savstarpēji vienojoties, nekustamā īpašuma pārņemšanas termiņu var pagarināt.”	Atbalstīts	6. Papildināt likumu ar 9.^1 pantu šādā redakcijā: “9.^1 pants. Ja valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” saņēmusi valstij piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu, tā nekavējoties pieprasa no valsts institūcijas, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, dokumentus, kas nepieciešami, lai sagatavotu lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai. Valsts institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nodod valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” tās pieprasītos dokumentus. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un valsts institūcija, kuras valdījumā ir attiecīgais nekustamais īpašums, savstarpēji vienojoties, nekustamā īpašuma pārņemšanas termiņu var pagarināt.”
11.pants.  (1) Sludinājumi par valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma izsoli publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā. Paziņojumi par izsoli izliekami arī pie attiecīgā nekustamā īpašuma.	4. Izteikt 11.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma."				7. Izteikt 11.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma."
(2) Sludinājumi par valsts un pašvaldību kustamās mantas izsoli publicējami attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā, bet, ja pārdodamās kustamās mantas kopējā nosacītā cena pārsniedz 2500 latus, — arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Sludinājumi par pašvaldību kustamās mantas izsoli papildus publicējami kārtībā, kādā tiek publicēti pašvaldību domju (padomju) saistošie noteikumi.		18	Finanšu ministrs O.Spurdziņš Aizstāt 11.panta otrajā daļā vārdus “arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “tikai laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis””.	Nav atbalstīts
(3) Vienlaikus ar sludinājumu personai, kuras īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā un kurai ir pirmpirkuma tiesības, nosūtāms paziņojums par izsoli, norādot, ka šīs tiesības tā var izmantot tikai tad, ja to rakstveidā piesaka sludinājumā norādītajā termiņā.
(4) Ja valsts mantas vērtība pārsniedz 2500 latus, par izsoli paziņo Valsts kontrolei, bet par pašvaldības mantas izsoli, ja šīs mantas vērtība pārsniedz 1000 latus, — pašvaldības revīzijas komisijai, ja tāda ir izveidota.
37.pants.  (1) Pārdot valsts vai pašvaldības mantu par brīvu cenu var, ja:
1) kustamās mantas atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem ir mazāka par 500 latiem. Šajā gadījumā pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par atlikušo vērtību;
2) izsoles izmaksas ir lielākas par mantas vērtību;
3) sarīkotā izsole ir bijusi nesekmīga (32.panta ceturtā daļa);
4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants).	5.  37.pantā: izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā: "4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Ja apbūvēti zemesgabali ārpus Rīgas un Jūrmalas pilsētas teritorijas tiek pārdoti šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3., 4., 7. un 8.punktā minētajām personām, pārdošanas cenu nosaka ne mazāku par zemes kadastrālo vērtību. Zemesgabalu pārdošanas cena Rīgas un Jūrmalas pilsētā tiek noteikta ne mazāka par nosacīto cenu, ievērojot šā likuma 8. panta noteikumus;”;	19 20 21	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 2.lasījumā pieņemto 37.panta pirmās daļas 4.punkta redakciju. Deputāts M.Pietkevičs Izteikt 37.panta pirmā daļas 4.punktu šādā redakcijā: “4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Ja apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājums ir iesniegts līdz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā minētajam atsavināšanas ierosinājumu iesniegšanas datumam (pabeigšanas datumam) un zemesgabals tiek pārdots šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3., 4., 7. un 8.punktā minētajām personām, pārdošanas cenu nosaka ne mazāku par zemes kadastrālo vērtību.” Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis Izteikt 37.panta pirmās daļas 4.punkta otro teikumu šādā redakcijā: “Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants), ko gadījumos, kad apbūvēts zemesgabals tiek pārdots šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3., 4., 7. un 8.punkta minētajām personām, nedrīkst apstiprināt mazāku par zemes kadastrālo vērtību.”	Atbalstīts Nav atbalstīts Nav atbalstīts
(2) Sludinājums par valsts mantas pārdošanu publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet par pašvaldības mantas pārdošanu — attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā.
