Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

«Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”» otrajam lasījumam

 

Spēkā esošā redakcija

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā

     

Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā

 

Izdarīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

         

1) atsavināšana — valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam;

1. 1.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārda "kapitālsabiedrībā" ar vārdiem "valsts vai pašvaldības un citas personas kopīpašuma izveidošana";

     

1. 1.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārda "kapitālsabiedrībā" ar vārdiem "valsts vai pašvaldības un citas personas kopīpašuma izveidošana";

2) daudzdzīvokļu māja — dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves;

         

3) dzīvojamās mājas neprivatizētā daļa — valsts vai pašvaldības dzīvokļu īpašumu kopums (dzīvokļa īpašums) atsevišķā dzīvojamajā mājā, kas nav privatizēts atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nosacījumiem;

         

4) izsole ar augšupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;

         

5) izsole ar lejupejošu soli — priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;

         

6) nosacītā cena — nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Latvijā atzītiem un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētiem nekustamā īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem un, ja nepieciešams, koriģēta atbilstoši tirgus cenai attiecīgajā apvidū;

izteikt 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) nosacītā cena – nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem;

     

izteikt 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) nosacītā cena – nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem;

7) pārdošana par brīvu cenu — mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu;

7) pārdošana par brīvu cenu – mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu, vai par zemes kadastrālo vērtību šā likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajos gadījumos;";

     

7) pārdošana par brīvu cenu – mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu, vai par zemes kadastrālo vērtību šā likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajos gadījumos;";

8) slepenā cena — cena, par kuru lētāk izsolē ar lejupejošu soli mantu nedrīkst pārdot;

         

9) valsts vai pašvaldības iestāde (turpmāk arī — iestāde) — Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes;

         

10) valsts vai pašvaldības manta — valsts vai pašvaldības īpašumā esoša manta, kas atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, aģentūras vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā;

         

11) zemes starpgabals — valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, kuram nav robežu ar citu valsts vai attiecīgās pašvaldības zemesgabalu un kura platība pilsētā ir mazāka par pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos paredzēto minimālo apbūves gabala platību, bet lauku apvidos — mazāka par 0,5 hektāriem.

         
 

papildināt pantu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12) atsavināšanas ierosinājums – šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sagatavošanu atsavināšanai;

     

papildināt pantu ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12) atsavināšanas ierosinājums – šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma sagatavošanu atsavināšanai;

 

13) atkārtots atsavināšanas iesniegums – šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to šajā likumā noteiktajos gadījumos persona iesniedz pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu vai pašvaldība pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma pārdošanu."

1.

(Juridiskais birojs)

Aizstāt likuma grozījumu piedāvātajā 1. panta 13. punkta jaunajā redakcijā vārdus “pašvaldība pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma pārdošanu” ar vārdiem “pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma pārdošanu”.

Atbalstīt

13) atkārtots atsavināšanas iesniegums – šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniegums, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to šajā likumā noteiktajos gadījumos persona iesniedz pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu vai pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par nekustamā īpašuma pārdošanu."

3.pants.  (1) Valsts vai pašvaldības nekustamo un kustamo mantu var atsavināt:

         

1) pārdodot izsolē, tai skaitā izsolē ar pretendentu atlasi;

         

2) pārdodot par brīvu cenu;

         

3) apmainot pret citu mantu;

         

4) ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā;

         

5) nododot piegādātājam un izdarot ieskaitu (ja iepirkta līdzīgi izmantojama manta);

         

6) nododot bez atlīdzības.

         
 

2. Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) izveidojot valsts vai pašvaldības un citas personas kopīpašumu."

     

2. Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) izveidojot valsts vai pašvaldības un citas personas kopīpašumu."

(2) Valsts vai pašvaldību mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē. Citus mantas atsavināšanas veidus var izmantot tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos.

         

(3) Valsts vai pašvaldības mantu aizliegts ieguldīt personālsabiedrībā.

         

5.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet pašvaldību nekustamo īpašumu — attiecīgā dome (padome). Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu projekta gala saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

         

(2) Lēmumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un, ja nepieciešams, nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi un samaksas kārtība.

         

(3) Mantas atsavināšanu, pārdodot izsolē ar pretendentu atlasi, var noteikt tikai tad, ja ir paredzēti mantas turpmākās izmantošanas nosacījumi.

         
 

3. Papildināt 5.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Atļauju veidot kopīpašumu ar citu personu attiecībā uz valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet attiecībā uz pašvaldības nekustamo īpašumu – attiecīgā dome (padome)."

2.

(Juridiskais birojs)

 

Izslēgt likumprojekta 3. pantu.

Atbalstīt

 

9.pants.  (1) Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”.

4. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".

     

3. Papildināt 9.panta pirmo daļu ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".

(2) Institūciju, kura organizē pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, nosaka pašvaldības dome (padome).

         

(3) Kustamās mantas atsavināšanu organizē iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgā manta.

         

11.pants.  (1) Sludinājumi par valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma izsoli publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā. Paziņojumi par izsoli izliekami arī pie attiecīgā nekustamā īpašuma.

5. Izteikt 11.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama pārskatāmā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma."

3.

(Juridiskais birojs)

 

Aizstāt likumprojekta 5. pantā vārdus “pārskatāmā vietā” ar vārdiem “labi redzamā vietā”.

Atbalstīt

4. Izteikt 11.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma."

(2) Sludinājumi par valsts un pašvaldību kustamās mantas izsoli publicējami attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā, bet, ja pārdodamās kustamās mantas kopējā nosacītā cena pārsniedz 2500 latus, — arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Sludinājumi par pašvaldību kustamās mantas izsoli papildus publicējami kārtībā, kādā tiek publicēti pašvaldību domju (padomju) saistošie noteikumi.

         

(3) Vienlaikus ar sludinājumu personai, kuras īpašuma tiesībasnostiprinātas zemesgrāmatā un kurai ir pirmpirkuma tiesības, nosūtāms paziņojums par izsoli, norādot, ka šīs tiesības tā var izmantot tikai tad, ja to rakstveidā piesaka sludinājumā norādītajā termiņā.

         

(4) Ja valsts mantas vērtība pārsniedz 2500 latus, par izsoli paziņo Valsts kontrolei, bet par pašvaldības mantas izsoli, ja šīs mantas vērtība pārsniedz 1000 latus, — pašvaldības revīzijas komisijai, ja tāda ir izveidota.

         

37.pants.  (1) Pārdot valsts vai pašvaldības mantu par brīvu cenu var, ja:

         

1) kustamās mantas atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem ir mazāka par 500 latiem. Šajā gadījumā pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par atlikušo vērtību;

         

2) izsoles izmaksas ir lielākas par mantas vērtību;

         

3) sarīkotā izsole ir bijusi nesekmīga (32.panta ceturtā daļa);

         

4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants).

6.  37.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Ja apbūvēti zemesgabali ārpus Rīgas un Jūrmalas pilsētas teritorijas tiek pārdoti šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3., 4., 7. un 8.punktā minētajām personām, pārdošanas cenu nosaka ne mazāku par zemes kadastrālo vērtību. Visos pārējos gadījumos pārdošanas cena saskaņā ar šā likuma 8.pantu tiek noteikta ne mazāka par nosacīto cenu;";

4.

(Juridiskais birojs)

 

Izteikt likuma grozījumu piedāvātajā 37. panta pirmās daļas 4. punkta jaunajā redakcijā pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Zemesgabalu pārdošanas cena Rīgas un Jūrmalas pilsētā tiek noteikta ne mazāka par nosacīto cenu ievērojot šā likuma 8. panta noteikumus.”.

Atbalstīt

5.  37.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Ja apbūvēti zemesgabali ārpus Rīgas un Jūrmalas pilsētas teritorijas tiek pārdoti šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3., 4., 7. un 8.punktā minētajām personām, pārdošanas cenu nosaka ne mazāku par zemes kadastrālo vērtību. Zemesgabalu pārdošanas cena Rīgas un Jūrmalas pilsētā tiek noteikta ne mazāka par nosacīto cenu ievērojot šā likuma 8. panta noteikumus;”;

(2) Sludinājums par valsts mantas pārdošanu publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet par pašvaldības mantas pārdošanu — attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā laikrakstā.

         

(3) Ja piecu dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā sludinājuma publicēšanas piesakās vairāki pircēji, rīkojama izsole.

         
 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta otrā un trešā daļa nav attiecināma uz gadījumiem, ja tiek atsavināti valsts zemesgabali šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar likumu tiek rīkota izsole."

     

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta otrā un trešā daļa nav attiecināma uz gadījumiem, ja tiek atsavināti valsts zemesgabali šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar likumu tiek rīkota izsole."

47.pants.  Valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgi valsts vai pašvaldības budžetā.

7. Papildināt 47.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

"Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

     

6. Papildināt 47.pantu ar teikumu šādā redakcijā:

"Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

Pārejas noteikumi

         

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1996, 23.nr.; 2001, 1.nr.).

