Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem"

Izdarīt likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3.nr.) šādus grozījumus:

7.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) līgumi par Latvijas Republikas bruņoto spēku dislokāciju (izņemot līgumus par Latvijas Republikas bruņoto spēku kopējām militārajām mācībām ārvalstīs vai dalību starptautiskajās operācijās, ja pieņemts attiecīgs Saeimas vai Ministru kabineta lēmums);";

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) līgumi par ārvalstu bruņoto spēku atrašanos Latvijas Republikas teritorijā, izņemot līgumus par ārvalstu militārajiem padomniekiem, militārajām mācībām, manevriem un tranzītu Latvijas Republikā, ja lēmums par militāro mācību vai manevru organizēšanu vai tranzītu Latvijas Republikā pieņemts likumos noteiktajā kārtībā."

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības ministrs

Ģ.V.Kristovskis

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

Saskaņā ar LR likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 2.pantu lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās pieņem Saeima vai Ministru kabinets. Lai Latvijas NBS karavīri varētu piedalīties starptautiskajās operācijās, Aizsardzības ministrija kopīgi ar starptautiskajā operācijā iesaistītajām dalībvalstīm izstrādā starptautiskos līgumus par dalību attiecīgajā operācijā, kuros nosaka apgādes atbalsta, materiāltehniskās sadarbības un savstarpējo finanšu saistību nosacījumus. Patreizējā likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 7.panta 3.punkta redakcija paredz visus starptautiskos līgumus par Latvijas Republikas bruņotajiem spēkiem un to dislokāciju, slēgt starpvalstu līgumu veidā, kaut arī tie pēc būtības risina administratīvā un materiāltehniskā rakstura jautājumus. Šāda situācija apgrūtina NBS karavīru nosūtīšanu uz starptautiskajām operācijām, jo iekšējās starptautisko līgumu izskatīšanas, saskaņošanas un pieņemšanas likuma veidā procedūras aizņem ne mazāk kā sešus mēnešus, kā arī neatbilst starptautiskajai praksei, jo šādus līgumus citās valstīs ir tiesīgi slēgt aizsardzības ministri vai Bruņoto spēku virspavēlnieki, tādējādi nodrošinot valsts mobilitāti attiecībā uz dalību starptautiskajā operācijā un piemērojot maksimāli vienkāršu iekšējās saskaņošanas procedūru.

Papildus tam, Aizsardzības ministrija ir secinājusi, ka pretrunīga situācija izveidojas starp likuma „Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās ” 9.pantu, kurš nosaka, ka par kopējām militārajām mācībām ārvalstīs lēmumu pieņem Ministru kabinets, un starp likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 7.panta 3.punktu, kurš nosaka, ka līgumi par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jāslēdz starpvalstu līguma veidā. No patreizējās situācijas izriet, ka lēmumu par mācību rīkošanu ārvalstīs pieņem Ministru kabinets, bet turpmākie administratīvie un materiāltehniskie jautājumi ir Saeimas kompetencē.

Bez tam neizprotamāka situācija rodas attiecībā uz kopējām militārajām mācībām, kas tiek rīkotas LR teritorijā, pamatojoties uz Ministru kabineta vai aizsardzības ministra lēmumu (ja mācībās piedalās mazāk par 500 ārvalstu militārpersonu), kā arī attiecībā uz atsevišķu militārpersonu uzturēšanos Latvijā kopējas divpusējas vai daudzpusējas sadarbības ietvaros. Kaut arī lēmumu par kopīgām militārām mācībām pieņem Ministru kabinets vai aizsardzības ministrs, kā arī ārvalstu militārpersonu statusu regulē likums „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”, vairāki starptautiskie līgumi, kuros noteikti visi svarīgākie uzturēšanās nosacījumi, tomēr, atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 7.panta 6.punktam līgumi par šādu militārpersonu uzturēšanos LR ir jāratificē Saeimā. Līdz ar to izveidojas tā pati situācija, ka lēmumu pieņem Ministru kabinets vai aizsardzības ministrs, bet materiāltehniskie un administratīvie jautājumi ir Saeimas kompetencē.

2. Tiesību akta projekta būtība

 

Piedāvātie grozījumi ļaus vienkāršot iekšējās saskaņošanas procedūru, vienlaicīgi ievērojot likumos „ Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās ” un „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” noteikto lēmuma par Latvijas NBS dalību starptautiskajās operācijās vai kopējās militārajās mācībās ārvalstīs vai Latvijas teritorijā pieņemšanas kārtību, kā arī atvieglos šādu starptautisko līgumu noslēgšanas procesu.

II. Kāda var būt tiesību akta

Ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi

un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību

Budcetiem

tūkst.Ls

Rādītāji

 

Kārtē-jais gads

Trīs nākamie gadi

*)

1. izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti –

Likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru Kabinetu noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Tieša ietekme

Jāizdara grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, izslēdzot no 7.panta tiesību normu, kas nosaka, ka mācības LR teritorijā var rīkot „pamatojoties uz... atsevišķiem līgumiem, kuri apstiprināti Saeimā”, jo tādā veidā tiks novērsta situācija, ka vispirms ir jāslēdz līgums par mācībām, kurš jāapstiprina Saeimā, un tikai pēc tam Ministru kabinets vai aizsardzības ministrs var pieņemt lēmumu par šādu mācību rīkošanu (skat. likuma 9.pantu). Aizsardzības ministrija sagatavos nepieciešamos grozījumus šajā likumā, un abus likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” un likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” uz Saeimu virzīs vienlaicīgi.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Atbildības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas

Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbildības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie

priekšlikumi, mainīts

formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Pēc likumprojekta pieņemšanas Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” tiks publicēti oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

 

 

 

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktora p.i.

Atbildīgā par uzdevumu izpildes kontroli-

valsts sekretāra palīdze

Atbildīgā persona, Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas vec.ref.

 

 

 

 

 

A.Brencāns

S.Aralsanova

I.Rate

M.Liberts

 

 

13.08.2003. 10:49

934

M.Liberts

maris.liberts@mod.gov.lv

Tālr.72335243