(3) Ja piecu dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā sludinājuma publicēšanas piesakās vairāki pircēji, rīkojama izsole.
	papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Šā panta otrā un trešā daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad tiek atsavināti valsts zemesgabali šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu tiek rīkota izsole."	22	Atbildīgā komisija Papildināt 37.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā panta otrā un trešā daļa tiek piemērota gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma noteikumiem tiek rīkota valsts vai pašvaldības mantas izsole.”	Atbalstīts	8. Papildināt 37.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Šā panta otrā un trešā daļa tiek piemērota gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma noteikumiem tiek rīkota valsts vai pašvaldības mantas izsole.”
38.pants.  (1) Valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams valsts vai pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai.
(2) Valsts vai pašvaldības maināmo nekustamo īpašumu un līdzvērtīgu citas personas nekustamo īpašumu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā un nosaka tā nosacīto cenu (8.pants).
(3) Nosacītās cenas starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus, un to sedz naudā.
(4) Ja valsts vai pašvaldības funkciju izpildi var nodrošināt vairāki nekustamie īpašumi, nekustamā īpašuma maiņu izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā dienas laikrakstā. Pretendentus atlasa, piemērojot likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.		23	Finanšu ministrs O.Spurdziņš Izslēgt 38.panta ceturtajā daļā vārdus “un vismaz vienā dienas laikrakstā”.	Atbalstīts	9. Izslēgt 38.panta ceturtajā daļā vārdus “un vismaz vienā dienas laikrakstā”.
IV nodaļa. Valsts un pašvaldību mantas nodošana bez atlīdzības 42.pants.  (1) Valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības pašvaldību īpašumā.
(2) Pašvaldības nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības citas pašvaldības vai valsts īpašumā.
(3) Valsts un pašvaldību kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, pašvaldību, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā, bet ar Valsts kontroles piekrišanu — arī sabiedrisko organizāciju, biedrību un nodibinājumu īpašumā.
(4) Valsts un pašvaldību kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos.		24	Deputāts P.Simsons Mainīt 42.panta daļu numerāciju un jaunu 4.daļu izteikt šādā redakcijā: “(4) Valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu vai kustamo mantu var dāvināt fiziskām personām par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā, tās neatkarības aizstāvēšanā un atjaunošanā, vai kā kompensāciju par okupācijas varu nodarītajiem zaudējumiem Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.”	Nav atbalstīts
44.pants.  (1) Valsts vai pašvaldības zemi var iegūt īpašumā personas, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme.
(3) Valstij vai pašvaldībai piederošu zemesgabalu, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, kā arī zemesgabalu, uz kura atrodas nacionalizēts namīpašums vai cits nacionalizēts objekts, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, nevar atsavināt līdz pieteikuma izlemšanai, bet, ja ir ierosināta tiesvedība, — līdz dienai, kad tiesas nolēmums stājies likumīgā spēkā.
(4) Valstij vai pašvaldībai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).		25	Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs K. Leiškalns Izteikt 44. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Valstij vai pašvaldībai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekam) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) vai būves (ceļa, ielas, stāvlaukuma un citas tamlīdzīgas būves), kuras, ņemot likumā noteikto ierobežojumu, nav ierakstāmas zemesgrāmatā kā pastāvīgs īpašuma objekts, īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām)”.	Nav atbalstīts
		26	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis Papildināt likuma 44.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētā persona, kura savas pirmpirkuma tiesīgās personas tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek atsavināts citām personām.” uzskatīt līdzšinējo panta piekto daļu par sesto daļu.”	Atbalstīts redakcionāli precizēts	10. 44.pantā: papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētā persona, kura savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek atsavināts citām personām.”; uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par panta sesto daļu.
(5) Valstij vai pašvaldībai piederošā zemesgabala un uz tā esošas ēkas (būves) atšķirīgās domājamās daļas atsavina kopumā šajā likumā noteiktajā kārtībā.