         

2. Laikposmā, kamēr saskaņā ar likumu kā maksāšanas līdzekli par valsts vai pašvaldību mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var izmantot privatizācijas sertifikātus (īpašuma kompensācijas sertifikātus):

         

1) dodot atļauju mantas atsavināšanai, lēmumā īpaši norāda, vai samaksai var izmantot privatizācijas sertifikātus (īpašuma kompensācijas sertifikātus), kā arī to izmantošanas apmēru;

8. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumu 2.punkta pirmo apakšpunktu ar tekstu šādā redakcijā:

"bet gadījumos, kad īpašuma kompensācijas sertifikātus var izmantot pēc 2004.gada 31.decembra, atsavināšanas noteikumos norāda arī līguma slēgšanas termiņu un pirms līguma slēgšanas veicamo maksājumu termiņu;";

     

7. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumu 2.punkta pirmo apakšpunktu ar tekstu šādā redakcijā:

"bet gadījumos, kad īpašuma kompensācijas sertifikātus var izmantot pēc 2004.gada 31.decembra, atsavināšanas noteikumos norāda arī līguma slēgšanas termiņu un pirms līguma slēgšanas veicamo maksājumu termiņu;";

2) par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu, pamatojoties uz darījumu, kurā kā maksāšanas līdzeklis pilnībā vai daļēji izmantoti privatizācijas sertifikāti, valsts nodevu neiekasē;

         

3) nodrošinājuma (16.pants) attiecīgo daļu dod, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieķīlājot privatizācijas sertifikātus, ja kā maksāšanas līdzekli ir paredzēts izmantot privatizācijas sertifikātus;

         

4) personas, kuras kā kompensāciju ieguvušas īpašuma kompensācijas sertifikātus, ir tiesīgas, norēķinoties par nopirkto zemi, izlietot visus savā rīcībā esošos īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas tām piešķirti kā kompensācija par neatgūto zemi;

         

5) nav piemērojami šā likuma 45. un 46.panta nosacījumi;

         

6) atsavinot zemi kopā ar ēkām (būvēm), zemes cenu nosaka atsevišķi.

         
 

papildināt pārejas noteikumus ar 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.5 un 2.6 punktu šādā redakcijā:

"2.1 Šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas valsts vai pašvaldības zemes atsavināšanas ierosinājumu un atkārtotu atsavināšanas iesniegumu var iesniegt noteiktā kārtībā līdz 2004.gada 31.decembrim un izmantot par maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus.

     

papildināt pārejas noteikumus ar 2.1, 2.2, 2.3, 2.4, 2.5 un 2.6 punktu šādā redakcijā:

"2.1 Šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas valsts vai pašvaldības zemes atsavināšanas ierosinājumu un atkārtotu atsavināšanas iesniegumu var iesniegt noteiktā kārtībā līdz 2004.gada 31.decembrim un izmantot par maksāšanas līdzekli īpašuma kompensācijas sertifikātus.

 

2.2 Ja šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet pēc atsavināšanas noteikumu saņemšanas noteiktajā termiņā nav izmantojusi savas pirmpirkuma tiesības, tad gadījumā, ja tiek iesniegts atkārtots atsavināšanas iesniegums, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atkārtotā atsavināšanas iesnieguma reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā.

     

2.2 Ja šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet pēc atsavināšanas noteikumu saņemšanas noteiktajā termiņā nav izmantojusi savas pirmpirkuma tiesības, tad gadījumā, ja tiek iesniegts atkārtots atsavināšanas iesniegums, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atkārtotā atsavināšanas iesnieguma reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā.

 

2.3 Ja šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par atļauju pārdot attiecīgo zemesgabalu, valsts vai pašvaldības institūcijā nav izstrādāti zemesgabala atsavināšanas noteikumi, jo persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nav noslēgusi zemesgabala nomas līgumu vai nav iesniegusi institūcijas pieprasītos un normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, iesniegtais zemesgabala atsavināšanas ierosinājums zaudē spēku. Ja persona, kurai ir tiesības uz pirmpirkumu, novērš minētos šķēršļus un iesniedz atkārtotu atsavināšanas iesniegumu, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atkārtotā atsavināšanas iesnieguma reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā.

5.

(Juridiskais birojs)

 

Papildināt likuma grozījumu piedāvātajā pārejas noteikumu 2.3 punktā pēc vārdiem “Ministru kabinets izdevis rīkojumu” ar vārdiem “vai pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu”.

Atbalstīt

2.3 Ja šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu vai pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par atļauju pārdot attiecīgo zemesgabalu, valsts vai pašvaldības institūcijā nav izstrādāti zemesgabala atsavināšanas noteikumi, jo persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nav noslēgusi zemesgabala nomas līgumu vai nav iesniegusi institūcijas pieprasītos un normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, iesniegtais zemesgabala atsavināšanas ierosinājums zaudē spēku. Ja persona, kurai ir tiesības uz pirmpirkumu, novērš minētos šķēršļus un iesniedz atkārtotu atsavināšanas iesniegumu, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atkārtotā atsavināšanas iesnieguma reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā.