45.pants (1) Atsavinot viendzīvokļa māju, dzīvokļa īpašumu vai dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu, pirmpirkuma un izpirkuma tiesības ir īrniekam, ar kuru noslēgts ilgtermiņa (vismaz pieci gadi) vai beztermiņa īres līgums atbilstoši likumam “Par dzīvojamo telpu īri”, un viņa ģimenes locekļiem, citiem šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja pirmpirkuma tiesības ir paredzētas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtos vai īpašnieku savstarpējā līgumā, kā arī zemes īpašniekam. Pirmpirkuma tiesības izmantojamas šajā pantā noteiktajā kārtībā.		27	Deputāts P.Simsons Papildināt 45.panta 1.daļu izsakot šādā redakcijā: (1) Atsavinot viendzīvokļa māju, par ģimenes dzīvojamo māju iekārtojamu ēku, dzīvokļa īpašumu vai dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu, pirmpirkuma un izpirkuma tiesības ir īrniekam vai nomniekam, ar kuru noslēgts ilgtermiņa (vismaz pieci gadi) vai beztermiņa īres vai nomas līgums, un viņa ģimenes locekļiem...	Nav atbalstīts
(2) Viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, kā arī dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu vispirms piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem.		28	Deputāts P.Simsons Papildināt 45.panta 2.daļu ar otro teikumu: Atjaunojamo vai par ģimenes dzīvojamo māju pārbūvējamo ēku vispirms piedāvā pirkt nomniekam, ar kuru ir noslēgts ilgtermiņa nomas līgums ēkas izmantošanai par dzīvojamo māju.	Nav atbalstīts
(3) Īrnieks un viņa ģimenes locekļi var pirkt īrēto māju vai dzīvokli, ja:
1) īrnieks un viņa ģimenes locekļi ir noslēguši notariāli apliecinātu vienošanos par to, kurš vai kuri no viņiem iegūs īpašumā īrēto māju vai dzīvokli;
2) tiesā nav celta prasība par īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu.
(4) Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi divu nedēļu laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, dzīvojamo māju vai tās neprivatizēto daļu piedāvā pirkt zemes īpašniekam (īpašniekiem), uz kura zemes atrodas dzīvojamā māja, kā arī šajā dzīvojamajā mājā esošo dzīvokļu īpašniekiem, ja viņu pirmpirkuma tiesības ir paredzētas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā.		29	Deputāts P.Simsons Papildināt 45.panta 4.daļu šādā redakcijā: (4) Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi vai nomnieks divu nedēļu laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, nomāto ēku, dzīvojamo māju...	Nav atbalstīts
(5) Ja zemes īpašnieks un dzīvokļu īpašnieki divu nedēļu laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas nepaziņo par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, dzīvojamā māja vai tās neprivatizētā daļa tiek piedāvāta atklātā izsolē. Ja pirmpirkuma tiesības vienlaikus vēlas izmantot zemes īpašnieks un dzīvokļa īpašnieks, priekšroka dodama dzīvokļa īpašniekam.
(6) Atsavinot dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu, izsludina visu tajā ietilpstošo dzīvokļa īpašumu izsolīšanu. Katru dzīvokļa īpašumu novērtē un izsola atsevišķi. Atsevišķus dzīvokļa īpašumus, uz kuriem solītāji nav pieteikušies, izsola kopā.
46.pants.  Kopīpašuma izbeigšana daudzdzīvokļu mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, kā arī valstij vai pašvaldībai piederošās daļas atsavināšana notiek šādā kārtībā:
1) tiek izstrādāts projekts kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Izstrādāto projektu nosūta kopīpašniekiem izskatīšanai. Sludinājumu par kopīpašuma sadales projektu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Ja kopīpašnieks piekrīt sadales projektam, pēc sadales valstij vai pašvaldībai piederošo mājas daļu atsavina saskaņā ar nosacījumiem, kādi šajā likumā paredzēti dzīvojamās mājas neprivatizētās daļas atsavināšanai;
2) ja kopīpašnieks nepiekrīt piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam vai divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, nav sniedzis atbildi, Valsts nekustamā īpašuma aģentūra vai pašvaldības institūcija, pēc tam kad ir dota atļauja atsavināšanai (5.pants), pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu izsolē, ņemot vērā, ka pirmpirkuma tiesības ir mājas kopīpašniekam un dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram un kuras dalībnieki ir vienojušies par domājamās daļas pirkumu, pilnvarojot noteiktu personu pirmpirkuma tiesību izmantošanai. Ja īrēto telpu kopējā platība ir mazāka nekā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, īrnieku grupas dalībnieku īrētajai platībai jābūt ne mazākai par 50 procentiem no kopējās šajā mājā izīrētās platības;		30	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis Aizstāt 46.panta 2.punktā vārdus “Valsts nekustamo īpašuma aģentūra” ar vārdiem “valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi””.	Atbalstīts	11. Aizstāt 46.panta 2.punktā vārdus “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” ar vārdiem “valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi””.
3) ja izsoles paziņojumā noteiktais termiņš ir nokavēts, personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, zaudē izpirkuma tiesības;
4) ja uz izsoli pieteikušās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, tiek rīkota izsole starp šīm personām;
5) ja uz izsoli pieteikusies viena persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu;
6) ja uz izsoli nav pieteikusies neviena persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, valstij vai pašvaldībai piederošo domājamo daļu pārdod izsolē vispārējā kārtībā.
47.pants.  Valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā.	6. Papildināt 47.pantu ar teikumu šādā redakcijā: "Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."				12. Papildināt 47.pantu ar teikumu šādā redakcijā: "Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā."
Pārejas noteikumi 1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1996, 23.nr.; 2001, 1.nr.).
2. Laikposmā, kamēr saskaņā ar likumu kā maksāšanas līdzekli par valsts vai pašvaldību mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var izmantot privatizācijas sertifikātus (īpašuma kompensācijas sertifikātus):		31	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis Pārejas noteikumos: Izteikt 2.punktu šādā redakcijā: “Atsavinot šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā noteiktajām personām apbūvētos zemesgabalu, izmantojot īpašuma kompensācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā apmērā: 1) Nostiprinot apbūvētā zemesgabala tiesības, pamatojoties uz darījumu, kurā kā maksāšanas līdzeklis pilnībā vai daļēji izmantoti īpašuma kompensācijas sertifikāti, valsts nodevu neiekasē; 2) Personas, kuras kā kompensāciju ieguvušas īpašuma kompensācijas sertifikātus, ir tiesīgas, norēķinoties par nopirkto apbūvēto zemesgabalu, izlietot visus savā rīcībā esošos īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas tām piešķirti kā kompensācija par neatgūto zemi;””	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā nr.34
1) dodot atļauju mantas atsavināšanai, lēmumā īpaši norāda, vai samaksai var izmantot privatizācijas sertifikātus (īpašuma kompensācijas sertifikātus), kā arī to izmantošanas apmēru;	7. Pārejas noteikumos: papildināt 2.punkta 1. apakšpunktu ar tekstu šādā redakcijā: "bet gadījumos, kad īpašuma kompensācijas sertifikātus var izmantot pēc 2004.gada 31.decembra, atsavināšanas noteikumos norāda arī līguma slēgšanas termiņu un pirms līguma slēgšanas veicamo maksājumu termiņu;";	32	Deputāts M.Pietkēvičs Izslēgt 2.lasījumā pieņemto pārejas noteikumu 2.punkta apakšpunktu.	Atbalstīts, iekļauts priekšlikumānr.34
2) par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu, pamatojoties uz darījumu, kurā kā maksāšanas līdzeklis pilnībā vai daļēji izmantoti privatizācijas sertifikāti, valsts nodevu neiekasē;
3) nodrošinājuma (16.pants) attiecīgo daļu dod, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieķīlājot privatizācijas sertifikātus, ja kā maksāšanas līdzekli ir paredzēts izmantot privatizācijas sertifikātus;
4) personas, kuras kā kompensāciju ieguvušas īpašuma kompensācijas sertifikātus, ir tiesīgas, norēķinoties par nopirkto zemi, izlietot visus savā rīcībā esošos īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas tām piešķirti kā kompensācija par neatgūto zemi;		33	Deputāts A. Ārgalis Papildināt pārejas noteikumu 2. punkta 4. apakšpunktu ar tekstu šādā redakcijā: “, bet apbūves īpašniekam, pērkot zem apbūves esošo zemesgabalu, ir tiesības izvēlēties maksāšanas līdzekļus (latus vai īpašuma kompensācijas sertifikātus)”.	Nav atbalstīts
5) nav piemērojami šā likuma 45. un 46.panta nosacījumi;
6) atsavinot zemi kopā ar ēkām (būvēm), zemes cenu nosaka atsevišķi.