 

2.4 Ja pēc apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas valsts vai pašvaldības institūcijā mainās uz zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašnieks, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja no objekta jaunā īpašnieka saņemts šā zemesgabala atkārtots atsavināšanas iesniegums. Minētais iesniegums tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atsavināšanas iesnieguma reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā, izņemot gadījumu, ja atsavināšanas iesniegumu iesniedz mantinieks.

     

2.4 Ja pēc apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas valsts vai pašvaldības institūcijā mainās uz zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašnieks, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja no objekta jaunā īpašnieka saņemts šā zemesgabala atkārtots atsavināšanas iesniegums. Minētais iesniegums tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atsavināšanas iesnieguma reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā, izņemot gadījumu, ja atsavināšanas iesniegumu iesniedz mantinieks.

 

2.5 Ja pēc apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas valsts vai pašvaldības institūcijā uz zemesgabala esošais objekts kļūst par kopīpašumu, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja arī no kopīpašniekiem saņemti ierosinājumi atsavināt zemesgabala domājamo daļu samērīgi tiem piederošai ēkas (būves) daļai. Šie ierosinājumi, kā arī atkārtotie atsavināšanas iesniegumi, kurus kopīpašnieks iesniedz pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par attiecīgā zemesgabala atsavināšanu, tiek izskatīti un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atsavināšanas ierosinājumu un atkārtoto atsavināšanas iesniegumu reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā.

6.

(Juridiskais birojs)

 

Papildināt likuma grozījumu piedāvātajā pārejas noteikumu 2.5 punktā pēc vārdiem “Ministru kabinets izdevis rīkojumu” ar vārdiem “vai pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu”.

Atbalstīt

2.5 Ja pēc apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas valsts vai pašvaldības institūcijā uz zemesgabala esošais objekts kļūst par kopīpašumu, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja arī no kopīpašniekiem saņemti ierosinājumi atsavināt zemesgabala domājamo daļu samērīgi tiem piederošai ēkas (būves) daļai. Šie ierosinājumi, kā arī atkārtotie atsavināšanas iesniegumi, kurus kopīpašnieks iesniedz pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu vai pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par attiecīgā zemesgabala atsavināšanu, tiek izskatīti un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā atsavināšanas ierosinājumu un atkārtoto atsavināšanas iesniegumu reģistrācijas dienā valsts vai pašvaldības institūcijā.

 

2.6 Ja pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas vai pašvaldības lēmuma pieņemšanas par zemesgabala pārdošanu un atsavināšanas noteikumu nosūtīšanas personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, stājas spēkā normatīvie akti, kuros noteikta citāda atsavināšanas kārtība vai maksāšanas līdzekļu attiecība, attiecīgā valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšana ir pabeidzama un pirkuma līgums ir noslēdzams atsavināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā."

7.

(Juridiskais birojs)

 

Papildināt likuma grozījumu piedāvātajā pārejas noteikumu 2.6 punktā pēc vārdiem “Ministru kabineta rīkojuma izdošanas vai pašvaldības” ar vārdiem “domes (padomes)”.

Atbalstīt

2.6 Ja pēc Ministru kabineta rīkojuma izdošanas vai pašvaldības domes (padomes) lēmuma pieņemšanas par zemesgabala pārdošanu un atsavināšanas noteikumu nosūtīšanas personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, stājas spēkā normatīvie akti, kuros noteikta citāda atsavināšanas kārtība vai maksāšanas līdzekļu attiecība, attiecīgā valsts vai pašvaldības zemesgabala atsavināšana ir pabeidzama un pirkuma līgums ir noslēdzams atsavināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā."

3. Ja Ministru kabinets nav izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu konkrētās pašvaldības teritorijā, valstij piekrītošās ēkas (būves) var nodot īpašumā bez atlīdzības pašvaldībai un pašvaldībām piekrītošās ēkas (būves) var nodot īpašumā bez atlīdzības valstij vai citai pašvaldībai, iepriekš tās neierakstot zemesgrāmatā, kā arī nodot šīs ēkas (būves) bez attiecīgo zemesgabalu nodošanas.

         

4. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumi nr.325 “Likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” piemērošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

         

5. Šā likuma III nodaļa regulē arī valsts un pašvaldību mantas ieguldīšanu valsts un pašvaldību statūtsabiedrībās un privātajās statūtsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu.

         

6. Statūtsabiedrībā ieguldāmo valsts un pašvaldību mantu novērtē likumos “Par akciju sabiedrībām” un “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” noteiktajā kārtībā.