		34	Atbildīgā komisija Pārejas noteikumos: izteikt 2.punktu šādā redakcijā: “2. Līdz brīdim, kad saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu kā maksāšanas līdzekli par valstij vai pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu var izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus: 1) valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz nekustamo īpašumu neiekasē, ja darījumā, uz kura pamata iegūts nekustamais īpašums, kā maksāšanas līdzeklis pilnībā vai daļēji izmantoti privatizācijas sertifikāti; 2) atsavinot zemi kopā ar ēkām (būvēm), zemes cenu nosaka atsevišķi.”;	Atbalstīts	13. Pārejas noteikumos: izteikt 2.punktu šādā redakcijā: “2. Līdz brīdim, kad saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu kā maksāšanas līdzekli par valstij vai pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu var izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus: 1) valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz nekustamo īpašumu neiekasē, ja darījumā, uz kura pamata iegūts nekustamais īpašums, kā maksāšanas līdzeklis pilnībā vai daļēji izmantoti privatizācijas sertifikāti; 2) atsavinot zemi kopā ar ēkām (būvēm), zemes cenu nosaka atsevišķi.”;
	papildināt pārejas noteikumus ar 2.^1, 2.^2, 2.^3, 2.^4, 2.^5 un 2.^6 punktu šādā redakcijā: “2.^1 Šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas valsts vai pašvaldības zemes gabala atsavināšanas ierosinājumu un atkārtotu atsavināšanas iesniegumu var iesniegt noteiktā kārtībā līdz 2004.gada 31.decembrim un par maksāšanas līdzekli izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus.	35 36 37	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 2.lasījuma redakciju par pārejas noteikumu papildināšanu ar 2.^1, 2.^2, 2.^3, 2.^4, 2.^5 un 2.^6 punktu. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis papildināt pārejas noteikumus ar 2.^1punktu šādā redakcijā: “2.^1Šā likuma 45. un 46.panta nosacījumi tiek piemēroti no 2006.gada 1.janvāra, izņemot likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 83.pantā noteiktos gadījumus.” Atbildīgā komisija papildināt pārejas noteikumus ar 2.^1punktu šādā redakcijā: “2.^1Šā likuma 45. un 46.pants tiek piemērots, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, izņemot gadījumus, kas minēti likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 83.pantā.”;	Atbalstīts Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā nr.37 Atbalstīts	papildināt pārejas noteikumus ar 2.^1punktu šādā redakcijā: “2.^1Šā likuma 45. un 46.pants tiek piemērots, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, izņemot gadījumus, kas minēti likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 83.pantā.”;
	2.^2Ja šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet pēc atsavināšanas noteikumu saņemšanas noteiktā termiņā nav izmantojusi savas pirmpirkuma tiesības, tad gadījumā, ja tiek iesniegts atkārtots atsavināšanas iesniegums, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atkārtotais atsavināšanas iesniegums reģistrēts valsts vai pašvaldības institūcijā.	38	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis Papildināt pārejas noteikumus ar 2.^2punktu šādā redakcijā: “2.^2 Ja šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet pēc atsavināšanas noteikumu saņemšanas noteiktā termiņā nav izmantojusi savas pirmpirkuma tiesības, tad gadījumā, ja tiek iesniegts atkārtots atsavināšanas iesniegums, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atkārtotais atsavināšanas iesniegums reģistrēts valsts vai pašvaldības institūcijā.” &n bsp;	Nav atbalstīts
	2.^3 Ja šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu vai pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par atļauju pārdot attiecīgo zemesgabalu, valsts vai pašvaldības institūcija nav izstrādājusi zemesgabala atsavināšanas noteikumus, jo persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nav noslēgusi zemesgabala nomas līgumu vai nav iesniegusi institūcijas pieprasītos un normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, iesniegtais zemesgabala atsavināšanas ierosinājums zaudē spēku. Ja persona, kurai ir tiesības uz pirmpirkumu, novērš minētos šķēršļus un iesniedz atkārtotu zemesgabala atsavināšanas iesniegumu, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atkārtotais atsavināšanas iesniegums reģistrēts valsts vai pašvaldības institūcijā.	39	Deputāts M.Pietkēvičs Izteikt 2.lasījumā pieņemto pārejas noteikumu 2.^3punktu šādā redakcijā: “2.^3 Ja šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet sešu mēnešu laikā pēc tam, kad likumos noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par šā zemesgabala nodošanu atsavināšanai, persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nav noslēgusi zemesgabala nomas līgumu vai nav iesniegusi institūcijas pieprasītos un normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, iesniegtais zemesgabala atsavināšanas ierosinājums zaudē spēku. Ja persona, kurai ir tiesības uz pirmpirkumu, novērš minētos šķēršļus un iesniedz atkārtotu zemesgabala atsavināšanas iesniegumu, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atkārtotais atsavināšanas iesniegums reģistrēts valsts vai pašvaldības institūcijā.”.	Nav atbalstīts
		40	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis Papildināt pārejas noteikumus ar 2.^3, 2.^4 un 2.^5punktu šādā redakcijā: “2.^3 Ja šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Ministru kabineta rīkojumu vai valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” vai pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par atļauju pārdot attiecīgo zemesgabalu, valsts vai pašvaldības institūcija nav izstrādājusi zemesgabala atsavināšanas noteikumus, jo persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nav noslēgusi zemesgabala nomas līgumu vai nav iesniegusi institūcijas pieprasītos un normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, iesniegtais zemesgabala atsavināšanas ierosinājums zaudē spēku. Ja persona, kurai ir tiesības uz pirmpirkumu, novērš minētos šķēršļus un iesniedz atkārtotu zemesgabala atsavināšanas iesniegumu, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atkārtotais atsavināšanas iesniegums reģistrēts valsts vai pašvaldības institūcijā.	Nav atbalstīts
	2.^4 Ja pēc apbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas valsts vai pašvaldības institūcijā mainās uz šā zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašnieks, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja no objekta jaunā īpašnieka saņemts šā zemesgabala atkārtots atsavināšanas iesniegums. Minētais iesniegums tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atsavināšanas iesniegums reģistrēts valsts vai pašvaldības institūcijā, izņemot gadījumu, kad atsavināšanas iesniegumu iesniedz mantinieks.		2.^4 Ja pēc 4.panta ceturtajā daļā minētā apbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas valsts vai pašvaldības institūcijā mainās uz šā zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašnieks, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja no objekta jaunā īpašnieka saņemts šā zemesgabala atkārtots atsavināšanas iesniegums. Minētais iesniegums tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atsavināšanas iesniegums reģistrēts valsts vai pašvaldības institūcijā, izņemot gadījumu, kad atsavināšanas iesniegumu iesniedz mantinieks.
	2.^5 Ja pēc apbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas valsts vai pašvaldības institūcijā uz šā zemesgabala esošais objekts kļūst par kopīpašumu, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja arī no kopīpašniekiem ir saņemti ierosinājumi atsavināt zemesgabala domājamo daļu samērīgi tiem piederošajai ēkas (būves) daļai. Šie ierosinājumi, kā arī atkārtotie atsavināšanas iesniegumi, kurus kopīpašnieki iesniedz pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu vai pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par attiecīgā zemesgabala atsavināšanu, tiek izskatīti un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atsavināšanas ierosinājumi un atkārtotie atsavināšanas iesniegumi reģistrēti valsts vai pašvaldības institūcijā.		2.^5 Ja pēc apbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas valsts vai pašvaldības institūcijā uz šā zemesgabala esošais objekts kļūst par kopīpašumu, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja arī no kopīpašniekiem ir saņemti ierosinājumi atsavināt zemesgabala domājamo daļu samērīgi tiem piederošajai ēkas (būves) daļai. Šie ierosinājumi, kā arī atkārtotie atsavināšanas iesniegumi, kurus kopīpašnieki iesniedz pēc tam, kad Ministru kabineta izdevis rīkojumu vai valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” vai pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par attiecīgā zemesgabala atsavināšanu, tiek izskatīti un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atsavināšanas ierosinājumi un atkārtotie atsavināšanas iesniegumi reģistrēti valsts vai pašvaldības institūcijā.”
	2.^6 Ja pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas vai pašvaldības domes (padomes) lēmuma pieņemšanas par valsts vai pašvaldības zemesgabala pārdošanu un atsavināšanas noteikumu nosūtīšanas personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, stājas spēkā normatīvie akti, kuros noteikta citāda atsavināšanas kārtība vai maksāšanas līdzekļu attiecība, attiecīgā valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšana ir pabeidzama un pirkuma līgums noslēdzams atsavināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā.”	41	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis Papildināt pārejas noteikumus ar 2.^6punktu šādā redakcijā: “2.^6 Ja pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas vai valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” vai pašvaldības domes (padomes) lēmuma pieņemšanas par valsts vai pašvaldības zemesgabala pārdošanu un atsavināšanas noteikumu nosūtīšanas personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, stājas spēkā normatīvie akti, kuros noteikta citāda atsavināšanas kārtība vai maksāšanas līdzekļu attiecība, attiecīgā valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšana ir pabeidzama un pirkuma līgums noslēdzams atsavināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā.”	Nav atbalstīts
		42	Finanšu ministrs V. Dombrovskis Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 2.^7 punktu šādā redakcijā: “2.^7. Valsts vai pašvaldību zemesgabala cenas noteikšanai šī likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu piemēro arī tajos gadījumos, ja attiecīgā zemesgabala atsavināšanas ierosinājums (iesniegums) iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts valsts vai pašvaldību institūcijā un līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai nav apstiprināta zemesgabala nosacītā cena šī likuma 8. panta noteiktajā kārtībā.”	Nav atbalstīts
3. Ja Ministru kabinets nav izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu konkrētās pašvaldības teritorijā, valstij piekrītošās ēkas (būves) var nodot īpašumā bez atlīdzības pašvaldībai un pašvaldībām piekrītošās ēkas (būves) var nodot īpašumā bez atlīdzības valstij vai citai pašvaldībai, iepriekš tās neierakstot zemesgrāmatā, kā arī nodot šīs ēkas (būves) bez attiecīgo zemesgabalu nodošanas.
4. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumi nr.325 “Likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” piemērošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
5. Šā likuma III nodaļa regulē arī valsts un pašvaldību mantas ieguldīšanu valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu.
		43	Deputāts M. Pietkevičs Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā: “6. Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums regulē šādus ar valsts vai pašvaldību mantas atsavināšanu saistītos jautājumus: 1)..........”	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā nr.9
6. Statūtsabiedrībā ieguldāmo valsts un pašvaldību mantu novērtē likumos “Par akciju sabiedrībām” un “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” noteiktajā kārtībā.		44	Atbildīgā komisija izslēgt 6.punktu.	Atbalstīts	izslēgt 6.punktu.
		45	Deputāts A. Ārgalis Papildināt pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā: “(7) Zemesgabali, attiecībā uz kuriem atsavināšanas ierosinājumi iesniegti līdz 2004. gada 31. decembrim, pārdodami par cenu, kas atbilst to kadastrālajai vērtībai atsavināšanas ierosinājuma iesniegšanas brīdī.”	Nav atbalstīts
		46	Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs D.Zaķis papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā: “8. Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā ir noteikta kārtība kā pabeidzama apbūvētu zemesgabalu atsavināšana, izmantojot kā maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus, īpašuma kompensācijas sertifikātu daudzums maksājumos par atsavināmu zemesgabalu un rīcība ar neapbūvētiem zemesgabaliem, kas jāievēro šī likuma izpildē.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā nr.9
			9. Šā likuma 5.panta trešo, ceturto un piekto daļu piemēro arī tajos gadījumos, ja līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai par valsts vai pašvaldības apbūvētajiem zemesgabaliem valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un pašvaldība ir saņēmusi atsavināšanas ierosinājumu, bet Ministru kabinets vai pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu par zemesgabala nodošanu atsavināšanai.
			10. Valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi” un pašvaldībā iesniegtajiem atsavināšanas ierosinājumiem, par kuriem Ministru kabinets vai pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai, šā likuma 5.panta otrajā daļā minēto termiņu sāk skaitīt no šī likuma spēkā stāšanās dienas.”
		47.	Atbildīgā komisija Noteikt likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī.