Iesniedz Juridiskā komisija

Iesniedz Juridiskā komisija                                                                                                                                                     Likumprojekts trešajam lasījumam

Likumprojekts “Kriminālprocesa likums” (reģ. nr. 286)

 

1.

Otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

2.

Pr. nr.

3.

Priekšlikumi

4.

Juridiskās komisijas atzinums

5.

Redakcija, kādā likumprojektu trešajā lasījumā ierosina pieņemt Juridiskā komisija

/redakcionāli precizēta/

A. daļa. Vispārīgie noteikumi

 

 

 

A  daļa. Vispārīgie noteikumi

1.nodaļa. Kriminālprocesa pamatnoteikumi

 

 

 

1.nodaļa. Kriminālprocesa pamatnoteikumi

1.pants.  Kriminālprocesa likuma mērķis

Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

 

1.

 

 

 

 

2.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 1.pantā vārdus “kriminālprocesa kārtību” ar vārdiem “kriminālprocesa – noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un krimināllietu iztiesāšanas – kārtību”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 1.pantā vārdus “kriminālprocesa kārtību” ar vārdiem “kriminālprocesa – noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas – kārtību”.

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 2.p.)

 

 

Atbalstīt

 

1.pants. Kriminālprocesa likuma mērķis

Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa – noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas – kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

2.pants. Kriminālprocesa tiesību avoti

(1) Kriminālprocesu nosaka Satversme, starptautiskās tiesību normas un šis likums.

(2) Piemērojot Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normu, ņem vērā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru, bet Latvijas Republikas tiesību normas piemērošanā ievēro Satversmes tiesas spriedumā sniegto attiecīgās normas interpretāciju.

(3) Citas valsts kriminālprocesa normas var piemērot tikai starptautiskajā sadarbībā uz ārvalsts motivēta lūguma pamata, ja tas nav pretrunā Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

 

3.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 2.panta pirmajā daļā vārdu “Satversme” ar vārdiem “Latvijas Republikas Satversme”.

 

 

Atbalstīt

 

 

2.pants. Kriminālprocesa tiesību avoti

(1) Kriminālprocesu nosaka Latvijas Republikas Satversme, starptautiskās tiesību normas un šis likums.

(2) Piemērojot Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normu, ņem vērā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru, bet Latvijas Republikas tiesību normas piemērošanā ievēro Satversmes tiesas spriedumā sniegto attiecīgās normas interpretāciju.

(3) Citas valsts kriminālprocesa normas var piemērot tikai starptautiskajā sadarbībā uz ārvalsts motivēta lūguma pamata, ja tas nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

3.pants. Kriminālprocesa likuma spēks telpā

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, kurus kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas personas izdara par Latvijas jurisdikcijā esošiem noziedzīgiem nodarījumiem.

 

4.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 3.panta tekstu šādā redakcijā:

  “Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, kurus par Latvijas jurisdikcijā esošiem noziedzīgiem nodarījumiem veic tam pilnvarotas personas.”

 

Atbalstīt

3.pants. Kriminālprocesa likuma spēks telpā

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos, kurus par Latvijas jurisdikcijā esošiem noziedzīgiem nodarījumiem veic tam pilnvarotas personas.

4.pants. Kriminālprocesa likuma spēks laikā

 Kriminālprocesa kārtību nosaka tā kriminālprocesa tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.

 

 

 

4.pants. Kriminālprocesa likuma spēks laikā

 Kriminālprocesa kārtību nosaka tā kriminālprocesa tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.

5.pants. Likuma piemērošana starptautiskajā sadarbībā

 Starptautiskajā sadarbībā var piemērot to ārvalsts tiesību normu, kura norādīta ārvalsts motivētajā lūgumā, neveicot papildu pārbaudi par tās spēkā esamību.

 

 

 

5.pants. Likuma piemērošana starptautiskajā sadarbībā

Starptautiskajā sadarbībā var piemērot ārvalsts motivētajā lūgumā norādīto ārvalsts tiesību normu, papildus nepārbaudot tās spēkā esamību.

2.nodaļa. Kriminālprocesa pamatprincipi

 

 

 

2.nodaļa. Kriminālprocesa pamatprincipi

6.pants. Kriminālprocesa obligātums

Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

 

.

 

6.pants. Kriminālprocesa obligātums

Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.


 

7.pants. Publiskā un privātā apsūdzība

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums.

(2) Par Krimināllikuma 90., 91., 131., 132., 136., 145.pantā, 159. un 160.panta pirmajā daļā, 168., 169., 180., 197.pantā, 200. un 260.panta pirmajā daļā un 271.pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos tiek veikts publiskās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju valsts vārdā realizē prokurors.

(4) Par Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157. un 158.pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk tikai pēc tam, kad persona, kurai nodarīts kaitējums, iesniegusi sūdzību.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos tiek veikts privātās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju realizē cietušais.

 

 

5.

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 7.panta otrajā daļā vārdus “un 271.pantā”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 7.panta trešajā un piektajā daļā vārdu “realizē” ar vārdu “īsteno”, turpmāk arī 17.panta otrajā daļā., 42.panta pirmās daļas 7.pkt., 46.panta pirmajā un trešajā daļā, 56.panta pirmajā daļā, 61.panta pirmās daļas 4.pkt. un trešajā daļā; 76.panta trešajā daļā, 78.panta trešajā daļā, 99.potrajā, ceturtajā, piektajā sestajā un septītajā daļā, 106.panta ceturtajā daļā, 109.panta pirmajā daļā, 195.panta 6.punktā, 246.panta otrajā daļā, 276.panta pirmajā daļā, 446.panta trešajā daļā, 450.panta otrajā daļā.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 7.panta tekstu šādā redakcijā:

 “(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Šāds kriminālprocess ir publiskās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju valsts vārdā realizē prokurors.

 (2) Par Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157. un 158.pantā paredzēto nodarījumu tiek veikts privātās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju realizē cietušais.”

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 7.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Šāds kriminālprocess ir publiskās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju valsts vārdā īsteno prokurors.

(2) Par Krimināllikuma 90., 91., 130.pantā (ja tas saistīts ar vardarbību ģimenē), 131., 132., 136., 145.pantā, 159. un 160.panta pirmajā daļā, 168., 169., 180., 197.pantā, 200. un 260.panta pirmajā daļā paredzēto nodarījumu publiskās apsūdzības kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums.

(3) Par Krimināllikuma 130.pantā (izņemot, ja tas saistīts ar vardarbību ģimenē), 156., 157. un 158.pantā paredzēto nodarījumu veic privātās apsūdzības kriminālprocesu, kurā apsūdzības funkciju īsteno cietušais.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk.8.p.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

7.pants. Publiskā un privātā apsūdzība

(1) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, kriminālprocesu veic sabiedrības interesēs neatkarīgi no tās personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Šāds kriminālprocess ir publiskās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju valsts vārdā īsteno prokurors.

(2) Par Krimināllikuma 90., 91., 130.pantā (ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos), 131., 132., 136., 145.pantā, 159. un 160.panta pirmajā daļā, 168., 169., 180., 197.pantā, 200. un 260.panta pirmajā daļā paredzēto nodarījumu publiskās apsūdzības kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums.

(3) Par Krimināllikuma 130. pantā (izņemot, ar vardarbību ģimenē saistītus gadījumus), 156., 157. un 158.pantā paredzēto nodarījumu tiek veikts privātās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju īsteno cietušais.

8.pants. Vienlīdzīguma princips

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas un dzīvesvietas.

 

9.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 8.pantā vārdus “un dzīvesvietas” ar vārdiem “dzīvesvietas un citiem apstākļiem”, un panta nosaukumā vārdu “Vienlīdzīguma” ar vārdu “Vienlīdzības”.

 

Atbalstīt

8.pants. Vienlīdzības princips

Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.


 

9.pants. Kriminālprocesuālais pienākums

(1) Uzsāktā kriminālprocesā ikvienas personas pienākums ir izpildīt kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā noteikto procesuālo kārtību.

(2) Procesuālās prasības likumības un pamatotības apstrīdēšana tiek veikta šajā likumā noteiktajā kārtībā, taču tā neatbrīvo no šīs prasības izpildes pienākuma.

(3) Tiesības uz izņēmumu no šā panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma pildīšanas ir tikai tām personām, kurām noteikta kriminālprocesuālā imunitāte.

 

 

 

9.pants. Kriminālprocesuālais pienākums

(1) Uzsāktā kriminālprocesā ikvienas personas pienākums ir izpildīt kriminālprocesa veikšanai pilnvarotās amatpersonas procesuālās prasības un ievērot likumā noteikto procesuālo kārtību.

(2) Procesuālās prasības tiesiskuma un pamatotības apstrīdēšana tiek veikta šajā likumā noteiktajā kārtībā, taču tā neatbrīvo no šīs prasības izpildes pienākuma.

(3) Tiesības uz izņēmumu no šā panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma pildīšanas ir tikai tām personām, kurām noteikta kriminālprocesuālā imunitāte.

10.pants. Kriminālprocesuālā imunitāte

Kriminālprocesuālā imunitāte pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no piedalīšanās kriminālprocesā, arī no liecību sniegšanas un dokumentu un priekšmetu izdošanas, aizliedz vai ierobežo tiesības veikt tās kriminālvajāšanu, piemērot pret šo personu piespiedu līdzekļus, kā arī iekļūt un izdarīt izmeklēšanas darbības tās valdījumā esošajās telpās.

 

 

 

10.pants. Kriminālprocesuālā imunitāte

Kriminālprocesuālā imunitāte pilnīgi vai daļēji atbrīvo personu no piedalīšanās kriminālprocesā, arī no liecību sniegšanas un dokumentu un priekšmetu izdošanas, aizliedz vai ierobežo tiesības veikt tās kriminālvajāšanu, piemērot pret šo personu piespiedu līdzekļus, kā arī iekļūt un izdarīt izmeklēšanas darbības tās valdījumā esošajās telpās.

11.pants. Kriminālprocesā lietojamā valoda

(1) Kriminālprocess notiek valsts valodā.

(2) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, cietušajam un viņa pārstāvim, lieciniekam, speciālistam, ekspertam, revidentam, kā arī citām personām, kuras procesa virzītājs iesaistījis procesā, ja tās neprot valsts valodu, procesuālo darbību veikšanas laikā ir tiesības lietot valodu, kuru šīs personas prot, un bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību, kura piedalīšanos nodrošina procesa virzītājs.

(3) Kriminālprocesā iesaistītajai personai, kura neprot valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos procesuālos dokumentus izsniedz kopā ar tulkojumiem tai saprotamā valodā.

(4) Procesa virzītājs var veikt atsevišķu procesuālo darbību citā valodā, pievienojot procesuālā dokumenta tulkojumu valsts valodā.

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 11.panta otrajā daļā vārdu “procesā” ar vārdu “kriminālprocesā.”

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs(17.05.2004)

Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kriminālprocesā iesaistītajai personai, kura neprot valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos izsniedzot procesuālos dokumentus, nodrošina to tulkojumu personai saprotamā valodā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

11.pants. Kriminālprocesā lietojamā valoda

(1) Kriminālprocess notiek valsts valodā.

(2) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, cietušajam un viņa pārstāvim, lieciniekam, speciālistam, ekspertam, revidentam, kā arī citām personām, kuras procesa virzītājs iesaistījis kriminālprocesā, ja tās neprot valsts valodu, procesuālo darbību veikšanas laikā ir tiesības lietot valodu, kuru šīs personas prot, un bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību, kura piedalīšanos nodrošina procesa virzītājs.

(3) Kriminālprocesā iesaistītajai personai, kura neprot valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos izsniedzot procesuālos dokumentus, nodrošina to tulkojumu personai saprotamā valodā.

(4) Procesa virzītājs var veikt atsevišķu procesuālo darbību citā valodā, pievienojot procesuālā dokumenta tulkojumu valsts valodā.

12.pants. Personas cilvēktiesību garantēšana

Kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē.

 

12.

Saeimas Juridiskais birojs

Apvienot 12.un 13.pantu un izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā “Cilvēktiesību garantēšana”.

 

Atbalstīt

12.pants. Cilvēktiesību garantēšana

(1) Kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē.

(2) Cilvēktiesības var ierobežot tikai tajos gadījumos, kad to prasa sabiedrības drošības apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā atbilstoši noziedzīgā nodarījuma raksturam un bīstamībai.

(3) Piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, pārkāpt publiski nepieejamas vietas neaizskaramību, korespondences un sakaru līdzekļu noslēpumu drīkst vienīgi ar izmeklēšanas tiesneša piekrišanu.

(4) Procesa virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas tiesneša pienākums ir aizsargāt personas privātās dzīves noslēpumu un komercnoslēpumu. Ziņas par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas ir nepieciešams pierādāmo apstākļu noskaidrošanai.

(5) Fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai krimināllietā netiek iekļautas ziņas par šīs personas pašas vai tās saderinātā, laulātā, vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu, brāļu un māsu (turpmāk – tuvi radinieki) privāto dzīvi, komercdarbību un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

13.pants. Samērīgums un tiesas kontrole cilvēka tiesību ierobežošanā

(1) Cilvēka tiesību ierobežošana notiek tikai gadījumos, kad to prasa sabiedrības drošības apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā atbilstoši noziedzīgā nodarījuma raksturam un bīstamībai.

(2) Piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, pārkāpt publiski nepieejamas vietas neaizskaramību, korespondences un sakaru līdzekļu noslēpumu drīkst vienīgi ar izmeklēšanas tiesneša piekrišanu un viņa kontrolē.

(3) Procesa virzītāja, īpaši pilnvarotā prokurora un izmeklēšanas tiesneša pienākums ir aizsargāt personas privātās dzīves noslēpumu un komercnoslēpumu. Ziņas par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas nepieciešams pierādāmo apstākļu noskaidrošanai.

(4) Fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai krimināllietā netiek iekļautas ziņas par tās privāto dzīvi, komercdarbību un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

 

13.

 

 

 

14.

 

 

15.

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 13.panta pirmajā daļā vārdus “Cilvēka tiesību ierobežošana notiek” ar vārdiem “Cilvēktiesības var ierobežot”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 13.panta otrajā daļā vārdus “un viņa kontrolē”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 13.panta ceturto daļu ar tekstu “vai lietā ievietotos informāciju  saturošos avotus prasīt izsniegt tai atpakaļ” .

Deputāts V.Agešins

Izteikt 13.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai krimināllietā netiek iekļautas ziņas par tās un tās ģimenes locekļu privāto dzīvi, komercdarbību un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

Juridiskā komisija

Izteikt 13.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai krimināllietā netiek iekļautas ziņas par viņas pašas vai viņas saderinātā, laulātā, vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu, brāļu un māsu (turpmāk – tuvu radinieku) privāto dzīvi, komercdarbību un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.”

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt daļēji

(sk. 17.p.)

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

/skatīt 12.priekšlikumu/

14.pants. Spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums

(1) Kriminālprocesā nevienu nedrīkst tīši pazemot, šantažēt, spīdzināt vai draudēt ar spīdzināšanu vai vardarbību, vai arī lietot vardarbību, izņemot gadījumus, kad procesuālās darbības nav iespējams veikt, nepiemērojot fizisku spēku.

(2) Pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot šā panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu, netiek izmantoti pierādīšanas procesā.

 

18.

 

 

19.

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 14.panta pirmajā daļā vārdu “tīši”.

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 14.panta otrajā daļā pēc vārda “aizliegumu” ar vārdiem “ir nepieļaujami un nav izmantojami pierādīšanas procesā”.

Juridiskā komisija

Izteikt 14.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Kriminālprocesā nevienu nedrīkst pazemot, šantažēt, spīdzināt vai draudēt ar spīdzināšanu vai vardarbību, vai arī lietot vardarbību.

(2) Ja persona pretojas atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, kavē tās norisi vai atsakās pienācīgā kārtā pildīt savu procesuālo pienākumu, tai var piemērot likumā konkrētās procesuālās darbības nodrošināšanai paredzētos piespiedu pasākumus.

(3)Lai pārvarētu personas fizisku pretošanos, procesuālās darbības izdarītājs vai, pēc viņa uzaicinājuma, valsts policijas darbinieki izņēmuma gadījumos var piemērot fizisku spēku, nevajadzīgi nenodarot sāpes šai personai un nepazemojot to.”

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

13.pants. Spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums

(1) Kriminālprocesā nevienu nedrīkst pazemot, šantažēt, spīdzināt vai draudēt ar spīdzināšanu vai vardarbību, vai arī lietot vardarbību.

(2) Ja persona pretojas atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, kavē tās norisi vai atsakās pienācīgā kārtā pildīt savu procesuālo pienākumu, tai var piemērot likumā konkrētās procesuālās darbības nodrošināšanai paredzētos piespiedu pasākumus.

(3) Lai pārvarētu personas fizisku pretošanos, procesuālās darbības veicējs vai, pēc viņa uzaicinājuma, valsts policijas darbinieki izņēmuma gadījumos var piemērot fizisku spēku, nevajadzīgi nenodarot sāpes šai personai un nepazemojot to.

15.pants. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos

(1) Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas.

(2) Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos un nepamatotus izdevumus.

(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem.

(4) Termiņu nodrošināšanā kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu.

(5) Saprātīgu termiņu neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 15.panta otro daļu pēc vārda “iejaukšanos” ar vārdiem “personas dzīvē”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

14.pants. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā

(1) Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas.

(2) Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus.

(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem.

(4) Kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu.

(5) Saprātīga termiņa neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.


 

16.pants. Tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā

 Ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā, neatkarīgā un profesionālā tiesā.

 

 

22.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 16.pantā vārdus “neatkarīgā un profesionālā” ar vārdiem “un neatkarīgā”.

 

 

Atbalstīt

15.pants. Tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā

 Ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā.

17.pants. Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi

(1) Amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.

(2) Personai, kura realizē aizstāvību, cietušajam un amatpersonai, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāja, ir tiesības pieteikt noraidījumu, ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Procesa virzītājam vai likumā noteiktajām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata jāpārtrauc šā panta pirmajā daļā minēto personu līdzdalība procesā, ja tās pašas nav sevi atstatījušas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 17.panta otrajā daļā pēc vārda “cietušajam” ar vārdiem “cietušā pārstāvim”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

16.pants. Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi

(1) Amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, tulkiem un speciālistiem jāatsakās no piedalīšanās kriminālprocesā, ja viņi ir personiski ieinteresēti rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt.

(2) Personai, kura īsteno aizstāvību, cietušajam, cietušā pārstāvim un amatpersonai, kura ir pilnvarota veikt kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāja, ir tiesības pieteikt noraidījumu, ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

(3) Procesa virzītājam vai likumā noteiktajām amatpersonām pēc savas iniciatīvas vai uz noraidījuma pamata jāpārtrauc šā panta pirmajā daļā minēto personu līdzdalība procesā, ja tās pašas nav sevi atstatījušas.

18.pants. Procesuālo funkciju nodalīšana

Cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas izmeklēšanā un apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas.

 

 

 

17.pants. Procesuālo funkciju nodalīšana

Cilvēka tiesību ierobežojumu kontroles funkcija pirmstiesas izmeklēšanā un apsūdzības, aizstāvības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas.

19.pants. Procesuālo pilnvaru līdzvērtība

Šis likums nosaka, ka personām, kuras iesaistītas kriminālprocesā, ir pilnvaras, kas nodrošina tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu.

 

24.

Juridiskā komisija

Papildināt 19.pantā pēc vārda “pilnvaras” ar vārdiem “(tiesības un pienākumi)”.

 

Atbalstīt

18.pants. Procesuālo pilnvaru līdzvērtība

Šis likums noteic, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pilnvaras (tiesības un pienākumi), kas nodrošina tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu.

20.pants. Nevainīguma prezumpcija

(1) Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums.

(3) Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

 

 

 

19.pants. Nevainīguma prezumpcija

(1) Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums.

(3) Visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

21.pants. Tiesības uz aizstāvību

(1) Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

(2) Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar šo likumu var būt aizstāvis.

(3) Likumā noteiktajā gadījumā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar aicināt aizstāvi, valsts nodrošina tai aizstāvību un lemj par aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot personu no tās.

 

 

 

20.pants. Tiesības uz aizstāvību

(1) Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

(2) Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar šo likumu var būt aizstāvis.

(3) Likumā noteiktajā gadījumā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar uzaicināt aizstāvi, valsts nodrošina tai aizstāvību un lemj par aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot personu no tās.

22.pants. Tiesības uz sadarbību

(1) Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai ātrāk un vienkāršāk panāktu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

(2) Sadarbība var izpausties:

1) vienkāršāka procesa veida izvēlē;

2) procesa norises veicināšanā;

3) citu personu izdarītu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā.

(3) Sadarbība iespējama no kriminālprocesa uzsākšanas brīža līdz soda izpildei.

 

25.

Juridiskā komisija

Aizstāt 22.panta pirmajā daļā vārdus “ātrāk un vienkāršāk panāktu” ar vārdu “sekmētu”.

 

Atbalstīt

21.pants. Tiesības uz sadarbību

(1) Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

(2) Sadarbība var izpausties:

1) vienkāršāka procesa veida izvēlē;

2) procesa norises veicināšanā;

3) citu personu izdarītu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā.

(3) Sadarbība iespējama no kriminālprocesa uzsākšanas brīža līdz soda izpildei.

23.pants. Tiesības uz kompensāciju par nodarīto kaitējumu

Personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu nodarīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanas veicināšanai.

 

 

 

26.

 

 

 

27.

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 23.pantu pēc vārda “veicināšanai” ar vārdiem “tās jāatzīst par  cietušām kriminālprocesā”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 23.pantā vārdu “veicināšanai”.

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

22.pants. Tiesības uz kompensāciju par nodarīto kaitējumu

Personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu nodarīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

24.pants. Tiesa un tiesas spriešana

Vienīgi tiesa spriež tiesu, tas ir, izlemj, vai persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja par to pastāv strīds, un nosaka valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā.

 

28.

 

 

 

 

29.

Saeimas Juridiskais birojs

Apsvērt 24.pantā vārdu “Vienīgi tiesa spriež tiesu, tas ir” aizstāšanu ar vārdiem “Likumā noteiktos gadījumos vienīgi tiesa”.

Juridiskā komisija

Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Tiesas spriešana

Krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā.”

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

23.pants. Tiesas spriešana

Krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā.

25.pants. Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā

(1) Personai, kura tiek apdraudēta sakarā ar tās kriminālprocesuālā pienākuma izpildi, ir tiesības prasīt, lai procesa virzītājs veic likumā paredzētos pasākumus šīs personas un tās mantas aizsardzībai.

(2) Procesa virzītājs, saņemot pirmajā daļā minēto informāciju, atkarībā no konkrētiem apstākļiem lemj par nepieciešamību veikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

1) uzsākt citu kriminālprocesu apdraudējuma izmeklēšanai;

2) izvēlēties atbilstošu drošības līdzekli personai, kuras interesēs noticis apdraudējums;

3) ierosināt speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu personai, kura ir apdraudēta;

4) uzdot policijas iestādēm veikt personas vai tās mantas aizsardzību.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie pasākumi nespēj novērst reālu personas dzīvības apdraudējumu, procesa virzītājs atsakās no to pierādījumu izmantošanas, kuri ir apdraudējuma iemesls.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 25.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “policijas iestādēm” ar vārdiem “tiesībaizsardzības institūcijām”. 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

24.pants. Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā

(1) Personai, kura tiek apdraudēta sakarā ar tās kriminālprocesuālā pienākuma izpildi, ir tiesības prasīt, lai procesa virzītājs veic likumā paredzētos pasākumus šīs personas un tās mantas aizsardzībai.

(2) Procesa virzītājs, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, atkarībā no konkrētiem apstākļiem lemj par nepieciešamību veikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

1) uzsākt citu kriminālprocesu apdraudējuma izmeklēšanai;

2) izvēlēties atbilstošu drošības līdzekli personai, kuras interesēs noticis apdraudējums;

3) ierosināt speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu personai, kura ir apdraudēta;

4) uzdot tiesībaizsardzības institūcijām veikt personas vai tās mantas aizsardzību.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētie pasākumi nespēj novērst reālu personas dzīvības apdraudējumu, procesa virzītājs atsakās no to pierādījumu izmantošanas, kuri ir apdraudējuma iemesls.

26.pants. Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem)

(1) Personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.

(2) Atkārtota tiesāšana nav:

1) krimināllietas atkārtota iztiesāšana jebkuras instances tiesā, ja iepriekšējais tiesas nolēmums atcelts likumā noteiktajā pārsūdzības kārtībā pirms tā spēkā stāšanās;

2) krimināllietas jauna iztiesāšana uz jaunatklātu apstākļu pamata likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;

3) atkārtota iztiesāšana pēc krimināllietas nosūtīšanas papildu pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos krimināllietu ar spēkā stājušos spriedumu var atkārtoti iztiesāt notiesātās personas stāvokļa uzlabošanai.

(4) Kriminālprocesu nedrīkst atjaunot, ja persona izpildījusi tai uzliktos pienākumus, kurus prokurors noteicis, atsakoties no kriminālvajāšanas.

(5) Personu nevar tiesāt un sodīt Latvijā, ja tā par šo pašu nodarījumu notiesāta vai attaisnota ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par savstarpēju kriminālspriedumu atzīšanu vai līgums par ne bis in idem principa ievērošanu. Ja persona tiesāta citā ārvalstī, atkārtotas tiesāšanas gadījumā sodā ieskaitāma jau izciestā soda daļa.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31.

 

 

32.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33.

 

 

 

 

 

34.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 26.panta otrās daļas 3.punktu un ceturto daļu.

Juridiskā komisija

Papildināt 26.pantu ar jaunu ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Sodīšana šā panta izpratnē ir Krimināllikumā paredzētu sodu, piespiedu līdzekļu vai obligātu pienākumu noteikšana nolēmumā, ar kuru pabeigts konkrētais kriminālprocess.

(5) Ja, sodot personu, konstatē, ka tai par to pašu nodarījumu ir piemērots administratīvs sods, šis administratīvais sods ir jāatceļ un jāņem vērā, nosakot kriminālsodu.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 26.panta piektās daļas 2.teikumā vārdu “tiesāta” ar vārdu “notiesāta”.

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 26.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ne bis in idem princips nav pārkāpts, ja, sodot juridisku personu, tiek sodīta arī fiziska persona, kura noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi juridiskās personas interesēs, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālas institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai arī īstenojot kontroli juridiskās personas ietvaros.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

25.pants. Dubultās sodīšanas nepieļaujamība (ne bis in idem)

(1) Personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu var tiesāt un sodīt tikai vienu reizi.

(2) Atkārtota tiesāšana nav:

1) krimināllietas atkārtota iztiesāšana jebkuras instances tiesā, ja iepriekšējais tiesas nolēmums atcelts likumā noteiktajā pārsūdzības kārtībā pirms tā spēkā stāšanās;

2) krimināllietas jauna iztiesāšana uz jaunatklātu apstākļu pamata likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(3) Likumā paredzētajos gadījumos krimināllietu ar spēkā stājušos spriedumu var atkārtoti iztiesāt notiesātās personas stāvokļa uzlabošanai.

(4) Sodīšana šā panta izpratnē ir Krimināllikumā paredzētu sodu, piespiedu līdzekļu vai obligātu pienākumu noteikšana nolēmumā, ar kuru pabeigts konkrētais kriminālprocess.

(5) Ja, sodot personu, konstatē, ka tai par to pašu nodarījumu ir piemērots administratīvs sods, šis administratīvais sods ir jāatceļ un jāņem vērā, nosakot kriminālsodu.

(6) Personu nevar tiesāt un sodīt Latvijā, ja tā par šo pašu nodarījumu notiesāta vai attaisnota ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgums par savstarpēju kriminālspriedumu atzīšanu vai līgums par ne bis in idem principa ievērošanu. Ja persona notiesāta citā ārvalstī, atkārtotas tiesāšanas gadījumā sodā ieskaitāma jau izciestā soda daļa.

(7) Ne bis in idem princips nav pārkāpts, ja, sodot juridisko personu, tiek sodīta arī fiziskā persona, kura noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi juridiskās personas interesēs, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālas institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai arī īstenojot kontroli juridiskās personas ietvaros.

Pirmā sadaļa. Kriminālprocesā iesaistītās personas

 

 

 

Pirmā sadaļa. Kriminālprocesā iesaistītās personas

3.nodaļa. Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu.

 

 

 

3.nodaļa. Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu

27.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu

(1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem.

(2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kura izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai tiesas uzdevumu veikt procesuālās darbībās (turpmāk –– procesuālo uzdevumu izpildītājs);

5) tiesu ekspertīžu iestādes ekspertam;

6) ekspertam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis viņam veikt ekspertīzi;

7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;

8) izmeklētāja tiešajam priekšniekam;

9) amatā augstākam prokuroram;

10) izmeklēšanas tiesnesim;

11) apsūdzības uzturētājam;

12) tiesnesim un piesēdētājam tiesas sastāvā.

(3) Eiropas Savienības (Kopienu) institūciju amatpersonām ir pilnvaras veikt kriminālprocesu Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normās noteiktajos gadījumos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35.

 

 

 

 

 

 

 

 

36.

 

 

37.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 27.panta otrās daļas 5.punktā vārdu “tiesu”.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 27.panta otrās daļas 12.punktu.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 27.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Noraidījumu, sūdzību un procesa organizatorisku jautājumu izlemšanā pilnvaras ir tiesnesim, prokuroram, kā arī tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

26.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu

(1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kurām tās piešķirtas sakarā ar ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem.

(2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklēšanas grupas dalībniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kura izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai tiesas uzdevumu veikt procesuālās darbības (turpmāk –– procesuālo uzdevumu izpildītājs);

5) ekspertīžu iestādes ekspertam;

6) ekspertam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis viņam veikt ekspertīzi;

7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;

8) izmeklētāja tiešajam priekšniekam;

9) amatā augstākam prokuroram;

10) izmeklēšanas tiesnesim;

11) apsūdzības uzturētājam.

(3) Noraidījumu, sūdzību un procesa organizatorisku jautājumu izlemšanā pilnvaras ir tiesnesim, prokuroram, kā arī tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem.

(4) Eiropas Savienības (Kopienu) institūciju amatpersonām ir pilnvaras veikt kriminālprocesu Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normās noteiktajos gadījumos.

28.pants. Procesuālo pilnvaru iegūšana

(1) Šā likuma 27.pantā minētās personas, izņemot procesuālo uzdevumu izpildītājus, procesuālās pilnvaras iegūst pēc šo personu ierakstīšanas kriminālprocesa reģistrā.

(2) Neatliekamās izmeklēšanas darbības tajās iesaistītās personas veic saskaņā ar pienākumu sadali vai mutvārdos dotu uzdevumu.

(3) Procesuālo uzdevumu izpildītājs procesuālās pilnvaras iegūst uzdevuma saņemšanas brīdī.

 

 

 

38.

 

 

39.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 28.pantu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izslēgt 28.pantu.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 


 

29.pants. Procesa virzītājs

(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs:

1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;

2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;

3) pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;

4) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību;

5) nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.

(2) Procesa virzītāji ir:

1) izmeklēšanā –– izmeklētājs;

2) kriminālvajāšanā –– prokurors;

3) sagatavojot lietu izskatīšanai, kā arī pēc noslēguma nolēmuma pasludināšanas līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei –– tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;

4) iztiesāšanas laikā –– tiesas sastāvs.

(3) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītājs ir attiecīgais procesa virzītājs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 29.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “noslēguma nolēmuma” ar vārdiem “nolēmuma, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

27.pants. Procesa virzītājs

(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs:

1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;

2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;

3) pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;

4) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību;

5) nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.

(2) Procesa virzītāji ir:

1) izmeklēšanā –– izmeklētājs;

2) kriminālvajāšanā –– prokurors;

3) sagatavojot lietu izskatīšanai, kā arī no brīža, kad pasludināts nolēmums, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā, līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei –– tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;

4) iztiesāšanas laikā –– tiesas sastāvs.

(3) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas grupu, kuras vadītājs ir attiecīgais procesa virzītājs.


 

30.pants. Izmeklētājs

Izmeklētājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona, kura ar izmeklēšanas iestādes vadītāja rīkojumu ir pilnvarota izdarīt izmeklēšanu kriminālprocesā.

 

 

 

28.pants. Izmeklētājs

Izmeklētājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona, kura ar izmeklēšanas iestādes vadītāja rīkojumu pilnvarota izdarīt izmeklēšanu kriminālprocesā.

31.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Izmeklētājam ir pienākums:

1) uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības un tās apsūdzības lietas nodošanai tiesai;

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās un nepamatotiem izdevumiem;

5) izpildīt sava tiešā priekšnieka, uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus.

(2) Izmeklētājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kartībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt, lai uzraugošais prokurors uzsāk kriminālvajāšanu;

3) pārsūdzēt sava tiešā priekšnieka norādījumus uzraugošajam prokuroram;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus amatā augstākam prokuroram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

41.

 

 

 

 

 

 

 

42.

 

 

 

 

 

 

43.

 

 

 

 

 

 

44.

 

 

 

 

 

 

45.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 31.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “un tās apsūdzības lietas nodošanai tiesai”.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 31.panta pirmās daļas 4.punktā pēc vārda “iejaukšanās” ar vārdiem “personas dzīvē”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 31.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 “2) ierosināt uzraugošajam prokuroram lemt jautājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 31.panta otrās daļas 3.punktu pēc vārda “norādījumus” ar vārdiem “iestādes vadītājam, kuram administratīvi pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks, vai”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 31.panta otro daļu ar 5.un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) pārsūdzēt amatā augstāka prokurora norādījumus nākošajam amatā augstākam prokuroram;

6) pārsūdzēt izmeklēšanas tiesneša lēmumus tiesas priekšsēdētājam.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

29.pants. Izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Izmeklētājam ir pienākums:

1) uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis noziedzīgs nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības;

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē un nepamatotiem izdevumiem;

5) izpildīt sava tiešā priekšnieka, uzraugošā prokurora, amatā augstāka prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus.

(2) Izmeklētājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kartībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt uzraugošajam prokuroram lemt jautājumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu;

3) pārsūdzēt sava tiešā priekšnieka norādījumus iestādes vadītājam, kuram administratīvi pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks, vai uzraugošajam prokuroram;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus amatā augstākam prokuroram;

5) pārsūdzēt amatā augstāka prokurora norādījumus nākamajam amatā augstākam prokuroram;

6) pārsūdzēt izmeklēšanas tiesneša lēmumus tiesas priekšsēdētājam.

32.pants. Izmeklēšanas grupas dalībnieks

(1) Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklētāja tiešā priekšnieka vai amatā augstāka prokurora rīkojumu iekļauts izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajos ietvaros ir tiesības veikt izmeklēšanas darbības un pieņemt procesuālos lēmumus.

(3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas grupas dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu apstrīdēt uzraugošajam prokuroram.

(4) Izmeklētāja tiešā priekšnieka un uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas grupas dalībnieks pārsūdz, kā arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību.

(5) Uzdevumu un norādījumu pārsūdzība izdarāma rakstveidā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 32.panta trešajā daļā vārdu “apstrīdēt”  ar vārdu “pārsūdzēt”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

30.pants. Izmeklēšanas grupas dalībnieks

(1) Izmeklēšanas grupas dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklētāja tiešā priekšnieka vai amatā augstāka prokurora rīkojumu iekļauts izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Izmeklēšanas grupas dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajos ietvaros ir tiesības veikt izmeklēšanas darbības un pieņemt procesuālos lēmumus.

(3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas grupas dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu pārsūdzēt uzraugošajam prokuroram.

(4) Izmeklētāja tiešā priekšnieka un uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas grupas dalībnieks pārsūdz, kā arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību.

(5) Uzdevumu un norādījumu pārsūdzība izdarāma rakstveidā.

33.pants. Izmeklētāja tiešais priekšnieks

(1) Izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības priekšnieks vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.

(2) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir pienākums:

1) nodrošināt, lai viņam pakļautās amatpersonas savlaicīgi uzsāktu kriminālprocesu;

2) organizēt procesuālo uzdevumu izpildītāju darbu;

3) piešķirt procesuālās pilnvaras nepieciešamajam savā pakļautībā esošo amatpersonu lokam, lai nodrošinātu kriminālprocesa veikšanu mērķtiecīgi un bez neattaisnotas novilcināšanas;

4) dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos vai vilcināšanos.

(3) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir tiesības:

1) iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem;

2) pieņemt procesam nozīmīgus organizatoriskos lēmumus, tas ir, noteikt kritērijus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas grupu, pārņemt kriminālprocesa vadīšanu;

3) piedalīties tajās procesuālajās darbībās, ko izdara procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks;

4) izdarīt izmeklēšanas darbību, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

5) atcelt savā pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus.

 

 

47.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

48.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 33.panta pirmajā daļā vārdus “struktūrvienības priekšnieks” ar vārdiem “struktūrvienības vadītājs”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 33.panta otrās daļas 4.punktā pēc vārda “iejaukšanos” ar vārdiem “personas dzīvē”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

31.pants. Izmeklētāja tiešais priekšnieks

(1) Izmeklētāja tiešais priekšnieks ir izmeklēšanas iestādes vai tās struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rīkojumu uzdots kontrolēt konkrētā kriminālprocesa veikšanu izmeklēšanas laikā.

(2) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir pienākums:

1) nodrošināt, lai viņam pakļautās amatpersonas savlaicīgi uzsāktu kriminālprocesu;

2) organizēt procesuālo uzdevumu izpildītāju darbu;

3) piešķirt procesuālās pilnvaras nepieciešamajam savā pakļautībā esošo amatpersonu lokam, lai nodrošinātu kriminālprocesa veikšanu mērķtiecīgi un bez neattaisnotas novilcināšanas;

4) dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos.

(3) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam ir tiesības:

1) iepazīties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedībā esošā kriminālprocesa materiāliem;

2) pieņemt procesam nozīmīgus organizatoriskos lēmumus, tas ir, noteikt kritērijus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzītājam, izveidot izmeklēšanas grupu, pārņemt kriminālprocesa vadīšanu;

3) piedalīties tajās procesuālajās darbībās, ko veic procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks;

4) veikt izmeklēšanas darbību, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

5) atcelt savā pakļautībā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumīgi pieņemtos lēmumus.

34.pants. Procesuālo uzdevumu izpildītājs

(1) Procesuālo uzdevumu izpildītājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kuram procesa virzītājs uzdevis veikt vienu vai vairākas izmeklēšanas darbības, neiekļaujot viņu izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Procesuālo uzdevumu izpildītājs neatbild par izraudzītās darbības mērķtiecīgumu, bet atbild par tās kvalitatīvu izpildi. Viņa pienākums ir informēt procesa virzītāju par visiem faktiem, kuri var būt nozīmīgi kriminālprocesa likumīgai un taisnīgai pabeigšanai.

 

49.

 

 

 

 

 

 

50.

 

51.

Deputāts V.Agešins

Papildināt 34.panta pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Viņa pienākums ir informēt procesa virzītāju par visiem faktiem, kuri var būt nozīmīgi kriminālprocesa likumīgai un taisnīgai pabeigšanai.”

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 34.panta otro daļu.

Juridiskā komisija

Izteikt 34.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Procesuālo uzdevumu izpildītājs atbild par uzdotās izmeklēšanas darbības  kvalitatīvu izpildi un viņa pienākums ir informēt procesa virzītāju par visiem faktiem, kuri var būt nozīmīgi kriminālprocesa tiesiskai un taisnīgai pabeigšanai.”

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

 

32.pants. Procesuālo uzdevumu izpildītājs

(1) Procesuālo uzdevumu izpildītājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kuram procesa virzītājs uzdevis veikt vienu vai vairākas izmeklēšanas darbības, neiekļaujot viņu izmeklēšanas grupas sastāvā.

(2) Procesuālo uzdevumu izpildītājs atbild par uzdotās izmeklēšanas darbības  kvalitatīvu izpildi,un viņa pienākums ir informēt procesa virzītāju par visiem faktiem, kuri var būt nozīmīgi kriminālprocesa tiesiskai un taisnīgai pabeigšanai.


 

35.pants. Ekspertīžu iestādes eksperts

(1) Tiesu ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir:

1) nodevis zvērestu;

2) ieguvis tiesības noteikta ekspertīzes veida veikšanai;

3) saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Eksperts procesa virzītāja uzdevumā:

1) izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai nepieciešams veikt izpēti, izmantojot speciālas ierīces un vielas;

2) veic notikuma vai citas vietas, līķa, apvidus, priekšmetu apskati;

3) izdara personu aplūkošanu;

4) izņem paraugus salīdzinošajai izpētei;

5) piedalās citu izmeklēšanas darbību veikšanā;

6) izmanto speciālās zināšanas noziedzīga nodarījuma pēdu un citu lietu atrašanai un izņemšanai;

7) izmantojot speciālās zināšanas, eksperta atskaitē sniedz pārskatu par izmeklēšanas darbībās iegūtajiem pierādījumiem.

(3) Ekspertam ir tiesības:

1) iepazīties ar krimināllietas materiāliem;

2) pieprasīt no procesa virzītāja ekspertīzes veikšanai nepieciešamo papildu informāciju un materiālus;

3) atteikties izdarīt ekspertīzi (dot atzinumu), ja iesniegtie materiāli nav pietiekami vai uzdotie jautājumi pārsniedz viņa kompetenci;

4) saņemt izdevumu atlīdzību sakarā ar ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma.

(4) Eksperts savus pienākumus veic:

1) pēc procesa virzītāja dotā norādījuma, kas fiksēts tās izmeklēšanas darbības protokolā, kurā piedalās eksperts;

2) saskaņā ar procesuālo lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.

 

52.

 

 

53.

 

 

 

 

 

54.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

55.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56.

Juridiskā komisija

Aizstāt 35.panta pirmajā daļā vārdus “Tiesu ekspertīžu” ar vārdu “Ekspertīžu”

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 35.panta pirmās daļas 1.punktu.

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 35.panta otrās daļas 1.punktu pēc vārda “speciālās” ar vārdu “zināšanas”.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 35.panta otrās daļas 7.punktu, jo tāda atskaite nav paredzēta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 33.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ekspertam ir tiesības veikt tikai lēmumā noteikto ekspertīzi un sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts uzskata, ka, izmantojot speciālās zināšanas, var iegūt kriminālprocesam svarīgas ziņas, par kurām jautājums nav uzdots, viņš rakstveidā informē par to procesa virzītāju.”

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

33.pants. Ekspertīžu iestādes eksperts

(1) Ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir:

1) ieguvis tiesības veikt noteikta veida ekspertīzes;

2) saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Eksperts procesa virzītāja uzdevumā:

1) izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai jāveic izpēte, izmantojot speciālas zināšanas, ierīces un vielas;

2) veic notikuma vai citas vietas, līķa, apvidus, priekšmetu apskati;

3) izdara personu aplūkošanu;

4) izņem paraugus salīdzinošajai izpētei;

5) piedalās citu izmeklēšanas darbību veikšanā;

6) izmanto speciālās zināšanas noziedzīga nodarījuma pēdu un citu lietu atrašanai un izņemšanai.

(3) Ekspertam ir tiesības:

1) iepazīties ar krimināllietas materiāliem;

2) pieprasīt no procesa virzītāja ekspertīzes veikšanai nepieciešamo papildu informāciju un materiālus;

3) atteikties izdarīt ekspertīzi (dot atzinumu), ja iesniegtie materiāli nav pietiekami vai uzdotie jautājumi pārsniedz viņa kompetenci;

4) saņemt to izdevumu atlīdzību, kas radušies sakarā ar ierašanos pēc procesa virzītāja aicinājuma.

 (4) Ekspertam ir tiesības veikt tikai lēmumā noteikto ekspertīzi un sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts uzskata, ka, izmantojot speciālās zināšanas, var iegūt kriminālprocesam svarīgas ziņas, par kurām jautājums nav uzdots, viņš rakstveidā informē par to procesa virzītāju.

(5) Eksperts savus pienākumus veic:

1) pēc procesa virzītāja dotā norādījuma, kas fiksēts tās izmeklēšanas darbības protokolā, kurā piedalās eksperts;

2) saskaņā ar procesuālo lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.

36.pants. Pieaicinātais eksperts

(1) Procesa virzītājs var pieaicināt un ar lēmumu uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav tiesu ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.

(2) Procesa virzītājs pārliecinās par eksperta kompetenci un iepazīstina viņu ar ekspertīzes izdarīšanas un noformēšanas kārtību.

(3) Šā panta pirmajā daļā un 35.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos ekspertam ir tiesības veikt tikai lēmumā noteikto ekspertīzi un sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts uzskata, ka, izmantojot speciālās zināšanas, var iegūt kriminālprocesam svarīgas ziņas, par kurām jautājums nav uzdots, viņš rakstveidā informē par to procesa virzītāju.

 

 

57.

 

 

 

58.

 

 

 

59.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 36.panta pirmajā daļā vārdu “tiesu”.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 36.panta otro daļu.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 36.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pieaicinātajam ekspertam ir šā likuma 33.panta trešajā un ceturtajā daļā norādītās tiesības.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

34.pants. Pieaicinātais eksperts

(1) Procesa virzītājs var pieaicināt un ar lēmumu uzdot ekspertīzi veikt personai, kura nav ekspertīžu iestādes eksperts, bet kuras zināšanas un praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai.

(2) Pieaicinātajam ekspertam ir šā likuma 33.panta trešajā un ceturtajā daļā norādītās tiesības.


 

37.pants. Revidents

(1) Revidentam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ieguvis attiecīgu kvalifikāciju, likumā noteiktā kārtībā ieguvis sertifikātu revīziju veikšanai un saņēmis procesa virzītāja lēmumā noteiktu vai izmeklēšanas darbības protokolā fiksētu konkrētu uzdevumu.

(2) Revidents procesa virzītāja uzdevumā:

1) veic inventarizāciju;

2) veic dokumentu apskati un izņemšanu;

3) apskata preces, produkciju un izejvielas revīzijas veikšanai nepieciešamajā apjomā;

4) sniedz saimnieciskās un finansiālās darbības aprakstu revidenta atskaitē, ja to iespējams dot bez revīzijas veikšanas;

5) aptaujā lieciniekus vai piedalās viņu nopratināšanā;

6) izdara revīziju ar procesa virzītāju saskaņotā apjomā;

7) iepazīstina ieinteresētās personas ar revīzijas materiāliem;

8) sniedz revidenta vērtējumu par ieinteresēto personu iebildumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

35.pants. Revidents

(1) Revidentam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ieguvis attiecīgu kvalifikāciju, likumā noteiktajā kārtībā ieguvis sertifikātu revīziju veikšanai un saņēmis procesa virzītāja lēmumā noteiktu vai izmeklēšanas darbības protokolā fiksētu konkrētu uzdevumu.

(2) Revidents procesa virzītāja uzdevumā:

1) veic inventarizāciju;

2) veic dokumentu apskati un izņemšanu;

3) apskata preces, produkciju un izejvielas revīzijas veikšanai nepieciešamajā apjomā;

4) sniedz saimnieciskās un finansiālās darbības aprakstu revidenta pārskatā, ja to iespējams dot bez revīzijas veikšanas;

5) aptaujā lieciniekus vai piedalās viņu nopratināšanā;

6) izdara revīziju ar procesa virzītāju saskaņotā apjomā;

7) iepazīstina ieinteresētās personas ar revīzijas materiāliem;

8) sniedz revidenta vērtējumu par ieinteresēto personu iebildumiem.


 

 

 

60.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar 37.1 pantu šadā redakcijā:

“37.1 pants. Prokurors kriminālprocesā

(1) Atbilstoši kriminālprocesa stadijai prokurors realizē izmeklēšanas  uzraudzības, kriminālvajāšanas un valsts apsūdzības uzturēšanas funkcijas. 

(2) Likumos noteiktos gadījumos prokurors izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu un pats veic izmeklēšanu.”

 

Atbalstīt

36. pants. Prokurors kriminālprocesā

(1) Atbilstoši kriminālprocesa stadijai prokurors realizē izmeklēšanas  uzraudzības, kriminālvajāšanas un valsts apsūdzības uzturēšanas funkcijas. 

(2) Likumā noteiktajos gadījumos prokurors izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu un pats veic izmeklēšanu.

38.pants. Izmeklēšanu uzraugošais prokurors

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība, ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums:

1) dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos vai vilcināšanos;

2) pieprasīt, lai izmeklētāja tiešais priekšnieks nomaina procesa virzītāju, izdara izmaiņas izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi vai pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi;

3) piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai;

4) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē;

5) izskatīt sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklētāja tiešā priekšnieka un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem;

6) izlemt noraidījumus, kas pieteikti procesa virzītājam, izmeklēšanas grupas dalībniekam, izmeklētāja tiešajam priekšniekam, ekspertam, revidentam vai tulkam;

7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

(3) Izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir tiesības:

1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei;

2) pieprasīt doto norādījumu izpildi;

3) veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

4) jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem;

5) atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus;

6) iesniegt ierosinājumu amatā augstākam prokuroram par cita izmeklētāja tiešā priekšnieka noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

61.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

62.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 38.panta otrās daļas 1.punktā pēc vārda “iejaukšanos” ar vārdiem “personas dzīvē”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 38.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “un speciālo izmeklēšanas darbību izdarīšanai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

37.pants. Izmeklēšanu uzraugošais prokurors

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratūras iestādē noteikto pienākumu sadali vai rīkojumu konkrētajā kriminālprocesā jāveic izmeklēšanas uzraudzība, ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklēšanas laikā ir pienākums:

1) dot norādījumus par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu, ja procesa virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos;

2) pieprasīt, lai izmeklētāja tiešais priekšnieks nomaina procesa virzītāju, izdara izmaiņas izmeklēšanas grupā, ja netiek izpildīti dotie norādījumi vai ir pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi;

3) piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai;

4) piedalīties to procesuālo darbību veikšanā, kas vērstas uz sadarbību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kā arī vienkāršāka procesa izvēlē;

5) izskatīt sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklētāja tiešā priekšnieka un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem;

6) izlemt noraidījumus, kas pieteikti procesa virzītājam, izmeklēšanas grupas dalībniekam, izmeklētāja tiešajam priekšniekam, ekspertam, revidentam vai tulkam;

7) nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

(3) Izmeklēšanu uzraugošajam prokuroram ir tiesības:

1) pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu un nodošanu izmeklēšanas iestādei;

2) pieprasīt doto norādījumu izpildi;

3) veikt procesuālās darbības, par to iepriekš informējot procesa virzītāju;

4) jebkurā laikā iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem;

5) atcelt procesa virzītāja un izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumus;

6) iesniegt ierosinājumu amatā augstākam prokuroram par cita izmeklētāja tiešā priekšnieka noteikšanu konkrētajā kriminālprocesā vai kriminālprocesa nodošanu citai izmeklēšanas iestādei.

39.pants. Prokurors kā procesa virzītājs

(1) Uzraugošais prokurors iegūst procesa virzītāja statusu no brīža, kad viņš pārņem kriminālprocesa vadīšanu un lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu:

1) pēc izmeklēšanas procesa virzītāja ierosinājuma;

2) pēc amatā augstāka prokurora norādījuma;

3) pēc savas iniciatīvas.

(2) Amatā augstāks prokurors var uzlikt procesa virzītāja pienākumus citam prokuroram.

(3) Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var noteikt prokuroru par procesa virzītāju izmeklēšanas stadijā.

 

 

 

 

 

63.

 

 

 

 

 

 

 

 

64.

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Aizstāt 39.panta trešajā daļā vārdus “ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors” ar vārdiem “ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta vai tiesas apgabala virsprokurors”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 39.panta trešajā daļā vārdus “ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors” ar vārdiem “ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta vai tiesas apgabala virsprokurors”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

38.pants. Prokurors kā procesa virzītājs

(1) Uzraugošais prokurors iegūst procesa virzītāja statusu no brīža, kad viņš pārņem kriminālprocesa vadīšanu un lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu:

1) pēc izmeklēšanas procesa virzītāja ierosinājuma;

2) pēc amatā augstāka prokurora norādījuma;

3) pēc savas iniciatīvas.

(2) Amatā augstāks prokurors var uzlikt procesa virzītāja pienākumus citam prokuroram.

(3) Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta vai tiesas apgabala virsprokurors var noteikt prokuroru par procesa virzītāju izmeklēšanas stadijā.

40.pants. Prokurora –– procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:

1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;

2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu, ja pastāv likumā tam paredzētie priekšnoteikumi;

3) izsniegt prokurora priekšrakstu par sodu un izbeigt kriminālprocesu, ja apsūdzētais to brīvprātīgi izpilda;

4) sagatavot vienošanās projektu par sadarbību krimināltiesisko attiecību brīvprātīgai noregulēšanai;

5) iesniegt vienošanos tiesai;

6) noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu;

7) izsniegt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

8) izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

9) lemt par iesniegtajiem pieteikumiem;

10) pieņemt lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai un iesniegt krimināllietu tiesai;

11) izbeigt kriminālprocesu, ja konstatēts likumā noteiktais pamats;

12) iesniegt krimināllietu iztiesāšanai īpašā procesa kārtībā.

(2) Prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības:

1) izbeigt kriminālvajāšanu un noteikt papildu izmeklēšanu;

2) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

3) iesniegt priekšlikumus noteiktu faktu atzīšanai par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā.

(3) Ja procesuālā lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību, prokurors var ierosināt, lai ģenerālprokurors nosūta neskaidro jautājumu Eiropas Kopienu Tiesai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

65.

 

 

 

 

 

 

 

66.

 

 

 

 

 

67.

 

 

 

68.

 

 

 

69.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Pārcelt 40.panta pirmās daļas 3. un 4.punktu uz panta otro daļu kā jaunu 3. un 4.punktu un izteikt šādā redakcijā:

“3) izsniegt prokurora priekšrakstu par sodu un izbeigt kriminālprocesu, ja apsūdzētais to brīvprātīgi izpilda;

4) sagatavot vienošanās projektu;”

Juridiskā komisija

Pārcelt 40.panta pirmās daļas 5.punktu pēc pirmās daļas 9.punkta, izsakot to šādā redakcijā:

“10) iesniegt tiesai vienošanos, kas slēgta ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu;”

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 40.panta pirmās daļas 6.punktā vārdus “arhīva lietas”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 40.panta pirmās daļas 7.punktu pēc vārda “kopijas” ar vārdiem “vai norakstus (turpmāk – kopijas)”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 40.panta pirmās daļas 7.punktā un 8.punktā pēc vārda “noteikt” ar vārdiem “pusēm vienojoties”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

39.pants. Prokurora –– procesa virzītāja pienākumi un tiesības

(1) Prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums:< o:p>

1) nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos un likumā noteiktajā laikā uzsākt kriminālvajāšanu;

2) atteikties no kriminālvajāšanas un izbeigt kriminālprocesu, ja pastāv likumā tam paredzētie priekšnoteikumi;

3) noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu;

4) izsniegt personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas vai norakstus (turpmāk – kopijas) un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

5) izsniegt cietušajam likumā paredzēto materiālu kopijas un noteikt noslēguma pieteikumu iesniegšanas termiņu;

6) lemt par iesniegtajiem pieteikumiem;

7) iesniegt tiesai vienošanos, kas slēgta ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu;

8) pieņemt lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai un iesniegt krimināllietu tiesai;

9) izbeigt kriminālprocesu, ja konstatēts likumā noteiktais pamats;

10) iesniegt krimināllietu iztiesāšanai īpašā procesa kārtībā.

(2) Prokuroram kriminālvajāšanā ir tiesības:

1) izbeigt kriminālvajāšanu un noteikt papildu izmeklēšanu;

2) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas grupas dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

3) izsniegt prokurora priekšrakstu par sodu un izbeigt kriminālprocesu, ja apsūdzētais sodu brīvprātīgi izpilda;

4) sagatavot vienošanās projektu;

5) iesniegt priekšlikumus noteiktu faktu atzīšanai par pierādītiem bez pierādījumu pārbaudes tiesā.

(3) Ja procesuālā lēmuma pieņemšanai ir nepieciešams Eiropas Kopienu Tiesas prejudiciāls nolēmums par Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību, prokurors var ierosināt, lai ģenerālprokurors nosūta neskaidro jautājumu Eiropas Kopienu Tiesai.

41.pants. Izmeklēšanas tiesnesis

Izmeklēšanas tiesnesis ir tiesnesis, kuram uz noteiktu laiku likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzdots kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos.

 

70.

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 41.pantu pēc vārda “kuram” ar vārdiem “rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs” un aizstāt vārdu “uzdots” ar vārdiem “ir uzdevis”.

 

Atbalstīt

40.pants. Izmeklēšanas tiesnesis

Izmeklēšanas tiesnesis ir tiesnesis, kuram rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs uz noteiktu laiku likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā uzdevis kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos.

42.pants. Izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības

(1) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) likumā paredzētajos gadījumos piemērot piespiedu līdzekli;

2) lemt par aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumiem par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu;

3) likumā paredzētajos gadījumos izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli;

4) likumā paredzētajos gadījumos lemt par procesa virzītāja ierosinājumu veikt speciālo izmeklēšanas darbību;

5) lemt par sūdzībām attiecībā uz privātās dzīves noslēpuma neattaisnotu pārkāpšanu nopratināšanā;

6) lemt par sūdzībām attiecībā uz tādu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā, kurus aizsargā likums;

7) lemt par personas, kura realizē tiesības uz aizstāvību, vai cietušā pieteikumu par arhīva lietas materiālu pievienošanu tiesai iesniedzamajai krimināllietai;

8) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pieteikumu par speciālo izmeklēšanas darbību pirmdokumentu pievienošanu tiesai nododamajai krimināllietai;

9) lemt par noraidījumu, kas pieteikts amatā augstākam prokuroram, un uzdot vienu līmeni augstākas prokuratūras virsprokuroram noteikt citu amatā augstāku prokuroru;

10) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lūgumu par atbrīvošanu no samaksas par advokāta palīdzības izmantošanu.

(2) Pirmās instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) lemt par apsūdzētā pieteikumu attiecībā uz drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu;

2) lemt par apsūdzības ierosinājumu attiecībā uz drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesim nav atļauts:

1) piedalīties krimināllietas iztiesāšanā jebkuras instances tiesā, ja tajā pašā procesā viņš ir veicis izmeklēšanas tiesneša funkcijas;

2) aizstāt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru pirmstiesas kriminālprocesā, dodot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu.

(4) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā iesniegts procesa virzītāja ierosinājums, personas sūdzība vai pieteikums, pieteikts noraidījums;

2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis;

3) piemērot procesuālo sankciju par pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā;

4) ierosināt, lai amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sodītas par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.

 

 

71.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

72.

 

 

 

73.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

74.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

75.

 

 

 

 

 

 

 

76.

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 42.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) likumā paredzētajos gadījumos lemt par piespiedu līdzekļa piemērošanu;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 42.panta pirmajā daļā.7.punktu.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 42.panta pirmās daļas 8.punktā vārdu “pirmdokumentu” ar vārdiem “materiālu, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentu)”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt42.panta trešās daļas 1.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 42.panta ceturtās daļas 2.punktā tekstu “tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības”.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 41.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Izmeklēšanas tiesnesim var būt arī citas šajā likumā īpaši noteiktas tiesības un pienākumi.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

41.pants. Izmeklēšanas tiesneša pienākumi un tiesības

(1) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) likumā paredzētajos gadījumos lemt par piespiedu līdzekļa piemērošanu;

2) lemt par aizdomās turētā un apsūdzētā pieteikumiem par to drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu, kuri piemēroti ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu;

3) likumā paredzētajos gadījumos izskatīt sūdzības par procesa virzītāja piemēroto drošības līdzekli;

4) likumā paredzētajos gadījumos lemt par procesa virzītāja ierosinājumu veikt speciālo izmeklēšanas darbību;

5) lemt par sūdzībām attiecībā uz privātās dzīves noslēpuma neattaisnotu pārkāpšanu nopratināšanā;

6) lemt par sūdzībām attiecībā uz tādu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā, kurus aizsargā likums;

7) lemt par personas, kura īsteno tiesības uz aizstāvību, vai cietušā pieteikumu par arhīva lietas materiālu pievienošanu tiesai iesniedzamajai krimināllietai;

8) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pieteikumu par speciālo izmeklēšanas darbību materiālu, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentu) pievienošanu tiesai nododamajai krimināllietai;

9) lemt par noraidījumu, kas pieteikts amatā augstākam prokuroram, un uzdot vienu līmeni augstākas prokuratūras virsprokuroram noteikt citu amatā augstāku prokuroru;

10) lemt par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lūgumu par atbrīvošanu no samaksas par advokāta palīdzības izmantošanu.

(2) Pirmās instances tiesā līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums:

1) lemt par apsūdzētā pieteikumu attiecībā uz drošības līdzekļu grozīšanu vai atcelšanu;

2) lemt par apsūdzības ierosinājumu attiecībā uz drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesim nav atļauts aizstāt procesa virzītāju un uzraugošo prokuroru pirmstiesas kriminālprocesā, dodot norādījumus par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu.

(4) Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā izmeklēšanas tiesnesim ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā iesniegts procesa virzītāja ierosinājums, personas sūdzība vai pieteikums, pieteikts noraidījums;

2) pieprasīt no procesa virzītāja papildu informāciju un noteikt termiņus kriminālprocesā, kurā tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības vai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis;

3) piemērot procesuālo sankciju par pienākumu nepildi vai kārtības neievērošanu pirmstiesas kriminālprocesā;

4) ierosināt, lai amatpersonas, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, tiktu sodītas par cilvēktiesību aizskārumiem, kas pieļauti kriminālprocesuālo pilnvaru īstenošanas rezultātā.

(5) Izmeklēšanas tiesnesim var būt arī citas šajā likumā īpaši noteiktas tiesības un pienākumi.


 

43.pants. Valsts apsūdzības uzturētājs

(1) Valsts apsūdzību pirmās instances tiesā uztur tas prokurors, kurš nodevis krimināllietu tiesai. Izņēmuma gadījumā amatā augstāks prokurors apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(2) Valsts apsūdzību apelācijas instances tiesā uztur tas pats prokurors, kas to uzturēja pirmās instances tiesā. Izņēmuma gadījumā amatā augstāks prokurors valsts apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(3) Kasācijas instancē valsts apsūdzību uztur Ģenerālprokuratūras prokurors pēc iepriekš noteikta pienākumu sadales principa. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras virsprokurors to var uzdot veikt citam prokuroram, arī tam, kas uzturēja apsūdzību pirmās instances vai apelācijas instances tiesā.

 

 

 

 

 

 

77.

 

 

 

 

 

78.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 43.panta otrajā daļā pēc vārda “uztur” ar vārdiem “pēc iespējas” un izslēgt visā panta tekstā vārdus “Izņēmuma gadījumā”.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 43.panta trešo daļu šādā redakcijā :

“(3) Kasācijas instancē prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

42.pants. Valsts apsūdzības uzturētājs

(1) Valsts apsūdzību pirmās instances tiesā uztur tas prokurors, kurš nodevis krimināllietu tiesai. Amatā augstāks prokurors apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(2) Valsts apsūdzību apelācijas instances tiesā uztur pēc iespējas tas pats prokurors, kas to uzturēja pirmās instances tiesā. Amatā augstāks prokurors valsts apsūdzības uzturēšanu var uzdot citam prokuroram.

(3) Kasācijas instancē prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību.

44.pants. Valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras

(1) Prokuroram, uzturot apsūdzību jebkuras instances tiesā, ir pienākums un tiesības:

1) atteikties no apsūdzības uzturēšanas, ja pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu;

2) pieteikt noraidījumu, ja pastāv likumā noteiktais pamats;

3) izteikties par katru tiesā izlemjamo jautājumu;

4) virzīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi un piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē;

5) pieprasīt pārtraukumu papildu pierādījumu iesniegšanai vai jaunas apsūdzības celšanai;

6) pieteikt lūgumus;

7) uzstāties tiesu debatēs;

8) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, pilnu nolēmuma tekstu un personu iesniegtajām sūdzībām;

9) pārsūdzēt tos tiesu nolēmumus, kuru pārsūdzēšanas iespēja paredzēta likumā.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās pilnvaras prokuroram ir visos kriminālprocesos neatkarīgi no procesa norises īpatnībām atsevišķu kategoriju lietās.

 

79.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

80.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 44.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ar amatā augstāka prokurora piekrišanu atteikties no apsūdzības uzturēšanas, ja pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 44.panta pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) pārsūdzēt tiesu nolēmumus, ja ir pamats to darīt.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

43.pants. Valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras

(1) Prokuroram, uzturot apsūdzību jebkuras instances tiesā, ir pienākums un tiesības:

1) ar amatā augstāka prokurora piekrišanu atteikties no apsūdzības uzturēšanas, ja pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu;

2) pieteikt noraidījumu, ja pastāv likumā noteiktais pamats;

3) izteikties par katru tiesā izlemjamo jautājumu;

4) virzīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi un piedalīties pārējo pierādījumu pārbaudē;

5) pieprasīt pārtraukumu papildu pierādījumu iesniegšanai vai jaunas apsūdzības celšanai;

6) pieteikt lūgumus;

7) uzstāties tiesas debatēs;

8) iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, pilnu nolēmuma tekstu un personu iesniegtajām sūdzībām;

9) pārsūdzēt tiesu nolēmumus, ja ir pamats to darīt.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās pilnvaras prokuroram ir visos kriminālprocesos neatkarīgi no procesa norises īpatnībām atsevišķu kategoriju lietās.

45.pants. Privātās apsūdzības uzturētājs

(1) Privātās apsūdzības lietās apsūdzību tiesā uztur cietušais vai viņa pārstāvis.

(2) Privātās apsūdzības uzturētājam tiesas sēdē ir likumā noteiktās valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

 

 

 

44.pants. Privātās apsūdzības uzturētājs

(1) Privātās apsūdzības lietās apsūdzību tiesā uztur cietušais vai viņa pārstāvis.

(2) Privātās apsūdzības uzturētājam tiesas sēdē ir likumā noteiktās valsts apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

46.pants. Amatā augstāks prokurors

(1) Amatā augstāks prokurors likumā noteiktajā kārtībā kontrolē, kā uzraugošais prokurors izmeklēšanā, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs iztiesāšanā realizē savas pilnvaras.

(2) Amatā augstāka prokurora pienākumus pilda:

1) rajona līmeņa virsprokurors, ja uzraugošais prokurors, procesa virzītājs vai apsūdzības uzturētājs ir attiecīgās prokuratūras prokurors;

2) tiesu apgabala virsprokurors, ja uzraugošais prokurors, procesa virzītājs vai apsūdzības uzturētājs ir attiecīgās prokuratūras prokurors vai rajona līmeņa virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

3) Ģenerālprokuratūras virsprokurors, ja apsūdzības uzturētājs ir Ģenerālprokuratūras prokurors vai tiesu apgabala virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

4) jebkurš prokurors, ja viņu konkrētajā kriminālprocesā tam pilnvarojis ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras virsprokurors.

(3) Amatā augstāks prokurors savas procesuālās pilnvaras realizē visās procesa stadijās.

 

81.

 

 

 

82.

 

 

83.

 

 

 

 

 

 

84.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 46.panta nosaukumu pēc vārda “prokurors” ar vārdu “kriminālprocesā”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 46.panta otrās daļas 1.punktā vārdu “līmeņa”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 46.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “kā arī pēc savas iniciatīvas” ar vārdiem “bet pēc savas iniciatīvas arī tad, ja šīs funkcijas veic rajona (pilsētas) prokuratūras vai tai pielīdzināta statusa prokuratūras prokurors.”

Juridiskā komisija

Izteikt 46.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Amatā augstāka prokurora pienākumus pilda:

1) rajona (pilsētas) virsprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic attiecīgās prokuratūras prokurors;

2) tiesu apgabala virsprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic attiecīgās prokuratūras prokurors vai rajona līmeņa virsprokurors, bet pēc savas iniciatīvas arī tad, ja šīs funkcijas veic rajona (pilsētas) prokuratūras vai tai pielīdzināta statusa prokuratūras prokurors;

3) Ģenerālprokuratūras virsprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors vai prokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta prokurors vai tiesu apgabala virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

4) Ģenerālprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors;

5) jebkurš prokurors, ja viņu konkrētajā kriminālprocesā tam pilnvarojis ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras virsprokurors.”

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.pants. Amatā augstāks prokurors kriminālprocesā

(1) Amatā augstāks prokurors likumā noteiktajā kārtībā kontrolē, kā uzraugošais prokurors izmeklēšanā, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs iztiesāšanā īsteno savas pilnvaras.

(2) Amatā augstāka prokurora pienākumus pilda:

1) rajona (pilsētas) virsprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic attiecīgās prokuratūras prokurors;

2) tiesu apgabala virsprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic attiecīgās prokuratūras prokurors vai rajona līmeņa virsprokurors, bet pēc savas iniciatīvas arī tad, ja šīs funkcijas veic rajona (pilsētas) prokuratūras vai tai pielīdzināta statusa prokuratūras prokurors;

3) Ģenerālprokuratūras virsprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors vai prokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta prokurors vai tiesu apgabala virsprokurors, kā arī pēc savas iniciatīvas;

4) ģenerālprokurors, ja šajā likumā noteiktās prokurora funkcijas veic Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors;

5) jebkurš prokurors, ja viņu konkrētajā kriminālprocesā tam pilnvarojis ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras virsprokurors.

(3) Amatā augstāks prokurors savas procesuālās pilnvaras īsteno visās procesa stadijās.


 

47.pants. Amatā augstāka prokurora pienākumi un tiesības

(1) Amatā augstākam prokuroram ir pienākums:

1) izlemt par sūdzībām attiecībā uz uzraugošā prokurora un prokurora –– procesa virzītāja lēmumiem un rīcību;

2) lemt par uzraugošā prokurora un prokurora –– procesa virzītāja atteikšanos no piedalīšanās kriminālprocesā vai par viņiem pieteiktajiem noraidījumiem;

3) lemt par uzraugošā prokurora ierosinājumu nomainīt izmeklētāja tiešo priekšnieku vai izmeklēšanas iestādi;

4) nomainīt uzraugošo prokuroru vai prokuroru –– procesa virzītāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta uzraudzība un kriminālvajāšana;

5) izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā;

6) nomainīt valsts apsūdzības uzturētāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta apsūdzības uzturēšana;

7) izlemt, vai atteikšanās no apsūdzības ir pamatota un likumīga.

(2) Amatā augstākam prokuroram ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā viņš pilda amatā augstāka prokurora funkcijas;

2) noteikt uzraugošo prokuroru, ja ir nepieciešams atkāpties no iepriekš apstiprinātajiem kriminālprocesu sadales principiem;

3) uzdot citam sev pakļautajam prokuroram pildīt uzraugošā prokurora vai prokurora –– procesa virzītāja funkcijas vai uzņemties tās pašam;

4) pieprasīt, lai izmeklēšanas iestādes vadītājs, kuram administratīvi pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks konkrētajā kriminālprocesā, šajā procesā nosaka citu priekšnieku;

5) uzdot izmeklēšanu kriminālprocesā veikt citai izmeklēšanas iestādei;

6) dot norādījumus uzraugošajam prokuroram vai prokuroram –– procesa virzītājam par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu;

7) dot norādījumus apsūdzības uzturētājam par pierādījumu pārbaudes taktiku un papildu pierādījumu avotu pieteikšanu;

8) 24 stundu laikā pieņemt lēmumus attiecībā uz tiesas informāciju par prokurora atteikšanos no apsūdzības uzturēšanas, to atbalstot vai uzdodot citam sev pakļautajam prokuroram uzturēt valsts apsūdzību, vai uzņemties to pašam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

85.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

86.

 

 

 

 

 

 

87.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 47.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “citam sev pakļautam” .

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 47.panta otro daļu ar jaunu 7.punktu šādā redakcijā:

“7) atcelt procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, amatā zemāka prokurora lēmumus”;

attiecīgi mainot punktu numerāciju.

Juridiskā komisija

Izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) izlemt valsts apsūdzības uzturētāja ierosinājumu atteikties no apsūdzības uzturēšanas tiesā, to apstiprinot vai uzdodot citam sev pakļautajam prokuroram uzturēt valsts apsūdzību, vai uzņemties to pašam.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

46.pants. Amatā augstāka prokurora pienākumi un tiesības

(1) Amatā augstākam prokuroram ir pienākums:

1) lemt par sūdzībām attiecībā uz uzraugošā prokurora un prokurora –– procesa virzītāja lēmumiem un rīcību;

2) lemt par uzraugošā prokurora un prokurora –– procesa virzītāja atteikšanos no piedalīšanās kriminālprocesā vai par viņiem pieteiktajiem noraidījumiem;

3) lemt par uzraugošā prokurora ierosinājumu nomainīt izmeklētāja tiešo priekšnieku vai izmeklēšanas iestādi;

4) nomainīt uzraugošo prokuroru vai prokuroru –– procesa virzītāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta uzraudzība un kriminālvajāšana;

5) izveidot izmeklēšanas grupu, ja darba apjoms apdraud kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā;

6) nomainīt valsts apsūdzības uzturētāju, ja netiek pilnvērtīgi nodrošināta apsūdzības uzturēšana;

7) izlemt, vai atteikšanās no apsūdzības ir pamatota un likumīga.

(2) Amatā augstākam prokuroram ir tiesības:

1) iepazīties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā viņš pilda amatā augstāka prokurora funkcijas;

2) noteikt uzraugošo prokuroru, ja ir nepieciešams atkāpties no iepriekš apstiprinātajiem kriminālprocesu sadales principiem;

3) uzdot prokuroram pildīt uzraugošā prokurora vai prokurora –– procesa virzītāja funkcijas vai uzņemties tās pašam;

4) pieprasīt, lai izmeklēšanas iestādes vadītājs, kuram administratīvi pakļauts izmeklētāja tiešais priekšnieks konkrētajā kriminālprocesā, šajā procesā nosaka citu priekšnieku;

5) uzdot izmeklēšanu kriminālprocesā veikt citai izmeklēšanas iestādei;

6) dot norādījumus uzraugošajam prokuroram vai prokuroram –– procesa virzītājam par procesa veida izvēli, izmeklēšanas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu;

7) atcelt procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, amatā zemāka prokurora lēmumus;

8) dot norādījumus apsūdzības uzturētājam par pierādījumu pārbaudes taktiku un papildu pierādījumu avotu pieteikšanu;

9) izlemt valsts apsūdzības uzturētāja ierosinājumu atteikties no apsūdzības uzturēšanas tiesā, to apstiprinot vai uzdodot citam sev pakļautajam prokuroram uzturēt valsts apsūdzību, vai uzņemties to pašam.

48.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs krimināllietas sagatavošanā izskatīšanai

(1) Tiesnesis, sagatavojot lietu izskatīšan ai:

1) pārliecinās par lietas piekritību šai tiesai;

2) izlemj jautājumu par lietas iztiesāšanas iespējamību;

3) nosaka iztiesāšanas laiku, vietu un iztiesāšanas veidu;

4) uzdod tiesas kancelejai veikt sagatavojošās darbības.

(2) Sagatavošanas laikā tiesnesis nevērtē pierādījumus un nodarījuma juridisko kvalifikāciju un nepieņem lēmumus par krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

 

 

 

47.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs krimināllietas sagatavošanā izskatīšanai

(1) Tiesnesis, sagatavojot lietu izskatīšanai:

1) pārliecinās par lietas piekritību šai tiesai;

2) izlemj jautājumu par lietas iztiesāšanas iespējamību;

3) nosaka iztiesāšanas laiku, vietu un iztiesāšanas veidu;

4) uzdod tiesas kancelejai veikt sagatavojošās darbības.

(2) Sagatavošanas laikā tiesnesis nevērtē pierādījumus un nodarījuma juridisko kvalifikāciju un nepieņem lēmumus par krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

49.pants. Tiesa kā procesa virzītājs

(1) Izskatot krimināllietu jebkuras instances tiesā un jebkurā procesa veidā, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvas tiesības spriest tiesu.

(2) Savu funkciju izpildei tiesa:

1) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro kārtību tiesas sēdes laikā;

2) piemēro procesuālās sankcijas;

3) neiejaucoties apsūdzības uzturēšanā un aizstāvības realizēšanā, piedalās pierādījumu pārbaudē;

4) izlemj saņemtos pieteikumus, lūgumus un noraidījumus;

5) izskata un izspriež lietu un pasludina nolēmumu;

6) veic pasākumus, lai tiktu sauktas pie atbildības amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu un savas pilnvaras īsteno negodprātīgi.

(3) Tiesa piedalās starptautiskajā sadarbībā krimināltiesiskajā jomā šajā likuma noteiktajā kārtībā.

 

88.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Svītrot 49.panta pirmajā daļā vārdus “jebkuras instances tiesā un jebkurā procesa veidā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

48.pants. Tiesa kā procesa virzītājs

(1) Izskatot krimināllietu, tiesai ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvas tiesības spriest tiesu.

(2) Savu funkciju izpildei tiesa:

1) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro kārtību tiesas sēdes laikā;

2) piemēro procesuālās sankcijas;

3) neiejaucoties apsūdzības uzturēšanā un aizstāvības realizēšanā, piedalās pierādījumu pārbaudē;

4) izlemj saņemtos pieteikumus, lūgumus un noraidījumus;

5) izskata un izspriež lietu un pasludina nolēmumu;

6) veic pasākumus, lai tiktu sauktas pie atbildības amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu un savas pilnvaras īsteno negodprātīgi.

(3) Tiesa piedalās starptautiskajā sadarbībā krimināltiesiskajā jomā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

50.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas

Tiesnesis pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas līdz šā nolēmuma nodošanai izpildei vai nosūtīšanai nākamās instances tiesai:

1) nodrošina tiesas protokola, nolēmuma un tā tulkojuma pieejamību noteiktajā dienā visām personām, kurām tādas tiesības noteiktas likumā;

2) uzdod nosūtīt krimināllietu kopā ar iesniegtajām sūdzībām nākamās instances tiesai;

3) sasauc tiesas sastāvu, lai izlemtu tiesas protokolam pievienotos neapmierinātos iebildumus;

4) pieņem lēmumu par tiesas nolēmuma nodošanu izpildei un uzdod kancelejas darbiniekam veikt nepieciešamās darbības šā lēmuma izpildei;

5) sasauc tiesas sastāvu, lai izlemtu ar tiesas nolēmuma izpildi saistītos jautājumus.

 

 

 

 

 

 

 

89.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

90.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 50.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) nodrošina tiesas protokola un nolēmuma pieejamību noteiktajā dienā visām personām, kurām tādas tiesības noteiktas likumā;”

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 49.panta 4.punktā vārdu “kancelejas darbiniekam”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

49.pants. Tiesnesis kā procesa virzītājs pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas

Tiesnesis pēc lietas iztiesāšanas un nolēmuma pieņemšanas līdz šā nolēmuma nodošanai izpildei vai nosūtīšanai nākamās instances tiesai:

1) nodrošina tiesas protokola un nolēmuma pieejamību noteiktajā dienā visām likumā paredzētajām personām;

2) uzdod nosūtīt krimināllietu kopā ar iesniegtajām sūdzībām nākamās instances tiesai;

3) sasauc tiesas sastāvu, lai izlemtu tiesas protokolam pievienotos neapmierinātos iebildumus;

4) pieņem lēmumu par tiesas nolēmuma nodošanu izpildei un uzdod veikt nepieciešamās darbības šā lēmuma izpildei;

5) sasauc tiesas sastāvu, lai izlemtu ar tiesas nolēmuma izpildi saistītos jautājumus.

4.nodaļa. Apstākļi, kas liedz veikt kriminālprocesu

 

 

 

4.nodaļa. Apstākļi, kas liedz veikt kriminālprocesu

51.pants. Interešu konflikta nepieļaujamība kriminālprocesā

(1) Kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona nedrīkst uzņemties pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja tādējādi šī persona nonāktu interešu konfliktā, proti, ja tās personiskās intereses gan tieši, gan netieši nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesā iesaistītajai personai pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu ieinteresētību.

(2) Interešu konflikta situācija neietekmē cietušā kā privātās apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām jāatsakās no kriminālprocesa veikšanas, tiklīdz atklājies interešu konflikts.

(4) Personām, kuras veic kriminālprocesu, ir pienākums panākt interešu konfliktā esošas personas izslēgšanu no kriminālprocesa veikšanas, pieņemot lēmumu savas kompetences ietvaros vai piesakot noraidījumu.

 

 

 

50.pants. Interešu konflikta nepieļaujamība kriminālprocesā

(1) Kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona nedrīkst uzņemties pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja tādējādi šī persona nonāktu interešu konfliktā, proti, ja tās personiskās intereses gan tieši, gan netieši nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi vai pastāv apstākļi, kas kriminālprocesā iesaistītajai personai pamatoti dod iemeslu pieļaut šādu ieinteresētību.

(2) Interešu konflikta situācija neietekmē cietušā kā privātās apsūdzības uzturētāja pilnvaras.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām jāatsakās no kriminālprocesa veikšanas, tiklīdz atklājies interešu konflikts.

(4) Personām, kuras veic kriminālprocesu, ir pienākums panākt interešu konfliktā esošas personas izslēgšanu no kriminālprocesa veikšanas, pieņemot lēmumu savas kompetences ietvaros vai piesakot noraidījumu.

52.pants. Neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi

Bez jebkādas papildu apstākļu noskaidrošanas tiek atzīta interešu konflikta pastāvēšana, ja kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona:

1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei vai sastāv laulībā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

2) pati, tās laulātais, bērni vai vecāki saņem ienākumus no personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai no cietušā;

3) ved kopīgu saimniecību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

4) atrodas nepārprotamā personiskā konfliktā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

5) šajā procesā ir liecinieks, cietušais vai persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai tā ir veikusi aizstāvību vai cietušā pārstāvību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

51.pants. Neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi

Bez jebkādas papildu apstākļu noskaidrošanas tiek atzīta interešu konflikta pastāvēšana, ja kriminālprocesa reģistrā reģistrējamā persona:

1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei vai sastāv laulībā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

2) pati, tās laulātais, bērni vai vecāki saņem ienākumus no personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai no cietušā;

3) ir saistīta ar kopīgu saimniecību ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

4) atrodas nepārprotamā personiskā konfliktā ar personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ar cietušo;

5) šajā procesā ir liecinieks, cietušais vai persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai ir veikusi aizstāvību vai cietušā pārstāvību.

53.pants. Interešu konflikta apstākļi atsevišķām kriminālprocesā iesaistītajām  personām

(1) Vienā pirmstiesas kriminālprocesā nedrīkst būt iesaistītas personas, kuras savstarpēji saista laulība, kopīga saimniecība vai pirmās pakāpes radniecība, ja šīs personas konkrētajā procesā ir:

1) uzraugošais prokurors un procesa virzītājs izmeklēšanā;

2) amatā augstāks prokurors un procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors;

3) izmeklēšanas tiesnesis un procesa virzītājs vai uzraugošais, vai amatā augstāks prokurors.

(2) Jautājumu par šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta izbeigšanu pieņem persona, kurai ir tiesības izlemt noraidījumu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis nedrīkst būt persona, kura šajā pašā kriminālprocesā ir bijusi procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors.

(4) Lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kas ir:

1) piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā;

2) radniecībā līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei, laulībā vai kas ved kopīgu saimniecību ar citu iztiesāšanā iesaistītu tiesnesi, apsūdzības uzturētāju un prokuroru, kas krimināllietu nodevis iztiesāšanai.

 

 

 

 

 

52.pants. Interešu konflikta apstākļi atsevišķām kriminālprocesā iesaistītajām  personām

(1) Vienā pirmstiesas kriminālprocesā nedrīkst būt iesaistītas personas, kuras savstarpēji saista laulība, kopīga saimniecība vai pirmās pakāpes radniecība, ja šīs personas konkrētajā procesā ir:

1) uzraugošais prokurors un procesa virzītājs izmeklēšanā;

2) amatā augstāks prokurors un procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors;

3) izmeklēšanas tiesnesis un procesa virzītājs vai uzraugošais vai amatā augstāks prokurors.

(2) Jautājumu par šā panta pirmajā daļā minētā interešu konflikta izbeigšanu pieņem persona, kurai ir tiesības izlemt noraidījumu.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis nedrīkst būt persona, kura šajā pašā kriminālprocesā ir bijusi procesa virzītājs vai uzraugošais prokurors.

(4) Lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir:

1) piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā;

2) radniecībā līdz trešajai pakāpei, svainībā līdz otrajai pakāpei, laulībā vai ar kuru saista kopīga saimniecība ar citu iztiesāšanā iesaistītu tiesnesi, apsūdzības uzturētāju un prokuroru, kas krimināllietu nodevis iztiesāšanai.

54.pants. Īpašie noraidījuma pamati ekspertam un revidentam

Eksperta un revidenta noraidījuma pamats papildus 51. un 52.pantā minētajiem apstākļiem var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība attiecīgo pienākumu veikšanai.

 

91.

Juridiskā komisija

Izslēgt 54.panta nosaukumā vārdu “Īpašie”.

 

Atbalstīt

53.pants. Eksperta un revidenta noraidījuma pamats

Eksperta un revidenta noraidījuma pamats papildus šā likuma 50. un 51.pantā minētajiem apstākļiem var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība attiecīgo pienākumu veikšanai.

55.pants. Sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas

(1) Paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz:

1) izmeklēšanas grupas dalībnieks, eksperts, revidents –– procesa virzītājam;

2) procesa virzītājs izmeklēšanā un izmeklēšanas iestādes priekšnieks –– uzraugošajam prokuroram;

3) uzraugošais prokurors, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs –– amatā augstākam prokuroram;

4) amatā augstāks prokurors –– izmeklēšanas tiesnesim;

5) izmeklēšanas tiesnesis –– tiesas priekšsēdētājam;

6) tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai –– savas tiesas priekšsēdētājam;

7) tiesnesis, iztiesājot krimināllietu, –– tiesas sastāvam.

(2) Amatpersona, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina atkāpušās personas aizstāšanu vai arī atzīst atteikšanos par nepamatotu un uzdod turpināt kriminālprocesa veikšanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

92.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 55.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) amatā augstāks prokurors –– nākamajam amatā augstākajam prokuroram;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

54.pants. Sevis atstatīšana no kriminālprocesa veikšanas

(1) Paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz:

1) izmeklēšanas grupas dalībnieks, eksperts, revidents –– procesa virzītājam;

2) procesa virzītājs izmeklēšanā un izmeklēšanas iestādes priekšnieks –– uzraugošajam prokuroram;

3) uzraugošais prokurors, procesa virzītājs kriminālvajāšanā un apsūdzības uzturētājs –– amatā augstākam prokuroram;

4) amatā augstāks prokurors –– nākamajam amatā augstākam prokuroram;

5) izmeklēšanas tiesnesis –– tiesas priekšsēdētājam;

6) tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai –– savas tiesas priekšsēdētājam;

7) tiesnesis, iztiesājot krimināllietu, –– tiesas sastāvam.

(2) Amatpersona, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina atkāpušās personas aizstāšanu vai arī atzīst atteikšanos par nepamatotu un uzdod turpināt kriminālprocesa veikšanu.

56.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Persona, kura realizē aizstāvību, cietušais vai procesa veikšanai pilnvarota persona, ja tai ir zināmi apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu, iesniedz šīs personas noraidījumu šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām ir tiesības lemt par noraidījumu.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā un lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka rakstveidā, bet tiesas sēdē –– mutvārdos ar ierakstīšanu sēdes protokolā.

(3) Ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.

(4) Pieteikto noraidījumu nedrīkst motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

55.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Persona, kura īsteno aizstāvību, cietušais vai procesa veikšanai pilnvarota persona, ja tai ir zināmi apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu, iesniedz šīs personas noraidījumu šā likuma 54.panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām ir tiesības lemt par noraidījumu.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā un lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka rakstveidā, bet tiesas sēdē –– mutvārdos, to ierakstot sēdes protokolā.

(3) Ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.

(4) Pieteikto noraidījumu nedrīkst motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama likumā noteiktajā kārtībā.

57.pants. Lēmuma pieņemšana par pieteikto noraidījumu

(1) Noraidījuma motīvu pārbaude uzsākama nekavējoties. Lēmumu pieņem, ja ir apstiprinājies noraidījuma pamatojums vai iegūta pārliecība, ka noraidīšanas pamats nepastāv.

(2) Visos gadījumos no personas, kurai pieteikts noraidījums, pieņem paskaidrojumu.

(3) Izņēmuma gadījumos personu var atstādināt no pienākumu veikšanas līdz lēmuma pieņemšanai.

 

 

 

56.pants. Lēmuma pieņemšana par pieteikto noraidījumu

(1) Noraidījuma motīvu pārbaude uzsākama nekavējoties. Lēmumu pieņem, ja ir apstiprinājies noraidījuma pamatojums vai iegūta pārliecība, ka noraidīšanas pamats nepastāv.

(2) Visos gadījumos no personas, kurai pieteikts noraidījums, pieņem paskaidrojumu.

(3) Izņēmuma gadījumos personu var atstādināt no pienākumu veikšanas līdz lēmuma pieņemšanai.

58.pants. Lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana

(1) Ārpus tiesas sēdes pieņemtu lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt:

1) procesa virzītāja izmeklēšanā lēmumu –– uzraugošajam prokuroram;

2) uzraugošā prokurora lēmumu –– amatā augstākam prokuroram;

3) amatā augstāka prokurora lēmumu –– izmeklēšanas tiesnesim;

4) izmeklēšanas tiesneša lēmumu –– tiesas priekšsēdētājam;

5) tiesas priekšsēdētāja lēmumu –– Augstākās tiesas Senātam.

(2) Tiesas sēdē pieņemtais lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

 

 

 

57.pants. Lēmuma par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt pārsūdzēšana

(1) Ārpus tiesas sēdes pieņemtu lēmumu par noraidīšanu vai atteikšanos noraidīt 10 dienu laikā var pārsūdzēt:

1) procesa virzītāja izmeklēšanā lēmumu –– uzraugošajam prokuroram;

2) uzraugošā prokurora lēmumu –– amatā augstākam prokuroram;

3) amatā augstāka prokurora lēmumu –– izmeklēšanas tiesnesim;

4) izmeklēšanas tiesneša lēmumu –– tiesas priekšsēdētājam;

5) tiesas priekšsēdētāja lēmumu –– Augstākās tiesas Senātam.

(2) Tiesas sēdē pieņemtais lēmums atsevišķi nav pārsūdzams.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto personu lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

59.pants. Interešu konflikta nepārtraukšanas sekas

(1) Ja interešu konflikts apzināti netiek novērsts, it īpaši ja pastāv apstākļi, kas paši par sevi izslēdz personas piedalīšanos kriminālprocesā, persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu konstatēšana var būt pamats attiecīgās personas pieņemto lēmumu atcelšanai vai iegūto pierādījumu pieļaujamības apšaubīšanai.

 

 

 

 

 

 

 

93.

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Aizstāt 59.panta otrajā daļā vārdu “var” ar vārdu “ir” un vārdu “vai”  aizstāt ar vārdu “un”.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

58.pants. Interešu konflikta nenovēršanas sekas

(1) Ja interešu konflikts apzināti netiek novērsts, it īpaši ja pastāv apstākļi, kas paši par sevi izslēdz personas piedalīšanos kriminālprocesā, persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu konstatēšana ir pamats attiecīgās personas pieņemto lēmumu atcelšanai un iegūto pierādījumu pieļaujamības apšaubīšanai.


 

5.nodaļa. Personas, kuras realizē aizstāvību

 

 

 

5.nodaļa. Personas, kuras īsteno aizstāvību

60.pants. Aizstāvības realizēšanas pamats

(1) Aizstāvības realizēšanas pamats ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas šajā likumā noteiktajā kārtībā izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

(2) Atkarībā no iegūtajiem pierādījumiem pieņēmumus iedala šādi:

1) pastāv reāla iespēja, ka persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu (pret personu var uzsākt kriminālprocesu);

2) atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var aizturēt);

3) pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var turēt aizdomās);

4) pierādījumu kopums dod pamatu prokuroram –– procesa virzītājam uzskatīt, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu (personu var apsūdzēt);

5) prokurors –– procesa virzītājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(3) Pieņēmums iegūst apgalvojuma formu, ja:

1) persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, likumā noteiktajā kārtībā apliecina, ka prokurora pieņēmums ir pareizs, un abi apgalvo, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu;

2) tiesa, novērtējot pierādījumus, konstatē, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Tiesības aizstāvēties izbeidzas līdz ar kopīgā apgalvojuma izteikšanas vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdi, ja nepastāv īpaši likumā noteikti apstākļi, kas dod tiesības tos apšaubīt.

 

 

 

 

94.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

95.

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 60.panta pirmo daļu pirms vārda “izteikts”  ar  vārdu  “rakstveidā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 60.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Juridiskai personai aizstāvības īstenošanas pamats ir prokurora šajā likumā noteiktajā kārtībā izteikts pieņēmums, ka fiziskā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu tieši šīs juridiskās personas interesēs.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

59.pants. Aizstāvības īstenošanas pamats

(1) Aizstāvības īstenošanas pamats ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas šajā likumā noteiktajā kārtībā rakstveidā izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

(2) Atkarībā no iegūtajiem pierādījumiem pieņēmumus iedala šādi:

1) pastāv reāla iespēja, ka persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu (pret personu var uzsākt kriminālprocesu);

2) atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var aizturēt);

3) pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu izdarījusi šī persona (personu var turēt aizdomās);

4) pierādījumu kopums dod pamatu prokuroram –– procesa virzītājam uzskatīt, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu (personu var apsūdzēt);

5) prokurors –– procesa virzītājs nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka tieši šī persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(3) Pieņēmums iegūst apgalvojuma formu, ja:

1) persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, likumā noteiktajā kārtībā apliecina, ka prokurora pieņēmums ir pareizs, un abi apgalvo, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu;

2) tiesa, novērtējot pierādījumus, konstatē, ka persona izdarījusi konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(4) Juridiskajai personai aizstāvības īstenošanas pamats ir šajā likumā noteiktajā kārtībā prokurora izteikts pieņēmums, ka fiziskā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu tieši šīs juridiskās personas interesēs.

(5) Tiesības aizstāvēties izbeidzas līdz ar kopīgā apgalvojuma izteikšanas vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdi, ja nepastāv īpaši likumā noteikti apstākļi, kas dod tiesības tos apšaubīt.

61.pants. Personas, kas realizē aizstāvību

(1) Savu procesuālo aizstāvību realizē persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, persona:

1) par kuru izteikts šā likuma 60.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums;

2) pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

3) pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem;

4) pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar tādu apstākļu pastāvēšanu, kuri izslēdz kriminālatbildību, ja šī persona apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību.

(2) Tādas personas procesuālo aizstāvību, kurai ir tiesības uz aizstāvību, realizē arī:

1) tās aizstāvis;

2) juridiskās palīdzības sniedzējs aizstāvības realizēšanā;

3) tās pārstāvis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūciju un valsts pilnvarotu nevalstisko organizāciju pārstāvis, ja konkrētie apstākļi prasa aizstāt likumisko pārstāvi, kurš nespēj pilnvērtīgi realizēt savas tiesības nepilngadīgās personas interesēs.

(3) Juridiskā persona, attiecībā uz kuru izteikts šā likuma 60.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums, savas procesuālās tiesības uz aizstāvību realizē ar pārstāvja palīdzību.

 

 

 

96.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

97.

 

 

 

98.

 

99.

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 61.panta nosaukumā vārdus “kas realizē” ar vārdiem “kuras īsteno”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izlēgt 61.panta otrās daļas ievadteikumā vārdu “Tādas” un 1. un 3. punktā vārdu “tās”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 61.panta otrās daļas 2.punktu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 61.panta otrās daļas 4.punktu.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

60.pants. Personas, kuras īsteno aizstāvību

(1) Savu procesuālo aizstāvību īsteno persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, persona:

1) par kuru izteikts šā likuma 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums;

2) pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

3) pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem pamatiem;

4) pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar tādu apstākļu pastāvēšanu, kuri izslēdz kriminālatbildību, ja šī persona apstrīd pašu Krimināllikumā paredzēto rīcību.

(2) Personas procesuālo aizstāvību, kurai ir tiesības uz aizstāvību, īsteno arī:

1) aizstāvis;

2) pārstāvis.

(3) Juridiskā persona, attiecībā uz kuru izteikts šā likuma 59.pantā minētais pieņēmums vai apgalvojums, savas procesuālās tiesības uz aizstāvību īsteno ar pārstāvja palīdzību.

62.pants. Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess

(1) Ja kriminālprocesa uzsākšanas brīdī pastāv reāla iespēja, ka persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocesu uzsāk pret konkrētu personu.

(2) No brīža, kad šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālās darbības veikšanā vai atklātībai tiek darīta zināma informācija par kriminālprocesa uzsākšanu pret to, šī persona iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību.

(3) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, izņemot tiesības saņemt procesuālo dokumentu kopijas. Pret šo personu nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu deklarēt sūtījumu saņemšanas adresi.

(4) No šā panta otrajā daļā norādītā brīža personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

100.

 

 

101.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 62.panta trešajā daļā vārdu “deklarēt” ar vārdu “paziņot”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 62.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, bez viņas piekrišanas procesuālās darbības izdarīšanas laikā nedrīkst fotografēt, uzņemt video vai citādā veidā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēt nolūkā izmantot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

61.pants. Persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess

(1) Ja kriminālprocesa uzsākšanas brīdī pastāv reāla iespēja, ka persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocesu uzsāk pret konkrētu personu.

(2) No brīža, kad šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek iesaistīta procesuālās darbības veikšanā vai atklātībai tiek darīta zināma informācija par kriminālprocesa uzsākšanu pret to, šī persona iegūst procesuālās tiesības uz aizstāvību.

(3) Personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, izņemot tiesības saņemt procesuālo dokumentu kopijas. Pret šo personu nedrīkst piemērot drošības līdzekļus, izņemot pienākumu paziņot sūtījumu saņemšanas adresi.

(4) No šā panta otrajā daļā norādītā brīža personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

(5) Personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, bez tās piekrišanas procesuālās darbības izdarīšanas laikā nedrīkst fotografēt, filmēt vai citādā veidā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēt nolūkā izmantot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos.

63.pants. Aizturētais

(1) Aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

(2) Aizturētais 48 stundu laikā jāatzīst par aizdomās turēto vai jāatbrīvo bez jebkādiem procesuāliem ierobežojumiem.

(3) Ja aizturētais tiek atbrīvots, bet kriminālprocess pret viņu netiek izbeigts, viņam ir tādas pašas tiesības kā personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

62.pants. Aizturētais

(1) Aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

(2) Aizturētais 48 stundu laikā jāatzīst par aizdomās turēto vai jāatbrīvo bez jebkādiem procesuāliem ierobežojumiem.

(3) Ja aizturētais tiek atbrīvots, bet kriminālprocess pret viņu netiek izbeigts, viņam ir tādas pašas tiesības kā personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

64.pants. Aizturētā tiesības

(1) Aizturētajam ir tiesības:

1) nekavējoties pieprasīt tikšanos ar advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai vai uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos. Aizturētajam šajā nolūkā ir tiesības saņemt no procesa virzītāja advokātu sarakstu un informāciju par tiesisko palīdzību koordinējošām institūcijām, kā arī nekavējoties bez maksas izmantot telefonu aizstāvja uzaicināšanai;

2) pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo viņa tuviniekiem, mācību iestādei vai darba devējam;

3) saņemt aizturēšanas protokola norakstu un rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;

4) tikties ar aizstāvi vai advokātu, kas sniedz juridisko palīdzību, sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

5) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi attiecībā uz aizturēšanas pamatotību;

6) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

7) pieteikt noraidījumu procesa virzītājam, kā arī izmeklēšanas grupas dalībniekam, kurš veic izmeklēšanas darbības ar aizturēto;

8) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību;

9) pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas darbību tūlītēju veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi aizdomu nepamatotības apstiprināšanai;

10) saņemt juridisko palīdzību no aizstāvja procesuālo darbību izdarīšanas laikā.

(2) Aizturētam ārvalstniekam ir tiesības pieprasīt, lai tiek informēta viņa valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība.

(3) Aizturēto var atzīt par aizdomās turēto, un tad viņam ir visas aizdomās turētā tiesības un pienākumi.

 

102.

 

 

 

 

 

103.

 

 

 

 

104.

 

 

 

 

 

 

 

105.

 

 

106.

 

 

 

107.

 

 

 

 

108.

 

 

109.

 

 

110.

 

 

 

 

 

 

 

 

111.

 

 

 

 

 

 

 

 

112.

 

 

 

 

 

113.

Juridiskā komisija

Izslēgt 64.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “pieprasīt tikšanos ar advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai vai” un vārdu “nekavējoties” pirms vārdiem “bez maksas”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 64.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “tuviniekiem” ar vārdiem “tuvam radiniekam”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 64.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “noraksts” ar vārdu “kopija” (attiecīgajā locījumā) un turpmāk šādos pantos, 67.panta 1.punktā, 94.panta pirmās daļas 1.punktā, 259.panta piektajā daļā, 271.panta septītajā daļā., 535.panta nosaukumā un 776.panta trešajā daļā.

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 64.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “vai advokātu”.

Juridiskā komisija

Svītrot 64.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “vai advokātu, kas sniedz juridisko palīdzību”

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 64.pantu ar 6.pkt. ar tekstu šādā redakcijā:

“6) netikt  pratinātam  nakts  laikā”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izslēgt 64.panta pirmās daļas 9.punktā vārdu “tūlītēju”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 64.panta pirmās daļas 9.punktā vārdu “tūlītēju” ar vārdu “neatliekamu”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) bez viņa piekrišanas procesuālās darbības izdarīšanas laikā netikt fotografētam, uzņemtam video vai citādā veidā ar tehniskajiem  līdzekļiem fiksētam nolūkā izmantot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos”.

Juridiskā komisija

Papildināt 64.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

 “(2) Bez aizturētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 64.panta trešo daļu šādā  redakcijā:

“(3) Aizturēto atzīst par aizdomās turēto ar procesa virzītāja rakstveida lēmumu un tad viņam ir visas aizdomās turētā tiesības un pienākumi.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 64.panta trešo daļu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 106.p.)

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 111.p.)

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

63.pants. Aizturētā tiesības

(1) Aizturētajam ir tiesības:

1) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos. Aizturētajam šajā nolūkā ir tiesības saņemt no procesa virzītāja advokātu sarakstu un informāciju par tiesisko palīdzību koordinējošām institūcijām, kā arī bez maksas izmantot telefonu aizstāvja uzaicināšanai;

2) pieprasīt, lai par aizturēšanu paziņo viņa tuvam radiniekam, mācību iestādei vai darba devējam;

3) saņemt aizturēšanas protokola kopiju un rakstveida informāciju par aizturētā tiesībām un pienākumiem;

4) tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

5) mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu attieksmi attiecībā uz aizturēšanas pamatotību;

6) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

7) pieteikt noraidījumu procesa virzītājam, kā arī izmeklēšanas grupas dalībniekam, kurš veic izmeklēšanas darbības ar aizturēto;

8) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību;

9) pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas darbību neatliekamu veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi aizdomu nepamatotības apstiprināšanai;

10) saņemt juridisko palīdzību no aizstāvja procesuālo darbību izdarīšanas laikā.

(2) Bez aizturētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

(3) Aizturētam ārvalstniekam ir tiesības pieprasīt, lai tiek informēta viņa valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība.

65.pants. Aizturētā pienākumi

(1) Aizturētā  pienākums ir sniegt patiesas identificējošas ziņas par sevi.

(2) Aizturētā pienākums ir ļaut, lai viņš tiek pakļauts eksperta izpētei, un izsniegt paraugus salīdzinošajai izpētei vai ļaut, lai tie tiek iegūti.

(3) Aizturētajam jāievēro noteiktā kārtība procesuālo darbību veikšanas laikā.

 

 

 

 

64.pants. Aizturētā pienākumi

(1) Aizturētā  pienākums ir sniegt patiesas identificējošas ziņas par sevi.

(2) Aizturētā pienākums ir ļaut, lai viņš tiek pakļauts eksperta izpētei, un izsniegt paraugus salīdzinošajai izpētei vai ļaut, lai tie tiek iegūti.

(3) Aizturētajam jāievēro noteiktā kārtība procesuālo darbību veikšanas laikā.

66.pants. Aizdomās turētais

Ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto.

 

 

 

 

114.

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 66.pantā pēc vārda “pieņem” ar  vārdu “rakstveida”.

 

 

 

 

Atbalstīt

65.pants. Aizdomās turētais

Ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto.


 

67.pants. Aizdomās turētā tiesības

No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir tiesības:

1) saņemt tā lēmuma norakstu, ar kuru šī persona atzīta par aizdomās turēto, un rakstveida informāciju par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem;

2) uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos. Aizturētajām vai apcietinātajām personām šajā nolūkā ir tiesības saņemt no procesa virzītāja advokātu sarakstu un informāciju par tiesisko palīdzību koordinējošām institūcijām, kā arī nekavējoties bez maksas izmantot telefonu aizstāvja uzaicināšanai;

3) pieteikt lūgumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem;

4) likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos juridiskās palīdzības sniegšanai procesuālās darbības veikšanā, ja nav noslēgta vienošanās par aizstāvību vai aizstāvis nav varējis ierasties;

5) apcietinājuma vietā tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

6) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas;

7) pieteikt noraidījumu reģistrā ierakstītajām amatpersonām;

8) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās;

9) piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma, ja vien šāda piedalīšanās netraucē izmeklēšanas darbību veikšanu vai neaizskar citas personas tiesības;

10) saņemt motivētu paskaidrojumu, ja tiek atteikta piedalīšanās izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma, kā arī rakstveida informāciju par izmeklēšanas darbību rezultātiem;

11) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumus par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma;

12) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

13) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus;

14) mutvārdos vai rakstveidā paust savu attieksmi pret izteiktajām aizdomām;

15) sniegt liecības vai atteikties sniegt liecību;

16) pieprasīt, lai pasākumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai tiktu veikti ar tās piekrišanu, kā arī atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums; izlīgt ar cietušo, piekrist procesa izbeigšanai ar nosacījumiem, izpildīt prokurora priekšrakstu par sodu, apspriest vienošanās noteikumus;

17) iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja tiek pārkāpti likumā noteiktie pirmstiesas procesa pabeigšanas termiņi;

18) pie izmeklēšanas tiesneša piedalīties procesa virzītāja ierosinājumu un savu un aizstāvja sūdzību izskatīšanā, ja vien likums nenosaka citu izskatīšanas kārtību;

19) izteikt priekšlikumu par vēlēšanos sadarboties un sadarboties ar amatpersonām, kas veic kriminālprocesu;

20) norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā (turpmāk –– alibi), vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.

 

 

115.

 

 

 

116.

 

 

 

 

 

117.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

118.

 

 

 

 

 

 

119.

 

 

 

 

 

 

120.

 

 

 

 

 

 

 

 

121.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

122.

 

 

 

123.

 

 

 

 

 

 

 

124.

 

 

 

 

125.

 

 

 

126.

 

 

127.

 

 

 

 

 

 

 

 

128.

 

 

 

 

 

 

 

 

129.

 

 

 

 

 

 

130.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 67.panta 2.punktu pēc vārda “virzītāja” ar vārdiem “attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo”.

Juridiskā komisija

Papildināt 67.panta pirmās daļas 2.punktu pirms vārda “uzaicināt” ar vārdu “nekavējoties” un izslēgt vārdu “nekavējoties” pirms vārdiem “bez maksas”.

Juridiskā komisija

Izteikt 67.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos aizstāvības nodrošināšanai atsevišķā procesuālajā darbībā, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvību ar konkrētu advokātu vai šis aizstāvis nav varējis ierasties;”

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 67.panta 10.punktu šādā redakcijā:

“10) saņemt motivētu lēmumu, ja atteikta aizdomās turētajam piedalīšanās  izmeklēšanas darbībās, kuras veic pēc viņa vai aizstāvja lūguma“, jo  nepieciešams  procesuāls  dokuments.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 67.panta 11.punktu šādā redakcijā:

“11) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un lūgt uzdot papildjautājumus, par kuriem ekspertam jādod atzinums

 

Juridiskā komisija

Izteikt 67.panta 11.punktu šādā redakcijā:

“11) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei, ja šī ekspertīze attiecas uz šo personu, un lūgt uzdot papildjautājumus, par kuriem ekspertam jādod atzinums, izņemot, ja ekspertīze noteikta citas izmeklēšanas darbības laikā.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 67.pantu ar jaunu 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“11) saņemt tās izmeklēšanas darbības protokola kopiju, kas veikta pēc aizdomās turētā vai viņa aizstāvja lūguma, ja aizdomās turētā dalība tajā atteikta;.

12) iepazīties ar izmeklēšanas darbību (apskates, kratīšanas, izņemšanas) protokoliem un sniegt paskaidrojumus par tajos konstatēto/ fiksēto;

13) iepazīties ar eksperta atzinumu un sniegt paskaidrojumus par tajā  konstatēto;

14) netikt pratinātam nakts laikā”.

11. – 19.pkt. uzskatīt  par  15.pkt.-23.pkt

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 67.panta 11.punktu aiz pēdējā vārda ar tekstu “vai procesa virzītāja iniciatīvas”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 67.panta 16.punktā vārdus “izlīgt ar cietušo, piekrist procesa izbeigšanai ar nosacījumiem, izpildīt prokurora priekšrakstu par sodu, apspriest vienošanās noteikumus;”

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 67.pantu ar jaunu 17.punktu šādā redakcijā:

“17) izlīgt ar cietušo;”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 19.punktā vārdus “priekšlikumu par” un “un sadarboties”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Pārcelt 67.panta 20.punktu uz 68.pantu kā pirmās daļas 6.punktu.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 67.pantu ar jaunu 21.punktu šādā redakcijā:

“21) bez viņa piekrišanas procesuālās darbības izdarīšanas laikā netikt  fotografētam, uzņemtam video vai citādā veidā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētam nolūkā izmantot iegūtos materiālus  plašsaziņas līdzekļos”

Juridiskā komisija

Papildināt 67.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Bez aizdomās turētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 67.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Liecību nesniegšanu nevar vērtēt kā traucēšanu noskaidrot patiesību  lietā un izvairīšanos no pirmstiesas izmeklēšanas procesa ”.

Juridiskā komisija

Papildināt 67.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“(3) Liecību nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmeklēšanas procesa ”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 120.p.)

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

daļēji

(128.p.)

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 130.p.)

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

66.pants. Aizdomās turētā tiesības

No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir tiesības:

1) saņemt tā lēmuma kopiju, ar kuru šī persona atzīta par aizdomās turēto, un rakstveida informāciju par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem;

2) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos. Aizturētajām vai apcietinātajām personām šajā nolūkā ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu un informāciju par tiesisko palīdzību koordinējošām institūcijām, kā arī bez maksas izmantot telefonu aizstāvja uzaicināšanai;

3) pieteikt lūgumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem;

4) likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos aizstāvības nodrošināšanai atsevišķā procesuālajā darbībā, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvību ar konkrētu advokātu vai šis aizstāvis nav varējis ierasties;

5) apcietinājuma vietā tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

6) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas;

7) pieteikt noraidījumu reģistrā ierakstītajām amatpersonām;

8) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu un piedalīšanos tajās;

9) piedalīties izmeklēšanas darbībās, kuras tiek veiktas pēc šīs personas vai tās aizstāvja pieteikuma, ja vien šāda piedalīšanās netraucē izmeklēšanas darbību veikšanu vai neaizskar citas personas tiesības;

10) saņemt motivētu lēmumu, ja atteikta aizdomās turētajam piedalīšanās  izmeklēšanas darbībās, kuras veic pēc viņa vai aizstāvja lūguma;

11) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei, ja šī ekspertīze attiecas uz šo personu, un lūgt uzdot papildjautājumus, par kuriem ekspertam jādod atzinums, izņemot gadījumus, kad ekspertīze noteikta citas izmeklēšanas darbības laikā;

12) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

13) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus;

14) mutvārdos vai rakstveidā paust savu attieksmi pret izteiktajām aizdomām;

15) liecināt vai atteikties sniegt liecību;

16) pieprasīt, lai pasākumi krimināltiesisko attiecību noregulēšanai tiktu veikti ar tās piekrišanu, kā arī tiktu atlīdzināts morālais, fiziskais un materiālais kaitējums;

17) izlīgt ar cietušo;

18) iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja tiek pārkāpts likumā noteiktais pirmstiesas procesa pabeigšanas termiņš;

19) pie izmeklēšanas tiesneša piedalīties procesa virzītāja ierosinājumu un savu un aizstāvja sūdzību izskatīšanā, ja vien likums nenosaka citu izskatīšanas kārtību;

20) izteikt vēlēšanos sadarboties ar amatpersonām, kas veic kriminālprocesu.

(2) Bez aizdomās turētā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskajiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

(3) Liecības nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmeklēšanas procesa.

68.pants. Aizdomās turētā pienākumi

(1) No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir pienākums:

1) noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā;

2) nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisi;

3) ievērot drošības līdzekļa noteikumus un likumā minētos ierobežojumus;

4) atļaut, ka tā tiek pakļauta eksperta izpētei, un izsniegt paraugus salīdzinošajai izpētei vai ļaut, lai tie tiek iegūti;

5) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.

(2) Drošības līdzekļa noteikumu vai amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana, noteikto ierobežojumu pārkāpšana vai kārtības neievērošana ir pamats, lai tiktu lemts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa piemērošanu, papildu ierobežojumu noteikšanu vai procesuālo sankciju piemērošanu.

 

 

 

 

67.pants. Aizdomās turētā pienākumi

(1) No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir pienākums:

1) noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, ja uzaicinājums izdarīts likumā noteiktajā kārtībā;

2) nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisi;

3) ievērot drošības līdzekļa noteikumus un likumā minētos ierobežojumus;

4) atļaut, ka tā tiek pakļauta eksperta izpētei, un izsniegt paraugus salīdzinošajai izpētei vai ļaut, lai tie tiek iegūti;

5) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā;

6) norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā (turpmāk –– alibi), vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.

(2) Drošības līdzekļa noteikumu vai amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana, noteikto ierobežojumu pārkāpšana vai kārtības neievērošana ir pamats, lai tiktu lemts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa piemērošanu, papildu ierobežojumu noteikšanu vai procesuālo sankciju piemērošanu.

69.pants. Aizdomās turētā statusa izbeigšanās

(1) Persona zaudē aizdomās turētā statusu, ja:

1) kriminālprocess tiek izbeigts;

2) stājas spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret to;

3) tiek atcelts lēmums, ar kuru šī persona tika atzīta par aizdomās turēto;

4) tā tiek saukta pie kriminālatbildības un uzsākta tās kriminālvajāšana.

(2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru šī persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos un kopējais laiks, kurā tā atrodas aizdomās turētā procesuālajā statusā, nedrīkst pārsniegt likumā noteikto laiku.

(3) Laikā no brīža, kad tiek atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, līdz kriminālprocesa izbeigšanai kopumā vai pret konkrēto aizdomās turēto persona saglabā tiesības, kādas ir personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

(4) Personu, pret kuru bijusi uzsākta kriminālvajāšana, nevar atzīt par aizdomās turēto tajā pašā noziedzīgā nodarījumā.

 

 

 

 

 

131.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

132.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 69.panta pirmās daļas 2.punktu un izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Svītrot 69.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

68.pants. Aizdomās turētā statusa izbeigšanās

(1) Persona zaudē aizdomās turētā statusu, ja:

1) kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu;

2) tiek atcelts lēmums, ar kuru šī persona tika atzīta par aizdomās turēto;

3) tā tiek saukta pie kriminālatbildības un uzsākta tās kriminālvajāšana.

(2) Tas, ka tiek atcelts lēmums, ar kuru persona tika atzīta par aizdomās turēto, nav šķērslis atkārtotai šīs personas atzīšanai par aizdomās turēto, ja ir iegūti papildu pierādījumi, kas dod pietiekamu pamatu pieņēmumam, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarījusi tieši šī persona, tomēr tā saglabā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un kopējais laiks, kurā tā atrodas aizdomās turētā procesuālajā statusā, nedrīkst pārsniegt likumā noteikto laiku.

(3) Personu, pret kuru bijusi uzsākta kriminālvajāšana, nevar atzīt par aizdomās turēto tajā pašā noziedzīgā nodarījumā.


 

70.pants. Apsūdzētais

(1) Apsūdzētais ir persona, kura ar procesa virzītāja lēmumu saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav izbeigta, šī persona nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(2) Viena un tā pati persona vienā kriminālprocesā nevar vienlaikus būt apsūdzētais un aizdomās turētais.

 

 

 

133.

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 70.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apsūdzēto bez viņa piekrišanas procesuālās darbības izdarīšanas laikā nedrīkst fotografēt, uzņemt video vai  citādā veidā ar tehniskajiem  līdzekļiem fiksēt nolūkā izmantot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos”.

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

69.pants. Apsūdzētais

(1) Apsūdzētais ir persona, kura ar procesa virzītāja lēmumu saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav izbeigta, kura nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(2) Viena un tā pati persona vienā kriminālprocesā nevar vienlaikus būt apsūdzētais un aizdomās turētais.

71.pants. Apsūdzētā tiesības pirmstiesas procesā

(1) Apsūdzētajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, kā arī tiesības:

1) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās nav izsniegtas agrāk;

2) procesa virzītāja –– prokurora noteiktajā saprātīgā termiņā iepazīties ar krimināllietas materiāliem un iesniegt noslēguma pieteikumus;

3) iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim, lūdzot iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem);

4) vienoties ar procesa virzītāju –– prokuroru par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā;

5) vienoties ar procesa virzītāju –– prokuroru par pierādījumiem, kuru pārbaude tiesā nav nepieciešama.

(2) Atkarībā no izraudzītā procesa veida atsevišķas tiesības likumā noteiktajā kārtībā var tikt ierobežotas vai īstenotas īpašā veidā.

 

134.

 

 

 

135.

 

136.

 

 

 

 

 

 

137.

 

 

 

 

 

 

138.

 

 

 

139.

 

 

 

 

 

 

140.

Juridiskā komisija

Papildināt 70.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “iepazīties ar” ar vārdu “saņemtajiem”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 71.panta pirmās daļas 3.punktu.

Juridiskā komisija

Papildināt 70.panta pirmo daļu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4) piekrist vai nepiekrist kriminālprocesa izbeigšanai nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības vai prokurora priekšrakstam par sodu;”.

Juridiskā komisija

Izteikt 71.panta pirmās daļas 5.punktu. šādā redakcijā:

„5) vienoties ar procesa virzītāju-prokuroru par iespēju krimināllietu apsūdzētajam inkriminētajā apsūdzībā tiesā izskatīt bez pierādījumu pārbaudes;”.

Juridiskā komisija

Papildināt 71.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) atsaukt aizstāvja sūdzības.”

Deputāts J.Lagzdiņš

papildināt 71.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Liecību nesniegšanu nevar vērtēt kā traucēšanu noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanos no pirmstiesas izmeklēšanas procesa”.

Juridiskā komisija

Papildināt 71.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Liecību nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmeklēšanas procesa.”.

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk.140.p.)

 

 

 

 

Atbalstīt

 

70.pants. Apsūdzētā tiesības pirmstiesas procesā

(1) Apsūdzētajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam, kā arī tiesības:

1) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt visu tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, ja tās nav izsniegtas agrāk;

2) procesa virzītāja –– prokurora noteiktajā saprātīgā termiņā iepazīties ar saņemtajiem krimināllietas materiāliem un iesniegt noslēguma pieteikumus;

3) iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim, lūdzot iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem);

4) piekrist vai nepiekrist kriminālprocesa izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vai prokurora priekšrakstam par sodu;

5) vienoties ar procesa virzītāju –– prokuroru par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā;

6) vienoties ar procesa virzītāju -prokuroru par iespēju krimināllietu apsūdzētajam inkriminētajā apsūdzībā tiesā izskatīt bez pierādījumu pārbaudes;

7) atsaukt aizstāvja sūdzības.

(2) Atkarībā no izraudzītā procesa veida atsevišķas tiesības likumā noteiktajā kārtībā var tikt ierobežotas vai īstenotas īpašā veidā.

(3) Liecību nesniegšana nav vērtējama kā traucēšana noskaidrot patiesību lietā un izvairīšanās no pirmstiesas izmeklēšanas procesa.

72.pants. Apsūdzētā tiesības pirmās instances tiesā

Pirmās instances tiesā apsūdzētajam ir tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt lietas iztiesāšanas vietu, laiku un tiesas sastāvu;

2) uzaicināt aizstāvi vai lūgt nodrošināt aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē;

3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā tajā valodā, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;

4) pieteikt noraidījumu tiesai, atsevišķam tiesnesim, apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

5) lūgt, lai nomaina aizstāvi, ja pastāv likumā noteiktie šķēršļi viņa līdzdalībai;

6) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

7) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

8) pieteikt tiesai motivētu lūgumu izmantot šā panta 6. un 7.punktā minētās tiesības arī tad, ja izskatāmais jautājums vai pierādījums tieši neattiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

9) pieteikt lūgumus;

10) sniegt liecību;

11) uzstāties tiesu debatēs, ja nepiedalās aizstāvis;

12) teikt pēdējo vārdu;

13) iepazīties ar tiesas nolēmumu un sēdes protokolu, ja pasludinātais nolēmums pārsūdzēts;

14) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

141.

 

 

142.

 

 

 

 

143.

 

 

 

 

 

 

144.

 

 

 

 

 

 

 

145.

 

 

 

 

 

146.

 

 

 

147.

 

 

 

148.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 72.panta 1.punktā vārdus “un tiesas sastāvu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 72.panta 3.punktā vārdus “tajā valodā” ar vārdiem “un lietot valodu”.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 72.pantu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā (attiecīgi precizējot atsauci 8.punktā):

“6) vienoties ar procesa virzītāju – tiesu par pierādījumiem, kuru pārbaude tiesā nav nepieciešama”.

Juridiskā komisija

Papildināt 72.pantu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

 „6) piekrist pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas sēdē”.

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 72.panta 8.punktu.

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 72.pan ta 13.punktā vārdus “ja pasludinātais nolēmums pārsūdzēts”.

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 72.panta 13.punktā vārdus “ja  pasludinātais nolēmums pārsūdzēts”.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 72.panta 13.punktu šādā redakcijā:

“13) saņemt tiesas nolēmuma kopiju un iepazīties ar sēdes protokolu;

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 144.p.)

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 148.p.)

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 148.p.)

 

 

Atbalstīt

71.pants. Apsūdzētā tiesības pirmās instances tiesā

Pirmās instances tiesā apsūdzētajam ir tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt lietas iztiesāšanas vietu un laiku;

2) uzaicināt aizstāvi vai lūgt nodrošināt aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē;

3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā un lietot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;

4) pieteikt noraidījumu tiesai, atsevišķam tiesnesim, apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

5) lūgt, lai nomaina aizstāvi, ja pastāv likumā noteiktie šķēršļi viņa līdzdalībai;

6) piekrist pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas sēdē;

7) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

8) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

9) pieteikt tiesai motivētu lūgumu izmantot šā panta 7. un 8.punktā minētās tiesības arī tad, ja izskatāmais jautājums vai pierādījums tieši neattiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;

10) pieteikt lūgumus;

11) sniegt liecību;

12) uzstāties tiesas debatēs, ja nepiedalās aizstāvis;

13) teikt pēdējo vārdu;

14) saņemt tiesas nolēmuma kopiju un iepazīties ar sēdes protokolu;

15) pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

73.pants. Apsūdzētā tiesības apelācijas instances tiesā

(1) Apsūdzētā tiesības apelācijas instances tiesā ir:

1) apsūdzētajam, kurš iesniedzis apelācijas sūdzību;

2) apsūdzētajam, par kura apsūdzību apelācijas sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) apsūdzētajam, kura intereses tiek tieši aizskartas ar apelācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) apsūdzētajam, ja tiesnesis –– procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī:

1) tiesas norādītajā laikā iepazīties ar tiesā saņemtajām sūdzībām; ja apsūdzētais atrodas apcietinājumā, viņam izsniedz to apelācijas sūdzību norakstus, kuras ir par pamatu viņa līdzdalībai apelācijas instances tiesā;

2) uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt.

(3) Apsūdzētajam ir tiesības tiesas noteiktajā dienā iepazīties ar apelācijas tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

 

 

149.

 

 

 

 

 

 

 

150.

 

 

 

 

 

 

151.

 

 

 

 

 

 

152.

 

 

 

 

153.

 

 

154.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 73.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “apelācijas” ar vārdiem” protestu vai”.

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 73.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) saņemt to apelācijas sūdzību vai protestu kopijas, kuras ir par pamatu viņa līdzdalībai apelācijas instances tiesā;”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 73.panta otro daļu ar jaunu 2.un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) saņemt informāciju par sūdzības izskatīšanas laiku;

3) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par apelācijas sūdzību vai protestu;”

Juridiskā komisija

Izteikt 73.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) uzturēt un pamatot savu sūdzību vai atsaukt savu vai aizstāvja sūdzību.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Aizstāt 73.panta trešajā daļā vārdu “iepazīties” ar vārdu “saņemt”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 73.panta trešajā daļā vārdus “tiesas noteiktajā dienā” ar vārdiem “sākot ar tiesas noteikto dienu” un vārdus “iepazīties ar apelācijas tiesas nolēmumu” ar vārdiem “saņemt apelācijas tiesas nolēmuma kopiju”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 154.p.)

Atbalstīt

72.pants. Apsūdzētā tiesības apelācijas instances tiesā

(1) Apsūdzētā tiesības apelācijas instances tiesā ir apsūdzētajam:

1) kurš iesniedzis apelācijas sūdzību;

2) par kura apsūdzību apelācijas protestu vai sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) kura intereses tiek tieši aizskartas ar apelācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) ja tiesnesis –– procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības:

1) saņemt to apelācijas sūdzību vai protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai apelācijas instances tiesā;

2) saņemt informāciju par sūdzības izskatīšanas laiku;

3) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par apelācijas sūdzību vai protestu;

4) uzturēt un pamatot savu sūdzību vai atsaukt savu vai aizstāvja sūdzību.

(3) Apsūdzētajam ir tiesības, sākot ar tiesas noteikto dienu, saņemt apelācijas tiesas nolēmuma kopiju un iesniegt kasācijas sūdzību.

74.pants. Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā

(1) Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā ir:

1) apsūdzētajam, kurš iesniedzis kasācijas sūdzību;

2) apsūdzētajam, par kura apsūdzību kasācijas sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) apsūdzētajam, kura intereses tiek tieši aizskartas ar kasācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) apsūdzētajam, ja tiesnesis –– procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Kasācijas instances tiesā līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai apsūdzētajam ir tiesības:

1) tiesas norādītajā laikā iepazīties ar tiesā saņemtajām sūdzībām;

2) saņemt informāciju par sūdzību izskatīšanas laiku un kārtību;

3) uzaicināt aizstāvi.

(3) Ja apsūdzētais atrodas apcietinājumā, dienā, kad sūdzības pieejamas tiesā, viņam izsniedz to kasācijas sūdzību norakstus, kuras ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā.

(4) Ja lieta tiek izskatīta tiesas sēdē, apsūdzētajam ir tiesības uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kuras bijušas par pamatu apsūdzētā statusa atzīšanai kasācijas instancē.

(5) Ja kasācijas instancē sūdzība tiek izskatīta rakstiskā procesā, apsūdzētajam ir tiesības:

1) tiesas norādītajā laikā iepazīties ar tiesā saņemtajām sūdzībām; ja apsūdzētais atrodas apcietinājumā, viņam izsniedz to kasācijas sūdzību norakstus, kas ir pamats viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;

2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai kādam tiesnesim no tiesas sastāva;

3) iesniegt rakstiskus iebildumus par citu personu iesniegtajām sūdzībām;

4) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutiskā procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

 

 

 

 

 

 

155.

 

 

 

 

 

 

 

 

156.

 

 

 

 

157.

 

 

 

 

 

 

158.

 

 

 

 

 

159.

 

160.

 

 

 

 

161.

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 74.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “kasācijas” ar vārdiem” protestu vai”.

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 74.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā;

“1) saņemt kasācijas sūdzību vai protestu kopijas;”

Juridiskā komisija

Izteikt 74.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) saņemt to kasācijas sūdzību vai protestu kopijas, kuras ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 74.panta otro daļu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“3) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par kasācijas sūdzību vai protestu;”

Juridiskā komisija

Izslēgt 74.panta trešo daļu.

Juridiskā komisija

Papildināt 74.panta ceturtajā daļā pēc vārdiem “atsaukt savu” ar vārdiem “vai aizstāvja”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 74.panta piektās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) saņemt to kasācijas sūdzību vai protestu kopijas, kuras ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 157.p)

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

73.pants. Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā

(1) Apsūdzētā tiesības kasācijas instances tiesā ir apsūdzētajam:

1) kurš iesniedzis kasācijas sūdzību;

2) par kura apsūdzību kasācijas protestu vai sūdzību iesniedzis prokurors vai cietušais;

3) kura intereses tiek tieši aizskartas ar kasācijas sūdzību daļā par cita apsūdzētā apsūdzību;

4) ja tiesnesis –– procesa virzītājs to atzinis par nepieciešamu.

(2) Kasācijas instances tiesā līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai apsūdzētajam ir tiesības:

1) saņemt to kasācijas sūdzību vai protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;

2) saņemt informāciju par sūdzību izskatīšanas laiku un kārtību;

3) iesniegt iebildumus vai paskaidrojumus par kasācijas sūdzību vai protestu;

4) uzaicināt aizstāvi.

 (3) Ja lieta tiek izskatīta tiesas sēdē, apsūdzētajam ir tiesības uzturēt vai atsaukt savu vai aizstāvja sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kuras bijušas par pamatu apsūdzētā statusa atzīšanai kasācijas instances tiesā.

(4) Ja kasācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, apsūdzētajam ir tiesības:

1) saņemt to kasācijas sūdzību vai protestu kopijas, kas ir par pamatu viņa līdzdalībai kasācijas instances tiesā;

2) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai kādam tiesnesim no tiesas sastāva;

3) iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībām;

4) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutvārdu procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.


 

75.pants. Apsūdzētā pienākumi

Apsūdzētajam visās kriminālprocesa stadijās ir tādi paši pienākumi, kā aizdomās turētajam.

 

 

 

74.pants. Apsūdzētā pienākumi

Apsūdzētajam visās kriminālprocesa stadijās ir tādi paši pienākumi kā aizdomās turētajam.

76.pants. Tās personas tiesības, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī

(1) Personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, bet saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu var piedalīties kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atteikties no aizstāvja un tiesības uzstāties tiesu debatēs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības uz aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem.

(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas tās tiesības uz aizstāvību realizē aizstāvis un likumā noteiktajās robežās arī pārstāvis, kam procesa virzītājs atļāvis piedalīties procesā.

 

162.

Juridiskā komisija

Svītrot 76.- 79.panta nosaukumos vārdu “Tās”.

 

Atbalstīt

75.pants. Personas tiesības, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī

(1) Personai, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, bet saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu var piedalīties kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atteikties no aizstāvja un tiesības uzstāties tiesas debatēs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajai personai ir tiesības uz aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem.

(3) Ja saskaņā ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu persona nevar piedalīties kriminālprocesā, visas tās tiesības uz aizstāvību īsteno aizstāvis un likumā noteiktajos ietvaros arī pārstāvis, kam procesa virzītājs atļāvis piedalīties procesā.


 

77.pants. Tās personas tiesības, par kuras izdarīto noziedzīgu nodarījumu iestājies noilgums

(1) Ja persona tiek turēta aizdomās par noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu iestājies noilgums, tai ir aizdomās turētā tiesības un pienākumi.

(2) Ja persona atzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

(3) Ja persona neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilgumu tā līmeņa tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(4) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.

 

 

 

 

163.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

164.

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izslēgt 77.panta pirmo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 77.panta trešajā daļā vārdus “tā līmeņa” ar vārdu “tajā”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

76.pants. Personas tiesības, par kuras izdarīto noziedzīgu nodarījumu iestājies noilgums

(1) Ja persona atzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

(2) Ja persona neatzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar kriminālatbildības noilgumu tajā tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(3) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu un tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.

78.pants. Tās personas tiesības, kuras iestājas par mirušas personas reabilitāciju

(1) Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turētais, apsūdzētais vai ar prokurora lēmumu par vainīgu atzītā persona mirusi, pirms vaina konstatēta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, tās likumiskie pārstāvji, tuvi radinieki vai personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, var iestāties kriminālprocesā mirušā reabilitācijai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa turpināšanu, uzdodot mirušās personas interešu aizstāvēšanu advokātam un nosakot viņa pilnvarojuma robežas.

(3) Pirmstiesas procesā aizstāvim, kas realizē mirušās personas interešu aizstāvību, ir tādas pašas tiesības kā aizstāvim procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, kad aizstāvamais nevar piedalīties procesā.

(4) Pēc kriminālprocesa izbeigšanas sakarā ar vainīgā nāvi personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, un aizstāvim ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu sakarā ar vainīgās personas nāvi tā līmeņa tiesā, kurai ir piekritīga attiecīgā noziedzīga nodarījuma izskatīšana pirmajā instancē.

(5) Sūdzības izskatīšanas laikā sūdzības iesniedzējam ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam pirmās instances tiesā, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu.

(6) Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, ir tādas pašas tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas nolēmumu kā apsūdzētajam.

(7) Šā panta piektajā daļā minētās tiesības var tikt nodotas aizstāvim.

(8) Apelācijas un kasācijas instancē aizstāvim ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības atsaukt savas aizstāvamās personas iesniegtās sūdzības.

 

165.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 78.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ja ar procesa virzītāja lēmumu ir izbeigts kriminālprocess uz nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un persona pēc tam ir mirusi, šīs personas likumiskie pārstāvji, tuvi radinieki vai personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, var iestāties kriminālprocesā mirušā reabilitācijai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa turpināšanu, uzdodot pieteikumā minēto prasību aizstāvēšanu advokātam un nosakot viņa pilnvarojuma robežas.

(3) Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, pirmstiesas procesā un tiesā ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu tiesā.

(4) Pirmstiesas procesā un tiesā advokātam, kas īsteno pieteikumā minēto prasību aizstāvību, ir tādas pašas tiesības kā aizstāvim procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, kad aizstāvamais nevar piedalīties procesā.”

 

 

Atbalstīt

77.pants. Personas tiesības, kura iestājas par mirušas personas reabilitāciju

(1) Ja ar procesa virzītāja lēmumu ir izbeigts kriminālprocess uz nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un persona pēc tam ir mirusi, šīs personas likumiskie pārstāvji, tuvi radinieki vai personas, kuru rīcībā ir fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, var iestāties kriminālprocesā, lai panāktu mirušā reabilitāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības pieprasīt kriminālprocesa turpināšanu, uzdodot pieteikumā minēto prasību aizstāvēšanu advokātam un nosakot viņa pilnvarojuma ietvarus.

(3) Personai, kura pieprasījusi procesa turpināšanu, pirmstiesas procesā un tiesā ir tādas pašas tiesības kā apsūdzētajam, izņemot tiesības uz pēdējo vārdu tiesā.

(4) Pirmstiesas procesā un tiesā advokātam, kas īsteno pieteikumā minēto prasību aizstāvību, ir tādas pašas tiesības kā aizstāvim procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanu, kad aizstāvamais nevar piedalīties procesā.

79.pants. To personu tiesības, pret kurām kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī vai attaisnota profesionālā riska rezultātā, bet persona neatzīst noziedzīgu nodarījumu, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu rajona (pilsētas) tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pašas tiesības kā personai, kura apstrīd savu vainu tādā noziedzīgā nodarījumā, par kura izdarīšanu tai iestājies noilgums.

 

 

 

78.pants. Personu tiesības, pret kurām kriminālprocess izbeigts sakarā ar apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību

(1) Ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, izdarot aizturēšanu, atrodoties galējās nepieciešamības stāvoklī vai attaisnota profesionālā riska rezultātā, bet persona neatzīst noziedzīgu nodarījumu, tai ir tiesības iesniegt sūdzību par prokurora lēmumu rajona (pilsētas) tiesā.

(2) Sūdzības izskatīšanas laikā šādai personai ir tādas pašas tiesības kā personai, kura apstrīd savu vainu tādā noziedzīgā nodarījumā, par kura izdarīšanu tai iestājies noilgums.

80.pants. Advokāts  kriminālprocesā

(1) Ikvienai  personai  kriminālprocesā  ir  tiesības  juridiskās  palīdzības  saņemšanai uzaicināt  advokātu. Advokāta  darba  samaksu  nodrošina  pati  persona, izņemot  šajā  likumā  minēto gadījumu.

(2) Advokātam, kas  sniedz  juridisku  palīdzību  personai  kriminālprocesā,  ir  tiesības  no  procesa  virzītāja  saņemt  informāciju  par  krimināllietas  būtību, kā  arī  kopā  ar  personu  piedalīties  izmeklēšanas  darbībās, kuras  notiek  ar  šīs  personas  līdzdalību, sniegt  tai  juridisku  palīdzību, paskaidrojumus, pieteikt  lūgumus  un  iesniegt  pierādījumus.

 

166.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Pārcelt 80.pantu pēc 113.panta.

 

Atbalstīt

 

/skatīt 97.lpp./

81.pants. Advokāts juridiskās palīdzības sniegšanai

(1) Advokāts pēc īpaša norīkojuma tiek uzaicināts sniegt juridisko palīdzību, ja nav vienošanās par aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā vai aizstāvis, kuram bija savlaicīgi paziņots, nav varējis ierasties un aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais piekrīt, ka aizstāvību nodrošinās cits advokāts šādu procesuālo darbību izdarīšanā:

1) aizturēšana un liecību sniegšana sakarā ar to;

2) atzīšana par aizdomās turēto un aizdomās turētā pirmā nopratināšana;

3) ar drošības līdzekļa piemērošanu saistītu jautājumu izskatīšana pie izmeklēšanas tiesneša.

(2) Advokātu uzaicina procesa virzītājs saskaņā ar noteikumiem par neatliekamās juridiskās palīdzības sniegšanu.

(3) Juridiskās palīdzības sniegšana neuzliek advokātam pienākumu uzņemties aizstāvību.

(4) Samaksu par neatliekamās juridiskās palīdzības sniegšanu advokātam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā veic institūcija, kurai uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana, no šiem mērķiem paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

 

167.

 

 

 

 

 

 

 

168.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

169.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 81.,82. un 83. pantu.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 81.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) liecību sniegšana sakarā ar aizturēšanu;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 81.panta ceturtajā daļā vārdu “budžeta”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

82.pants. Advokāta tiesības, sniedzot juridisko palīdzību aizstāvības realizēšanā

(1) Sniedzot juridisko palīdzību aizturētajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, advokātam saistībā ar konkrēto procesuālo darbību ir tādas pašas tiesības, kādas būtu aizstāvim, ja viņš piedalītos procesā.

(2) Advokāts gan pirms, gan pēc procesuālās darbības var tikties ar aizstāvamo personu, lai sagatavotos darbības veikšanai un apspriestu tās rezultātus.

(3) Advokātam ir tiesības arī pēc darbības pabeigšanas un neatkarīgi no aizstāvamās personas izmantot aizstāvim noteiktās tiesības sūdzību iesniegšanā par amatpersonu rīcību un lūgumu pieteikšanā, ja tas tieši izriet no veiktās darbības un atbilst ar aizstāvamo personu saskaņotajai aizstāvības pozīcijai.

 

 

 

 

83.pants. Advokāta pienākumi, sniedzot juridisko palīdzību aizstāvības realizēšanā

(1) Advokāts, kas šā likuma 81.pantā noteiktajā kārtībā uzaicināts sniegt juridisko palīdzību aizturētajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, izmantojot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, sniedz tiesisko informāciju un ieteikumus, kas  nepieciešami, lai izraudzītos apstākļiem atbilstošu aizstāvības pozīciju un to  realizētu.

(2) Advokāts neizpauž ziņas, ko konfidenciālas tikšanās laikā ieguvis no personas, kurai sniedz juridisko palīdzību, un neviens nevar prasīt, lai viņš izpauž šādas ziņas.

(3) Advokāts neuzņemas aizstāvību, pārstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu, ja tās realizēšanā jāizmanto ziņas pret personu, kas iegūtas, agrāk sniedzot tai juridisko palīdzību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

84.pants. Aizstāvis

(1) Aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts, ar kuru noslēgta vienošanās par tās personas aizstāvēšanu visā kriminālprocesā vai noteiktā tā stadijā, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

(2) Par aizstāvi kriminālprocesā var būt:

1) zvērināts advokāts;

2) zvērināta advokāta palīgs;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4) ārvalsts advokāts (izņemot šīs daļas 3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību.

(3) Aizstāvis nevar bez aizstāvamās personas piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas viņam jāveic saskaņā ar vienošanos.

(4) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Advokāta kā aizstāvja tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā apliecina orderis.

(6) Aizstāvis nevar uzņemties citas personas aizstāvēšanu vai sniegt tai juridisko palīdzību, ja tas ir pretrunā ar aizstāvamās personas interesēm, ar kuru vienošanās noslēgta agrāk.

(7) Aizstāvis nevar slēgt vienošanos par vairāku personu aizstāvēšanu vienā kriminālprocesā, ja starp šo personu aizstāvības interesēm pastāv pretrunas.

 

170.

 

 

 

 

 

171.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

172.

 

 

 

 

173.

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 84.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts, kas realizē personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, aizstāvēšanu kriminālprocesā vai tā noteiktā stadijā”.

Juridiskā komisija

Izteikt 84.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts, kas īsteno personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, aizstāvēšanu kriminālprocesā, tā noteiktā stadijā vai atsevišķā procesuālā darbībā”.

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 84.panta ceturto daļu šādā  redakcijā:

“(4) Aizstāvis piedalās lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža”.

Juridiskā komisija

Izteikt 84.panta ceturto daļu šādā  redakcijā:

“(4) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās vai uzdevuma pieņemšanas brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 171.p.)

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 173.p.)

 

 

Atbalstīt

 

79.pants. Aizstāvis

(1) Aizstāvis ir Latvijā praktizējošs advokāts, kas kriminālprocesā, noteiktā tā stadijā vai atsevišķā procesuālā darbībā īsteno tādas personas aizstāvēšanu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

(2) Par aizstāvi kriminālprocesā var būt:

1) zvērināts advokāts;

2) zvērināta advokāta palīgs;

3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš ieguvis advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4) ārvalsts advokāts (izņemot šīs daļas 3.punktā minēto) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu par juridisko palīdzību.

(3) Aizstāvis nevar bez aizstāvamās personas piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas viņam jāveic saskaņā ar vienošanos.

(4) Aizstāvis piedalās lietā no vienošanās vai uzdevuma pieņemšanas brīža, ja aizstāvamā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Advokāta kā aizstāvja tiesības uz piedalīšanos kriminālprocesā apliecina orderis.

(6) Aizstāvis nevar uzņemties citas personas aizstāvēšanu vai sniegt tai juridisko palīdzību, ja tas ir pretrunā ar aizstāvamās personas interesēm, ar kuru vienošanās noslēgta agrāk.

(7) Aizstāvis nevar slēgt vienošanos par vairāku personu aizstāvēšanu vienā kriminālprocesā, ja starp šo personu aizstāvības interesēm pastāv pretrunas.

85.pants. Aizstāvja uzaicināšana

(1) Vienošanos ar aizstāvi slēdz persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai citas personas tās uzdevumā vai interesēs.

(2) Aizstāvja piedalīšanās obligātajos gadījumos vai pēc ieinteresētās personas lūguma vienošanos var slēgt institūcija, kurai uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana.

(3) Procesa virzītāji neslēdz vienošanos par aizstāvēšanu un nevar aicināt konkrētu advokātu par aizstāvi, bet nodrošina ieinteresēto personu ar nepieciešamo informāciju un dod tai iespēju izmantot sakaru līdzekļus aizstāvja uzaicināšanai.

(4) Aizstāvja piedalīšanās obligātajos gadījumos, ja ieinteresētā persona nav vienojusies ar aizstāvi, procesa virzītājs informē institūciju, kurai uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana, ka tai jānodrošina aizstāvis.

(5) Līdz aizstāvja uzaicināšanai likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītājs uzaicina advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

 

174.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

175.

Juridiskā komisija

Izteikt 85.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vienošanos ar aizstāvi slēdz persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai tās uzdevumā vai interesēs citas personas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 85.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Līdz vienošanās noslēgšanai ar aizstāvi likumā paredzētajos neatliekamajos gadījumos procesa virzītājs uzaicina advokātu aizstāvības nodrošināšanai atsevišķā procesuālā darbībā.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

80.pants. Aizstāvja uzaicināšana

(1) Vienošanos ar aizstāvi slēdz persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai tās uzdevumā vai interesēs citas personas.

(2) Gadījumos, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, vai pēc ieinteresētās personas lūguma vienošanos var slēgt institūcija, kurai uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana.

(3) Procesa virzītāji neslēdz vienošanos par aizstāvēšanu un nevar aicināt konkrētu advokātu par aizstāvi, bet nodrošina ieinteresēto personu ar nepieciešamo informāciju un dod tai iespēju izmantot sakaru līdzekļus aizstāvja uzaicināšanai.

(4) Gadījumos, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, bet ieinteresētā persona nav vienojusies ar aizstāvi, procesa virzītājs informē institūciju, kurai uzticēta tiesiskās palīdzības nodrošināšana, ka tai jānodrošina aizstāvis.

(5) Ja vēl nav noslēgta vienošanās noslēgšanai ar aizstāvi, likumā paredzētajos neatliekamajos gadījumos procesa virzītājs uzaicina advokātu nodrošināt aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā.


 

 

 

176.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar 85.1 pantu šādā redakcijā:

“85.1pants. Aizstāvis atsevišķā procesuālā darbībā (Neatliekamā aizstāvība)

(1) Advokāts pēc īpaša norīkojuma tiek uzaicināts nodrošināt aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā vai aizstāvis, kuram bija savlaicīgi paziņots, nav varējis ierasties šādu procesuālo darbību izdarīšanā:

1) liecību sniegšana sakarā ar aizturēšanu;

2) atzīšana par aizdomās turēto un aizdomās turētā pirmā nopratināšana;

3) ar drošības līdzekļa piemērošanu saistītu jautājumu izskatīšana pie izmeklēšanas tiesneša.

(2) Advokātu uzaicināšanu nodrošina procesa virzītājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Aizstāvības veikšana atsevišķā procesuālā darbībā neuzliek advokātam pienākumu uzņemties aizstāvību visā kriminālprocesā vai tā stadijā.”

 

Atbalstīt

 

81.pants. Aizstāvis atsevišķā procesuālā darbībā (neatliekamā aizstāvība)

(1) Advokāts pēc īpaša norīkojuma tiek uzaicināts nodrošināt aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā vai aizstāvis, kuram bija savlaicīgi paziņots, nav varējis ierasties šādu procesuālo darbību izdarīšanā:

1) liecību sniegšana sakarā ar aizturēšanu;

2) atzīšana par aizdomās turēto un aizdomās turētā pirmā nopratināšana;

3) ar drošības līdzekļa piemērošanu saistītu jautājumu izskatīšana pie izmeklēšanas tiesneša.

(2) Advokātu uzaicināšanu nodrošina procesa virzītājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Aizstāvības veikšana atsevišķā procesuālā darbībā neuzliek advokātam pienākumu uzņemties aizstāvību visā kriminālprocesā vai tā stadijā.

 

 

177.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar 85.2 pantu šādā redakcijā:

“85.2 pants. Aizstāvja tiesības un pienākumi, nodrošinot aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā

(1) Nodrošinot aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā, aizstāvim saistībā ar konkrēto procesuālo darbību ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kādas būtu aizstāvim, ja viņš piedalītos visā procesā.

(2) Aizstāvis gan pirms, gan pēc procesuālās darbības var tikties ar aizstāvamo personu, lai sagatavotos darbības veikšanai un apspriestu tās rezultātus.

(3) Aizstāvim ir tiesības arī pēc darbības pabeigšanas un neatkarīgi no aizstāvamās personas izmantot aizstāvim noteiktās tiesības sūdzību iesniegšanā par amatpersonu rīcību un lūgumu pieteikšanā, ja tas tieši izriet no veiktās darbības un atbilst ar aizstāvamo personu saskaņotajai aizstāvības pozīcijai.

(4) Aizstāvis aizturētajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, izmantojot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, sniedz tiesisko informāciju un ieteikumus, kas nepieciešami, lai izraudzītos apstākļiem atbilstošu aizstāvības pozīciju un to  īstenotu.

 

Atbalstīt

82.pants. Aizstāvja tiesības un pienākumi, nodrošinot aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā

(1) Nodrošinot aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā, aizstāvim saistībā ar konkrēto procesuālo darbību ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi būtu aizstāvim, ja viņš piedalītos visā procesā.

(2) Aizstāvis gan pirms, gan pēc procesuālās darbības var tikties ar aizstāvamo personu, lai sagatavotos darbības veikšanai un apspriestu tās rezultātus.

(3) Aizstāvim ir tiesības arī pēc darbības pabeigšanas un neatkarīgi no aizstāvamās personas izmantot aizstāvim noteiktās tiesības sūdzību iesniegšanā par amatpersonu rīcību un lūgumu pieteikšanā, ja tas tieši izriet no veiktās darbības un atbilst ar aizstāvamo personu saskaņotajai aizstāvības pozīcijai.

(4) Aizstāvis aizturētajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, izmantojot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, sniedz tiesisko informāciju un ieteikumus, kas nepieciešami, lai izraudzītos apstākļiem atbilstošu aizstāvības pozīciju un to  īstenotu.

86.pants. Aizstāvja piedalīšanās obligātie gadījumi

(1) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā:

1) ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai vai rīcībnespējīgai personai, vai  ierobežoti  pieskaitāmai  personai;

2) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu;

3) ja tas tiek turpināts sakarā ar pieteikumu par mirušas personas reabilitāciju;

4) ja tiesības uz aizstāvību ir personai, kura fizisku vai psihisku trūkumu dēļ pati nespēj pilnībā izmantot savas procesuālās tiesības;

5) ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības.

 (2) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā no brīža, kad tiek uzsāktas pārrunas ar apsūdzēto par vienošanās slēgšanu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos persona nevar atteikties no aizstāvja piedalīšanās, izņemot gadījumus, kad nepilngadīga persona kriminālprocesā par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu atsakās no aizstāvja ar likumiskā pārstāvja vai bērnu tiesību aizsardzības institūcijas piekrišanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

178.

 

 

 

 

 

 

 

179.

 

 

180.

 

 

 

181.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 86.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ja persona neprot valodu, kurā notiek kriminālprocess.”

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 86.panta trešajā daļā vārdus “un otrajā”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 86.panta trešajā daļā tekstu, sākot ar vārdiem “izņemot gadījumus...“.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 86.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

83.pants. Aizstāvja obligātā piedalīšanās

(1) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā:

1) ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai vai rīcībnespējīgai personai, vai  ierobežoti  pieskaitāmai  personai;

2) par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu;

3) ja tas tiek turpināts sakarā ar pieteikumu par mirušas personas reabilitāciju;

4) ja tiesības uz aizstāvību ir personai, kura fizisku vai psihisku trūkumu dēļ pati nespēj pilnībā izmantot savas procesuālās tiesības;

5) ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības.

 (2) Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā no brīža, kad tiek uzsāktas pārrunas ar apsūdzēto par vienošanās slēgšanu.

 

87.pants. Samaksa par aizstāvja palīdzību

(1) Samaksu par aizstāvja palīdzību saskaņā ar vienošanos nodrošina persona, kura aizstāvi uzaicinājusi un parakstījusi vienošanos.

(2) Ja vienošanos slēdz institūcija, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana, samaksas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

(3) Aizstāvim ir tiesības prasīt samaksas piedziņu.

 

 

 

 

 

 

 

182.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 87.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Samaksu par aizstāvības nodrošināšanu atsevišķā procesuālā  darbībā advokātam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā veic par juridiskās palīdzības sniegšanu atbildīgā iestāde no šiem mērķiem paredzētajiem valsts līdzekļiem.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

84.pants. Samaksa par aizstāvja palīdzību

(1) Samaksu par aizstāvja palīdzību saskaņā ar vienošanos nodrošina persona, kura aizstāvi uzaicinājusi un parakstījusi vienošanos.

(2) Ja vienošanos slēdz institūcija, kurai uzticēta juridiskās palīdzības nodrošināšana, samaksas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets.

(3) Samaksu par aizstāvības nodrošināšanu atsevišķā procesuālā  darbībā advokātam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā veic par juridiskās palīdzības sniegšanu atbildīgā iestāde no šiem mērķiem paredzētajiem valsts līdzekļiem.

(4) Aizstāvim ir tiesības prasīt samaksas piedziņu.

88.pants. Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību

(1) Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, apmaksājot advokāta darbu no valsts līdzekļiem, ir:

1) personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju to nodrošināt ar saviem līdzekļiem;

2) kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, bet persona nav vēlējusies aizstāvi.

(2) Lēmumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem pieņem izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā vai tiesa iztiesāšanā.

 

 

 

 

85.pants. Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību

(1) Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek segta no valsts līdzekļiem, ir:

1) personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem;

2) personai, kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi.

(2) Lēmumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem pieņem izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā vai tiesa iztiesāšanā.

 

89.pants. Aizstāvja tiesības

(1) Aizstāvim ir visas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā, taču viņš nevar savā vārdā pārsūdzēt:

1) prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem;

2) prokurora priekšrakstu par sodu;

3) tiesas nolēmumu, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā.

(2) Minētie ierobežojumi neattiecas uz aizstāvja obligātās piedalīšanās gadījumiem.

(3) Aizstāvim ir tiesības, kādu nav viņa aizstāvamajai personai:

1) aizstāvēt un pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušo personu;

2) pieprasīt personas aizstāvēšanai nepieciešamās ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām;

3) piedalīties aizstāvamās personas nopratināšanā procesa veidam un stadijai atbilstošā kārtībā;

4) kriminālprocesos ar aizstāvja obligāto piedalīšanos iepazīties ar visiem lietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas (kriminālvajāšanas uzsākšanas) brīža;

5) uzstāties tiesu debatēs;

6) iesniegt Augstākajai tiesai pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(4) Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs. Tikai aizstāvamā persona pati pārstāv sevi procesuālajās darbībās, kurās tiek pausts tās subjektīvais viedoklis, un proti:

1) attieksmes izteikšanā pret aizdomām vai apsūdzību;

2) liecību sniegšanā;

3) pēdējā vārdā.

(5) Aizstāvim ir tiesības bez īpašas procesa virzītāja atļaujas tikties ar aizturētu vai apcietinātu aizstāvamo personu konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez tikšanās reižu un ilguma ierobežojumiem.

 

 

183.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

184.

 

 

 

 

185.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

186.

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 89.panta piekto daļu beigās ar teikumu “Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka aizstāvis šīs tiesības izmanto ļaunprātīgi ar mērķi kavēt kriminālprocesu, izmeklēšanas tiesnesis pēc procesa virzītāja ierosinājuma vai tiesa var noteikt, ka tikšanās drīkst notikt tikai apstākļos, kas izslēgtu rakstisku materiālu vai priekšmetu nodošanu.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 89.panta piekto daļu ar vārdiem ar vārdiem “ja tas netiek veikts nolūkā panākt konkrētās procesuālās darbības novilcināšanu.“

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 89.pantu šādā redakcijā:

“(1) Aizstāvim kriminālprocesā kā patstāvīgam procesa dalībniekam ir tiesības, kādas paredzētas konkrētā  kriminālprocesa stadijā viņa klientam un papildus :

1/ satikties ar personu, kurai ir tiesības  uz aizstāvību, konfidencialitāti  nodrošinošos apstākļos un bez satikšanās skaita  ierobežojuma;

2/ pieprasīt personas aizstāvēšanai nepieciešamās ziņas no valsts, pašvaldību  institūcijām, komercstruktūrām, t.sk. par  personas veselības stāvokli un citas ar  ierobežotu  pieeju  noteiktās  ziņas ;

3/ pieaicināt tiesību uz aizstāvību  nodrošināšanai aizdomās turētajam, apsūdzētajam tulku ;

4/  iesniegt pierādījumus ;

5/  pieteikt noraidījumus ;

6/ pieteikt lūgumus ;

7/ piedalīties visās izmeklēšanas  darbībās, kas notiek pēc personas, kurai  ir  tiesības uz aizstāvību, un aizstāvja  lūguma  pamata ;

8/  iepazīties ar  lēmumu par  ekspertīzes  nozīmēšanu pirms tā nodošanas  ekspertam /ekspertu iestādei, lai varētu  sagatavot un iesniegt jautājumus, kas  uzdodami ekspertam ;

9/ iepazīties ar eksperta atzinumu tūlīt  pēc tā saņemšanas un piedalīties  paskaidrojumu sniegšanā par tajā  konstatēto;

10/ iepazīties ar izmeklēšanas darbību (apskates, kratīšanas, izņemšanas) protokoliem tūlīt pēc šo izmeklēšanas  darbību veikšanas, saņemt to kopijas un  piedalīties paskaidrojumu sniegšanā par tajos  konstatēto ;

11/ saņemt procesuālo dokumentu  kopijas  par personas procesuālo stāvokli  kriminālprocesā un citas likumā  noteiktos  procesuālos  dokumentus ;

12/ iesniegt sūdzības par procesa  virzītāja  rīcību un  nolēmumiem ;

13/ iepazīties ar visiem lietas materiāliem tūlīt pēc apsūdzības uzrādīšanas, izdarīt  izrakstus no tiem, saņemt nepieciešamo  lietas materiālu kopijas vai ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt vajadzīgos materiālus;

14/ iesniegt piezīmes par tiesas sēdes protokolu :

15/ uzstāties  tiesu  debatēs ;

16/ iesniegt  Augstākajā  tiesā  pieteikumu  par kriminālprocesa  atjaunošanu  sakarā  ar jaunatklātiem  apstākļiem.

(2) Aizstāvim, kurš piedalās  izmeklēšanas  darbībās, ir  tiesības :

1/ uzdot jautājumus personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, lieciniekiem, cietušajiem, civilprasītājiem, civilatbildētājiem un viņu pārstāvjiem, ekspertam, speciālistam ;

2/ iepazīties ar izmeklēšanas darbības  protokolu un izdarīt rakstiskas piezīmes   protokolā par pierakstu pareizību  un  pilnību ;

3/ nepieciešamības gadījumā sagatavot  un iesniegt izvērstas piezīmes izmeklēšanas  darbības protokolam pēc izmeklēšanas  darbības  pabeigšanas;

4/ prasīt, lai procesa virzītāja noraidītie jautājumi būtu ierakstīti  izmeklēšanas  darbību  protokolā.

(3) Aizstāvim, kurš piedalās kriminālprocesā, ja personai piemērots  drošības līdzeklis apcietinājums vai  mājas  arests, ir  tiesības :

1/ iepazīties ar lēmumu par personas  procesuālā statusa noteikšanu un saņemt  tā kopiju ;

2/ iepazīties ar lēmumu par drošības  līdzekļa piemērošanu un saņemt tā kopiju;

3/ iepazīties ar krimināllietas materiāliem par personas aizturēšanu, drošības līdzekļa  pielietošanu ;

4/ iepazīties ar  personas, kurai  ir  tiesības uz  aizstāvību, raksturojošiem  datiem  ;

5/ iepazīties ar  personas, kurai ir  tiesības  uz aizstāvību, nopratināšanas  protokoliem un saņemt to kopijas;

6/ iepazīties ar visiem izmeklēšanas  darbību protokoliem, kurās piedalījusies  persona, kam ir tiesības uz  aizstāvību, un saņemt  šo  protokolu  kopijas ;

7/ iepazīties ar lēmumiem par ekspertīzes  noteikšanu un saņemt to  kopijas ;

8/ iepazīties ar eksperta atzinumiem  un  saņemt  to kopijas ;

9/ ar procesa virzītāja piekrišanu  iepazīties ar citiem lietas materiāliem.

(4) Aizstāvja pienākums ir, izmantojot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, lietot visus likumā norādītos aizstāvības  līdzekļus  un paņēmienus, lai noskaidrotu personas, kurai  ir  tiesības  uz  aizstāvību, atbildību mīkstinošos apstākļus un sniegtu nepieciešamo juridisko palīdzību atbilstošajā  kriminālprocesa  stadijā.

(5) Par juridiskās palīdzības sniegšanu  kriminālprocesā nav atzīstama aizstāvja  nelikumīga darbība personas, kurai ir  tiesības uz aizstāvību, interesēs vai darbība šās personas nelikumīga  nodarījuma  veicināšanai.

(6) Aizstāvis nav tiesīgs izpaust ziņas, kas viņam darītas zināmas sakarā ar aizstāvības  veikšanu.

Juridiskā komisija

Izteikt 89.pantu šādā redakcijā:

“89.pants. Aizstāvja tiesības un pienākumi

(1) Aizstāvim ir visas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā, kā arī tiesības:

1) pieprasīt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un saņemt personas aizstāvēšanai nepieciešamās ziņas;

2) piedalīties aizstāvamās personas nopratināšanā procesa veidam un stadijai atbilstošā kārtībā, piedalīties citās izmeklēšanas darbībās, kas notiek pēc personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai aizstāvja lūguma pamata, kā arī piedalīties tajās izmeklēšanas darbībās, kurās aizstāvamā persona būtu tiesīga piedalīties, taču to nedara;

3) kriminālprocesos, šā likuma 86.panta pirmajā daļā minētajos obligātās aizstāvības gadījumos, iepazīties ar visiem lietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas (kriminālvajāšanas uzsākšanas) brīža un saņemt šo materiālu kopijas;

4) pēc izmeklēšanas pabeigšanas iepazīties ar krimināllietas materiāliem un ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos materiālus;

5) uzstāties tiesu debatēs;

6) iesniegt Augstākajā tiesā pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(2) Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs. Tikai aizstāvamā persona pati pārstāv sevi procesuālajās darbībās, kurās tiek pausts tās subjektīvais viedoklis, un proti:

1) attieksmes izteikšanā pret aizdomām vai apsūdzību;

2) liecību sniegšanā;

3) pēdējā vārdā.

(3) Aizstāvim ir tiesības bez īpašas procesa virzītāja atļaujas tikties ar aizturēto vai apcietināto aizstāvamo personu konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez tikšanās reižu un ilguma ierobežojumiem, nepieciešamības gadījumā pieaicinot tulku. Tādas tikšanās var notikt pilnvarotas amatpersonas vizuālās kontroles apstākļos, bet ārpus dzirdamības robežām.

(4) Ja ir konkrētas ziņas par faktiem, kas liecina, ka aizstāvis savas tiesības izmanto, lai novilcinātu kādu procesuālo darbību vai apzināti pārkāpj savas tiesības, izmeklēšanas tiesnesis pēc procesa virzītāja ierosinājuma vai tiesa var ierobežot tikšanās ilgumu vai paredzēt, ka tikšanās notiek apstākļos, kas izslēdz rakstveida materiālu vai citu priekšmetu nodošanu aizstāvamai personai. Par šāda lēmuma pieņemšanu paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(5) Aizstāvja pienākums ir izmantot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, kā arī visus likumā norādītos aizstāvības līdzekļus un paņēmienus, lai noskaidrotu kādi ir attaisnojoši un atbildību mīkstinoši apstākļi personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un sniegtu tai nepieciešamo juridisko palīdzību.

(6) Pārsūdzot prokurora nolēmumu par procesa pabeigšanu aizstāvis informē aizstāvamo personu.

(7) Aizstāvis bez aizstāvamās personas piekrišanas nav tiesīgs izpaust  ziņas, kas viņam darītas zināmas sakarā ar aizstāvības veikšanu.”

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 186.p.)

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 186.p.)

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 186.p.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

86.pants. Aizstāvja tiesības un pienākumi

(1) Aizstāvim ir visas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā, kā arī tiesības:

1) pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un saņemt personas aizstāvēšanai nepieciešamās ziņas;

2) piedalīties aizstāvamās personas nopratināšanā procesa veidam un stadijai atbilstošā kārtībā, piedalīties citās izmeklēšanas darbībās, par kuru veikšanu lūgumu pieteikusi persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vai aizstāvja lūguma pamata, kā arī piedalīties tajās izmeklēšanas darbībās, kurās aizstāvamā persona būtu tiesīga piedalīties, taču to nedara;

3) kriminālprocesos, šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētajos obligātās aizstāvības gadījumos, iepazīties ar visiem lietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas (kriminālvajāšanas uzsākšanas) brīža un saņemt šo materiālu kopijas;

4) pēc izmeklēšanas pabeigšanas iepazīties ar krimināllietas materiāliem un ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos materiālus;

5) uzstāties tiesas debatēs;

6) iesniegt Augstākajā tiesā pieteikumu par kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

(2) Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs. Tikai aizstāvamā persona pati pārstāv sevi procesuālajās darbībās, kurās tiek pausts tās subjektīvais viedoklis, un proti:

1) attieksmes izteikšanā pret aizdomām vai apsūdzību;

2) liecību sniegšanā;

3) pēdējā vārdā.

(3) Aizstāvim ir tiesības bez īpašas procesa virzītāja atļaujas tikties ar aizturēto vai apcietināto aizstāvamo personu konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez tikšanās reižu un ilguma ierobežojumiem, ja nepieciešams, pieaicinot tulku. Tādas tikšanās var notikt pilnvarotas amatpersonas vizuālās kontroles apstākļos, bet ārpus dzirdamības robežām.

(4) Ja ir konkrētas ziņas par faktiem, kas liecina, ka aizstāvis savas tiesības izmanto, lai novilcinātu kādu procesuālo darbību vai apzināti pārkāpj savas tiesības, izmeklēšanas tiesnesis pēc procesa virzītāja ierosinājuma vai tiesa var ierobežot tikšanās ilgumu vai paredzēt, ka tikšanās noris apstākļos, kas izslēdz rakstveida materiālu vai citu priekšmetu nodošanu aizstāvamai personai. Par šāda lēmuma pieņemšanu paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(5) Aizstāvja pienākums ir izmantot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, kā arī visus likumā norādītos aizstāvības līdzekļus un paņēmienus, lai noskaidrotu, kādi ir attaisnojoši un atbildību mīkstinoši apstākļi personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un sniegtu tai nepieciešamo juridisko palīdzību.

(6) Pārsūdzot prokurora nolēmumu par procesa pabeigšanu, aizstāvis informē aizstāvamo personu.

(7) Aizstāvis bez aizstāvamās personas piekrišanas nav tiesīgs izpaust  ziņas, kas viņam darītas zināmas sakarā ar aizstāvības veikšanu.

90.pants. Aizstāvja pienākumi

(1) Aizstāvja pienākums ir izmantot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, kā arī visus likumā norādītos aizstāvības līdzekļus un paņēmienus, lai noskaidrotu kādi ir attaisnojoši un atbildību mīkstinoši apstākļi personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un sniegtu tai nepieciešamo juridisko palīdzību.

(2) Nelikumīgu līdzekļu un paņēmienu izmantošana nav uzskatāma par aizstāvja pienākumu pildīšanu un nedod tiesības uz šajā likumā noteikto aizstāvja imunitāti.

(3) Pirms aizstāvības pienākumu pildīšanas uzsākšanas aizstāvja pienākums ir paziņot procesa virzītājam par aizstāvības uzņemšanos.

(4) Aizstāvis bez aizstāvamās personas atļaujas neizpauž informāciju, kuru tā viņam uzticējusi.

(5) Aizstāvis ievēro likumā noteikto procesuālo kārtību.

 

187.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 90.pantu.

 

Atbalstīt

 

91.pants. Apstākļi, kas izslēdz advokāta piedalīšanos kriminālprocesā.

(1) Advokāts nedrīkst uzņemties aizstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu un viņam jāinformē aizstāvamā persona par nepieciešamību atsaukt vienošanos, ja tāda jau ir noslēgta, ja:

1) šajā lietā viņš ir sniedzis vai sniedz juridisko palīdzību personai,  kuras intereses ir pretrunā ar tās personas interesēm, kura lūdz sniegt juridisko palīdzību šajā pašā lietā;

2) šīs personas intereses ir pretrunā ar citas aizstāvamās personas interesēm, par kuru vienošanās slēgta agrāk, citā administratīvā procesā, civilprocesā vai kriminālprocesā;

3) aizstāvamās personas intereses ir pretrunā ar aizstāvja vai personu, ar kuru viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai saista laulība vai kopīga saimniecība, interesēm;

4) aizstāvis agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas pilnvarota veikt kriminālprocesu;

5) konkrētā kriminālprocesa reģistrā ir ierakstīta amatpersona, ar kuru advokātam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai viņus saista laulība vai kopīga saimniecība;

6) aizstāvis šajā procesā ir liecinieks vai cietušais.

(2) Ja advokāts turpina darboties interešu konflikta situācijā, kriminālprocesā iesaistīta persona var izteikt advokātam noraidījumu, kuru izlemj procesa virzītājs.

 

188.

 

 

 

 

 

 

189.

 

 

 

 

 

 

 

190.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 91.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“91.pants. Apstākļi, kas liedz advokātam piedalīties kriminālprocesā”

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 91.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) šajā lietā sniedzis vai sniedz juridisku palīdzību personai, kuras intereses ir pretrunā ar tās personas interesēm, kura lūdz sniegt juridisku palīdzību šajā pašā lietā “.

Juridiskā komisija

Izteikt 91.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) šīs personas intereses ir pretrunā ar citas personas interesēm, ar kuru vienošanās slēgta agrāk, citā administratīvā procesā, civilprocesā vai kriminālprocesā;”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

87.pants. Apstākļi, kas liedz advokātam piedalīties kriminālprocesā

(1) Advokāts nedrīkst uzņemties aizstāvību vai juridiskās palīdzības sniegšanu un viņam jāinformē aizstāvamā persona par nepieciešamību atsaukt vienošanos, ja tāda jau ir noslēgta, ja:

1) šajā lietā viņš ir sniedzis vai sniedz juridisko palīdzību personai,  kuras intereses ir pretrunā ar tās personas interesēm, kura lūdz sniegt juridisko palīdzību šajā pašā lietā;

2) šīs personas intereses ir pretrunā ar citas personas interesēm, ar kuru vienošanās slēgta agrāk, citā administratīvajā procesā, civilprocesā vai kriminālprocesā;

3) aizstāvamās personas intereses ir pretrunā ar advokāta vai to personu interesēm, ar kurām viņam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kurām viņu saista laulība vai kopīga saimniecība;

4) advokāts agrāk šajā procesā bijis amatpersona, kas pilnvarota veikt kriminālprocesu;

5) konkrētā kriminālprocesa reģistrā ir ierakstīta amatpersona, ar kuru advokātam ir radniecības attiecības līdz trešajai pakāpei, svainība līdz otrajai pakāpei vai ar kuru viņu saista laulība vai kopīga saimniecība;

6) advokāts šajā procesā ir liecinieks vai cietušais.

(2) Ja advokāts turpina darboties interešu konflikta situācijā, kriminālprocesā iesaistīta persona var izteikt advokātam noraidījumu, kuru izlemj procesa virzītājs.

92.pants. Atteikšanās  no  aizstāvja

(1)  Personai, kurai&nb sp; ir  tiesības  uz  aizstāvību, ir  tiesības  atteikties  no  aizstāvja. Tāda  atteikšanās  pieļaujama  tikai  pēc  pašas  personas  iniciatīvas. Atteikšanās  no  aizstāvja  nav  šķērslis tam, lai  kriminālprocesā piedalītos valsts  apsūdzētājs  un  citas  personas aizstāvis.

(2) Atteikšanās  no  aizstāvja nav saistoša  procesa  virzītājam, ja  no  aizstāvja  atsakās: 

1) nepilngadīga  persona;

2) persona, kura  fizisku  vai  psihisku  trūkumu  dēļ  pati  nespēj  pilnībā izmantot  savas  procesuālās  tiesības;

3)  persona, kura  ir  analfabēts  vai  ar  tik  zemu  izglītības  līmeni, ka tā nevar pilnībā  izmantot  savas  procesuālās  tiesības;

4) persona, kura  neprot  valodu, kādā  notiek  kriminālprocess.

 

191.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

192.

 

193.

Juridiskā komisija

Papildināt 92.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, atteikšanās no aizstāvja fiksējama procesuālās darbības protokolā. Personai ar parakstu nepārprotami ir jāapliecina, ka atteikšanās no aizstāvja ir notikusi labprātīgi un pēc personas pašas iniciatīvas. Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bija izteikusi lūgumu par aizstāvja piedalīšanos, atteikšanās no aizstāvja var notikt vienīgi aizstāvja klātbūtnē.“

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 92.panta otrās daļas 4.punktu.

Juridiskā komisija

Izteikt 92.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Atteikšanās  no  aizstāvja nav saistoša  procesa  virzītājam, ja  no  aizstāvja  atsakās šā likuma 86.panta pirmajā daļā minētās personas.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

88.pants. Atteikšanās  no  aizstāvja

(1)  Persona, kurai  ir  tiesības  uz  aizstāvību, ir  tiesīga  atteikties  no  aizstāvja. Tāda  atteikšanās  pieļaujama  tikai  pēc  pašas  personas  iniciatīvas. Atteikšanās  no  aizstāvja  nav  šķērslis tam, lai  kriminālprocesā piedalītos valsts  apsūdzētājs  un  citas  personas aizstāvis.

(2) Ja personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, attsakās no aizstāvja, tas  fiksējams procesuālās darbības protokolā. Personai ar parakstu nepārprotami ir jāapliecina, ka atteikšanās no aizstāvja ir notikusi labprātīgi un pēc personas pašas iniciatīvas. Ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bija izteikusi lūgumu par aizstāvja piedalīšanos, atteikšanās no aizstāvja var notikt vienīgi aizstāvja klātbūtnē.

(3) Atteikšanās  no  aizstāvja nav saistoša  procesa  virzītājam, ja  no  aizstāvja  atsakās šā likuma 83.panta pirmajā daļā minētās personas.

93.pants. Nepilngadīgā pārstāvis

(1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas nepilngadīgās personas tiesības un intereses, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kriminālprocesā atļauj piedalīties tās pārstāvim.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) viens no likumiskajiem pārstāvjiem;

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) nepilngadīgā aizbildnis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

5) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var izteikt arī rezolūcijas formā. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepilngadīgā intereses.

(4) Pārstāvim atļauj piedalīties kriminālprocesā no brīža, kad nepilngadīgais ieguvis tiesības uz aizstāvību un pieņemts lēmums par viņa pārstāvja piedalīšanos.

(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā. Ja šajā laikā nav iespējams izvēlēties kādu no šā panta otrās daļas 1. — 3.punktā minētajām personām, tiek uzaicināts bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, kad pārstāvamais sasniedz pilngadību.

 

 

 

194.

 

 

195.

 

 

 

 

 

 

196.

 

 

 

 

 

 

197.

 

 

198.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

199.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 93.panta pirmajā daļā vārdu “atļauj” ar vārdu “var”.

Juridiskā komisija

Papildināt 93.panta otrās daļas 1.punktu ar vārdiem iekavās “(māte, tēvs, aizbildnis, aizgādnis)”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 93.panta otras daļas 3.punktu.

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 93.panta trešajā daļā vārdus “ko var sastādīt rezolūcijas formā”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 93.panta trešajā daļā vārdus “ko var izteikt arī rezolūcijas formā.” ar vārdiem “ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā”.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 93.panta piektajā daļā skaitļus “1.-3.” ar skaitļiem un vārdu “1.un 2.”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

89.pants. Nepilngadīgā pārstāvis

(1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas nepilngadīgās personas tiesības un intereses, kurai ir tiesības uz aizstāvību, kriminālprocesā var piedalīties tās pārstāvis.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) viens no likumiskajiem pārstāvjiem (māte, tēvs, aizbildnis, aizgādnis);

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepilngadīgā intereses.

(4) Pārstāvim atļauj piedalīties kriminālprocesā no brīža, kad nepilngadīgais ieguvis tiesības uz aizstāvību un pieņemts lēmums par viņa pārstāvja piedalīšanos.

(5) Lēmums jāpieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā. Ja šajā laikā nav iespējams izvēlēties kādu no šā panta otrās daļas 1.un 2.punktā minētajām personām, tiek uzaicināts bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, kad pārstāvamais sasniedz pilngadību.

94.pants. Nepilngadīgās personas pārstāvja tiesības aizstāvības realizēšana

(1) Tādas nepilngadīgās personas pārstāvis, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesīgs:

1) zināt, kāds ir pārstāvamā procesuālais statuss un tiesības, šajā nolūkā saņemt lēmumu norakstus, kas nosaka pārstāvamā statusu, un informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;

4) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālus, ja nepilngadīgais atrodas apcietinājumā;

5) iesniegt noslēguma pieteikumus;

6) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

7) piedalīties slēgtos tiesas procesos;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumiem tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

9) pārsūdzēt tiesas nolēmumus tādā pašā kārtībā un apjomā, kā pašam pārstāvamajam;

10) uzaicināt aizstāvi aizstāvības tiesību realizācijai.

(2) Ar procesa virzītāju piekrišanu pārstāvis var piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar pārstāvamo.

 

 

200.

 

 

 

201.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

202.

 

 

 

 

 

 

203.

 

 

 

 

 

204.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 94.panta pirmajā daļā vārdu “Tādas” un pārcelt vārdu “pārstāvis” pirms vārdiem “ir tiesīgs’.

Juridiskā komisija

Izteikt 94.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) zināt, kāds ir pārstāvamā procesuālais statuss un tiesības;

2) saņemt lēmumu kopiju, kas nosaka pārstāvamā statusu, un informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;”;

94.panta 2.-10.punktu attiecīgi uzskatīt  par 3.-11.punktu.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 94.panta pirmās daļas 4.punktā vārdu “materiālus” ar vārdiem “materiālu kopijas”.

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 94.panta pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

“10) aicināt aizstāvi vai lūgt to aicināt procesa virzītājam aizstāvības tiesību realizācijai”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Aizstāt 94.panta otrajā daļā vārdus “procesuālajās darbībās kopā ar pārstāvamo” ar vārdiem “tajās procesuālajās darbībās, kurās piedalās pārstāvamais”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

90.pants. Nepilngadīgās personas pārstāvja tiesības aizstāvības realizēšanā

(1) Ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai personai, tās pārstāvis ir tiesīgs:

1) zināt, kāds ir pārstāvamā procesuālais statuss un tiesības;

2) saņemt pārstāvamā statusu noteicošo lēmumu kopiju un informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

3) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

4) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā pašam pārstāvamajam;

5) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālu kopijas, ja nepilngadīgais atrodas apcietinājumā;

6) iesniegt noslēguma pieteikumus;

7) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

8) piedalīties slēgtos tiesas procesos;

9) iepazīties ar tiesas nolēmumiem tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

10) pārsūdzēt tiesas nolēmumus tādā pašā kārtībā un apjomā, kā pašam pārstāvamajam;

11) uzaicināt aizstāvi aizstāvības tiesību realizācijai.

(2) Ar procesa virzītāju piekrišanu pārstāvis var piedalīties tajās procesuālajās darbībās, kurās piedalās pārstāvamais.

95.pants. Pārstāvis kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu   noteikšanu

(1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas personas tiesības un intereses, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, kriminālprocesā var atļaut piedalīties tās pārstāvim.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) aizgādnis, ja tāds ir iecelts;

2) laulātais;

3) viens no likumiskajiem pārstāvjiem, ja persona ir nepilngadīga;

4) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, dēls vai meita vai cits tuvs radinieks, ja persona dzīvo kopā ar viņu un viņš par to rūpējas.

(3) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var izteikt arī rezolūcijas formā. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepieskaitāmās personas intereses.

(4) Kriminālprocesā var atļaut piedalīties arī tādas personas pārstāvim, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet ir uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, jo persona saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

(5) Pārstāvim atļauj piedalīties kriminālprocesā no brīža, kad uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un pieņemts lēmums par pārstāvja piedalīšanos.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, ja process tiek turpināts vispārējā kārtībā.

 

 

 

 

205.

 

 

 

206.

 

 

207.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

208.

 

 

209.

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 95.panta pirmajā un ceturtajā daļā vārdu “atļaut”;

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 95.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “ja tāds ir iecelts”.

Juridiskā komisija

Izteikt 95.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par pārstāvi var būt:

1) aizgādnis;

2) laulātais;

3) māte, tēvs vai aizbildnis;

4) viens no vecvecākiem vai pilngadīgs -  brālis vai māsa, dēls vai meita vai cits tuvs radinieks, ja persona dzīvo kopā ar viņu un viņš par to rūpējas;

5) ārstniecības iestādes, kurā persona ārstējas, pārstāvis;

6) bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvis.”

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 95.panta trešajā daļā. vārdus “ko var sastādīt arī rezolūcijas formā”.

Juridiskā komisija

Izteikt 95.panta trešajā daļā vārdus “ko var izteikt arī rezolūcijas formā” precīzākā redakcijā: “ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

91.pants. Pārstāvis kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu   noteikšanu

(1) Lai pilnvērtīgi nodrošinātu tādas personas tiesības un intereses, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, kriminālprocesā var piedalīties tās pārstāvis.

(2) Par pārstāvi var būt:

1) aizgādnis;

2) laulātais;

3) māte, tēvs vai aizbildnis;

4) viens no vecvecākiem, pilngadīgie – brālis vai māsa, dēls vai meita vai cits tuvs radinieks, ja persona dzīvo kopā ar viņu un viņš par to rūpējas;

5) pārstāvis no ārstniecības iestādes, kurā persona ārstējas;

6) bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvis. (3) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā. Izlemjot šo jautājumu, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt nepieskaitāmās personas intereses.

(4) Kriminālprocesā var piedalīties arī tādas personas pārstāvis, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet ir uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, jo persona saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

(5) Pārstāvim atļauj piedalīties kriminālprocesā no brīža, kad uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un pieņemts lēmums par pārstāvja piedalīšanos.

(6) Pārstāvis izbeidz savu līdzdalību kriminālprocesā, ja process tiek turpināts vispārējā kārtībā.

96.pants. Pārstāvja tiesības procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu   noteikšanu

(1) Tādas personas pārstāvim, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, ir tiesības:

1) saņemt informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

4) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālus;

5) iesniegt noslēguma pieteikumus;

6) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

7) piedalīties slēgtos tiesas procesos;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumiem un tos pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā aizstāvim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir arī tādas personas pārstāvim, kura saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

 

 

210.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

211.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 96.panta pirmajā daļā vārdu “Tādas” un pārcelt vārdu “pārstāvis” pirms vārdiem “ir tiesīgs’.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 96.panta pirmās daļas 4.punktā vārdu “materiālus” ar vārdiem “materiālu kopijas”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

92.pants. Pārstāvja tiesības procesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu   noteikšanu

(1) Personas, kura noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, pārstāvim ir tiesības:

1) saņemt informāciju par savām un pārstāvamā tiesībām;

2) iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumus tajā ierakstītajām amatpersonām;

3) iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem, pieteikt lūgumus tādā pašā kārtībā kā aizstāvim;

4) saņemt tiesai iesniedzamās krimināllietas materiālu kopijas;

5) iesniegt noslēguma pieteikumus;

6) saņemt informāciju par krimināllietas izskatīšanas laiku un vietu jebkuras instances tiesā;

7) piedalīties slēgtos tiesas procesos;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumiem un tos pārsūdzēt tādā pašā kārtībā kā aizstāvim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir arī tādas personas pārstāvim, kura saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

 

 

 

212.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt likumprojektu ar 96.1  un 96.2 pantu šādā redakcijā:

“96.1pants. Juridiskās personas, pārstāvis procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu

(1) Lai nodrošinātu juridiskās personas tiesības un intereses procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemeŗošanu juridiskajai personai sakarā ar tās interesēs izdarītu fiziskās personas noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocesā var piedalīties juridiskās personas pārstāvis.

(2) Par juridiskās personas pārstāvi var būt:

1) fiziska persona saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās personas darbību regulējošajos dokumentos;

2) fiziskā persona uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.

(3) Par juridiskās personas pārstāvi nevar būt persona, kura konkrētajā kriminālprocesā ir liecinieks vai cietušais vai kuras pašas vai radinieku personīgās intereses ir pretrunā ar pārstavamās juridiskās personas inetersēm.

(4) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

96.2 pants. Juridiskās personas pārstāvja tiesības procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu

(1) Juridiskās personas pārstāvim ir tādas pašas tiesības un procesuālie pienākumi kā apsūdzētajam.

(2) Juridiskās personas pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var aicināt advokātu. Advokāta darba samaksu nodrošina juridiskā persona.”

 

 

Atbalstīt

93.pants. Juridiskās personas pārstāvis procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu

(1) Lai nodrošinātu juridiskās personas tiesības un intereses procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai sakarā ar tās interesēs izdarītu fiziskās personas noziedzīgu nodarījumu, kriminālprocesā var piedalīties juridiskās personas pārstāvis.

(2) Par juridiskās personas pārstāvi var būt:

1) fiziskā persona saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās personas darbību regulējošajos dokumentos;

2) fiziskā persona uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.

(3) Par juridiskās personas pārstāvi nevar būt persona, kura konkrētajā kriminālprocesā ir liecinieks vai cietušais vai kuras pašas vai radinieku personiskās intereses ir pretrunā ar pārstāvamās juridiskās personas interesēm.

(4) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties vai viņu nomaina ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

94.pants. Juridiskās personas pārstāvja tiesības procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu

(1) Juridiskās personas pārstāvim ir tādas pašas tiesības un procesuālie pienākumi kā apsūdzētajam.

(2) Juridiskās personas pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var uzaicināt advokātu. Advokāta darba samaksu nodrošina juridiskā persona.

6.nodaļa. Cietušais un viņa pārstāvība

 

 

 

6.nodaļa. Cietušais un viņa pārstāvība

97.pants. Personas, kuras var būt par cietušo

(1) Cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

(2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

(3) Ja persona noziedzīga nodarījuma rezultātā mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušā laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

213.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 97.panta trešājā daļā vārdu “pārdzīvojušā” ar vārdu “pārdzīvojušais”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

95.pants. Personas, kuras var būt par cietušo

(1) Cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

(2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

(3) Ja persona noziedzīga nodarījuma rezultātā mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušais laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks.


 

98.pants. Atzīšana par cietušo

(1) Personu par cietušo atzīst procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu lēmumu, ko var izteikt arī rezolūcijas formā.

(2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā.

(3) Personu par cietušo var atzīt tikai ar tās rakstveida piekrišanu.

 

214.

 

 

215.

 

 

 

 

216.

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 98.panta pirmajā daļā vārdus “ko var noformēt rezolūcijas formā”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 98.pantā vārdus “ko var izteikt arī rezolūcijas formā” ar vārdiem “ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 98.panta trešajā daļā vārdu “tās” ar vārdiem “pašas vai tās pārstāvja”.

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

96.pants. Atzīšana par cietušo

(1) Personu par cietušo atzīst procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā.

(3) Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas vai tās pārstāvja rakstveida piekrišanu.

99.pants. Cietušā tiesību vispārējie principi

(1) Cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka šā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai.

(2) Visas šā likuma 100., 101., 102. un 103.pantā minētās tiesības cietušais var realizēt tikai tajā kriminālprocesa daļā, kura tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums.

(3) Visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību.

(4) Cietušais –– fiziskā persona savas tiesības var realizēt pats vai ar pārstāvja starpniecību.

(5) Cietušā –– juridiskās personas tiesības realizē tās pārstāvis.

(6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību realizācijas nodrošināšanai var uzaicināt šā likuma 84.panta otrajā daļā minēto personu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(7) Cietušais savas tiesības realizē brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi.

(8) Cietušais visās procesa stadijās un visos tā veidos var izlīgt ar personu, kura nodarījusi viņam kaitējumu. Likumā paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

217.

 

 

 

 

 

 

 

 

218.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 99.pantu ar jaunu devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Cietušo bez viņa piekrišanas nedrīkst fotografēt, uzņemt video vai citādā veidā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēt procesuālās darbības izdarīšanas laikā nolūkā izmantot iegūtos materiālus plašsaziņas līdzekļos”.

Juridiskā komisija

Papildināt 99.pantu ar jaunu devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Bez cietušā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 218.p.)

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

97.pants. Cietušā tiesību vispārīgie principi

(1) Cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka šā kaitējuma apmēru un izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai.

(2) Visas šā likuma 98., 99., 100. un 101.pantā minētās tiesības cietušais var īstenot tikai tajā kriminālprocesa daļā, kura tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums.

(3) Visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību.

(4) Cietušais –– fiziskā persona savas tiesības var īstenot pats vai ar pārstāvja starpniecību.

(5) Cietušā –– juridiskās personas tiesības īsteno tās pārstāvis.

(6) Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību īstenošanas nodrošināšanai var uzaicināt šā likuma 79.panta otrajā daļā minēto personu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(7) Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi.

(8) Cietušais visās procesa stadijās un visos tā veidos var izlīgt ar personu, kura nodarījusi viņam kaitējumu. Likumā paredzētajos gadījumos izlīgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai.

(9) Bez cietušā piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaz iņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

100.pants. Cietušā tiesības pirmstiesas kriminālprocesā

Cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tiesības:

1) ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumu tajā ierakstītajām amatpersonām;

2) neliecināt pret sevi un savas ģimenes locekļiem;

3) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu;

4) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma;

5) pieteikt lūgumus;

6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

7) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā;

8) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums;

9) procesa virzītāja –– prokurora noteiktajā saprātīgā termiņā iepazīties ar krimināllietas materiāliem un pieteikt noslēguma lūgumus;

10) pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).

 

 

 

 

219.

 

 

 

220.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

221.

 

 

 

222.

 

 

223.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 100.panta 1.punktā pirms vārda “dienu” ar vārdu “darba”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 100.panta 2.punktā vārdus “savas ģimenes locekļiem” ar vārdiem “sev tuviem radiniekiem”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 100.panta 9.punktā vārdus “pieteikt noslēguma lūgumus” ar vārdiem “iesniegt noslēguma pieteikumus”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 100.panta 10.punktu.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 100.pantu ar otro daļu šādā redakcijā (attiecīgi izslēgt 111.panta (3) daļu):

“(2) Aptaujā un nopratināšanā cietušajam ir arī visas liecinieka tiesības un pienākumi.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

98.pants. Cietušā tiesības pirmstiesas kriminālprocesā

Cietušajam pirmstiesas kriminālprocesā ir tiesības:

1) ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas iepazīties ar kriminālprocesa reģistru un pieteikt noraidījumu tajā ierakstītajām amatpersonām;

2) neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem;

3) iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas darbību veikšanu;

4) iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pirms tā nodošanas izpildei un iesniegt pieteikumu par tā grozīšanu, ja ekspertīze tiek izdarīta pēc viņa paša pieteikuma;

5) pieteikt lūgumus;

6) likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzības par kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;

7) likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā pārsūdzēt procesuālos lēmumus pirmstiesas kriminālprocesā;

8) pēc izmeklēšanas pabeigšanas saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums;

9) procesa virzītāja –– prokurora noteiktajā saprātīgā termiņā iepazīties ar krimināllietas materiāliem un iesniegt noslēguma pieteikumus;

10) pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).

(2) Aptaujā un nopratināšanā cietušajam ir arī visas liecinieka tiesības un pienākumi.


 

101.pants. Cietušā tiesības pirmās instances tiesā

Pirmās instances tiesā cietušajam ir tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;

2) pieteikt noraidījumu tiesai vai kādam atsevišķam tiesnesim;

3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;

5) piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;

6) pieteikt noraidījumu apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

7) pieteikt lūgumus;

8) uzstāties tiesu debatēs;

9) iepazīties ar tiesas nolēmumu un sēdes protokolu;

10) pārsūdzēt tiesas nolēmumus likumā noteiktajā kārtībā.

 

224.

 

 

 

 

 

 

225.

 

 

 

 

 

 

226.

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Apvienot 101.panta 2. un 6.punktu.

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 101.pantu ar jaunu 4.punktu  šādā redakcijā:

“4) juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt pārstāvi” (procesuālā  līdztiesība).

panta 4.-10.pkt. uzskatīt  par  5.-11.pkt.

Juridiskā komisija

Papildināt 101.panta 5.punktu pēc vārda “katra” ar vārdiem “tiesā pārbaudāma”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

99.pants. Cietušā tiesības pirmās instances tiesā

Pirmās instances tiesā cietušajam ir tiesības:

1) savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku;

2) pieteikt noraidījumu tiesai vai kādam atsevišķam tiesnesim, apsūdzības uzturētājam un ekspertam;

3) pašam piedalīties krimināllietas izskatīšanā;

4) izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu;

5) piedalīties katra tiesā pārbaudāma pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē;

6) pieteikt lūgumus;

7) uzstāties tiesas debatēs;

8) iepazīties ar tiesas nolēmumu un sēdes protokolu;

9) pārsūdzēt tiesas nolēmumus likumā noteiktajā kārtībā.

102.pants. Cietušā tiesības apelācijas instances tiesā

(1) Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs pirmās instances tiesā paziņo cietušajam par saņemtajām apelācijas sūdzībām un laiku, kad ar tām var iepazīties tiesā, bet procesa virzītājs apelācijas instances tiesā –– par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Tiesas sēdē cietušajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt.

(3) Cietušajam ir tiesības tiesas noteiktajā dienā iepazīties ar apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

 

 

227.

 

 

 

 

 

 

228.

 

 

 

 

 

 

 

 

229.

 

 

230.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 102.panta pirmajā daļā vārdus “paziņo cietušajam par saņemtajām apelācijas sūdzībām un laiku, kad ar tām var iepazīties tiesā” ar vārdiem “nosūta cietušajam saņemtās apelācijas sūdzības kopiju”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 102.panta pirmajā daļā vārdus “paziņo cietušajam par saņemtajām apelācijas sūdzībām un laiku, kad ar tām var iepazīties tiesā, bet procesa virzītājs apelācijas instances tiesā ––“ ar vārdiem “nosūta cietušajam saņemto apelācijas sūdzību kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Aizstāt 102.panta trešajā daļā vārdus “iepazīties ar” ar vārdu “saņemt”.

Juridiskā komisija

Papildināt 102.panta trešajā daļā pēc vārdiem “ir tiesības” ar vārdiem “iepazīties ar tiesas sēdes protokolu,”.

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 228.p.)

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

100.pants. Cietušā tiesības apelācijas instances tiesā

(1) Ja pirmās instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs nosūta cietušajam saņemto apelācijas sūdzību kopijas, bet apelācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Tiesas sēdē cietušajam ir tādas pašas tiesības kā pirmās instances tiesā, kā arī tiesības uzturēt un pamatot savu sūdzību vai to atsaukt.

(3) Cietušajam ir tiesības iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, tiesas noteiktajā dienā saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu un iesniegt kasācijas sūdzību.

103.pants. Cietušā tiesības kasācijas instances tiesā

(1) Ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs apelācijas instances tiesā paziņo cietušajam par saņemtajām kasācijas sūdzībām un laiku, kad ar tām var iepazīties tiesā, bet procesa virzītājs kasācijas instances tiesā –– par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Ja kasācijas instancē sūdzība tiek izskatīta rakstiskā procesā, cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai kādam tiesnesim no tiesas sastāva;

2) iesniegt rakstiskus iebildumus par citu personu iesniegtajām sūdzībām;

3) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutiskā procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

(3) Izskatot lietu mutvārdos notiekošā procesā atklātā tiesas sēdē, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumus, uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu viņam dotajai atļaujai piedalīties kasācijas instances tiesā.

 

 

231.

 

 

 

 

 

 

232.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 103.panta pirmajā daļā vārdus “paziņo cietušajam par saņemtajām apelācijas sūdzībām un laiku, kad ar tām var iepazīties tiesā” ar vārdiem “nosūta cietušajam saņemtās apelācijas sūdzības kopiju”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 103.panta pirmajā daļā vārdus “paziņo cietušajam par saņemtajām apelācijas sūdzībām un laiku, kad ar tām var iepazīties tiesā, bet procesa virzītājs kasācijas instances tiesā –– ” ar vārdiem “nosūta cietušajam saņemto kasācijas sūdzību kopijas, bet kasācijas instances tiesa paziņo ”.

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk.232.p.)

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

101.pants. Cietušā tiesības kasācijas instances tiesā

(1) Ja apelācijas instances tiesas nolēmums pārsūdzēts daļā par to noziedzīgu nodarījumu, ar kuru cietušajam nodarīts kaitējums, procesa virzītājs apelācijas instances tiesā nosūta cietušajam saņemto kasācijas sūdzību kopijas, bet kasācijas instances tiesa paziņo par sūdzību izskatīšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Ja kasācijas instances tiesā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, cietušajam ir tiesības:

1) pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai kādam tiesnesim no tiesas sastāva;

2) iesniegt rakstveida iebildumus par citu personu sūdzībām;

3) pieteikt motivētu lūgumu par sūdzības izskatīšanu mutiskā procesā atklātā tiesas sēdē viņa klātbūtnē.

(3) Izskatot lietu mutvārdos notiekošā procesā atklātā tiesas sēdē, cietušajam ir tiesības pieteikt noraidījumus, uzturēt vai atsaukt savu sūdzību un izteikt viedokli par citām sūdzībām, kas bijušas par pamatu viņam dotajai atļaujai piedalīties kasācijas instances tiesā.

104.pants. Cietušais privātas apsūdzības lietā

(1) Persona, kurai kaitējums nodarīts Krimināllikuma 130.panta pirmajā daļā, 156., 157. un 158.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma rezultātā, iesniedz sūdzību rajona (pilsētas) tiesā pēc savas dzīvesvietas un tiek atzīta par cietušo ar tiesneša lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

(2) Cietušā pienākums privātās apsūdzības lietā ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā cietušais piesaka tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu un par vajadzīgo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.

(3) Izskatot lietu tiesā, cietušajam ir šā likuma 100., 101. un 102.pantā noteiktās tiesības.

 

233.

Juridiskā komisija

Aizstāt 104.panta pirmajā daļā vārdus “130.panta pirmajā daļā” ar vārdiem “130.panta (izņemot, ja tas saistīts ar vardarbību ģimenē),”

 

Atbalstīt

102.pants. Cietušais privātās apsūdzības lietā

(1) Persona, kurai kaitējums nodarīts Krimināllikuma 130. pantā (izņemot ar ar vardarbību ģimenē saistītus gadījumus), 156., 157. un 158.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma rezultātā, iesniedz sūdzību rajona (pilsētas) tiesai pēc savas dzīvesvietas un tiek atzīta par cietušo ar tiesneša lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

(2) Cietušā pienākums privātās apsūdzības lietā ir pierādīt sūdzībā izteikto apsūdzību. Šajā nolūkā cietušais piesaka tiesnesim lūgumu par personu izsaukšanu uz tiesu un par vajadzīgo materiālu pieprasīšanu, ja tam nepieciešamas valsts amatpersonas pilnvaras.

(3) Izskatot lietu tiesā, cietušajam ir šā likuma 99., 100. un 101.pantā noteiktās tiesības.

105.pants. Cietušā pienākumi

(1) Uz cietušo pilnā apjomā attiecas kriminālprocesuālais pienākums.

(2) Cietušajam jāievēro kriminālprocesam noteiktā kārtība.

(3) Cietušajam ir pienākums ierasties kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā.

(4) Cietušajam nav pienākuma izmantot savas procesuālās tiesības, un viņu nevar aicināt vai pakļaut piespiedu atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā.

 

 

234.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 105.panta pirmo un otro daļu.

 

 

Atbalstīt

103.pants. Cietušā pienākumi

(1) Cietušajam ir pienākums ierasties kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā.

(2) Cietušajam nav pienākuma izmantot savas procesuālās tiesības un viņu nevar aicināt vai pakļaut piespiedu atvešanai, ja viņš netiek aicināts sakarā ar nepieciešamību piedalīties izmeklēšanas darbībā.

106.pants. Personas, kuras var būt cietušā –– fiziskās personas pārstāvis

(1) Cietušo –– pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona uz cietušā pilnvarojuma pamata.

(2) Ja kaitējums nodarīts nepilngadīgai personai, cietušo pārstāv:

1) viens no viņa likumiskajiem pārstāvjiem;

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) nepilngadīgā aizbildnis;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

5) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Ja kaitējums nodarīts personai, kura atzīta par rīcībnespējīgu, cietušo pārstāv tās aizgādnis vai kāda no šā panta otrajā daļā minētajām personām.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos visas cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim, un cietušais patstāvīgi tās realizēt nevar.

(5) Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai šā panta otrajā daļā minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja pieaicināšanu. Šādos gadījumos advokāta darbu apmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta.

(6) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var izteikt arī rezolūcijas formā.

(7) Izlemjot jautājumu par atļauju piedalīties kriminālprocesā par nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvi, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā intereses.

 

 

 

 

 

 

 

235.

 

 

 

 

 

 

 

236.

 

 

 

237.

 

 

238.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

239.

 

 

 

 

 

 

 

 

240.

 

 

241.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) māte, tēvs vai aizbildnis;” un izslēgt 3.punktu.

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 106.panta ceturto daļu beigās ar vārdiem “izņemot nepilngadīgā tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli”.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 106.panta piekto daļu ar vārdu “līdzekļiem”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 106.p antu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā - pilngadīgas trūcīgas personas pārstāvja – advokāta pieaicināšanu, ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta personas tiesību un interešu aizsardzība;”;

106.p. 6.,7. daļas attiecīgi uzskatīt par  7.,8.d.

 

Juridiskā komisija

Papildināt 106.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Izņēmuma gadījumā procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā - pilngadīgas trūcīgas personas pārstāvja – advokāta pieaicināšanu, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 106.panta sestajā daļā tekstu “ko var izteikt arī rezolūcijas formā.”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 106.panta sestajā daļā vārdus “ko var izteikt arī rezolūcijas formā” ar vārdiem “ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 239.p.)

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

104.pants. Personas, kuras var būt cietušā –– fiziskās personas pārstāvis

(1) Cietušo –– pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona uz cietušā pilnvarojuma pamata.

(2) Ja kaitējums nodarīts nepilngadīgai personai, cietušo pārstāv:

1) māte, tēvs vai aizbildnis;

2) viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais radinieks par nepilngadīgo rūpējies;

3) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis;

4) tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.

(3) Ja kaitējums nodarīts personai, kura atzīta par rīcībnespējīgu, cietušo pārstāv tās aizgādnis vai kāda no šā panta otrajā daļā minētajām personām.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos visas cietušā tiesības pilnībā pieder viņa pārstāvim un cietušais patstāvīgi tās īstenot nevar, izņemot nepilngadīgā tiesības sniegt liecību un izteikt savu viedokli.

(5) Ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai šā panta otrajā daļā minētie pārstāvji iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Šādos gadījumos advokāta darbu apmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no šiem mērķiem paredzētajiem valsts līdzekļiem.

(6) Izņēmuma gadījumā procesa virzītājs pieņem lēmumu par cietušā – pilngadīgas trūcīgas personas pārstāvja – advokāta uzaicināšanu, ja citādi nav iespējams nodrošināt personas tiesību un interešu aizsardzību.

(7) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

(8) Izlemjot jautājumu par atļauju piedalīties kriminālprocesā par nepilngadīgā vai rīcībnespējīgā cietušā pārstāvi, procesa virzītājs ievēro šā panta otrajā daļā noteikto secību un konkrēto personu iespējas un vēlēšanos patiesi aizsargāt cietušā intereses.

107.pants. Cietušā –– juridiskās personas pārstāvība kriminālprocesā

(1) Juridisko personu, kura atzīta par cietušo, var pārstāvēt fiziskās personas:

1) saskaņā ar likumā noteiktajām pilnvarām;

2) saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās personas darbību regulējošajos dokumentos;

3) uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.

(2) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties pēc viņa pilnvarojuma iesniegšanas un pārbaudīšanas ar procesa virzītāja lēmumu, ko var izteikt arī rezolūcijas formā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

242.

 

 

243.

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 107.panta otrajā daļā vārdus “ko var izteikt arī rezolūcijas formā”.

Juridiskā komisija

Aizstātt 107.panta otrajā daļā vārdus “ko var izteikt arī rezolūcijas formā” ar vārdiem “ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

105.pants. Cietušā –– juridiskās personas pārstāvība kriminālprocesā

(1) Juridisko personu, kura atzīta par cietušo, var pārstāvēt fiziskās personas:

1) saskaņā ar likumā noteiktajām pilnvarām;

2) saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas juridiskās personas darbību regulējošajos dokumentos;

3) uz īpaši šim nolūkam izdotas pilnvaras pamata.

(2) Pārstāvim kriminālprocesā atļauj piedalīties pēc viņa pilnvarojuma iesniegšanas un pārbaudīšanas ar procesa virzītāja lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.

108.pants. Personas, kuras nevar būt cietušā pārstāvis

(1) Cietušā pārstāvis nevar būt amatpersona, kura ierakstīta kriminālprocesa reģistrā.

(2) Nepilngadīgā vai rīcībnespējīga cietušā pārstāvis nevar būt persona, kura tieši vai netieši ieinteresēta lietas izlemšanā par labu kaitējumu nodarījušajai personai.

 

 

 

 

244.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 108.panta otrjā daļā vārdus “Nepilngadīgā vai rīcībnespējīga”.

 

 

 

 

Atbalstīt

106.pants. Personas, kuras nevar būt cietušā pārstāvis

(1) Cietušā pārstāvis nevar būt amatpersona, kura ierakstīta kriminālprocesa reģistrā.

(2) Cietušā pārstāvis nevar būt persona, kura tieši vai netieši ieinteresēta lietas izlemšanā par labu kaitējumu nodarījušajai personai.

109.pants. Cietušās personas pārstāvja tiesības

(1) Ja cietušais savas tiesības realizē ar pārstāvja starpniecību, pārstāvim ir visas cietušā tiesības.

(2) Piecpadsmit gadu vecumu sasnieguša nepilngadīgā cietušā pārstāvis izmanto tiesības kopā ar savu pārstāvamo.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

107.pants. Cietušās personas pārstāvja tiesības

(1) Ja cietušais savas tiesības īsteno ar pārstāvja starpniecību, pārstāvim ir visas cietušā tiesības.

(2) Piecpadsmit gadu vecumu sasnieguša nepilngadīgā cietušā pārstāvis izmanto tiesības kopā ar savu pārstāvamo.

110.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana cietušajam

(1) Cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību nav advokātam, kas piedalās kā cietušā pārstāvis.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties visās procesuālajās darbībās ar cietušā piedalīšanos un pēc viņa lūguma pilnīgi vai daļēji izmantot viņa tiesības.

 

 

 

 

108.pants. Juridiskās palīdzības sniegšana cietušajam

(1) Cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību nav advokātam, kas piedalās kā cietušā pārstāvis.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības piedalīties visās procesuālajās darbībās, kuras notiek ar cietušā līdzdalību, un pēc cietušā lūguma pilnīgi vai daļēji izmantot viņa tiesības.

7.nodaļa. Citas kriminālprocesā iesaistītās personas

 

 

 

7.nodaļa. Citas kriminālprocesā iesaistītās personas

111.pants. Liecinieks

(1) Liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai nopratināšanā. Iztiesāšanā liecinieks ziņas sniedz tikai nopratināšanā.

(3) Visas liecinieka tiesības un pienākumi aptaujā un nopratināšanā tādā pašā mērā attiecas arī uz cietušo.

 

245.

 

 

246.

Juridiskā komisija

Izslēgt 111.panta trešo daļu un pārnest uz 100.pantu.

Juridiskā komisija

Papildināt 111.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kā liecinieku procesa virzītājs var aicināt arī amatpersonu, kura pirmstiesas procesā ir vai bija pilnvarota veikt procesu, izņemot izmeklēšanas tiesnesi un prokuroru, ja tas uztur valsts apsūdzību konkrētajā kriminālprocesā.”

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

109.pants. Liecinieks

(1) Liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai nopratināšanā. Iztiesāšanā liecinieks ziņas sniedz tikai nopratināšanā.

(3) Kā liecinieku procesa virzītājs var aicināt arī amatpersonu, kura pirmstiesas procesā ir vai bija pilnvarota veikt procesu, izņemot izmeklēšanas tiesnesi un prokuroru, ja tas uztur valsts apsūdzību konkrētajā kriminālprocesā.

112.pants. Liecinieka tiesības

(1) Lieciniekam ir tiesības zināt, kādā kriminālprocesā viņš uzaicināts liecināt, kādai amatpersonai sniedz ziņas un kāds ir šīs amatpersonas procesuālais statuss.

(2) Lieciniekam pirms aptaujas un nopratināšanas ir tiesības no procesuālās darbības izpildītāja saņemt informāciju par viņa tiesībām, pienākumiem un atbildību, ziņu fiksēšanas veidu, kā arī par tiesībām sniegt liecību viņam labi zināmā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

(3) Lieciniekam ir tiesības:

1) izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kuru viņš prot;

2) neliecināt pret sevi un savas ģimenes locekļiem;

3) iesniegt sūdzību par aptaujas vai pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā;

4) iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par neattaisnotu privātās dzīves noslēpuma atklāšanu liecībās vai lūgt tiesu noņemt jautājumus par privātās dzīves noslēpumu un pieprasīt, lai to ieraksta sēdes protokolā, ja lūgums tiek noraidīts;

5) juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

247.

 

 

 

 

248.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 112.panta trešā daļas 2.punktā vārdus “savas ģimenes locekļiem” ar vārdiem “sev tuviem radiniekiem”.

 

Juridiskā komisija

Papildināt 112.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Bez liecinieka piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

110.pants. Liecinieka tiesības

(1) Lieciniekam ir tiesības zināt, kādā kriminālprocesā viņš uzaicināts liecināt, kādai amatpersonai sniedz ziņas un kāds ir šīs amatpersonas procesuālais statuss.

(2) Lieciniekam pirms aptaujas un nopratināšanas ir tiesības no procesuālās darbības izpildītāja saņemt informāciju par savām tiesībām, pienākumiem un atbildību, ziņu fiksēšanas veidu, kā arī par tiesībām sniegt liecību viņam labi zināmā valodā, ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus.

(3) Lieciniekam ir tiesības:

1) izdarīt piezīmes un papildinājumus rakstveidā fiksētajās liecībās vai pieprasīt iespēju liecības uzrakstīt pašrocīgi valodā, kuru viņš prot;

2) neliecināt pret sevi un sev tuviem radiniekiem;

3) iesniegt sūdzību par aptaujas vai pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā;

4) iesniegt sūdzību izmeklēšanas tiesnesim par neattaisnotu privātās dzīves noslēpuma izpaušanu liecībās vai lūgt tiesu atsaukt jautājumus par privātās dzīves noslēpumu un pieprasīt, lai lūgumu ieraksta sēdes protokolā, ja ltas tiek noraidīts;

5) juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu.

(4) Bez liecinieka piekrišanas nedrīkst publiskot plašsaziņas līdzekļos procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu viņa attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

113.pants. Liecinieka pienākums

(1) Lieciniekam, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu viņam zināmo saistībā ar konkrēto noziedzīgu nodarījumu. Tiesības neliecināt ir tikai tām personām, kurām šāda procesuālā imunitāte noteikta Satversmē, šajā likumā un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.

(2) Lieciniekam ir pienākums ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.

(3) Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un nopratināšanas saturu, ja par tā neizpaušanu ir īpaši brīdināts.

 

 

 

 

111.pants. Liecinieka pienākums

(1) Lieciniekam, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesības neliecināt ir tikai tām personām, kurām šāda procesuālā imunitāte noteikta Satversmē, šajā likumā un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos.

(2) Lieciniekam ir pienākums ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība.

(3) Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un nopratināšanas saturu, ja par tā neizpaušanu ir īpaši brīdināts.

 

 

/sk.166. priekšlikumu/

 

112.pants. Advokāts  kriminālprocesā

(1) Ikvienai  personai  kriminālprocesā  ir  tiesības  juridiskās  palīdzības  saņemšanai uzaicināt  advokātu. Advokāta  darba  samaksu  nodrošina  pati  persona, izņemot  šajā  likumā  minēto gadījumu.

(2) Advokātam, kas  sniedz  juridisku  palīdzību  personai  kriminālprocesā,  ir  tiesības  no  procesa  virzītāja  saņemt  informāciju  par  krimināllietas  būtību, kā  arī  kopā  ar  personu  piedalīties  izmeklēšanas  darbībās, kuras  notiek  ar  šīs  personas  līdzdalību, sniegt  tai  juridisku  palīdzību, paskaidrojumus, pieteikt  lūgumus  un  iesniegt  pierādījumus.

114.pants. Speciālists

(1) Speciālists ir persona, kura pēc kriminālprocesu veicošās amatpersonas aicinājuma sniedz tai palīdzību, izmantojot savas speciālās zināšanas vai darba iemaņas noteiktā jomā.

(2) Amatpersona, kura uzaicinājusi speciālistu, informē viņu par to, kādā procesuālajā darbībā viņš ir aicināts sniegt palīdzību, par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par atbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu.

(3) Speciālistam ir pienākums:

1) ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība;

2) sniegt palīdzību, izmantojot savas zināšanas un iemaņas, bet neizdarot praktiskus pētījumus, izmeklēšanas darbības veikšanā, noziedzīga nodarījuma pēdu atrašanā, faktu un apstākļu izprašanā, kā arī izmeklēšanas darbības norises un rezultātu fiksēšanā;

3) vērst izmeklēšanas darbības izdarītāja uzmanību uz apstākļiem, kas ir nozīmīgi apstākļu atklāšanā un izprašanā;

4) neizpaust izmeklēšanas darbības saturu un rezultātus, ja par to neizpaušanu ir īpaši brīdināts.

(4) Speciālistam ir tiesības izdarīt piezīmes izmeklēšanas darbības fiksēšanas dokumentā saistībā ar viņa veiktajām darbībām vai sniegto skaidrojumu.

 

 

 

.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

113.pants. Speciālists

(1) Speciālists ir persona, kura pēc kriminālprocesu veicošās amatpersonas aicinājuma sniedz tai palīdzību, izmantojot savas speciālās zināšanas vai darba iemaņas noteiktā jomā.

(2) Amatpersona, kura uzaicinājusi speciālistu, informē viņu par to, kādā procesuālajā darbībā viņš ir aicināts sniegt palīdzību, par viņa tiesībām un pienākumiem, kā arī par atbildību par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu.

(3) Speciālistam ir pienākums:

1) ierasties kriminālprocesu veicošās amatpersonas norādītajā laikā un vietā un piedalīties izmeklēšanas darbībā, ja ir ievērota uzaicināšanas kārtība;

2) sniegt palīdzību, izmantojot savas zināšanas un iemaņas, bet neizdarot praktiskus pētījumus, izmeklēšanas darbības veikšanā, noziedzīga nodarījuma pēdu atrašanā, faktu un apstākļu izprašanā, kā arī izmeklēšanas darbības norises un rezultātu fiksēšanā;

3) vērst izmeklēšanas darbības veicēja uzmanību uz apstākļiem, kas ir nozīmīgi apstākļu atklāšanā un izprašanā;

4) neizpaust izmeklēšanas darbības saturu un rezultātus, ja par to neizpaušanu ir īpaši brīdināts.

(4) Speciālistam ir tiesības dokumentā, kurā tiek fiksēta izmeklēšanas darbība, izdarīt piezīmes saistībā ar viņa veiktajām darbībām vai sniegto skaidrojumu.

115.pants. Personas –– procesa virzītāja palīgi

(1) Procesuālās darbības, kuras nav izmeklēšanas darbības un ir saistītas nevis ar lēmumu pieņemšanu, bet gan to izpildi, procesa virzītāja uzdevumā var veikt tiesneša palīgs, prokurora palīgs, tiesas sēdes sekretārs vai attiecīgās iestādes kancelejas darbinieks.

(2) Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, tiesas un brīvības atņemšanas iestāžu tulki nodrošina personu tiesības lietot valodu, kuru tās prot. Procesa virzītājs var uzdot tulka pienākuma veikšanu citai personai, kura pārvalda attiecīgo valodu.

(3) Amatpersona, kura uzaicina tulku, informē viņu par tulka tiesībām un pienākumiem, kā arī par atbildību par nepatiesu tulkošanu vai atteikšanos tulkot. Par tiesībām un pienākumiem nav jāinformē tulks, kuram tulkošana ir profesionāls amata pienākums un kurš, uzsākot amata pildīšanu, savu atbildību ir apliecinājis ar parakstu.

 

 

 

114.pants. Personas –– procesa virzītāja palīgi

(1) Procesuālās darbības, kuras nav izmeklēšanas darbības un ir saistītas nevis ar lēmumu pieņemšanu, bet gan to izpildi, procesa virzītāja uzdevumā var veikt tiesneša palīgs, prokurora palīgs, tiesas sēdes sekretārs vai attiecīgās iestādes kancelejas darbinieks.

(2) Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, tiesas un brīvības atņemšanas iestāžu tulki nodrošina personu tiesības lietot valodu, kuru tās prot. Procesa virzītājs var uzdot tulka pienākuma veikšanu citai personai, kura prot attiecīgo valodu.

(3) Amatpersona, kura uzaicina tulku, informē viņu par tulka tiesībām un pienākumiem, kā arī par atbildību par nepatiesu tulkošanu vai atteikšanos tulkot. Par tiesībām un pienākumiem nav jāinformē tulks, kuram tulkošana ir profesionāls amata pienākums un kurš, uzsākot amata pildīšanu, savu atbildību ir apliecinājis ar parakstu.

116.pants. Apstākļi, kas ierobežo personu piedalīšanos kriminālprocesā

(1) Speciālistam, tiesas sēdes sekretāram un tulkam jāinformē procesa virzītājs par apstākļiem, kuri var dot pamatu apšaubīt viņu veiktās procesuālās darbības objektivitāti. Procesa virzītājs lemj par viņu uzaicināšanu piedalīties kriminālprocesā vai atstādināšanu no kriminālprocesa.

(2) Speciālista un tulka atstādināšanas pamats var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība savu pienākumu veikšanai.

 

 

 

115.pants. Apstākļi, kas ierobežo personu piedalīšanos kriminālprocesā

(1) Speciālistam, tiesas sēdes sekretāram un tulkam jāinformē procesa virzītājs par apstākļiem, kuri var dot pamatu viņu veiktās procesuālās darbības objektivitātes apšaubīšanai. Procesa virzītājs lemj par viņu uzaicināšanu piedalīties kriminālprocesā vai atstādināšanu no kriminālprocesa.

(2) Speciālista un tulka atstādināšanas pamats var būt arī nepietiekama profesionālā sagatavotība savu pienākumu veikšanai.

8.nodaļa. Kriminālprocesuālā imunitāte

 

 

 

8.nodaļa. Kriminālprocesuālā imunitāte

117.pants. Kriminālprocesuālās imunitātes pamats

(1) Kriminālprocesuālās imunitātes pamats ir Satversmē, šajā likumā, citos likumos un starptautiskajos līgumos noteikts personas, informācijas vai vietas īpašais  tiesiskais statuss, kas garantē personai tiesības pilnīgi vai daļēji nepildīt kriminālprocesuālo pienākumu vai ierobežo tās tiesības veikt noteiktas izmeklēšanas darbības.

(2) Personas kriminālprocesuālā imunitāte izriet no šīs personas:

1) krimināltiesiskās imunitātes, kas noteikta Satversmē vai starptautiskajos līgumos;

2) amata vai profesijas;

3) statusa konkrētajā kriminālprocesā;

4) radniecības.

(3) Personai ir tiesības uz kriminālprocesuālo imunitāti, ja no tās pieprasītā informācija ir ar likumu aizsargāts:

1) valsts noslēpums;

2) profesionāls noslēpums;

3) komercnoslēpums;

4) privātās dzīves noslēpums.

(4) Starptautiskajos līgumos noteiktais vietas īpašais tiesiskais statuss ierobežo amatpersonas tiesības iekļūt tajās un izdarīt tur izmeklēšanas darbības.

 

 

 

116.pants. Kriminālprocesuālās imunitātes pamats

(1) Kriminālprocesuālās imunitātes pamats ir Satversmē, šajā likumā, citos likumos un starptautiskajos līgumos noteikts personas, informācijas vai vietas īpašais  tiesiskais statuss, kas garantē personai tiesības pilnīgi vai daļēji nepildīt kriminālprocesuālo pienākumu vai ierobežo tās tiesības veikt noteiktas izmeklēšanas darbības.

(2) Personas kriminālprocesuālā imunitāte izriet no šīs personas:

1) krimināltiesiskās imunitātes, kas noteikta Satversmē vai starptautiskajos līgumos;

2) amata vai profesijas;

3) statusa konkrētajā kriminālprocesā;

4) radniecības.

(3) Personai ir tiesības uz kriminālprocesuālo imunitāti, ja no tās pieprasītā informācija ir ar likumu aizsargāts:

1) valsts noslēpums;

2) profesionāls noslēpums;

3) komercnoslēpums;

4) privātās dzīves noslēpums.

(4) Starptautiskajos līgumos noteiktais vietas īpašais tiesiskais statuss ierobežo amatpersonas tiesības iekļūt šādā vietā un izdarīt tur izmeklēšanas darbības.

118.pants. Kriminālprocesuālās imunitātes veidi

(1) Kriminālprocesuālā imunitāte dod personai dažāda līmeņa priekšrocības kriminālprocesuālā pienākuma pildīšanā, proti:

1) pilnīgi atbrīvo personu no pienākuma piedalīties kriminālprocesā;

2) nosaka īpašu kārtību personas saukšanai pie kriminālatbildības;

3) aizliedz, ierobežo vai nosaka īpašu kārtību attiecībā uz piespiedu līdzekļu piemērošanu personai;

4) aizliedz vai ierobežo personas sakaru līdzekļu un korespondences kontroli;

5) atbrīvo personu no liecību sniegšanas pilnībā vai daļā;

6) nosaka īpašu kārtību dokumentu izņemšanai.

(2) Telpu īpašais tiesiskais statuss:

1) pilnīgi izslēdz iekļūšanu un izmeklēšanas darbību izdarīšanu šajās telpās;

2) nosaka īpašu kārtību, kādā saņemama atļauja iekļūšanai un izmeklēšanas darbību izdarīšanai šajās telpās;

3) ierobežo šajās telpās apskatāmos un izņemamos objektus.

 

 

 

117.pants. Kriminālprocesuālās imunitātes veidi

(1) Kriminālprocesuālā imunitāte dod personai dažāda līmeņa priekšrocības kriminālprocesuālā pienākuma pildīšanā, proti:

1) pilnīgi atbrīvo personu no pienākuma piedalīties kriminālprocesā;

2) nosaka īpašu kārtību personas saukšanai pie kriminālatbildības;

3) aizliedz vai ierobežo piespiedu līdzekļu piemērošanu personai vai nosaka īpašu kārtību attiecībā uz to;

4) aizliedz vai ierobežo personas sakaru līdzekļu un korespondences kontroli;

5) atbrīvo personu no liecību sniegšanas pilnībā vai kādā daļā;

6) nosaka īpašu kārtību dokumentu izņemšanai.

(2) Telpu īpašais tiesiskais statuss:

1) pilnīgi izslēdz iekļūšanu un izmeklēšanas darbību izdarīšanu šajās telpās;

2) nosaka īpašu kārtību, kādā saņemama atļauja iekļūšanai un izmeklēšanas darbību izdarīšanai šajās telpās;

3) ierobežo šajās telpās apskatāmos un izņemamos objektus.

119.pants. Diplomātiskā imunitāte

(1) Diplomātiskā imunitāte atbrīvo ārvalstu diplomātus, viņiem pielīdzinātās personas un to ģimenes locekļus no kriminālās atbildības saskaņā ar Krimināllikumu un no visiem kriminālprocesuāliem pienākumiem.

(2) Diplomātisko kurjeru nedrīkst aizturēt un apcietināt.

(3) Ministru kabinets apstiprina Ārlietu ministrijas sastādīto amatu sarakstu, kurā iekļautajām personām ir tiesības uz diplomātisko imunitāti.

(4) Diplomātiskās pārstāvniecības telpas, pārstāvniecības vadītāja rezidence, diplomātiskās pārstāvniecības arhīvi, dokumenti un oficiālā sarakste ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(5) Personu, kura bauda diplomātisko imunitāti, var saukt pie kriminālatbildības un uzlikt kriminālprocesuālos pienākumus vienīgi ar nosūtītājvalsts rakstveidā izteiktu piekrišanu.

(6) Lūgumu atļaut ārvalsts diplomāta saukšanu pie kriminālatbildības ģenerālprokurors iesniedz Ārlietu ministrijai tālākai izlemšanai diplomātiskā ceļā.

 

 

 

 

249.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 119.panta līdzšinējo trešo daļu kā trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Personas tiesības uz diplomātisko imunitāti apliecina Ārlietu ministrijas izsniegta apliecība, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem norādīts uz attiecīgās personas privilēģijām un imunitāti..

(4) Personas, kuras diplomātisko imunitāti apliecina ar ārvalsts izsniegtu diplomātisko pasi vai citu personas identifikācijas dokumentu, statuss noskaidrojams ar Ārlietu ministrijas starpniecību.”;

attiecīgi ceturto, piekto un sesto daļu uzskatīt kā piekto,  sesto un septīto daļu.

 

 

 

 

Atbalstīt

118.pants. Diplomātiskā imunitāte

(1) Diplomātiskā imunitāte atbrīvo ārvalstu diplomātus, viņiem pielīdzinātās personas un to ģimenes locekļus no kriminālās atbildības saskaņā ar Krimināllikumu un no visiem kriminālprocesuāliem pienākumiem.

(2) Diplomātisko kurjeru nedrīkst aizturēt un apcietināt.

(3) Personas tiesības uz diplomātisko imunitāti apliecina Ārlietu ministrijas izsniegta apliecība, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem norādīts uz attiecīgās personas privilēģijām un imunitāti..

(4) Tādas personas statuss, kuras diplomātisko imunitāti apliecina ar ārvalsts izsniegtu diplomātisko pasi vai citu personu identificējošu dokumentu, noskaidrojams ar Ārlietu ministrijas starpniecību.

(5) Diplomātiskās pārstāvniecības telpas, pārstāvniecības vadītāja rezidence, diplomātiskās pārstāvniecības arhīvi, dokumenti un oficiālā sarakste ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(6) Personu, kura bauda diplomātisko imunitāti, var saukt pie kriminālatbildības un tai drīkst uzlikt kriminālprocesuālos pienākumus vienīgi ar nosūtītājvalsts rakstveidā izteiktu piekrišanu.

(7) Lūgumu atļaut ārvalsts diplomāta saukšanu pie kriminālatbildības ģenerālprokurors iesniedz Ārlietu ministrijai tālākai izlemšanai diplomātiskā ceļā.

120.pants. Konsulārā imunitāte

(1) Konsulārā imunitāte ir Vīnes 1963.gada 24.aprīļa konvencijā “Par konsulārajiem sakariem” un citos starptautiskajos līgumos paredzētajām ārvalstu konsulārajām amatpersonām.

(2) Konsulāro kurjeru nedrīkst aizturēt un apcietināt.

(3) Ārlietu ministrija sastāda un aktualizē to personu sarakstu, kuras Latvijā bauda konsulāro amatpersonu un kalpotāju imunitāti, norādot tās apjomu.

(4) Bez konsulārās iestādes vai nosūtītājvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vadītāja piekrišanas nedrīkst iekļūt tajā konsulāro telpu daļā, kura tiek izmantota tikai konsulārās iestādes darba vajadzībām.

(5) Konsulārās pārstāvniecības arhīvi, dokumenti un oficiālā sarakste ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(6) Nosūtītājvalsts var atteikties no jebkādas kriminālprocesuālās imunitātes. Šādam atteikumam jābūt izteiktam rakstveidā.

 

250.

Juridiskā komisija

Izteikt 120.panta pirmo un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Konsulārā imunitāte ir starptautiskajos līgumos paredzētajām ārvalstu konsulārajām amatpersonām.

(3) Personas tiesības uz konsulāro imunitāti apliecina Ārlietu ministrijas izsniegta apliecība, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem norādīts uz attiecīgās personas privilēģijām un imunitāti.”

 

Atbalstīt

119.pants. Konsulārā imunitāte

(1) Konsulārā imunitāte ir starptautiskajos līgumos paredzētajām ārvalstu konsulārajām amatpersonām.

(2) Konsulāro kurjeru nedrīkst aizturēt un apcietināt.

(3) Personas tiesības uz konsulāro imunitāti apliecina Ārlietu ministrijas izsniegta apliecība, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem norādīts uz attiecīgās personas privilēģijām un imunitāti.

(4) Bez konsulārās iestādes vai nosūtītājvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vadītāja piekrišanas nedrīkst iekļūt tajā konsulāro telpu daļā, kura tiek izmantota tikai konsulārās iestādes darba vajadzībām.

(5) Konsulārās pārstāvniecības arhīvi, dokumenti un oficiālā sarakste ir neaizskarami neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(6) Nosūtītājvalsts var atteikties no jebkādas kriminālprocesuālās imunitātes. Šādam atteikumam jābūt izteiktam rakstveidā.

121.pants. Likumos garantētā valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte

(1) Valsts prezidentam, Saeimas loceklim un tiesnesim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte, tas ir, minētās amatpersonas var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu.

(2) Satversmes tiesas tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana, pakļaušana kratīšanai, apcietināšana vai saukšana pie kriminālatbildības var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu.

(3) Kriminālprocesu pret tiesnesi drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu tiesnesim vai tiesneša pakļaušanu kratīšanai drīkst pieņemt Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.

(4) Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā var apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības tikai ar tās pašvaldības piekrišanu, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja aizturēšanu, piespiedu atvešanu, pakļaušanu kratīšanai un apcietināšanu pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.

(5) Prokuroru var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot ģenerālprokuroram.

(6) Valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati viņa dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet 24 stundu laikā ir jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vai biroja vadītājs.

(7) Lai varētu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, prokurors iesniedz kompetentajai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai.

(8) Ierosinājumā norāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus, ciktāl tie kriminālprocesā noskaidroti.

 

251.

 

 

 

 

 

 

 

252.

 

 

 

253.

 

 

 

254.

 

Juridiskā komisija

Precizēt pirmo daļu atbilstoši Satversmei un aizstāt vārdus “Valsts prezidentam, Saeimas loceklim un tiesnesim” ar vārdiem “Valsts prezidentam un Saeimas loceklim”.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 121.panta otro daļu.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 121.panta trešajā daļā vārdus “Augstākās tiesas priekšsēdētāja” ar vārdu “īpaši”.

Juridiskā komisija

Izteikt 121.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Kriminālprocesu pret tiesnesi drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis ir notverts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.

(4) Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā var apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības tikai ar tās pašvaldības piekrišanu, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesas piesēdētājs ir notverts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

120.pants. Likumos garantētā valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte

(1) Valsts prezidentam un Saeimas loceklim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte, tas ir, minētās amatpersonas var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu.

 (2) Kriminālprocesu pret tiesnesi drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis ir notverts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.

(3) Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā var apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības tikai ar tās pašvaldības piekrišanu, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesas piesēdētājs ir notverts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība.

(4) Prokuroru var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot ģenerālprokuroram.

(5) Valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati tās dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet 24 stundu laikā ir jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vai biroja vadītājs.

(6) Lai varētu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, prokurors iesniedz kompetentajai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai.

(7) Ierosinājumā norāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus, ciktāl tie kriminālprocesā noskaidroti.

122.pants. Kriminālprocesuāli aizsargātie profesionālie noslēpumi

(1) Nav ierobežojamas tiesības neliecināt un nav izņemami personiskie pieraksti:

1) garīdzniekam par grēksūdzē uzzināto;

2) aizstāvim un advokātam, kas sniedzis juridisko palīdzību jebkādā formā, par ziņām, kuras viņam konfidenciāli uzticējusi aizstāvamā persona.

(2) Vienīgi ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta triju tiesnešu atļauju drīkst:

1) nopratināt tiesnesi un izņemt viņa personiskos pierakstus par apspriedes istabas noslēpumu;

2) nopratināt, izņemt dokumentus un pieprasīt ziņas par darbiniekiem, kuri veic tiešu detektīvdarbību noziedzīgā vidē, izlūkošanu vai pretizlūkošanu ārvalstīs, kā arī par darbiniekiem un personām, kuras procesa virzītāja vai izmeklēšanas iestādes uzdevumā veic speciālās izmeklēšanas darbības.

(3) Izmeklēšanas tiesneša atļauja nepieciešama:

1) slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu saturošu dokumentu apskatei un izņemšanai;

2) neatvērta testamenta apskatei, izņemšanai un šo testamentu apstiprinājušās personas nopratināšanai par to.

 

255.

 

 

 

 

256.

 

 

 

 

 

 

 

 

257.

 

 

 

258.

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 122.panta pirmo daļu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā:

“3) tulkam, ko aizstāvības tiesību nodrošināšanai pieaicinājis advokāts”.

Juridiskā komisija

Papildināt 122.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) tulkam, ko aizstāvības tiesību nodrošināšanai pieaicinājis advokāts un par ko rakstveidā paziņojis procesa virzītājam, norādot nepieciešamās ziņas par tulku: personas kodu, praktizēšanas vietu vai deklarēto dzīves vietu.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 122.panta otrajā daļā vārdus “Krimināllietu departamenta”.

Juridiskā komisija

Papildināt 122.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ārstniecības iestāde ziņas par pacientu sniedz tikai pēc procesa virzītāja rakstveida pieprasījuma.”

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 256.p.)

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

121.pants. Kriminālprocesuāli aizsargātie profesionālie noslēpumi

(1) Nav ierobežojamas tiesības neliecināt un nav izņemami personiskie pieraksti:

1) garīdzniekam par grēksūdzē uzzināto;

2) aizstāvim un advokātam, kas sniedzis juridisko palīdzību jebkādā formā, par ziņām, kuras viņam konfidenciāli uzticējusi aizstāvamā persona;

3) tulkam, ko aizstāvības tiesību nodrošināšanai pieaicinājis advokāts un par ko rakstveidā paziņojis procesa virzītājam, norādot nepieciešamās ziņas par tulku: personas kodu, praktizēšanas vietu vai deklarēto dzīvesvietu.

(2) Vienīgi ar Augstākās tiesas Senāta triju tiesnešu atļauju drīkst:

1) nopratināt tiesnesi un izņemt viņa personiskos pierakstus par apspriedes istabas noslēpumu;

2) nopratināt, izņemt dokumentus un pieprasīt ziņas par darbiniekiem, kuri veic tiešu detektīvdarbību noziedzīgā vidē, izlūkošanu vai pretizlūkošanu ārvalstīs, kā arī par darbiniekiem un personām, kuras procesa virzītāja vai izmeklēšanas iestādes uzdevumā veic speciālās izmeklēšanas darbības.

(3) Izmeklēšanas tiesneša atļauja nepieciešama:

1) slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu saturošu dokumentu apskatei un izņemšanai;

2) neatvērta testamenta apskatei, izņemšanai un šo testamentu apstiprinājušās personas nopratināšanai par to.

(4) Ārstniecības iestāde ziņas par pacientu sniedz tikai pēc procesa virzītāja rakstveida pieprasījuma.

123. pants. Advokāta imunitāte

(1) Advokātu nedrīkst:

1) nopratināt kā liecinieku par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību jebkādā formā;

2) kontrolēt, veikt apskati vai izņemt dokumentus, kurus advokāts sastādījis, vai korespondenci, kuru viņš saņēmis vai nosūtījis, sniedzot juridisko palīdzību, kā arī izdarīt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus;

3) kontrolēt advokāta juridiskās palīdzības sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā.

(2) Par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama aizstāvja vai advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, sniedzot juridisko palīdzību jebkādā formā, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

 

 

 

122. pants. Advokāta imunitāte

(1) Advokātu nedrīkst:

1) nopratināt kā liecinieku par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību jebkādā formā;

2) kontrolēt, veikt apskati vai izņemt dokumentus, kurus advokāts sastādījis, vai korespondenci, kuru viņš saņēmis vai nosūtījis, sniedzot juridisko palīdzību, kā arī izdarīt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus;

3) kontrolēt advokāta juridiskās palīdzības sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā.

(2) Par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama aizstāvja vai advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, sniedzot juridisko palīdzību jebkādā formā, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

 

Otrā sadaļa

Pierādījumi un izmeklēšanas darbības

 

 

 

Otrā sadaļa

Pierādījumi un izmeklēšanas darbības

9.nodaļa. Pierādīšana un pierādījumi

 

 

 

9.nodaļa. Pierādīšana un pierādījumi

124.pants. Pierādīšana

Pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus.

 

 

 

123.pants. Pierādīšana

Pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus.

125.pants. Pierādīšanas priekšmets

(1) Pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti.

(2) Kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un šajā likumā paredzētie apstākļi.

(3) Saistītie fakti nav kriminālprocesā pierādāmie apstākļi, bet ir ar tiem saistīti un dod pamatu izdarīt secinājumu par pierādāmajiem apstākļiem.

(4) Ar palīgfaktiem tiek pamatota kāda cita pierādījuma ticamība vai neticamība, kā arī izmantošanas iespējamība vai neiespējamība pierādīšanā.

(5) Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

 

 

 

 

 

259.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 125.panta otro daļu beigās ar vārdiem “kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

124.pants. Pierādīšanas priekšmets

(1) Pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti.

(2) Kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un šajā likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

(3) Saistītie fakti nav kriminālprocesā pierādāmie apstākļi, bet ir ar tiem saistīti un dod pamatu izdarīt secinājumu par pierādāmajiem apstākļiem.

(4) Ar palīgfaktiem tiek pamatota kāda cita pierādījuma ticamība vai neticamība, kā arī iespējamība vai neiespējamība to izmantot pierādīšanā.

(5) Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.


 

126.pants. Fakti, no kuru pierādīšanas procesa dalībnieki ir atbrīvoti

(1) Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais:

1) vispārzināmi fakti;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu citā kriminālprocesā konstatēti fakti;

3) administratīvajā dokumentā vai tiesas lēmumā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts, ja persona par šādu dokumentu vai lēmumu ir zinājusi;

4) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus;

5) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;

6) mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecības nozarē vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.

 

 

260.

 

 

 

 

261.

 

 

 

 

 

262.

 

 

 

263.

 

264.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

265.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 126.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“126.pants. Fakta legālā prezumpcija”.

Juridiskā komisija

Izteikt 126.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) likumā noteiktā kārtībā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts, ja persona par to ir zinājusi;”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 126.panta 6.punktā vārdus “amatniecības nozarē” ar vārdu “amatniecībā”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 126.panta pirmās daļas 6.punktu.

Juridiskā komisija

Papildināt 126.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ir uzskatāms par pierādītu, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka autortiesības, blakustiesības vai tiesības uz preču zīmi, ja vien persona nespēj ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 126.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja netiek pierādīts pretējais, tad par nelikumīgu iegūtu uzskatāma manta, tajā skaitā – finanšu līdzekļi, kas pieder personai, kura:

1) ir organizētas noziedzīgas grupas dalībniece vai atbalsta to;

2) iesaistījusies pati vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta teroristiskās darbībās;

3) iesaistījusies pati vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta cilvēku tirdzniecībā;

4) iesaistījusies pati vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta noziedzīgās darbībās ar narkotikām vai psihotropām vielām;

5) nespēj ticami izskaidrot to likumīgo izcelsmi gadījumos, kad pierādītie izdevumi acīmredzami pārsniedz likumīgos ienākumus.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

125.pants. Fakta legālā prezumpcija

(1) Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais:

1) vispārzināmi fakti;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu citā kriminālprocesā konstatēti fakti;

3) likumā noteiktajā kārtībā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts, ja persona par to ir zinājusi;

4) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus;

5) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;

6) mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecībā vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.

(2) Ir uzskatāms par pierādītu, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka autortiesības, blakustiesības vai tiesības uz preču zīmi, ja vien tā nespēj ticami izskaidrot vai pamatot šo tiesību iegūšanu vai izcelsmi.

127.pants. Pierādīšanas subjekti un pierādīšanas pienākums

(1) Par pierādīšanas subjektiem uzskatāmas visas kriminālprocesā iesaistītās personas, kurām ar šo likumu uzlikts pienākums vai piešķirtas tiesības veikt pierādīšanu.

(2) Pierādīšanas pienākums pirmstiesas kriminālprocesā ir procesa virzītājam, bet tiesā — apsūdzētājam.

(3) Ja kāda no kriminālprocesā iesaistītajām personām uzskata, ka kāds no šā likuma 126.pantā prezumētajiem faktiem nav patiess, pienākums pierādīt šā fakta neatbilstību īstenībai ir tai procesā iesaistītajai personai, kura to apgalvo.

(4) Uz apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, kā arī uz alibi jānorāda personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību saistībā ar šā nodarījuma izmeklēšanu, ja vien šādas ziņas jau nav iegūtas izmeklēšanā. Ja persona uz šādiem apstākļiem vai alibi  nenorāda, apsūdzībai nav pienākuma pierādīt to neesamību, tiesai nav jādod to vērtējums spriedumā, bet personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies, nepamatoti turot to aizdomās, ja kriminālprocesa izbeigšana vai personas attaisnošana saistīta ar minēto apstākļu noskaidrošanu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

266.

 

267.

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 127.panta trešo un ceturto daļu.

Juridiskā komisija

Aizstāt 127.panta trešajā daļā vārdu “pierādīt” ar vārdiem “norādīt uz pierādījumiem par”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

126.pants. Pierādīšanas subjekti un pierādīšanas pienākums

(1) Par pierādīšanas subjektiem uzskatāmas visas kriminālprocesā iesaistītās personas, kurām ar šo likumu uzlikts pienākums vai piešķirtas tiesības veikt pierādīšanu.

(2) Pierādīšanas pienākums pirmstiesas kriminālprocesā ir procesa virzītājam, bet tiesā — apsūdzētājam.

(3) Ja kriminālprocesā iesaistīta persona uzskata, ka kāds no šā likuma 125.pantā prezumētajiem faktiem nav patiess, pienākums norādīt uz pierādījumiem par šā fakta neatbilstību īstenībai ir tai procesā iesaistītajai personai, kura to apgalvo.

(4) Uz apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, kā arī uz alibi jānorāda personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību saistībā ar šā nodarījuma izmeklēšanu, ja vien šādas ziņas jau nav iegūtas izmeklēšanā. Ja persona uz šādiem apstākļiem vai alibi  nenorāda, apsūdzībai nav pienākuma pierādīt to neesamību, tiesai nav jādod to vērtējums spriedumā, bet personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies, nepamatoti turot to aizdomās, ja kriminālprocesa izbeigšana vai personas attaisnošana saistīta ar minēto apstākļu noskaidrošanu.

128.pants. Pierādījumi

(1) Pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

(2) Kriminālprocesā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

268.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 128.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja tās iespējams pārbaudīt šajā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

127.pants. Pierādījumi

(1) Pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

(2) Kriminālprocesā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

(3) Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja tās iespējams pārbaudīt šajā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

129.pants. Pierādījumu ticamība

(1) Pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe.

(2) To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

(3) Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

 

 

 

128.pants. Pierādījumu ticamība

(1) Pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe.

(2) To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

(3) Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

130.pants. Pierādījumu attiecināmība

Pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību.

 

 

 

129.pants. Pierādījumu attiecināmība

Pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību.

131.pants. Pierādījumu pieļaujamība

(1) Kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujamas kā pierādījumi, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas:

1) izmantojot vardarbību, draudus, šantāžu, viltu vai spaidus;

2) procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo likumu nebija tiesību to veikt;

3) pieļaujot šajā likumā īpaši norādītos pārkāpumus, kas liedz konkrētā pierādījuma izmantošanu;

4) pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus.

(3) Ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot procesuālos pārkāpumus, uzskatāmas par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tādā gadījumā, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu vai ja to ticamību apstiprina pārējās procesā iegūtās ziņas.

(4) Interešu konflikta situācijā iegūtie pierādījumi ir pieļaujami tikai tad, ja apsūdzības uzturētājs spēj pierādīt, ka interešu konflikts nav ietekmējis kriminālprocesa objektīvu norisi.

 

 

269.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

270.

 

 

 

271.

 

 

 

 

272.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 131.panta pirmo daļu pēc vārdiem “šajā likumā“ ar vārdiem „un Operatīvās darbības likumā“.

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 131.panta otrās daļas 4.punktu ar tekstu “un pieļaujot  procesuālus pārkāpumus”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 131.panta trešo un ceturto daļu.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 131.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot citus procesuālos pārkāpumus, uzskatāmas par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tādā gadījumā, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi ir nebūtiski vai var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu vai ja to ticamību apstiprina pārējās procesā iegūtās ziņas.”

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

130.pants. Pierādījumu pieļaujamība

(1) Kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas:

1) izmantojot vardarbību, draudus, šantāžu, viltu vai spaidus;

2) procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo likumu nebija tiesību to veikt;

3) pieļaujot šajā likumā īpaši norādītos pārkāpumus, kas liedz konkrētā pierādījuma izmantošanu;

4) pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus.

(3) Ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot citus procesuālos pārkāpumus, uzskatāmas par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tādā gadījumā, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi ir nebūtiski vai var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu vai ja to ticamību apstiprina pārējās procesā iegūtās ziņas.

(4) Interešu konflikta situācijā iegūtie pierādījumi ir pieļaujami tikai tad, ja apsūdzības uzturētājs spēj pierādīt, ka interešu konflikts nav ietekmējis kriminālprocesa objektīvu norisi.

132.pants. Liecības

(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā nopratināšanas vai aptaujas laikā sniedz liecinieks, cietušais, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais, bet iztiesāšanas laikā — arī amatpersonas, kuras pirmstiesas procesā bija pilnvarotas veikt procesu.

(2) Liecība ir arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

 

273.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

274.

 

 

 

 

275.

 

 

 

276.

Juridiskā komisija

Izteikt 132.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā nopratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Aizstāt 132.panta pirmajā daļā pēc vārda “nopratināšanas” vārdu  “vai” ar vārdu “un”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 132.panta pirmo daļu pēc vārda “cietušais” ar vārdiem “persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess,”.

Juridiskā komisija

Papildināt 132.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja personai šajā likumā noteiktajos gadījumos bija tiesības atteikties sniegt liecību un viņa par to bija informēta, bet persona šo liecību tomēr sniedza, tad šī liecība vērtējama kā pierādījums.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

131.pants. Liecības

(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā nopratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.

(2) Liecība ir arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

(3) Ja personai šajā likumā noteiktajos gadījumos bija tiesības atteikties sniegt liecību un persona par to bija informēta, bet šo liecību tomēr sniedza, tad šī liecība vērtējama kā pierādījums.

133.pants. Eksperta vai revidenta atzinums

(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt eksperta vai revidenta atzinums par faktiem un apstākļiem, kuru rakstveidā sniedz eksperts vai revidents, kas ir iesaistīts konkrētajā kriminālprocesā.

(2) Eksperta vai revidenta sniegtie paskaidrojumi par atzinumu vai sniegtās ziņas par faktiem vai apstākļiem ir eksperta vai revidenta liecība.

 

 

 

 

 

132.pants. Eksperta vai revidenta atzinums

(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt eksperta vai revidenta atzinums par faktiem un apstākļiem, kuru rakstveidā sniedz konkrētajā kriminālprocesā iesaistīts eksperts vai revidents.

(2) Eksperta vai revidenta sniegtie paskaidrojumi par atzinumu vai sniegtās ziņas par faktiem vai apstākļiem ir eksperta vai revidenta liecība.

134.pants. Kompetentās institūcijas atzinums

(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt kontroles vai uzraudzības funkciju veicošās institūcijas rakstveida atzinums par kāda notikuma faktiem un apstākļiem, kuru ievērošanas kontroli vai uzraudzību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei (pilnvarojumam) veic šī institūcija.

(2) Par kompetentas institūcijas atzinumu kriminālprocesā uzskatāms arī inventarizācijas vai revīzijas akts, ko sastādījusi tam pilnvarotu kompetentu personu komisija.

(3) Par kompetentas institūcijas atzinumu uzskatāma arī institūcijas izsniegta izziņa par faktiem un apstākļiem, kas ir šīs institūcijas rīcībā sakarā ar tās kompetenci un darbības virzieniem.

 

 

 

133.pants. Kompetentās institūcijas atzinums

(1) Par pierādījumu kriminālprocesā var būt kontroles vai uzraudzības funkciju veicošās institūcijas rakstveida atzinums par kāda notikuma faktiem un apstākļiem, kuru ievērošanas kontroli vai uzraudzību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei (pilnvarojumam) veic šī institūcija.

(2) Par kompetentas institūcijas atzinumu kriminālprocesā uzskatāms arī inventarizācijas vai revīzijas akts, ko sastādījusi tam pilnvarotu kompetentu personu komisija.

(3) Par kompetentas institūcijas atzinumu uzskatāma arī institūcijas izsniegta izziņa par faktiem un apstākļiem, kas ir šīs institūcijas rīcībā sakarā ar tās kompetenci un darbības virzieniem.


 

135.pants. Lietiskais pierādījums

(1) Par lietisko pierādījumu Kriminālprocesā var būt jebkura lieta, kas izmantota kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks vai saglabājusi noziedzīga nodarījuma pēdas, vai arī jebkādā citā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā.

(2) Ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu, bet par dokumentu.

 

 

 

134.pants. Lietiskais pierādījums

(1) Par lietisko pierādījumu kriminālprocesā var būt jebkura lieta, kas izmantota kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks vai saglabājusi noziedzīga nodarījuma pēdas, vai arī jebkādā citā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā.

(2) Ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu, bet par dokumentu.

136.pants. Dokuments

(1) Par pierādījumu krimināllietā var būt dokuments, ja tas pierādīšanā izmantojams tikai sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju.

(2) Dokuments var saturēt ziņas par faktiem rakstveida vai citā formā. Par dokumentiem pierādījuma nozīmē kriminālprocesā uzskatāmi arī datorizētās informācijas nesēji, foto un kino uzņēmumi, audio un video ieraksti, kuros saturiski fiksētā informācija var tikt izmantota kā pierādījums.

 

 

 

135.pants. Dokuments

(1) Par pierādījumu krimināllietā var būt dokuments, ja tas pierādīšanā izmantojams tikai sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju.

(2) Dokuments var saturēt ziņas par faktiem rakstveida vai citā formā. Par dokumentiem pierādījuma nozīmē kriminālprocesā uzskatāmi arī datorizētās informācijas nesēji, ar skaņu un attēlu fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem izdarīti ieraksti, kuros saturiski fiksēto informāciju var izmantot kā pierādījumus.

 

 

277.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt likumprojektu ar jaunu 136.1.pantu šādā redakcijā:

“136.1.pants. Elektroniskie pierādījumi

Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem elektroniskas informācijas formā, kas apstrādāta, uzglabāta vai pārraidīta ar automatizētas datu apstrādes ierīcēm vai sistēmām.”

 

 

Atbalstīt

136.pants. Elektroniskie pierādījumi

Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem elektroniskas informācijas formā, kas apstrādāta, uzglabāta vai pārraidīta ar automatizētas datu apstrādes ierīcēm vai sistēmām.

137.pants. Izmeklēšanas darbību fiksēšanas formas

Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, kuras nostiprinātas izmeklēšanas darbību protokolos vai fiksētas citās formās

 

278.

 

 

 

279.

Juridiskā komisija

Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “Izmeklēšanas darbībās iegūtās ziņas”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 137.pantā pēc vārda “citās” ar vārdiem “šajā likumā noteiktās”.

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

137.pants. Izmeklēšanas darbībās iegūtās ziņas

Par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, kuras nostiprinātas izmeklēšanas darbību protokolos vai fiksētas citās šajā likumā noteiktajās formās.

10.nodaļa. Izmeklēšanas darbības

 

 

 

10.nodaļa. Izmeklēšanas darbības

138.pants. Izmeklēšanas darbības

(1) Izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas vērstas uz ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētajā kriminālprocesā.

(2) Kriminālprocesa veikšanai pilnvarota amatpersona ir tiesīga izdarīt savu pilnvaru ietvaros tikai tādas izmeklēšanas darbības, kas paredzētas šajā likumā.

 

 

 

138.pants. Izmeklēšanas darbības

(1) Izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas vērstas uz ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētajā kriminālprocesā.

(2) Kriminālprocesa veikšanai pilnvarota amatpersona ir tiesīga izdarīt savu pilnvaru ietvaros tikai šajā likumā paredzētas izmeklēšanas darbības.

139.pants. Izmeklēšanas darbību veikšanas vispārīgie noteikumi

(1) Iepriekš plānojamas izmeklēšanas darbības parasti veic laikā no pulksten 8.00 līdz 20.00. Gadījumos, kad izmeklēšanas darbība nav atliekama, jo tas var novest pie būtisku pierādījumu zaudēšanas un apdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to veic nekavējoties.

(2) Izmeklēšanas darbības sākumā tās veicējs informē konkrētajā procesā pirmo reizi iesaistīto personu par tās tiesībām un pienākumiem, kā arī brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Nav jāinformē un jābrīdina persona, kuras procesuālie pienākumi ir vienlaikus arī tās profesionālie darba pienākumi.

(3) Pret personu, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, aizliegts pielietot vardarbību, draudus, melus, kā arī citas pretlikumīgas un morāles normām neatbilstošas darbības vai tādas darbības, kas apdraud personas dzīvību vai veselību vai tīši aizskar personas cieņu. Izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar cilvēka ķermeņa atkailināšanu, aizliegts izdarīt un tajās piedalīties pretēja dzimuma personai, izņemot medicīnas darbiniekus.

(4) Aizliegts izpaust ziņas par tās personas personisko dzīvi, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, kā arī ziņas, kas satur profesionālu noslēpumu vai komercnoslēpumu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pierādīšanā.

(5) Izmeklēšanas darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus šā likuma 140.pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Izmeklēšanas darbību veikšanas īpatnības iztiesāšanas stadijā nosaka šā likuma Devītā un Vienpadsmitā sadaļa.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

280.

 

 

 

 

 

 

281.

 

 

282.

 

 

 

283.

 

 

 

 

 

 

 

 

284.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 139.panta otrajā daļā vārdus “pirmo reizi”.

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 139.panta trešajā daļā vārdu “tīši”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 139.panta trešajā daļā vārdus “medicīnas darbiniekus” ar vārdiem “ārstniecības personas”

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 139.panta trešo daļu ar jaunu 3.teikumu šādā redakcijā: “Advokātam ir tiesības piedalīties visās izmeklēšanas darbībās, ja to lūdz konkrētajā procesā iesaistītā persona un saņemt šo izmeklēšanas darbību protokolu kopijas”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 139.panta ceturtajā daļā vārdu “personisko” ar “privāto”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

139.pants. Izmeklēšanas darbību veikšanas vispārīgie noteikumi

(1) Iepriekš plānojamas izmeklēšanas darbības parasti veic laikā no pulksten 8.00 līdz 20.00. Gadījumos, kad izmeklēšanas darbība nav atliekama, jo tas var novest pie būtisku pierādījumu zaudēšanas un apdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to veic nekavējoties.

(2) Izmeklēšanas darbības sākumā tās veicējs informē konkrētajā procesā iesaistīto personu par tās tiesībām un pienākumiem, kā arī brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Nav jāinformē un jābrīdina persona, kuras procesuālie pienākumi ir vienlaikus arī tās profesionālie darba pienākumi.

(3) Pret personu, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, aizliegts pielietot vardarbību, draudus, melus, kā arī citas pretlikumīgas un morāles normām neatbilstošas darbības vai tādas darbības, kas apdraud personas dzīvību vai veselību vai aizskar personas cieņu. Izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar cilvēka ķermeņa atkailināšanu, aizliegts izdarīt un tajās piedalīties pretēja dzimuma personai, izņemot ārstniecības personas.

(4) Aizliegts izpaust ziņas par tās personas privāto dzīvi, kura piedalās izmeklēšanas darbībā, kā arī ziņas, kas satur profesionālu noslēpumu vai komercnoslēpumu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pierādīšanā.

(5) Izmeklēšanas darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus šā likuma 140.pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Izmeklēšanas darbību veikšanas īpatnības iztiesāšanas stadijā nosaka šā likuma astotā līdz vienpadsmitā sadaļa.

140.pants. Procesuālās darbības veikšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa tiesvedības intereses.

(2) Procesuālās darbības gaitā, izmantojot tehniskos līdzekļus, jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, cits citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt — videokonferences laikā.

(3) Uzsākot procesuālo darbību, procesa virzītājs paziņo:

1) par abām procesuālās darbības norises vietām, datumu un laiku;

2) procesa virzītāja amatu un uzvārdu;

3) otrā procesuālās darbības norises vietā esošās procesa virzītāja pilnvarotas personas amatu un uzvārdu;

4) par procesuālās darbības saturu un tās veikšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(4) Pēc uzaicinājuma personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, nosauc savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi.

(5) To personu identitāti, kuras piedalās procesuālajā darbībā, bet neatrodas ar procesa virzītāju vienā telpā, pārbauda un apliecina procesa virzītāja pilnvarota persona. Šīs personas pienākums ir nodrošināt procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā.

(6) Procesa virzītājs informē personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, par to tiesībām un pienākumiem, likumā paredzētajos gadījumos brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu un uzsāk procesuālo darbību.

(7) Procesa virzītāja pilnvarota persona sastāda apliecinājumu, norādot procesuālās darbības norises vietu, datumu un laiku, savu amatu un uzvārdu, katras šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, kā arī izteikto brīdinājumu, ja likums paredz atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Brīdinātās personas par to parakstās. Apliecinājumā norāda arī pārtraukumus procesuālās darbības gaitā un procesuālās darbības beigu laiku. Apliecinājumu paraksta visas šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas, un tas tiek nosūtīts procesa virzītājam pievienošanai procesuālās darbības protokolam.

(8) Pirmstiesas procesā izmeklēšanas darbības, kas veiktas, izmantojot tehniskos līdzekļus, fiksē šā likuma 143.pantā noteiktajā kārtībā, bet pārējās procesuālās darbības — šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā. Lietas iztiesāšanas laikā procesuālās darbības, kas veiktas, izmantojot tehniskos līdzekļus, fiksē tiesas sēdes protokolā.

 

 

 

 

285.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

286.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 140.panta pirmajā daļā vārdu “tiesvedības” ar vārdu “kriminālprocesa”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 140.panta ceturtajā daļā vārdus “personas kodu un adresi” ar vārdiem “un procesuālo statusu”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

140.pants. Procesuālās darbības veikšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference), ja to prasa kriminālprocesa intereses.

(2) Procesuālās darbības gaitā, izmantojot tehniskos līdzekļus, jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, cits citu varētu dzirdēt telefonkonferences laikā, kā arī dzirdēt un redzēt — videokonferences laikā.

(3) Uzsākot procesuālo darbību, procesa virzītājs paziņo:

1) par abām procesuālās darbības norises vietām, datumu un laiku;

2) procesa virzītāja amatu un uzvārdu;

3) otrā procesuālās darbības norises vietā esošās procesa virzītāja pilnvarotas personas amatu un uzvārdu;

4) par procesuālās darbības saturu un tās veikšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(4) Pēc uzaicinājuma personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, nosauc savu vārdu, uzvārdu un procesuālo statusu.

(5) To personu identitāti, kuras piedalās procesuālajā darbībā, bet neatrodas ar procesa virzītāju vienā telpā, pārbauda un apliecina procesa virzītāja pilnvarota persona. Tās pienākums ir nodrošināt procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā.

(6) Procesa virzītājs informē personas, kuras piedalās procesuālajā darbībā, par to tiesībām un pienākumiem, likumā paredzētajos gadījumos brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu un uzsāk procesuālo darbību.

(7) Procesa virzītāja pilnvarota persona sastāda apliecinājumu, norādot procesuālās darbības norises vietu, datumu un laiku, savu amatu un uzvārdu, katras šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, kā arī izteikto brīdinājumu, ja likums paredz atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Brīdinātās personas par to parakstās. Apliecinājumā norāda arī pārtraukumus procesuālās darbības gaitā un procesuālās darbības beigu laiku. Apliecinājumu paraksta visas šajā procesuālās darbības norises vietā klātesošās personas, un tas tiek nosūtīts procesa virzītājam pievienošanai procesuālās darbības protokolam.

(8) Pirmstiesas procesā izmeklēšanas darbības, kas veiktas, izmantojot tehniskos līdzekļus, fiksē šā likuma 143.pantā noteiktajā kārtībā, bet pārējās procesuālās darbības — šā likuma 142.pantā noteiktajā kārtībā. Lietas iztiesāšanas laikā procesuālās darbības, kas veiktas, izmantojot tehniskos līdzekļus, fiksē tiesas sēdes protokolā.

141.pants. Izmeklēšanas darbības fiksēšana

(1) Izmeklēšanas darbību parasti fiksē protokolā.

(2) Izmeklēšanas darbības norisi un rezultātus var fiksēt ar attēlu un skaņu fiksējošiem tehniskajiem līdzekļiem.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos izmeklēšanas darbības norisi un rezultātus var fiksēt tikai atzinumā, ziņojumā vai pārskatā.

 

287.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 141.panta pirmo daļu.

 

Neatbalstīt

141.pants. Izmeklēšanas darbības fiksēšana

(1) Izmeklēšanas darbību parasti fiksē protokolā.

(2) Izmeklēšanas darbības norisi un rezultātus var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos izmeklēšanas darbības norisi un rezultātus var fiksēt tikai atzinumā, ziņojumā vai pārskatā.

142.pants. Izmeklēšanas darbības protokols

(1) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta izmeklēšanas darbības gaitā vai tūlīt pēc tās pabeigšanas izmeklēšanas darbības veicējs vai viņa uzdevumā cita klātesošā persona.

(2) Izmeklēšanas darbības protokolu sastāda atbilstoši šā likuma 327.panta prasībām.

(3) Ja izmeklēšanas darbībā iesaistītās personas adresi drošības apsvērumu dēļ nav lietderīgi izpaust, protokolā to aizstāj ar tās iestādes adresi un telefona numuru, ar kuras starpniecību ir iespējams sazināties ar attiecīgo personu.

(4) Izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās izmeklēšanas darbībā, ar protokolu, un visi to paraksta. Ja persona parakstīties atsakās, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā.

(5) Katra persona pirms parakstīšanas ir tiesīga pieprasīt, lai protokolā tiek izdarīti labojumi un papildinājumi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

288.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 142.panta piekto daļu ar tekstu “vai papildinājumus ierakstīt pati”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

142.pants. Izmeklēšanas darbības protokols

(1) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta izmeklēšanas darbības gaitā vai tūlīt pēc tās pabeigšanas izmeklēšanas darbības veicējs vai viņa uzdevumā – cita klātesošā persona.

(2) Izmeklēšanas darbības protokolu raksta atbilstoši šā likuma 326.panta prasībām.

(3) Ja izmeklēšanas darbībā iesaistītās personas adresi drošības apsvērumu dēļ nav lietderīgi izpaust, protokolā to aizstāj ar tās iestādes adresi un telefona numuru, ar kuras starpniecību ir iespējams sazināties ar attiecīgo personu.

(4) Izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās izmeklēšanas darbībā, ar protokolu, un visi to paraksta. Ja persona atsakās parakstīties, par to tiek izdarīts ieraksts protokolā.

(5) Katra persona pirms parakstīšanas ir tiesīga pieprasīt, lai protokolā tiek izdarīti labojumi un papildinājumi vai papildinājumus ierakstīt pati.

143.pants. Skaņu un attēla ieraksta izmantošana

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs izmeklēšanas darbības norises gaitu var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, par to pirms izmeklēšanas darbības uzsākšanas paziņojot personām, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā.

(2) Skaņu un attēla ierakstā fiksētā informācija uzskatāma par precīzāk un pilnīgāk fiksētu salīdzinājumā ar rakstveidā fiksēto informāciju.

(3) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams izdarīt daļēju ierakstu. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākumlaiku un pēc pārtraukuma — izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku.

(4) Sastādot izmeklēšanas darbības protokolu, ievēro šā likuma 142.panta prasības, taču no izmeklēšanas darbības gaitas un atklātajiem faktiem protokolā min tikai būtiskākos faktus.

(5) Izmeklēšanas darbības skaņu un attēla ierakstu uzglabā kopā ar krimināllietu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

289.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Mainīt vietām 143.panta otro un trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

143.pants. Skaņu un attēla ieraksta izmantošana

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs izmeklēšanas darbības norises gaitu var fiksēt skaņu un attēlu ierakstā, par to pirms izmeklēšanas darbības uzsākšanas paziņojot personām, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā.

(2) Ierakstā fiksē visu izmeklēšanas darbības gaitu. Nav pieļaujams daļējs ieraksts. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākumlaiku un pēc pārtraukuma — izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku.

(3) Skaņu un attēlu ierakstā fiksētā informācija uzskatāma par precīzāku un pilnīgāku salīdzinājumā ar rakstveidā fiksēto informāciju.

(4) Rakstot izmeklēšanas darbības protokolu, ievēro šā likuma 142.panta prasības, taču no izmeklēšanas darbības gaitas un atklātajiem faktiem protokolā min tikai būtiskākos faktus.

(5) Izmeklēšanas darbības skaņu un attēlu ierakstu uzglabā kopā ar krimināllietu.

144.pants. Zinātniski tehnisko līdzekļu izmantošana izmeklēšanas darbībās

(1) Izmeklēšanas darbībās var izmantot zinātniski tehniskos līdzekļus.

(2) Zinātniski tehnisko līdzekļu izmantošana izmeklēšanas darbībās ir aizliegta, ja tas apdraud to personu veselību un dzīvību, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā.

 

 

 

144.pants. Zinātniski tehnisko līdzekļu izmantošana izmeklēšanas darbībās

(1) Izmeklēšanas darbībās var izmantot zinātniski tehniskos līdzekļus.

(2) Zinātniski tehnisko līdzekļu izmantošana izmeklēšanas darbībās ir aizliegta, ja tas apdraud to personu veselību un dzīvību, kuras piedalās izmeklēšanas darbībā.

145.pants. Pratināšana

Pratināšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir informācijas iegūšana no pratināmās personas.

 

 

 

145.pants. Pratināšana

Pratināšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir informācijas iegūšana no pratināmās personas.

146.pants. Aicināšana uz pratināšanu

(1) Personu uz pratināšanu aicina ar pavēsti vai citādā veidā, informējot, kas un kādā lietā aicina sniegt liecību, kāds būs personas procesuālais stāvoklis, kā arī par neierašanās sekām.

(2) Apcietināto uz pratināšanu aicina ar brīvības atņemšanas vietas administrācijas starpniecību. Apcietināto var nopratināt arī brīvības atņemšanas vietā.

(3) Nepilngadīgo uz pratināšanu parasti aicina ar viņa likumiskā pārstāvja vai mācību iestādes starpniecību. Ja likumiskais pārstāvis nav sasniedzams vai ir citi apstākļi, kas liedz izmantot šādu aicināšanas kārtību, nepilngadīgo aicina tieši, neizmantojot pārstāvja starpniecību.

(4) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz pratināšanu aicina ar tās iestādes starpniecību, kura nodrošina personas procesuālo aizsardzību.

 

 

290.

 

 

291.

 

 

 

 

 

 

 

 

292.

 

 

 

293.

 

 

 

 

 

 

294.

 

 

 

 

 

 

295.

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izslēgt 146.panta pirmajā daļā vārdus “un kādā lietā“.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 146.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apcietinātu personu uz pratināšanu aicina ar tās iestādes starpniecību, kurā tā tiek turēta. Apcietināto var nopratināt arī šajā iestādē.”

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 146.panta trešās daļas 2.teikumu aiz vārda “aicina” ar vārdiem “bērna tiesību aizsardzības iestāde”.

Deputāte I.Šlesere

Izteikt 146.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Nepilngadīgo uz pratināšanu parasti aicina ar viņa likumiskā pārstāvja vai bāriņtiesas (pagasttiesas) starpniecību.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 146.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nepilngadīgo uz pratināšanu aicina ar viņa likumiskā pārstāvja vai mācību iestādes starpniecību vai ar bāriņtiesas (pagasttiesas) strapniecību.”

Juridiskā komisija

Izteikt 146.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nepilngadīgo uz pratināšanu parasti aicina ar viņa likumiskā pārstāvja, mācību iestādes vai bāriņtiesas (pagasttiesas) starpniecību. Ja ir apstākļi, kas pamatoti liedz vai apgrūtina izmantot šādu aicināšanas kārtību, nepilngadīgo aicina, neizmantojot minēto starpniecību.”

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 295.p.)

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 295.p.)

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 295.p.)

 

 

 

 

Atbalstīt

146.pants. Aicināšana uz pratināšanu

(1) Personu uz pratināšanu aicina ar pavēsti vai citādā veidā, informējot, kas un kādā lietā aicina sniegt liecību, kāds būs personas procesuālais stāvoklis, kā arī par neierašanās sekām.

(2) Apcietinātu personu uz pratināšanu aicina ar tās iestādes starpniecību, kurā tā tiek turēta. Apcietināto var nopratināt arī šajā iestādē.

(3) Nepilngadīgo uz pratināšanu parasti aicina ar viņa likumiskā pārstāvja, mācību iestādes vai bāriņtiesas (pagasttiesas) starpniecību. Ja ir apstākļi, kas pamatoti liedz vai apgrūtina izmantot šādu aicināšanas kārtību, nepilngadīgo aicina, neizmantojot minēto starpniecību.

(4) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz pratināšanu aicina ar tās iestādes starpniecību, kura nodrošina personas procesuālo aizsardzību.

147.pants. Pratināšanas kārtība

(1) Pratināšana sākas ar pratināmās personas identitātes un pratināšanā izmantojamās valodas noskaidrošanu. Jānoskaidro, vai pratināmais prot valodu, kurā notiek process, un kādā valodā viņš var liecināt.

(2) Izmeklēšanas darbības veicējs izskaidro pratināmajam šajā likumā viņam paredzētās tiesības un pienākumus.

(3) Liecības sastāvdaļa ir pratināmā personas dati — vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta.

(4) Ja liecība ir saistīta ar skaitļiem, datumiem un citu informāciju, ko grūti atcerēties, pratināmajam ir tiesības izmantot savus dokumentus un pierakstus, kā arī tos nolasīt. Pratināmā pierakstus var pievienot lietai.

(5) Pratināšanas gaitā pratināmajam var uzrādīt lietai pievienotus priekšmetus, dokumentus, attēlu un skaņas ierakstus, kā arī nolasīt viņam dokumentus vai atskaņot ierakstus, par ko izdara atzīmi protokolā. Materiālus uzrāda tikai pēc tam, kad ir ieprotokolētas pratināmā liecības attiecīgajā jautājumā.

(6) Pratināmā iepriekšējo liecību nolasīšana pieļaujama, ja:

1) ir būtiskas pretrunas starp iepriekšējo un šo liecību;

2) pratināmais atsakās liecināt;

3) lietu izskata tiesā nopratinātās personas prombūtnē.

(7) Ja personai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, tās pratināšanā ievēro šā likuma 309.panta noteikumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

296.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 147.panta trešajā daļā vārdus “personas kods un dzīvesvieta” ar vārdiem “un personas kods”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

147.pants. Pratināšanas kārtība

(1) Pratināšana sākas ar pratināmās personas identitātes un pratināšanā izmantojamās valodas noskaidrošanu. Jānoskaidro, vai pratināmais prot valodu, kurā notiek process, un kādā valodā viņš var liecināt.

(2) Izmeklēšanas darbības veicējs izskaidro pratināmajam šajā likumā viņam paredzētās tiesības un pienākumus.

(3) Liecības sastāvdaļa ir pratināmās personas dati — vārds, uzvārds un personas kods.

(4) Ja liecība ir saistīta ar skaitļiem, datumiem un citu informāciju, ko grūti atcerēties, pratināmajam ir tiesības izmantot savus dokumentus un pierakstus, kā arī tos nolasīt. Pratināmā pierakstus var pievienot lietai.

(5) Pratināšanas gaitā pratināmajam var uzrādīt lietai pievienotus priekšmetus, dokumentus, skaņu un attēlu ierakstus, kā arī nolasīt viņam dokumentus vai atskaņot ierakstus, par ko izdara atzīmi protokolā. Materiālus uzrāda tikai pēc tam, kad ir ieprotokolētas pratināmā liecības attiecīgajā jautājumā.

(6) Pratināmā iepriekšējo liecību nolasīšana pieļaujama, ja:

1) ir būtiskas pretrunas starp iepriekšējo un šo liecību;

2) pratināmais atsakās liecināt;

3) lietu izskata tiesā nopratinātās personas prombūtnē.

(7) Ja personai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, tās pratināšanā ievēro šā likuma 308.panta noteikumus.

148.pants. Pratināšanas ilgums

(1) Pilngadīgas personas pratināšanas ilgums bez šīs personas piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, ieskaitot pārtraukumu.

(2) Nepilngadīgā pratināšanu izdara saskaņā ar šā likuma 152. un 153.panta noteikumiem.

 

 

 

148.pants. Pratināšanas ilgums

(1) Pilngadīgas personas pratināšanas ilgums bez šīs personas piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, ieskaitot pārtraukumu.

(2) Nepilngadīgā pratināšanu izdara saskaņā ar šā likuma 152. un 153.panta noteikumiem.

149.pants. Pratināšanas fiksēšana

Ja sniegto liecību fiksē pratināšanas protokolā, to pieraksta pirmajā personā. Pēc pratināmās personas lūguma savu liecību pratināšanas protokolā tā var rakstīt pašrocīgi.

 

297.

Juridiskā komisija

Izslēgt 149.pantā vārdu “Ja”.

 

Atbalstīt

149.pants. Pratināšanas fiksēšana

Sniegto liecību fiksē pratināšanas protokolā, to pieraksta pirmajā personā. Pēc pratināmās personas lūguma savu liecību pratināšanas protokolā tā var rakstīt pašrocīgi.

150.pants. Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pratināšana

Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pirmās pratināšanas sākumā:

1) noskaidro personas biogrāfiskās ziņas — dzimšanas vietu un laiku, pilsonību, izglītību, ģimenes stāvokli, darba vai mācību vietu, nodarbošanās veidu vai amatu, dzīvesvietu, sodāmību;

2) izskaidro personai tās procesuālo stāvokli un izsniedz tā dokumenta kopiju, kas šo procesuālo stāvokli nosaka;

3) izsniedz personai izrakstu no likuma, kurā noteiktas tās procesuālās tiesības un pienākumi, ja konkrētajā kriminālprocesā šai personai tas jau nav bijis izsniegts;

4) izskaidro personai tās tiesības neliecināt un brīdina, ka visu, kas tiks teikts, var izmantot pret šo personu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

298.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 150.panta 3.punktā vārdus “ja. konkrētajā kriminālprocesā šai personai tas jau nav bijis izsniegts.”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

150.pants. Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pratināšana

Aizturētā, aizdomās turētā un apsūdzētā pirmās pratināšanas sākumā:

1) noskaidro personas biogrāfiskās ziņas — dzimšanas vietu un laiku, pilsonību, izglītību, ģimenes stāvokli, darba vai mācību vietu, nodarbošanās veidu vai amatu, dzīvesvietu, sodāmību;

2) izskaidro personai tās procesuālo stāvokli un izsniedz tā dokumenta kopiju, kas šo procesuālo stāvokli nosaka;

3) izsniedz personai izrakstu no likuma, kurā noteiktas tās procesuālās tiesības un pienākumi, ja konkrētajā kriminālprocesā šai personai tas jau nav bijis izsniegts;

4) izskaidro personai tās tiesības neliecināt un brīdina, ka visu, kas tiks teikts, var izmantot pret šo personu.

151.pants. Liecinieka un cietušā pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam un cietušajam izskaidro viņu tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu, kā arī izskaidro likumā norādītās tiesības atteikties dot liecību.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā, arī par aizdomās turēto vai apsūdzēto, vai citu kriminālprocesā iesaistītu personu.

 

 

 

 

 

299.

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 151.panta pirmajā daļā vārdus “kā arī izskaidro likumā norādītās tiesības atteikties dot liecību”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

151.pants. Liecinieka un cietušā pratināšana

(1) Pirms pratināšanas lieciniekam un cietušajam izskaidro viņu tiesības un pienākumus un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

(2) Liecinieku un cietušo var pratināt par visiem apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā, arī par aizdomās turēto vai apsūdzēto, vai citu kriminālprocesā iesaistītu personu.

152.pants. Nepilngadīgā pratināšanas īpatnības

(1) Nepilngadīgā pratināšanas ilgums bez viņa piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt sešas stundas, ieskaitot pārtraukumu.

(2) Izmeklēšanas darbības veicējs nepilngadīgo pratina pedagoga vai psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā apmācīta speciālista (turpmāk — psihologa) klātbūtnē. Nepilngadīgo vecākiem, citiem likumiskajiem pārstāvjiem vai pilngadīgiem tuviniekiem ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja vien viņi paši nav personas, pret kurām uzsākts process, aizturētie, aizdomās turētie vai apsūdzētie un ja pret viņu piedalīšanos pratināšanā neiebilst nepilngadīgais.

(3) Nepilngadīgo vecumā līdz 14 gadiem nebrīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu, tomēr izmeklēšanas darbības izdarītājs, izskaidrojot pratināmā tiesības un pienākumus, norāda arī uz viņa morālo pienākumu liecināt patiesību.

(4) Ja psihologs norāda procesa virzītājam, ka nepilngadīgā psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā veicama tikai ar tiesneša atļauju un psihologa klātbūtnē.

 

 

300.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

301.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

302.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

303.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

304.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

305.

 

 

 

306.

 

 

 

 

 

307.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 152.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nepilngadīgā pratināšanas ilgums diennaktī nedrīkst pārsniegt nepilngadīgajiem līdz 14 gadu vecumam – 2 stundas, nepilngadīgajiem no 14  līdz 16 gadu vecumam – 4 stundas, nepilngadīgajiem no 16 līdz 18 gadiem - 6 stundas, ieskaitot pārtraukumu.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izteikt 152.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Nopratinot liecinieku, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, vai, pēc izziņas izdarītāja vai prokurora ieskata, nopratinot liecinieku, kas nav sasniedzis 16 gadu vecumu, pieaicina pedagogu, psihologu vai speciālistu, kas apmācīts psiholoģiskam darbam ar bērniem kriminālprocesā (turpmāk – psihologs).“

Deputāte I.Šlesere

Izteikt 152.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izmeklēšanas darbības veicējs nepilngadīgo pratina psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā apmācīta speciālista (turpmāk — psihologa) klātbūtnē. Nepilngadīgo vecākiem, citiem likumiskajiem pārstāvjiem, pilngadīgiem tuviniekiem vai uzticības personai ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja vien viņi paši nav personas, pret kurām uzsākts process, aizturētie, aizdomās turētie vai apsūdzētie un ja pret viņu piedalīšanos pratināšanā neiebilst nepilngadīgais.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

 Izteikt 152.panta otro un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Nepilngadīgo vecumā līdz 14 gadiem vai, pēc izmeklēšanas darbības izdarītāja ieskata, jebkuru nepilngadīgo nopratina pedagoga vai speciālista, kas apmācīts psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā, (turpmāk - psihologa) klātbūtnē. Nepieciešamības gadījumā var pieaicināt arī vecākus, citu likumisko pārstāvi vai pilngadīgu tuvinieku. Minētās personas ar izmeklēšanas darbības izdarītāja atļauju var uzdot jautājumus pratināmajam.

(4) Ja psihologs norāda procesa virzītājam, ka 14 gadus nesasniegušās personas vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālas izmantošanas, psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā izdarāma tikai ar tiesneša atļauju.”

Juridiskā komisija

Izteikt 152.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nepilngadīgo vecumā līdz 14 gadiem vai, pēc izmeklēšanas darbības izdarītāja ieskata, jebkuru nepilngadīgo nopratina pedagoga vai speciālista, kas apmācīts psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā, (turpmāk - psihologa) klātbūtnē. Vienam no nepilngadīgā likumiskajiem pārstāvjiem, pilngadīgam tuvam radiniekam vai uzticības personai ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja vien viņa pati nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais un ja pret to neiebilst nepilngadīgais. Minētā persona ar izmeklēšanas darbības izdarītāja atļauju var uzdot jautājumus pratināmajam.”

Deputāts J.Lagz diņš

Izslēgt 152.panta trešajā daļā tekstu sākot ar vārdu “norāda arī uz viņa morālo pienākumu liecināt patiesību.”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 152.panta trešajā daļā tekstu, “tomēr izmeklēšanas darbības izdarītājs, izskaidrojot pratināmā tiesības un pienākumus, norāda arī uz viņa morālo pienākumu liecināt patiesību”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 152.panta ceturtajā daļā vārdus “tiesneša atļauju” ar vārdiem “izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā – ar tiesas lēmumu”.

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 304.p.)

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 304.p.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 304.p.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk.306.p.)

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

152.pants. Nepilngadīgā pratināšanas īpatnības

(1) Nepilngadīgā pratināšanas ilgums bez viņa piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt sešas stundas, ieskaitot pārtraukumu.

(2) Nepilngadīgo vecumā līdz 14 gadiem vai, pēc izmeklēšanas darbības veicēja ieskata, jebkuru nepilngadīgo nopratina pedagoga vai speciālista, kas apmācīts psihologa darbam ar bērniem kriminālprocesā, (turpmāk - psihologa) klātbūtnē. Vienam no nepilngadīgā likumiskajiem pārstāvjiem, pilngadīgam tuvam radiniekam vai uzticības personai ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja vien viņš pats nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais un ja pret to neiebilst nepilngadīgais. Minētā persona ar izmeklēšanas darbības veicēja atļauju var uzdot jautājumus pratināmajam.

(3) Nepilngadīgo vecumā līdz 14 gadiem nebrīdina par atbildību par atteikšanos liecināt un apzināti nepatiesas liecības došanu.

(4) Ja psihologs norāda procesa virzītājam, ka 14 gadus nesasniegušās personas vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālas izmantošanas, psihei var kaitēt atkārtota tieša nopratināšana, tā izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā – ar tiesas lēmumu.


 

153.pants. Nepilngadīgās personas pratināšana ar psihologa starpniecību

(1) Ja psihologs uzskata, ka nepilngadīgā psihei var kaitēt tieša nopratināšana, to var izdarīt, izmantojot tehniskos līdzekļus un psihologa starpniecību. Ja izmeklētājs vai prokurors tam nepiekrīt, tieša nopratināšana izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā — ar tiesas lēmumu.

(2) Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā, kur tehniskie līdzekļi nodrošina to, ka var dzirdēt un redzēt nopratināmo personu. Nopratināmais kopā ar psihologu atrodas telpā, kas piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, ka procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzird tikai psihologs.

(3) Ja nopratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, nepilngadīgajam izskaidro notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi, noskaidro personas datus, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja jautājumus, ja nepieciešams, — informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(4) Ja nopratināmā persona ir sasniegusi 14 gadu vecumu, procesa virzītājs ar psihologa starpniecību informē nepilngadīgo par veicamās izmeklēšanas darbības būtību, noskaidro viņa personas datus, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī brīdina viņu par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; ja nepieciešams, — informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(5) Pratināšanas gaitu fiksē saskaņā ar šā likuma 141. — 143.panta prasībām. Nopratināmā nepilngadīgā persona protokolu neparaksta.

 

 

 

308.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

309.

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 153.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja psihologs uzskata, ka 14 gadus nesasniegušās personas vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, psihei var kaitēt tieša nopratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Ja izmeklētājs vai prokurors tam nepiekrīt, tieša nopratināšana var notikt tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā – ar tiesas lēmumu.”

Juridiskā komisija

Papildināt 153.panta otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “un psihologu”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

153.pants. Nepilngadīgās personas pratināšana ar psihologa starpniecību

(1) Ja psihologs uzskata, ka 14 gadus nesasniegušās personas vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, psihei var kaitēt tieša nopratināšana, to var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un psihologa starpniecību. Ja izmeklētājs vai prokurors tam nepiekrīt, tieša nopratināšana izdarāma tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju, bet tiesā – ar tiesas lēmumu.

(2) Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā, kur tehniskie līdzekļi nodrošina to, ka var dzirdēt un redzēt nopratināmo personu un psihologu. Nopratināmais kopā ar psihologu atrodas telpā, kura piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, ka procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzird tikai psihologs.

(3) Ja nopratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, nepilngadīgajam izskaidro notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi, noskaidro personas datus, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja jautājumus, ja nepieciešams, — informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(4) Ja nopratināmā persona ir sasniegusi 14 gadu vecumu, procesa virzītājs ar psihologa starpniecību informē nepilngadīgo par veicamās izmeklēšanas darbības būtību, noskaidro viņa personas datus, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī brīdina viņu par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu, uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; ja nepieciešams, — informē par pārtraukumu izmeklēšanas darbībā un tās atsākšanu.

(5) Pratināšanas gaitu fiksē saskaņā ar šā likuma 141. — 143.panta prasībām. Nopratināmā nepilngadīgā persona protokolu neparaksta.

 

154.pants. Informācijas avota norādīšanas pienākums

(1) Izmeklētājs vai prokurors var ierosināt, lai tiesa uzdod plašsaziņas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt publicētās informācijas avotu.

(2) Par izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu lemj izmeklēšanas tiesnesis, uzklausījis iesniedzēju, plašsaziņas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem.

(3) Lēmumu par informācijas avota norādīšanu izmeklēšanas tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu.

(4) Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, žurnālists vai redaktors, un to izskata šā likuma 24.nodaļā noteiktajā kārtībā.

 

310.

Juridiskā komisija

Aizstāt 154.panta pirmajā daļā vārdus “Izmeklētājs vai prokurors var ierosināt, lai tiesa uzdod” ar vārdiem “Tiesa var uzdot”.

 

Atblastīt

154.pants. Informācijas avota norādīšanas pienākums

(1) Tiesa var uzdot plašsaziņas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram norādīt publicētās informācijas avotu.

(2) Par izmeklētāja vai prokurora ierosinājumu lemj izmeklēšanas tiesnesis, uzklausījis ierosinājuma iesniedzēju, plašsaziņas līdzekļa žurnālistu vai redaktoru un iepazinies ar materiāliem.

(3) Lēmumu par informācijas avota norādīšanu izmeklēšanas tiesnesis pieņem, ievērojot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu.

(4) Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt ierosinājuma iesniedzējs, plašsaziņas līdzekļa žurnālists vai redaktors, un to izskata šā likuma 24.nodaļā noteiktajā kārtībā.

155.pants. Aptauja

(1) Ja tas, ka liecība nav detalizēti fiksēta, neapdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, ziņas par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem var iegūt arī aptaujas kārtībā.

(2) Izdarot aptauju, izmeklēšanas darbības izdarītājs personiski tiekas ar liecinieku, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī noskaidro šim lieciniekam zināmo izmeklēšanai nozīmīgo informāciju vai arī šādas informācijas neesamību.

(3) Aptaujas laikā liecības var fiksēt protokolā vai arī izdarīt pierakstus un izmantot skaņu vai attēlu fiksējošos tehniskos līdzekļus.

(4) Ja aptaujas laikā liecība nav fiksēta protokolā, par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības izdarītājs raksta ziņojumu, kurā norāda:

1) aptaujas vietu, datumu, tās uzsākšanas un pabeigšanas laiku;

2) aptaujas izdarītāja amatu un uzvārdu;

3) aptaujāto personu vārdu, uzvārdu un adresi;

4) katras personas sniegto liecību; ja vairāku personu liecības ir vienādas, šo informāciju min vienu reizi;

5) izmantotos zinātniski tehniskos līdzekļus.

(5) Vienā ziņojumā var atspoguļot vairākas liecības.

(6) Ziņojumam var pievienot aptaujas laikā veiktos pierakstus un iegūtos skaņu un attēlu ierakstus.

 

311.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

312.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 155.pantu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 155.panta sesto daļu.

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

155.pants. Aptauja

(1) Ja tas, ka liecība nav detalizēti fiksēta, neapdraud kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, ziņas par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem var iegūt arī aptaujas kārtībā.

(2) Izdarot aptauju, izmeklēšanas darbības veicējs personiski tiekas ar liecinieku, izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī noskaidro šim lieciniekam zināmo izmeklēšanai nozīmīgo informāciju vai arī šādas informācijas neesamību.

(3) Aptaujas laikā liecības var fiksēt protokolā vai arī izdarīt pierakstus un izmantot skaņu vai attēlu fiksējošos tehniskos līdzekļus.

(4) Ja aptaujas laikā liecība nav fiksēta protokolā, par aptaujas gaitu un rezultātiem izmeklēšanas darbības veicējs raksta ziņojumu, kurā norāda:

1) aptaujas vietu, datumu, tās uzsākšanas un pabeigšanas laiku;

2) aptaujas izdarītāja amatu un uzvārdu;

3) aptaujāto personu vārdu, uzvārdu un adresi;

4) katras personas sniegto liecību; ja vairāku personu liecības ir vienādas, šo informāciju min vienu reizi;

5) izmantotos zinātniski tehniskos līdzekļus.

(5) Vienā ziņojumā var atspoguļot vairākas liecības.

 


 

156.pants. Eksperta un revidenta pratināšana

(1) Procesa virzītājs var aicināt ekspertu vai revidentu sniegt liecību, lai:

1) noskaidrotu ar eksperta vai revidenta atzinumu saistītus lietai nozīmīgus jautājumus, kuri neprasa papildu pētījumus;

2) precizētu ziņas par ekspertīzē vai revīzijā izmantoto pētījuma metodi vai atzinumā lietotajiem terminiem;

3) iegūtu informāciju par citiem faktiem un apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, bet ir saistīti ar eksperta vai revidenta piedalīšanos pirmstiesas procesā;

4) noskaidrotu eksperta vai revidenta kvalifikāciju.

(2) Eksperta un revidenta pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus.

 

 

 

156.pants. Eksperta un revidenta pratināšana

(1) Procesa virzītājs var aicināt ekspertu vai revidentu sniegt liecību, lai:

1) noskaidrotu ar eksperta vai revidenta atzinumu saistītus lietai nozīmīgus jautājumus, kuri neprasa papildu pētījumus;

2) precizētu ziņas par ekspertīzē vai revīzijā izmantoto pētījuma metodi vai atzinumā lietotajiem terminiem;

3) iegūtu informāciju par citiem faktiem un apstākļiem, kas nav atzinuma sastāvdaļa, bet ir saistīti ar eksperta vai revidenta piedalīšanos pirmstiesas procesā;

4) noskaidrotu eksperta vai revidenta kvalifikāciju.

(2) Eksperta un revidenta pratināšana izdarāma, ievērojot liecinieka pratināšanas noteikumus.

157.pants. Konfrontēšana

(1) Konfrontēšana ir divu vai vairāku agrāk nopratinātu personu vienlaicīga pratināšana, ko izdara, ja ir būtiskas pretrunas šo personu iepriekšējās liecībās.

(2) Konfrontēt var jebkuras agrāk nopratinātas personas neatkarīgi no tā, kāds ir šo personu procesuālais statuss.

 

 

 

157.pants. Konfrontēšana

(1) Konfrontēšana ir divu vai vairāku agrāk nopratinātu personu vienlaicīga pratināšana, ko izdara, ja ir būtiskas pretrunas šo personu iepriekšējās liecībās.

(2) Konfrontēt var jebkuras agrāk nopratinātas personas neatkarīgi no tā, kāds ir šo personu procesuālais statuss.


 

158.pants. Konfrontēšanas kārtība

(1) Konfrontēšana notiek, ievērojot pratināšanas noteikumus, izņemot šajā pantā norādīto.

(2) Ja nepieciešams, konfrontēšanu sāk ar jautājumu par to, vai konfrontējamie pazīst viens otru un kādas ir viņu savstarpējās attiecības.

(3) Konfrontēšanas gaitā konfrontējamiem pēc kārtas uzdod jautājumus par tiem apstākļiem, kuros ir pretrunas viņu iepriekšējās liecībās, un šo pretrunu iemesliem.

(4) Konfrontējamie ar izmeklēšanas darbības izdarītāja atļauju var uzdot viens otram jautājumus. Izmeklēšanas darbības izdarītājs ir tiesīgs noraidīt jautājumus, kas nav būtiski vai neattiecas uz lietu. Visus uzdotos jautājumus un atbildes fiksē protokolā.

(5) Konfrontējamā iepriekšējās liecības var nolasīt tikai pēc tam, kad fiksēta liecība, kuru viņš devis konfrontācijas laikā.

(6) Katrs konfrontējamais paraksta savu liecību.

(7) Ja konfrontēšanā piedalās persona, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, konfrontēšanu izdara, ievērojot šā likuma ceturtā sadaļā paredzētos noteikumus.

 

 

 

 

313.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 158.panta otrajā daļā vārdus “Ja nepieciešams”.

 

 

 

 

Atbalstīt

158.pants. Konfrontēšanas kārtība

(1) Konfrontēšana notiek, ievērojot pratināšanas noteikumus, izņemot šajā pantā norādīto.

(2) Konfrontēšanu sāk ar jautājumu par to, vai konfrontējamie pazīst viens otru un kādas ir viņu savstarpējās attiecības.

(3) Konfrontēšanas gaitā konfrontējamiem pēc kārtas uzdod jautājumus par tiem apstākļiem, kuros ir pretrunas viņu iepriekšējās liecībās, un šo pretrunu iemesliem.

(4) Konfrontējamie ar izmeklēšanas darbības veicēja atļauju var uzdot viens otram jautājumus. Izmeklēšanas darbības veicējs ir tiesīgs noraidīt jautājumus, kas nav būtiski vai neattiecas uz lietu. Visus uzdotos jautājumus un atbildes fiksē protokolā.

(5) Konfrontējamā iepriekšējās liecības var nolasīt tikai pēc tam, kad fiksēta liecība, kuru viņš sniedzis konfrontācijas laikā.

(6) Katrs konfrontējamais paraksta savu liecību.

(7) Ja konfrontēšanā piedalās persona, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, konfrontēšanu izdara, ievērojot šā likuma ceturtajā sadaļā paredzētos noteikumus.

159.pants. Apskate

(1) Apskate ir izmeklēšanas darbība, kuras gaitā izmeklēšanas darbības veicējs tieši uztver, konstatē un fiksē kāda objekta pazīmes, ja pastāv iespēja, ka šis objekts ir saistīts ar izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu.

(2) Lai atrastu noziedzīga nodarījuma pēdas un noskaidrotu citus nozīmīgus apstākļus, var izdarīt notikuma vietas, apvidus teritorijas, telpas, transportlīdzekļa, priekšmeta, dokumenta, līķa, dzīvnieka vai cita objekta apskati.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

314.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 159.panta otro daļu pēc vārda “objekta” ar vārdu “vizuālo”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

159.pants. Apskate

(1) Apskate ir izmeklēšanas darbība, kuras gaitā izmeklēšanas darbības veicējs tieši uztver, konstatē un fiksē kāda objekta pazīmes, ja pastāv iespēja, ka šis objekts ir saistīts ar izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu.

(2) Lai atrastu noziedzīga nodarījuma pēdas un noskaidrotu citus nozīmīgus apstākļus, var izdarīt notikuma vietas, apvidus teritorijas, telpas, transportlīdzekļa, priekšmeta, dokumenta, līķa, dzīvnieka vai cita objekta vizuālo apskati.

160.pants. Apskates vispārīgie noteikumi

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs var uzaicināt apskatē piedalīties jebkuru konkrētajā kriminālprocesā iesaistīto personu.

(2) Lai nodrošinātu apskates objekta saglabāšanu, var organizēt tā apsardzi.

(3) Ja apskates gaitā rodas nepieciešamība izdarīt kratīšanu, uzrādīšanu atpazīšanai vai citas izmeklēšanas darbības, tās veicamas, ievērojot attiecīgās izmeklēšanas darbības veikšanas noteikumus.

(4) Ja citas izmeklēšanas darbības gaitā tiek atrasts objekts, tā apskati var izdarīt tajā pašā izmeklēšanas darbībā, apskates rezultātus fiksējot izmeklēšanas darbības protokolā.

(5) Vairāku telpu vai apvidu teritoriju apskati vienlaikus var izdarīt vairākas amatpersonas, kas pilnvarotas kriminālprocesa veikšanai. Katra no tām apskates gaitu fiksē atsevišķi, norādot konkrēti apskatītā objekta robežas un apskates rezultātus.

 

315.

 

 

 

 

 

316.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 160.panta pirmo daļu ar jaunu 2.teikumu šādā redakcijā: “Apskatē var piedalīties aizdomās turētais, apsūdzētais un viņu aizstāvis.” (personu tiesību pilnvērtīgai nodrošināšanai).

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 160.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izmeklēšanas darbības laikā pieļaujama tikai  vizuāla elektroniskās  informācijas nesēju apskate. Pēc tās veikšanas informācijas nesēji  iesaiņojami un to satura konstatēšanai nekavējoties nosakāma  ekspertīze, bet paši informācijas nesēji tieši nododami ekspertīzes izdarīšanai  atbilstošajai  ekspertu  iestādei  vai  ekspertam”.

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

160.pants. Apskates vispārīgie noteikumi

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs var uzaicināt apskatē piedalīties jebkuru konkrētajā kriminālprocesā iesaistīto personu.

(2) Lai nodrošinātu apskates objekta saglabāšanu, var organizēt tā apsardzi.

(3) Ja apskates gaitā rodas nepieciešamība izdarīt kratīšanu, uzrādīšanu atpazīšanai vai citas izmeklēšanas darbības, tās veicamas, ievērojot attiecīgās izmeklēšanas darbības veikšanas noteikumus.

(4) Ja citas izmeklēšanas darbības gaitā tiek atrasts objekts, tā apskati var izdarīt tajā pašā izmeklēšanas darbībā, apskates rezultātus fiksējot izmeklēšanas darbības protokolā.

(5) Vairāku telpu vai apvidu teritoriju apskati vienlaikus var izdarīt vairākas amatpersonas, kas pilnvarotas veikt kriminālprocesu. Katra no tām apskates gaitu fiksē atsevišķi, norādot konkrēti apskatītā objekta robežas un apskates rezultātus.


 

161.pants. Eksperta vai revidenta piedalīšanās apskatē

(1) Ja apskatē piedalās eksperts un atrod un izņem noziedzīga nodarījuma pēdas vai objektus, kuriem turpmāk ir nepieciešams izdarīt ekspertīzi, apskates protokolā norāda to atrašanas vietu, pazīmes, izņemšanas faktu, kā arī to, kuras personas atbildībā tie nodoti. Šādos gadījumos izņemto pēdu un lietu apskate notiek ekspertīzes gaitā.

(2) Procesa virzītājs var uzdot ekspertam veikt visu apskati pilnībā, ja apskatāmais objekts kopumā ir pakļauts turpmākai ekspertīzei.

(3) Ja apskatē piedalās revidents, procesa virzītājs var uzdot viņam veikt revīzijai vai inventarizācijai nepieciešamo dokumentu apskati un izņemšanu. Apskates protokolā norāda tikai dokumentu atrašanas vietu, to izņemšanas faktu un revidentu, kura atbildībā nodoti revīzijas vai inventarizācijas veikšanai izņemtie dokumenti. Dokumentu apskate notiek revīzijas vai inventarizācijas gaitā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

317.

 

 

 

318.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 161.panta trešajā daļā aiz vārda “vietu” ar vārdiem “tā  pazīmes”.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 161.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Apskates protokolā tikai norāda šos dokumentus, to atrašanas vietu, izņemšanas faktu un revidentu, kura atbildībā nodoti revīzijas vai inventarizācijas veikšanai izņemtie dokumenti.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk.318.p.)

 

Atbalstīt

161.pants. Eksperta vai revidenta piedalīšanās apskatē

(1) Ja apskatē, kurā piedalās eksperts, atrod un izņem noziedzīga nodarījuma pēdas vai objektus, kuriem turpmāk ir nepieciešams izdarīt ekspertīzi, apskates protokolā norāda to atrašanas vietu, pazīmes, izņemšanas faktu, kā arī to, kuras personas atbildībā tie nodoti. Šādos gadījumos izņemto pēdu un lietu apskate notiek ekspertīzes gaitā.

(2) Procesa virzītājs var uzdot ekspertam veikt visu apskati pilnībā, ja apskatāmais objekts kopumā ir pakļauts turpmākai ekspertīzei.

(3) Ja apskatē piedalās revidents, procesa virzītājs var uzdot viņam veikt revīzijai vai inventarizācijai nepieciešamo dokumentu apskati un izņemšanu. Apskates protokolā tikai norāda šos dokumentus, to atrašanas vietu, izņemšanas faktu un revidentu, kura atbildībā nodoti revīzijas vai inventarizācijas veikšanai izņemtie dokumenti. Dokumentu apskate notiek revīzijas vai inventarizācijas gaitā.


 

162.pants. Notikuma vietas apskate

(1) Notikuma vietas apskate ir konkrētās vietas un tajā esošo objektu apskate, ja to veic nekavējoties, tiklīdz saņemta informācija par izdarītu noziedzīgu nodarījumu, un ja ir pietiekams pamats domāt, ka šajā vietā ir noticis vai turpinājies noziedzīgs nodarījums.

(2) Notikuma vietas apskates gaitā izmeklēšanas darbības veicējs var izņemt priekšmetus ar noziedzīga nodarījuma pēdām un dokumentus. Priekšmetu un dokumentu izņemšana ir notikuma vietas apskates sastāvdaļa.

(3) Ievērojot notikuma vietas apskates neatliekamību, iekļūšanai notikuma vietā nav nepieciešama kādas personas piekrišana.

 

319.

 

 

 

 

 

 

320.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

321.

 

 

 

 

 

 

322.

 

323.

Juridiskā komisija

Aizstāt 162.panta pirmajā daļā vārdus “ja to veic nekavējoties, tiklīdz saņemta informācija par izdarītu noziedzīgu nodarījumu” ar vārdiem “ja to veic pēc informācijas saņemšanas par izdarītu noziedzīgu nodarījumu”

Juridiskā komisija

Papildināt 162.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja notikuma vietas apskate veikta nepilnīgi un ir radušās neskaidrības vai papildus jautājumi, var veikt papildu notikuma vietas apskate. Ja notikuma vietas apskatē pieļauti procesuālās kārtības būtiski pārkāpumi, var veikt atkārtotu notikuma vietas apskati. Papildu vai atkārtotu notikuma vietas apskati veic ievērojot šā likuma 163.panta nosacījumus. ”

Juridiskā komisija

Papildināt 162.panta līdzšinējo otro daļu ar jaunu 2.teikumu šādā redakcijā: “Priekšmeti un dokumenti, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, izņemami neatkarīgi no to sakara ar konkrēto kriminālprocesu.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 162.panta trešo daļu.

Juridiskā komisija

Pārcelt 162.panta trešo daļu uz 163.pantu ceturto daļu un aizstāt vārdu “neatliekamību” ar vārdiem “neatliekamo raksturu”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

 

162.pants. Notikuma vietas apskate

(1) Notikuma vietas apskate ir konkrētās vietas un tajā esošo objektu apskate, ja to veic pēc informācijas saņemšanas par izdarītu noziedzīgu nodarījumu un ja ir pietiekams pamats domāt, ka šajā vietā ir noticis vai turpinājies noziedzīgs nodarījums.

(2) Ja notikuma vietas apskate veikta nepilnīgi un ir radušās neskaidrības vai papildu jautājumi, var veikt notikuma vietas papildu apskati. Ja notikuma vietas apskatē pieļauti procesuālās kārtības būtiski pārkāpumi, var veikt notikuma vietas atkārtotu apskati. notikuma vietas Notikuma vietas papildu vai atkārtotu apskati veic, ievērojot šā likuma 163.panta nosacījumus.

(3) Notikuma vietas apskates gaitā izmeklēšanas darbības veicējs var izņemt priekšmetus ar noziedzīga nodarījuma pēdām un dokumentus. Priekšmeti un dokumenti, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, izņemami neatkarīgi no to sakara ar konkrēto kriminālprocesu. Priekšmetu un dokumentu izņemšana ir notikuma vietas apskates sastāvdaļa.

 


 

163.pants. Apvidus teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskate

(1) Ja apvidus teritorija, telpa, transportlīdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, var veikt šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati.

(2) Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un šajās teritorijās vai telpās esošo priekšmetu, kā arī transportlīdzekļa vai datora apskati var izdarīt tikai ar šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai datora lietotāja piekrišanu vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(3) Juridisko un fizisko personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošas apvidu teritorijas, telpas vai transportlīdzekli pēc iespējas apskata šo personu vai to pārstāvju klātbūtnē.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

163.pants. Apvidus teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskate

(1) Ja apvidus teritorija, telpa, transportlīdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, var veikt šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati.

(2) Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un šajās teritorijās vai telpās esošo priekšmetu, kā arī transportlīdzekļa vai datora apskati var veikt tikai ar šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai datora lietotāja piekrišanu vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(3) Fizisko un juridisko personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošas apvidu teritorijas, telpas vai transportlīdzeklus pēc iespējas apskata šo personu vai to pārstāvju klātbūtnē.

(4) Ievērojot notikuma vietas apskates neatliekamo raksturu, iekļūšanai notikuma vietā nav nepieciešama kādas personas piekrišana.

164.pants. Līķa apskate

(1) Ja līķa ārējo apskati nav uzdots izdarīt ekspertam, to izdara, piedaloties medicīnas speciālistam.

(2) Līķa kremēšana ir atļauta tikai pēc tiesmedicīniskās ekspertīzes izdarīšanas, ja ir saņemta prokurora piekrišana — pirmstiesas procesa laikā vai tiesas lēmums — iztiesāšanas laikā.

 

324.

Juridiskā komisija

Aizstāt 164.panta pirmajā daļā vārdu “ekspertam” ar vārdiem “tiesu medicīnas ekspertam”.

 

Atbalstīt

164.pants. Līķa apskate

(1) Ja līķa ārējo apskati nav uzdots veikt tiesu medicīnas ekspertam, to veic, piedaloties medicīnas speciālistam.

(2) Līķa kremēšana ir atļauta tikai pēc tiesmedicīniskās ekspertīzes izdarīšanas, ja ir saņemta prokurora piekrišana — pirmstiesas procesa laikā vai tiesas lēmums — iztiesāšanas laikā.


 

165.pants. Līķa ekshumācija

Līķa izrakšanu no apbedījuma vietas, lai izdarītu tā apskati, uzrādītu to atpazīšanai, izņemtu paraugus salīdzināšanai vai izdarītu ekspertīzi (līķa ekshumācija), var izdarīt ar mirušās personas tuvinieka piekrišanu vai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu — pirmstiesas procesa laikā, vai ar tiesas lēmumu — iztiesāšanas laikā.

 

 

 

 

 

325.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 165.pantā vārdu “tuvinieka” ar vārdiem “tuva radinieka”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

165.pants. Līķa ekshumācija

Līķi izrakt no apbedījuma vietas, lai veiktu tā apskati, uzrādītu to atpazīšanai, izņemtu paraugus salīdzināšanai vai izdarītu ekspertīzi (līķa ekshumācija), drīkst ar mirušās personas tuva radinieka piekrišanu vai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu — pirmstiesas procesa laikā, vai ar tiesas lēmumu — iztiesāšanas laikā.

166.pants. Ekshumācijas kārtība

(1) Līķa ekshumāciju iepriekš saskaņo ar kompetentu veselības aizsardzības institūciju, un to procesa virzītāja uzdevumā izdara tiesu medicīnas eksperts apbedīšanas vietas administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

(2) Ekshumāciju fiksē protokolā un fotografē vai izdara videoierakstu.

(3) Līķa atkārtota apbedīšana pēc ekshumācijas notiek ar tās amatpersonas atļauju, pēc kuras lēmuma ekshumācija izdarīta.

 

 

 

166.pants. Ekshumācijas kārtība

(1) Līķa ekshumāciju iepriekš saskaņo ar kompetentu veselības aizsardzības institūciju, un to procesa virzītāja uzdevumā izdara tiesu medicīnas eksperts apbedīšanas vietas administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

(2) Ekshumāciju fiksē protokolā un fotografē vai izdara tās videoierakstu.

(3) Līķa atkārtota apbedīšana pēc ekshumācijas notiek ar tās amatpersonas atļauju, pēc kuras lēmuma ekshumācija izdarīta.

167.pants. Dzīvnieka apskate

Izdarot dzīvnieka apskati, ja nepieciešams, fiksē arī tā reakciju uz komandu vai uz sava vārda nosaukšanu.

 

 

 

167.pants. Dzīvnieka apskate

Izdarot dzīvnieka apskati, ja nepieciešams, fiksē arī tā reakciju uz komandu vai uz sava vārda nosaukšanu.

168.pants. Aplūkošana

(1) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka uz personas ķermeņa ir noziedzīga nodarījuma pēdas, sevišķas pazīmes, kurām ir nozīme lietā, vai pati persona atrodas kādā īpašā fizioloģiskā stāvoklī, kā arī lai noskaidrotu tās fizisko attīstību, var izdarīt šīs personas aplūkošanu.

(2) Ja procesa virzītājs uzdod aplūkošanu izdarīt citai personai, viņš par to pieņem lēmumu, kurā norāda, kāda persona un kādā nolūkā aplūkojama un kam uzdots veikt šo darbību.

 

 

 

168.pants. Aplūkošana

(1) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka uz personas ķermeņa ir noziedzīga nodarījuma pēdas, sevišķas pazīmes, kurām ir nozīme lietā, vai pati persona atrodas kādā īpašā fizioloģiskā stāvoklī, kā arī lai noskaidrotu tās fizisko attīstību, var izdarīt šīs personas aplūkošanu.

(2) Ja procesa virzītājs uzdod aplūkošanu izdarīt citai personai, viņš par to pieņem lēmumu, kurā norāda, kāda persona un kādā nolūkā aplūkojama un kam uzdots veikt šo darbību.

169.pants. Aplūkošanas kārtība

(1) Aplūkošanu izdara, ievērojot apskates noteikumus, izņemot šajā pantā norādīto.

(2) Ja aplūkošana saistīta ar aplūkojamās personas ķermeņa atkailināšanu, bet izmeklēšanas darbības izdarītājs ir pretēja dzimuma persona, šo darbību izmeklēšanas darbības veicējs uzdod izdarīt medicīnas speciālistam. Protokolu sastāda izmeklēšanas darbības veicējs, piedaloties medicīnas speciālistam, kas izdarījis aplūkošanu.

 

 

 

 

 

326.

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 169.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Aplūkošanā pēc aizdomās turētā, apsūdzētā lūguma var piedalīties viņu  aizstāvis.” (personu tiesību pilnvērtīgai nodrošināšanai).

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

169.pants. Aplūkošanas kārtība

(1) Aplūkošanu izdara, ievērojot apskates noteikumus, izņemot šajā pantā norādīto.

(2) Ja aplūkošana saistīta ar aplūkojamās personas ķermeņa atkailināšanu, bet izmeklēšanas darbības izdarītājs ir pretēja dzimuma persona, šo darbību izmeklēšanas darbības veicējs uzdod izdarīt medicīnas speciālistam. Protokolu sastāda izmeklēšanas darbības veicējs, piedaloties medicīnas speciālistam, kas izdarījis aplūkošanu.

170.pants. Piespiedu aplūkošana

(1) Ja persona nepiekrīt aplūkošanai, to izdara piespiedu kārtā.

(2) Tās personas piespiedu aplūkošanu, kura konkrētajā kriminālprocesā nav aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais, var izdarīt, tikai pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Ja aplūkošanas izdarīšana ir neatliekama un vilcināšanās var novest pie pierādījumu zaudēšanas vai apdraudēt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to var izdarīt ar prokurora piekrišanu, 24 stundu laikā pēc tās izdarīšanas paziņojot par to izmeklēšanas tiesnesim.

 

327.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

328.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 170.panta otro daļu beigās ar šādu tekstu: “un uzrādot izmeklēšanas darbības protokolu un materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību. Tiesnesis pārbauda aplūkošanas likumību un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība nebija pamatota vai tā izdarīta nelikumīgi, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību un par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.”

Juridiskā komisija

Izteikt 170.panta otro daļu kā otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Tās personas piespiedu aplūkošanu, kura konkrētajā kriminālprocesā nav aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais, var izdarīt, tikai pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(3) Ja aplūkošanas izdarīšana ir neatliekama un vilcināšanās var novest pie pierādījumu zaudēšanas vai apdraudēt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to var izdarīt ar prokurora piekrišanu, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tās izdarīšanas paziņojot par to izmeklēšanas tiesnesim un uzrādot izmeklēšanas darbības protokolu un materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību. Tiesnesis pārbauda aplūkošanas tiesiskumu un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība nebija pamatota vai tā izdarīta prettiesiski, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību.”

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 328.p.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

170.pants. Piespiedu aplūkošana

(1) Ja persona nepiekrīt aplūkošanai, to izdara piespiedu kārtā.

(2) Tās personas piespiedu aplūkošanu, kura konkrētajā kriminālprocesā nav aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais, var izdarīt, tikai pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(3) Ja aplūkošanas izdarīšana ir neatliekama un vilcināšanās var novest pie pierādījumu zaudēšanas vai apdraudēt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, to var izdarīt ar prokurora piekrišanu, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc aplūkošanas paziņojot par to izmeklēšanas tiesnesim un uzrādot izmeklēšanas darbības protokolu un materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību. Tiesnesis pārbauda aplūkošanas tiesiskumu un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība nebija pamatota vai tā izdarīta prettiesiski, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību.

171.pants. Izmeklēšanas eksperiments

Izmeklēšanas eksperiments ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir speciālu mēģinājumu veikšana, lai noskaidrotu, vai zināmos apstākļos un zināmā veidā varēja notikt kāds notikums vai darbība, kā arī lai iegūtu jaunas vai pārbaudītu agrāk iegūtās ziņas par apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā.

 

 

 

171.pants. Izmeklēšanas eksperiments

Izmeklēšanas eksperiments ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir speciālu mēģinājumu veikšana, lai noskaidrotu, vai zināmos apstākļos un zināmā veidā varēja risināties kāds notikums vai darbība, kā arī lai iegūtu jaunas vai pārbaudītu agrāk iegūtās ziņas par apstākļiem, kuriem ir vai var būt nozīme lietā.


 

172.pants. Izmeklēšanas eksperimenta kārtība

(1) Izmeklēšanas eksperimentā, ja nepieciešams, pēc izmeklēšanas darbības veicēja uzaicinājuma piedalās personas, kuras izdara eksperimentā iekļautās darbības.

(2) Izmeklēšanas eksperimentu izdara apstākļos, kuriem pēc iespējas jāatbilst tiem, kādos noticis pārbaudāmais notikums vai darbība. Lai izslēgtu nejaušu rezultātu, eksperimentā iekļautās darbības var izdarīt vairākkārt.

 

 

 

 

 

329.

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 172.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Liecību pārbaudē uz vietas pēc aizdomās turētā, apsūdzētā lūguma var piedalīties viņu aizstāvis. Izziņas izdarītājs vai prokurors var  pieaicināt  aizstāvi  arī  pēc  savas  iniciatīvas”.

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

172.pants. Izmeklēšanas eksperimenta kārtība

(1) Izmeklēšanas eksperimentā, ja nepieciešams, pēc izmeklēšanas darbības veicēja uzaicinājuma piedalās personas, kuras izdara eksperimentā iekļautās darbības.

(2) Izmeklēšanas eksperimentu izdara apstākļos, kuriem pēc iespējas jāatbilst tiem, kādos risinājies pārbaudāmais notikums vai darbība. Lai izslēgtu nejaušu rezultātu, eksperimentā iekļautās darbības var izdarīt vairākkārt.

173.pants. Liecību pārbaude uz vietas

Liecību pārbaude uz vietas ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir personas atkārtota nopratināšana par agrākajās liecībās sniegtu faktu un šā fakta pārbaude uz vietas, kā arī iegūto rezultātu salīdzināšana nolūkā iegūt jaunas vai pārbaudīt agrāk iegūtās ziņas par lietas apstākļiem.

 

 

 

173.pants. Liecību pārbaude uz vietas

Liecību pārbaude uz vietas ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir atkārtota personas nopratināšana par agrākajās liecībās sniegtu faktu un šā fakta pārbaude uz vietas, kā arī iegūto rezultātu salīdzināšana nolūkā iegūt jaunas vai pārbaudīt agrāk iegūtās ziņas par lietas apstākļiem.

174.pants. Kārtība, kādā notiek liecību pārbaude uz vietas

(1) Liecību pārbaude uz vietas tiek veikta ar agrāk nopratinātu personu.

(2) Liecību pārbaudē uz vietas persona secīgi liecina par kādu tās agrākajā liecībā raksturotu faktu, un tam seko šā fakta pārbaude un vietas apskate.

(3) Ja tiek konstatētas pretrunas starp liecību un konkrēto faktu, izmeklēšanas darbības veicējs aicina nopratināmo personu izskaidrot to iemeslu.

 

 

 

 

 

330.

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 174.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Liecību pārbaudē uz vietas pēc aizdomās turētā, apsūdzētā lūguma var piedalīties viņu aizstāvis. Izziņas izdarītājs vai prokurors var  pieaicināt  aizstāvi  arī  pēc  savas  iniciatīvas”.

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

174.pants. Kārtība, kādā notiek liecību pārbaude uz vietas

(1) Liecību pārbaude uz vietas tiek veikta ar agrāk nopratinātas personas līdzdalību.

(2) Liecību pārbaudē uz vietas persona secīgi liecina par kādu tās agrākajā liecībā raksturotu faktu, un tam seko šā fakta pārbaude un vietas apskate.

(3) Ja tiek konstatētas pretrunas starp liecību un konkrēto faktu, izmeklēšanas darbības veicējs aicina nopratināmo personu izskaidrot to iemeslu.


 

175.pants. Uzrādīšana atpazīšanai

(1) Uzrādīšana atpazīšanai ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir kāda objekta demonstrēšana cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam nolūkā konstatēt tā identitāti ar objektu, kuru šī persona agrāk ir zinājusi vai uztvērusi apstākļos, kas saistīti ar izmeklējamo notikumu.

(2) Uzrādīt atpazīšanai var dzīvu personu (pēc tās ārējā izskata, dinamiskajām pazīmēm vai balss), līķi, priekšmetu, dokumentu, dzīvnieku vai citu objektu.

 

 

 

175.pants. Uzrādīšana atpazīšanai

(1) Uzrādīšana atpazīšanai ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir kāda objekta demonstrēšana cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam nolūkā konstatēt tā identitāti ar objektu, kuru šī persona agrāk ir zinājusi vai uztvērusi apstākļos, kas saistīti ar izmeklējamo notikumu.

(2) Uzrādīt atpazīšanai var dzīvu personu (pēc tās ārējā izskata, dinamiskajām pazīmēm vai balss), līķi, priekšmetu, dokumentu, dzīvnieku vai citu objektu.

176.pants. Nopratināšana pirms uzrādīšanas atpazīšanai

Pirms objekta uzrādīšanas atpazīšanai personu nopratina par apstākļiem, kādos tā uztvērusi atpazīstamo objektu, un par objekta īpašībām un pazīmēm, pēc kurām šī persona varētu to atpazīt. Pratināmā nespēja detalizēti aprakstīt objekta īpašības un pazīmes nevar būt par iemeslu atteikties izdarīt uzrādīšanu atpazīšanai.

 

 

 

176.pants. Nopratināšana pirms uzrādīšanas atpazīšanai

Pirms objekta uzrādīšanas atpazīšanai personu nopratina par apstākļiem, kādos tā uztvērusi atpazīstamo objektu, un par objekta īpašībām un pazīmēm, pēc kurām šī persona varētu to atpazīt. Pratināmā nespēja detalizēti aprakstīt objekta īpašības un pazīmes nevar būt par iemeslu tam, lai atteiktos izdarīt uzrādīšanu atpazīšanai.

177.pants. Kārtība, kādā notiek uzrādīšana atpazīšanai

(1) Atpazīstamo objektu uzrāda kopā ar vēl vismaz diviem objektiem. Visiem objektiem jābūt savstarpēji viendabīgiem, bez krasām atšķirībām.

(2) Apstākļiem, kādos notiek uzrādīšana atpazīšanai, jābūt pēc iespējas līdzīgiem tiem, kādos atpazinējs uztvēris atpazīstamo objektu sakarā ar izmeklējamo notikumu, bet atpazīstamajam objektam jāatrodas pēc iespējas tādā stāvoklī un veidolā kā pirmreizējās uztveres laikā.

(3) Uzrādāmajiem objektiem, to izvietojumam vai to uzrādīšanas secībai jābūt tādai, lai atpazinējs nevarētu iepriekš zināt atpazīstamā objekta atrašanās vietu un lai viņš varētu pilnībā uztvert tās īpašības un pazīmes, pēc kurām šo objektu var atpazīt. Atpazīšanai uzrādāmā persona pati izvēlas vietu starp pārējām uzrādāmajām personām.

(4) Uzrādāmos objektus vienmēr nofotografē vai veic attēla un skaņas ierakstu.

(5) Ja nav iespējams uzrādīt pašu atpazīstamo objektu, var uzrādīt tā atveidu, kurš iegūts ar foto, video vai citu zinātniski tehnisko līdzekļu palīdzību un kurā fiksētas tās īpašības un pazīmes, pēc kurām šo objektu var atpazīt.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto noteikumu ievēro arī gadījumos, kad atpazīstamais objekts ir reti sastopams un ir grūti atrast vēl divus savstarpēji viendabīgus objektus.

(7) Ja atpazinējs norāda uz kādu no uzrādītajiem objektiem kā uz atpazīstamo, viņu uzaicina iespējami sīkāk paskaidrot, pēc kādām īpašībām un pazīmēm viņš to atpazinis. Atpazīto personu uzaicina nosaukt savu vārdu un uzvārdu.

(8) Gadījumos, kad atpazinējam noteikta speciālā procesuālā aizsardzība un tas nepieciešams viņa drošībai, atpazīšanu izdara, ievērojot šā likuma 6.sadaļas noteikumus.

(9) Šā panta astotajā daļā noteikto kārtību piemēro arī gadījumos, kad ētisku vai psiholoģisku apsvērumu dēļ nepieciešams, lai atpazīstamā persona atpazinēju neredzētu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

331.

 

 

 

 

 

332.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

333.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Aizstāt 177.panta ceturtajā daļā vārdu “vienmēr“ ar vārdiem „pēc iespējas“.

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 177.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

 “(6) Personu var uzrādīt atpazīšanai pēc fotogrāfijām tikai sevišķos  gadījumos, tas ir, ja tā atsakās piedalīties izmeklēšanas darbībā, slēpjas, atrodas ārpus valsts vai tās atrašanās vieta nav zināma. Šajos gadījumos  aizstāvja piedalīšanās ir  obligāta.”

Panta 6.-9.d. uzskatīt  par  7.-10.d

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 177.pantu ar jaunu desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Uzrādīšanā atpazīšanai pēc aizdomās turētā, apsūdzētā lūguma var  piedalīties viņu aizstāvis. Izziņas izdarītājs vai prokurors var pieaicināt  aizstāvi arī pēc savas iniciatīvas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

177.pants. Kārtība, kādā notiek uzrādīšana atpazīšanai

(1) Atpazīstamo objektu uzrāda kopā ar vēl vismaz diviem objektiem. Visiem objektiem jābūt savstarpēji viendabīgiem, bez krasām atšķirībām.

(2) Apstākļiem, kādos notiek uzrādīšana atpazīšanai, jābūt pēc iespējas līdzīgiem tiem, kādos atpazinējs uztvēris atpazīstamo objektu sakarā ar izmeklējamo notikumu, bet atpazīstamajam objektam jāatrodas pēc iespējas tādā stāvoklī un veidolā kā pirmreizējās uztveres laikā.

(3) Uzrādāmajiem objektiem, to izvietojumam vai to uzrādīšanas secībai jābūt tādai, lai atpazinējs nevarētu iepriekš zināt atpazīstamā objekta atrašanās vietu un lai viņš varētu pilnībā uztvert tās īpašības un pazīmes, pēc kurām šo objektu var atpazīt. Atpazīšanai uzrādāmā persona pati izvēlas vietu starp pārējām uzrādāmajām personām.

(4) Uzrādāmos objektus pēc iespējas nofotografē vai veic skaņu un attēla ierakstu.

(5) Ja nav iespējams uzrādīt pašu atpazīstamo objektu, var uzrādīt tā atveidu, kurš iegūts ar foto, video vai citu zinātniski tehnisko līdzekļu palīdzību un kurā fiksētas tās īpašības un pazīmes, pēc kurām šo objektu var atpazīt.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto noteikumu ievēro arī gadījumos, kad atpazīstamais objekts ir reti sastopams un ir grūti atrast vēl divus savstarpēji viendabīgus objektus.

(7) Ja atpazinējs norāda uz kādu no uzrādītajiem objektiem kā uz atpazīstamo, atpazinēju uzaicina iespējami sīkāk paskaidrot, pēc kādām īpašībām un pazīmēm viņš to atpazinis. Atpazīto personu uzaicina nosaukt savu vārdu un uzvārdu.

(8) Gadījumos, kad atpazinējam noteikta speciālā procesuālā aizsardzība un tas nepieciešams viņa drošībai, atpazīšanu izdara, ievērojot šā likuma sestās sadaļas noteikumus.

(9) Šā panta astotajā daļā noteikto kārtību piemēro arī gadījumos, kad ētisku vai psiholoģisku apsvērumu dēļ nepieciešams, lai atpazīstamā persona atpazinēju neredzētu.

178.pants. Līķa uzrādīšana atpazīšanai

(1) Atpazīšanai uzrāda vienu līķi, ja nepieciešams — pēc tā attiecīgas apkopšanas.

(2) Līķa apģērbu uzrāda atpazīšanai atsevišķi šā likuma 177.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

178.pants. Līķa uzrādīšana atpazīšanai

(1) Atpazīšanai uzrāda vienu līķi, ja nepieciešams — pēc tā attiecīgas apkopšanas.

(2) Līķa apģērbu uzrāda atpazīšanai atsevišķi šā likuma 177.pantā noteiktajā kārtībā.

179.pants. Kratīšana

(1) Kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā.

(2) Kratīšanu izdara nolūkā atrast kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus, dokumentus, līķus vai meklējamās personas.

 

 

 

179.pants. Kratīšana

(1) Kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā.

(2) Kratīšanu izdara nolūkā atrast kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus, dokumentus, līķus vai meklējamās personas.


 

180.pants. Lēmums par kratīšanu

(1) Kratīšanu izdara ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu. Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu pieņem, pamatojoties uz procesa virzītāja pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

(2) Lēmumā par kratīšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus un dokumentus meklēs un izņems.

(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, procesa virzītājs var izdarīt kratīšanu ar prokurora piekrišanu.

(4) Ja persona tiek aizturēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā vai ir apdraudēta citu personu dzīvība, tās kratīšanu var izdarīt ar procesa virzītāja lēmumu.

(5) Par šā panta trešajā un ceturtajā daļā norādīto kratīšanu procesa virzītājs 24 stundu laikā pēc tās izdarīšanas paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda kratīšanas likumību un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība nebija pamatota vai tā izdarīta nelikumīgi, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību un par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

 

 

334.

 

335.

 

 

 

 

 

 

 

336.

 

 

 

 

 

 

 

 

337.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 180.panta ceturto daļu.

Juridiskā komisija

Papildināt 180.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lēmums par kratīšanu nav nepieciešams izdarot aizturamās personas kratīšanu, kā arī šā likuma 182.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 180.panta piektās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā “Ja izmeklēšanas darbība nebija pamatota vai tā izdarīta nelikumīgi, izmeklēšanas tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem kriminālprocesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem”.

Juridiskā komisija

Izteikt 180.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par šā panta trešajā daļā norādīto kratīšanu procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tās izdarīšanas paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda kratīšanas tiesiskumu un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība izdarīta prettiesiski, izmeklēšanas tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem kriminālprocesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.”

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 337.p)

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

180.pants. Lēmums par kratīšanu

(1) Kratīšanu izdara ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu. Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu pieņem, pamatojoties uz procesa virzītāja pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

(2) Lēmumā par kratīšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus un dokumentus meklēs un izņems.

(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanas dēļ meklējamie priekšmeti vai dokumenti var tikt iznīcināti, noslēpti vai sabojāti vai arī meklējamā persona var aizbēgt, procesa virzītājs var izdarīt kratīšanu ar prokurora piekrišanu.

(4) Lēmums par kratīšanu nav nepieciešams, izdarot aizturamās personas kratīšanu, kā arī šā likuma 182.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā.

(5) Par šā panta trešajā daļā norādīto kratīšanu procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tās izdarīšanas paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja izmeklēšanas darbības nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda kratīšanas tiesiskumu un pamatotību. Ja izmeklēšanas darbība izdarīta prettiesiski, izmeklēšanas tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem kriminālprocesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

181.pants. Kratīšanā klātesošās personas

(1) Kratīšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras kratīšana notiek, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Ja attiecīgās personas klātbūtne nav iespējama vai tā izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara kratīšanai pakļautā objekta valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(2) Juridisko personu telpās kratīšanu izdara attiecīgās juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē. Ja pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai pārstāvis izvairās no piedalīšanās kratīšanā, — vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(3) Lai atpazītu meklējamos objektus, kratīšanā var pieaicināt arī cietušo vai liecinieku.

(4) Personām, kuras atrodas kratīšanas vietā, izskaidro to tiesības būt klāt visu izmeklēšanas darbības izdarītāja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par tām.

 

 

 

 

 

 

 

 

338.

 

 

 

 

 

 

 

339.

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 181.panta otrās daļas pirmo teikumu ar tekstu “un tās personas klātbūtnē, saistībā ar kuras darbību vai bezdarbību kratīšanu juridiskās personas telpās izdara, ja nepastāv objektīvi šķēršļi šo personu nogādāt juridiskās personas telpās”.

Juridiskā komisija

Papildināt 181.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kratīšana izdarāma klātesot aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, izņemot, ja tas nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 339.p.)

 

 

 

 

 

Atbalstīt

181.pants. Kratīšanā klātesošās personas

(1) Kratīšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras kratīšana notiek, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē. Ja attiecīgās personas klātbūtne nav iespējama vai šī persona izvairās no piedalīšanās kratīšanā, kratīšanu izdara kratīšanai pakļautā objekta valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(2) Juridisko personu telpās kratīšanu izdara attiecīgās juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē un tās personas klātbūtnē, saistībā ar kuras darbību vai bezdarbību kratīšanu juridiskās personas telpās izdara, ja nepastāv objektīvi šķēršļi šo personu nogādāt juridiskās personas telpās. Ja pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai pārstāvis izvairās no piedalīšanās kratīšanā, — vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

(3) Kratīšana izdarāma klātesot aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, izņemot, ja tas nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ.

(4) Lai atpazītu meklējamos objektus, kratīšanā var pieaicināt arī cietušo vai liecinieku.

(5) Personām, kuras atrodas kratīšanas vietā, izskaidro to tiesības būt klāt visu izmeklēšanas darbības veicēja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par tām.

182.pants. Kārtība, kādā izdarāma kratīšana

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs kopā ar izmeklēšanas darbībā klātesošajām personām ir tiesīgs ieiet lēmumā par kratīšanu norādītajās telpās vai apvidus teritorijā, lai atrastu lēmumā minētos priekšmetus, dokumentus, līķi vai meklējamo personu. Ja nepieciešams, var organizēt kratīšanas vietas apsargāšanu.

(2) Uzsākot kratīšanu, izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personu, pie kuras kratīšana notiek, ar lēmumu par kratīšanu. Šī persona par to parakstās lēmumā. Tad izmeklēšanas darbības veicējs uzaicina to labprātīgi nekavējoties izsniegt meklējamo objektu.

(3) Ja persona, pie kuras notiek kratīšana, atsakās atvērt kratīšanas vietā esošās telpas vai glabātavas, izmeklēšanas darbības veicējs ir tiesīgs tās atvērt, cenšoties nenodarīt nevajadzīgus bojājumus.

(4) Kratīšanas vietā esošajām personām var aizliegt atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz izmeklēšanas darbības beigām. Ja ar savu rīcību vai skaita dēļ šīs personas traucē izdarīt kratīšanu, tās var pārvietot uz citām telpām.

(5) Telpas vai apvidus teritorijas kratīšanā var būt iekļauta arī tajā esošo transportlīdzekļu un personu kratīšana. Ja nepieciešams, personas kratīšanu var izdarīt telpas vai apvidus teritorijas kratīšanas sākumā un arī beigās.

(6) Kratīšanas laikā izņem lēmumā minētos priekšmetus un dokumentus, kā arī citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā. Atrodot lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, tās izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslu.

(7) Ja kratīšanā klātesošais cietušais vai liecinieks atpazīst kādu no atrastajiem objektiem, to norāda protokolā.

(8) Visi kratīšanā atrastie un izņemtie priekšmeti uzrādāmi klātesošajām personām, aprakstāmi protokolā un, ja iespējams, iesaiņojami un apzīmogojami.

(9) Ja procesa virzītājs uzdevis kratīšanā klātesošajam ekspertam vai revidentam izņemt kratīšanas laikā atrastos objektus un izdarīt nepieciešamo ekspertīzi vai revīziju, kratīšanas protokolā norāda tikai šo objektu atrašanas vietu, izņemšanas faktu un ekspertīzes iestādi vai revidentu, kura atbildībā nodoti izņemtie objekti.

(10) Kratīšanas izdarīšanas vieta pēc kratīšanas pabeigšanas iespēju robežās savedama iepriekšējā kārtībā.

 

340.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

341.

 

 

342.

 

 

 

 

 

.

 

 

 

343.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

344.

 

 

 

 

345.

 

 

 

346.

 

 

 

347.

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 182.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kratīšana jāizdara dienas gaišajā laikā, izņemot sevišķi steidzamus  gadījumus. Kratīšana izdarāma klātesot aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, izņemot, ja tā atrodas ārpus valsts robežām vai izvairās  no  piedalīšanās izmeklēšanas darbībā.”

Juridiskā komisija

Svītrot 182.panta otrajā daļā vārdu “nekavējoties”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 182.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

 “(3) Pēc aizdomās turētā vai apsūdzētā lūguma kratīšanas un izņemšanas izdarīšanā jāpieaicina aizstāvis. Izziņas izdarītājs vai  prokurors var pieaicināt aizstāvi arī pēc savas iniciatīvas”;

182.p.pašreizējo 2.-10.d. uzskatīt par 4.-12.d.

Juridiskā komisija

Aizstāt 182.panta trešajā daļā vārdus “cenšoties nenodarīt” ar vārdu “nenodarīt”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 182.panta astoto daļu ar tekstu “ko ar saviem parakstiem apliecina visas kratīšanā un izņemšanā klātesošās personas”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 182.panta devītajā daļā aiz vārda “vietu” ar vārdiem “identificējošās pazīmes”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 182.panta devītajā daļā vārdus “tikai šo objektu” ar vārdiem “šos obektus, to”

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 182.pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Par atrastā priekšmetu un dokumentu apskates izdarīšanas faktu izmeklēšanas vietā procesa virzītājam nekavējoties jāpaziņo personai, saistībā ar kuru izdarīta kratīšana, izņemšanai un apskate” (personu procesuālās līdztiesības nodrošināšanai).

 

Atbalstīt

daļēji

(sk.339.p.)

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

182.pants. Kārtība, kādā izdarāma kratīšana

(1) Izmeklēšanas darbības veicējs kopā ar izmeklēšanas darbībā klātesošajām personām ir tiesīgs ieiet lēmumā par kratīšanu norādītajās telpās vai apvidus teritorijā, lai atrastu lēmumā minētos priekšmetus, dokumentus, līķi vai meklējamo personu. Ja nepieciešams, var organizēt kratīšanas vietas apsargāšanu.

(2) Uzsākot kratīšanu, izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personu, pie kuras kratīšana notiek, ar lēmumu par kratīšanu. Šī persona par to parakstās lēmumā. Tad izmeklēšanas darbības veicējs uzaicina to labprātīgi izsniegt meklējamo objektu.

(3) Ja persona, pie kuras kratīšana notiek, atsakās atvērt kratīšanas vietā esošās telpas vai glabātavas, izmeklēšanas darbības veicējs ir tiesīgs tās atvērt, nenodarot nevajadzīgus bojājumus.

(4) Kratīšanas vietā esošajām personām var aizliegt atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz izmeklēšanas darbības beigām. Ja ar savu rīcību vai skaita dēļ šīs personas traucē izdarīt kratīšanu, tās var pārvietot uz citām telpām.

(5) Telpas vai apvidus teritorijas kratīšanā var būt iekļauta arī tajā esošo transportlīdzekļu un personu kratīšana. Ja nepieciešams, personas kratīšanu var izdarīt telpas vai apvidus teritorijas kratīšanas sākumā un arī beigās.

(6) Kratīšanas laikā izņem lēmumā minētos priekšmetus un dokumentus, kā arī citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā. Ja tiek atrastas lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, tās izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslu.

(7) Ja kratīšanā klātesošais cietušais vai liecinieks atpazīst kādu no atrastajiem objektiem, to norāda protokolā.

(8) Visi kratīšanā atrastie un izņemtie priekšmeti uzrādāmi klātesošajām personām, aprakstāmi protokolā un, ja iespējams, iesaiņojami un apzīmogojami.

(9) Ja procesa virzītājs uzdevis kratīšanā klātesošajam ekspertam vai revidentam izņemt kratīšanas laikā atrastos objektus un izdarīt nepieciešamo ekspertīzi vai revīziju, kratīšanas protokolā norāda šos objektus, to atrašanas vietu, identificējošās pazīmes, izņemšanas faktu un ekspertīzes iestādi vai revidentu, kura atbildībā nodoti izņemtie objekti.

(10) Kratīšanas vieta pēc kratīšanas pabeigšanas, cik vien iespējams savedama iepriekšējā kārtībā.


 

183.pants. Personas kratīšana

(1) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti vai dokumenti atrodas kāda cilvēka apģērbā, viņam klātesošajās mantās, uz viņa ķermeņa vai ķermeņa atvērtajos dobumos, var izdarīt personas kratīšanu.

(2) Personas kratīšanu var izdarīt tikai tā paša dzimuma amatpersona, ja nepieciešams, pieaicinot medicīnas speciālistu.

 

348.

 

 

 

 

349.

Juridiskā komisija

Aizstāt 183.panta otrajā daļā vardus “medicīnas speciālistu” ar vārdiem “ārstniecības personu neatkarīgi no dzimuma.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 183.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc aizdomās turētā vai apsūdzētā lūguma personas kratīšanas  izdarīšanā jāpieaicina aizstāvis. Izziņas izdarītājs vai prokurors var  pieaicināt aizstāvi arī pēc savas iniciatīvas”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

183.pants. Personas kratīšana

(1) Ja ir pietiekams pamats domāt, ka kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti vai dokumenti atrodas kāda cilvēka apģērbā, viņam klātesošajās mantās, uz viņa ķermeņa vai ķermeņa atvērtajos dobumos, var izdarīt personas kratīšanu.

(2) Personas kratīšanu var izdarīt tikai tā paša dzimuma amatpersona, ja nepieciešams, pieaicinot ārstniecības personu neatkarīgi no dzimuma.

184.pants. Kratīšana diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpās

(1) Kratīšanu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības telpās un telpās, ko lieto ārvalstu parlamentu un valdību oficiālās delegācijas un misijas, var izdarīt tikai pēc šīs pārstāvniecības, delegācijas vai misijas vadītāja lūguma vai ar viņa piekrišanu.

(2) Kratīšanu telpās, kurās dzīvo ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību un citu iestāžu darbinieki, kā arī ārvalstu parlamentu un valdību oficiālo delegāciju un misiju dalībnieki, kuri saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem nolīgumiem bauda diplomātisko imunitāti, un viņu ģimenes locekļi, kā arī šo darbinieku, dalībnieku un viņu ģimenes locekļu kratīšanu var izdarīt tikai pēc viņu lūguma vai ar viņu piekrišanu.

(3) Šajā pantā minēto piekrišanu procesa virzītājs prasa ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību.

(4) Izdarot kratīšanu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpās, Ārlietu ministrijas pārstāvja klātbūtne ir obligāta.

 

 

 

184.pants. Kratīšana diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpās

(1) Kratīšanu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības telpās un telpās, ko lieto ārvalstu parlamentu un valdību oficiālās delegācijas un misijas, var izdarīt tikai pēc šīs pārstāvniecības, delegācijas vai misijas vadītāja lūguma vai ar viņa piekrišanu.

(2) Kratīšanu telpās, kurās dzīvo ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību un citu iestāžu darbinieki, kā arī ārvalstu parlamentu un valdību oficiālo delegāciju un misiju dalībnieki, kuri saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem nolīgumiem bauda diplomātisko imunitāti, un viņu ģimenes locekļi, kā arī šo darbinieku, dalībnieku un viņu ģimenes locekļu kratīšanu var izdarīt tikai pēc viņu lūguma vai ar viņu piekrišanu.

(3) Šajā pantā minēto piekrišanu procesa virzītājs prasa ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību.

(4) Izdarot kratīšanu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpās, Ārlietu ministrijas pārstāvja klātbūtne ir obligāta.

185.pants. Kratīšanas protokola kopijas izsniegšana

Kratīšanas protokola kopiju izsniedz personai, pie kuras veikta šī izmeklēšanas darbība, vai citai šā likuma 181.panta pirmajā un otrajā daļā minētajai personai.

 

 

 

185.pants. Kratīšanas protokola kopijas izsniegšana

Kratīšanas protokola kopiju izsniedz personai, pie kuras veikta šī izmeklēšanas darbība, vai citai šā likuma 181.panta pirmajā un otrajā daļā minētajai personai.

186.pants. Izņemšana

Izņemšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir lietai nozīmīgu priekšmetu vai dokumentu atņemšana, ja izmeklēšanas darbības veicējam ir zināms, kur vai pie kā atrodas konkrētais priekšmets vai dokuments, un tos nav nepieciešams meklēt, vai arī tie atrodas publiski pieejamās vietās.

 

 

 

186.pants. Izņemšana

Izņemšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir lietai nozīmīgu priekšmetu vai dokumentu atņemšana, ja izmeklēšanas darbības veicējam ir zināms, kur vai pie kā atrodas konkrētais priekšmets vai dokuments un tos nav nepieciešams meklēt vai arī tie atrodas publiski pieejamās vietās.

187.pants. Lēmums par izņemšanu

(1) Izņemšanu izdara ar procesa virzītāja lēmumu.

(2) Lēmumā par izņemšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus vai dokumentus izņems.

 

 

 

187.pants. Lēmums par izņemšanu

(1) Izņemšanu izdara ar procesa virzītāja lēmumu.

(2) Lēmumā par izņemšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus vai dokumentus izņems.

188.pants. Izņemšanas kārtība

(1) Uzsākot izņemšanu, izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personu, pie kuras notiek izņemšana, ar lēmumu par izņemšanu. Šī persona par to parakstās lēmumā. Tad izmeklēšanas darbības veicējs uzaicina to nekavējoties izsniegt izņemamo objektu.

(2) Izņemtos priekšmetus vai dokumentus apraksta izņemšanas protokolā.

(3) Izņemšanas protokola kopiju pēc izmeklēšanas darbības pabeigšanas izsniedz personai, pie kuras izņemšana izdarīta.

(4) Ja persona atsakās izsniegt izņemamo objektu vai ja norādītajā vietā izņemamais priekšmets vai dokuments nav atrodams, bet ir pamats domāt, ka tas atrodas citur, var šā likuma 180.pantā noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par kratīšanas izdarīšanu un izdarīt kratīšanu, lai to atrastu.

 

350.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

351.

 

 

352.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 188.pantu ar jaunu otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Izņemšana jāizdara dienas gaišajā laikā, izņemot sevišķi  steidzamus gadījumus. Izņemšana izdarāma klātesot aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, izņemot, ja tā atrodas ārpus valsts robežām vai izvairās no piedalīšanās izmeklēšanas darbībā.”

(3) Pēc aizdomās turētā vai apsūdzētā lūguma izņemšanas izdarīšanā  jāpieaicina aizstāvis. Izziņas izdarītājs vai prokurors var pieaicināt  aizstāvi arī pēc savas iniciatīvas” (personas tiesību ievērošanas nodrošināšanai).;

188.p.pašreizējo 2.-4.d. uzskatīt par 4.-6.d.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 188.panta otro daļu ar tekstu: “tā, lai tos var identificēt”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 188.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 “(5) Par atrastā priekšmetu un dokumentu apskates izdarīšanas faktu izmeklēšanas vietā procesa virzītājam nekavējoties jāpaziņo personai, saistībā ar kuru izdarīta izņemšana un apskate.”.

 (6) Ja noskaidrots, ka izņemtajiem priekšmetiem vai dokumentiem nav nozīmes kriminālprocesā, tie atdodami īpašniekam / valdītājam.”

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Neatbalstīt

188.pants. Izņemšanas kārtība

(1) Uzsākot izņemšanu, izmeklēšanas darbības veicējs iepazīstina personu, pie kuras notiek izņemšana, ar lēmumu par izņemšanu. Šī persona par to parakstās lēmumā. Tad izmeklēšanas darbības veicējs uzaicina personu nekavējoties izsniegt izņemamo objektu.

(2) Izņemtos priekšmetus vai dokumentus apraksta izņemšanas protokolā.

(3) Izņemšanas protokola kopiju pēc izmeklēšanas darbības pabeigšanas izsniedz personai, pie kuras izņemšana izdarīta.

(4) Ja persona atsakās izsniegt izņemamo objektu vai ja norādītajā vietā izņemama is priekšmets vai dokuments nav atrodams, bet ir pamats domāt, ka tas atrodas citur, var šā likuma 180.pantā noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par kratīšanas izdarīšanu un izdarīt kratīšanu, lai to atrastu.

189.pants. Priekšmetu un dokumentu iesniegšana pēc personu iniciatīvas

(1) Fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas iesniegt procesa virzītājam priekšmetus un dokumentus, kuriem, pēc šo personu domām, var būt nozīme kriminālprocesā.

(2) Iesniegšanas faktu fiksē protokolā, kurā norāda priekšmetu vai dokumentu identificējošās pazīmes, kā arī iesniedzēja paskaidrojumus par objekta rašanās vai iegūšanas apstākļiem.

(3) Ja persona iesniedz priekšmetu vai dokumentu kādas izmeklēšanas darbības laikā, to fiksē šīs izmeklēšanas darbības protokolā.

(4) Ja noskaidrots, ka iesniegtajam priekšmetam vai dokumentam nav nozīmes kriminālprocesā, tas atdodams iesniedzējam.

 

 

 

189.pants. Priekšmetu un dokumentu iesniegšana pēc personu iniciatīvas

(1) Fiziskās un juridiskās personas ir tiesīgas iesniegt procesa virzītājam priekšmetus un dokumentus, kuriem, pēc šo personu domām, var būt nozīme kriminālprocesā.

(2) Iesniegšanas faktu fiksē protokolā, kurā norāda priekšmetu vai dokumentu identificējošās pazīmes, kā arī iesniedzēja paskaidrojumus par objekta rašanās vai iegūšanas apstākļiem.

(3) Ja persona iesniedz priekšmetu vai dokumentu kādas izmeklēšanas darbības laikā, to fiksē šīs izmeklēšanas darbības protokolā.

(4) Ja noskaidrots, ka iesniegtajam priekšmetam vai dokumentam nav nozīmes kriminālprocesā, tas atdodams iesniedzējam.

190.pants. Procesa virzītāja pieprasīto priekšmetu un dokumentu iesniegšana

(1) Procesa virzītājs, neizdarot šā likuma 185.pantā paredzēto izņemšanu, ir tiesīgs rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus priekšmetus un dokumentus.

(2) Ja fiziskās un juridiskās personas neiesniedz procesa virzītāja pieprasītos priekšmetus un dokumentus viņa noteiktajā termiņā, procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā izdara izņemšanu vai kratīšanu.

(3) Juridisko personu vadītājiem pēc procesa virzītāja pieprasījuma ir pienākums savas kompetences ietvaros izdarīt dokumentālo revīziju, inventarizāciju, resora vai dienesta pārbaudi un noteiktajā laikā iesniegt dokumentus kopā ar attiecīgajiem pielikumiem par izpildīto pieprasījumu.

(4) Pieprasīt no kredītiestādēm dokumentus, kuri satur informāciju par personas privāto dzīvi, var tikai ar izmeklēšanas tiesneša apstiprinājumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

353.

 

 

 

354.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 190.panta ceturto daļu pirms vārda “Pieprasīt” ar vārdiem “Pirmstiesas procesā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 190.panta ceturtajā daļā vārdu “apstiprinājumu”  ar vārdu “atļauju”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

190.pants. Procesa virzītāja pieprasīto priekšmetu un dokumentu iesniegšana

(1) Procesa virzītājs, neizdarot šā likuma 186.pantā paredzēto izņemšanu, ir tiesīgs rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus priekšmetus un dokumentus.

(2) Ja fiziskās un juridiskās personas neiesniedz procesa virzītāja pieprasītos priekšmetus un dokumentus viņa noteiktajā termiņā, procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā izdara izņemšanu vai kratīšanu.

(3) Juridisko personu vadītājiem pēc procesa virzītāja pieprasījuma ir pienākums savas kompetences ietvaros izdarīt dokumentālo revīziju, inventarizāciju, resora vai dienesta pārbaudi un noteiktajā laikā iesniegt dokumentus kopā ar attiecīgajiem pielikumiem par izpildīto pieprasījumu.

(4) Pirmstiesas procesā pieprasīt no kredītiestādēm dokumentus, kuri satur informāciju par personas privāto dzīvi, var tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju.

191.pants. Elektroniskās informācijas sistēmā esošo datu saglabāšana

(1) Procesa virzītājs ar savu lēmumu var uzdot elektroniskās informācijas sistēmas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam (tas ir, personai, kura nodrošina personu sazināšanos ar informācijas sistēmas palīdzību vai kura šā pakalpojuma ietvaros pārstrādā vai uzkrāj datus) nekavējoties nodrošināt tā valdījumā vai kontrolē esošo noteiktu, izmeklēšanas vajadzībām nepieciešamu datu veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī un to nepieejamību citiem sistēmas lietotājiem.

(2) Datu saglabāšanas pienākumu var noteikt uz laiku līdz 30 dienām, bet šo termiņu, ja nepieciešams, vēl uz laiku līdz 30 dienām var pagarināt izmeklēšanas tiesnesis.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

191.pants. Elektroniskās informācijas sistēmā esošo datu saglabāšana

(1) Procesa virzītājs ar savu lēmumu var uzdot elektroniskās informācijas sistēmas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam (tas ir, personai, kura nodrošina personu sazināšanos ar informācijas sistēmas palīdzību vai kura šā pakalpojuma ietvaros pārs trādā vai uzkrāj datus) nekavējoties nodrošināt tā valdījumā vai kontrolē esošo noteiktu, izmeklēšanas vajadzībām nepieciešamu datu veseluma saglabāšanu neizmainītā stāvoklī un to nepieejamību citiem sistēmas lietotājiem.

(2) Datu saglabāšanas pienākumu var noteikt uz laiku līdz 30 dienām, bet šo termiņu, ja nepieciešams, vēl uz laiku līdz 30 dienām var pagarināt izmeklēšanas tiesnesis.

192.pants. Elektroniskajā informācijas sistēmā saglabāto datu atklāšana

 Procesa virzītājs, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai ar datu subjekta piekrišanu var pieprasīt, lai elektroniskās informācijas sistēmas īpašnieks vai likumīgais valdītājs atklāj informācijas sistēmā saglabātos datus.

 

 

 

 

 

192.pants. Elektroniskajā informācijas sistēmā saglabāto datu atklāšana

 Procesa virzītājs, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai ar datu subjekta piekrišanu var pieprasīt, lai elektroniskās informācijas sistēmas īpašnieks vai likumīgais valdītājs atklāj informācijas sistēmā saglabātos datus.

193.pants. Ekspertīze

Ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti procesa virzītāja uzdevumā un kuras saturs ir ekspertīzei iesniegto objektu pētīšana nolūkā noskaidrot kriminālprocesam nozīmīgus faktus un apstākļus, par ko tiek dots eksperta atzinums.

 

 

 

193.pants. Ekspertīze

Ekspertīze ir izmeklēšanas darbība, kuru veic viens vai vairāki eksperti procesa virzītāja uzdevumā un kuras saturs ir ekspertīzei iesniegto objektu pētīšana nolūkā noskaidrot kriminālprocesam nozīmīgus faktus un apstākļus, par ko tiek dots eksperta atzinums.

194.pants. Pamats ekspertīzes noteikšanai

Ekspertīzi nosaka gadījumos, kad kriminālprocesam nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai nepieciešams veikt pētījumu, kurā izmantojamas speciālas zināšanas kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē.

 

 

 

194.pants. Pamats ekspertīzes noteikšanai

Ekspertīzi nosaka gadījumos, kad kriminālprocesam nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai nepieciešams veikt pētījumu, kurā izmantojamas speciālas zināšanas kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē.

195.pants. Obligātā ekspertīze

Ekspertīze ir obligāta, lai noteiktu:

1) nāves cēloni vai miesas bojājumu smagumu un raksturu;

2) grūtniecības vai tās mākslīgas pārtraukšanas faktu;

3) pazīmes, kas norāda uz dzimumnozieguma izdarīšanu;

4) personas vecumu, ja tam ir nozīme kriminālprocesā, bet nav attiecīgu dokumentu;

5) aizdomās turētā, apsūdzētā vai tādas personas psihisko stāvokli, par kuru notiek tiesvedība medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, ja procesa virzītājam rodas pamatotas šaubas par attiecīgo personu pieskaitāmību;

6) personas spēju adekvāti uztvert un iegaumēt lietā nozīmīgus faktus un liecināt par tiem, kā arī tās spēju patstāvīgi realizēt savas tiesības un likumiskās intereses kriminālprocesā, ja par to rodas pamatotas šaubas;

7) naudas un vērtspapīru atbilstību īstumam;

8) narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru;

9) mirušās personas identitāti, ja izdarīta līķa ekshumācija;

10) ieroci, munīciju vai sprāgstošu vielu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

355.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 195.panta 7.punktā vārdus “atbilstību īstumam” ar vārdu “īstumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

195.pants. Obligātā ekspertīze

Ekspertīze ir obligāta, lai noteiktu:

1) nāves cēloni vai miesas bojājumu smagumu un raksturu;

2) grūtniecības vai tās mākslīgas pārtraukšanas faktu;

3) pazīmes, kas norāda uz dzimumnozieguma izdarīšanu;

4) personas vecumu, ja tam ir nozīme kriminālprocesā, bet nav attiecīgu dokumentu;

5) aizdomās turētā, apsūdzētā vai tādas personas psihisko stāvokli, par kuru notiek tiesvedība medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, ja procesa virzītājam rodas pamatotas šaubas par attiecīgo personu pieskaitāmību;

6) personas spēju adekvāti uztvert un iegaumēt lietā nozīmīgus faktus un liecināt par tiem, kā arī tās spēju patstāvīgi īstenot savas tiesības un likumiskās intereses kriminālprocesā, ja par to rodas pamatotas šaubas;

7) naudas un vērtspapīru īstumu;

8) narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru;

9) mirušās personas identitāti, ja izdarīta līķa ekshumācija;

10) ieroci, munīciju vai sprāgstvielu.


 

196.pants. Papildu ekspertīze

(1) Papildu ekspertīzi nosaka, ja procesa virzītājs piekrīt eksperta atzinumam, taču ir neskaidrības vai nepilnības vai radušies papildu jautājumi, uz kuriem eksperts atbild jau izdarītās ekspertīzes ietvaros.

(2) Papildu ekspertīzi parasti uzdod izdarīt tam pašam ekspertam.

 

356.

 

 

 

357.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 196.panta pirmajā daļā vārdus “uz kuriem eksperts atbild jau izdarītās ekspertīzes ietvaros.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 196.panta otrajā daļā vārdus “parasti uzdod” ar vārdiem “var uzdot”.

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

196.pants. Papildu ekspertīze

(1) Papildu ekspertīzi nosaka, ja procesa virzītājs piekrīt eksperta atzinumam, taču ir neskaidrības vai nepilnības vai radušies papildu jautājumi.

(2) Papildu ekspertīzi var uzdot izdarīt tam pašam ekspertam.

197.pants. Atkārtota ekspertīze

(1) Atkārtotu ekspertīzi nosaka, ja procesa virzītājs apšauba eksperta atzinumu pēc būtības tā nepamatotības, būtisku nepilnību vai pieļautu metodiska rakstura kļūdu dēļ, kā arī tad, ja konstatēta eksperta nepietiekama kvalifikācija vai nekompetence vai ja pieļauti ekspertīzes izdarīšanas procesuālās kārtības būtiski pārkāpumi.

(2) Atkārtotu ekspertīzi uzdod izdarīt citam ekspertam vai ekspertu komisijai, nododot viņu rīcībā tos pašus izpētes objektus un sākotnējās ekspertīzes atzinumu. Eksperts, kas izdarījis sākotnējo ekspertīzi, var būt klāt atkārtotas ekspertīzes izdarīšanā, nepiedaloties pētījumos.

 

 

 

197.pants. Atkārtota ekspertīze

(1) Atkārtotu ekspertīzi nosaka, ja procesa virzītājs apšauba eksperta atzinumu pēc būtības tā nepamatotības, būtisku nepilnību vai pieļautu metodiska rakstura kļūdu dēļ, kā arī tad, ja konstatēta eksperta nepietiekama kvalifikācija vai nekompetence vai ja pieļauti ekspertīzes izdarīšanas procesuālās kārtības būtiski pārkāpumi.

(2) Atkārtotu ekspertīzi uzdod izdarīt citam ekspertam vai ekspertu komisijai, nododot eksperta vai komisijas rīcībā tos pašus izpētes objektus un sākotnējās ekspertīzes atzinumu. Eksperts, kas izdarījis sākotnējo ekspertīzi, var būt klāt atkārtotas ekspertīzes izdarīšanā, nepiedaloties pētījumos.

198.pants. Komisijas ekspertīze

(1) Komisijas ekspertīzi nosaka, lai izdarītu:

1) ekspertīzi, ja tās rezultātā paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskās izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

2) personu identificējošo ekspertīzi;

3) ekspertīzi par ārsta kļūdu.

(2) Ekspertīzes iestādes vadītājs var uzdot jebkuru ekspertīzi izdarīt ekspertu komisijai.

(3) Komisiju no ekspertiem, kuri nestrādā vienā ekspertīžu iestādē, izveido procesa virzītājs ar savu lēmumu.

(4) Komisijas ekspertīzes atzinumu paraksta visi tās locekļi, bet, ja viņi nav vienisprātis, — katrs no ekspertiem dod savu atzinumu.

 

358.

 

 

 

359.

Juridiskā komisija

Papildināt 198.panta pirmajā daļā pēc vārdiem “Komisijas ekspertīzi” ar vārdu “parasti”.

Juridiskā komisija

Izteikt 198.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ekspertīzi par ārstniecības personas kļūdu, veicot ārstniecību.”

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

198.pants. Ekspertu komisijas ekspertīze

(1) Ekspertu komisijas ekspertīzi parasti nosaka, lai izdarītu:

1) ekspertīzi, ja tās rezultātā paredzams izpētāmā objekta zudums vai būtiskas izmaiņas, kuras izslēdz atkārtotas izpētes iespējas;

2) personu identificējošo ekspertīzi;

3) ekspertīzi par ārstniecības personas kļūdu, veicot ārstniecību.

(2) Ekspertīzes iestādes vadītājs var uzdot jebkuru ekspertīzi izdarīt ekspertu komisijai.

(3) Komisiju no ekspertiem, kuri nestrādā vienā ekspertīžu iestādē, izveido procesa virzītājs ar savu lēmumu.

(4) Komisijas ekspertīzes atzinumu paraksta visi tās locekļi, bet, ja viņi nav vienisprātis, katrs no ekspertiem dod savu atzinumu.

199.pants. Kompleksā ekspertīze

(1) Komplekso ekspertīzi nosaka, ja kriminālprocesam nozīmīga jautājuma noskaidrošanai viens objekts vai vairāki objekti izpētāmi dažādu nozaru ekspertiem.

(2) Eksperti, kuri izdara komplekso ekspertīzi, sniedz kopīgu atzinumu.

(3) Atsevišķu atzinumu var sniegt eksperts, kurš nepiekrīt kopīgajam atzinumam.

 

 

 

199.pants. Kompleksā ekspertīze

(1) Komplekso ekspertīzi nosaka, ja kriminālprocesam nozīmīga jautājuma noskaidrošanai viens objekts vai vairāki objekti izpētāmi dažādu nozaru ekspertiem.

(2) Eksperti, kuri izdara komplekso ekspertīzi, sniedz kopīgu atzinumu.

(3) Atsevišķu atzinumu var sniegt eksperts, kurš nepiekrīt kopīgajam atzinumam.

200.pants. Lēmums par ekspertīzes noteikšanu

(1) Lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pieņem procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks.

(2) Lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda:

1) ekspertīzes noteikšanas iemeslus un pamatu;

2) apstākļus, kuri attiecas uz izpētāmo objektu;

3) ekspertīžu iestādi vai tā eksperta vārdu un uzvārdu, kuram uzdots izdarīt ekspertīzi;

4) ekspertam izvirzīto uzdevumu un risināmos jautājumus;

5) ekspertam nodotos materiālus.

(3) Pakļaujot ekspertīzei dzīvu cilvēku, lēmumā norāda viņa personas datus.

(4) Ja izmeklēšanas darbību procesa virzītāja uzdevumā veic vai tajā piedalās tiesu ekspertīžu iestādes eksperts, kurš izņem turpmākajiem pētījumiem pakļautos objektus, procesa virzītājs var uzdot šo objektu ekspertīzi veikt šim pašam ekspertam vai šai pašai ekspertīžu iestādei, fiksējot šo uzdevumu un risināmos jautājumus izmeklēšanas darbības protokolā. Ja nepieciešams, procesa virzītājs ekspertīzei var uzdot papildu jautājumus un iesniegt papildu materiālus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

360.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

361.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 200.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Līdz ekspertīzes noteikšanai dot vismaz 3 darba dienu laiku aizdomās turētajam, apsūdzētajam un viņa aizstāvim iepazīties ar lēmumu par ekspertīzes noteikšanu un pieteikt lūgumu par papildus jautājumu ietveršanu šajā lēmumā”;

panta 3.,4.d. uzskatīt  attiecīgi par 5.,6.d.

Juridiskā komisija

Izslēgt 200.panta ceturtajā daļā vārdu “tiesu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

200.pants. Lēmums par ekspertīzes noteikšanu

(1) Lēmumu par ekspertīzes noteikšanu pieņem procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks.

(2) Lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda:

1) ekspertīzes noteikšanas iemeslus un pamatu;

2) apstākļus, kuri attiecas uz izpētāmo objektu;

3) ekspertīžu iestādi vai tā eksperta vārdu un uzvārdu, kuram uzdots izdarīt ekspertīzi;

4) ekspertam izvirzīto uzdevumu un risināmos jautājumus;

5) ekspertam nodotos materiālus.

(3) Pakļaujot ekspertīzei dzīvu cilvēku, lēmumā norāda viņa personas datus.

(4) Ja izmeklēšanas darbību procesa virzītāja uzdevumā veic vai tajā piedalās ekspertīžu iestādes eksperts, kurš izņem turpmākajiem pētījumiem pakļautos objektus, procesa virzītājs var uzdot šo objektu ekspertīzi veikt šim pašam ekspertam vai šai pašai ekspertīžu iestādei, fiksējot šo uzdevumu un risināmos jautājumus izmeklēšanas darbības protokolā. Ja nepieciešams, procesa virzītājs ekspertīzei var uzdot papildu jautājumus un iesniegt papildu materiālus.

201.pants. Ekspertīzes izdarīšana tiesu ekspertīžu iestādē

(1) Uzdodot ekspertīzes izdarīšanu tiesu ekspertīžu iestādei, lēmumu par tās noteikšanu, izpētāmos objektus un nepieciešamos lietas materiālus iesniedz šīs iestādes vadītājam.

(2) Ja lēmumā nav norādīts konkrēts eksperts, kuram uzdodama ekspertīzes izdarīšana, vai ja ekspertīzi procesa virzītāja uzdevumā izdara ekspertīžu iestāde, kuras eksperts piedalījās vai veica izmeklēšanas darbību, ekspertu nosaka ekspertīžu iestādes vadītājs un paziņo par to procesa virzītājam.

(3) Ekspertīžu iestādes vadītājs nav tiesīgs dot ekspertam saistošus norādījumus, kuri var ietekmēt izpētes rezultātus un atzinuma būtību, kā arī bez saskaņošanas ar procesa virzītāju patstāvīgi izprasīt izpētei nepieciešamos papildu materiālus, izņemot medicīniskos dokumentus.

 

362.

Juridiskā komisija

Izslēgt 201.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “tiesu”.

 

Atbalstīt

201.pants. Ekspertīzes izdarīšana ekspertīžu iestādē

(1) Uzdodot ekspertīzes izdarīšanu ekspertīžu iestādei, lēmumu par tās noteikšanu, izpētāmos objektus un nepieciešamos lietas materiālus iesniedz šīs iestādes vadītājam.

(2) Ja lēmumā nav norādīts konkrēts eksperts, kuram uzdodama ekspertīzes izdarīšana, vai ja ekspertīzi procesa virzītāja uzdevumā izdara ekspertīžu iestāde, kuras eksperts piedalījās vai veica izmeklēšanas darbību, ekspertu nosaka ekspertīžu iestādes vadītājs un paziņo par to procesa virzītājam.

(3) Ekspertīžu iestādes vadītājs nav tiesīgs dot ekspertam saistošus norādījumus, kuri var ietekmēt izpētes rezultātus un atzinuma būtību, kā arī bez saskaņošanas ar procesa virzītāju patstāvīgi izprasīt izpētei nepieciešamos papildu materiālus, izņemot medicīniskos dokumentus.

202.pants. Ekspertīzes izdarītājs — pieaicinātais eksperts

(1) Pirms uzdot ekspertīzes izdarīšanu ekspertam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, procesa virzītājs izraugās lietpratēju un:

1) pārliecinās par viņa personību un kompetenci;

2) noskaidro, vai nav šķēršļu, kuru dēļ viņš nevar izdarīt ekspertīzi;

3) izsniedz ekspertam lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, izpētāmo objektu un visus nepieciešamos materiālus;

4) izskaidro viņam eksperta tiesības un pienākumus;

5) brīdina viņu par atbildību par atteikšanos izdarīt ekspertīzi un apzināti nepatiesa atzinuma došanu;

6) ja nepieciešams, izskaidro ekspertīzes atzinuma noformēšanas kārtību.

(2) To, ka eksperts ir iepazīstināts ar lēmumu, viņš apliecina ar savu parakstu. Turpat tiek atzīmēti eksperta paziņojumi un pieteikumi, kurus procesa virzītājs var noraidīt ar savu lēmumu.

(3) Procesa virzītājs nodrošina visu ekspertīzes objektu nodošanu ekspertam, ja nepieciešams, nodrošinot ekspertīzei pakļautās personas klātbūtni.

(4) Procesa virzītāja uzaicinājums ir obligāts eksperta darba devējam.

 

 

363.

 

 

 

364.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

365.

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Aizstāt 202.panta pirmajā daļā vārdu “lietpratēju” ar vārdiem “speciālistu attiecīgajā nozarē”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 202.panta pirmās daļas ievadu šādā redakcijā:

 “(1) Uzdodot ekspertīzes izdarīšanu ekspertam, kurš nestrādā ekspertīžu iestādē, procesa virzītājs izraugās lietpratēju un:”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 202.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Procesa virzītāja uzdevums ekspertam vienlaicīgi uzliek pienākumu eksperta darba devējam nelikt šķēršļus ekspertīzes izdarīšanai.”.

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

202.pants. Ekspertīzes izdarītājs — pieaicinātais eksperts

(1) Uzdodot ekspertīzes izdarīšanu ekspertam, kurš nestrādā ekspertīžu iestādē, procesa virzītājs izraugās lietpratēju un:

1) pārliecinās par viņa personību un kompetenci;

2) noskaidro, vai nav šķēršļu, kuru dēļ viņš nevar izdarīt ekspertīzi;

3) izsniedz ekspertam lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, izpētāmo objektu un visus nepieciešamos materiālus;

4) izskaidro viņam eksperta tiesības un pienākumus;

5) brīdina viņu par atbildību par atteikšanos izdarīt ekspertīzi un apzināti nepatiesa atzinuma došanu;

6) ja nepieciešams, izskaidro ekspertīzes atzinuma noformēšanas kārtību.

(2) To, ka eksperts ir iepazīstināts ar lēmumu, viņš apliecina ar savu parakstu. Turpat tiek atzīmēti eksperta paziņojumi un pieteikumi, kurus procesa virzītājs var noraidīt ar savu lēmumu.

(3) Procesa virzītājs nodrošina visu ekspertīzes objektu nodošanu ekspertam, ja nepieciešams, nodrošinot ekspertīzei pakļautās personas klātbūtni.

(4) Ekspertam dotais procesa virzītāja uzdevums vienlaikus uzliek pienākumu eksperta darba devējam nelikt šķēršļus ekspertīzes izdarīšanai.

203.pants. Eksperta atzinums

(1) Eksperts dod rakstveida atzinumu, ko apliecina ar savu parakstu.

(2) Eksperts atzinumā norāda:

1) savu vārdu un uzvārdu;

2) ieņemamo amatu;

3) ziņas par savu kvalifikāciju;

4) lēmumu vai uzdevumu, ar kuru noteikta ekspertīze;

5) ekspertīzes izdarīšanas datumu;

6) klātesošās personas;

7) izmantotos lietas materiālus un izpētāmo objektu sākumdatus;

8) izpētē izmantotās metodikas un iegūtos rezultātus;

9) argumentētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem vai iemeslus, kuru dēļ atbildēt nav iespējams;

10) citus kriminālprocesam nozīmīgus apstākļus, kurus eksperts noskaidrojis pēc savas iniciatīvas.

(3) Ja uz kādu no jautājumiem eksperts nevar dot noteiktu un stingru atbildi, pieļaujams atzinums par noskaidrojamā fakta iespējamību. Ja to var zinātniski pamatot, eksperts norāda šādas iespējamības ticamības pakāpi.

(4) Eksperta atzinumam pievieno attēlus vai citus materiālus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

366.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 203.panta ceturtajā daļā vārdus “vai citus materiālus” ar vārdiem “un citus objektus vai materiālus.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

203.pants. Eksperta atzinums

(1) Eksperts dod rakstveida atzinumu, ko apliecina ar savu parakstu.

(2) Eksperts atzinumā norāda:

1) savu vārdu un uzvārdu;

2) ieņemamo amatu;

3) ziņas par savu kvalifikāciju;

4) lēmumu vai uzdevumu, ar kuru noteikta ekspertīze;

5) ekspertīzes izdarīšanas datumu;

6) klātesošās personas;

7) izmantotos lietas materiālus un izpētāmo objektu sākumdatus;

8) izpētē izmantotās metodikas un iegūtos rezultātus;

9) argumentētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem vai iemeslus, kuru dēļ atbildēt nav iespējams;

10) citus kriminālprocesam nozīmīgus apstākļus, kurus eksperts noskaidrojis pēc savas iniciatīvas.

(3) Ja uz kādu no jautājumiem eksperts nevar dot noteiktu un stingru atbildi, pieļaujams atzinums par noskaidrojamā fakta iespējamību. Ja to var zinātniski pamatot, eksperts norāda šādas iespējamības ticamības pakāpi.

(4) Eksperta atzinumam pievieno attēlus un citus objektus vai materiālus.


 

204.pants. Piespiedu līdzekļu lietošana, izdarot ekspertīzi

(1) Lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā tiesu psihiatriskās vai psiholoģiskās ekspertīzes vai tādas ekspertīzes izdarīšanu, kas saistīta ar viņa ķermeņa izpēti, ja nepieciešams, var pielietot piespiedu līdzekļus.

(2) Piespiedu kārtā liecinieka vai cietušā tiesu psihiatrisko vai psiholoģisko ekspertīzi vai tādu ekspertīzi, kas saistīta ar viņa ķermeņa izpēti, var izdarīt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu un tikai tādā gadījumā, ja kriminālprocesā pierādāmie apstākļi bez šādas ekspertīzes nav noskaidrojami.

 

367.

Juridiskā komisija

Izteikt 204.pantu šādā redakcijā:

“(1) Lai nodrošinātu aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā tiesu psihiatriskās vai psiholoģiskās ekspertīzes vai tādas ekspertīzes izdarīšanu, kas saistīta ar viņa ķermeņa izpēti, ja nepieciešams, var pielietot piespiedu līdzekļus.

(2) Piespiedu kārtā liecinieka, cietušā vai personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, tiesu psihiatrisko vai psiholoģisko ekspertīzi vai tādu ekspertīzi, kas saistīta ar viņa ķermeņa izpēti, var izdarīt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu un tikai tādā gadījumā, ja kriminālprocesā pierādāmie apstākļi bez šādas ekspertīzes nav noskaidrojami.”

 

Atbalstīt

204.pants. Piespiedu līdzekļu lietošana, izdarot ekspertīzi

(1) Lai nodrošinātu aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā tiesu psihiatriskās vai psiholoģiskās ekspertīzes vai ar viņa ķermeņa izpēti saistītas ekspertīzes izdarīšanu, ja nepieciešams, var pielietot piespiedu līdzekļus.

(2) Piespiedu kārtā liecinieka, cietušā vai personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, tiesu psihiatrisko vai psiholoģisko ekspertīzi vai ar viņa ķermeņa izpēti saistītu ekspertīzi, var izdarīt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu un tikai tādā gadījumā, ja kriminālprocesā pierādāmie apstākļi bez šādas ekspertīzes nav noskaidrojami.

205.pants. Paziņojums par eksperta atzinuma došanas neiespējamību

Ja pirms izpētes uzsākšanas eksperts pārliecinās, ka nevarēs atbildēt uz lēmumā uzdotajiem jautājumiem tādēļ, ka viņam nav attiecīgu speciālo zināšanu, attiecīgas izpētes metodikas vai izpētes objekti ir nepietiekami vai nekvalitatīvi, vai citu būtisku apstākļu dēļ, viņš par to sastāda motivētu paziņojumu, kuru nodod procesa virzītājam.

 

 

 

205.pants. Paziņojums par eksperta atzinuma došanas neiespējamību

Ja pirms izpētes uzsākšanas eksperts pārliecinās, ka nevarēs atbildēt uz lēmumā uzdotajiem jautājumiem tādēļ, ka viņam nav attiecīgu speciālo zināšanu, attiecīgas izpētes metodikas vai izpētes objekti ir nepietiekami vai nekvalitatīvi, vai citu būtisku apstākļu dēļ, viņš par to sastāda motivētu paziņojumu, kuru nodod procesa virzītājam.

206.pants. Salīdzinošajai izpētei nepieciešamie paraugi

Lai nodrošinātu ekspertam iespēju atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, procesa virzītājs var ņemt vai uzdot ekspertam ņemt tādus salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus, kuri atspoguļo ekspertīzes izpētes objekta īpašības un pazīmes.

 

 

 

206.pants. Salīdzinošajai izpētei nepieciešamie paraugi

Lai nodrošinātu ekspertam iespēju atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, procesa virzītājs var ņemt vai uzdot ekspertam ņemt tādus salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus, kuri atspoguļo ekspertīzes izpētes objekta īpašības un pazīmes.

207.pants. Personas, no kurām ņem paraugus salīdzinošajai izpētei

(1) Paraugus salīdzinošajai izpētei var ņemt no aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek kriminālprocess par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

(2) Lai noskaidrotu, vai pēdas uz priekšmetiem (objektiem) vai arī kriminālprocesam kādi nozīmīgi apstākļi radušies citu personu darbības rezultātā, paraugus var ņemt arī no šīm personām, nopratinot tās attiecīgi kā cietušos vai lieciniekus.

 

 

 

207.pants. Personas, no kurām ņem paraugus salīdzinošajai izpētei

(1) Paraugus salīdzinošajai izpētei var ņemt no aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā vai personas, pret kuru notiek kriminālprocess par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

(2) Lai noskaidrotu, vai pēdas uz priekšmetiem (objektiem) vai arī kādi kriminālprocesam nozīmīgi apstākļi radušies citu personu darbības rezultātā, paraugus var ņemt arī no šīm personām, nopratinot tās attiecīgi kā cietušos vai lieciniekus.

208.pants. Kārtība, kādā ņemami salīdzinošajai izpētei nepieciešamie paraugi

(1) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus var ņemt procesa virzītājs vai eksperts viņa uzdevumā.

(2) Ja salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus ņem no personas ar tās piekrišanu, to fiksē, ievērojot šā likuma 142.panta noteikumus.

(3) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu ņemšanu, ja tos neiegūst no personas, veic kā atsevišķu izmeklēšanas darbību. To var izdarīt arī citas izmeklēšanas darbības gaitā, obligāti fiksējot attiecīgās darbības protokolā.

 

 

 

 

 

 

 

 

368.

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 208.pantu ar ceturto daļu šādā  redakcijā:

“(4) Pēc aizdomās turētā vai apsūdzētā lūguma salīdzinošai  pētīšanai nepieciešamo paraugu ņemšanā jāpieaicina aizstāvis. Izziņas  izdarītājs  vai prokurors var pieaicināt aizstāvi arī pēc savas iniciatīvas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

208.pants. Kārtība, kādā ņemami salīdzinošajai izpētei nepieciešamie paraugi

(1) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus var ņemt procesa virzītājs vai eksperts viņa uzdevumā.

(2) Ja salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus ņem no personas ar tās piekrišanu, to fiksē, ievērojot šā likuma 142.panta noteikumus.

(3) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu ņemšanu, ja tos neiegūst no personas, veic kā atsevišķu izmeklēšanas darbību. To var izdarīt arī citas izmeklēšanas darbības gaitā, obligāti fiksējot attiecīgās darbības protokolā.


 

209.pants Salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu ņemšana piespiedu kārtā

(1) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus no aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā ar procesa virzītāja lēmumu var ņemt piespiedu kārtā.

(2) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus no cietušā vai liecinieka piespiedu kārtā var ņemt, tikai ievērojot šā likuma 204.panta noteikumus.

 

369.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

370.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 209.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc aizdomās turētā vai apsūdzētā lūguma salīdzinošai pētīšanai  nepieciešamo paraugu ņemšanā piespiedu kārtā jāpieaicina aizstāvis. Izziņas izdarītājs vai prokurors var pieaicināt aizstāvi arī pēc savas  iniciatīvas” (personas tiesību ievērošanas nodrošināšanai).

Juridiskā komisija

Izteikt 209.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus piespiedu kārtā var ņemt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(2) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ salīdzinošai izpētei nepieciešamie paraugi var tikt iznīcināti vai sabojāti, procesa virzītājs var tos ņemt piespiedu kārtā ar prokurora piekrišanu. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc izmeklēšanas darbības izdarīšanas procesa virzītājs par to paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja tās nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda izmeklēšanas darbības tiesiskumu un pamatotību.”

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

209.pants. Salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu ņemšana piespiedu kārtā

(1) Salīdzinošajai izpētei nepieciešamos paraugus piespiedu kārtā var ņemt tikai ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(2) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ salīdzinošajai izpētei nepieciešamie paraugi var tikt iznīcināti vai sabojāti, procesa virzītājs var tos ņemt piespiedu kārtā ar prokurora piekrišanu. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc izmeklēšanas darbības veikšanas procesa virzītājs par to paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja tās nepieciešamību un neatliekamību, kā arī izmeklēšanas darbības protokolu. Tiesnesis pārbauda izmeklēšanas darbības tiesiskumu un pamatotību.


 

11.nodaļa. Speciālās izmeklēšanas darbības

 

371.

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 11.nodaļu (210.- 234.p. ieskaitot).

 

Neatbalstīt

11.nodaļa. Speciālās izmeklēšanas darbības

210.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību izdarīšanas noteikumi

(1) Šajā nodaļā paredzētās speciālās izmeklēšanas darbības izdara, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot kriminālprocesā iesaistītās personas un tās personas, kuras varētu šīs ziņas sniegt.

(2) Speciālās izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz prokurora vai izmeklēšanas tiesneša lēmumu, veic procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā. Ja šādas darbības realizācijai nepieciešams izmantot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, to uzdod veikt tikai ar likumu īpaši pilnvarotām valsts iestādēm (turpmāk šajā nodaļā — specializētā valsts iestāde).

(3) Speciālās izmeklēšanas darbības drīkst izdarīt, vienīgi izmeklējot smagus vai sevišķi smagus noziegumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

372.

 

 

 

 

 

 

 

 

373.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 210.panta otrajā daļā vārdus “prokurora vai”.

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 210.panta trešo daļu pēc vārda “izmeklējot” ar vārdiem “mazāk smagus”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

210.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību veikšanas noteikumi

(1) Šajā nodaļā paredzētās speciālās izmeklēšanas darbības veic, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot kriminālprocesā iesaistītās personas un tās personas, kuras varētu šīs ziņas sniegt.

(2) Speciālās izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, veic procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā. Ja šādas darbības realizācijai nepieciešams izmantot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, to uzdod veikt tikai ar likumu īpaši pilnvarotām valsts iestādēm (turpmāk šajā nodaļā — specializētā valsts iestāde).

(3) Speciālās izmeklēšanas darbības drīkst veikt, vienīgi izmeklējot smagus vai sevišķi smagus noziegumus.

211.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtā informācija

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai saistībā ar smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem iegūto informāciju, kura:

1) nepieciešama kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai;

2) norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tā izdarīšanas apstākļiem;

3) nepieciešama tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

(2) Procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

 

 

374.

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 211.panta pirmo daļu pec vārdiem “saistībā ar” ar vārdiem “mazāk smagiem,”.

 

 

 

Neatbalstīt

211.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtā informācija

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai saistībā ar smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem iegūto informāciju, kura:

1) nepieciešama kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai;

2) norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tā izdarīšanas apstākļiem;

3) nepieciešama tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

(2) Procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības, jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

212.pants. Atļauja speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības, ar kurām tiek pārkāpta korespondences un sakaru līdzekļu konfidencialitāte, dzīvokļa un citu publiski nepieejamu vietu neaizskaramība vai kuras ir saistītas ar valsts noslēpumu izpaušanu, izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(2) Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja piekrišanas.

(3) Pārējās speciālās izmeklēšanas darbības veic, pamatojoties uz ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora lēmumu.

(4) Neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt speciālās izmeklēšanas darbības, saņemot prokurora piekrišanu un 24 stundu laikā — izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja tāds nepieciešams.

 

 

 

375.

 

 

 

 

 

 

376.

 

 

 

 

377.

 

 

 

 

 

 

378.

 

 

 

 

 

 

 

 

379.

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 212.panta pirmo daļu ar 2.teikumu šādā redakcijā: “Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja darbības izdarīšanai piekrīt visi publiski nepieejamās vietas pastāvīgie lietotāji.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 212.panta pirmo daļu pēc vārda “izpaušanu” ar vārdiem “vai ar noziedzīgas darbības kontroli.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izteikt 212.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārējās speciālās izmeklēšanas darbības veic, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izteikt 212.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt šī panta pirmajā daļā minētās speciālās izmeklēšanas darbības, saņemot prokurora piekrišanu un 24 stundu laikā – izmeklēšanas tiesneša lēmumu.”

Juridiskā komisija

Izteikt 212.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Speciālās izmeklēšanas darbības izdara pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(2) Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja speciālās izmeklēšanas darbības izdarīšanai piekrīt visas publiski nepieejamā vietā šīs darbības izdarīšanas laikā strādājošās vai dzīvojošās personas.

(3) Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja piekrišanas.

(4) Neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt speciālās izmeklēšanas darbības, saņemot prokurora piekrišanu un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā — izmeklēšanas tiesneša lēmumu.”

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 379.p.)

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk.379.p.)

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

212.pants. Atļauja speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(2) Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja speciālās izmeklēšanas darbības veikšanai piekrīt visas publiski nepieejamā vietā šīs darbības veikšanas laikā strādājošās vai dzīvojošās personas.

(3) Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja piekrišanas.

(4) Neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt speciālās izmeklēšanas darbības, saņemot prokurora piekrišanu un ne vēlāk kā nākamajā darba dienā — izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

213.pants. Atļaujas saņemšanas kārtība

(1) Izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors lēmumu par speciālo izmeklēšanas darbības veikšanu pieņem pēc tam, kad ir izskatīts procesa virzītāja motivēts ierosinājums un krimināllietas materiāli.

(2) Lēmumā norāda speciālo izmeklēšanas darbību, iestādes vai personas, kurām uzdota šīs darbības izdarīšana, tās izdarīšanas mērķi un atļauto ilgumu, kā arī visus citus apstākļus, kuriem ir nozīme veicamās darbības nodrošināšanā.

(3) Publiski nepieejamā vietā veicamās speciālās izmeklēšanas darbības ilgums nedrīkst pārsniegt 30 dienas. Šo termiņu izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt, ja tam ir pamats.

 

380.

 

 

 

 

 

 

381.

Juridiskā komisija

Izteikt 213.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“213.pants. Lēmums par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanu”

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Svītrot 213.panta pirmajā daļā vārdus “vai prokurors”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

213.pants. Lēmums par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanu

(1) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumu par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanu pieņem pēc tam, kad ir izskatīts procesa virzītāja motivēts ierosinājums un krimināllietas materiāli.

(2) Lēmumā norāda speciālo izmeklēšanas darbību, iestādes vai personas, kurām uzdota šīs darbības veikšana, tās veikšanas mērķi un atļauto ilgumu, kā arī visus citus apstākļus, kuriem ir nozīme veicamās darbības nodrošināšanā.

(3) Publiski nepieejamā vietā veicamās speciālās izmeklēšanas darbības ilgums nedrīkst pārsniegt 30 dienas. Šo termiņu izmeklēšanas tiesnesis var pagarināt, ja tam ir pamats.

214.pants. Atļaujas saņemšanas kārtības pārkāpšanas sekas

(1) Ja procesa virzītājs nav ievērojis šajā nodaļā noteikto atļaujas saņemšanas kārtību, speciālās izmeklēšanas darbības veikšanas rezultātā iegūtie pierādījumi nav izmantojami pierādīšanas procesā.

(2) Ja speciālā izmeklēšanas darbība uzsākta šā likuma 212.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā, bet izmeklēšanas tiesnesis neatļauj to turpināt, viņš lemj par šīs izmeklēšanas darbības uzsākšanas pamatotību.

 

382.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 214.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja speciālā izmeklēšanas darbība uzsākta šā likuma 212.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā, izmeklēšanas tiesnesis lemj par šīs izmeklēšanas darbības uzsākšanas pamatotību, kā arī par tās turpināšanas nepieciešamību, ja tā nav pabeigta. Ja izmeklēšanas darbība nebija pamatota vai tā izdarīta prettiesiski, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību un par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

214.pants. Atļaujas saņemšanas kārtības pārkāpšanas sekas

(1) Ja procesa virzītājs nav ievērojis šajā nodaļā noteikto atļaujas saņemšanas kārtību, speciālās izmeklēšanas darbības veikšanas rezultātā iegūtie pierādījumi nav izmantojami pierādīšanas procesā.

(2) Ja speciālā izmeklēšanas darbība uzsākta šā likuma 212.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā, izmeklēšanas tiesnesis lemj par šīs izmeklēšanas darbības uzsākšanas pamatotību, kā arī par tās turpināšanas nepieciešamību, ja tā nav pabeigta. Ja izmeklēšanas darbība nebija pamatota vai tā izdarīta prettiesiski, tiesnesis lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību un par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

215.pants. Speciālās izmeklēšanas darbību veidi

(1) Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem veicamas šādas speciālās izmeklēšanas darbības:

1) legālās korespondences kontrole;

2) sakaru līdzekļu kontrole;

3) vietas vai personas audiokontrole;

4) vietas videokontrole;

5) personas novērošana un izsekošana;

6) objekta novērošana;

7) speciālais izmeklēšanas eksperiments;

8) salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu iegūšana speciālā veidā;

9) noziedzīgās darbības kontrole.

(2) Lai izdarītu šā panta pirmajā daļā paredzētās izmeklēšanas darbības vai izvietotu to nodrošināšanai nepieciešamos tehniskos līdzekļus, drīkst slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, ja to atļāvis izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu.

 

 

 

383.

 

 

 

 

 

384.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 215.panta pirmo daļu ar jaunu 3.un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrole;

4) pārraidīto datu satura kontrole;”

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 215.panta pirmās daļas 5.-9.punktu.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

215.pants. Speciālās izmeklēšanas darbību veidi

(1) Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem veicamas šādas speciālās izmeklēšanas darbības:

1) legālās korespondences kontrole;

2) sakaru līdzekļu kontrole;

3) elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrole;

4) pārraidīto datu satura kontrole;

5) vietas vai personas audiokontrole;

6) vietas videokontrole;

7) personas novērošana un izsekošana;

8) objekta novērošana;

9) speciālais izmeklēšanas eksperiments;

10) salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu iegūšana speciālā veidā;

11) noziedzīgās darbības kontrole.

(2) Lai veiktu šā panta pirmajā daļā paredzētās izmeklēšanas darbības vai izvietotu to nodrošināšanai nepieciešamos tehniskos līdzekļus, drīkst slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās, ja to atļāvis izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu.

216.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību fiksēšana

(1) Procesa virzītājs, pats veicot speciālo izmeklēšanas darbību, raksta protokolu.

(2) Ja speciālo izmeklēšanas darbību veic specializēta valsts iestāde, tās pārstāvis raksta pārskatu un kopā ar pielikumiem iesniedz to procesa virzītājam.

(3) Ja speciālo izmeklēšanas darbību procesa virzītāja uzdevumā veic cita persona, tā rakstveidā sniedz pārskatu procesa virzītājam un iesniedz viņam šīs darbības rezultātā iegūtos materiālus.

(4) Speciālās izmeklēšanas darbības veicējs dara visu iespējamo, lai izmeklēšanu interesējošie fakti tiktu fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem.

(5) Procesa virzītājs, pamatojoties uz izpildītāja iesniegto pārskatu un tam pievienotajiem materiāliem, raksta protokolu, tajā atspoguļo ziņas, kurām ir pierādījumu nozīme krimināllietā. Protokolam pievieno ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētos faktus, kas apstiprina iegūtās ziņas.

(6) Par ziņām, kas norāda uz citu noziedzīgu nodarījumu vai tā izdarīšanas apstākļiem, procesa virzītājs informē iestādi, kurai ir piekritīga attiecīgā nodarījuma izmeklēšana.

(7) Par ziņām, kas nepieciešamas tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai, procesa virzītājs vai specializētā iestāde nekavējoties ziņo valsts drošības iestādēm.

(8) Pārskatus un materiālus, kas nav pievienoti lietai, procesa virzītājs nodod glabāšanā specializētajai iestādei.

 

 

 

 

385.

 

 

 

 

 

386.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

387.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

388.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 216.panta otrajā daļā vārdus “ar pielikumiem” ar vārdiem “ar šīs darbības rezultātā iegūtajiem materiāliem”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 216.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Speciālās izmeklēšanas darbības veicēja pārstāvis pārskatā norāda darbības laikā fiksētās ziņas. Pārskatā aizliegts norādīt speciālās izmeklēšanas darbības tiešo īstenotāju personas datus, kā arī operatīvās darbības metodes un līdzkeļus.”;

uzskatīt piekto līdz astoto daļu attiecīgi par sesto līdz devīto daļu.

Juridiskā komisija

Izslēgt 216.panta piekto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 216.panta astoto daļu.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

216.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību fiksēšana

(1) Procesa virzītājs, pats veicot speciālo izmeklēšanas darbību, raksta protokolu.

(2) Ja speciālo izmeklēšanas darbību veic specializēta valsts iestāde, tās pārstāvis raksta pārskatu un kopā ar šīs darbības rezultātā iegūtajiem materiāliem iesniedz procesa virzītājam.

(3) Ja speciālo izmeklēšanas darbību procesa virzītāja uzdevumā veic cita persona, tā rakstveidā sniedz pārskatu procesa virzītājam un iesniedz viņam šīs darbības rezultātā iegūtos materiālus.

(4) Speciālās izmeklēšanas darbības veicējs dara visu iespējamo, lai izmeklēšanu interesējošie fakti tiktu fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem.

(5) Par ziņām, kas norāda uz citu noziedzīgu nodarījumu vai tā izdarīšanas apstākļiem, procesa virzītājs informē iestādi, kurai ir piekritīga attiecīgā nodarījuma izmeklēšana.

(6) Par ziņām, kas nepieciešamas tūlītēja būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai, procesa virzītājs vai specializētā iestāde nekavējoties ziņo valsts drošības iestādēm.

 

217.pants. Korespondences kontrole

(1) Pasta iestādes vai personas, kuras sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, to atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības attiecīgās ziņas iegūt ir neiespējami vai apgrūtināti.

(2) Pasta iestādes vai personas, kuras sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, informē lēmumā minēto amatpersonu par kontrolei pakļauta sūtījuma atrašanos to rīcībā. Amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā no informācijas saņemšanas brīža iepazīstas ar sūtījuma saturu un lemj par šā sūtījuma izņemšanu vai tālāku nosūtīšanu ar vai bez satura kopēšanas, fotografēšanas vai citādas fiksēšanas. Visos gadījumos amatpersona raksta sūtījuma apskates protokolu nogādātāja pārstāvja klātbūtnē.

(3) Sūtījumu izņem tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka pierādīšanas procesā tā oriģinālam būs būtiski lielāka nozīme nekā kopijai vai vizuālajai fiksācijai.

(4) Ja izņemtu sūtījumu nodod adresātam vai nosūtītājam ar būtisku nokavēšanos, viņu informē par sūtījuma aizkavēšanās iemesliem un kontroles pamatu, ciktāl tas ir iespējams, nekaitējot kriminālprocesa interesēm.

(5) Zaudējumus, kas pastam vai citam nogādātājam radušies sūtījuma izņemšanas rezultātā, atlīdzina valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

389.

 

 

 

390.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 217.panta ceturto daļu pēc vārda “Ja” ar vārdiem “sūtījumu izņem vai”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 217.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

”(6) Par korespondences kontroli pasta iestādēs un tās izņemšanu pēc minēto darbību izdarīšanas procesa virzītājs nekavējoties paziņo personai, kuras pasta un elegrāfa korespondence arestēta un izņemta.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

217.pants. Korespondences kontrole

(1) Pasta iestādes vai personas, kuras sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, to atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.

(2) Pasta iestādes vai personas, kuras sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, informē lēmumā minēto amatpersonu par kontrolei pakļauta sūtījuma atrašanos to rīcībā. Amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā no informācijas saņemšanas brīža iepazīstas ar sūtījuma saturu un lemj par šā sūtījuma izņemšanu vai tālāku nosūtīšanu ar vai bez satura kopēšanas, fotografēšanas vai citādas fiksēšanas. Visos gadījumos amatpersona raksta sūtījuma apskates protokolu nogādātāja pārstāvja klātbūtnē.

(3) Sūtījumu izņem tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka pierādīšanas procesā tā oriģinālam būs būtiski lielāka nozīme nekā kopijai vai vizuālajai fiksācijai.

(4) Ja sūtījumu izņem vai izņemtu sūtījumu nodod adresātam vai nosūtītājam ar būtisku nokavēšanos, viņu informē par sūtījuma aizkavēšanās iemesliem un kontroles pamatu, ciktāl tas ir iespējams, nekaitējot kriminālprocesa interesēm.

(5) Zaudējumus, kas pastam vai citam nogādātājam radušies sūtījuma izņemšanas rezultātā, atlīdzina valsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

218.pants. Sakaru līdzekļu kontrole

Telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunu dalībnieku vai informācijas nosūtītāja un saņēmēja ziņas izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sarunas vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības šo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.

 

391.

 

 

 

392.

 

 

 

393.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

394.

 

 

 

 

 

 

395.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

396.

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 218.pantā vārdus “vai  apgrūtināti”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 218.panta vārdus “ir neiespējama vai apgrūtināta.” ar vārdiem “nav iespējama.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 218.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par telefonsarunu noklausīšanos un informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem pēc minēto darbību izdarīšanas procesa virzītājs  nekavējoties paziņo personai, kuras telefonsarunas noklausītas un informācija iegūta no tehniskajiem līdzekļiem.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 218.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams sakaru līdzekļu kontrolei ar tā lietotāja labprātīgu piekrišanu.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 218.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli ar sarunas dalībnieka, informācijas nosūtītāja vai saņēmēja rakstisku piekrišanu izdara gadījumos, kad ir pamats uzskatīt, ka pret šo personu vai tās tuviniekiem var tikt vērsts noziedzīgs nodarījums vai arī šī persona var tikt iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.”

Juridiskā komisija

Papildināt 218.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli ar sarunas dalībnieka, informācijas nosūtītāja vai saņēmēja rakstisku piekrišanu izdara, ja ir pamats uzskatīt, ka pret šo personu vai tās tuviniekiem var tikt vērsts noziedzīgs nodarījums vai arī šī persona ir vai var var tikt iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.”

 

Atbalstīt

daļēji

(sk.392.p.)

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 396.p.)

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 396.p.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

218.pants. Sakaru līdzekļu kontrole

(1) Telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunas dalībnieku vai informācijas nosūtītāja un saņēmēja ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka sarunas vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana nav iespējama.

(2) Telefonu un citu sakaru līdzekļu kontroli ar sarunas dalībnieka, informācijas nosūtītāja vai saņēmēja rakstveida piekrišanu veic, ja ir pamats uzskatīt, ka pret šo personu vai tās tuviniekiem var tikt vērsts noziedzīgs nodarījums vai arī šī persona ir vai var tikt iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.


 

219.pants. Elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrole

(1) Informācijas sistēmas, tās daļas, tajā uzkrāto datu, datu vides meklēšanu un piekļuvi tai, kā arī iegūšanu (turpmāk – informācijas sistēmas kontroli) bez šīs sistēmas vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas kriminālprocesā izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā informācijas sistēmā esošā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Ja ir pamats uzskatīt, ka meklētie dati (informācija) tiek uzglabāti citā Latvijas teritorijā esošā sistēmā, kurai var piekļūt autorizēti, izmantojot izmeklēšanas tiesneša lēmumā minēto sistēmu, jauns lēmums nav nepieciešams.

(3) Izmeklēšanas darbības uzsākšanai procesa virzītājs var pieprasīt, lai persona, kura pārzina sistēmas funkcionēšanu vai veic ar datu apstrādi, uzglabāšanu vai pārraides nodrošināšanu saistītus pienākumus (turpmāk — sistēmas atbildīgais darbinieks), sniedz nepieciešamo informāciju, kā arī brīdina šo personu par izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu.

(4) Procesa virzītāja uzdevumā veicot informācijas sistēmas datu kontroli, sistēmas atbildīgā darbinieka pienākums ir pārņemt vai citādi nodrošināt sistēmu (tās daļu, datu uzkrāšanas vidi), izgatavot datu kopijas, saglabāt būtiskos uzglabātos datus nemainītus, nodrošināt sistēmā esošo informācijas resursu veselumu, padarīt kontrolējamos datus nepieejamus citiem lietotājiem vai aizliegt citu darbību veikšanu ar tiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

397.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 219.pantu ar jaunu piekto dālu šādā redakcijā:

“(5) Par elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontroli pēc minēto darbību izdarīšanas procesa virzītājs nekavējoties paziņo  personai, kuras dati kontrolēti.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

219.pants. Elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrole

(1) Informācijas sistēmas (tās daļas), tajā uzkrāto datu, datu vides meklēšanu un piekļuvi tai, kā arī iegūšanu (turpmāk – informācijas sistēmas kontrole) bez šīs sistēmas vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas kriminālprocesā veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā informācijas sistēmā esošā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Ja ir pamats uzskatīt, ka meklētie dati (informācija) tiek uzglabāti citā Latvijas teritorijā esošā sistēmā, kurai var piekļūt autorizēti, izmantojot izmeklēšanas tiesneša lēmumā minēto sistēmu, jauns lēmums nav nepieciešams.

(3) Izmeklēšanas darbības uzsākšanai procesa virzītājs var pieprasīt, lai persona, kura pārzina sistēmas funkcionēšanu vai veic ar datu apstrādi, uzglabāšanu vai pārraides nodrošināšanu saistītus pienākumus (turpmāk — sistēmas atbildīgais darbinieks), sniedz nepieciešamo informāciju, kā arī brīdina šo personu par izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu.

(4) Procesa virzītāja uzdevumā veicot informācijas sistēmas datu kontroli, sistēmas atbildīgā darbinieka pienākums ir pārņemt vai citādi nodrošināt sistēmu (tās daļu, datu uzkrāšanas vidi), izgatavot datu kopijas, saglabāt būtiskos uzglabātos datus nemainītus, nodrošināt sistēmā esošo informācijas resursu veselumu, padarīt kontrolējamos datus nepieejamus citiem lietotājiem vai aizliegt citu darbību veikšanu ar tiem.

220.pants. Pārraidīto datu satura kontrole

Tādu datu pārtveršanu, vākšanu un ierakstīšanu, kuri pārraidīti ar informācijas sistēmas palīdzību, izmantojot Latvijas teritorijā esošās sakaru ierīces (turpmāk — pārraidīto datu kontrole), bez šīs sistēmas īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka no datu pārraides iegūtā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

 

 

 

 

 

 

 

398.

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 220.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par pārraidīto datu kontroli pēc minēto darbību izdarīšanas procesa  virzītājs nekavējoties paziņo personai, kuras dati kontrolēti.”

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

220.pants. Pārraidīto datu satura kontrole

Tādu datu pārtveršanu, vākšanu un ierakstīšanu, kuri pārraidīti ar informācijas sistēmas palīdzību, izmantojot Latvijas teritorijā esošās sakaru ierīces (turpmāk — pārraidīto datu kontrole), bez šīs sistēmas īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka no datu pārraides iegūtā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

221.pants. Vietas audiokontrole vai videokontrole

(1) Publiski nepieejamas vietas audiokontroli vai videokontroli bez šīs vietas īpašnieka, valdītāja un apmeklētāju ziņas izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā vietā notiekošās sarunas, citas skaņas vai norises var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem. Publiski nepieejamas vietas audiokontroli vai videokontroli veic tikai tad, ja bez šīs darbības šo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.

(2) Publiski pieejamas vietas audiokontroli vai videokontroli kriminālprocesā uz laiku līdz 72 stundām var veikt, pamatojoties uz prokurora lēmumu, bet kontroles turpināšanai nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums.

 

399.

 

 

 

 

400.

 

 

 

401.

 

402.

Juridiskā komisija

Aizstāt 221.panta pirmajā daļā vārdus “ir neiespējama vai apgrūtināta” ar vārdiem “nav iespējama.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Aizstāt 221.panta otrajā daļā vārdu “prokurora” ar vārdiem “procesa virzītāja”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 221.panta otro daļu.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 221.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 “(3) Par vietas audio vai video kontroli pēc minēto darbību izdarīšanas procesa virzītājs nekavējoties paziņo personai, kura kontrolēta vai  sakarā ar kuru kontrolēta publiski nepieejama vieta.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

< ![if !supportEmptyParas]> 

Neatbalstīt

 

221.pants. Vietas audiokontrole vai videokontrole

Publiski nepieejamas vietas audiokontroli vai videokontroli bez šīs vietas īpašnieka, valdītāja un apmeklētāju ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā vietā notiekošās sarunas, citas skaņas vai norises var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem. Publiski nepieejamas vietas audiokontroli vai videokontroli veic tikai tad, ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana nav iespējama.

 

222.pants. Personas audiokontrole

Personas audiokontroli bez šīs personas ziņas izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas sarunas vai citas skaņas var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.

 

403.

 

404.

 

 

 

 

405.

 

 

 

 

 

 

 

406.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

407.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 222.līdz 228.pantu.

Juridiskā komisija

Aizstāt 222.panta pirmajā daļā vārdus “ir neiespējama vai apgrūtināta” ar vārdiem “nav iespējama.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 222.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav nepieciešams sarunas kontrolei, ja tā tiek veikta ar viena sarunas dalībnieka piekrišanu.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 222.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personas audiokontroli ar šīs personas rakstisku piekrišanu, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu, izdara gadījumos, kad ir pamats uzskatīt, ka pret šo personu vai tās tuviniekiem var tikt vērsts noziedzīgs nodarījums vai arī šī persona var tikt iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.”

Juridiskā komisija

Papildināt 222.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personas audiokontroli ar šīs personas rakstisku piekrišanu, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu, izdara , ja ir pamats uzskatīt, ka pret šo personu vai tās tuviniekiem var tikt vērsts noziedzīgs nodarījums vai arī šī persona ir vai var tikt iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.”

 

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 407.p.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

222.pants. Personas audiokontrole

(1) Personas audiokontroli bez šīs personas ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas sarunas vai citas skaņas var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana nav iespējama.

(2) Personas audiokontroli ar šīs personas rakstveida piekrišanu, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu, veic, ja ir pamats uzskatīt, ka pret šo personu vai tās tuviniekiem var tikt vērsts noziedzīgs nodarījums vai arī šī persona ir vai var tikt iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

223.pants. Personas novērošana un izsekošana

(1) Personas novērošanu un izsekošanu bez tās ziņas, ja novērošana un izsekošana nav saistīta ar iekļūšanu dzīvoklī vai publiski nepieejamā vietā, izdara, pamatojoties uz prokurora lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Ja personas novērošana un izsekošana ir saistīta ar šīs darbības turpināšanu dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, to izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

(3) Lēmumā izmeklēšanas tiesnesis norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kontaktā bijušo citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.

 

408.

 

 

 

 

409.

 

 

 

 

 

 

410.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Aizstāt 223.panta pirmajā daļā vārdu “prokurora” ar vārdiem “procesa virzītāja”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 223.panta pirmajā daļā vārdus “ja novērošana un izsekošana nav saistīta ar iekļūšanu dzīvoklī vai publiski nepieejamā vietā” un aizstāt vārdu “prokurora” ar vārdiem “izmeklēšanas tiesneša”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 223.panta otro daļu.

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

223.pants. Personas novērošana un izsekošana

(1) Personas novērošanu un izsekošanu bez tās ziņas veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Lēmumā izmeklēšanas tiesnesis norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kontaktā bijušo citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.


 

224.pants. Priekšmeta vai vietas novērošana

(1) Priekšmeta vai vietas novērošanu, ja tā nenotiek dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, izdara, pamatojoties uz prokurora lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka novērošanas rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

(2) Ja novērošana ir saistīta ar iekļūšanu publiski nepieejamā vietā, to izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu.

 

 

411.

 

 

 

412.

 

 

 

 

 

413.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Aizstāt 224.panta pirmajā daļā vārdu “prokurora” ar vārdiem “procesa virzītāja”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 224.panta pirmajā daļā vārdus “ja tā nenotiek dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā” un aizstāt vārdu “prokurora” ar vārdiem “izmeklēšanas tiesneša”.

Juridiskā komisija

 Izslēgt 224.panta otro daļu.

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

224.pants. Priekšmeta vai vietas novērošana

Priekšmeta vai vietas novērošanu veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka novērošanas rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem.

 

225.pants. Speciālais izmeklēšanas eksperiments

(1) Speciālo izmeklēšanas eksperimentu izdara, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja tikai ir pamats uzskatīt, ka:

1) persona agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un gatavojas vai ir uzsākusi izdarīt tādas pašas noziedzīgas darbības;

2) konkrēto noziedzīgu nodarījumu var pārtraukt uzsāktā kriminālprocesa ietvaros un

3) eksperimenta rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.

(2) Speciālajā izmeklēšanas eksperimentā rada personas ikdienas darbībai raksturīgas situācijas apstākļus, kas veicina noziedzīga nodoma atklāšanos, un fiksē personas rīcību šajos apstākļos.

(3) Personas rīcību aizliegts provocēt vai ietekmēt ar vardarbību, draudiem vai šantāžu, kā arī izmantot tās bezpalīdzīgo stāvokli.

(4) Ja speciālais izmeklēšanas eksperiments noslēdzas ar personas noziedzīgas darbības atklātu fiksēšanu, par to sastāda protokolu pārbaudāmās personas klātbūtnē.

 

 

414.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

415.

 

 

416.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 225.panta pirmajā daļā vārdu “tikai”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Svītrot 225.panta trešajā daļā vārdu “provocēt”.

Juridiskā komisija

Izteikt 225.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Personas rīcību aizliegts provocēt, kā arī ietekmēt ar vardarbību, draudiem, šantāžu, vai izmantot tās bezpalīdzības stāvokli.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

225.pants. Speciālais izmeklēšanas eksperiments

(1) Speciālo izmeklēšanas eksperimentu veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka:

1) persona agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un gatavojas izdarīt vai ir uzsākusi tādas pašas noziedzīgas darbības;

2) konkrēto noziedzīgu nodarījumu var pārtraukt uzsāktā kriminālprocesa ietvaros un

3) eksperimenta rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.

(2) Speciālajā izmeklēšanas eksperimentā rada personas ikdienas darbībai raksturīgu situāciju vai apstākļus, kas veicina noziedzīga nodoma atklāšanos, un fiksē personas rīcību šajos apstākļos.

(3) Personas rīcību aizliegts provocēt, kā arī ietekmēt ar vardarbību, draudiem, šantāžu vai izmantot tās bezpalīdzības stāvokli.

(4) Ja speciālais izmeklēšanas eksperiments noslēdzas ar personas noziedzīgas darbības atklātu fiksēšanu, par to raksta protokolu pārbaudāmās personas klātbūtnē.

226.pants. Salīdzināmo paraugu iegūšana speciālā veidā

(1) Ja procesa intereses prasa neatklāt personai, ka pastāv aizdomas par tās saistību ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, pamatojoties uz prokurora lēmumu, paraugus salīdzinošajai izpētei var iegūt, par to neinformējot attiecīgo personu.

(2) Paraugus, kurus var iegūt atkārtoti un kuriem ir pierādījuma nozīme kriminālprocesā, izņem atklāti, kad zudusi nepieciešamība to izpētes faktu turēt noslēpumā.

 

 

417.

 

 

 

418.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Aizstāt 226.panta pirmajā daļā vārdu “prokurora” ar vārdiem “procesa virzītāja”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 226.panta pirmajā daļā vārdu “prokurora” ar vārdiem “izmeklēšanas tiesneša”.

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

226.pants. Salīdzināmo paraugu iegūšana speciālā veidā

(1) Ja procesa intereses prasa neatklāt personai, ka pastāv aizdomas par tās saistību ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, paraugus salīdzinošajai izpētei, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, var iegūt, par to neinformējot attiecīgo personu.

(2) Paraugus, kurus var iegūt atkārtoti un kuriem ir pierādījuma nozīme kriminālprocesā, izņem atklāti, kad zudusi nepieciešamība to izpētes faktu turēt noslēpumā.

227.pants. Noziedzīgas darbības kontrole

(1) Ja konstatēts vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķs posms, bet, to nekavējoties pārtraucot, zudīs iespēja novērst citu noziegumu vai noskaidrot visas iesaistītās personas, it īpaši tā organizētājus un pasūtītājus, vai visus noziedzīgas darbības mērķus, pamatojoties uz prokurora lēmumu, var veikt noziedzīgas darbības kontroli.

(2) Noziedzīga nodarījuma pārtraukšanas atlikšana kontroles nolūkā nav pieļaujama, ja nav iespējams pilnīgi novērst:

1) cilvēku dzīvības un veselības apdraudējumus;

2) daudzu cilvēku dzīvībai bīstamu vielu izplatīšanos;

3) bīstamu noziedznieku bēgšanu;

4) ekoloģisku katastrofu vai neatgriezenisku mantisku kaitējumu.

(3) Ja noziedzīgas darbības kontroles nolūkā jāveic speciālās izmeklēšanas darbības, kurām nepieciešams izmeklēšanas tiesneša lēmums, atļauja jāsaņem vispārējā kārtībā. Papildus ierosinājumam procesa virzītājs iesniedz izmeklēšanas tiesnesim arī prokurora lēmumu.

(4) Kontroles veicēji iesniedz procesa virzītājam pārskatus atbilstoši speciālās izmeklēšanas darbības gaitai, bet ne retāk, kā ir noteikts prokurora lēmumā.

 

 

419.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

420.

 

 

 

 

421.

 

 

422.

 

 

 

 

 

 

423.

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Aizstāt 227.panta pirmajā daļā vārdu “prokurora” ar vārdiem “izmeklēšanas tiesneša”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 227.panta otrās daļas 4.punktā vārdu “kaitējumu” ar vārdu “zaudējumu”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Svītrot 227.panta trešajā daļā otro teikumu.

Juridiskā komisija

Izteikt 227.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja noziedzīgās darbības kontroles nolūkā jāveic citas speciālās izmeklēšanas darbības, atļauja to veikšanai jāsaņem vispārējā kārtībā.”

Juridiskā komisija

Izslēgt 227.panta ceturtajā daļā vārdu “prokurora”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

227.pants. Noziedzīgas darbības kontrole

(1) Ja konstatēts vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķs posms, bet, to nekavējoties pārtraucot, zudīs iespēja novērst citu noziedzīgu nodarījumu vai noskaidrot visas iesaistītās personas, it īpaši tā organizētājus un pasūtītājus, vai visus noziedzīgas darbības mērķus, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu, var veikt noziedzīgas darbības kontroli.

(2) Noziedzīga nodarījuma pārtraukšanas atlikšana kontroles nolūkā nav pieļaujama, ja nav iespējams pilnīgi novērst:

1) cilvēku dzīvības un veselības apdraudējumus;

2) daudzu cilvēku dzīvībai bīstamu vielu izplatīšanos;

3) bīstamu noziedznieku bēgšanu;

4) ekoloģisku katastrofu vai neatgriezenisku mantisku zaudējumu.

(3) Ja noziedzīgās darbības kontroles nolūkā jāveic citas speciālās izmeklēšanas darbības, atļauja to veikšanai jāsaņem vispārējā kārtībā.

(4) Kontroles veicēji iesniedz procesa virzītājam pārskatus atbilstoši speciālās izmeklēšanas darbības gaitai, bet ne retāk, kā noteikts lēmumā.

228.pants. Pasākumi speciālo izmeklēšanas darbību nodrošināšanai

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības nodrošināšanai tajā iesaistītās amatpersonas un personas var izmantot iepriekš speciāli sagatavotas ziņas un dokumentus, iepriekš speciāli izveidotas organizācijas vai uzņēmumus, priekšmetu un vielu imitācijas, īpaši sagatavotus tehniskos līdzekļus, kā arī imitēt dalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai līdzdalību atbalstītāja veidā.

(2) Imitējot noziedzīgu darbību, nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, nodarīt neatgriezeniskus mantiska rakstura zaudējumus, kā arī jebkuru citu zaudējumu., ja tas nav absolūti nepieciešams smagāka un bīstamāka nozieguma atklāšanai.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minēto nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu ārpus speciālās izmeklēšanas darbības veikšanai nepieciešamajiem ietvariem persona atbild vispārējā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

424.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 228.panta otrajā daļā vārdus “neatgriezeniskus mantiska rakstura zaudējumus, kā arī jebkuru citu zaudējumu” ar vārdiem “jebkādus zaudējumus”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

228.pants. Pasākumi speciālo izmeklēšanas darbību nodrošināšanai

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības nodrošināšanai tajā iesaistītās amatpersonas un personas var izmantot iepriekš speciāli sagatavotas ziņas un dokumentus, iepriekš speciāli izveidotas organizācijas vai uzņēmumus, priekšmetu un vielu imitācijas, īpaši sagatavotus tehniskos līdzekļus, kā arī imitēt dalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai līdzdalību atbalstītāja veidā.

(2) Imitējot noziedzīgu darbību, nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, nodarīt jebkādus zaudējumus, ja tas nav absolūti nepieciešams smagāka un bīstamāka nozieguma atklāšanai.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minēto nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu ārpus speciālās izmeklēšanas darbības veikšanai nepieciešamajiem ietvariem persona atbild vispārējā kārtībā.

229.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātu izmantošana pierādīšanā

(1) Speciālo izmeklēšanas darbību protokolus, skaņu un attēlu ierakstus, fotogrāfijas, citus ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus, izņemtos priekšmetus un dokumentus vai to kopijas izmanto pierādīšanā tāpat kā citu izmeklēšanas darbību rezultātus.

(2) Ja pierādīšanā izmanto kādas personas slepeni fiksētus izteicienus vai darbības, šī persona par to ir obligāti jānopratina. Kad personu iepazīstina ar faktiem, kas iegūti tai nezinot, šo personu informē par veikto slepeno darbību tiktāl, ciktāl tas skar tieši attiecīgo personu.

(3) Ja speciālā izmeklēšanas darbība veikta, neievērojot atļaujas saņemšanas noteikumus, iegūtās ziņas pierādīšanā nedrīkst izmantot.

 

 

 

229.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātu izmantošana pierādīšanā

(1) Speciālo izmeklēšanas darbību protokolus, skaņu un attēlu ierakstus, fotogrāfijas, citus ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus, izņemtos priekšmetus un dokumentus vai to kopijas izmanto pierādīšanā tāpat kā citu izmeklēšanas darbību rezultātus.

(2) Ja pierādīšanā izmanto kādas personas slepeni fiksētus izteicienus vai darbības, šī persona par to ir obligāti jānopratina. Kad personu iepazīstina ar faktiem, kas iegūti, tai nezinot, šo personu informē par veikto slepeno darbību tiktāl, ciktāl tas skar tieši attiecīgo personu.

(3) Ja speciālā izmeklēšanas darbība veikta, neievērojot atļaujas saņemšanas noteikumus, iegūtās ziņas pierādīšanā nedrīkst izmantot.


 

230.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātu izmantošana citiem mērķiem

(1) Pierādījumus, kas iegūti speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā, izmanto vienīgi tajā kriminālprocesā, kurā attiecīgās darbības izdarītas. Ja iegūtas ziņas par faktiem, kas norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pierādāmajiem apstākļiem citā kriminālprocesā, tās var izmantot attiecīgajā lietā par pierādījumiem tikai ar tā prokurora vai izmeklēšanas tiesneša piekrišanu, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, kurā attiecīgā darbība izdarīta. Šis ierobežojums nav attiecināms uz attaisnojošu pierādījumu izmantošanu cita kriminālprocesa ietvaros.

(2) Izmeklēšanas tiesneša vai prokurora lēmums nav nepieciešams, ja speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtās ziņas izmanto sabiedrības drošības tūlītēja būtiska apdraudējuma novēršanai.

 

 

 

230.pants. Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātu izmantošana citiem mērķiem

(1) Pierādījumus, kas iegūti speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā, izmanto vienīgi tajā kriminālprocesā, kurā attiecīgās darbības veiktas. Ja iegūtas ziņas par faktiem, kas norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pierādāmajiem apstākļiem citā kriminālprocesā, tās var izmantot attiecīgajā lietā par pierādījumiem tikai ar tā prokurora vai izmeklēšanas tiesneša piekrišanu, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, kurā attiecīgā darbība veikta. Šis ierobežojums nav attiecināms uz attaisnojošu pierādījumu izmantošanu cita kriminālprocesa ietvaros.

(2) Izmeklēšanas tiesneša vai prokurora lēmums nav nepieciešams, ja speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtās ziņas izmanto sabiedrības drošības tūlītēja būtiska apdraudējuma novēršanai.

231.pants. Iepazīšanās ar materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai

(1) Pārskatus par speciālajām izmeklēšanas darbībām, kā arī ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētos materiālus, par kuriem procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, nepievieno krimināllietai un glabā specializētajā iestādē.

(2) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kurai ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas, var iesniegt pieteikumu prokuroram vai izmeklēšanas tiesnesim, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības šajā procesā, lūdzot iepazīstināt viņu ar nepievienotajiem materiāliem.

(3) Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis izvērtē pieteikumu, ņemot vērā materiālu iespējamo nozīmi kriminālprocesā un pieļautos cilvēka tiesību ierobežojumus, un var liegt iespēju iepazīties ar nepievienotajiem materiāliem, ja tas var būtiski apdraudēt kādas kriminālprocesā iesaistītās personas dzīvību, veselību vai ar likumu aizsargātās intereses vai ja tas aizskar tikai trešās personas privātās dzīves noslēpumu.

(4) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kuru prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis iepazīstinājis ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, var pieteikt lūgumu procesa virzītājam par šo materiālu pievienošanu krimināllietai. Lūgumu izlemj tādā pašā kārtībā kā citus pēc izmeklēšanas pabeigšanas pieteiktos lūgumus.

(5) Par iztiesāšanas laikā pieteikto lūgumu iepazīties ar krimināllietai nepievienotajiem speciālās izmeklēšanas darbības materiāliem lemj tas pats tiesas sastāvs, iepazīstoties ar lūgumu un krimināllietas materiāliem, ja nepieciešams, pieprasot paskaidrojumus no iesniedzēja un prokurora.

 

425.

 

 

426.

 

 

 

 

427.

 

 

 

 

428.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 231.līdz 234.pantu.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 231.panta pirmo daļu beigās ar tekstu: “bet ja tādas nav - pie procesa virzītāja vai pie speciālo izmeklēšanas darbību uzraugošā prokurora”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 231.panta pirmajā daļā vārdus “specializētajā iestādē” ar vārdiem “iestādē, kas pabeidz pirmstiesas procesu”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 231.panta otrajā daļā vārdus “kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības šajā procesā”.

 

Neatbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

231.pants. Iepazīšanās ar materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai

(1) Pārskatus par speciālajām izmeklēšanas darbībām, kā arī ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētos materiālus, par kuriem procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, nepievieno krimināllietai un glabā iestādē, kas pabeidz pirmstiesas procesu.

(2) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kurai ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas, var iesniegt pieteikumu prokuroram vai izmeklēšanas tiesnesim, lūdzot iepazīstināt to ar nepievienotajiem materiāliem.

(3) Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis izvērtē pieteikumu, ņemot vērā materiālu iespējamo nozīmi kriminālprocesā un pieļautos cilvēka tiesību ierobežojumus, un var liegt iespēju iepazīties ar nepievienotajiem materiāliem, ja tas var būtiski apdraudēt kādas kriminālprocesā iesaistītās personas dzīvību, veselību vai ar likumu aizsargātās intereses vai ja tas aizskar tikai trešās personas privātās dzīves noslēpumu.

(4) Kriminālprocesā iesaistītā persona, kuru prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis iepazīstinājis ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, var pieteikt lūgumu procesa virzītājam par šo materiālu pievienošanu krimināllietai. Lūgumu izlemj tādā pašā kārtībā kā citus pēc izmeklēšanas pabeigšanas pieteiktos lūgumus.

(5) Par iztiesāšanas laikā pieteikto lūgumu iepazīties ar krimināllietai nepievienotajiem speciālās izmeklēšanas darbības materiāliem lemj tas pats tiesas sastāvs, iepazīstoties ar lūgumu un krimināllietas ma teriāliem, ja nepieciešams, pieprasot paskaidrojumus no iesniedzēja un prokurora.


 

232.pants. Rīcība ar tiem speciālās izmeklēšanas darbības rezultātiem, kuriem  nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā

(1) Par rīcību ar pārskatiem, audioierakstiem un videoierakstiem, fotogrāfijām, ar citiem materiāliem, kuri fiksēti, izmantojot tehniskos līdzekļus, ar izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem, to kopijām, par kuriem procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, lemj tā, lai iespēju robežās mazinātu cilvēka tiesību ierobežojumu sekas.

(2) Izņemtos dokumentus un priekšmetus, ja vien iespējams, atdod to īpašniekiem, informējot viņus par speciālo izmeklēšanas darbību tiktāl, ciktāl tā skar šīs personas.

(3) Pārskatus, kopijas, materiālus, kuri fiksēti, izmantojot tehniskos līdzekļus, iznīcina, ja noskaidrots, ka tiem nav pierādījuma nozīmes kriminālprocesā.

(4) Kriminālprocesos, kuros nav noskaidrotas pie kriminālatbildības saucamās personas, par rīcību ar šajā pantā minētajiem materiāliem var lemt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc speciālās izmeklēšanas darbības pabeigšanas.

(5) Izbeigtos kriminālprocesos par rīcību ar šādiem materiāliem var lemt pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņa izbeigšanās.

(6) Kriminālprocesos, kuri nosūtīti izskatīšanai tiesai, par rīcību ar minētajiem materiāliem lemj pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

429.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 232.panta pirmās daļas beigās vārdu “ierobežojumu” ar vārdu “aizskāruma”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

232.pants. Rīcība ar tiem speciālās izmeklēšanas darbības rezultātiem, kuriem  nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā

(1) Par rīcību ar pārskatiem, audioierakstiem un videoierakstiem, fotogrāfijām, ar citiem materiāliem, kuri fiksēti, izmantojot tehniskos līdzekļus, ar izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem, to kopijām, ja procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis, kas uzrauga speciālās izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, lemj tā, lai iespēju robežās mazinātu cilvēka tiesību aizskāruma sekas.

(2) Izņemtos dokumentus un priekšmetus, ja vien iespējams, atdod to īpašniekiem, informējot viņus par speciālo izmeklēšanas darbību tiktāl, ciktāl tā skar šīs personas.

(3) Pārskatus, kopijas, materiālus, kuri fiksēti, izmantojot tehniskos līdzekļus, iznīcina, ja noskaidrots, ka tiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā.

(4) Kriminālprocesos, kuros nav noskaidrotas pie kriminālatbildības saucamās personas, par rīcību ar šajā pantā minētajiem materiāliem var lemt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc speciālās izmeklēšanas darbības pabeigšanas.

(5) Izbeigtos kriminālprocesos par rīcību ar šādiem materiāliem var lemt pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņa izbeigšanās.

(6) Kriminālprocesos, kuri nosūtīti izskatīšanai tiesai, par rīcību ar minētajiem materiāliem lemj pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.

233.pants. Pasākumi informācijas aizsardzībai kriminālprocesā

(1) Ziņas par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanas faktu līdz tās pabeigšanai ir neizpaužami izmeklēšanas dati, par kuru izpaušanu amatpersonas vai personas, kuras iesaistītas tās veikšanā, atbild saskaņā ar likumu. Aizstāvi, kam ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas brīža, ar tiem dokumentiem, kuri attiecas uz speciālo izmeklēšanas darbību, neiepazīstina līdz šīs izmeklēšanas darbības pabeigšanai.

(2) Procesa virzītājs lieto visus likumā paredzētos līdzekļus, lai ierobežotu speciālās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūto tādu ziņu izplatīšanu, kurām ir pierādījuma nozīme kriminālprocesā, ja tās aizskar personu privātās dzīves noslēpumu vai skar citu ar likumu aizsargātu ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūto materiālu kopiju izgatavošana pieļaujama vienīgi likumā paredzētajos gadījumos, izdarot par to atzīmi attiecīgās darbības protokolā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

233.pants. Pasākumi informācijas aizsardzībai kriminālprocesā

(1) Ziņas par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanas faktu līdz tās pabeigšanai ir neizpaužami izmeklēšanas dati, par kuru izpaušanu amatpersonas vai personas, kuras iesaistītas tās veikšanā, atbild saskaņā ar likumu. Aizstāvi, kuram ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem no apsūdzības izsniegšanas brīža, ar tiem dokumentiem, kuri attiecas uz speciālo izmeklēšanas darbību, neiepazīstina līdz šīs izmeklēšanas darbības pabeigšanai.

(2) Procesa virzītājs lieto visus likumā paredzētos līdzekļus, lai ierobežotu speciālās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūto tādu ziņu izplatīšanu, kurām ir pierādījuma nozīme kriminālprocesā, ja tās aizskar personu privātās dzīves noslēpumu vai skar citu ar likumu aizsargātu ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Speciālo izmeklēšanas darbību rezultātā iegūto materiālu kopiju izgatavošana pieļaujama vienīgi likumā paredzētajos gadījumos, izdarot par to atzīmi attiecīgās darbības protokolā.


 

234.pants. Krimināllietai nepievienotajos materiālos ietvertās informācijas aizsardzības pasākumi

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības veikšanas metodes, paņēmieni un līdzekļi, kā arī to rezultātā iegūtās ziņas, kurām nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, kurā šā darbība izdarīta, vai kuru izmantošana citā kriminālprocesā nav atļauta, vai kuras nav nepieciešamas sabiedrības drošības tūlītēja būtiska apdraudējuma novēršanai, ir valsts vai izmeklēšanas noslēpums, un personas par to izpaušanu atbild Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Procesa virzītājs brīdina personas, kuras iesaistītas speciālās izmeklēšanas darbību veikšanā, par šā panta pirmajā daļā paredzēto atbildību. Ja speciālo izmeklēšanas darbību veikšana ir personas profesionāls pienākums, brīdināšanu nodrošina darba devējs.

(3) Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis brīdina par atbildību personas, kuras tiek iepazīstinātas ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem.

(4) Lemjot par rīcību ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, prokurors un izmeklēšanas tiesnesis pārbauda, vai ir brīdinātas visas personas un vai veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neattaisnotu informācijas izplatīšanu, un dod uzdevumus trūkumu novēršanai.

 

 

 

234.pants. Krimināllietai nepievienotajos materiālos ietvertās informācijas aizsardzības pasākumi

(1) Speciālās izmeklēšanas darbības veikšanas metodes, paņēmieni un līdzekļi, kā arī tās rezultātā iegūtās ziņas, kurām nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, kurā šī darbība veikta, vai kuru izmantošana citā kriminālprocesā nav atļauta, vai kuras nav nepieciešamas sabiedrības drošības tūlītēja būtiska apdraudējuma novēršanai, ir valsts vai izmeklēšanas noslēpums, un personas par to izpaušanu atbild Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Procesa virzītājs brīdina personas, kuras iesaistītas speciālo izmeklēšanas darbību veikšanā, par šā panta pirmajā daļā paredzēto atbildību. Ja speciālo izmeklēšanas darbību veikšana ir personas profesionāls pienākums, brīdināšanu nodrošina darba devējs.

(3) Prokurors vai izmeklēšanas tiesnesis brīdina par atbildību personas, kuras tiek iepazīstinātas ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem.

(4) Lemjot par rīcību ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, prokurors un izmeklēšanas tiesnesis pārbauda, vai ir brīdinātas visas personas un vai veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neattaisnotu informācijas izplatīšanu, un dod uzdevumus trūkumu novēršanai.


 

12.nodaļa. Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem

 

 

 

12.nodaļa. Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem

235.pants. Lietiskā pierādījuma vai dokumenta pievienošana lietai

(1) Izmeklēšanas darbību gaitā iegūtās lietas un dokumentus, ja ir pamats uzskatīt, ka turpmākajā kriminālprocesā tiem varētu būt pierādījuma nozīme, procesa virzītājs reģistrē krimināllietā esošajā lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.

(2) Lietas un dokumentus, kuri iegūti izmeklēšanas darbību gaitā, bet turpmākajā procesā ir konstatēts, ka tiem nav pierādījuma nozīmes kriminālprocesā, pret parakstu nekavējoties atdod to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai lemj par citu likumā noteiktu rīcību, to atzīmējot lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.

(3) Valsts arhīvu fonda pastāvīgi glabājamo dokumentu oriģināli izmeklēšanas darbību gaitā tiek izņemti tikai dokumentu tehniskās vai rokraksta ekspertīzes izdarīšanai, bet pārējos gadījumos lietas materiāliem pievienojamas to apliecinātas kopijas.

 

 

 

235.pants. Lietiskā pierādījuma vai dokumenta pievienošana lietai

(1) Izmeklēšanas darbību gaitā iegūtās lietas un dokumentus, ja ir pamats uzskatīt, ka turpmākajā kriminālprocesā tiem varētu būt pierādījumu nozīme, procesa virzītājs reģistrē krimināllietā esošajā lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.

(2) Lietas un dokumentus, kuri iegūti izmeklēšanas darbību gaitā, bet kuriem, kā turpmākajā procesā konstatēts, nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā, pret parakstu nekavējoties atdod to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai lemj par citu likumā noteiktu rīcību, to atzīmējot lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.

(3) Valsts arhīvu fonda pastāvīgi glabājamo dokumentu oriģināli izmeklēšanas darbību gaitā tiek izņemti tikai dokumentu tehniskās vai rokraksta ekspertīzes izdarīšanai, bet pārējos gadījumos lietas materiāliem pievienojamas to apliecinātas kopijas.

236.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu saraksts

Lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā procesa virzītājs norāda:

1) lietiskā pierādījuma vai dokumenta nosaukumu;

2) datumu, kad tas iegūts, un izmeklēšanas darbību, kurā tas iegūts;

3) glabāšanas vietu;

4) datumu un galīgo rīcību ar lietisko pierādījumu un dokumentu.

 

 

 

236.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu saraksts

Lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā procesa virzītājs norāda:

1) lietiskā pierādījuma vai dokumenta nosaukumu;

2) datumu, kad tas iegūts, un izmeklēšanas darbību, kurā tas iegūts;

3) glabāšanas vietu;

4) datumu un galīgo rīcību ar lietisko pierādījumu un dokumentu.

237.pants. Lietisko pierādījumu glabāšana

(1) Lietiskie pierādījumi, kurus nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem, glabājami īpaši šim nolūkam paredzētās telpās. Ja šis nosacījums nav izpildāms, tie var glabāties Ministru kabineta noteiktajās iestādēs vai arī citā vietā, ja tiek nodrošināta to saglabāšana līdz galīgai jautājuma izlemšanai par turpmāko rīcību ar konkrēto lietu.

(2) Ja šīs lietas ir nepieciešamas to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam tiesisku mērķu sasniegšanai, tās var viņam atdot pavisam vai uz laiku, ja tas nekaitē turpmākajam kriminālprocesam.

(3) Naudu, vērtspapīrus, juvelierizstrādājumus, dārgmetālus un dārgakmeņus, indīgās, narkotiskās un psihotropās vielas, prekursorus, radioaktīvus un citus stratēģiskas nozīmes materiālus, kā arī ieročus, munīciju un sprāgstvielas, ja šīm lietām ir lietiskā pierādījuma nozīme, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajām speciālajām iestādēm.

(4) Nododot krimināllietas materiālus citam procesa virzītājam, lietiskos pierādījumus var atstāt glabāšanā pirmā procesa virzītāja lietisko pierādījumu glabāšanai noteiktajā vietā.

 

 

 

 

 

 

430.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 237.panta pirmo daļu pēc vārdiem “vai arī citā vietā” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

237.pants. Lietisko pierādījumu glabāšana

(1) Lietiskie pierādījumi, kurus nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem, glabājami īpaši šim nolūkam paredzētās telpās. Ja šis nosacījums nav izpildāms, tie var glabāties Ministru kabineta noteiktajās iestādēs vai arī citā vietā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja tiek nodrošināta to saglabāšana līdz galīgai jautājuma izlemšanai par turpmāko rīcību ar konkrēto lietu.

(2) Ja šīs lietas ir nepieciešamas to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam tiesisku mērķu sasniegšanai, tās var viņam atdot pavisam vai uz laiku, ja tas nekaitē turpmākajam kriminālprocesam.

(3) Naudu, vērtspapīrus, juvelierizstrādājumus, dārgmetālus un dārgakmeņus, indīgās, narkotiskās un psihotropās vielas, prekursorus, radioaktīvus un citus stratēģiskas nozīmes materiālus, kā arī ieročus, munīciju un sprāgstvielas, ja šīm lietām ir lietiskā pierādījuma nozīme, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajām speciālajām iestādēm.

(4) Nododot krimināllietas materiālus citam procesa virzītājam, lietiskos pierādījumus var atstāt glabāšanā pirmā procesa virzītāja lietisko pierādījumu glabāšanai noteiktajā vietā.


 

238.pants. Dokumentu glabāšana

(1) Dokumentu oriģināli pēc to iegūšanas nekavējoties atdodami atpakaļ to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, bet lietas materiāliem pievienojamas to kopijas.

(2) Ja dokumentu oriģinālu atdošana to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam var kaitēt turpmākajam kriminālprocesam vai ir pamatotas aizdomas, ka tie pēc atdošanas varētu tikt izmantoti prettiesisku mērķu sasniegšanai, dokumentu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam nodod dokumentu kopijas, bet dokumentu oriģinālus pievieno lietas materiāliem un uzglabā kopā ar to visu krimināllietas glabāšanas laiku.

 

 

431.

 

 

 

 

 

432.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 238.panta pirmajā daļā vārdus “pēc to iegūšanas” aizstāt ar vārdiem “pēc nepieciešamo izmeklēšanas darbību ar tiem veikšanas”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izteikt 238.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dokumentu oriģināli pēc to izpētes atdodami atpakaļ to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, bet lietas materiāliem pievienojamas to kopijas.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

238.pants. Dokumentu glabāšana

(1) Dokumentu oriģināli pēc tam, kad veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības ar tiem, nekavējoties atdodami atpakaļ to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, bet lietas materiāliem pievienojamas to kopijas.

(2) Ja dokumentu oriģinālu atdošana to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam var kaitēt turpmākajam kriminālprocesam vai ir pamatotas aizdomas, ka tie pēc atdošanas varētu tikt izmantoti prettiesisku mērķu sasniegšanai, dokumentu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam nodod dokumentu kopijas, bet dokumentu oriģinālus pievieno lietas materiāliem un uzglabā kopā ar lietu visu tās glabāšanas laiku.

239.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu glabāšanas termiņi

(1) Lietiskos pierādījumus un dokumentus glabā, līdz tiesas spriedums stājas spēkā vai beidzas termiņš lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu pārsūdzēšanai.

(2) Ja par tiesībām uz izņemto lietu ir civilprocesa kārtībā izskatāms strīds, lietiskie pierādījumi un dokumenti glabājas, līdz stājas spēkā tiesas spriedums civillietā vai iestājas prasības noilgums.

(3) Lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama un kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

433.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 239.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešajā daļā norādīto procesa virzītāja lēmumu pirmstiesas izmeklēšanā var pārsūdzēt izmeklešanas tiesnesim šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

239.pants. Lietisko pierādījumu un dokumentu glabāšanas termiņi

(1) Lietiskos pierādījumus un dokumentus glabā, līdz tiesas spriedums stājas spēkā vai beidzas termiņš, līdz kuram var pārsūdzēt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

(2) Ja par tiesībām uz izņemto lietu ir civilprocesa kārtībā izskatāms strīds, lietiskie pierādījumi un dokumenti glabājas, līdz stājas spēkā tiesas spriedums civillietā vai iestājas prasības noilgums.

(3) Lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama un kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai vai iznīcināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta trešajā daļā norādīto procesa virzītāja lēmumu pirmstiesas izmeklēšanā var pārsūdzēt izmeklēšanas tiesnesim šajā likumā noteiktajā kārtībā.

240.pants. Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem

(1) Spriedumā vai lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, proti:

1) lietas, dokumentus un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem;

2) aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošos noziedzīga nodarījuma rīkus konfiscē;

3) noziedzīgi iegūtās vērtības, lietas un dokumentus konfiscē;

4) apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina;

5) lietas, kurām nav vērtības, pēc ieinteresēto personu lūguma izsniedz tām vai iznīcina.

(2) Ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, taču to izdarīt nav iespējams, īpašniekam atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu vai arī samaksā tā vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas brīdī.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

240.pants. Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem

(1) Spriedumā vai lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, proti:

1) lietas, dokumentus un vērtības atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem;

2) aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošos noziedzīga nodarījuma rīkus konfiscē;

3) noziedzīgi iegūtās vērtības, lietas un dokumentus konfiscē;

4) apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina;

5) lietas, kurām nav vērtības, pēc ieinteresēto personu lūguma izsniedz tām vai iznīcina.

(2) Ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, taču to izdarīt nav iespējams, īpašniekam atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu vai arī samaksā tā vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas brīdī.


 

Trešā sadaļa

Procesuālie piespiedu līdzekļi un sankcijas

 

 

 

Trešā sadaļa

Procesuālie piespiedu līdzekļi un sankcijas


13.nodaļa. Piespiedu līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi

 

 

 

13.nodaļa. Piespiedu līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi

241.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats

(1) Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības izdarīšanai, tās kavēšana, savu procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana.

(2) Drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošības līdzekli apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes.

 

 

 

 

434.

 

 

 

435.

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 241.panta pirmajā daļā vārdus “tās kavēšana, savu“.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 241.panta pirmajā daļā vārdus “tās kavēšana,”

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 435.p.)

 

Atbalstīt

 

241.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats

(1) Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, savu procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana.

(2) Drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošības līdzekli apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes.

242.pants. Procesuālie piespiedu līdzekļi

(1) Kriminālprocesa nodrošināšanai personas tiesības var ierobežot ar šādiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem:

1) aizturēšanu;

2) ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai;

3) piespiedu atvešanu.

(2) Aizdomās turētajam un apsūdzētajam kā procesuālo piespiedu līdzekli var piemērot drošības līdzekli.

 

 

 

 

 

436.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 242.panta otro daļu šādā redakcijā :

“(2) Arī drošības līdzekļi ir procesuālie piespiedu līdzekļi. Tos var piemērot tikai aizdomās turētajam un apsūdzētajam.”

 

 

 

 

 

Atbalstīt

242.pants. Procesuālie piespiedu līdzekļi

(1) Kriminālprocesa nodrošināšanai personas tiesības var ierobežot ar šādiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem:

1) aizturēšanu;

2) ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai;

3) piespiedu atvešanu.

(2) Arī drošības līdzekļi ir procesuālie piespiedu līdzekļi. Tos var piemērot tikai aizdomās turētajam un apsūdzētajam.

243.pants. Drošības līdzekļi

(1) Ir šādi drošības līdzekļi:

1) sūtījumu saņemšanas adreses deklarēšana;

2) aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;

3) noteiktas nodarbošanās aizliegums;

4) aizliegums atstāt valsti;

5) personiskais galvojums;

6) drošības nauda;

7) nodošana policijas uzraudzībā;

8) mājas arests;

9) apcietinājums.

(2) Nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī:

1) nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā;

2) ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(3) Karavīram kā drošības līdzekli var piemērot arī karavīra nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.

(4) Juridiskajai personai kā drošības līdzekli var piemērot:

1) noteiktas nodarbošanās (darbību) aizliegumu;

2) drošības naudu.

(5) Šā panta pirmās daļas 1. — 4.punktā minētos drošības līdzekļus var piemērot arī papildus kādam citam drošības līdzeklim.

 

 

437.

 

 

 

 

438.

 

 

 

439.

 

 

 

440.

 

 

 

 

 

 

441.

 

 

 

 

442.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izteikt 243.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) paraksts par dzīves vietas nemainīšanu;”

Juridiskā komisija

Aizstāt 243.panta pirmās daļas 1. punktā vārdu “deklarēšana” ar vārdu “paziņošana”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 243.panta pirmās daļas 4.punktā vārdu “atstāt valsti” ar vārdiem “izbraukt no valsts”.

Juridiskā komisija

Papildināt 243.panta pirmo daļu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

“5) uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā;”

attiecīgi 5.-9.punktu uzskatīt par 6. –10.punktu.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 243.panta ceturto daļu.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 243.panta ceturto daļu un aizstāt pietajā daļā vārdu “kādam” ar vārdu “jebkuram”.

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

243.pants. Drošības līdzekļi

(1) Ir šādi drošības līdzekļi:

1) sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana;

2) aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;

3) noteiktas nodarbošanās aizliegums;

4) aizliegums izbraukt no valsts;

5) uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā;

6) personiskais galvojums;

7) drošības nauda;

8) nodošana policijas uzraudzībā;

9) mājas arests;

10) apcietinājums.

(2) Nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī:

1) nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā;

2) ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.

(3) Karavīram kā drošības līdzekli var piemērot arī nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.

(4) Šā panta pirmās daļas 1. — 4.punktā minētos drošības līdzekļus var piemērot arī papildus jebkuram citam drošības līdzeklim.


 

244.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa izvēle

(1) Procesa virzītājs izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.

(2) Izvēloties drošības līdzekli, procesa virzītājs ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un bīstamību, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību un citu s apstākļus.

(3) Procesuālo piespiedu līdzekli nevar piemērot nepilngadīgam cietušajam vai lieciniekam.

 

443.

 

 

444.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

445.

 

 

 

 

 

 

 

 

446.

Juridiskā komisija

Aizstāt 244.panta otrajā daļā vārdu “bīstamību“ ar vārdu “kaitīgumu”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 244.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apstāklis, ka Krimināllikumā par noziedzīgo nodarījumu paredzēts  brīvības atņemšanas sods, nevar būt vienīgais mājas aresta vai  apcietinājuma piemērošanas pamats”;

244.p.3.d.  uzskatīt  par  panta  4.d.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 244.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Lai noskaidrotu ziņas, kas raksturo aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, procesa virzītājs var pieprasīt no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumu.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 244.panta trešajā daļā vārdus “vai lieciniekam”.

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

244.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa izvēle

(1) Procesa virzītājs izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.

(2) Izvēloties drošības līdzekli, procesa virzītājs ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un kaitīgumu, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību un citus apstākļus.

(3) Procesuālo piespiedu līdzekli nevar piemērot nepilngadīgam cietušajam.


245.pants. Lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu

(1) Procesuālo piespiedu līdzekli, izņemot aizturēšanu, piemēro procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis ar motivētu rakstveida lēmumu, kurā norāda:

1) personu, kurai piemērojams piespiedu līdzeklis;

2) piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatu;

3) piespiedu līdzekļa veidu;

4) piemērošanas termiņu;

5) iestādi vai personu, kurai uzdots lēmumu izpildīt;

6) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Lēmumā par drošības līdzekļa piemērošanu papildus norāda, saistībā ar kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tiek piemērots drošības līdzeklis.

(3) Lēmumu par apcietinājumu, mājas arestu, nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē vai personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai pirmstiesas procesa laikā pieņem izmeklēšanas tiesnesis.

 

 

 


245.pants. Lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu

(1) Procesuālo piespiedu līdzekli, izņemot aizturēšanu, piemēro procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis ar motivētu rakstveida lēmumu, kurā norāda:

1) personu, kurai piemērojams piespiedu līdzeklis;

2) piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatu;

3) piespiedu līdzekļa veidu;

4) piemērošanas termiņu;

5) iestādi vai personu, kurai uzdots lēmumu izpildīt;

6) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Lēmumā par drošības līdzekļa piemērošanu papildus norāda, saistībā ar kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam tiek piemērots drošības līdzeklis.

(3) Lēmumu par apcietinājumu, mājas arestu, nepilngadīgā ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē vai personas ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai pirmstiesas procesa laikā pieņem izmeklēšanas tiesnesis.

246.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošana

(1) Uzsākot procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, persona, kura to piemēro, informē personu, kurai piespiedu līdzeklis tiek piemērots, par pieņemto lēmumu, kā arī izskaidro piespiedu līdzekļu būtību, saturu, pārsūdzības kārtību un piespiedu līdzekļa neievērošanas sekas.

(2) Persona, kura realizē tiesības uz aizstāvību, ir tiesīga iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem, kuros fiksētās ziņas par faktiem izmantotas procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatojumam. Ja šāda iepazīstināšana apdraud pirmstiesas izmeklēšanu vai arī trešajai personai vai sabiedrībai svarīgas intereses, to var atlikt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai.

 

 

 

 

447.

 

 

 

 

 

 

 

 

448.

 

 

449.

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 246.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Personai, kas realizē tiesības uz aizstāvību, ir tiesības pirms procesuālā piespiedu  līdzekļa piemērošanas, iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem, kuros fiksētās ziņas tiek izmantotas procesuālā piespiedu līdzekļa pamatošanai.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 246.panta otrajā daļā pēdējo teikumu.

Juridiskā komisija

Papildināt 246.panta otrās daļas otrajā teikumā pēc vārdiem “svarīgas instereses” ar vārdiem “ar procesa virzītāja lēmumu”

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

246.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošana

(1) Uzsākot procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu, persona, kura to piemēro, informē personu, kurai piespiedu līdzeklis tiek piemērots, par pieņemto lēmumu, kā arī izskaidro piespiedu līdzekļa būtību, saturu, pārsūdzības kārtību un piespiedu līdzekļa neievērošanas sekas.

(2) Persona, kura īsteno tiesības uz aizstāvību, ir tiesīga iepazīties ar procesuālajiem dokumentiem, kuros fiksētās ziņas par faktiem izmantotas, lai pamatotu procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu. Ja šāda iepazīstināšana apdraud pirmstiesas izmeklēšanu vai arī trešajai personai vai sabiedrībai svarīgas intereses, ar procesa virzītāja lēmumu to var atlikt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai.

247.pants. Citu personu informēšana par procesuālā piespiedu līdzekļa  piemērošanu

(1) Ja procesuālais piespiedu līdzeklis ir saistīts ar personas brīvības atņemšanu, par tā piemērošanu un attiecīgās personas atrašanās vietu procesa virzītājs nekavējoties, ievērojot personas gribu un norādījumus, informē tās ģimeni vai citu tuvinieku un darba vai mācību vietu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajam procesa virzītājs nekavējoties informē viņa vecākus vai citu pilngadīgu tuvinieku, vai aizbildni, ja attiecīgā persona ir aizbildnībā.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu ārvalsts pilsonim procesa virzītājs, ievērojot attiecīgās personas gribu, informē šīs valsts pārstāvniecību ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību.

 

 

 

 

 

 

 

450.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 247.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “tuvinieku” ar vārdiem “tuvu radinieku”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

247.pants. Citu personu informēšana par procesuālā piespiedu līdzekļa  piemērošanu

(1) Ja procesuālais piespiedu līdzeklis ir saistīts ar personas brīvības atņemšanu, par tā piemērošanu un attiecīgās personas atrašanās vietu procesa virzītājs nekavējoties, ievērojot personas gribu un norādījumus, informē tās ģimeni vai citu tuvu radinieku un darbaveitu vai mācību vietu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajam procesa virzītājs nekavējoties informē viņa vecākus vai citu pilngadīgu tuvu radinieku, vai aizbildni, ja attiecīgā persona ir aizbildnībā.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minētā piespiedu līdzekļa piemērošanu ārvalsts pilsonim procesa virzītājs, ievērojot attiecīgās personas gribu, informē šīs valsts pārstāvniecību ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību.

248.pants. Nepilngadīgā, apgādājamā vai mantas aizsardzība

(1) Ja personai, kurai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuālais piespiedu līdzeklis, bez uzraudzības un aprūpes paliek nepilngadīgais vai tās aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvinieku vai citu personu par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs informē bērnu tiesību aizsardzības vai sociālās iestādes, vai arī bāriņtiesu (pagasttiesu).

(2) Ja personai, kurai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuālais piespiedu līdzeklis, bez uzraudzības paliek īpašums, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvinieku vai citu personu par īpašuma pārvaldīšanas nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īpašumu nodod atbildīgā glabāšanā vai pārvaldīšanā citai personai, bet izņēmuma gadījumos īpašuma aizsardzību var uzdot pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, nodrošinot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.

(3) Par veiktajiem pasākumiem procesa virzītājs informē personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis.

 

 

 

 

 

 

 

451.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

452.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 248.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “tuvinieku” ar vārdiem “tuvu radinieku”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 248.panta trešajā daļā pēc vārda “virzītājs” ar vārdu “rakstveidā”.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

248.pants. Nepilngadīgā, apgādājamā vai mantas aizsardzība

(1) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, bez uzraudzības un aprūpes paliek nepilngadīgais vai tās aizbildnībā vai aizgādnībā esoša persona, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvu radinieku vai citu personu par uzraudzības un aprūpes nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs informē bērnu tiesību aizsardzības vai sociālās iestādes vai arī bāriņtiesu (pagasttiesu).

(2) Ja, personai piemērojot ar brīvības atņemšanu saistītu procesuālo piespiedu līdzekli, bez uzraudzības paliek īpašums, procesa virzītājs dod iespēju šai personai ar kontrolētu sakaru starpniecību sazināties ar tuvu radinieku vai citu personu par īpašuma pārvaldīšanas nodrošināšanu. Ja personai tādu iespēju nav, procesa virzītājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īpašumu nodod atbildīgā glabāšan ā vai pārvaldīšanā citai personai, bet izņēmuma gadījumos īpašuma aizsardzību var uzdot pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas, nodrošinot nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.

(3) Par veiktajiem pasākumiem procesa virzītājs rakstveidā informē personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis.

249.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa grozīšana vai atcelšana

(1) Ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Lēmumu par piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu nekavējoties paziņo iestādei vai amatpersonai, kura nodrošināja tā izpildi, un personai, kurai šis piespiedu līdzeklis bija piemērots.

(3) Tikai tas apstāklis, ka sūdzības izskatīšanas rezultātā agrāk piemērotais drošības līdzeklis ir atcelts, nevar būt par pamatu smagāka drošības līdzekļa piemērošanai.

 

 

453.

 

 

 

 

 

 

454.

 

 

 

 

 

 

 

 

455.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 249.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus, procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot vairāk ierobežojošu drošības līdzekli.”

Juridiskā komisija

Papildināt 249.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus, procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot citu vairāk ierobežojošu drošības līdzekli.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 249.panta trešo daļu jaunā redakcijā:

“(3) Ja sūdzības izskatīšanas rezultātā agrāk piemērotais drošības līdzeklis atcelts, nepastāvot jauniem apstākļiem, smagāku drošības līdzekli piemērot nedrīkst.”

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 454.p.)

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

249.pants. Procesuālā piespiedu līdzekļa grozīšana vai atcelšana

(1) Ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

(2) Ja persona pārkāpj piemērotā drošības līdzekļa noteikumus, procesa virzītājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot citu vairāk ierobežojošu drošības līdzekli.

(3) Lēmumu par piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu nekavējoties paziņo iestādei vai amatpersonai, kura nodrošina tā izpildi, un personai, kurai šis piespiedu līdzeklis piemērots.

(4) Ja sūdzības izskatīšanas rezultātā agrāk piemērotais drošības līdzeklis ir atcelts, smagāku drošības līdzekli drīkst piemērot tikai tad, ja pastāv jauni apstākļi.

14.nodaļa. Ar brīvības atņemšanu nesaistītie piespiedu līdzekļi

 

 

 

14.nodaļa. Ar brīvības atņemšanu nesaistītie piespiedu līdzekļi

250.pants. Piespiedu atvešana

(1) Lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc procesa virzītāja aicinājuma, var piemērot piespiedu atvešanu.

(2) Aizdomās turētajam un apsūdzētajam piespiedu atvešanu var piemērot arī bez iepriekšēja aicinājuma, ja viņa dzīvesvieta nav zināma vai ja viņš slēpjas no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Grūtniecēm vai akūti slimām personām, ja šo faktu apliecinājis ārsts, piespiedu atvešanu var piemērot tikai tad, ja procesuālo darbību nav iespējams izdarīt personas atrašanās vietā, un tikai ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu.

 

456.

 

 

 

 

 

457.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 250.panta pirmo daļu ar tekstu: “un saistībā, ar kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piespiedu līdzeklis  tiek piemērots”.

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 250.panta otro un trešo daļu.

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

250.pants. Piespiedu atvešana

(1) Lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka un cietušā piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc procesa virzītāja aicinājuma, var piemērot piespiedu atvešanu.

(2) Aizdomās turētajam un apsūdzētajam piespiedu atvešanu var piemērot arī bez iepriekšēja aicinājuma, ja viņa dzīvesvieta nav zināma vai ja viņš slēpjas no izmeklēšanas un tiesas.

(3) Grūtniecēm vai akūti slimām personām, ja šo faktu apliecinājis ārsts, piespiedu atvešanu var piemērot tikai tad, ja procesuālo darbību nav iespējams izdarīt personas atrašanās vietā, un tikai ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu.

251.pants. Piespiedu atvešanas kārtība

(1) Piespiedu atvešanu piemēro ar procesa virzītāja lēmumu, kurā norāda, kas, pie kuras amatpersonas, kad un kādā nolūkā jāatved, kurai policijas iestādei uzdota piespiedu atvešana.

(2) Atradis personu, kurai jāpiemēro piespiedu atvešana, policijas darbinieks pret parakstu iepazīstina to ar lēmumu, nogādā attiecīgo personu pie lēmumā minētās amatpersonas un atzīmē lēmumā laiku, kad tas izdarīts.

(3) Ja piespiedu atvešanu nevar piemērot vai ja atvedamais nav atrasts, policijas darbinieks to atzīmē lēmumā, kuru nodod procesa virzītājam.

 

 

 

251.pants. Piespiedu atvešanas kārtība

(1) Piespiedu atvešanu piemēro ar procesa virzītāja lēmumu, kurā norāda, kas, pie kuras amatpersonas, kad un kādā nolūkā jāatved, kurai policijas iestādei uzdota piespiedu atvešana.

(2) Atradis personu, kurai jāpiemēro piespiedu atvešana, policijas darbinieks pret parakstu iepazīstina to ar lēmumu, nogādā attiecīgo personu pie lēmumā minētās amatpersonas un atzīmē lēmumā laiku, kad tas izdarīts.

(3) Ja piespiedu atvešanu nevar piemērot vai ja atvedamais nav atrasts, policijas darbinieks to atzīmē lēmumā, kuru nodod procesa virzītājam.

252.pants. Piespiedu pasākumi procesuālo darbību nodrošināšanai

(1) Ja persona veic pretdarbību atsevišķas procesuālās darbības izdarīšanai, kavē tās norisi vai atsakās pienācīgā kārtā pildīt savu procesuālo pienākumu, tai var piemērot piespiedu pasākumus, kuri likumā paredzēti konkrētās procesuālās darbības nodrošināšanai, — piespiedu aplūkošanu, salīdzinošo paraugu izņemšanu piespiedu kārtā, pasākumus kratīšanas izdarīšanai.

(2) Lai pārvarētu personas fizisku pretošanos, procesuālās darbības izdarītājs vai, pēc viņa uzaicinājuma, valsts policijas darbinieki izņēmuma gadījumos var piemērot fizisku spēku, nevajadzīgi nenodarot sāpes šai personai un nepazemojot to.

 

458.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 252.pantu. (norma tiek pārnesta uz 13.pantu).

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

15.nodaļa. Ar brīvības atņemšanu nesaistītie drošības līdzekļi

 

459.

Juridiskā komisija

Svītrot 15.nodaļas nosaukumu.

 

Atbalstīt

 

253.pants. Sūtījumu saņemšanas adreses deklarēšana

(1) Sūtījumu saņemšanas adreses deklarēšana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida paziņojums par pasta vai elektronisko adresi, uz kuru kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus aizdomās turētais vai apsūdzētais apņemas saņemt 24 stundu laikā un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

(2) Uzskatāms, ka sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz deklarēto adresi un ka adresāts to ir saņēmis, ja ir pagājis šā pantā pirmajā daļā minētais termiņš.

 

 

460.

 

 

 

 

 

 

 

 

461.

 

 

462.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izteikt 253.pantu šādā redakcijā:

“253.pants. Paraksts par dzīves vietas nemainīšanu

Parakstu par dzīves vietas nemainīšanu uzliek aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam par pienākumu neatstāt savu dzīves vietu vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 253.pantā vārdu “deklarēšana” ar vārdu “paziņošana”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 253.panta otro daļu šādā redakcijā:

 “(2) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi, uzskatāms, ka pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to ir saņēmis.”

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

252.pants. Sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana

(1) Sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida paziņojums par pasta vai elektronisko adresi, uz kuru kriminālprocesu veicošās amatpersonas nosūtītos sūtījumus aizdomās turētais vai apsūdzētais apņemas saņemt 24 stundu laikā un bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.

(2) Ja sūtījums ir pienācīgā veidā nosūtīts uz paziņoto adresi, uzskatāms, ka pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa izbeigšanās adresāts to ir saņēmis.

254.pants. Aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai

(1) Aizliegums tuvoties noteiktai personai ir ar procesa virzītāja lēmumu paredzēts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam atrasties attiecīgajai personai tuvāk par lēmumā minēto attālumu, izvairīties no fiziska vai vizuāla kontakta ar to un neizmantot nekādus sakaru līdzekļus vai informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar šo personu.

(2) Aizliegums tuvoties noteiktai vietai ir ar procesa virzītāja lēmumu paredzēts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam apmeklēt attiecīgo vietu vai atrasties tai tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto aizlieguma pārkāpumu nav uzskatāma tuvošanās noteiktai personai vai vietai, ja tas notiek kriminālprocesa ietvaros, pildot procesa virzītāja norādījumus.

 

463.

 

 

 

464.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 254.panta pirmajā daļā vārdus “tuvāk par lēmumā noteikto attālumu”

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 254.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par aizlieguma tuvoties noteiktai personai pārkāpumu šā panta pirmās daļas izpratnē nav uzskatāmi aizsargājamās personas un  aizdomās turētā vai apsūdzētā aizstāvja kontakti nolūkā panākt krimināltiesisko  attiecību likumā paredzēto noregulējumu”;

2.d. uzskatīt  par  3.d.

 

Neatbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

253.pants. Aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai

(1) Aizliegums tuvoties noteiktai personai ir ar procesa virzītāja lēmumu paredzēts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam atrasties attiecīgajai personai tuvāk par lēmumā minēto attālumu, izvairīties no fiziska vai vizuāla kontakta ar to un neizmantot nekādus sakaru līdzekļus vai informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar šo personu.

(2) Aizliegums tuvoties noteiktai vietai ir ar procesa virzītāja lēmumu paredzēts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam apmeklēt attiecīgo vietu vai atrasties tai tuvāk par lēmumā minēto attālumu.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto aizliegumu pārkāpumu nav uzskatāma tuvošanās noteiktai personai vai vietai, ja tas notiek kriminālprocesa ietvaros, pildot procesa virzītāja norādījumus.

255.pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums

Procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par aizliegumu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tas traucēs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai persona turpinās noziedzīgu darbību.

 

465.

Saeimas Juridiskais birojs

Apvienot 255.un 256.pantu un izteikt šādā redakcijā:

 “255.pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums

 (1) Noteiktas nodarbošanās aizliegums ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts aizliegums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus.

 (2) Lēmumu par noteiktas nodarbošanās aizliegumu nosūta izpildei personas darba devējam vai citai attiecīgai institūcijai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir obligāts jebkurai amatpersonai un izpildāms triju darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Par lēmuma izpildes uzsākšanu amatpersona paziņo procesa virzītājam.”

 

Atbalstīt

254.pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums

(1) Noteiktas nodarbošanās aizliegums ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus.

 (2) Lēmumu par noteiktas nodarbošanās aizliegumu nosūta izpildei personas darba devējam vai citai attiecīgai institūcijai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir obligāts jebkurai amatpersonai un izpildāms triju darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Par lēmuma izpildes uzsākšanu amatpersona paziņo procesa virzītājam.


 

256.pants. Nodarbošanās aizlieguma noteikšanas un atcelšanas kārtība

(1) Lēmumu par aizliegumu aizdomās turētajam vai apsūdzētajam uz laiku veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus nosūta izpildei darba devējam vai citai attiecīgajai institūcijai. Lēmumu par juridiskajai personai noteikto kādas nodarbošanās (darbību) aizliegumu nosūta izpildei šīs juridiskās personas vadītājam vai tās pārstāvim, kā arī institūcijai, kas kontrolē attiecīgo nodarbošanās veidu valstī.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir obligāts jebkurai amatpersonai un izpildāms triju darba dienu laikā no saņemšanas dienas. Par lēmuma izpildes uzsākšanu amatpersona paziņo procesa virzītājam.

(3) Procesa virzītājs atceļ lēmumu par aizliegumu veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus, ja:

1) zudis pamats, kura dēļ lēmums pieņemts;

2) tiek izbeigts kriminālprocess vai kriminālvajāšana pret lēmumā minēto personu;

3) notiesājošā spriedumā minētajai personai nav paredzēts šāds aizliegums.

(4) Ja attiecībā uz personu, kurai aizliegts veikt noteikta veida nodarbošanos (darbības) vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus, kriminālvajāšanu izbeidz reabilitējošu iemeslu dēļ vai tiek pieņemts attaisnojošs spriedums, šai personai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā saņemt nodarītā zaudējuma atlīdzību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

/sk. 465.priekšlikumu/

257.pants. Aizliegums atstāt valsti

Aizliegums atstāt valsti ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts aizliegums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam atstāt Latvijas teritoriju bez procesa virzītāja atļaujas.

 

466.

Juridiskā komisija

Aizstāt 257.pantā vārdus “atstāt valsti” ar vārdiem “izbraukt no valsts”.

 

Atbalstīt

255.pants. Aizliegums izbraukt no valsts

Aizliegums izbraukt no valsts ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam izbraukt no Latvijas teritorijas bez procesa virzītāja atļaujas.

 

 

467.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“257.1 pants. Aizliegums atstāt uzturēšanās vietu

Uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība neatstāt uz laiku ilgāku par 24 stundām konkrēti noradītu savu dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus minētos kriminālprocesuālos pienākumus.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

256. pants. Aizliegums atstāt uzturēšanās vietu

Uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādītu dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.

258.pants. Drošības nauda

(1) Drošības nauda ir nauda, kas nodota procesa virzītāja noteiktās kredītiestādes depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un citu procesuālo pienākumu izpildi.

(2) Drošības līdzekļa atcelšanas vai grozīšanas gadījumā ar procesa virzītāja lēmumu drošības nauda atdodama tās devējam, bet procesuālo pienākumu nepildīšanas gadījumā ieskaitāma valsts budžetā.

(3) Drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to nodarīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru. Drošības naudas apmērs nedrīkst būt mazāks par Latvijas Republikā noteiktajām 50 minimālajām mēnešalgām.

(4) Drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs dara tai zināmu konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

(5) Par drošības naudas iemaksu tās devējs iesniedz procesa virzītājam dokumentu, kuru pievieno krimināllietai. Šis brīdis uzskatāms par šajā pantā minētā lēmuma izpildi.

 

468.

 

 

 

 

469.

 

 

 

 

 

470.

 

 

 

471.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

472.

 

473.

 

 

 

474.

Juridiskā komisija

Aizstāt 258.panta pirmajā daļā vārdus “Drošības nauda ir nauda” ar vārdiem “Drošības nauda ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta naudas summa”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 258.panta pirmo daļu ar šādu tekstu “kas norādīti lēmumā par drošības līdzekļa piemērošanu”.

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 258.panta pirmajā daļā pēc vārdiem “un citu” ar vārdiem “likumā noteikto”.

Saeimas Juridiskais birojs

Pārvietot 258.panta otro daļu uz panta beigām un izteikt to šādā redakcijā

 “Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā, bet citos drošības līdzekļa atcelšanas vai grozīšanas gadījumos – atdodama tās devējam.”

Juridiskā komisija

Svītrot 258.panta trešās daļas otro teikumu.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 258.panta ceturtajā daļā vārdus “dara tai zināmu” ar vārdiem “informē to par”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 258.panta piektajā daļā pēdējo teikumu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 470.p.)

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

257.pants. Drošības nauda

(1) Drošības nauda ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta naudas summa, kas nodota procesa virzītāja noteiktās kredītiestādes depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā vai apsūdzētā ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un citu likumā noteikto procesuālo pienākumu izpildi.

(2) Drošības naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to nodarīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru.

(3) Drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

(4) Par drošības naudas iemaksu tās devējs iesniedz procesa virzītājam dokumentu, kuru pievieno krimināllietai.

(5) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā, bet citos drošības līdzekļa atcelšanas vai grozīšanas gadījumos atdodama tās devējam.

259.pants. Personisks galvojums

(1) Personisks galvojums ir rakstveida saistība, ar kuru fiziskā persona galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Ja šis drošības līdzeklis tiek pārkāpts, ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu galviniekam uzliek naudas sodu Latvijas Republikā noteikto 10 līdz 15 minimālo mēnešalgu apmērā.

(3) Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.

(4) Pieņemot galvojumu, procesa virzītājs galviniekiem dara zināmu konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.

(5) Par personisko galvojumu sastāda protokolu, kura norakstu izsniedz galviniekiem.

 

 

475.

 

 

 

 

476.

 

 

 

 

477.

 

 

 

 

478.

 

 

 

479.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Uzskatīt 259.panta otro daļu par pēdējo un līdzšinējās (3) – (5) daļas uzskatīt attiecīgi kā (2) – (4) daļas.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Aizstāt 259.panta otrajā daļā vārdus un skaitļus “10 līdz 15” ar vārdu un skaitļiem “40 līdz 50”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 259.panta otrajā daļā vārdus un skaitļus “10 līdz 15” ar vārdu un skaitļiem “10 līdz 30” un vārdus “naudas sodu” ar vārdiem “piespiedu naudu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 259.panta ceturtajā daļā vārdus “galviniekiem dara zināmu” ar vārdiem “informē galviniekus par”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 259.panta piekto daļu.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 477.p.)

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

258.pants. Personisks galvojums

(1) Personisks galvojums ir rakstveida saistība, ar kuru fiziskā persona galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

 (2) Personiskiem galviniekiem jābūt ne mazāk par diviem.

(3) Pieņemot galvojumu, procesa virzītājs informē galviniekus par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja drošības līdzekļa noteikumi netiks ievēroti.

(4) Ja šā drošības līdzekļa noteikumi tiek pārkāpti, ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu galviniekam uzliek piespiedu naudu 10 līdz 30 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.

260.pants. Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā

(1) Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā ir vienības komandierim (priekšniekam) uzlikts pienākums saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu nodrošināt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais karavīrs ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Vienības komandierim (priekšniekam) nosūta procesa virzītāja lēmuma kopiju par drošības līdzekļa piemērošanu un informē viņu par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis.

(3) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda savas saistības, vienības komandierim (priekšniekam), kura pārraudzībā viņš atrodas, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var uzlikt naudas sodu līdz 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

 

480.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

481.

Juridiskā komisija

Izteikt 260.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā ir saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu vienības komandiera (priekšnieka) rakstveida saistība nodrošināt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais karavīrs ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Karavīra nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā var izdarīt tikai ar vienības komandiera (priekšnieka) piekrišanu un viņš var jebkurā laikā atteikties no karavīra pārraudzības.

(3) Saņemot no vienības komandiera (priekšnieka) rakstveida saistību par karavīra ņemšanu pārraudzībā, procesa virzītājs informē viņu par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, kā arī viņa atbildību.

(4) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda savas saistības, vienības komandierim (priekšniekam), kura pārraudzībā viņš atrodas, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var uzlikt piespiedu naudu līdz 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 260.panta trešo daļu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

259.pants. Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā

(1) Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā ir vienības komandiera (priekšnieka) rakstveida saistība saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu nodrošināt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais karavīrs ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Karavīra nodošana vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā piemērojama tikai ar vienības komandiera (priekšnieka) piekrišanu, un viņš var jebkurā laikā atteikties no karavīra pārraudzības.

(3) Saņemot no vienības komandiera (priekšnieka) rakstveida saistību par karavīra ņemšanu pārraudzībā, procesa virzītājs informē viņu par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, kā arī viņa atbildību.

(4) Ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda savas saistības, vienības komandierim (priekšniekam), kura pārraudzībā viņš atrodas, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var uzlikt piespiedu naudu līdz 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

261.pants. Nepilngadīgā nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā

(1) Nepilngadīgā nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā ir saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu vienas personas vai vairāku šo personu rakstveida saistība nodrošināt, ka nepilngadīgais aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā var izdarīt tikai ar šo personu un paša nepilngadīgā  piekrišanu.

(3) Saņemot no vecākiem vai aizbildņiem parakstu par nepilngadīgā ņemšanu pārraudzībā, procesa virzītājs izskaidro viņiem, par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nepilngadīgais tiek turēts aizdomās vai viņam ir izsniegta apsūdzība, iespējamo sodu, kāds var tikt piemērots par šā nodarījuma izdarīšanu, kā arī viņu atbildību. Vecāki vai aizbildņi savas saistības apliecina rakstveidā, vai tās tiek ierakstītas protokolā.

(4) Vecāki vai aizbildņi var jebkurā laikā atteikties no nepilngadīgā pārraudzības, ja viņi nespēj nodrošināt nepilngadīgā piedienīgu uzvedību.

(5) Ja nepilngadīgais aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda savas saistības, personām, kuru pārraudzībā viņš atrodas, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var uzlikt naudas sodu līdz 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

482.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

483.

 

 

 

484.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 261.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 “(3) Nododot nepilngadīgo vecāku vai aizbildņu pārraudzībā, procesa virzītājs informē viņus par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja tas netiks ievērots.”

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 261.panta piektajā daļā vārdus “savas saistības” ar vārdiem “savus procesuālos pienākumus”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 261.panta piektajā daļā vārdus “naudas sodu” ar vārdiem “piespiedu naudu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

260.pants. Nepilngadīgā nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā

(1) Nepilngadīgā nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā ir vienas personas vai vairāku šo personu rakstveida saistība saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu nodrošināt, ka nepilngadīgais aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un izpildīs citus procesuālos pienākumus.

(2) Nodošana vecāku vai aizbildņu pārraudzībā piemērojama tikai ar šo personu un paša nepilngadīgā  piekrišanu.

(3) Nododot nepilngadīgo vecāku vai aizbildņu pārraudzībā, procesa virzītājs informē viņus par konkrētā kriminālprocesa būtību, sakarā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja drošības līdzekļa noteikumi netiks ievēroti.

(4) Vecāki vai aizbildņi var jebkurā laikā atteikties no nepilngadīgā pārraudzības, ja viņi nespēj nodrošināt nepilngadīgā piedienīgu uzvedību.

(5) Ja nepilngadīgais aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda savus procesuālos pienākumus, personām, kuru pārraudzībā viņš atrodas, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var uzlikt piespiedu naudu līdz 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram.

262.pants. Nodošana policijas uzraudzībā

(1) Nodošana policijas uzraudzībā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežošana ar noteikumu, ka attiecīgā persona bez procesa virzītāja atļaujas nedrīkst mainīt pastāvīgo vai pagaidu dzīvesvietu un tās rajonu, apmeklēt lēmumā minētās vietas vai iestādes, tikties ar lēmumā minētajām personām un ka tai noteiktās diennakts stundās ir jāatrodas savā dzīvesvietā, kā arī ne biežāk kā trīs reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas. Ierobežojumi nosakāmi, ņemot vērā aizdomās turētā vai apsūdzētā darba vai mācību apstākļus.

(2) Lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu nosūta izpildei policijas iestādei, kuras teritorijā attiecīgā persona dzīvo.

(3) Policijas iestādei uzraugāmais nekavējoties jāreģistrē un jāinformē procesa virzītājs par viņa ņemšanu uzraudzībā.

(4) Lai pārbaudītu personas pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežojumu ievērošanu, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet tās dzīvoklī.

 

 

 

 

 

 

 

485.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

486.

 

 

 

 

 

 

 

 

487.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Svītrot 262.panta pirmajā daļā vārdus “un tās rajonu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 262.panta otrajā daļā vārdu “teritorijā” ar vārdiem “darbības teritorijā”.

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Aizstāt 262.panta ceturtajā daļā vārdus “tās dzīvoklī” ar tekstu šādā redakcijā: “tās pastāvīgajā vai pagaidu dzīves vietā (dzīvoklī, mājā)“.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

261.pants. Nodošana policijas uzraudzībā

(1) Nodošana policijas uzraudzībā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežošana ar noteikumu, ka attiecīgā persona bez procesa virzītāja atļaujas nedrīkst mainīt pastāvīgo vai pagaidu dzīvesvietu, apmeklēt lēmumā minētās vietas vai iestādes, tikties ar lēmumā minētajām personām un ka tai noteiktās diennakts stundās ir jāatrodas savā dzīvesvietā, kā arī ne biežāk kā trīs reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē pēc savas dzīvesvietas. Ierobežojumi nosakāmi, ņemot vērā aizdomās turētā vai apsūdzētā darba vai mācību apstākļus.

(2) Lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu nosūta izpildei policijas iestādei, kuras darbības teritorijā attiecīgā persona dzīvo.

(3) Policijas iestādei uzraugāmais nekavējoties jāreģistrē un jāinformē procesa virzītājs par viņa ņemšanu uzraudzībā.

(4) Lai pārbaudītu personas pārvietošanās un rīcības brīvības ierobežojumu ievērošanu, policijas darbiniekam ir tiesības ieiet tās pastāvīgajā vai pagaidu dzīvesvietā (dzīvoklī, mājā).

263.pants. Lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā var pārsūdzēt procesa virzītāja pieņemto lēmumu par:

1) aizliegumu tuvoties noteiktai personai vai vietai;

2) noteiktas nodarbošanās aizliegumu;

3) aizliegumu atstāt valsti;

4) drošības naudu, bet tikai attiecībā uz drošības naudas lielumu;

5) nodošanu policijas uzraudzībā, bet tikai attiecībā uz lēmumā norādītajiem pārvietošanās un rīcības ierobežojumiem.

(2) Ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, var pamatot, ka šā drošības līdzekļa noteikumi tai nav izpildāmi, šī persona, kā arī tās aizstāvis vai pārstāvis ir tiesīgi septiņu dienu laikā pēc lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu kopijas saņemšanas iesniegt par to sūdzību izmeklēšanas tiesnesim.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesa kārtībā triju dienu laikā. Ja nepieciešams, tiesnesis pieprasa lietas materiālus un procesa virzītāja vai sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu var noraidīt sūdzību vai uzdot procesa virzītājam triju dienu laikā grozīt piemēroto drošības līdzekli vai ar šo drošības līdzekli saistītos noteikumus.

(5) Izmeklēšanas tiesneša pieņemtā lēmuma kopiju nosūta procesa virzītājam un personai, kurai piemērots attiecīgais drošības līdzeklis. Lēmums nav pārsūdzams.

 

 

 

 

 

 

 

488.

 

 

 

489.

 

 

 

490.

 

 

 

491.

 

 

492.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

493.

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 263.panta pirmās daļas 4.punktā tekstu līdz vārdiem “drošības naudas apmēru”.

Juridiskā komisija

Izteikt 263.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) drošības naudas apmēru;“

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 263.panta otrajā daļā vārdus “kā arī viņas”, bet aiz vārda “saņemšanas”  ierakstīt vārdu “dienas”.

Juridiskā komisija

Papildināt 263.panta otrajā daļā pēc vārda “saņemšanas” ar vārdu “dienas”.

Juridiskā komisija

Papildināt 263.panta trešajā un ceturtajā daļā pēc vārda “triju” ar vārdu “darba”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Svītrot 263.panta piektajā daļā vārdu “un”, papildināt teikumu ar vārdiem “un sūdzības iesniedzējam”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 489.p.)

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 491.p.)

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

262.pants. Lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā var pārsūdzēt procesa virzītāja pieņemto lēmumu par:

1) aizliegumu tuvoties noteiktai personai vai vietai;

2) noteiktas nodarbošanās aizliegumu;

3) aizliegumu izbrauk no valsts;

4) drošības naudas apmēru;

5) nodošanu policijas uzraudzībā, bet tikai attiecībā uz lēmumā norādītajiem pārvietošanās un rīcības ierobežojumiem.

(2) Ja persona, kurai piemērots drošības līdzeklis, var pamatot, ka šā drošības līdzekļa noteikumi tai nav izpildāmi, šī persona, kā arī tās aizstāvis vai pārstāvis ir tiesīgi septiņu dienu laikā pēc lēmuma par drošības līdzekļa piemērošanu kopijas saņemšanas dienas iesniegt par lēmumu sūdzību izmeklēšanas tiesnesim.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis sūdzību izskata rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Ja nepieciešams, tiesnesis pieprasa lietas materiālus un procesa virzītāja vai sūdzības iesniedzēja paskaidrojumus.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis ar savu lēmumu var noraidīt sūdzību vai uzdot procesa virzītājam triju darba dienu laikā grozīt piemēroto drošības līdzekli vai tā noteikumus.

(5) Izmeklēšanas tiesneša pieņemtā lēmuma kopiju nosūta procesa virzītājam, personai, kurai piemērots attiecīgais drošības līdzeklis, un sūdzības iesniedzējam. Lēmums nav pārsūdzams.

16.nodaļa. Ar brīvības atņemšanu saistītie piespiedu līdzekļi

 

 

 

15.nodaļa. Ar brīvības atņemšanu saistītie piespiedu līdzekļi

264.pants. Aizturēšana

Aizturēšana ir personas brīvības atņemšana uz laiku līdz 48 stundām bez izmeklēšanas tiesneša lēmuma, ja pastāv aizturēšanas nosacījumi.

 

 

 

263.pants. Aizturēšana

Aizturēšana ir personas brīvības atņemšana uz laiku līdz 48 stundām bez izmeklēšanas tiesneša lēmuma, ja pastāv aizturēšanas nosacījumi.

265.pants. Aizturēšanas nosacījumi

(1) Personu var aizturēt tikai tad, ja ir pamats pieņēmumam par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru var piemērot brīvības atņemšanas sodu, un ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) persona pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tūlīt pēc tam vai arī bēgot no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas;

2) uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju;

3) pie personas pašas vai tās lietošanā esošajās telpās vai citos objektos atrastas acīmredzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas;

4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā atrastas šīs personas atstātas pēdas;

5) izsludināta personas meklēšana saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(2) Ja pastāv aizturēšanas nosacījumi, bet par izdarīto noziedzīgu nodarījumu nevar piemērot brīvības atņemšanas sodu, personu var aizturēt, ja ir ticams pamats uzskatīt, ka nevarēs nodrošināt tās ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, jo:

1) persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un tās personība nav noskaidrota;

2) personai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas;

3) personai nav pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā un tā var mēģināt atstāt valsti.

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, var aizturēt arī personu, kura klaiņo un slapstās nozieguma izdarīšanas rajonā un kurai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas, ja vien ir pamats pieņēmumam par tās saistību ar izdarīto noziegumu.

(4) Vienā kriminālprocesā personu drīkst aizturēt tikai vienu reizi.

 

 

 

494.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

495.

 

 

 

 

 

496.

 

 

497.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 265.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “brīvības atņemšanas sodu” ar vārdiem “ar brīvības atņemšanu saistītu sodu”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 265.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) personai nav pastāvīgas dzīves vietas Latvijā un tā nevar garantēt atrašanos konkrētā dzīves vietā“.

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 265.panta trešo daļu.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 265.panta trešajā daļā vārdu “rajonā” ar vārdiem “vietā vai tās apkārtnē”.

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

264.pants. Aizturēšanas nosacījumi

(1) Personu var aizturēt tikai tad, ja ir pamats pieņēmumam par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) persona pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, tūlīt pēc tam vai arī bēgot no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas;

2) uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju;

3) pie personas pašas vai tās lietošanā esošajās telpās vai citos objektos atrastas acīmredzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas;

4) noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā atrastas šīs personas atstātas pēdas;

5) izsludināta personas meklēšana saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(2) Ja pastāv aizturēšanas nosacījumi, bet par izdarīto noziedzīgu nodarījumu nevar piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, personu var aizturēt, ja ir ticams pamats uzskatīt, ka nevarēs nodrošināt tās ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, jo:

1) persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un tās identitāte nav noskaidrota;

2) personai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas;

3) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā un tā var mēģināt izbraukt no valsts.

(3) Ja ir pamats uzskatīt, ka izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, var aizturēt arī personu, kura klaiņo un slapstās nozieguma izdarīšanas vietā vai tās apkārtnē un kurai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas, ja vien ir pamats pieņēmumam par tās saistību ar izdarīto noziegumu.

(4) Vienā kriminālprocesā personu drīkst aizturēt tikai vienu reizi.

266.pants. Aizturēšanas kārtība

(1) Aizturot personu pēc savas iniciatīvas vai procesa virzītāja uzdevumā, valsts policijas darbinieks vai izmeklēšanas iestādes darbinieks, vai arī prokurors nekavējoties šai personai paziņo, par ko tā tiek aizturēta, un brīdina, ka tai ir tiesības klusēt, ka visu, ko šī persona teiks, var izmantot pret to.

(2) Ja ir pamats uzskatīt, ka aizturamajam ir ierocis vai ka viņš var iznīcināt vai izmest pie viņa esošu pierādījumu, amatpersona, kura izdara aizturēšanu, ievērojot šā likuma 183.panta otrās daļas noteikumus, var veikt aizturamā pārmeklēšanu un par to norāda protokolā.

(3) Ja ir acīmredzama personas saistība ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un šī persona atrodas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā vai bēg no tās vai ja izsludināta personas meklēšana par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, to var aizturēt jebkurš un nekavējoties nodot tuvākajam policistam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

498.

 

 

499.

 

 

 

500.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 266.panta otrajā daļā vārdus “vai izmest” ar vārdiem “izmest vai noslēpt”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Aizstāt 266.panta otrajā daļā vārdu “pārmeklēšanu” ar vārdu “kratīšanu”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 266.panta otro daļu pēc vārda “norāda” ar vārdiem “personas aizturēšanas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

265.pants. Aizturēšanas kārtība

(1) Aizturot personu pēc savas iniciatīvas vai procesa virzītāja uzdevumā, valsts policijas darbinieks vai izmeklēšanas iestādes darbinieks, vai arī prokurors nekavējoties šai personai paziņo, par ko tā tiek aizturēta, un brīdina, ka tai ir tiesības klusēt, ka visu, ko šī persona teiks, var izmantot pret to.

(2) Ja ir pamats uzskatīt, ka aizturamajam ir ierocis vai ka viņš var iznīcināt, izmest vai noslēpt pie viņa esošu pierādījumu, amatpersona, kura izdara aizturēšanu, ievērojot šā likuma 183.panta otrās daļas noteikumus, var veikt aizturamā kratīšanu, to norādot personas aizturēšanas protokolā.

(3) Ja ir acīmredzama personas saistība ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un šī persona atrodas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā vai bēg no tās vai ja izsludināta personas meklēšana par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, to var aizturēt jebkurš un nekavējoties nodot tuvākajam policistam.

267.pants. Aizturēšanas procesuālā noformēšana

(1) Pēc aizturētā nogādāšanas aizturēšanas telpās amatpersona, kura izdarīja aizturēšanu, nekavējoties sastāda aizturēšanas protokolu. Protokolā norāda:

1) kas, kad un kur izdarījis aizturēšanu;

2) aizdomās par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notikusi aizturēšana;

3) kāpēc un kas aizturēts;

4) kādā stāvoklī ir aizturētais;

5) kāds ir viņa apģērbs;

6) kādi ir aizturētā dokumenti, priekšmeti, nauda un citas vērtības, kas atrodas pie viņa;

7) aizturētā sniegto paskaidrojumu.

(2) Aizturēto iepazīstina ar protokolu un izskaidro aizturētās personas tiesības, un par to viņš parakstās protokolā.

(3) Izmeklēšanas iestāde aizturēšanas protokolu nekavējoties nodod procesa virzītājam, bet aizturēšanas protokola kopiju 24 stundu laikā nosūta prokuroram.

 

501.

 

 

 

502.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

503.

 

 

 

 

 

504.

 

 

 

 

505.

 

 

 

 

 

 

506.

Juridiskā komisija

Izslēgt 267.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu “aizdomās”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 267.panta pirmo daļu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

“5) kādas ir aizturētā sūdzības par savu veselības stāvokli;”

uzskatīt 5.-7.punktu attiecīgi par 6.-8.punktu.

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 267.panta pirmās daļas 4.punktu beigās ar tekstu: “kāds ir viņa ārējais izskats un kādas ir viņa sūdzības par veselību;”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 267.panta pirmo daļu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

“6) vai ir veikta personas pārmeklēšana un kas ir atrasts;”

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 267.panta pirmās daļas 6.punktu  šādā redakcijā:

“6) kādi dokumenti, priekšmeti, nauda un citas vērtības atrodas pie aizturētās personas “.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 267.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Aizturēšanas protokolā izdara atzīmes par turpmākajām darbībām – aizturētā atbrīvošanu vai drošības līdzekļa piemērošanu.”

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 503.p.)

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

266.pants. Aizturēšanas procesuālā noformēšana

(1) Pēc aizturētā nogādāšanas aizturēšanas telpās amatpersona, kura izdarīja aizturēšanu, nekavējoties raksta aizturēšanas protokolu. Protokolā norāda:

1) kas, kad un kur izdarījis aizturēšanu;

2) par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notikusi aizturēšana;

3) kāpēc un kas aizturēts;

4) kādā stāvoklī ir aizturētais, kāds ir viņa ārējais izskats un kādas ir viņa sūdzības par veselību;

5) kāds ir viņa apģērbs;

6) vai ir veikta personas pārmeklēšana un kas ir atrasts;

7) kādi dokumenti, priekšmeti, nauda un citas vērtības atrodas pie aizturētās personas;

8) aizturētā sniegto paskaidrojumu.

(2) Aizturēto iepazīstina ar protokolu, viņam izskaidro aizturētās personas tiesības, un par to viņš parakst ās protokolā.

(3) Izmeklēšanas iestāde aizturēšanas protokolu nekavējoties nodod procesa virzītājam, bet aizturēšanas protokola kopiju 24 stundu laikā nosūta prokuroram.

(4) Aizturēšanas protokolā izdara atzīmes par turpmākajām darbībām – aizturētā atbrīvošanu vai drošības līdzekļa piemērošanu.

268.pants. Aizturēšanas izpilde

(1) Aizturētajam piemēro šā likuma 272.panta trešajā daļā minētos tiesību ierobežojumus.

(2) Aizturēto turēšanas kārtību nosaka īpašs likums.

 

 

507.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 268.panta pirmajā daļā vārdu “trešajā” ar vārdu “otrajā” un papildināt pirmo daļu beigās ar tekstu: “un tam nav nepieciešams izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmums”.

 

 

Atbalstīt

267.pants. Aizturēšanas izpilde

(1) Aizturētajam piemēro šā likuma 271.panta otrajā daļā minētos tiesību ierobežojumus, un tam nav nepieciešams izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmums.

(2) Aizturēto turēšanas kārtību nosaka īpašs likums.


 

269.pants. Aizturēšanas termiņš

(1) Procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā aizturētais jānogādā pie izmeklēšanas tiesneša, lai izlemtu jautājumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai arī aizturētajam jāpiemēro cits drošības līdzeklis, vai viņš jāatbrīvo.

(2) Aizturēšanas laiku ieskaita ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa, kā arī spriedumā noteiktā izciešamā soda termiņā.

 

508.

 

 

 

 

 

 

 

509.

 

 

 

Deputāts V.Agešins

Izteikt 269.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizturēšanas termiņš tiek aprēķināts no faktiskās aizturēšanas brīža. Aizturēšanas laiku ieskaita ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa, kā arī spriedumā noteiktā izciešamā soda termiņā.”

Juridiskā komisija

Izteikt 269.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizturēšanas termiņu aprēķina no faktiskās aizturēšanas brīža. Aizturēšanas laiku ieskaita ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa termiņā.”

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 509.p.)

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

268.pants. Aizturēšanas termiņš

(1) Procesa virzītājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā aizturētais jānogādā pie izmeklēšanas tiesneša, lai izlemtu jautājumu par tāda drošības līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai arī aizturētajam jāpiemēro cits drošības līdzeklis, vai viņš jāatbrīvo.

(2) Aizturēšanas termiņu aprēķina no faktiskās aizturēšanas brīža. Aizturēšanas laiku ieskaita ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa termiņā.

270.pants. Aizturētā atbrīvošana

(1) Aizturētais ir nekavējoties jāatbrīvo, ja:

1) nav apstiprinājušās aizdomas, ka viņš izdarījis noziedzīgu nodarījumu;

2) noskaidrots, ka nav bijis aizturēšanas pamata un nosacījumu;

3) nav nepieciešams aizturētajam piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli;

4) beidzies likumā noteiktais aizturēšanas termiņš;

5) izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.

(2) Atbrīvojot aizturēto, viņam izsniedz aizturēšanas protokola kopiju, kurā norādīts atbrīvošanas pamats un datums.

 

510.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 270.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “viņš izdarījis” ar vārdiem “šī persona ir izdarījusi”.

 

Atbalstīt

269.pants. Aizturētā atbrīvošana

(1) Aizturētais ir nekavējoties jāatbrīvo, ja:

1) nav apstiprinājušās aizdomas, ka šī persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;

2) noskaidrots, ka nav bijis aizturēšanas pamata un nosacījumu;

3) nav nepieciešams aizturētajam piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli;

4) beidzies likumā noteiktais aizturēšanas termiņš;

5) izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli.

(2) Atbrīvojot aizturēto, viņam izsniedz aizturēšanas protokola kopiju, kurā norādīts atbrīvošanas pamats un datums.


 

271.pants. Pirmsapcietinājuma aizturēšana

(1) Izmeklētājs vai prokurors var aizturēt aizdomās turēto vai apsūdzēto uz laiku līdz 12 stundām nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša, lai izlemtu jautājumu par apcietinājuma piemērošanu, ja:

1) nav pamata šā likuma 265.pantā paredzētajai aizturēšanai, bet ir pamats apcietinājuma piemērošanai;

2) vienlaikus ar lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības ir sagatavots ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu;

3) persona pārkāpusi iepriekš piemērotā drošības līdzekļa noteikumus un ir nepieciešams piemērot apcietinājumu.

(2) Persona, kura aizturēta šajā pantā noteiktajā kārtībā, norādītajā termiņā obligāti nogādājama pie izmeklēšanas tiesneša, turklāt aizturēšanas laikā nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības ar tās piedalīšanos.

 

 

 

 

 

 

511.

 

 

 

 

 

 

512.

 

 

 

 

 

513.

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 271.panta pirmo daļu ar vārdiem “ja persona pārkāpusi iepriekš piemērotā drošības līdzekļa nosacījumus un ir nepieciešams piemērot apcietinājumu“.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 271.panta otro daļu ar vārdiem “izņemot gadījumus, lai noskaidrotu kāpēc persona pārkāpusi iepriekš piemērotā drošības līdzekļa noteikumus.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 271.panta otro daļu beigās ar tekstu “izņemot nopratināšanu par šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem apstākļiem.”

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt daļēji

(sk. 513.p.)

 

 

 

Atbalstīt

270.pants. Pirmsapcietinājuma aizturēšana

(1) Izmeklētājs vai prokurors var aizturēt aizdomās turēto vai apsūdzēto uz laiku līdz 12 stundām nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša, lai izlemtu jautājumu par apcietinājuma piemērošanu, ja:

1) vienlaikus ar lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības ir sagatavots ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu;

2) persona pārkāpusi iepriekš piemērotā drošības līdzekļa noteikumus un ir nepieciešams piemērot apcietinājumu.

(2) Persona, kura aizturēta šajā pantā noteiktajā kārtībā, norādītajā termiņā obligāti nogādājama pie izmeklēšanas tiesneša, turklāt aizturēšanas laikā nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības ar tās piedalīšanos, izņemot nopratināšanu par šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem apstākļiem.

272.pants. Apcietinājums

(1) Apcietinājums ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas  laikā, un to piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, ja apcietināšanai ir pamats.

(2) Apcietinājuma piemērošana ir pamats personas tiesību ierobežošanai un ļauj:

1) turēt personu izmeklēšanas cietumā vai speciāli aprīkotās policijas telpās;

2) pārvietot personu apsardzes uzraudzībā procesa norisei nepieciešamajā laikā un vietā;

3) ierobežot apcietinātās personas tikšanos un sazināšanos, izņemot tikšanos ar aizstāvi vai advokātu, kurš sniedz juridisko palīdzību;

4) kontrolēt apcietinātās personas korespondenci un sarunas;

5) noteikt iekšējo kārtību un režīmu turēšanas vietā;

6) ierobežot individuālajā lietošanā esošo mantu loku.

(3) Ierobežojumu apjomu likumā noteiktajās robežās katram apcietinātajam izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa nosaka individuāli, izvērtējot izmeklētāja vai prokurora priekšlikumus, uzklausot apcietinātā viedokli, kā arī ņemot vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un apcietināšanas iemeslu.

(4) Apcietinājumā turēšanas kārtību nosaka īpašs likums.

 

514.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

515.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

516.

 

 

 

517.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 272.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 “(1) Apcietinājums ir personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu likumā paredzētos gadījumos var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā.”

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 272.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 “(1) Apcietinājums ir personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu likumā paredzētos gadījumos var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja apcietināšanai ir pamats

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 272.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “vai advokātu, kurš sniedz juridisko palīdzību.”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 272.panta otro daļu ar 7.punktu  šādā  redakcijā:

“7) nodrošināt sprieduma  izpildīšanu”.

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 515.p.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

271.pants. Apcietinājums

(1) Apcietinājums ir personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu likumā paredzētos gadījumos var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja apcietināšanai ir pamats.

(2) Apcietinājuma piemērošana ir pamats personas tiesību ierobežošanai un ļauj:

1) turēt personu izmeklēšanas cietumā vai speciāli aprīkotās policijas telpās;

2) pārvietot personu apsardzes uzraudzībā procesa norisei nepieciešamajā laikā un vietā;

3) ierobežot apcietinātās personas tikšanos un sazināšanos, izņemot tikšanos ar aizstāvi;

4) kontrolēt apcietinātās personas korespondenci un sarunas;

5) noteikt iekšējo kārtību un režīmu turēšanas vietā;

6) ierobežot individuālajā lietošanā esošo mantu loku.

(3) Ierobežojumu apjomu likumā noteiktajās robežās katram apcietinātajam izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa nosaka individuāli, izvērtējot izmeklētāja vai prokurora priekšlikumus, uzklausot apcietinātā viedokli, kā arī ņemot vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un apcietināšanas iemeslu.

(4) Apcietinājumā turēšanas kārtību nosaka īpašs likums.

273.pants. Apcietināšanas pamats

(1) Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā esošās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs izmeklēšanai vai neizvairīsies no izmeklēšanas, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

(2) Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, papildus šā panta pirmajā daļa minētajiem gadījumiem apcietinājumu drīkst piemērot, ja:

1) noziegums bijis vērsts pret personu, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu, vai personu, kura bija materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;

2) persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks.

(3) Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un kurai pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, parasti piemēro apcietinājumu.

 

518.

 

 

 

 

 

 

519.

 

 

 

 

 

520.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

521.

 

522.

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 273.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Fakts, ka Krimināllikumā par noziedzīgu nodarījumu paredzēts  brīvības atņemšanas sods, nevar būt vienīgais pamats apcietinājuma piemērošanai”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 273.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) konstatēts viens no šā likuma 265.panta 1,2.,5..pkt. uzskaitītajiem  nosacījumiem”. 

Juridiskā komisija

Izteikt 273.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot arī tad, ja:

1) noziegums bijis vērsts pret nepilngadīgo vai personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;

2) persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks;

3) konstatēts viens no šā likuma 265.panta otrās daļas 1.vai 2.punktā uzskaitītajiem nosacījumiem;

4) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 273.panta trešo daļu.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 273.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Apcietinājumā esošajam  aizdomās turētajam un apcietinātajam ir tiesības tikties ar ģimenes locekļiem, kuri nav saistīti ar personai  inkriminēto noziedzīgo nodarījumu ne retāk kā 2 reizes mēnesī.”

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 520.p.)

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

Neatbalstīt

 

272.pants. Apcietināšanas pamats

(1) Apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs izmeklēšanai vai neizvairīsies no izmeklēšanas, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

(2) Personai, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu var piemērot arī tad, ja:

1) noziegums bijis vērsts pret nepilngadīgo vai personu, kura bija vai ir materiālā vai citādā atkarībā no aizdomās turētā vai apsūdzētā, vai personu, kura vecuma, slimības vai citu iemeslu dēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt;

2) persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks;

3) konstatēts viens no šā likuma 264.panta otrās daļas 1.vai 2.punktā minētajiem nosacījumiem;

4) personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā.


 

274.pants. Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā

(1) Uz nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā attiecas šā likuma 273.pantā minētie noteikumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā pantā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajai personai inkriminēts kriminālpārkāpums vai aiz neuzmanības izdarīts mazāk smags noziegums, apcietinājumu nepiemēro.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētajai personai inkriminēts tīši izdarīts mazāk smags noziegums, apcietinājumu drīkst piemērot vienīgi tad, ja attiecīgā persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa nosacījumus vai noziegumu izdarījusi, būdama aizdomās turētā vai apsūdzētā smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

 

 

 

 

 

523.

 

 

 

 

 

 

524.

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 274.panta otro daļu šādā redakcijā:

 “(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā aiz neuzmanības vai kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro.”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 274.panta trešajā daļā vārdus “minētajai personai inkriminēts tīši izdarīts mazāk smags noziegums” ar vārdiem “minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanā”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

273.pants. Apcietinājuma piemērošanas pamati nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā

(1) Uz nepilngadīgajiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā attiecas šā likuma 272.pantā minētie noteikumi ar izņēmumiem, kas noteikti šajā pantā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziegumā aiz neuzmanības vai kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājumu nepiemēro.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētā persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājumu drīkst piemērot vienīgi tad, ja attiecīgā persona pārkāpusi cita drošības līdzekļa noteikumus vai noziegumu izdarījusi, būdama aizdomās turētā vai apsūdzētā smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

275.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība pirmstiesas procesā

(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, kā arī izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Procesa virzītāja ierosinājuma izskatīšanā piedalās procesa virzītājs, persona, par kuras apcietināšanu vai atbrīvošanu tiek lemts, tās aizstāvis, ja pastāv vienošanās par aizstāvību, vai advokāts, kas pēc personas lūguma tiek pieaicināts juridiskās palīdzības sniegšanai, kā arī tās pārstāvis.

(3) Ja procesa virzītājs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās un slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai pieaicinātā advokāta vai aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē, kuras gaita tiek fiksēta protokolā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atteikt apcietinājuma piemērošanu;

2) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot mājas arestu;

3) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē;

4) piemērot apcietinājumu;

5) piemērot apcietinājumu un noteikt personas meklēšanu.

(5) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumā pamato apcietinājuma vai cita drošības līdzekļa piemērošanu ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem.

(6) Ja izmeklēšanas tiesnesis nepiekrīt procesa virzītāja ierosinājumam un atsaka apcietinājuma piemērošanu, viņš lēmumā norāda arī atteikuma motīvus.

(7) Pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma pasludināšanas tiesa klātesošajām personām 24 stundu laikā izsniedz motivēta lēmuma norakstu.

 

 

 

 

 

 

525.

 

 

 

526.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

527.

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 275.panta otrajā daļā vārdus “vai atbrīvošanu”.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 275.panta otrajā daļā vārdus “, ja pastāv vienošanās par aizstāvību, vai advokāts, kas pēc personas lūguma tiek pieaicināts juridiskās palīdzības sniegšanai” un aizstāt vārdus “kā arī tās” ar vārdu “un”.

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 275.panta trešās daļas 2.teikumā vārdus “vai advokāta”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

274.pants. Apcietinājuma piemērošanas kārtība pirmstiesas procesā

(1) Par apcietinājuma piemērošanu pirmstiesas procesā lemj izmeklēšanas tiesnesis, izskatot procesa virzītāja ierosinājumu, uzklausot attiecīgās personas viedokli, kā arī izskatot lietas materiālus un izvērtējot apcietināšanas iemeslus un pamatu.

(2) Procesa virzītāja ierosinājuma izskatīšanā piedalās procesa virzītājs, persona, par kuras apcietināšanu tiek lemts, tās aizstāvis un pārstāvis.

(3) Ja procesa virzītājs var pierādīt, ka attiecīgā persona izvairās un slēpjas no izmeklēšanas, jautājumu var izlemt tās prombūtnē. Juridiskās palīdzības sniegšanai uzaicinātā aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Izmeklēšanas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē, kuras gaita tiek fiksēta protokolā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atteikt apcietinājuma piemērošanu;

2) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot mājas arestu;

3) atteikt apcietinājuma piemērošanu, bet piemērot ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē;

4) piemērot apcietinājumu;

5) piemērot apcietinājumu un noteikt personas meklēšanu.

(5) Izmeklēšanas tiesnesis lēmumā pamato apcietinājuma vai cita drošības līdzekļa piemērošanu ar konkrētiem, uz lietas materiāliem balstītiem apsvērumiem.

(6) Ja izmeklēšanas tiesnesis nepiekrīt procesa virzītāja ierosinājumam un atsaka apcietinājuma piemērošanu, viņš lēmumā norāda arī atteikuma motīvus.

(7) Pēc izmeklēšanas tiesneša lēmuma pasludināšanas tiesa klātesošajām personām 24 stundu laikā izsniedz motivēta lēmuma kopiju.

276.pants. Apcietinājuma aizstāšana ar drošības naudu

(1) Ja izmeklēšanas tiesnesis konstatē, ka ir šā likuma 273.pantā norādītais pamats apcietinājuma piemērošanai, taču pastāv arī apstākļi, kas liecina par iespēju piemērot drošības naudu, un ja to lūdz persona, kura realizē aizstāvību, tiesnesis var noteikt apcietinājuma termiņu uz vienu mēnesi, vienlaikus nosakot, ka apcietinājumu var atcelt, ja persona šajā laikā samaksās tiesneša noteikto drošības naudu.

(2) Ja viena mēneša laikā drošības naudu samaksā un izmeklēšanas tiesnesim iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu, tiesnesis pieņem lēmumu par drošības līdzekļa maiņu. Uz šā lēmuma pamata personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.

(3) Ja drošības naudu nesamaksā, jautājums par apcietinājuma termiņa pagarināšanu tiek izlemts šā likuma 275.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

275.pants. Apcietinājuma aizstāšana ar drošības naudu

(1) Ja izmeklēšanas tiesnesis konstatē, ka ir šā likuma 272.pantā norādītais pamats apcietinājuma piemērošanai, taču pastāv arī apstākļi, kas liecina par iespēju piemērot drošības naudu, un ja to lūdz persona, kura īsteno aizstāvību, tiesnesis var noteikt apcietinājuma termiņu uz vienu mēnesi, vienlaikus nosakot, ka apcietinājumu var atcelt, ja persona šajā laikā samaksās tiesneša noteikto drošības naudu.

(2) Ja viena mēneša laikā drošības naudu samaksā un izmeklēšanas tiesnesim iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu, tiesnesis pieņem lēmumu par drošības līdzekļa maiņu. Uz šā lēmuma pamata personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.

(3) Ja drošības naudu nesamaksā, jautājums par apcietinājuma termiņa pagarināšanu tiek izlemts šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā.

277.pants. Apcietinājuma piemērošana iztiesāšanas laikā

Pēc krimināllietas nodošanas iztiesāšanai apcietinājumu pēc savas iniciatīvas vai pēc prokurora ierosinājuma piemēro tiesa, kas izskata lietu, šā likuma 273. –– 275.pantā noteiktajā kārtībā.

 

528.

Juridiskā komisija

Izteikt 277.pantu šādā redakcijā:

“277.pants. Apcietinājuma piemērošana pēc krimināllietas nodošanas tiesai

Pēc krimināllietas nodošanas iztiesāšanai apcietinājumu pēc savas iniciatīvas vai pēc prokurora ierosinājuma piemēro tiesa, kas izskata lietu, ievērojot šā likuma 272. –– 276.panta noteikumus.”

 

Atbalstīt

 

276.pants. Apcietinājuma piemērošana pēc krimināllietas nodošanas tiesai

Pēc krimināllietas nodošanas iztiesāšanai apcietinājumu pēc savas iniciatīvas vai pēc prokurora ierosinājuma piemēro tiesa, kas izskata lietu, ievērojot šā likuma 272. –– 275.panta noteikumus.


 

278.pants. Apcietinājumā turēšanas termiņi

(1) Personu var turēt apcietinājumā tikai tik ilgi, cik nepieciešams procesa normālas norises nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā par attiecīgo inkriminēto nodarījumu pieļauj šis likums.

(2) Apcietinājuma kopējā termiņā ieskaitāms laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, pirmsapcietinājuma aizturēšanā, apcietinājumā vai citā ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa izpildes vietā, bet netiek ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai šīs personas izdošanu.

(3) Pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ieskaitāms šā panta otrajā daļā minētais laiks līdz lietas nodošanai tiesas kancelejā.

(4) Personām, kurām inkriminēta kriminālpārkāpuma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem.

(5) Personām, kurām inkriminēta mazāk smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.

(6) Personām, kurām inkriminēta smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt divpadsmit mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā var termiņu pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ja aizstāvība acīmredzami ļaunprātīgi izmantojusi tai piešķirtās procesuālās tiesības un tīši vilcinājusi procesa norisi vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(7) Personām, kurām inkriminēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā persona turama apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā var termiņu pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis vilcināšanos un ja aizstāvība acīmredzami ļaunprātīgi izmantojusi tai piešķirtās procesuālās tiesības un tīši vilcinājusi procesa norisi vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Augstāka līmeņa tiesa šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar garantēt sabiedrības drošību.

(8) Ja kriminālprocesa laikā persona, kurai piem ērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, tai kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņu nosaka kā par jaunu noziedzīgu nodarījumu.

 

 

529.

 

 

 

530.

 

 

 

 

 

 

 

 

531.

 

 

 

 

532.

 

 

 

 

 

 

533.

 

 

 

 

 

534.

 

 

 

 

 

535.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

536.

 

 

 

 

 

537.

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 278.panta pirmajā daļā vārdu “inkriminēto” ar vārdu “noziedzīgu”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 278.panta pirmajā daļā vārdus “bet ne ilgāk kā par attiecīgo inkriminēto nodarījumu pieļauj šis likums” ar vārdiem “bet ne ilgāk kā par lēmumā par šīs personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības norādīto noziedzīgo nodarījumu pieļauj šis likums”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 278.panta ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā vārdus “persona turama” ar vārdiem “personu atļauts turēt”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 278.panta ceturtajā daļā vārdus “Personām, kuruām inkriminēta kriminālpārkāpuma izdarīšana” ar vārdiem “Personu, kuru tur aizdomās vai apsūdz kriminālpārkāpuma izdarīšanā,” un vārdu “sešus” ar vārdu “trīs”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 278.panta piektajā daļā vārdus “Personām, kurām inkriminēta mazāk smaga nozieguma izdarīšana” ar vārdiem “Personu, kuru  tur aizdomās vai apsūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā,”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 278.panta sestajā daļā vārdus “Personām, kurām inkriminēta smaga nozieguma izdarīšana” ar vārdiem “Personu, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā,”.

Juridiskā komisija

Izteikt 278.panta sestajā un septītajā daļā otro teikumu šādā redakcijā: “Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Aizstāt 278.panta sestajā un septītajā daļā vārdus  “un ja aizstāvība” ar vārdiem “vai ja cits procesa dalībnieks tīši vilcinājis“, jo likumā norādījums par aizstāvja  negodprātīgu rīcību  nav korekts.

Juridiskā komisija

Aizstāt 278.panta septītajā daļā vārdus “Personām, kurām inkriminēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšana” ar vārdiem “Personu, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā,”.

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 530.p.)

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

277.pants. Apcietinājuma termiņi

(1) Personu var turēt apcietinājumā tikai tik ilgi, cik nepieciešams procesa normālas norises nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā par lēmumā par šīs personas atzīšanu par aizdomās turēto vai saukšanu pie kriminālatbildības norādīto noziedzīgo nodarījumu pieļauj šis likums.

(2) Apcietinājuma kopējā termiņā ieskaitāms laiks, ko persona pavadījusi aizturēšanā, pirmsapcietinājuma aizturēšanā, apcietinājumā vai citā ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa izpildes vietā, bet netiek ieskaitīts laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī sakarā ar kriminālprocesa nodošanu vai šīs personas izdošanu.

(3) Pirmstiesas procesa apcietinājuma termiņā ieskaitāms šā panta otrajā daļā minētais laiks līdz lietas nodošanai tiesas kancelejā.

(4) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz kriminālpārkāpuma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par diviem mēnešiem.

(5) Personai, kuru tur aizdomās vai a psūdz mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.

(6) Personu, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt divpadsmit mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ.

(7) Personai, kuru tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, no kuriem pirmstiesas procesā personu atļauts turēt apcietinājumā ne ilgāk par 15 mēnešiem. Izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā un augstāka līmeņa tiesa iztiesāšanas laikā katrs var pagarināt termiņu vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos vai ja persona, kura īsteno aizstāvību, ir tīši vilcinājusi procesa norisi, vai ja procesa ātrāka pabeigšana nav bijusi iespējama tā īpašas sarežģītības dēļ. Augstāka līmeņa tiesa šo termiņu var pagarināt vēl par trim mēnešiem, ja procesa virzītājs nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos un ar cita drošības līdzekļa piemērošanu nevar garantēt sabiedrības drošību.

(8) Ja kriminālprocesa laikā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu, par kuru likumā paredzēts brīvības atņemšanas sods, tai kā drošības līdzekli var piemērot apcietinājumu. Šādos gadījumos apcietinājuma termiņu nosaka kā par jaunu noziedzīgu nodarījumu.

279.pants. Apcietinājumā turēšanas termiņi nepilngadīgajiem

(1) Nepilngadīgajiem apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt pusi no pilngadīgajiem iespējamā maksimālā termiņa par tāda paša veida noziedzīgu nodarījumu.

(2) Nepilngadīgajiem, kuriem inkriminēta smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņu nedrīkst pagarināt.

(3) Nepilngadīgajiem, kuriem inkriminēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšana, apcietinājuma termiņu drīkst pagarināt tikai augstāka līmeņa tiesa par trim mēnešiem, ja inkriminētā nozieguma rezultātā iestājusies nāve vai tas izdarīts, pielietojot šaujamieročus vai sprāgstvielas.

 

538.

 

 

 

 

 

 

 

539.

 

 

 

 

 

540.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 279.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nepilngadīgajiem apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt pusi no pilngadīgajiem iespējamā maksimālā termiņa, kas paredzēts šā likuma 278.pantā.”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 279.panta otrajā daļā vārdus “Nepilngadīgajiem, kuriem inkriminēta smaga nozieguma izdarīšana” ar vārdiem “Nepilngadīgajam, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā,”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 279.panta trešajā daļā vārdus “Nepilngadīgajiem, kuriem inkriminēta sevišķi smaga nozieguma izdarīšana” ar vārdiem “Nepilngadīgajam, kur tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā,”, kā arī  aizstāt vārdu “inkriminētā” ar vārdu “attiecīgā”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

278.pants. Apcietinājuma termiņi nepilngadīgajiem

(1) Nepilngadīgajiem apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt pusi no pilngadīgajiem iespējamā maksimālā termiņa, kas paredzēts šā likuma 277.pantā.

(2) Nepilngadīgajam, kuru tur aizdomās vai apsūdz smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņu nedrīkst pagarināt.

(3) Nepilngadīgajam, kur tur aizdomās vai apsūdz sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, apcietinājuma termiņu drīkst pagarināt tikai augstāka līmeņa tiesa par trim mēnešiem, ja attiecīgā nozieguma rezultātā iestājusies nāve vai tas izdarīts, pielietojot šaujamieročus vai sprāgstvielas.


 

280.pants. Apcietinājuma termiņi aizdomās turētajiem

(1) Aizdomās turēto līdz saukšanai pie kriminālatbildības drīkst turēt apcietinājumā ne ilgāk par pusi no pirmstiesas procesā pieļautā apcietinājuma termiņa.

(2) Uzraugošais prokurors var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu, taču ne ilgāk kā par pusi no atlikušā apcietinājuma termiņa pirmstiesas procesā.

 

 

 

 

541.

 

542.

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 280.panta otro daļu.

Juridiskā komisija

Izteikt 280.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uzraugošais prokurors var atļaut izmeklēšanas iestādei pārsniegt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu, taču ne ilgāk kā par pusi no šā likuma 278.pantā noteiktā atlikušā apcietinājuma termiņa pirmstiesas procesā.”

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

279.pants. Apcietinājuma termiņi aizdomās turētajiem

(1) Aizdomās turēto līdz saukšanai pie kriminālatbildības drīkst turēt apcietinājumā ne ilgāk par pusi no pirmstiesas procesā pieļautā apcietinājuma termiņa.

(2) Uzraugošais prokurors var atļaut izmeklēšanas iestādei pārsniegt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu, taču ne ilgāk kā par pusi no šā likuma 277.pantā noteiktā atlikušā apcietinājuma termiņa pirmstiesas procesā.

281.pants. Atkārtots ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu

Ja izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis apcietinājumu, procesa virzītājs var atkārtoti ierosināt šo jautājumu, ja:

1) personai celta un izsniegta jauna apsūdzība par smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) persona pārkāpusi piemērotā vai pagarinātā drošības līdzekļa noteikumus;

3) iegūti jauni pierādījumi par mēģinājumiem nelikumīgi ietekmēt liecinošo personu;

4) persona ir mēģinājusi slēpt vai iznīcināt noziedzīga nodarījuma pēdas;

5) izmeklēšanā iegūtie materiāli rada pamatotas aizdomas, ka persona izdarījusi citu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai grasās izvairīties no pirmstiesas izmeklēšanas vai tiesas.

 

 

543.

 

 

544.

 

545.

 

 

 

546.

 

 

 

547.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 281.panta 2.punktā vārdus “vai pagarinātā”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 281.panta 3.punktā vārdu “jauni”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 281.panta 4.punktu šādā redakcijā: “4) persona iznīcinājusi noziedzīgā  nodarījuma  pēdas “.

Juridiskā komisija

Izteikt 281.panta 4.punktu šādā redakcijā: “4) persona ir iznīcinājusi vai mēģinājusi iznīcināt noziedzīga nodarījuma pēdas;

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 281.panta 5.punktā pirms vārda “izmeklēšanā” ar vārdiem “iegūti pierādījumi, ka ... “(tālāk kā tekstā).

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 546.p.)

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

280.pants. Atkārtots ierosinājums par apcietinājuma piemērošanu

Ja izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis apcietinājumu, procesa virzītājs var atkārtoti ierosināt šo jautājumu, ja:

1) personai celta un izsniegta jauna apsūdzība par smagāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) persona pārkāpusi piemērotā drošības līdzekļa noteikumus;

3) iegūti pierādījumi par mēģinājumiem nelikumīgi ietekmēt liecinošo personu;

4) persona ir iznīcinājusi vai mēģinājusi iznīcināt noziedzīga nodarījuma pēdas;

5) izmeklēšanā iegūtie materiāli rada pamatotas aizdomas, ka persona izdarījusi citu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai grasās izvairīties no pirmstiesas izmeklēšanas vai tiesas.


 

282.pants. Kontrole pār apcietinājuma piemērošanu

(1) Piemērojot apcietinājumu vai pagarinot tā termiņu, izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai jānosaka tāds termiņš, kāds, ievērojot lietas faktiskos apstākļus, ir nepieciešams.

(2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis, aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai pieteikumu izvērtēt apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību. Pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 275.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Pieteikumu par apcietinājuma nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt bez tā izskatīšanas mutvārdu procesā, ja kopš pēdējās apcietinājuma pārbaudes ir pagājušas mazāk nekā četras nedēļas un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi, lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā.

(4) Ja divu mēnešu laikā pēc apcietinājuma piemērošanas apcietinātā persona, tās pārstāvis, aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības pārbaudi, tad apcietinājuma nepieciešamības pārbaudi veic izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.

(5) Šajā pantā paredzētos lēmumus var pārsūdzēt šā likuma 287. un 288.pantā noteiktajā kārtībā.

 

548.

 

 

 

 

 

 

 

 

549.

 

 

 

 

 

 

 

550.

 

 

 

 

551.

 

 

 

 

552.

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 282.panta pirmo daļu beigās ar teikumu šādā redakcijā: “Ja noteiktais termiņš nav bijis pietiekams, procesa virzītājs var ierosināt piemērot apcietinājumu arī turpmāk (pagarināt apcietinājuma termiņu), taču nepārsniedzot šā likuma 278.un 279.pantā noteiktos termiņus.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 282.panta otrajā un ceturtajā daļā vārdus “vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts”.

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 282.panta otrajā un ceturtajā daļā vārdus “juridisko palīdzību sniegušais advokāts” ar vārdiem “advokāts, kurš sniedz juridisko palīdzību”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 282.panta trešajā daļā pēc vārdiem “mutiskā procesā” ierakstīt  vārdus “pieņemot par to motivētu lēmumu”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 282.panta trešajā daļā vārdu “pārbaudes” ar vārdiem “piemērošanas nepieciešamības pārbaudes”.

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

281.pants. Kontrole pār apcietinājuma piemērošanu

(1) Piemērojot apcietinājumu vai pagarinot tā termiņu, izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai jānosaka tāds termiņš, kāds, ievērojot lietas faktiskos apstākļus, ir nepieciešams. Ja noteiktais termiņš nav bijis pietiekams, procesa virzītājs var ierosināt piemērot apcietinājumu arī turpmāk (pagarināt apcietinājuma termiņu), taču nepārsniedzot šā likuma 277. un 278.pantā noteiktos termiņus.

(2) Apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis jebkurā laikā var iesniegt izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu. Pieteikumu izskata un lēmumu pieņem šā likuma 274.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu var noraidīt bez tā izskatīšanas mutvārdu procesā, ja kopš pēdējās apcietinājuma piemērošanas nepieciešamības pārbaudes ir pagājušas mazāk nekā četras nedēļas un pieteikums nav pamatots ar ziņām par faktiem, kas izmeklēšanas tiesnesim vai tiesai nebija zināmi, lemjot par apcietinājuma piemērošanu vai iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā.

(4) Ja divu mēnešu laikā pēc apcietinājuma piemērošanas apcietinātā persona, tās pārstāvis vai aizstāvis nav iesniedzis pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu, tad šādu izvērtēšanu veic izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa.

(5) Šajā pantā paredzētos lēmumus var pārsūdzēt šā likuma 286.pantā noteiktajā kārtībā.

283.pants. Mājas arests

(1) Mājas arests ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas laikā, ko, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, piemēro gadījumā, kad pastāv pamats apcietinājuma piemērošanai, taču personu īpašu apstākļu dēļ nav vēlams vai nav iespējams ievietot apcietinājumā.

(2) Mājas arestā personu var turēt tās pastāvīgajā dzīvesvietā, ja tam piekrīt ar attiecīgo personu kopā dzīvojošās pilngadīgās personas.

(3) Mājas arestu piemēro, sūdzības par tā piemērošanu izskata un kontroli pār tā piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu.

(4) Mājas arestā turētajai personai var piemērot šā likuma 272.panta piektajā daļā paredzētos ierobežojumus.

(5) Ja nepieciešams, mājas arestā turēto personu var apsargāt, kontroli pār tai noteikto ierobežojumu ievērošanu uzdot policijai, kā arī pakļaut kontrolei ar šo personu kopā dzīvojošo personu korespondenci un sakaru līdzekļus.

(6) Mājas arestam piemērojamie apcietinājuma termiņi un tajā pavadītais laiks uzskatāms par apcietinājumā pavadīto laiku, skaitot piecas mājas aresta dienas par vienu apcietinājuma dienu.

(7) Beidzoties īpašajiem apstākļiem, kas liedz personu turēt apcietinājumā, procesa virzītājs var ierosināt mājas aresta aizstāšanu ar apcietinājumu.

 

553.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

554.

 

 

555.

 

 

556.

 

 

 

 

 

 

 

557.

 

 

 

 

558.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 283.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 “(1) Mājas arests ir personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja pastāv pamats apcietinājuma piemērošanai, taču personu īpašu apstākļu dēļ nav vēlams vai nav iespējams turēt apcietinājumā.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Aizstāt 283.panta ceturtajā daļā vārdu “piektajā” ar vārdu “ceturtajā”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 283.panta ceturtajā daļā vārdu “piektajā” ar vārdu “otrajā”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 283.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Mājas arestam piemērojamie apcietinājuma termiņi un tajā pavadītais laiks uzskatāms par apcietinājumā pavadīto laiku, skaitot divas mājas aresta dienas par vienu apcietinājuma dienu”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 283.panta sestajā daļā vārdus “piecas mājas aresta dienas” ar vārdiem “vienu mājas aresta dienu”

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 283.panta septīto daļu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk.557.p.)

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

282.pants. Mājas arests

(1) Mājas arests ir personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja pastāv pamats apcietinājuma piemērošanai, taču personu īpašu apstākļu dēļ nav vēlams vai nav iespējams turēt apcietinājumā.

(2) Mājas arestā personu var turēt tās pastāvīgajā dzīvesvietā, ja tam piekrīt ar attiecīgo personu kopā dzīvojošās pilngadīgās personas.

(3) Mājas arestu piemēro, sūdzības par tā piemērošanu izskata un kontroli pār tā piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu.

(4) Mājas arestā turētajai personai var piemērot šā likuma 271.panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus.

(5) Ja nepieciešams, mājas arestā turēto personu var apsargāt, kontroli pār tai noteikto ierobežojumu ievērošanu uzdot policijai, kā arī pakļaut kontrolei ar šo personu kopā dzīvojošo personu korespondenci un sakaru līdzekļus.

(6) Mājas arestam piemērojami apcietinājuma termiņi un tajā pavadītais laiks uzskatāms par apcietinājumā pavadīto laiku, skaitot vienu mājas aresta dienu par vienu apcietinājuma dienu.

 

284.pants. Ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai

(1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto, kā arī personu, attiecībā uz kuru uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, var piespiedu kārtā ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, ja lietai nozīmīgu jautājumu atrisināšanai tiesmedicīniskajā vai tiesu psihiatriskā ekspertīzē nepieciešamie pētījumi izdarāmi tikai ārstnieciskā stacionāra apstākļos.

(2) Personu var ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu tikai tad, ja ir pieņemts arī lēmums par attiecīgās ekspertīzes noteikšanu.

(3) Lēmumā jānorāda ārstniecības iestādē ievietojamās personas procesuālais statuss, ārstniecības iestāde, kurā tā ievietojama, kā arī piemērotais drošības līdzeklis.

(4) Ievietošana ārstniecības iestādē notiek, sūdzības par to izskata un kontroli pār tās piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā apcietinājuma gadījumā.

(5) Ārstniecības iestādē ievietotajai personai var piemērot šā likuma 272.panta piektajā daļā paredzētos ierobežojumus.

 

 

 

 

 

 

559.

 

560.

 

 

 

 

 

 

 

561.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

562.

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 284.panta trešo daļu.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt 284.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai piemēro, sūdzības par to izskata un kontroli pār tās piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu.”

Juridiskā komisija

Izteikt 284.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai piemēro, sūdzības par to izskata un kontroli pār tās piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu. Personas piedalīšanās ar procesuālo piespiedu līdzekli saistīto jautājumu izlemšanā nav obligāta, ja saskaņā ar ārsta (eksperta) atzinumu tas nebūtu pieļaujams vai ieteicams personas veselības stāvokļa dēļ un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 284.panta piektajā daļā vārdus “piektajā daļā” ar vārdiem “otrajā daļā”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 561.p.)

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

283.pants. Ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai

(1) Aizdomās turēto vai apsūdzēto, kā arī personu, attiecībā uz kuru uzsākts process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, var piespiedu kārtā ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, ja lietai nozīmīgu jautājumu atrisināšanai tiesmedicīniskajā vai tiesu psihiatriskajā ekspertīzē nepieciešamie pētījumi izdarāmi tikai ārstnieciskā stacionāra apstākļos.

(2) Personu var ievietot ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu tikai tad, ja ir pieņemts arī lēmums par attiecīgās ekspertīzes noteikšanu.

(3) Ievietošanu ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai piemēro, sūdzības par to izskata un kontroli pār tās piemērošanu veic tādā pašā kārtībā kā par apcietinājumu. Personas piedalīšanās ar procesuālo piespiedu līdzekli saistīto jautājumu izlemšanā nav obligāta, ja saskaņā ar ārsta (eksperta) atzinumu tas nebūtu pieļaujams vai ieteicams personas veselības stāvokļa dēļ un ja attiecīgajā procesuālajā darbībā piedalās personas aizstāvis.

(4) Ārstniecības iestādē ievietotajai personai var piemērot šā likuma 271.panta otrajā daļā paredzētos ierobežojumus.

285.pants. Atrašanās laiks ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai

(1) Piespiedu kārtā ievietotā persona var atrasties ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai nepieciešamo laiku, taču ne ilgāk par attiecīgajai noziedzīgu nodarījumu kategorijai noteikto maksimālo apcietinājuma termiņu.

(2) Atrašanās laiks ārstniecības iestādē piespiedu ekspertīzes izdarīšanai ieskaitāms apcietinājuma laikā arī tad, ja personai kā drošības līdzeklis nav bijis izraudzīts apcietinājums.

 

 

 

 

 

563.

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 285.panta pirmo daļu beigās pēc vārda “termiņu” ar vārdiem “pirmstiesas procesā”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

284.pants. Atrašanās laiks ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai

(1) Piespiedu kārtā ievietotā persona var atrasties ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai nepieciešamo laiku, taču ne ilgāk par attiecīgajai noziedzīgu nodarījumu kategorijai noteikto maksimālo apcietinājuma termiņu pirmstiesas procesā.

(2) Atrašanās laiks ārstniecības iestādē piespiedu ekspertīzes izdarīšanai ieskaitāms apcietinājuma laikā arī tad, ja personai kā drošības līdzeklis nav bijis izraudzīts apcietinājums.

286.pants. Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē

(1) Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē ir personas brīvības atņemšana pirmstiesas procesa un iztiesāšanas laikā, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, ko piemēro gadījumā, kad aizdomās turēto vai apsūdzēto nepilngadīgo nav nepieciešams turēt apcietinājumā, tomēr nav pietiekamas pārliecības, ka, atrodoties brīvībā, nepilngadīgais izpildīs savus procesuālos pienākumus un neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus.

(2) Ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek tādā pašā kārtībā, ar tiem pašiem nosacījumiem, uz tiem pašiem termiņiem, ar tādu pašu pārsūdzēšanas un kontroles kārtību kā apcietinājuma gadījumā.

 

564.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

565.

 

 

 

 

 

 

566.

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 286.panta pirmajā daļā vārdus “pirmstiesas procesa un iztiesāšanās laikā, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu, ko piemēro, kad” ar vārdiem “ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu var piemērot pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 286.panta otro daļu beigās ar teikumu “Sociālās korekcijas izglītības iestādē pavadīto laiku ieskaita kā apcietinājumā pavadīto laiku, rēķinot trīs iestādē pavadītās dienas kā vienu apcietinājuma dienu”.

Juridiskā komisija

Papildināt 286.panta otro daļu beigās ar teikumu “Sociālās korekcijas izglītības iestādē pavadīto laiku ieskaita kā apcietinājumā pavadīto laiku, rēķinot vienu iestādē pavadīto dienu kā vienu apcietinājuma dienu”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 566.p.)

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

285.pants. Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē

(1) Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē ir personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu vai tiesas nolēmumu var piemērot pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajā kriminālprocesā, ja aizdomās turēto vai apsūdzēto nepilngadīgo nav nepieciešams turēt apcietinājumā, tomēr nav pietiekamas pārliecības, ka, atrodoties brīvībā, nepilngadīgais izpildīs savus procesuālos pienākumus un neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus.

(2) Ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek tādā pašā kārtībā, ar tiem pašiem nosacījumiem, uz tiem pašiem termiņiem, ar tādu pašu pārsūdzēšanas un kontroles kārtību kā apcietinājuma gadījumā. Sociālās korekcijas izglītības iestādē pavadīto laiku ieskaita kā apcietinājumā pavadīto laiku, skaitot vienu iestādē pavadīto dienu par vienu apcietinājuma dienu.

287.pants.Ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa piemērošanas pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis, tās pārstāvis, aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts, kā arī prokurors septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta par šā piespiedu līdzekļa piemērošanu vai atteikšanos to piemērot pieņemtā lēmuma kopija, var iesniegt sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tiesnesis savu lēmumu kopā ar iesniegto sūdzību 24 stundu laikā nosūta apgabaltiesai.

(2) Ja ierosinājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu iesniedzis izmeklētājs, bet izmeklēšanas tiesnesis atteicis ierosinātā piespiedu līdzekļa piemērošanu, sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu izmeklētājs var iesniegt tikai ar uzraugošā prokurora piekrišanu.

(3) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis personai piemērots pēc tās nodošanas iztiesāšanai, šī persona, tās pārstāvis, aizstāvis vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts septiņu dienu laikā var iesniegt sūdzību vienu līmeni augstākai tiesai. Sūdzības iesniegšana neaptur lietas izskatīšanu, izņemot laiku, kas nepieciešams lietas materiālu izvērtēšanai augstāka līmeņa tiesā.

(4) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis piemērots personai tās prombūtnē, šai personai ir tiesības pārsūdzēt attiecīgo lēmumu septiņu dienu laikā no brīža, kad tai kļuva zināms par piespiedu līdzekļa piemērošanu.

 

 

567.

 

 

 

 

568.

 

 

569.

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 287.panta pirmajā un trešajā daļā vārdus “juridisko palīdzību sniegušais advokāts” ar vārdiem “advokāts, kurš sniedz juridisko palīdzību”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 287.panta trešajā daļā vārdus “vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts”.

Juridiskā komisija

Izteikt 287.panta tekstu šādā redakcijā (precizēta pirmā un trešā daļa):

“(1) Pirmstiesas procesā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis, izņemot aizturēšanu, tās pārstāvis vai aizstāvis, kā arī prokurors septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta par šā piespiedu līdzekļa piemērošanu vai atteikšanos to piemērot pieņemtā lēmuma kopija, var iesniegt sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tiesnesis savu lēmumu kopā ar iesniegto sūdzību ne vēlāk kā nākamajā darba dienā nosūta apgabaltiesai.

(2) Ja ierosinājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu iesniedzis izmeklētājs, bet izmeklēšanas tiesnesis atteicis ierosinātā piespiedu līdzekļa piemērošanu, sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu izmeklētājs var iesniegt tikai ar uzraugošā prokurora piekrišanu.

(3) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis personai piemērots pēc krimināllietas nodošanas tiesai un nākamā tiesas sēde nav paredzēta tuvāko 14 dienu laikā, šī persona, tās pārstāvis vai aizstāvis triju darba dienu laikā var iesniegt sūdzību vienu līmeni augstākai tiesai.

(4) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis piemērots personai tās prombūtnē, šai personai ir tiesības pārsūdzēt attiecīgo lēmumu septiņu dienu laikā no brīža, kad tai kļuva zināms par piespiedu līdzekļa piemērošanu.”

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

286.pants. Ar brīvības atņemšanu saistīta piespiedu līdzekļa piemērošanas pārsūdzēšana

(1) Pirmstiesas procesā persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis, izņemot aizturēšanu, tās pārstāvis vai aizstāvis, kā arī prokurors septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemta par šā piespiedu līdzekļa piemērošanu vai atteikšanos to piemērot pieņemtā lēmuma kopija, var iesniegt sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Tiesnesis savu lēmumu kopā ar iesniegto sūdzību ne vēlāk kā nākamajā darba dienā nosūta apgabaltiesai.

(2) Ja ierosinājumu par piespiedu līdzekļa piemērošanu iesniedzis izmeklētājs, bet izmeklēšanas tiesnesis atteicis tā piemērošanu, sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu izmeklētājs var iesniegt tikai ar uzraugošā prokurora piekrišanu.

(3) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis personai piemērots pēc krimināllietas nodošanas tiesai un nākamā tiesas sēde nav paredzēta tuvāko 14 dienu laikā, šī persona, tās pārstāvis vai aizstāvis triju darba dienu laikā var iesniegt sūdzību vienu līmeni augstākai tiesai.

(4) Ja ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis piemērots personai tās prombūtnē, šai personai ir tiesības pārsūdzēt attiecīgo lēmumu septiņu dienu laikā no brīža, kad tai kļuva zināms par piespiedu līdzekļa piemērošanu.

288.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Sūdzību par tāda piespiedu līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai par atteikšanos to piemērot, tiesa, kurai šī sūdzība piekritīga, izskata triju tiesnešu sastāvā slēgtā tiesas sēdē septiņu dienu laikā no tiesneša lēmuma un sūdzības saņemšanas dienas.

(2) Tiesa sūdzību izskata, uzklausot procesa virzītāju, personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, tās pārstāvi, aizstāvi vai juridisko palīdzību sniegušo advokātu, ja nepieciešams, pieprasa arī lietas materiālus.

(3) Tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) sūdzību noraidīt un atstāt spēkā pārsūdzēto lēmumu;

2) sūdzību apmierināt, atcelt pārsūdzēto lēmumu un attiecīgi piemērot nepieciešamo piespiedu līdzekli vai atteikt tā piemērošanu.

(4) Tiesa savā lēmumā motivē tā pieņemšanu, norādot šajā likumā noteiktos iemeslus un pamatu vai to trūkumu. Lēmuma kopiju 24 stundu laikā nosūta izmeklēšanas tiesnesim, procesa virzītājam, personai, par kurai piemēroto piespiedu līdzekli lemts, un personai, kura bija iesniegusi sūdzību. 

(5) Lēmums nav pārsūdzams.

 

570.

 

 

 

571.

 

 

 

 

572.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

573.

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 288.panta otrajā daļā vārdus “vai juridisko palīdzību sniegušais advokāts”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 288.panta otrajā daļā vārdus “juridisko palīdzību sniegušais advokāts” ar vārdiem “advokāts, kurš sniedz juridisko palīdzību”.

Juridiskā komisija

Izteikt 288.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Sūdzību par tāda piespiedu līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai par atteikšanos to piemērot izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē septiņu dienu laikā no attiecīgā lēmuma un sūdzības saņemšanas dienas.

(2) Sūdzību izskatot, uzklausa personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, tās pārstāvi vai aizstāvi, un, ja nepieciešams, pieprasa arī lietas materiālus. Ja par piespiedu līdzekli nav lēmusi tiesa, tiek uzklausīts arī procesa virzītājs.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 288.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdu “Tiesa” ar vārdu “Tiesnesis”.

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

287.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība

(1) Sūdzību par tāda piespiedu līdzekļa piemērošanu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, vai par atteikšanos to piemērot izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis slēgtā tiesas sēdē septiņu dienu laikā no attiecīgā lēmuma un sūdzības saņemšanas dienas.

(2) Sūdzību izskatot, uzklausa personu, kurai piemērots piespiedu līdzeklis, tās pārstāvi vai aizstāvi un, ja nepieciešams, pieprasa arī lietas materiālus. Ja par piespiedu līdzekli nav lēmusi tiesa, tiek uzklausīts arī procesa virzītājs.

(3) Tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) sūdzību noraidīt un atstāt spēkā pārsūdzēto lēmumu;

2) sūdzību apmierināt, atcelt pārsūdzēto lēmumu un attiecīgi piemērot nepieciešamo piespiedu līdzekli vai atteikt tā piemērošanu.

(4) Tiesnesis savā lēmumā motivē tā pieņemšanu, norādot šajā likumā noteiktos iemeslus un pamatu vai to neesamību. Lēmuma kopiju 24 stundu laikā nosūta izmeklēšanas tiesnesim, procesa virzītājam, personai, par kurai piemēroto piespiedu līdzekli lemts, un personai, kura bija iesniegusi sūdzību. 

(5) Lēmums nav pārsūdzams.

17.nodaļa. Procesuālās sankcijas

 

 

 

16.nodaļa. Procesuālās sankcijas

289.pants. Procesuālās sankcijas jēdziens

Procesuālās sankcijas ir piespiedu līdzekļi, kurus procesa virzītājs, izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var piemērot personai, kura nepilda likumā paredzētos procesuālos pienākumus, traucē procesuālās darbības veikšanu vai izrāda necieņu tiesai.

 

574.

Juridiskā komisija

Aizstāt 289.pantā vārdus “izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa” ar vārdiem “vai izmeklēšanas tiesnesis”.

 

Atbalstīt

288.pants. Procesuālās sankcijas jēdziens

Procesuālās sankcijas ir piespiedu līdzekļi, kurus procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis var piemērot personai, kura nepilda likumā paredzētos procesuālos pienākumus, traucē procesuālās darbības veikšanu vai izrāda necieņu tiesai.

290.pants. Procesuālās sankcijas piemērošanas pamats

(1) Kriminālprocesā iesaistītajai vai citai personai var piemērot procesuālo sankciju par:

1) likumā paredzēto un procesa virzītāja noteikto procesuālo pienākumu nepildīšanu;

2) procesuālās darbības norises traucēšanu;

3) atkārtotu neierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma bez attaisnojošiem iemesliem;

4) nepaziņošanu par nespēju ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, ja tāda iespēja bija;

5) par kavēšanu kriminālprocesā iesaistītajai personai izpildīt savu procesuālo pienākumu.

(2) Procesuālās sankcijas piemērošana neatbrīvo personu no procesuālā pienākuma izpildīšanas, kā arī neizslēdz iespēju piemērot likumā paredzētos procesuālos piespiedu līdzekļus.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas rīcībā ir administratīvā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma sastāvs, šo personu var saukt pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

 

 

 

 

575.

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 290.panta pirmās daļas 1.punktu ar vārdiem “izņemot šajā  likumā paredzēto procesa dalībnieku tiesības izvēlēties piedalīties vai nē procesuālajā darbībā “.

 

 

 

 

Neatbalstīt

289.pants. Procesuālās sankcijas piemērošanas pamats

(1) Kriminālprocesā iesaistītajai vai citai personai var piemērot procesuālo sankciju par:

1) likumā paredzēto un procesa virzītāja noteikto procesuālo pienākumu nepildīšanu;

2) procesuālās darbības norises traucēšanu;

3) atkārtotu neierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma bez attaisnojoša iemesla;

4) nepaziņošanu par nespēju ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, ja tāda iespēja bija;

5) kavēšanu kriminālprocesā iesaistītajai personai izpildīt savu procesuālo pienākumu.

(2) Procesuālās sankcijas piemērošana neatbrīvo personu no procesuālā pienākuma izpildīšanas, kā arī neizslēdz iespēju piemērot likumā paredzētos procesuālos piespiedu līdzekļus.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas rīcībā ir administratīvā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma sastāvs, šo personu var saukt pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

291.pants. Procesuālo sankciju veidi

(1) Personai, kura pārkāpusi likumā noteikto kārtību, var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) piespiedu naudu;

3) izraidīšanu no tiesas sēžu zāles.

(2) Advokātam un prokuroram var piemērot tikai brīdinājumu, bet pārējos gadījumos par viņu pārkāpumu informē attiecīgi Zvērinātu advokātu padomi vai Ģenerālprokuratūru.

 

 

 

290.pants. Procesuālo sankciju veidi

(1) Personai, kura pārkāpusi likumā noteikto kārtību, var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) piespiedu naudu;

3) izraidīšanu no tiesas sēžu zāles.

(2) Advokātam un prokuroram var piemērot tikai brīdinājumu, bet pārējos gadījumos par viņu pārkāpumu informē attiecīgi Zvērinātu advokātu padomi vai Ģenerālprokuratūru.


 

292.pants. Brīdinājums

(1) Personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai pavirši izturas pret savu procesuālo pienākumu izpildi, procesa virzītājs izsaka brīdinājumu.

(2) Brīdinājumu var izteikt mutvārdos vai rakstveidā.

 

 

 

576.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 292.panta pirmajā daļā vārdu “izsaka” ar vārdiem “var izteikt”.

 

 

 

Atbalstīt

291.pants. Brīdinājums

(1) Personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai pavirši izturas pret savu procesuālo pienākumu izpildi, procesa virzītājs var izteikt brīdinājumu.

(2) Brīdinājumu var izteikt mutvārdos vai rakstveidā.

293.pants. Piespiedu nauda

Personai, kura atkārtoti traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasības, var uzlikt piespiedu naudu līdz vienas Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmēram.

 

577.

Juridiskā komisija

Izslēgt 293.pantā vārdu “atkārtoti” un papildināt ar vārdiem “ja šajā likumā nav noteikts citādi”.

 

Atbalstīt

292.pants. Piespiedu nauda

Personai, kura traucē kriminālprocesā noteikto kārtību vai ignorē procesa virzītāja prasības, var uzlikt piespiedu naudu līdz vienas Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmēram, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

294.pants. Piespiedu naudas piemērošana

(1) Izmeklētājs vai prokurors, kas konstatējis procesuālās kārtības traucēšanu vai procesuālā pienākuma pārkāpumu, sastāda par to protokolu un kopā ar dokumentiem, kas apstiprina šo pārkāpumu, nekavējoties nosūta to izmeklēšanas tiesnesim lēmuma pieņemšanai par piespiedu naudas piemērošanu.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis pēc protokola saņemšanas tajā pašā dienā pieņem lēmumu un tā kopiju nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda piemērota, kā arī procesa virzītājam, ja piespiedu nauda netiek piemērota.

(3) Ja pārkāpumu konstatē tiesas sēdes laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs formulē pārkāpuma būtību, un tas tiek ierakstīts tiesas sēdes protokolā, paziņo lēmuma par procesuālās sankcijas piemērošanu rezolutīvo daļu un izskaidro sodītajai personai tās tiesības tajā pašā dienā tiesā saņemt visa lēmuma kopiju, kā arī tiesības 10 dienu laikā to pārsūdzēt.

(4) Ja piespiedu nauda piemērota prokuroram vai advokātam, lēmuma kopiju nosūta arī Ģenerālprokuratūrai vai Zvērinātu advokātu padomei.

 

 

 

 

578.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

579.

 

 

580.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Svītrot 294.panta pirmajā daļā vārdu “šo” un aiz vārda “pārkāpumu” ierakstīt vārdu “faktu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 294.panta ceturto daļu.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 294.panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

293.pants. Piespiedu naudas piemērošana

(1) Izmeklētājs vai prokurors, kas konstatējis procesuālās kārtības traucēšanu vai procesuālā pienākuma pārkāpumu, raksta par to protokolu un kopā ar dokumentiem, kas apstiprina pārkāpumu faktu, nekavējoties nosūta to izmeklēšanas tiesnesim lēmuma pieņemšanai par piespiedu naudas piemērošanu.

(2) Izmeklēšanas tiesnesis pēc protokola saņemšanas tajā pašā dienā pieņem lēmumu un tā kopiju nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda piemērota, kā arī procesa virzītājam, ja piespiedu nauda netiek piemērota.

(3) Ja pārkāpumu konstatē tiesas sēdes laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs formulē pārkāpuma būtību, un tas tiek ierakstīts tiesas sēdes protokolā, paziņo lēmuma par procesuālās sankcijas piemērošanu rezolutīvo daļu un izskaidro sodītajai personai tās tiesības tajā pašā dienā tiesā saņemt visa lēmuma kopiju, kā arī tiesības 10 dienu laikā šo lēmumu pārsūdzēt.

 

295.pants. Lēmuma par piespiedu naudu pārsūdzēšana

(1) Izmeklēšanas tiesneša lēmumu par piespiedu naudas piemērošanu persona 10 dienu laikā pēc lēmuma kopijas saņemšanas var pārsūdzēt apgabaltiesas priekšsēdētājam, bet tiesas lēmumu — tai pašai tiesai, kas uzlikusi piespiedu naudu. Sūdzībā var prasīt atcelt lēmumu vispār, atbrīvot personu no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru.

(2) Sūdzību izskata 10 dienu laikā, par izskatīšanu iepriekš paziņojot personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(3) Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

 

 

 

 

581.

 

 

 

 

 

 

582.

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 295.panta pirmajā daļā vārdu “apgabaltiesa” ar vārdiem “rajona (pilsētas) tiesa”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 295.panta otrajā daļā vārdu “izskatīšanu” ar vārdiem “izskatīšanas laiku”.

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

294.pants. Lēmuma par piespiedu naudu pārsūdzēšana

(1) Izmeklēšanas tiesneša lēmumu par piespiedu naudas piemērošanu persona 10 dienu laikā pēc lēmuma kopijas saņemšanas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam, bet tiesas lēmumu — tai pašai tiesai, kas uzlikusi piespiedu naudu. Sūdzībā var prasīt atcelt lēmumu vispār, atbrīvot personu no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru.

(2) Sūdzību izskata 10 dienu laikā, par izskatīšanas laiku iepriekš paziņojot personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Šīs personas neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(3) Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

296.pants. Piespiedu naudas sankcijas izpilde

(1) Ja persona piespiedu naudas piemērošanu nav pārsūdzējusi vai iesniegtā sūdzība  noraidīta, tās pienākums ir 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai sūdzības noraidīšanas labprātīgi šo naudu samaksāt.

(2) Labprātīgas lēmuma neizpildīšanas gadījumā to nosūta piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

(3) Amatpersonai uzliktā piespiedu nauda jāsamaksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

 

 

 

295.pants. Piespiedu naudas sankcijas izpilde

(1) Ja persona piespiedu naudas piemērošanu nav pārsūdzējusi vai iesniegtā sūdzība  noraidīta, tās pienākums ir 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas vai sūdzības noraidīšanas labprātīgi šo naudu samaksāt.

(2) Labprātīgas lēmuma neizpildīšanas gadījumā to nosūta piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

(3) Amatpersonai uzliktā piespiedu nauda jāsamaksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

297.pants. Izraidīšana no tiesas sēžu zāles

(1) Personu, kura traucē kārtību tiesas sēdes laikā un neizpilda tiesneša rīkojumu, tiesas sēdes priekšsēdētājs var izraidīt no tiesas sēžu zāles. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Apsūdzēto un cietušo var izraidīt no tiesas sēžu zāles ar tiesas lēmumu, ja viņš atkārtoti būtiski traucē kārtību. Apsūdzētā izraidīšanas gadījumā tiesas sēdi var turpināt, ja tiesa nolemj, ka apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav obligāti nepieciešama, turklāt tikai tik ilgi, kamēr ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais varētu turpināt traucēt kārtību tiesas sēdē.

(3) Jebkurai personai, izņemot apsūdzēto, vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var piemērot piespiedu naudu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

583.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Agešins

Izteikt 297.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Jebkurai personai, izņemot apsūdzēto, advokātu un prokuroru, vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var piemērot piespiedu naudu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

296.pants. Izraidīšana no tiesas sēžu zāles

(1) Personu, kura traucē kārtību tiesas sēdes laikā un neizpilda tiesneša rīkojumu, tiesas sēdes priekšsēdētājs var izraidīt no tiesas sēžu zāles. Par to izdara atzīmi tiesas sēdes protokolā.

(2) Apsūdzēto un cietušo var izraidīt no tiesas sēžu zāles ar tiesas lēmumu, ja viņš atkārtoti būtiski traucē kārtību. Apsūdzētā izraidīšanas gadījumā tiesas sēdi var turpināt, ja tiesa nolemj, ka apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav obligāti nepieciešama, turklāt tikai tik ilgi, kamēr ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais varētu turpināt traucēt kārtību tiesas sēdē.

(3) Jebkurai personai, izņemot apsūdzēto, advokātu un prokuroru, vienlaikus ar izraidīšanu no tiesas sēžu zāles var piemērot piespiedu naudu.

298.pants. Izraidīšanas no tiesas sēžu zāles sekas

(1) Ja no tiesas sēžu zāles izraidītajam apsūdzētajam vai cietušajam atļauj turpināt piedalīties tiesas sēdē, tiesas sēdes priekšsēdētājs iepazīstina šo personu ar procesuālajām darbībām, kas izpildītas tās izraidījuma laikā.

(2) Ja no tiesas sēžu zāles izraidīts apsūdzētais, kuram nav aizstāvja, viņam jānodrošina iespēja piedalīties pušu debatēs. Visos gadījumos viņam jādod iespēja teikt pēdējo vārdu.

 

 

 

297.pants. Izraidīšanas no tiesas sēžu zāles sekas

(1) Ja no tiesas sēžu zāles izraidītajam apsūdzētajam vai cietušajam atļauj turpināt piedalīties tiesas sēdē, tiesas sēdes priekšsēdētājs iepazīstina šo personu ar procesuālajām darbībām, kas izpildītas tās izraidījuma laikā.

(2) Ja no tiesas sēžu zāles izraidīts apsūdzētais, kuram nav aizstāvja, viņam jānodrošina iespēja piedalīties pušu debatēs. Visos gadījumos viņam jādod iespēja teikt pēdējo vārdu.

299.pants. Izraidīšanas no tiesas sēžu zāles pārsūdzēšana

(1) Apsūdzētais, viņa aizstāvis un pārstāvis, cietušais un viņa pārstāvis triju darba dienu laikā var pārsūdzēt tiesas lēmumu par izraidīšanu no tiesas sēžu zāles.

(2) Saņemto sūdzību tiesa kopā ar izrakstu no tiesas sēdes protokola nekavējoties nosūta augstāka līmeņa tiesai, kura to izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) Sūdzību izskata triju darba dienu laikā, par izskatīšanu iepriekš paziņojot personai, kura bija izraidīta no tiesas sēžu zāles. Šīs personas neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(4) Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

 

584.

 

 

 

 

 

 

 

585.

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 299.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja augstāka līmeņa tiesai atzīst sūdzību par pamatotu, tiesas  izmeklēšana jāatjauno, dodot iespēju apsūdzētajam vai cietušajam realizēt savas procesuālās tiesības.”

Juridiskā komisija

Izteikt 299.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tiesas lēmumu par izraidīšanu no tiesas sēžu zāles apsūdzētais, viņa aizstāvis un pārstāvis, cietušais un viņa pārstāvis vienas darba dienu laikā var pārsūdzēt, ja izraidīšana notikusi pirms tiesa ir aizgājusi pieņemt galīgo nolēmumu.

(2) Saņemto sūdzību tiesa kopā ar izrakstu no tiesas sēdes protokola nekavējoties nosūta augstāka līmeņa tiesai. Kamēr sūdzība nav izlemta, tiesa nevar pasludināt galīgo nolēmumu krimināllietā.

(3) Sūdzību izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis triju darba dienu laikā, par izskatīšanas laiku iepriekš paziņojot personai, kura bija izraidīta no tiesas sēžu zāles. Šai personai ir tiesības piedalīties sūdzības izskatīšanā, bet tās neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(4) Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(5) Ja augstāka līmeņa tiesa atzīst sūdzību par pamatotu, tiesas izmeklēšana jāatjauno, dodot iespēju apsūdzētajam vai cietušajam īstenot savas procesuālās tiesības.”

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 585.p.)

 

 

 

 

 

Atbalstīt

298.pants. Izraidīšanas no tiesas sēžu zāles pārsūdzēšana

(1) Tiesas lēmumu par izraidīšanu no tiesas sēžu zāles apsūdzētais, viņa aizstāvis un pārstāvis, cietušais un viņa pārstāvis vienas darba dienu laikā var pārsūdzēt, ja izraidīšana notikusi, pirms tiesa ir aizgājusi pieņemt galīgo nolēmumu.

(2) Saņemto sūdzību tiesa kopā ar izrakstu no tiesas sēdes protokola nekavējoties nosūta augstāka līmeņa tiesai. Kamēr sūdzība nav izlemta, tiesa nevar pasludināt galīgo nolēmumu krimināllietā.

(3) Sūdzību izskata augstāka līmeņa tiesas tiesnesis triju darba dienu laikā, par izskatīšanas laiku iepriekš paziņojot personai, kura bija izraidīta no tiesas sēžu zāles. Šai personai ir tiesības piedalīties sūdzības izskatīšanā, bet tās neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(4) Pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(5) Ja augstāka līmeņa tiesa  atzīst sūdzību par pamatotu, tiesas izmeklēšana jāatjauno, dodot iespēju apsūdzētajam vai cietušajam īstenot savas procesuālās tiesības.

Ceturtā sadaļa

Speciālā procesuālā aizsardzība

 

 

 

Ceturtā sadaļa

Speciālā procesuālā aizsardzība

18.nodaļa. Speciālā procesuālā aizsardzība

 

 

 

17.nodaļa. Speciālā procesuālā aizsardzība

300.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības saturs

Speciālā procesuālā aizsardzība ir cietušo, liecinieku un citu personu, kuras liecina vai liecinājušas krimināllietā par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, kā arī nepilngadīgo, kas liecina par Krimināllikuma 161., 162.pantā, 166.panta trešajā daļā un 174.pantā paredzētajiem noziegumiem, un personu, kuru apdraudējums var ietekmēt minētās personas (turpmāk šajā nodaļā — apdraudētā persona), dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzība, ko organizē procesa virzītājs, izdarot šajā likumā vai īpašā likumā noteiktās darbības, lai novērstu apdraudējumu un sasniegtu kriminālprocesa mērķi.

 

 

 

 

 

 

 

586.

 

 

 

587.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 300.pantā vārdus “pantā, 166.panta trešajā daļā”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 300.pantā vārdus “ko organizē procesa virzītājs, izdarot šajā likumā vai īpašā likumā noteiktās darbības, lai novērstu apdraudējumu un sasniegtu kriminālprocesa mērķi.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

299.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības saturs

Speciālā procesuālā aizsardzība ir cietušo, liecinieku un citu personu, kuras liecina vai liecinājušas krimināllietā par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, kā arī nepilngadīgo, kas liecina par Krimināllikuma 161., 162. un 174.pantā paredzētajiem noziegumiem, un personu, kuru apdraudējums var ietekmēt minētās personas (turpmāk šajā nodaļā — apdraudētā persona), dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzība.

301.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības iemesls un pamats

(1) Personas dzīvības, veselības un mantas reāls apdraudējums, izteikti reāli draudi vai arī ziņas, kas procesa virzītājam dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka apdraudējums var būt reāls sakarā ar šīs personas sniegto liecību, ir speciālās procesuālās aizsardzības iemesls.

(2) Apdraudētās personas, tās likumiskā pārstāvja, pārstāvja vai aizstāvja rakstveida iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums ir pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai.

 

 

 

300.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības iemesls un pamats

(1) Personas dzīvības, veselības un mantas reāls apdraudējums, izteikti reāli draudi vai arī ziņas, kas procesa virzītājam dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka apdraudējums var būt reāls sakarā ar šīs personas sniegto liecību, ir speciālās procesuālās aizsardzības iemesls.

(2) Apdraudētās personas, tās likumiskā pārstāvja, pārstāvja vai aizstāvja rakstveida iesniegums un procesa virzītāja ierosinājums ir pamats speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanai.

302.pants. Kārtība, kādā tiek izskatīts iesniegums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu

(1) Rakstveida iesniegumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību apdraudētā persona iesniedz procesa virzītājam.

(2) Procesa virzītājs:

1) noskaidro, vai pastāv personas speciālās procesuālās aizsardzības iemesls;

2) pārbauda iesniedzēja personas identitāti un citus apstākļus;

3) lemj par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanas nepieciešamību vai saņemtā iesnieguma noraidīšanu.

(3) Ja procesa virzītājs atzīst par nepieciešamu noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, viņš savu ierosinājumu iesniedz ģenerālprokuroram lēmuma pieņemšanai par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(4) Lietas iztiesāšanas laikā apdraudētā persona iesniegumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu iesniedz tiesai, kas šo iesniegumu pārbauda pati vai uzdod to izdarīt prokuroram.

 

 

 

 

588.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 302.panta pirmajā daļā vārdus “apdraudētā persona”.

 

 

 

 

Atbalstīt

301.pants. Kārtība, kādā tiek izskatīts iesniegums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu

(1) Rakstveida iesniegumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību iesniedz procesa virzītājam.

(2) Procesa virzītājs:

1) noskaidro, vai pastāv personas speciālās procesuālās aizsardzības iemesls;

2) pārbauda iesniedzēja personas identitāti un citus apstākļus;

3) lemj par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanas nepieciešamību vai saņemtā iesnieguma noraidīšanu.

(3) Ja procesa virzītājs atzīst par nepieciešamu noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, viņš savu ierosinājumu iesniedz ģenerālprokuroram lēmuma pieņemšanai par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(4) Lietas iztiesāšanas laikā apdraudētā persona iesniegumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu iesniedz tiesai, kas šo iesniegumu pārbauda pati vai uzdod to izdarīt prokuroram.


 

303.pants.Procesa virzītāja ierosinājums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu

Procesa virzītājs ierosinājumā par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu norāda:

1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas gadu un datumu), pilsonību, dzīvesvietu un darbavietu, izglītību, ģimenes stāvokli, apgādājamos, ziņas par sodāmību;

2) iesnieguma saturu un saņemšanas datumu;

3) iesnieguma pārbaudes rezultātus un materiālus, kuri apstiprina nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību;

4) secinājumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, minot priekšlikumu par konkrētiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem.

 

 

 

 

 

589.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 303.panta 1.punktā vārdu “iesniedzēja” ar vārdiem “apdraudētās personas”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

302.pants. Procesa virzītāja ierosinājums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu

Procesa virzītājs ierosinājumā par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu norāda:

1) apdraudētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas gadu un datumu), pilsonību, dzīvesvietu un darbavietu, izglītību, ģimenes stāvokli, apgādājamos, ziņas par sodāmību;

2) iesnieguma saturu un saņemšanas datumu;

3) iesnieguma pārbaudes rezultātus un materiālus, kuri apstiprina nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību;

4) secinājumu par nepieciešamību noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, minot priekšlikumu par konkrētiem nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem.

304.pants. Personas atzīšana par speciāli procesuāli aizsargājamu

(1) Ģenerālprokurors, iepazinies ar apdraudētās personas iesniegumu, procesa virzītāja ierosinājumu un krimināllietas materiāliem, kā arī, ja nepieciešams, uzklausījis apdraudēto personu, tās pārstāvi vai aizstāvi, pieņem lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu vai ar savu lēmumu atsaka noteikt personai speciālo procesuālo aizsardzību.

(2) Ja persona iesniegumu par nepieciešamību noteikt tai speciālo procesuālo aizsardzību iesniegusi tiesai, lēmumu par šādas aizsardzības noteikšanu pieņem tiesa. Šādu lēmumu tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas, ja iztiesāšanas procesā radusies nepieciešamība speciāli procesuāli aizsargāt personu un šī persona tam piekritusi.

(3) Pieņemot lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, attiecīgā persona tiek atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu personu.

(4) Ja nepieciešams slēpt personas identitāti, ģenerālprokurors lēmumā norāda, ka personas identitātes dati aizstājami ar pseidonīmu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

590.

 

 

 

591.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 304.panta trešo daļu, jo neko jaunu nepasaka.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 304.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja lēmums paredz personas identitātes slēpšanu, procesa virzītājs visus kriminālprocesā iepriekš uzrakstītos dokumentus, kuros ir fiksēti šīs personas identitātes dati, pārraksta, mainot tikai personas identitātes datus, kā to paredz lēmums. Dokumentu oriģinālus izņem no krimināllietas un glabā kopā ar lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, un ar tiem var iepazīties tikai procesa virzītāji šajā kriminālprocesā un ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

303.pants. Personas atzīšana par speciāli procesuāli aizsargājamu

(1) Ģenerālprokurors, iepazinies ar apdraudētās personas iesniegumu, procesa virzītāja ierosinājumu un krimināllietas materiāliem, kā arī, ja nepieciešams, uzklausījis apdraudēto personu, tās pārstāvi vai aizstāvi, pieņem lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu vai ar savu lēmumu atsaka noteikt personai speciālo procesuālo aizsardzību.

(2) Ja persona iesniegumu par nepieciešamību noteikt tai speciālo procesuālo aizsardzību iesniegusi tiesai, lēmumu par šādas aizsardzības noteikšanu pieņem tiesa. Šādu lēmumu tiesa var pieņemt arī pēc savas iniciatīvas, ja iztiesāšanas procesā radusies nepieciešamība speciāli procesuāli aizsargāt personu un šī persona tam piekritusi.

(3) Ja nepieciešams slēpt personas identitāti, ģenerālprokurors lēmumā norāda, ka personas identitātes dati aizstājami ar pseidonīmu.

(4) Ja lēmums paredz personas identitātes slēpšanu, procesa virzītājs visus kriminālprocesā iepriekš uzrakstītos dokumentus, kuros ir fiksēti šīs personas identitātes dati, pārraksta, mainot tikai personas identitātes datus, kā to paredz lēmums. Dokumentu oriģinālus izņem no krimināllietas un glabā kopā ar lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, un ar tiem var iepazīties tikai procesa virzītāji šajā kriminālprocesā un ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.

305.pants.Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu vai atteikumu to noteikt

(1) Lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu pieņem pēc iespējas nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

(2) Lēmumā norāda institūciju un amatpersonu, kurai uzdota lēmuma izpilde, kā arī var norādīt piemērojamos aizsardzības pasākumus.

(3) Pieņemot lēmumu par atteikšanos atzīt personu par speciāli procesuāli aizsargājamu, norāda atteikuma motivāciju.

 

 

 

 

 

 

 

592.

 

 

 

 

 

593.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 305.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu nepievieno krimināllietai, bet tai pievieno uzziņu par šāda lēmuma pieņemšanu.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 305.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmumu par atteikšanos piemērot speciālo procesuālo aizsardzību var pārsūdzēt šā likuma 25.nodaļā paredzētajā kārtībā”.

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

304.pants. Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu vai atteikumu to noteikt

(1) Lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu pieņem pēc iespējas nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

(2) Lēmumā norāda institūciju un amatpersonu, kurai uzdota lēmuma izpilde, kā arī var norādīt piemērojamos aizsardzības pasākumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu nepievieno krimināllietai, bet tai pievieno uzziņu par šāda lēmuma pieņemšanu.

(4) Pieņemot lēmumu par atteikšanos atzīt personu par speciāli procesuāli aizsargājamu, norāda atteikuma motivāciju.

306.pants. Lēmuma par speciālo procesuālo aizsardzību izpilde

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas procesa virzītājs:

1) iepazīstina personu, kura lūgusi noteikt speciālo procesuālo aizsardzību, ar pieņemto lēmumu;

2) izskaidro tiesības pārsūdzēt šo lēmumu;

3) izskaidro aizsargājamās personas tiesības un pienākumus;

4) brīdina aizsargājamo personu par tās pienākumu neizpaust informāciju, kas saistīta ar tās aizsardzības pasākumiem, un persona par to parakstās;

5) informē aizsargājamo personu, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, par tā lietošanu procesuālajos dokumentos un par tādu pašu atbildību, darbojoties ar pseidonīmu kā ar saviem identitātes datiem. Persona par to parakstās un sniedz sava pseidonīma paraksta paraugu.

(2) Ja personas speciālo procesuālo aizsardzību nodrošina tikai ar šā likuma 309. un 310.pantā minētajiem kriminālprocesuālajiem līdzekļiem, lēmuma izpildi veic procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja personas speciālo procesuālo aizsardzību nodrošina ar īpašā likumā minētajiem pasākumiem, procesa virzītājs lēmumu nosūta izpildei speciālās aizsardzības iestādei, un tā izpilde notiek īpašā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Nododot krimināllietu no viena procesa virzītāja otram, procesa virzītājs, kura lietvedībā atrodas krimināllieta, iepazīstina jauno procesa virzītāju ar lēmumu un materiāliem par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(5) Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, personas iesniegums, tā pārbaudes materiāli, procesa virzītāja ierosinājums un citi materiāli, kas attiecas uz speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu un tās realizēšanu, netiek pievienoti krimināllietai, bet tiek glabāti saskaņā ar valsts noslēpumu saturošu dokumentu glabāšanas noteikumiem.

 

 

594.

 

 

 

595.

 

 

 

 

 

596.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

597.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 306.panta pirmajā daļā 1.punktu šādā redakcijā:“1) informē personu par pieņemto lēmumu;”

Juridiskā komisija

Izteikt 306.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) iepazīstina personu ar pieņemto lēmumu;”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 306.panta pirmās daļas 4.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 306.panta trešo daļu pēc vārdiem “aizsardzību nodrošina” ar vārdu “arī”.

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 595.pr.)

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

305.pants. Lēmuma par speciālo procesuālo aizsardzību izpilde

(1) Pēc lēmuma pieņemšanas procesa virzītājs:

1) iepazīstina aizsargājamo personu ar pieņemto lēmumu;

2) izskaidro tiesības pārsūdzēt šo lēmumu;

3) izskaidro aizsargājamās personas tiesības un pienākumus;

4) informē aizsargājamo personu, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, par tā lietošanu procesuālajos dokumentos un par to, ka atbildība, darbojoties ar pseidonīmu, ir tādi pati kā darbojoties ar saviem identitātes datiem. Persona par to parakstās un sniedz sava pseidonīma paraksta paraugu.

(2) Ja personas speciālo procesuālo aizsardzību nodrošina tikai ar šā likuma 308. un 309.pantā minētajiem kriminālprocesuālajiem līdzekļiem, lēmumu izpilda procesa virzītājs šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja personas speciālo procesuālo aizsardzību nodrošina arī ar īpašā likumā minētajiem pasākumiem, procesa virzītājs lēmumu nosūta izpildei speciālās aizsardzības iestādei un tā izpilde notiek īpašā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Nododot krimināllietu no viena procesa virzītāja otram, procesa virzītājs, kura lietvedībā atrodas krimināllieta, iepazīstina jauno procesa virzītāju ar lēmumu un materiāliem par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu.

(5) Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, personas iesniegums, tā pārbaudes materiāli, procesa virzītāja ierosinājums un citi materiāli, kas attiecas uz speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu un tās realizēšanu, netiek pievienoti krimināllietai, bet tiek glabāti saskaņā ar valsts noslēpumu saturošu dokumentu glabāšanas noteikumiem.


 

 

 

/sk.598.priekšlikumu/

 

306.pants. Aizstāvja un citu personu tiesības un pienākumi

Aizstāvim un citām personām, kuras piedalās kriminālprocesā un kurām sakarā ar savu procesuālo pienākumu izpildi ir zināms par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, nav tiesību izpaust ziņas par speciāli procesuāli aizsargājamo personu un tās aizsardzības pasākumiem.

307.pants. Aizsargājamās personas tiesības un pienākumi

Personai, kura atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, ir īpašā likumā noteiktās aizsargājamās personas tiesības un pienākumi.

 

 

 

307.pants. Aizsargājamās personas tiesības un pienākumi

Personai, kura atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, ir īpašā likumā noteiktās aizsargājamās personas tiesības un pienākumi.

308.pants. Aizstāvja un citu personu tiesības un pienākumi

Aizstāvim un citām personām, kuras piedalās kriminālprocesā un kurām sakarā ar savu procesuālo pienākumu izpildi ir zināms par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu, nav tiesību izpaust ziņas par speciāli procesuāli aizsargājamo personu un tās aizsardzības pasākumiem.

 

598.

Juridiskā komisija

Pārcelt 308.pantu aiz likumprojekta 306.panta.

 

Atbalstīt

 

309.pants. Procesuālo darbību norises īpatnības pirmstiesas procesā

(1) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz nopratināšanu aicina ar procesuālo aizsardzību izpildošās iestādes starpniecību.

(2) Fiksējot dokumentos procesuālās darbības, kurās piedalās aizsargājamā persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, procesa virzītājs šīs personas identitātes datu vietā norāda tikai pseidonīmu. Ja nepieciešams norādīt sūtījumu saņemšanas adresi, norāda procesuālo aizsardzību izpildošās iestādes adresi.

(3) Izdarot procesuālās darbības, kurās piedalās vairākas personas un ir nepieciešams novērst speciāli procesuāli aizsargājamās personas identificēšanas iespēju, izmanto tādus tehniskos līdzekļus, kuri neļauj identificēt šo personu. Aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti.

(4) Ar ģenerālprokurora piekrišanu kriminālprocesu pret apsūdzēto, kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdalīt atsevišķā lietvedībā.

(5) Uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā personai, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ieraksta tikai tās pseidonīmu un procesuālo aizsardzību izpildošās iestādes adresi.

 

 

 

599.

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 309.pantā vārdus “procesuālo aizsardzību izpildošās iestādes” ar vārdiem “speciālās aizsardzības iestādes”

 

 

 

Atbalstīt

308.pants. Procesuālo darbību norises īpatnības pirmstiesas procesā

(1) Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz nopratināšanu aicina ar speciālās aizsardzības iestādes starpniecību.

(2) Fiksējot dokumentos procesuālās darbības, kurās piedalās aizsargājamā persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, procesa virzītājs šīs personas identitātes datu vietā norāda tikai pseidonīmu. Ja nepieciešams norādīt sūtījumu saņemšanas adresi, norāda speciālās aizsardzības iestādes adresi.

(3) Veicot procesuālās darbības, kurās piedalās vairākas personas un ir nepieciešams novērst speciāli procesuāli aizsargājamās personas identificēšanas iespēju, izmanto tādus tehniskos līdzekļus, kuri neļauj identificēt šo personu. Aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti.

(4) Ar ģenerālprokurora piekrišanu kriminālprocesu pret apsūdzēto, kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdalīt atsevišķā lietvedībā.

(5) Uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā personai, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ieraksta tikai tās pseidonīmu un speciālās aizsardzības iestādes adresi.

310.pants. Iztiesāšanas īpatnības

(1) Krimināllietu, kurā persona atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, izskata slēgtā tiesas sēdē.

(2) Ja nepieciešams, aizsargājamā persona var piedalīties tiesas sēdē, izmantojot tehniskos līdzekļus, pati atrazdamās ārpus tiesas sēžu zāles, ievērojot šā likuma 140.pantā noteikto kārtību.

(3) Personai, kurai kriminālprocesā personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ir tiesības tiesā neliecināt, ja pastāv pamats uzskatīt, ka apdraudēta tās drošība. Šī persona par atteikšanos liecināt tiesā nav saucama pie kriminālatbildības. Šādā gadījumā liecības, ko persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, sniegusi pirmstiesas procesā, tiesas sēdē netiek nolasītas un tās nevar izmantot kā pierādījumu lietā.

(4) Ja persona, kurai kriminālprocesā personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, sniedz liecību tiesā, izmantojot tehniskos līdzekļus, lai nepieļautu tās identificēšanas iespēju, drīkst radīt vizuālus vai akustiskus traucējumus.

(5) Ja tiesas sēdē tiek atklāti tādas personas identitātes dati, kurai kriminālprocesā tie aizstāti ar pseidonīmu, ģenerālprokurors ar savu lēmumu uzdod speciālajai aizsardzības iestādei veikt īpašā likumā noteiktos šīs personas aizsardzības pasākumus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

600.

 

 

 

 

 

 

 

 

601.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 310.panta ceturtās daļas beigas ar šādu tekstu: “…nodrošinot tiesai iespēju redzēt un dzirdēt šo personu bez minētajiem traucējumiem. Aizsargājamajai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 310.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nepieciešamības gadījumā tiesa var nopratināt liecinieku, kura personas identitāte tiek slēpta, atsevišķā telpā, nodrošinot sniegtās liecības dzirdamību tiesas zālē, kā arī iespēju uzdot jautājumus lieciniekam un dzirdēt atbildes.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

309.pants. Iztiesāšanas īpatnības

(1) Krimināllietu, kurā persona atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu, izskata slēgtā tiesas sēdē.

(2) Ja nepieciešams, aizsargājamā persona var piedalīties tiesas sēdē, izmantojot tehniskos līdzekļus, pati atrazdamās ārpus tiesas sēžu zāles, ievērojot šā likuma 140.pantā noteikto kārtību.

(3) Personai, kurai kriminālprocesā personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ir tiesības tiesā neliecināt, ja pastāv pamats uzskatīt, ka apdraudēta tās drošība. Šī persona par atteikšanos liecināt tiesā nav saucama pie kriminālatbildības. Šādā gadījumā liecības, ko persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, sniegusi pirmstiesas procesā, tiesas sēdē netiek nolasītas un tās nevar izmantot kā pierādījumu lietā.

(4) Ja persona, kurai kriminālprocesā personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, sniedz liecību tiesā, izmantojot tehniskos līdzekļus, lai nepieļautu tās identificēšanas iespēju, drīkst radīt vizuālus vai akustiskus traucējumus, nodrošinot tiesai iespēju redzēt un dzirdēt šo personu bez minētajiem traucējumiem. Aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti.

(5) Ja nepieciešams, tiesa var nopratināt liecinieku, kura personas identitāte tiek slēpta, atsevišķā telpā, nodrošinot sniegtās liecības dzirdamību tiesas zālē, kā arī iespēju uzdot jautājumus lieciniekam un dzirdēt atbildes.

(6) Ja tiesas sēdē tiek atklāti tādas personas identitātes dati, kurai kriminālprocesā tie aizstāti ar pseidonīmu, ģenerālprokurors ar savu lēmumu uzdod speciālajai aizsardzības iestādei veikt īpašā likumā noteiktos šīs personas aizsardzības pasākumus.


 

311.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšana

(1) Personas speciālā procesuālā aizsardzība tiek izbeigta ar ģenerālprokurora vai tiesas lēmumu jebkurā kriminālprocesa brīdī, ja:

1) zudis aizsardzības iemesls;

2) persona atteikusies no aizsardzības;

3) ar savu rīcību padarījusi aizsardzību neiespējamu.

(2) Ja aizsargājamā persona atsakās no aizsardzības, tā iesniedz par to rakstveida iesniegumu procesa virzītājam, kas šo iesniegumu nodod izlemšanai šā panta pirmajā daļā minētajām personām.

(3) Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšanu glabājas kopā ar citiem materiāliem, kas attiecas uz speciālo procesuālo aizsardzību.

 

 

 

310.pants. Speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšana

(1) Personas speciālā procesuālā aizsardzība tiek izbeigta ar ģenerālprokurora vai tiesas lēmumu jebkurā kriminālprocesa brīdī, ja:

1) zudis aizsardzības iemesls;

2) persona atteikusies no aizsardzības;

3) persona ar savu rīcību padarījusi aizsardzību neiespējamu.

(2) Ja aizsargājamā persona atsakās no aizsardzības, tā iesniedz par to rakstveida iesniegumu procesa virzītājam, kas šo iesniegumu nodod izlemšanai šā panta pirmajā daļā minētajām personām.

(3) Lēmums par speciālās procesuālās aizsardzības izbeigšanu glabājas kopā ar citiem materiāliem, kas attiecas uz speciālo procesuālo aizsardzību.

312.pants. Aizsargājamās personas liecību neizmantošana

Ja veicamie pasākumi nevar garantēt procesuāli aizsargājamās personas drošību, pēc procesa virzītāja ierosinājuma ģenerālprokurors vai tiesa, kas noteica aizsardzību, pieņem lēmumu neizmantot šīs personas liecības kā pierādījumu krimināllietā.

 

 

 

311.pants. Aizsargājamās personas liecību neizmantošana

Ja veicamie pasākumi nevar garantēt aizsargājamās personas drošību, pēc procesa virzītāja ierosinājuma ģenerālprokurors vai tiesa, kas noteica aizsardzību, pieņem lēmumu neizmantot šīs personas liecības kā pierādījumu krimināllietā.


 

Piektā sadaļa

Procesuālie termiņi un dokumenti

 

 

 

Piektā sadaļa

Procesuālie termiņi un dokumenti

19.nodaļa. Procesuālie termiņi

 

 

 

18.nodaļa. Procesuālie termiņi

313.pants. Procesuālais termiņš

Procesuālais termiņš ir šajā likumā paredzētajā kārtībā noteikts laika periods (vai brīdis), kura laikā (vai kuram iestājoties) kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas darbības vai atturēties no to veikšanas.

 

 

 

312.pants. Procesuālais termiņš

Procesuālais termiņš ir šajā likumā paredzētajā kārtībā noteikts periods (vai brīdis), kura laikā (vai kuram iestājoties) kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas darbības vai atturēties no to veikšanas.

314.pants. Procesuālā termiņa sākums

(1) Ja procesuālais termiņš nosaka kādas procesuālās darbības veikšanu pirms vai pēc citas procesuālās darbības vai sakarā ar šajā likumā noteikta notikuma iestāšanos, vai vienlaikus ar citu procesuālo darbību, tad tas ir saistīts ar noteikto notikumu un uz to neattiecas šā likuma 315.pantā paredzētie termiņu aprēķināšanas noteikumi.

(2) Stundās, dienās vai mēnešos noteikta procesuālā termiņa tecējuma sākums tiek norādīts šajā likumā, bet, ja tas nav norādīts, par termiņa sākumu uzskatāms brīdis, kad izveidojas tās kriminālprocesuālās attiecības, kuru dēļ termiņš tiek noteikts.

(3) Par kriminālprocesuālo attiecību izveidošanās brīdi uzskatāms brīdis, kad procesā iesaistītā persona ir uzzinājusi vai, ievērojot likumā noteiktu pienācīgā veidā izdarītu paziņojumu, tai bija jāuzzina par konkrētu procesuālo tiesību vai pienākumu rašanos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

602.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Svītrot 314.panta otrajā daļā vārdu “tecējuma”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

313.pants. Procesuālā termiņa sākums

(1) Ja procesuālais termiņš nosaka kādas procesuālās darbības veikšanu pirms vai pēc citas procesuālās darbības vai sakarā ar šajā likumā noteikta notikuma iestāšanos, vai vienlaikus ar citu procesuālo darbību, tad tas ir saistīts ar noteikto notikumu un uz to neattiecas šā likuma 314.pantā paredzētie termiņu aprēķināšanas noteikumi.

(2) Stundās, dienās vai mēnešos noteikta procesuālā termiņa sākums tiek norādīts šajā likumā, bet, ja tas nav norādīts, par termiņa sākumu uzskatāms brīdis, kad izveidojas tās kriminālprocesuālās attiecības, kuru dēļ termiņš tiek noteikts.

(3) Par kriminālprocesuālo attiecību izveidošanās brīdi uzskatāms brīdis, kad procesā iesaistītā persona ir uzzinājusi vai, ievērojot likumā noteiktu pienācīgā veidā izdarītu paziņojumu, tai bija jāuzzina par konkrētu procesuālo tiesību vai pienākumu rašanos.

315.pants. Procesuālo termiņu aprēķināšana

(1) Stundās, dienās vai mēnešos noteikta procesuālā termiņa ilgumu aprēķina, ievērojot termiņa tecējuma sākumu un likumā noteikto termiņa reglamentācijas veidu.

(2) Aprēķinot stundās vai dienās noteikto termiņu, neņem vērā to stundu vai dienu, kurā sākas termiņa tecējums. Par termiņa aprēķināšanas sākumu uzskata nākamo stundu vai dienu. Termiņš beidzas, iztekot attiecīgā perioda pēdējai pilnajai stundai, ja termiņš noteikts stundās, vai iztekot pēdējai diennaktij, ja termiņš noteikts dienās.

(3) Mēnešos noteiktais termiņš beidzas pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja mēnesī attiecīgā datuma nav, — attiecīgā mēneša pēdējā datumā.

(4) Ja termiņa beigas neiekrīt darbdienā, par pēdējo termiņa dienu uzskatāma pirmā nākamā darbdiena.

 

603.

 

604.

 

 

 

 

605.

 

 

 

 

 

 

 

606.

Juridiskā komisija

Svītrot 315.panta pirmo daļu.

Deputāts J.Lagzdiņš

Aizstāt 315.panta ceturtajā daļā vārdus “pirmā sekojošā” ar vārdiem “ pēdējā”  un tekstu papildināt ar vārdiem “pirms termiņa beigām”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 315.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja apcietinājuma un mājas aresta termiņa beigas neiekrīt darba dienā, tad persona atbrīvojama vai termiņš pagarināms ne vēlāk kā pēdējā  darba dienā līdz šā termiņa beigām”.

Juridiskā komisija

Papildināt 315.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja termiņš attiecas uz personas tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, par tā sākumu uzskatāms faktiskais tiesību atņemšanas vai ierobežošanas brīdis, bet par termiņa beigām – likumā vai lēmumā noteiktā termiņa faktiskais iztecēšanas brīdis (stunda vai diena).”

 

Atbalstīt

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

314.pants. Procesuālo termiņu aprēķināšana

(1) Aprēķinot stundās vai dienās noteikto termiņu, neņem vērā to stundu vai dienu, kurā sākas termiņš. Par termiņa aprēķināšanas sākumu uzskata nākamo stundu vai dienu. Termiņš beidzas, iztekot attiecīgā perioda pēdējai pilnajai stundai, ja termiņš noteikts stundās, vai iztekot pēdējai diennaktij, ja termiņš noteikts dienās.

(2) Mēnešos noteiktais termiņš beidzas pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja mēnesī attiecīgā datuma nav, — attiecīgā mēneša pēdējā datumā.

(3) Ja termiņa beigas neiekrīt darbdienā, par pēdējo termiņa dienu uzskatāma pirmā nākamā darbdiena.

(4) Ja termiņš attiecas uz personas tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, par tā sākumu uzskatāms faktiskais tiesību atņemšanas vai ierobežošanas brīdis, bet par termiņa beigām – likumā vai lēmumā noteiktā termiņa faktiskais izbeigšanas brīdis (stunda vai diena).

316.pants. Izņēmumi procesuālo termiņu aprēķināšanā

(1) Aprēķinot ar brīvības atņemšanu saistīta procesuālā piespiedu līdzekļa termiņu, par tā sākumu uzskatāms procesuālā piespiedu līdzekļa faktiskais piemērošanas brīdis.

(2) Pēc šā termiņa izbeigšanās, ja tas noteiktā kārtībā nav pagarināts, persona, kurai procesuālais piespiedu līdzeklis piemērots, nekavējoties atbrīvojama.

 

607.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 316.pantu.

 

Atbalstīt

 


 

317.pants. Procesuālo termiņu darbība laikā

(1) Termiņš ir ievērots, ja procesuālā darbība veikta līdz noteiktā termiņa beigām vai attiecīgais dokuments līdz noteiktā termiņa beigām nodots personai, kurai ir tiesības vai kura ir pilnvarota to saņemt, vai arī dokuments līdz noteiktā termiņa beigām nodots pastā un nodošanas fakts attiecīgi apliecināts.

(2) Termiņš ir ievērots, ja persona, kura atrodas apcietinājumā vai ārstniecības iestādē, attiecīgo dokumentu nodevusi apcietinājuma vietas vai ārstniecības iestādes administrācijai līdz noteiktā termiņa beigām.

(3) Tiesību realizāciju noteicošā termiņa nokavēšana bez dibināta iemesla rada šo tiesību izbeigšanos.

(4) Procesuālo pienākumu izpildi noteicošā termiņa nokavēšana neatbrīvo no pienākuma izpildes, un attiecīgais procesuālais pienākums izpildāms likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

315.pants. Procesuālo termiņu darbība laikā

(1) Termiņš ir ievērots, ja procesuālā darbība veikta līdz noteiktā termiņa beigām vai attiecīgais dokuments līdz noteiktā termiņa beigām nodots personai, kurai ir tiesības vai kura ir pilnvarota to saņemt, vai arī dokuments līdz noteiktā termiņa beigām nodots pastā un nodošanas fakts attiecīgi apliecināts.

(2) Termiņš ir ievērots, ja persona, kura atrodas apcietinājumā vai ārstniecības iestādē, attiecīgo dokumentu nodevusi apcietinājuma vietas vai ārstniecības iestādes administrācijai līdz noteiktā termiņa beigām.

(3) Tiesību realizāciju noteicošā termiņa nokavēšana bez dibināta iemesla rada šo tiesību izbeigšanos.

(4) Procesuālo pienākumu izpildi noteicošā termiņa nokavēšana neatbrīvo no pienākuma izpildes, un attiecīgais procesuālais pienākums izpildāms likumā noteiktajā kārtībā.

318.pants. Procesuālā termiņa pagarināšana

(1) Pagarināmi ir tikai tie procesuālie termiņi, attiecībā uz kuriem šajā likumā ir īpaša atruna par to pagarināšanas iespējamību. Termiņus, kurus saskaņā ar šo likumu iespējams pagarināt, pagarina likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, jautājums par termiņa pagarināšanu izlemjams ne vēlāk kā piecas dienas pirms attiecīgā termiņa notecēšanas, pamatojoties uz ieinteresētās personas iesniegumu un uzrādītajiem materiāliem, kas iesniegti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms termiņa notecēšanas. Likumā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja to prasa lietas apstākļi, iesniegumu par termiņa pagarināšanu izskata ieinteresēto personu klātbūtnē.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa pagarināšanu, pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu.

(4) Lēmumā par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu norādāms pamatojums, kāpēc termiņš tiek vai netiek pagarināts. Šajā lēmumā norādāms laiks, uz kādu termiņš tiek pagarināts, vai laiks, līdz kuram tas tiek pagarināts.

(5) Lēmumu par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu var pārsūdzēt.

(6) Pagarinot termiņus, ievēro šā likuma 315.pantā noteikto procesuālo termiņu aprēķināšanas kārtību.

 

 

 

 

 

608.

 

 

 

 

 

 

 

609.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

610.

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 318.panta pirmās daļas otro teikumu.

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 318.panta otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Likumā noteiktos gadījumos un tad, ja to prasa lietas apstākļi un persona, par kuru  atbilstošais jautājums tiek lemts, iesniegumu par termiņa pagarināšanu  izskata ieinteresēto personu klātbūtnē”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 318.panta piekto daļu.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

316.pants. Procesuālā termiņa pagarināšana

(1) Pagarināmi ir tikai tie procesuālie termiņi, attiecībā uz kuriem šajā likumā ir īpaša atruna par to pagarināšanas iespējamību.

(2) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, jautājums par termiņa pagarināšanu izlemjams ne vēlāk kā piecas dienas pirms attiecīgā termiņa beigām, pamatojoties uz ieinteresētās personas iesniegumu un uzrādītajiem materiāliem, kas iesniegti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms termiņa beigām. Likumā noteiktajos gadījumos un tad, ja to prasa lietas apstākļi un persona, par kuru  atbilstošais jautājums tiek lemts, iesniegumu par termiņa pagarināšanu  izskata ieinteresēto personu klātbūtnē.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa pagarināšanu, pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu.

(4) Lēmumā par termiņa pagarināšanu vai par atteikšanos pagarināt termiņu norādāms pamatojums, kāpēc termiņš tiek vai netiek pagarināts. Šajā lēmumā norādāms laiks, uz kādu termiņš tiek pagarināts, vai laiks, līdz kuram tas tiek pagarināts.

(5) Pagarinot termiņus, ievēro šā likuma 314.pantā noteikto procesuālo termiņu aprēķināšanas kārtību.

319.pants. Nokavēta procesuālā termiņa atjaunošana

(1) Ieinteresētajai personai, kura attaisnojoša iemesla dēļ nokavējusi tiesību realizācijai noteikto termiņu, ir tiesības iesniegt iesniegumu par šā termiņa atjaunošanu. Iesniegumā norādāmi iemesli, kāpēc termiņš nokavēts, un tam pievienojami dokumenti, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojumu.

(2) Ieinteresētās personas iesniegums par nokavēta termiņa atjaunošanu procesa virzītājs izskata ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Ja jautājuma izlemšana nav iespējama bez papildu paskaidrojumu saņemšanas no iesniedzēja vai citām personām, iesniegumu par termiņa atjaunošanu izskata iesniedzēja un citu uzaicināto personu klātbūtnē.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa atjaunošanu, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu.

(4) Lēmumam par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu jābūt motivētam, un tas nekavējoties jāpaziņo iesniedzējam.

(5) Lēmumu par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu var pārsūdzēt.

(6) Procesa virzītājs, saņēmis iesniegumu par nokavēta termiņa atjaunošanu, saskaņā ar iesniedzēja lūgumu vai pats pēc savas iniciatīvas līdz jautājuma izlemšanai par nokavēta termiņa atjaunošanu var apturēt tāda nolēmuma izpildi, kura pārsūdzēšanas termiņu tiek lūgts atjaunot.

(7) Iesniegumus par nokavētu termiņu atjaunošanu sakarā ar izmeklēšanas tiesneša kompetencē esošu lēmumu pieņemšanu pirmstiesas procesa laikā izskata izmeklēšanas tiesnesis.

 

 

 

 

 

 

611.

 

 

 

 

 

612.

 

 

 

613.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

614.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 319.panta otrajā daļā vārdu “iesniegums” ar vārdu “iesniegumu” un aizstāt vārdus un skaitļus “ne vēlāk kā 24 stundu laikā” ar vārdiem “nākamo divu darba dienu laikā”. 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 319.panta otrajā daļā aiz vārdiem “citām personām” ar tekstu “vai to lūdzis iesniedzējs”.

Juridiskā komisija

Papildināt 319.panta otrajā daļā pēc vārdiem “citām personām” ar tekstu “kā arī, ja to lūdzis iesniedzējs”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 319.panta piekto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 613.p.)

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

317.pants. Nokavēta procesuālā termiņa atjaunošana

(1) Ieinteresētajai personai, kura attaisnojoša iemesla dēļ nokavējusi tiesību realizācijai noteikto termiņu, ir tiesības iesniegt iesniegumu par šā termiņa atjaunošanu. Iesniegumā norādāmi iemesli, kāpēc termiņš nokavēts, un tam pievienojami dokumenti, kas apliecina termiņa nokavējuma attaisnojumu.

(2) Ieinteresētās personas iesniegumu par nokavēta termiņa atjaunošanu procesa virzītājs izskata nākamo divu darba dienu laikā. Ja jautājuma izlemšana nav iespējama bez papildu paskaidrojumu saņemšanas no iesniedzēja vai citām personām, kā arī ja to lūdzis iesniedzējs, iesniegumu par termiņa atjaunošanu izskata iesniedzēja un citu uzaicināto personu klātbūtnē.

(3) Izskatot iesniegumu par termiņa atjaunošanu, procesa virzītājs var pieņemt lēmumu par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu.

(4) Lēmumam par nokavēta termiņa atjaunošanu vai par atteikšanos atjaunot nokavētu termiņu jābūt motivētam, un tas nekavējoties jāpaziņo iesniedzējam.

(5) Procesa virzītājs, saņēmis iesniegumu par nokavēta termiņa atjaunošanu, saskaņā ar iesniedzēja lūgumu vai pats pēc savas iniciatīvas līdz jautājuma izlemšanai par nokavēta termiņa atjaunošanu var apturēt tāda nolēmuma izpildi, kura pārsūdzēšanas termiņu tiek lūgts atjaunot.

(6) Iesniegumus par nokavētu termiņu atjaunošanu sakarā ar izmeklēšanas tiesneša kompetencē esošu lēmumu pieņemšanu pirmstiesas procesa laikā izskata izmeklēšanas tiesnesis.


 

20.nodaļa. Nolēmumi

 

 

 

19.nodaļa. Nolēmumi

320.pants. Lēmumi pirmstiesas procesā

(1) Pirmstiesas procesā procesa virzītājs pieņem un rakstveidā noformē lēmumus par:

1) kriminālprocesa uzsākšanu un turpmāko virzību;

2) personas atzīšanu par aizdomās turēto;

3) personas atzīšanu par cietušo;

4) personas saukšanu pie kriminālatbildības;

5) piespiedu līdzekļa piemērošanu;

6) pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(2) Procesa virzītājs pieņem lēmumu arī citos šajā likumā noteiktajos gadījumos, bet, ja nepieciešams, var pieņemt lēmumu par jebkuru procesā nozīmīgu jautājumu.

(3) Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāji, pieņem lēmumus savas kompetences jautājumos.

 

615.

 

 

 

616.

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 320.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā pirms vārda “lēmumu” ar vārdu “motivētu”.

Deputāts V.Agešins

Izteikt 320.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) personas atzīšanu par cietušo un par cietušā – fiziskās personas – pārstāvja atzīšanu par cietušā pārstāvi.”

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

318.pants. Lēmumi pirmstiesas procesā

(1) Pirmstiesas procesā procesa virzītājs pieņem un rakstveidā noformē motivētus lēmumus par:

1) kriminālprocesa uzsākšanu un turpmāko virzību;

2) personas atzīšanu par aizdomās turēto;

3) personas atzīšanu par cietušo;

4) personas saukšanu pie kriminālatbildības;

5) piespiedu līdzekļa piemērošanu;

6) pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(2) Procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu arī citos šajā likumā noteiktajos gadījumos, bet, ja nepieciešams, var pieņemt lēmumu par jebkuru procesā nozīmīgu jautājumu.

(3) Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, bet nav procesa virzītāji, pieņem motivētus lēmumus savas kompetences jautājumos.

321.pants. Tiesas nolēmumi

(1) Tiesas nolēmumi ir tiesas spriedumi un lēmumi.

(2) Tiesas spriedums ir tiesas nolēmums par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu, soda piemērošanu vai nepiemērošanu, kā arī attaisnošanu vai atbrīvošanu no soda.

(3) Ties a pieņem lēmumu par jautājumiem, kas jāizlemj, sagatavojot krimināllietu izskatīšanai tiesas sēdē, lietas iztiesāšanas gaitā un nododot spriedumu izpildei.

(4) Tiesas spriedumus, bet likumā noteiktajos gadījumos arī lēmumus noformē rakstveidā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

617.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 321.panta ceturto daļu ar  vārdiem “un tiem jābūt motivētiem”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

319.pants. Tiesas nolēmumi

(1) Tiesas nolēmumi ir tiesas spriedumi un lēmumi.

(2) Tiesas spriedums ir tiesas nolēmums par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu, soda piemērošanu vai nepiemērošanu, kā arī attaisnošanu vai atbrīvošanu no soda.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par jautājumiem, kas jāizlemj, sagatavojot krimināllietu izskatīšanai tiesas sēdē, lietas iztiesāšanas gaitā un nododot spriedumu izpildei.

(4) Tiesas spriedumus, bet likumā noteiktajos gadījumos arī lēmumus noformē rakstveidā.

322.pants. Nolēmuma struktūra

(1) Rakstveidā noformēts nolēmums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

(2) Nolēmuma ievadā norāda tā pieņemšanas vietu un laiku, iestādi un to amatpersonu, kura pieņem nolēmumu, un tiesisko jautājumu, par kuru nolēmums pieņemts.

(3) Aprakstošajā daļā norāda procesā noskaidrotos apstākļus, kas ir pamatā nolēmuma pieņemšanai.

(4) Motīvu daļā norāda atsauci uz likumu, saskaņā ar kuru nolēmums pieņemts, un pamato izdarīto secinājumu. Motīvu daļa nolēmumā jāuzrāda, ja tas ir norādīts šajā likumā.

(5) Rezolutīvajā daļā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu, pieņemto nolēmumu un tā pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(6) Šajā likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītāja rakstveida lēmums var sastāvēt tikai no rezolutīvās daļas.

 

 

 

 

 

 

 

 

618.

 

 

 

 

619.

 

 

 

 

620.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 322.panta trešajā daļā vārdus “noskaidrotos apstākļus” ar vārdiem “noskaidroto apstākļu būtību”.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 322.panta ceturtās daļas otro teikumu šadā redakcijā:

“Motīvu daļai nolēmumā jābūt, ja tas ir noteikts šajā likumā.”

Juridiskā komisija

Papildināt 322.panta sestajā daļā pēc vārda “tikai” ar vārdiem “ievada un” un beigās ar vārdiem “(turpmāk – lēmums rezolūcijas veidā)”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

320.pants. Nolēmuma struktūra

(1) Rakstveidā noformēts nolēmums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

(2) Nolēmuma ievadā norāda tā pieņemšanas vietu un laiku, iestādi un to amatpersonu, kura pieņem nolēmumu, un tiesisko jautājumu, par kuru nolēmums pieņemts.

(3) Aprakstošajā daļā norāda procesā noskaidroto apstākļu būtību, kas ir pamatā nolēmuma pieņemšanai.

(4) Motīvu daļā norāda atsauci uz likumu, saskaņā ar kuru nolēmums pieņemts, un pamato izdarīto secinājumu. Motīvu daļai nolēmumā jābūt, ja tas ir noteikts šajā likumā.

(5) Rezolutīvajā daļā norāda secinājumu par izskatāmo jautājumu, pieņemto nolēmumu un tā pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(6) Šajā likumā paredzētajos gadījumos procesa virzītāja rakstveida lēmums var sastāvēt tikai no ievada un rezolutīvās daļas (turpmāk – lēmums rezolūcijas veidā).


 

323.pants. Iepazīstināšana ar nolēmumu

(1) Ar nolēmumu iepazīstināmas personas, kuras iesaistītas kriminālprocesā un kuru tiesības un intereses skar pieņemtais nolēmums, šo personu aizstāvji vai pārstāvji, kā arī persona, uz kuras iesnieguma, pieteikuma vai lūguma pamata nolēmums pieņemts.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos iepazīstināšana ar pirmstiesas procesā pieņemtajiem lēmumiem notiek tikai pēc konkrētās izmeklēšanas darbības izdarīšanas vai pabeidzot pirmstiesas procesu.

 

 

621.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

622.

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 323.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personu, kas iesaistīta kriminālprocesā un kuras tiesības un intereses skar pieņemtais nolēmums, viņa aizstāvi vai pārstāvi, kā arī personu, uz kuras iesnieguma, pieteikuma vai lūguma p amata nolēmums pieņemts, iepazīstina ar nolēmumu pirms tā izpildes uzsākšanas, ja izpilde notiek ar attiecīgās personas piedalīšanos. Pārējos gadījumos personu informē par pieņemto nolēmumu

Juridiskā komisija

Izteikt 323.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personu, kas iesaistīta kriminālprocesā un kuras tiesības un intereses skar pieņemtais nolēmums, viņa aizstāvi un pārstāvi, kā arī personu, uz kuras iesnieguma, pieteikuma vai lūguma pamata nolēmums pieņemts, iepazīstina ar nolēmumu pirms tā izpildes uzsākšanas, ja izpilde notiek ar attiecīgās personas piedalīšanos.”

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk.622.p.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

321.pants. Iepazīstināšana ar nolēmumu

(1) Personu, kura iesaistīta kriminālprocesā un kuras tiesības un intereses skar pieņemtais nolēmums, tās aizstāvi un pārstāvi, kā arī personu, uz kuras iesnieguma, pieteikuma vai lūguma pamata nolēmums pieņemts, iepazīstina ar nolēmumu pirms tā izpildes uzsākšanas, ja izpilde notiek ar attiecīgās personas piedalīšanos.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos iepazīstināšana ar pirmstiesas procesā pieņemtajiem lēmumiem notiek tikai pēc konkrētās izmeklēšanas darbības pabeigšanas vai pabeidzot pirmstiesas procesu.

324.pants. Nolēmuma spēkā stāšanās kārtība

(1) Visi procesuālie lēmumi stājas spēkā tūlīt pēc to pieņemšanas, ja vien likumā nav noteikta cita kārtība.

(2) Tiesas spriedumi stājas spēkā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

623.

 

Juridiskā komisija

Papildināt 324.panta pirmo dau pēc vārda “cita” ar vārdiem “spēkā stāšanās”.

 

 

Atbalstīt

 

 

322.pants. Nolēmuma spēkā stāšanās kārtība

(1) Visi procesuālie lēmumi stājas spēkā tūlīt pēc to pieņemšanas, ja vien likumā nav noteikta cita spēkā stāšanās kārtība.

(2) Tiesas spriedumi stājas spēkā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Spēkā stājies nolēmums ir obligāts un izpildāms visiem.

325.pants. Nolēmuma obligātums

(1) Spēkā stājies nolēmums ir obligāts un izpildāms visiem.

(2) Citās valstīs nolēmumu izpilda saskaņā ar attiecīgiem starptautiskajiem līgumiem.

 

624.

Juridiskā komisija

Pārcelt 325.panta pirmo daļu kā 324.panta jaunu trešo daļu un otro daļu svītrot.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

625.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt likumu ar 20.A nodaļu “Ierosinājumi” šādā redakcijā:

“325.1.pants. Ierosinājums

     Procesa virzītājs raksta ierosinājumu, ja kriminālprocesa mērķa sasniegšanai ir nepieciešams veikt darbības, kuras nav šī procesa virzītāja kompetencē vai kuru veikšanai ir nepieciešams kompetentas personas lēmums.

 

 

Atbalstīt

20. nodaļa

Ierosinājumi

 

323.pants. Ierosinājums

Procesa virzītājs raksta ierosinājumu, ja kriminālprocesa mērķa sasniegšanai ir jāveic darbības, kuras nav šā procesa virzītāja kompetencē vai kuru veikšanai ir nepieciešams kompetentas personas lēmums.

 

 

325.2.pants. Ierosinājuma izskatīšana

(1) Ierosinājumu izskata amatpersona, kurai kriminālprocesā ir piešķirtas pilnvaras pašai veikt vai ar lēmumu atļaut citam veikt ierosinājumā ieteiktās darbības.

(2) Ja likumā nav noteikts citādi, ierosinājums jāizskata septiņu dienu laikā, nepieciešamības gadījumā pieaicinot ierosinājuma iesniedzēju. Par pieņemto lēmumu vai uzsāktajām darbībām paziņo iesniedzējam ne vēlāk kā triju dienu laikā.”

 

324.pants. Ierosinājuma izskatīšana

(1) Ierosinājumu izskata amatpersona, kurai kriminālprocesā ir piešķirtas pilnvaras pašai veikt vai ar lēmumu atļaut citam veikt ierosinājumā ieteiktās darbības.

(2) Ja likumā nav noteikts citādi, ierosinājums jāizskata septiņu dienu laikā, ja nepieciešams pieaicinot ierosinājuma iesniedzēju. Par pieņemto lēmumu vai uzsāktajām darbībām paziņo iesniedzējam ne vēlāk kā triju dienu laikā.


 

21.nodaļa. Protokoli

 

 

 

21.nodaļa. Protokoli

326.pants. Procesuālās darbības protokols

(1) Pirmstiesas procesā izdarītās izmeklēšanas darbības gaitu, bet likumā noteiktajos gadījumos — arī citas procesuālās darbības gaitu fiksē šīs darbības protokolā.

(2) Tiesas procesā izdarītās procesuālās darbības fiksē tiesas sēdes protokolā.

 

626.

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

izteikt 326.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pirmstiesas procesā veiktās izmeklēšanas darbības gaitu fiksē šīs darbības protokolā”.

 

Neatbalstīt

325.pants. Procesuālās darbības protokols

(1) Pirmstiesas procesā veiktās izmeklēšanas darbības gaitu, bet likumā noteiktajos gadījumos — arī citas procesuālās darbības gaitu fiksē šīs darbības protokolā.

(2) Tiesas procesā veiktās procesuālās darbības fiksē tiesas sēdes protokolā.

327.pants. Protokola saturs

(1) Procesuālās darbības protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;

3) procesuālās darbības izdarītāja amatu un uzvārdu;

4) personu — procesuālās darbības dalībnieku vārdu, uzvārdu, personas kodu un, ja nepieciešams,— arī adresi;

5) darbības norises gaitu un konstatētos faktus, ja tādi ir;

6) izmantotos zinātniski tehniskos līdzekļus;

7) protokola rakstītāja amatu un uzvārdu.

(2) Protokolam pievieno priekšmetus un dokumentus, kas iegūti procesuālās darbības gaitā.

(3) Tiesas sēdes protokola saturu nosaka šā likuma 477.pants.

 

 

< p align=center style='margin:0cm;margin-bottom:.0001pt;text-align:center'> 

 

 

 

627.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 327.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus “un, ja nepieciešams,— arī adresi” ar vārdiem “,bet advokātam – vārdu, uzvārdu, praktizēšanas vietu un procesuālo statusu;”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

326.pants. Protokola saturs

(1) Procesuālās darbības protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;

3) procesuālās darbības veicēja amatu un uzvārdu;

4) personu — procesuālās darbības dalībnieku vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet advokātam – vārdu, uzvārdu, praktizēšanas vietu un procesuālo statusu;

5) darbības norises gaitu un konstatētos faktus, ja tādi ir;

6) izmantotos zinātniski tehniskos līdzekļus;

7) protokolētāja amatu un uzvārdu.

(2) Protokolam pievieno priekšmetus un dokumentus, kas iegūti procesuālās darbības gaitā.

(3) Tiesas sēdes protokola saturu nosaka šā likuma 483.pants.


 

328.pants. Iepazīstināšana ar procesuālās darbības protokolu

(1) Procesuālās darbības izdarītājs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar šīs procesuālās darbības protokola saturu un tā pielikumiem, nolasot, uzrādot vai atskaņojot to. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā.

(2) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības izdarītājs, protokola rakstītājs un visas personas, kuras piedalījās darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslus un motīvus.

 

 

 

327.pants. Iepazīstināšana ar procesuālās darbības protokolu

(1) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar šīs procesuālās darbības protokola saturu un tā pielikumiem, nolasot, uzrādot vai atskaņojot tos. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā.

(2) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslus un motīvus.

22.nodaļa. Pavēstes

 

 

 

22.nodaļa. Pavēstes

329.pants. Pavēste

Pavēste ir dokuments, ar kuru procesa virzītājs uzaicina personu uz izmeklēšanas iestādi, prokuratūru vai tiesu, lai tā piedalītos kriminālprocesā (turpmāk — aicināmā persona).

 

 

 

328.pants. Pavēste

Pavēste ir dokuments, ar kuru procesa virzītājs uzaicina personu uz izmeklēšanas iestādi, prokuratūru vai tiesu, lai tā piedalītos kriminālprocesā (turpmāk — aicināmā persona).

330.pants. Pavēstes saturs

Pavēstē norāda:

1) aicināmās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi;

2) aicināmās juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu tās pilnvarota pārstāvja adresi;

3) izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas nosaukumu un adresi;

4) ierašanās vietu un laiku;

5) tās lietas nosaukumu, kurā personu uzaicina;

6) personas uzaicināšanas iemeslu;

7) pavēsti saņēmušās personas pienākumu nodot to uzaicināmajai personai tās prombūtnes gadījumā;

8) neierašanās sekas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

628.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izslēgt 330.panta pirmās daļas 5.punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

329.pants. Pavēstes saturs

Pavēstē norāda:

1) aicināmās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu šīs personas norādītu adresi;

2) aicināmās juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi vai citu šīs juridiskās personas norādītu tās pilnvarota pārstāvja adresi;

3) izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas nosaukumu un adresi;

4) ierašanās vietu un laiku;

5) personas uzaicināšanas iemeslu;

6) pavēsti saņēmušās personas pienākumu nodot to aicināmajai personai tās prombūtnes gadījumā;

7) neierašanās sekas.

331.pants. Pavēstes nogādāšana

(1) Pavēsti izsniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms tajā norādītā ierašanās laika. Gadījumos, kad procesuālā darbība ir neplānota un nav atliekama, pavēsti var izsniegt tieši pirms ierašanās.

(2) Pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis (kurjers) uz uzaicināmās personas norādīto adresi.

(3) Ja uzaicināmā persona norādījusi citu saziņas veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu var uzaicināt, izmantojot arī citus saziņas veidus.

(4) Ja persona nav sasniedzama tās norādītajā adresē, pavēsti nogādā uz uzaicināmās personas dzīvesvietu vai juridisko adresi.

(5) Uzaicināmajai personai, kura dzīvo ārvalstī vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, pavēsti nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

 

629.

 

 

 

630.

 

631.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 331.panta pirmās daļas 1.teikumu ar vārdiem “izmeklēšanas  iestādē, prokuratūrā vai tiesā“.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 331.panta pirmās daļas 2.teikumu.

Juridiskā komisija

Aizstāt 331.panta pirmajā daļā vārdus “Gadījumos, kad” ar vārdu “Ja”.

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

Atbalstīt

330.pants. Pavēstes nogādāšana

(1) Pavēsti izsniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms tajā norādītā ierašanās laika. Ja procesuālā darbība ir neplānota un nav atliekama, pavēsti var izsniegt tieši pirms ierašanās.

(2) Pavēsti parasti nogādā pa pastu vai ziņnesis (kurjers) uz aicināmās personas norādīto adresi.

(3) Ja aicināmā persona norādījusi citu saziņas veidu vai gadījums ir īpaši steidzams, personu var uzaicināt, izmantojot arī citus saziņas veidus.

(4) Ja aicināmā persona nav sasniedzama tās norādītajā adresē, pavēsti nogādā uz tās dzīvesvietu vai juridisko adresi.

(5) Aicināmajai personai, kura dzīvo ārvalstī vai kuras juridiskā adrese ir ārvalstī, pavēsti nosūta ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību vai starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.


 

332.pants. Pavēstes izsniegšana

(1) Pavēsti uzaicināmajai personai izsniedz personiski pret parakstu. Pavēstes paraksta daļā norāda arī tās saņemšanas laiku.

(2) Juridiskajai personai adresētu pavēsti izsniedz attiecīgajam tās darbiniekam.

(3) Uzaicināmās personas prombūtnes gadījumā pavēstes piegādātājs pavēstes paraksta daļā izdara par to atzīmi, kā arī norāda vietu, uz kurieni aizbraukusi uzaicināmā persona, un laiku, kad gaidāma tās atgriešanās.

(4) Pavēstes paraksta daļu nogādā atpakaļ procesa virzītājam.

 

632.

Juridiskā komisija

Apvienot 332.un 333.pantus un izteikt šādā redakcijā:

“332.pants. Pavēstes izsniegšana

(1) Pavēsti uzaicināmajai personai izsniedz personiski pret parakstu. Pavēstes paraksta daļā norāda arī tās saņemšanas laiku.

(2) Ja pavēstes piegādātājs nesastop uzaicināmo personu tās norādītajā adresē, viņš pavēsti izsniedz citam pilngadīgam ģimenes loceklim, kas dzīvo kopā ar uzaicināmo personu. Šādā gadījumā pavēstes saņēmējs tās paraksta daļā ieraksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī norāda, kādās attiecībās viņš ir ar uzaicināmo personu. Pavēstes saņēmēja pienākums ir nodot pavēsti uzaicināmajai personai.

(3) Uzaicināmās personas prombūtnes gadījumā pavēstes piegādātājs pavēstes paraksta daļā izdara par to atzīmi, kā arī norāda vietu, uz kurieni aizbraukusi uzaicināmā persona, un laiku, kad gaidāma tās atgriešanās.

(4) Juridiskajai personai adresētu pavēsti izsniedz attiecīgajam tās darbiniekam.

(5) Pavēstes paraksta daļu nogādā atpakaļ procesa virzītājam.”

 

Atbalstīt

331.pants. Pavēstes izsniegšana

(1) Pavēsti aicināmajai personai izsniedz personiski pret parakstu. Pavēstes paraksta daļā norāda arī tās saņemšanas laiku.

(2) Ja pavēstes piegādātājs nesastop aicināmo personu tās norādītajā adresē, viņš pavēsti izsniedz citam pilngadīgam ģimenes loceklim, kas dzīvo kopā ar aicināmo personu. Šādā gadījumā pavēstes saņēmējs tās paraksta daļā ieraksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī norāda, kādās attiecībās viņš ir ar aicināmo personu. Pavēstes saņēmēja pienākums ir nodot pavēsti aicināmajai personai.

(3) Aicināmās personas prombūtnes gadījumā pavēstes piegādātājs pavēstes paraksta daļā izdara par to atzīmi, kā arī norāda vietu, uz kurieni aizbraukusi aicināmā persona, un laiku, kad gaidāma tās atgriešanās.

(4) Juridiskajai personai adresētu pavēsti izsniedz attiecīgajam tās darbiniekam.

(5) Pavēstes paraksta daļu nogādā atpakaļ procesa virzītājam.

333.pants. Pavēstes izsniegšana nodošanai uzaicināmajai personai

(1) Ja pavēstes piegādātājs nesastop uzaicināmo personu tās norādītajā adresē, viņš pavēsti izsniedz citam pilngadīgam ģimenes loceklim, kas dzīvo kopā ar uzaicināmo personu.

(2) Pavēstes saņēmējs pavēstes paraksta daļā ieraksta savu vārdu un uzvārdu, kā arī norāda, kādās attiecībās viņš ir ar uzaicināmo personu.

(3) Pavēstes saņēmēja pienākums ir nodot pavēsti uzaicināmajai personai.

 

 

 

/skatīt 632 priekšlikumu/

334.pants. Uzaicināmās personas pienākums pieņemt pavēsti

(1) Uzaicināmās personas pienākums ir pieņemt pavēsti.

(2) Ja uzaicināmā persona atsakās pieņemt pavēsti, piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā un nogādā to atpakaļ procesa virzītājam.

 

 

 

332.pants. Aicināmās personas pienākums pieņemt pavēsti

(1) Aicināmās personas pienākums ir pieņemt pavēsti.

(2) Ja aicināmā persona atsakās pieņemt pavēsti, piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā un nogādā to atpakaļ procesa virzītājam.

335.pants. Uzaicināmās personas pienākums būt sasniedzamai

(1) Personai, kura konkrētajā kriminālprocesā vismaz vienu reizi ir norādījusi procesuālās darbības izdarītājam savu adresi, ir pienākums būt sasniedzamai šajā adresē.

(2) Ja pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka uzaicināmajai personai ir paziņots par kriminālprocesa norises laiku un vietu, izņemot šā likuma 331.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu.

(3) Ja pavēste uzaicināmajai personai nogādāta šā likuma 331.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka uzaicināmajai personai ir paziņots par procesa norises laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

 

 

633.

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 335.panta pirmajā daļā vārdus “vismaz vienu reizi”.

 

 

Atbalstīt

333.pants. Aicināmās personas pienākums būt sasniedzamai

(1) Personai, kura konkrētajā kriminālprocesā norādījusi procesuālās darbības veicējam savu adresi, ir pienākums būt sasniedzamai šajā adresē.

(2) Ja pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai personai ir paziņots par kriminālprocesa norises laiku un vietu, izņemot šā likuma 330.panta ceturtajā daļā noteikto gadījumu.

(3) Ja pavēste aicināmajai personai nogādāta šā likuma 330.panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai personai ir paziņots par procesa norises laiku un vietu septītajā dienā pēc pavēstes nodošanas pastā.

Sestā sadaļa
Pieteikumi un sūdzības
 

634.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt sestās sadaļas nosaukumu (neizdalīt atsevišķu sadaļu). Attiecīgi pārnumurējamas turpmākās sadaļas.

 

Atbalstīt

 

23.nodaļa. Pieteikumi

 

 

 

23.nodaļa. Pieteikumi

336.pants. Pieteikumu izskatīšanas termiņi

(1) Pieteikumu izskata un lēmumu par to pieņem tūlīt pēc pieteikuma saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja lēmumu par pieteikumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizdara triju dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

 

 

 

 

 

635 .

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 336.panta otrajā daļā pēc vārda “triju” ar vārdu “darba”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

334.pants. Pieteikumu izskatīšanas termiņi

(1) Pieteikumu izskata un lēmumu par to pieņem tūlīt pēc pieteikuma saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja lēmumu par pieteikumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizdara triju darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

337.pants. Pieteikumu izlemšana

(1) Pieteikums ir apmierināms, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.

(2) Ja pieteikumu apmierina, rakstveida lēmumu var nenoformēt, bet par pieteikuma apmierināšanu paziņo pieteikuma iesniedzējam un nodrošina tā izpildi.

(3) Par pieteikuma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu, kuru paziņo pieteikuma iesniedzējam, nosūtot vai izsniedzot viņam sava lēmuma kopiju.

(4) Procesa virzītāja lēmumu par pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

636.

 

 

637.

 

 

 

 

638.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 337.panta otro daļu pirms  vārda “paziņo” ar vārdu “rakstveidā” .

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 337.panta otro daļu aiz vārda “apmierināšanu” ar vārdu “nekavējoties”.

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 337.panta trešo daļu aiz vārda “iesniedzējam” ar tekstu “3 darba dienu laikā”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

335.pants. Pieteikumu izlemšana

(1) Pieteikums ir apmierināms, ja tas veicina kriminālprocesā nozīmīgu faktu noskaidrošanu, procesā iesaistīto personu un citu personu tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanu.

(2) Ja pieteikumu apmierina, rakstveida lēmumu var nenoformēt, bet par pieteikuma apmierināšanu rakstveidā paziņo pieteikuma iesniedzējam un nodrošina tā izpildi.

(3) Par pieteikuma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu, kuru triju darba dienu laikā paziņo pieteikuma iesniedzējam, nosūtot vai izsniedzot viņam sava lēmuma kopiju.

(4) Procesa virzītāja lēmumu par pieteikuma noraidīšanu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.


 

24.nodaļa. Sūdzības

 

 

 

24.nodaļa. Sūdzības

338.pants. Tiesības iesniegt sūdzības

(1) Sūdzību par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai nolēmumu var iesniegt procesā iesaistītā persona, kā arī persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar konkrēto rīcību vai nolēmumu.

(2) Procesa virzītāja nolēmums nav pārsūdzams tikai likumā īpaši noteiktajos gadījumos.

 

639.

 

 

 

640.

 

 

 

 

 

641.

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 338.panta pirmo daļu aiz vārdiem “procesā iesaistītā persona” ar vārdu “advokāts”.

Juridiskā komisija

Papildināt 338.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Prokurora iesniegto sūdzību sauc par prokurora protestu.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 338.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Procesa virzītāja lēmums ir pārsūdzams, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.”

 

 

Neatbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

336.pants. Tiesības iesniegt sūdzību

(1) Sūdzību par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai nolēmumu var iesniegt procesā iesaistītā persona, kā arī persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar konkrēto rīcību vai nolēmumu.

(2) Prokurora iesniegto sūdzību sauc par prokurora protestu.

(3) Procesa virzītāja lēmums ir pārsūdzams, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

339.pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzību iesniedz tai valsts institūcijai vai procesa virzītājam, kas ir atbildīgs par procesu un saskaņā ar likumu ir tiesīgs izskatīt sūdzības un pieņemt par tām lēmumus.

(2) Sūdzību iesniedz:

1) par izmeklēšanas grupas dalībnieka, procesuālā uzdevuma izpildītāja, eksperta vai revidenta rīcību — šīs amatpersonas priekšniekam vai procesa virzītājam;

2) par izmeklētāja rīcību vai lēmumiem — izmeklēšanas iestādes priekšniekam vai uzraugošajam prokuroram;

3) par prokurora rīcību vai lēmumiem — amatā augstākam prokuroram;

4) par izmeklēšanas tiesneša rīcību — tiesas priekšsēdētājam;

5) par izmeklēšanas tiesneša lēmumu — apgabaltiesas priekšsēdētājam;

6) par tiesneša rīcību — tiesas priekšsēdētājam;

7) par tiesas nolēmumu — augstāka līmeņa tiesai.

(3) Personai, kura saņēmusi sūdzību par savu rīcību vai lēmumu, tā kopā ar savu paskaidrojumu nekavējoties jānodod šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai. Ja persona uzskata sūdzību par pamatotu, tā vienlaikus arī pārtrauc pārsūdzēto rīcību vai atceļ pārsūdzēto lēmumu un atzīst tā rezultātus par spēkā neesošiem, par to norādot savā paskaidrojumā.

(4) Var būt rakstveida un mutvārdu sūdzības. Mutvārdos pieteiktu sūdzību ieraksta protokolā, ko paraksta sūdzības iesniedzējs un persona, kurai sūdzība pieteikta mutvārdos. Mutvārdos pieteiktas sūdzības izlemj tādā pašā kārtībā, kāda noteikta rakstveida sūdzību izlemšanai. Sūdzībai var būt pielikumi, kas attiecas uz tās saturu.

(5) Personai, kura neprot valodu, kādā notiek kriminālprocess, ir tiesības iesniegt sūdzību tai valodā, kuru tā prot.

 

642.

 

 

 

 

 

643.

 

 

 

644.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

645.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

646.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 339.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “šīs amatpersonas priekšniekam vai” un 2.punktā vārdus “izmeklēšanas iestādes priekšniekam vai”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 339.panta otrās daļas 4.punktu pēc vārda “rīcību” ar vārdiem “vai lēmumiem” un izslēgt 5.punktu.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 339.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

 “(3) Šī panta otrās daļas 1.-3.punktā minēto amatpersonu vai procesa virzītāja rīcība vai lēmumi pārsūdzami 1.instances tiesai, kuras lēmums, izskatot sūdzību, ir galīgs. Ģenerālprokurora rīcība vai lēmumi  pārsūdzami šā likuma 25.nodaļā paredzētajā  kārtībā.” ;

panta  3.-5.d. uzskatīt attiecīgi  par  4.-6.d.

Juridiskā komisija

Papildināt 339.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja persona ir pārsūdzējusi šā panta otrās daļas 1.-3.punktā minēto personu rīcību vai lēmumus un nepiekrīt amatā augstāka prokurora, kurš izskatīja sūdzību, pieņemtajam lēmumam, tā var pārsūdzēt šo lēmumu nākamajam amatā augstākajam prokuroram, kura lēmums pirmstiesas izmeklēšanā ir galīgs.”

Juridiskā komisija

Svītrot 339.panta trešās daļas 2.teikumā  vārdu “arī“ un vārdus “kopā ar savu paskaidrojumu”,kā arī vārdus “par to norādot savā paskaidrojumā.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

337.pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzību iesniedz tai valsts institūcijai vai procesa virzītājam, kas ir atbildīgs par procesu un saskaņā ar likumu ir tiesīgs izskatīt sūdzības un pieņemt par tām lēmumus.

(2) Sūdzību iesniedz:

1) par izmeklēšanas grupas dalībnieka, procesuālā uzdevuma izpildītāja, eksperta vai revidenta rīcību — procesa virzītājam;

2) par izmeklētāja rīcību vai lēmumiem — uzraugošajam prokuroram;

3) par prokurora rīcību vai lēmumiem — amatā augstākam prokuroram;

4) par izmeklēšanas tiesneša rīcību vai lēmumiem — tiesas priekšsēdētājam;

5) par tiesneša rīcību — tiesas priekšsēdētājam;

6) par tiesas nolēmumu — augstāka līmeņa tiesai.

(3) Ja persona ir pārsūdzējusi šā panta otrās daļas 1.-3.punktā minēto personu rīcību vai lēmumus un nepiekrīt sūdzības izskatītāja – amatā augstāka prokurora pieņemtajam lēmumam, tā var pārsūdzēt šo lēmumu nākamam amatā augstākajam prokuroram, kura lēmums pirmstiesas izmeklēšanā ir galīgs.

(4) Personai, kura saņēmusi sūdzību par savu rīcību vai lēmumu, tā nekavējoties jānodod šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai. Ja persona uzskata sūdzību par pamatotu, tā vienlaikus pārtrauc pārsūdzēto rīcību vai atceļ pārsūdzēto lēmumu un atzīst tā rezultātus par spēkā neesošiem.

(5) Var būt rakstveida un mutvārdu sūdzības. Mutvārdos pieteiktu sūdzību ieraksta protokolā, ko paraksta sūdzības iesniedzējs un persona, kurai sūdzība pieteikta mutvārdos. Mutvārdos pieteiktas sūdzības izlemj tādā pašā kārtībā, kāda noteikta rakstveida sūdzību izlemšanai. Sūdzībai var būt pielikumi, kas attiecas uz tās saturu.

(6) Personai, kura neprot valodu, kādā notiek kriminālprocess, ir tiesības iesniegt sūdzību tajā valodā, kuru tā prot.


 

340.pants. Aizturēto vai apcietināto personu sūdzību nosūtīšana

(1) Aizturēšanas vai apcietinājuma vietas administrācijai pēc aizturētā vai apcietinātā sūdzības saņemšanas tā nekavējoties jānodod amatpersonai, kurai šī sūdzība adresēta.

(2) Citas sūdzības, ko saņēmusi aizturēšanas vai apcietinājuma vietas administrācija, vienas dienas laikā jānodod procesa virzītājam, kura lietvedībā atrodas konkrētā krimināllieta. Procesa virzītājs triju dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas to izskata vai nosūta pēc piekritības.

 

 

 

 

 

 

 

647.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 340.panta otro daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

338.pants. Aizturēto vai apcietināto personu sūdzību nosūtīšana

Aizturēšanas vai apcietinājuma vietas administrācijai pēc aizturētā vai apcietinātā sūdzības saņemšanas tā nekavējoties jānodod amatpersonai, kurai šī sūdzība adresēta.

 

 

341.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

(1) Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas izmeklēšanā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā.

(2) Izmeklētāja vai prokurora lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas saņemšanas dienas.

(3) Sūdzības par tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas.

(4) Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, to var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt sūdzību.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

648.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 341.panta ceturtajā daļā pēc vārda “to” ar vārdiem “pēc iesniedzēja lūguma” un aizstāt vārdu “pieņemt” ar vārdu “izskatīt”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

339.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

(1) Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas izmeklēšanā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā.

(2) Izmeklētāja vai prokurora lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas saņemšanas dienas.

(3) Sūdzības par tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas.

(4) Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, to pēc iesniedzēja lūguma var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības izskatīt sūdzību.


 

342.pants. Sūdzības atsaukšana

(1) Persona, kas iesniegusi sūdzību, ir tiesīga to atsaukt.

(2) Sūdzību, kas iesniegta tiesai, var atsaukt līdz brīdim, kad tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai.

(3) Sūdzību, kas iesniegta apsūdzētā interesēs, var atsaukt tikai ar viņa piekrišanu.

 

 

 

 

649.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 342.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Sūdzību, kas iesniegta apsūdzētā vai cietušā interesēs, var atsaukt tikai ar viņu piekrišanu.”

 

 

 

 

Atbalstīt

340.pants. Sūdzības atsaukšana

(1) Persona, kas iesniegusi sūdzību, ir tiesīga to atsaukt.

(2) Sūdzību, kas iesniegta tiesai, var atsaukt līdz brīdim, kad tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai.

(3) Sūdzību, kas iesniegta apsūdzētā vai cietušā interesēs, var atsaukt tikai ar viņu piekrišanu.

343.pants. Nolēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības iesniegšanu

Šajā likumā noteiktajos gadījumos sūdzības iesniegšana aptur pārsūdzētā nolēmuma izpildi. Pārējos gadījumos lēmuma izpildi var apturēt amatpersona, kura izskata sūdzību, ja šī amatpersona to uzskata par nepieciešamu.

 

 

 

 

650.

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 343.panta otrajā teikumā vārdu “lēmuma” ar vārdu “nolēmuma”.

 

 

 

 

Neatbalstīt

341.pants. Nolēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības iesniegšanu

Šajā likumā noteiktajos gadījumos sūdzības iesniegšana aptur pārsūdzētā nolēmuma izpildi. Pārējos gadījumos lēmuma izpildi var apturēt amatpersona, kura izskata sūdzību, ja šī amatpersona to uzskata par nepieciešamu.

344.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Aizliegts uzdot sūdzības izskatīšanu tai pašai personai, kuras rīcība vai nolēmums pārsūdzēts, kā arī amatpersonai, kura apstiprinājusi pārsūdzēto nolēmumu.

(2) Amatpersona, kura izskata sūdzību, var ņemt vērā ne tikai sūdzības motīvus. Ja nepieciešams, tā var pārbaudīt visa pārsūdzētā nolēmuma vai pat visa kriminālprocesa likumību un pamatotību.

(3) Amatpersonai, kura izskata sūdzību, ir pienākums savas kompetences ietvaros nekavējoties veikt pasākumus, lai atjaunotu personām to pārkāptās tiesības un likumiskās intereses.

 

651.

 

 

 

 

 

 

 

652.

 

 

 

 

 

 

 

 

653.

Juridiskā komisija

Papildināt 344.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Saņemto sūdzību procesa virzītājs triju darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas izskata vai nosūta pēc piekritības.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Papildināt 344.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja sūdzības termiņš nokavēts un tas nav atjaunots, sūdzība netiek izskatīta par ko paziņo iesniedzējam.”

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 344.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesa sūdzību izskata slēgtā tiesas sēdē, klātesot sūdzības iesniedzējam un viņa aizstāvim vai pārstāvim. Tiesas sēdē var piedalīties persona, kuras rīcība vai lēmums pārsūdzēts, vai viņas pārstāvis. Minēto personu neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

342.pants. Sūdzības izskatīšana< o:p>

(1) Saņemto sūdzību procesa virzītājs triju darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas izskata vai nosūta pēc piekritības.

(2) Aizliegts uzdot sūdzības izskatīšanu tai pašai personai, kuras rīcība vai nolēmums pārsūdzēts, kā arī amatpersonai, kura apstiprinājusi pārsūdzēto nolēmumu.

(3) Amatpersona, kura izskata sūdzību, var ņemt vērā ne tikai sūdzības motīvus. Ja nepieciešams, tā var pārbaudīt visa pārsūdzētā nolēmuma vai pat visa kriminālprocesa likumību un pamatotību.

(4) Amatpersonai, kura izskata sūdzību, ir pienākums savas kompetences ietvaros nekavējoties veikt pasākumus, lai atjaunotu personām to pārkāptās tiesības un likumiskās intereses.

(5) Ja sūdzības termiņš nokavēts un tas nav atjaunots, sūdzība netiek izskatīta un par to paziņo iesniedzējam.

(6) Tiesa sūdzību izskata slēgtā tiesas sēdē, klātesot sūdzības iesniedzējam un viņa aizstāvim vai pārstāvim. Tiesas sēdē var piedalīties persona, kuras rīcība vai lēmums pārsūdzēts, vai tās pārstāvis. Minēto personu neierašanās nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(7) Apelācijas un kasācijas sūdzības un protestus izskata šā likuma desmitajā sadaļā noteiktajā kārtībā un termiņos.

345.pants. Sūdzības izskatīšanas termiņi

(1) Amatpersona sūdzību izskata 10 dienu laikā pēc tās saņemšanas un paziņo sūdzības iesniedzējam par rezultātiem.

(2) Gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams iegūt papildu materiālus vai veikt citus pasākumus, pieļaujama sūdzības izskatīšana 30 dienu laikā, paziņojot par to sūdzības iesniedzējam.

(3) Apelācijas un kasācijas sūdzības un protestus izskata šā likuma Vienpadsmitajā sadaļā noteiktajā kārtībā un termiņos.

 

654.

 

 

 

 

 

655.

 

 

 

 

 

 

 

 

656.

Juridiskā komisija

Izteikt 345.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sūdzību, izņemot apelācijas un kasācijas sūdzību un protestu, izskata 10 dienu laikā pēc tās saņemšanas.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 345.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tiesa sūdzību izskata slēgtā tiesas sēdē 10 dienu laikā pēc tās saņemšanas, klātesot sūdzības iesniedzējam, aizstāvim, pārstāvim un personai, kuras rīcība vai lēmums pārsūdzēts.”

panta 3.d. uzskatīt  attiecīgi  par  4.d.

Juridiskā komisija

Pārcelt 345.panta trešo daļu uz 344.pantu kā ceturto daļu.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

343.pants. Sūdzības izskatīšanas termiņi

(1) Sūdzību, izņemot apelācijas un kasācijas sūdzību un protestu, izskata 10 dienu laikā pēc tās saņemšanas.

(2) Gadījumos, kad sūdzības pārbaudei nepieciešams iegūt papildu materiālus vai veikt citus pasākumus, pieļaujama sūdzības izskatīšana 30 dienu laikā, paziņojot par to sūdzības iesniedzējam.

 


 

346.pants. Sūdzības izlemšana

(1) Sūdzību var apmierināt, noraidīt vai sniegt izskaidrojumu.

(2) Apmierinot sūdzību, var:

1) pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto nolēmumu;

2) pilnīgi vai daļēji izbeigt kriminālprocesu;

3) nosūtīt kriminālprocesu jaunai izmeklēšanai;

4) atzīt pārsūdzētās rīcības rezultātus par spēkā neesošiem.

(3) Atteikumam apmierināt sūdzību jābūt motivētam.

(4) Amatpersona, kura izlemj sūdzību, nevar atcelt agrāk pieņemto nolēmumu, ja tas var radīt stāvokļa pasliktināšanos personai, kura iesniegusi sūdzību vai kuras interesēs tā iesniegta.

 

657.

 

 

 

658.

 

 

 

 

 

 

659.

 

 

 

 

 

 

 

 

660.

 

Juridiskā komisija

Izteikt 346.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sūdzību var apmierināt vai noraidīt.”

Juridiskā komisija

Papildināt 346.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā;

“(3) Izmeklēšanas tiesnesis un tiesa, apmierinot sūdzību, pieņem šā panta otrās daļas 1.un 4.punktā paredzēto nolēmumu.”

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 346.pantu ar jaunu ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesa, izskatot sūdzību un to apmierinot pieņem vienu no šā panta otrās daļas 1.,4.pkt. paredzēto nolēmumu.”

 (5) Tiesa, izskatot sūdzību, izskaidrojumus par sūdzībā norādītajiem jautājumiem nedod.”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt ceturto daļu aiz vārda “Amatpersona”  ar  vārdiem “vai  tiesa”.

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

344.pants. Sūdzības izlemšana

(1) Sūdzību var apmierināt vai noraidīt.

(2) Apmierinot sūdzību, var:

1) pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto nolēmumu;

2) pilnīgi vai daļēji izbeigt kriminālprocesu;

3) nosūtīt kriminālprocesu jaunai izmeklēšanai;

4) atzīt pārsūdzētās rīcības rezultātus par spēkā neesošiem.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis un tiesa, apmierinot sūdzību, pieņem šā panta otrās daļas 1.un 4.punktā paredzēto nolēmumu.

(4) Atteikumam apmierināt sūdzību jābūt motivētam.

(5) Amatpersona vai tiesa, kura izlemj sūdzību, nevar atcelt agrāk pieņemto nolēmumu, ja tas var radīt stāvokļa pasliktināšanos personai, kura iesniegusi sūdzību vai kuras interesēs tā iesniegta.

347.pants. Paziņojums par sūdzības izlemšanu

(1) Personai, kura iesniegusi sūdzību, paziņo par sūdzības izlemšanu un tālākas pārsūdzības iespēju un kārtību.

(2) Ja ar pārsūdzēto rīcību vai nolēmumu personai pretlikumīgi nodarīts kaitējums, tai izskaidro tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību vai novēršanu un šo tiesību realizēšanas kārtību.

(3) Sūdzību un atbildes kopiju uz to, kā arī sūdzības pārbaudes materiālus pievieno krimināllietai.

 

.

 

345.pants. Paziņojums par sūdzības izlemšanu

(1) Personai, kura iesniegusi sūdzību, paziņo par sūdzības izlemšanu un tālākas pārsūdzības iespēju un kārtību.

(2) Ja ar pārsūdzēto rīcību vai nolēmumu personai pretlikumīgi nodarīts kaitējums, tai izskaidro tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību vai novēršanu un šo tiesību realizēšanas kārtību.

(3) Sūdzību un uz to sniegtās atbildes kopiju, kā arī sūdzības pārbaudes materiālus pievieno krimināllietai.

25.nodaļa. Sūdzības par ģenerālprokurora lēmumiem

 

 

 

25.nodaļa. Sūdzības par ģenerālprokurora lēmumiem

348.pants. Ģenerālprokurora lēmuma pārsūdzēšana

Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 304., 311. un 398.pantu, var iesniegt persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ar konkrēto lēmumu aizskartas, 10 dienu laikā no dienas, kad tai kļuvis zināms par lēmuma pieņemšanu un tā saturs.

 

 

661.

 

 

662.

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt pantā skaitli “398” ar skaitli “409”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 348.panta tekstu šādā redakcijā:

“LR Ģenerālprokurora darbību vai lēmumu, kas pieņemts, izšķirot iesniegto sūdzību, sūdzību var iesniegt persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ar konkrēto darbību/lēmumu aizskartas, tās     aizstāvis vai pārstāvis”.

 

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

346.pants. Ģenerālprokurora lēmuma pārsūdzēšana

Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 303., 310. un 410.pantu, var iesniegt persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ar konkrēto lēmumu aizskartas, 10 dienu laikā no dienas, kad tai kļuvis zināms par lēmuma pieņemšanu un tā saturs.

349.pants. Sūdzības iesniegšana un izskatīšanas noteikšana

(1) Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu iesniedz Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam.

(2) Saņēmis sūdzību, departamenta priekšsēdētājs nosaka tiesas sastāvu un uzdod vienam no tiesnešiem pārbaudīt sūdzību.

(3) Tiesnesis, kuram uzdots ziņot par pārbaudes rezultātiem, pieprasa no ģenerālprokurora krimināllietu vai citus materiālus, kas bijuši par pamatu lēmuma pieņemšanai, un nosaka sūdzības izskatīšanas laiku.

(4) Ja nepieciešams, tiesnesis var izprasīt dokumentus un citus materiālus, kā arī izsaukt attiecīgās personas paskaidrojumu sniegšanai.

(5) Tiesnesis paziņo ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam par sūdzības izskatīšanas laiku un par viņu pašu vai viņu pārstāvju tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Sūdzības iesniedzējam, kas atrodas apcietinājumā, pēc viņa lūguma ir jānodrošina piedalīšanās sūdzības izskatīšanā.

 

663.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

664.

 

 

 

 

665.

 

 

 

 

 

666.

Juridiskā komisija

Aizstāt 349.panta pirmajā daļā vārdus “Senāta Krimināllietu departamentam” ar vārdu “Senātam” un turpmāk (attiecīgajā locījumā) - 350.panta pirmajā daļā, 569.panta piektajā daļā., 570.panta otrajā daļā, 571.panta trešajā daļā, 575.pantā, 657.pantā, 658.panta pirmajā un otrajā daļā, 766.panta sestajā daļāu un  775.panta otrajā daļā.

Juridiskā komisija

Aizstāt 349.panta otrajā daļā vārdus “departamenta priekšsēdētājs” ar vārdiem “Senāta attiecīgās struktūrvienības priekšsēdētājs”.

Juridiskā komisija

Aizstā 349.panta trešajā daļā vārdus “kam  uzdots ziņot par pārbaudes rezultātiem” ar vārdiem “kam uzdota sūdzības pārbaude”.

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 349.panta piektās daļas .1.teikumā vārdu “vai”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

347.pants. Sūdzības iesniegšana un izskatīšanas noteikšana

(1) Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu iesniedz Augstākās tiesas Senātam.

(2) Saņēmis sūdzību, Senāta attiecīgās struktūrvienības priekšsēdētājs nosaka tiesas sastāvu un uzdod vienam no tiesnešiem pārbaudīt sūdzību.

(3) Tiesnesis, kam uzdota sūdzības pārbaude, pieprasa no ģenerālprokurora krimināllietu vai citus materiālus, kas bijuši par pamatu lēmuma pieņemšanai, un nosaka sūdzības izskatīšanas laiku.

(4) Ja nepieciešams, tiesnesis var izprasīt dokumentus un citus materiālus, kā arī izsaukt attiecīgās personas paskaidrojumu sniegšanai.

(5) Tiesnesis paziņo ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam par sūdzības izskatīšanas laiku un par viņu pašu un viņu pārstāvju tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Sūdzības iesniedzējam, kas atrodas apcietinājumā, pēc viņa lūguma ir jānodrošina piedalīšanās sūdzības izskatīšanā.

350.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments triju tiesnešu sastāvā, piedaloties ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam vai viņu pārstāvjiem. Šo personu neierašanās bez attaisnojoša iemesla, ja tām savlaicīgi paziņots par izskatīšanas laiku un vietu, nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(2) Tiesa, uzklausījusi sūdzības iesniedzēju un ģenerālprokuroru vai viņu pārstāvjus, aiziet apspriesties un pieņem lēmumu, ko nolasa tiesas sēdē.

(3) Tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt ģenerālprokurora lēmumu negrozītu;

2) grozīt ģenerālprokurora lēmumu;

3) atcelt ģenerālprokurora lēmumu.

(4) Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

 

 

 

348.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu izskata Augstākās tiesas Senāts triju tiesnešu sastāvā, piedaloties ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam vai viņu pārstāvjiem. Šo personu neierašanās bez attaisnojoša iemesla, ja tām savlaicīgi paziņots par izskatīšanas laiku un vietu, nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

(2) Tiesa, uzklausījusi sūdzības iesniedzēju un ģenerālprokuroru vai viņu pārstāvjus, aiziet apspriesties un pieņem lēmumu, ko nolasa tiesas sēdē.

(3) Tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt ģenerālprokurora lēmumu negrozītu;

2) grozīt ģenerālprokurora lēmumu;

3) atcelt ģenerālprokurora lēmumu.

(4) Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

351.pants.Tiesas rīcība pēc sūdzības izskatīšanas

Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa krimināllietu un citus izprasītos materiālus triju dienu laikā kopā ar lēmumu nosūta ģenerālprokuroram.

 

 

 

667.

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt 351.pantā aiz vārda “ triju” ar  vārdu” darba”.

 

 

 

Atbalstīt

349.pants.Tiesas rīcība pēc sūdzības izskatīšanas

Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa krimināllietu un citus izprasītos materiālus triju darba dienu laikā kopā ar lēmumu nosūta ģenerālprokuroram.


 

Septītā sadaļa

 Mantiskie jautājumi kriminālprocesā

 

 

 

Sestā sadaļa

 Mantiskie jautājumi kriminālprocesā

26.nodaļa. Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana

 

 

 

26.nodaļa. Ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana

352.pants. Kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu

(1) Kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

(2) Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais izmaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Kompensācija nav kaitējuma civiltiesiska atlīdzināšana, tāpēc cietušais nezaudē tiesības pieprasīt kaitējuma atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā, tomēr kompensācija ņemama vērā, nosakot atlīdzības apmēru.

(4) Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no tiesas nodevas un nav saistīts ar krimināllietā pieteikto kompensācijas apmēru.

(5) Tiesas nolēmums kriminālprocesā par vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.

 

 

 

 

 

 

668.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

669.

 

 

 

 

 

670.

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 352.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss nodarītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.”

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 352.panta ceturtajā daļā vārdus “tiesas nodevas” ar vārdiem “valsts  nodevas” un svītrot vārdus “un nav saistīts ar krimināllietā pieteikto kompensācijas apmēru”.

Juridiskā komisija

Papildināt 352.panta piekto daļu pēc vārda “par”  ar vārdu  “personas”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

350.pants. Kompensācija par cietušajam radīto kaitējumu

(1) Kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

(2) Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.

(4) Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts  nodevas.

(5) Tiesas nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.


 

353.pants. Kompensācijas pieteikums

(1) Cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par nodarītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Pieteikumā jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs.

(2) Pieteikumu var iesniegt rakstveidā vai izteikt mutvārdos. Mutvārdu pieteikumu procesa virzītājs ieraksta protokolā.

(3) Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iesniegto pieteikumu un pieprasīto kompensācijas apmēru prokurors norāda dokumentā par pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(4) Pie kriminālatbildības saucamās personas nenoskaidrošana nav šķērslis kompensācijas pieteikuma iesniegšanai.

(5) Cietušajam ir tiesības atsaukt iesniegto kompensācijas pieteikumu jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz brīdim, kad tiesa aiziet taisīt spriedumu. Cietušā atteikšanās no kompensācijas nevar būt par pamatu apsūdzības atcelšanai, grozīšanai vai attaisnojošam spriedumam.

 

 

 

 

 

671.

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 353.panta pirmās daļas 2.teikumu.

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

351.pants. Kompensācijas pieteikums

(1) Cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Pieteikumā jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs.

(2) Pieteikumu var iesniegt rakstveidā vai izteikt mutvārdos. Mutvārdu pieteikumu procesa virzītājs ieraksta protokolā.

(3) Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iesniegto pieteikumu un pieprasīto kompensācijas apmēru prokurors norāda dokumentā par pirmstiesas procesa pabeigšanu.

(4) Pie kriminālatbildības saucamās personas nenoskaidrošana nav šķērslis kompensācijas pieteikuma iesniegšanai.

(5) Cietušajam ir tiesības atsaukt iesniegto kompensācijas pieteikumu jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz brīdim, kad tiesa aiziet taisīt spriedumu. Cietušā atteikšanās no kompensācijas nevar būt par pamatu apsūdzības atcelšanai, grozīšanai vai attaisnojošam spriedumam.


 

354.pants. Kompensācijas apmērs

(1) Tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā:

1) radīto mantisko zaudējumu apmēru;

2) noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu;

3) nodarītās fiziskās ciešanas, it īpaši paliekošus sakropļojumus un darbspēju zaudējumu;

4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu;

5) psihiskas traumas;

6) neiegūto labumu un izraisītos sarežģījumus.

(2) Ja kaitējums nodarīts juridiskajai personai, kompensācijas apmēru ietekmē arī komercdarbībai radītās grūtības.

(3) Tiešos zaudējumus novērtē tajās cenās, ko izmanto apsūdzības apjoma noteikšanai.

(4) Kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram, vai viņi var par to savstarpēji vienoties.

 

 

 

 

 

 

672.

 

 

 

673.

 

674.

 

 

 

 

 

 

675.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Svītrot 354.panta pirmās daļas 3.pkt. vārdus “it īpaši” kā liekus.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 354.panta pirmās daļas 6.punktu.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 354.panta ceturtajā daļā aiz vārda “ viņi” tekstu šādā redakcijā “var to noteikt, savstarpēji vienojoties. Šādai vienošanās jābūt noformētai rakstveidā vai to pēc procesa dalībnieku lūguma ieraksta tiesas sēdes protokolā”.

Juridiskā komisija

Aizstāt 354.panta ceturtajā daļā vārdus “viņi var par to savstarpēji vienoties.” ar vārdiem “viņi var to noteikt, savstarpēji vienojoties. Šāda vienošanās jānoformē rakstveidā vai to pēc abu pušu lūguma ieraksta procesuālās darbības protokolā”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 675.p)

 

 

 

 

Atbalstīt

352.pants. Kompensācijas apmērs

(1) Tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā:

1) radīto mantisko zaudējumu apmēru;

2) noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu;

3) nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu;

4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu;

5) psihiskas traumas.

(2) Ja kaitējums radīts juridiskajai personai, kompensācijas apmēru ietekmē arī komercdarbībai radītās grūtības.

(3) Tiešos zaudējumus novērtē tajās cenās, ko izmanto apsūdzības apjoma noteikšanai.

(4) Kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram vai viņi var to noteikt, savstarpēji vienojoties. Šādu vienošanos noformē rakstveidā, vai to pēc abu pušu lūguma ieraksta procesuālās darbības protokolā.


 

355.pants. Personas, kurām var uzlikt kompensācijas samaksāšanas pienākumu

(1) Pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt:

1) pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

2) apsūdzētajam vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, — solidāri ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj;

3) 15 gadus nesasnieguša par vainīgu atzīta apsūdzētā vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj;

4) juridiskajai personai, ja tās lietā par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzīta fiziskā persona, kura šo nodarījumu izdarījusi kā attiecīgās juridiskās personas pārstāve vai tās uzdevumā, vai būdama šīs juridiskās personas dienestā.

(2) Citos gadījumos kompensāciju nenosaka, bet kaitējuma atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā.

 

 

676.

 

 

 

 

677.

 

 

 

678.

 

679.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

680.

 

 

 

 

 

681.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 355.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “apsūdzētajam vecumā no 15 līdz 18 gadiem” ar vārdu “nepilngadīgajam” un vārdu “solidāri” ar vārdu “subsidiāri”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 355.panta pirmās daļas 2.pkt. ar tekstu “ja tai ir pastāvīgi ienākumi” .

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 355.panta pirmās daļas 3.punktu;

Juridiskā komisija

Izteikt 355.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) juridiskajai personai, ja tās lietā par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzīta fiziskā persona, kura šo nodarījumu izdarījusi, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros, vai būdama juridiskās personas dienestā.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 355.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) juridiskajai personai, kura atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.” .

Juridiskā komisija

Papildināt 355.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kaitējumu atlīdzināšanas kārtību un apmērus no cietušo kompensācijas fonda nosaka īpa šs likums.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

353.pants. Personas, kurām var uzlikt kompensācijas samaksāšanas pienākumu

(1) Pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt:

1) pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

2) nepilngadīgajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, — subsidiāri ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj;

3) juridiskajai personai, ja tās lietā par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzīta fiziskā persona, kura šo nodarījumu izdarījusi, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros, vai būdama juridiskās personas dienestā.

(2) Citos gadījumos kompensāciju nenosaka, bet kaitējuma atlīdzināšana notiek civiltiesiskā kārtībā.

(3) Kaitējumu atlīdzināšanas kārtību no cietušo kompensācijas fonda un apmērus nosaka īpašs likums.

 

 

/skatīt 715.priekšlikumu/

 

354.pants. Nodeva cietušo kompensācijas fondam

(1) Notiesājošs spriedums, prokurora priekšraksts par sodu un prokurora lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem ir pamats, lai persona, kas atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, samaksātu nodevu cietušo kompensācijas fondam.

(2) Nodevas apmērs ir:

1) par izdarītu kriminālpārkāpumu — 10 lati;

2) par izdarītu mazāk smagu noziegumu — 15 lati;

3) par izdarītu smagu noziegumu — 20 lati;

4) par izdarītu sevišķi smagu noziegumu — 25 lati.

(3) Ja persona vienlaikus atzīta par vainīgu vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, nodeva jāmaksā atbilstoši smagākajam nodarījumam.


 

27.nodaļa. Rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu

 

 

 

27.nodaļa. Rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu

 

 

682.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar 355.1 pantu šādā redakcijā:

“355.1.pants. Noziedzīgi iegūta manta

(1) Manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(2) Ja netiek pierādīts pretējais, tad par noziedzīgi iegūtu uzskatāma manta, tajā skaitā - finanšu līdzekļi, kas pieder personai, kura:

1) ir organizētas noziedzīgas grupas dalībniece vai atbalsta to;

2) iesaistījusies pati vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta teroristiskās darbībās;

3) iesaistījusies pati vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta cilvēku tirdzniecībā;

4) iesaistījusies pati vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta noziedzīgās darbībās ar narkotiskām vai psihotropām vielām.

(3) Šā panta izpratnē personas pastāvīgo attiecību uzturēšana ar citu personu, kura iesaistīta noteiktās noziedzīgās darbībās, nozīmē, ka persona dzīvo kopā ar otru personu vai arī kontrolē, nosaka vai ietekmē tās uzvedību.”

 

Atbalstīt

355.pants. Noziedzīgi iegūta manta

(1) Manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(2) Ja netiek pierādīts pretējais, par noziedzīgi iegūtu uzskatāma manta, arī finanšu līdzekļi, kas pieder personai, kura:

1) ir organizētas noziedzīgas grupas dalībnieks vai atbalsta to;

2) pati iesaistījusies teroristiskās darbībās vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta teroristiskās darbībās;

3) pati iesaistījusies cilvēku tirdzniecībā vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta cilvēku tirdzniecībā;

4) pati iesaistījusies noziedzīgās darbībās ar narkotiskām vai psihotropām vielām vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta šādās darbībās.

(3) Šā panta izpratnē pastāvīgu attiecību uzturēšana ar citu personu, kura iesaistīta noteiktās noziedzīgās darbībās, nozīmē, ka persona dzīvo kopā ar otru personu vai arī kontrolē, nosaka vai ietekmē tās uzvedību.


 

356.pants. Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu

(1) Manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(2) Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.

(3) Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt arī pirmstiesas kriminālprocesa laikā:

1) ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 56.nodaļā noteiktajā kārtībā, ja mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav zināms un procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi (mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu);

2) ar procesa virzītāja lēmumu, ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā pie aizdomās turētā, apsūdzētā vai ar viņu saistītas trešās personas ir atrasta un izņemta manta, par kuru tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs iepriekš bija pieteicis mantas zudumu un pēc tās atrašanas, novēršot saprātīgas šaubas, pierāda savas tiesības uz konkrēto mantu.

 

 

683.

 

 

 

 

 

 

 

684.

 

 

 

 

 

 

 

 

685.

 

 

 

 

 

686.

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 356.panta pirmo daļu.

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 356.panta trešās daļas ievadteikumu šādā redakcijā:

“(3) Pirmstiesas kriminālprocesa laikā mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt arī:”

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 356.panta trešās daļas 2.punktā vārdus “ar viņu saistītas”.

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 356.panta trešās daļas 2.punktā vārdus “novēršot saprātīgas šaubas”  .

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

356.pants. Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu

(1) Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesa laikā mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt arī:

1) ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 59. nodaļā noteiktajā kārtībā, ja mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav zināms un procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi (mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu);

2) ar procesa virzītāja lēmumu, ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā pie aizdomās turētā, apsūdzētā vai trešās personas ir atrasta un izņemta manta, attiecībā uz kuru tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs iepriekš bija pieteicis mantas zudumu un pēc tās atrašanas, novēršot saprātīgas šaubas, pierādījis savas tiesības.


 

357.pants. Noziedzīgi iegūtas mantas atdošana īpašniekam

(1) Mantas atdošana īpašniekam vai likumīgajam valdītājam vai arī tās ieskaitīšana valsts līdzekļos notiek saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu pēc tam, kad mantas uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai vairs nav nepieciešama.

(2) Manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ja viņš tam piekrīt.

(3) Valsts budžetā ieskaita:

1) līdzekļus, kas iegūti, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā realizējot mantu, kuras piederība nav noskaidrota vai kuras īpašniekam nav likumīgu tiesību uz to, vai kuras īpašnieks vai likumīgais valdītājs ir atteicis no tās;

2) līdzekļus, ko persona ieguvusi no mantas realizācijas, zinot tās noziedzīgo izcelsmi;

3) noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus.

 

 

687.

 

 

688.

 

 

 

689.

 

 

 

 

690.

 

 

 

 

 

691.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 357.panta nosaukumā vārdu “īpašniekam”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 357.panta otro daļu šādā  redakcijā:

“(2) Pēc īpašnieka vai likumīgā valdītāja lūguma manta atdodama pēc piederības”.

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 357.panta trešās daļas 1.pkt. tekstu, sākot ar “vai kuras īpašniekam nav  likumīgu tiesību uz to “.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 357.panta trešo daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“4) materiālo vērtību mantiskam vai cita rakstura labumam, ko pieņēmusi valsts amatpersona kā kukuli”.

Juridiskā komisija

Izteikt 357.panta tekstu šādā redakcijā;

“(1) Manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ar procesa virzītāja lēmumu pēc tam, kad mantas uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai vairs nav nepieciešama.

(2) Mantu, kuras apgrozība aizliegta ar likumu un līdz ar to personas valdījumā atrodas nelikumīgi, šim valdītājam neatdod, bet ar tiesas lēmumu to nodod attiecīgai valstij institūcijai vai tādai juridiskai personai, kura ir tiesīga to iegūt un lietot.”

 

 

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

daļēji

(sk. 691.p)

 

 

 

Atbalstīt

 

357.pants. Noziedzīgi iegūtas mantas atdošana

(1) Manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ar procesa virzītāja lēmumu pēc tam, kad mantas uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai vairs nav nepieciešama.

(2) Mantu, kuras apgrozība aizliegta ar likumu un kura līdz ar to personas valdījumā atrodas nelikumīgi, šim valdītājam neatdod, bet ar tiesas lēmumu nodod attiecīgai valsts institūcijai vai tādai juridiskajai personai, kura ir tiesīga to iegūt un lietot.


 

 

 

692.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 357.1 pantu šādā redakcijā:

“357.1.pants. Noziedzīgi iegūtās mantas konfiskācija

Noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar tiesas lēmumu konfiscē, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

(2) Ja noziedzīgi iegūtā manta ir atsavināta, iznīcināta vai noslēpta un to nav iespējams konfiscēt, konfiskācijai vai piedziņai var pakļaut citu mantu, tajā skaitā finanšu līdzekļus, konfiscējamās mantas vērtībā.

(3) Ja apsūdzētajam nav mantas, ko varētu pakļaut šā panta otrajā daļā minētajai konfiskācijai, konfiscēt var:

1) mantu, ko apsūdzētā persona pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas bez atbilstošas atlīdzības ir atsavinājusi trešajai personai;

2) apsūdzētās personas laulātā mantu, ja vien vismaz trīs gadus pirms noziedzīgā nodarījuma uzsākšanas nav noteikta laulāto mantas šķirtība;

3) citas personas mantu, ja ar šo personu apsūdzētajam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

(4) Valsts budžetā ieskaita:

1) līdzekļus, kas iegūti, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā realizējot mantu, kuras piederība nav noskaidrota vai kuras īpašniekam nav likumīgu tiesību uz to, vai kuras īpašnieks vai likumīgais valdītājs ir atteicis no tās;

2) līdzekļus, ko persona ieguvusi no mantas realizācijas, zinot tās noziedzīgo izcelsmi;

3) noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus;

4) konfiscētos finanšu līdzekļus;

5) materiālo vērtību mantiskam vai cita rakstura labumam, ko pieņēmusi valsts amatpersona kā kukuli.”

 

Atbalstīt

358.pants. Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija

(1) Noziedzīgi iegūtu mantu, ja tās turpmāka uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai nav nepieciešama un ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar tiesas lēmumu konfiscē, bet iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

(2) Ja noziedzīgi iegūta manta ir atsavināta, iznīcināta vai noslēpta un to nav iespējams konfiscēt, konfiskācijai vai piedziņai var pakļaut citu mantu, arī finanšu līdzekļus, konfiscējamās mantas vērtībā.

(3) Ja apsūdzētajam nav mantas, ko varētu pakļaut šā panta otrajā daļā minētajai konfiskācijai, konfiscēt var:

1) mantu, ko apsūdzētā persona pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas bez atbilstošas atlīdzības ir atsavinājusi trešajai personai;

2) apsūdzētās personas laulātā mantu, ja vien vismaz trīs gadus pirms noziedzīgā nodarījuma uzsākšanas nav noteikta laulāto mantas šķirtība;

3) citas personas mantu, ja ar šo personu apsūdzētajam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

(4) Valsts budžetā ieskaita:

1) līdzekļus, kas iegūti, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā realizējot mantu, kuras piederība nav noskaidrota vai kuras īpašniekam nav likumīgu tiesību uz to, vai kuras īpašnieks vai likumīgais valdītājs ir atteicies no tās;

2) līdzekļus, ko persona ieguvusi no mantas realizācijas, zinot tās noziedzīgo izcelsmi;

3) noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus;

4) konfiscētos finanšu līdzekļus;

5) tāda mantiska vai cita rakstura labuma materiālo vērtību, ko pieņēmusi valsts amatpersona kā kukuli.

358.pants. Noziedzīgi iegūtas mantas realizācijas līdzekļu izmantošana

Ja cietušais ir pieprasījis kaitējuma kompensāciju un konkrētajā kriminālprocesā ir iegūti šā likuma 357.panta trešajā daļā minētie līdzekļi, tos vispirms izmanto pieprasītās kompensācijas nodrošināšanai.

 

 

 

 

 

693.

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 358.pantu pēc vārda “nodrošināšanai” ar vārdiem “un apmaksai”.

 

 

 

 

 

Atbalstīt

359.pants. Noziedzīgi iegūtas mantas realizācijas līdzekļu izmantošana

Ja cietušais ir pieprasījis kaitējuma kompensāciju un konkrētajā kriminālprocesā ir iegūti šā likuma 358.panta ceturtajā daļā minētie līdzekļi, tos vispirms izmanto pieprasītās kompensācijas nodrošināšanai un samaksai.

359.pants. Trešo personu tiesības

(1) Ja noziedzīgi iegūta manta atrasta un izņemta pie trešās personas, tā atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.

(2) Trešajai personai, ja tā ir izņemtās mantas labticīga ieguvēja, ir tiesības iesniegt prasību civilprocesa kārtībā pret apsūdzēto vai notiesāto personu atlīdzināt nodarīto zaudējumu, kas tai radies sakarā ar mantas izņemšanu.

 

694.

 

 

695.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 359.panta pirmajā daļā vārdu “un izņemta”.

Juridiskā komisija

Izteikt 359.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja noziedzīgi iegūto mantu atdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, trešajai personai, kas bija šīs mantas labticīga ieguvēja vai labticīga ķīlas ņēmēja, ir tiesības civilprocesa kārtībā iesniegt prasību par zaudējuma atlīdzināšanu, tai skaitā pret apsūdzēto vai notiesāto personu”.

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

360.pants. Trešo personu tiesības

(1) Ja noziedzīgi iegūta manta atrasta pie trešās personas, tā atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam.

(2) Ja noziedzīgi iegūtu mantu atdod īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, trešajai personai, kas bija šīs mantas labticīga ieguvēja vai labticīga ķīlas ņēmēja, ir tiesības civilprocesa kārtībā iesniegt prasību par zaudējuma atlīdzināšanu, tai skaitā pret apsūdzēto vai notiesāto personu.


 

360.pants. Personas īpašuma rekvizēšana

Ja pirmstiesas izmeklēšanas laikā tiek izņemta manta, kas personas valdījumā atrodas nelikumīgi, ar tiesas lēmumu tā nododama valstij vai tādai juridiskajai personai, kura ir tiesīga to iegūt un lietot.

 

696.

Juridiskā komisija

Izslēgt 360.pantu.

 

Atbalstīt

 

28.nodaļa. Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana

 

 

 

28.nodaļa. Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana

361.pants. Aresta uzlikšana mantai

(1) Lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo naudas sodu vai mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzliek arestu aizdomās turētā vai apsūdzētā mantai vai to personu mantai, kuras ir materiāli atbildīgas par aizdomās turētā vai apsūdzētā rīcību, kā arī to personu mantai, pie kurām ar kriminālprocesu saistītā vai noziedzīgi iegūtā manta ir atrasta.

(2) Pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas laikā lēmumu pieņem tiesa.

(3) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ manta var tikt atsavināta, iznīcināta vai noslēpta, procesa virzītājs var uzlikt arestu mantai ar prokurora piekrišanu. Par uzlikto arestu procesa virzītājs 24 stundu laikā paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot protokolu un citus materiālus, kas pamato aresta nepieciešamību un neatliekamību.

(4) Lēmumā par aresta uzlikšanu mantai jānorāda, kādam nolūkam un kam piederošai mantai tiek uzlikts arests, bet, ja ir zināms risināmo mantisko jautājumu apmērs, — arī nepieciešamā nodrošinājuma summa.

(5) Procesa virzītājs var uzdot aresta izpildi Valsts policijai, kā arī paziņo par mantas arestu attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz šo mantu, lai tas varētu ierakstīt aizlieguma atzīmi.

(6) Ja attiecībā uz mantu pirms aresta uzlikšanas tai ir reģistrēta hipotekārā ķīla, rīcība ar ieķīlāto mantu var notikt tikai pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju. Ja šāda manta ar tiesas lēmumu ir atzīta par noziedzīgi iegūtu, mantas arestam ir prioritāte attiecībā pret ķīlu.

 

697.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

698.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

699.

 

 

 

 

700.

 

 

 

 

 

701.

 

 

 

 

702.

Juridiskā komisija

Izteikt 361.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 “(1) Lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzliek arestu aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā mantai arī mantai, kas viņiem pienākas no citām personām vai to personu mantai, kuras ir materiāli atbildīgas par aizdomās turētā vai apsūdzētā rīcību. Arestu var uzlikt arī noziedzīgi iegūtai vai ar kriminālprocesu saistītai mantai, kas atrodas pie citām personām”.

Juridiskā komisija

Papildināt 361.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Arestu mantai var uzlikt arī procesos par piespiedu līdzekļu piemērošanu juridiskai personai un par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, ja ir nepieciešams nodrošināt mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā vai iespējamo naudas sodu vai mantas konfiskāciju.”

Juridiskā komisija< /b>

Aizstāt 361.panta trešajā daļā vārdus “24 stundu laikā” ar vārdiem “ne vēlāk kā nakamajā darba dienā”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 361.panta trešo daļu ar teikumu: “Ja izmeklēšanas tiesnesis neapstiprina procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, arests mantai ir jānoņem.”

Juridiskā komisija

Aizstāt 361.panta piektajā daļā vārdus “aizlieguma atzīmi” ar vārdiem “aizliegumu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām”

Juridiskā komisija

Papildināt 361.pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Nav atļauts uzlikt arestu pirmās nepieciešamības priekšmetiem, ko lieto persona, kuras mantai tiek uzlikts arests, viņa ģimenes locekļi un viņu apgādībā esošas personas. Šādu priekšmetu sarakstu nosaka šā likuma 1. pielikums.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

361.pants. Aresta uzlikšana mantai

(1) Lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzliek arestu aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā mantai, arī mantai, kas viņiem pienākas no citām personām, vai to personu mantai, kuras ir materiāli atbildīgas par aizdomās turētā vai apsūdzētā rīcību. Arestu var uzlikt arī noziedzīgi iegūtai vai ar kriminālprocesu saistītai mantai, kas atrodas pie citām personām.

(2) Arestu mantai var uzlikt arī procesos par piespiedu līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai un par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, ja ir nepieciešams nodrošināt mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā vai iespējamā naudas soda samaksu, vai mantas konfiskāciju.

(3) Pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas laikā lēmumu pieņem tiesa.

(4) Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ manta var tikt atsavināta, iznīcināta vai noslēpta, procesa virzītājs var uzlikt arestu mantai ar prokurora piekrišanu. Par uzlikto arestu procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot protokolu un citus materiālus, kas pamato aresta nepieciešamību un neatliekamību. Ja izmeklēšanas tiesnesis neapstiprina procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, arests mantai jānoņem.

(5) Lēmumā par aresta uzlikšanu mantai jānorāda, kādam nolūkam un kam piederošai mantai tiek uzlikts arests, bet, ja ir zināms risināmo mantisko jautājumu apmērs, — arī nepieciešamā nodrošinājuma summa.

(6) Procesa virzītājs var uzdot aresta izpildi Valsts policijai, kā arī paziņo par mantas arestu attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz šo mantu, lai tas varētu ierakstīt aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām.

(7) Ja attiecībā uz mantu, pirms tai uzlikts arests ir reģistrēta hipotekārā ķīla, rīcība ar ieķīlāto mantu var notikt tikai pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju. Ja šāda manta ar tiesas lēmumu ir atzīta par noziedzīgi iegūtu, mantas arestam ir prioritāte attiecībā pret ķīlu.

(8) Nav atļauts uzlikt arestu pirmās nepieciešamības priekšmetiem, ko lieto persona, kuras mantai tiek uzlikts arests, tās ģimenes locekļi un viņu apgādībā esošas personas. Šādu priekšmetu sarakstu nosaka šā likuma 1. pielikums.

362.pants. Protokols par aresta uzlikšanu mantai

(1) Par aresta uzlikšanu mantai sastāda protokolu.

(2) Protokolā fiksē:

1) katru lietu, kurai uzlikts arests, norādot tās nosaukumu, marku, svaru, nodiluma pakāpi, kā arī citas individuālās pazīmes;

2) ja arestu liek visai mantai, — arī lietas, kurām arests netiek uzlikts;

3) atzīmes, ko par mantas piederību piesaka trešā persona.

(3) Uzliekot arestu mantai, tās īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai turētājam paziņo par aizliegumu ar to rīkoties vai to lietot, bet, ja nepieciešams, mantu izņem un nodod glabāšanā.

(4) Ja mantu izņem, protokolā norāda, kas tieši tiek izņemts, kur un kam nodots glabāšanā.

(5) Ja aresta uzlikšanas laikā izdarīts mēģinājums slēpt mantu, to iznīcināt vai bojāt, par to ieraksta protokolā, norādot, kādus pasākumus veikusi persona, kura uzliek mantai arestu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

703.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

704.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 362.panta otrās daļas 3.punktā vārdu “atzīmes” ar vārdu “pieteikumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 362.panta piektajā daļā vārdus “norādot, kādus pasākumus veikusi persona, kura uzliek mantai arestu” .

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

362.pants. Protokols par aresta uzlikšanu mantai

(1) Par aresta uzlikšanu mantai raksta protokolu.

(2) Protokolā fiksē:

1) katru lietu, kurai uzlikts arests, norādot tās nosaukumu, marku, svaru, nodiluma pakāpi, kā arī citas individuālās pazīmes;

2) ja arestu uzliek visai mantai, — arī lietas, kurām arests netiek uzlikts;

3) pieteikumu, ko par mantas piederību piesaka trešā persona.

(3) Uzliekot arestu mantai, tās īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai turētājam paziņo par aizliegumu ar to rīkoties vai to lietot, bet, ja nepieciešams, mantu izņem un nodod glabāšanā.

(4) Ja mantu izņem, protokolā norāda, kas tieši tiek izņemts, kur un kam nodots glabāšanā.

(5) Ja aresta uzlikšanas laikā izdarīts mēģinājums slēpt mantu, to iznīcināt vai bojāt, par to ieraksta protokolā.

363.pants. Protokola kopijas par aresta uzlikšanu mantai izsniegšana

(1) Protokola kopiju par aresta uzlikšanu mantai izsniedz pret parakstu personai, pie kuras izdarīta mantas aprakste, vai vienam no tās pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, bet, ja tādu nav klāt, — tās vietējās pašvaldības pārstāvim, kuras administratīvajā teritorijā mantai uzlikts arests.

(2) Ja arests uzlikts mantai, kas atrodas juridiskās personas teritorijā, protokola kopiju par aresta uzlikšanu mantai pret parakstu izsniedz šīs juridiskās personas pārstāvim.

 

 

 

363.pants. Protokola kopijas par aresta uzlikšanu mantai izsniegšana

(1) Protokola kopiju par aresta uzlikšanu mantai izsniedz pret parakstu personai, pie kuras izdarīta mantas aprakste, vai vienam no tās pilngadīgajiem ģimenes locekļiem, bet, ja tādu nav klāt, — tās vietējās pašvaldības pārstāvim, kuras administratīvajā teritorijā mantai uzlikts arests.

(2) Ja arests uzlikts mantai, kas atrodas juridiskās personas teritorijā, protokola kopiju par aresta uzlikšanu mantai pret parakstu izsniedz šīs juridiskās personas pārstāvim.

364.pants. Arestam pakļautās mantas vērtības noteikšana

(1) Mantu, kurai tiek uzlikts arests, novērtē pēc tās faktiskās vērtības, ņemot vērā nolietojuma pakāpi. Ja nepieciešams, mantas vērtības noteikšanai pieaicina speciālistu.

(2) Naudu un vērtspapīrus uzskaita pēc to nominālās vērtības.

(3) Ja arests jāuzliek tikai daļai mantas par noteiktu summu, mantas īpašniekam vai lietotājam ir tiesības norādīt to mantu, kura, pēc viņa ieskata, būtu pakļaujama arestam.

 

 

 

364.pants. Arestam pakļautās mantas vērtības noteikšana

(1) Mantu, kurai tiek uzlikts arests, novērtē pēc tās faktiskās vērtības, ņemot vērā nolietojuma pakāpi. Ja nepieciešams, mantas vērtības noteikšanai pieaicina speciālistu.

(2) Naudu un vērtspapīrus uzskaita pēc to nominālās vērtības.

(3) Ja arests jāuzliek tikai daļai mantas par noteiktu summu, mantas īpašniekam vai lietotājam ir tiesības norādīt to mantu, kura, pēc viņa ieskata, būtu pakļaujama arestam.

365.pants. Arestētās mantas glabāšana

(1) Mantu, kurai uzlikts arests, var atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes locekļiem vai citai fiziskajai vai juridiskajai personai, kurai izskaidro likumā paredzēto atbildību par minētās mantas saglabāšanu, šīs personas par to parakstās.

(2) Mantu, kurai uzlikts arests, nedrīkst atstāt glabāšanā aizdomās turētājam vai apsūdzētajam.

(3) Jebkurā gadījumā izņem lietas, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī naudu, valūtu un vērtspapīrus, naudas noguldījumu grāmatiņas, banku izdotus akreditīvus, vekseļus, akcijas un citus naudas dokumentus, izstrādājumus no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, dārgmetālus, dimantu ražošanai paredzētos pusfabrikātus. Šo lietu glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Naudas noguldījumi un vērtspapīri, kas glabājas bankās vai kredītiestādēs, netiek izņemti, bet pēc lēmuma saņemšanas par aresta uzlikšanu mantai ar tiem tiek pārtrauktas izdevumu operācijas.

 

 

 

 

705.

 

 

 

706.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 365.panta pirmajā daļā vārdus “šīs personas par to parakstās” kā atsevišķu teikumu.

Juridiskā komisija

Izteikt 365.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lietu, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī naudas, valūtas un vērtspapīru, banku izdotu akreditīvu, vekseļu, akciju un citu naudas dokumentu, izstrādājumu no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, dārgmetālu un dārgakmeņu glabāšanas vietu un kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

365.pants. Arestētās mantas glabāšana

(1) Mantu, kurai uzlikts arests, var atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes locekļiem vai citai fiziskajai vai juridiskajai personai, kurai izskaidro likumā paredzēto atbildību par minētās mantas saglabāšanu. Šīs personas par to parakstās.

(2) Mantu, kurai uzlikts arests, nedrīkst atstāt glabāšanā aizdomās turētajam vai apsūdzētajam.

(3) Ja tiek uzlikts arests lietām, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī naudai, valūtai un vērtspapīriem, banku izdotiem akreditīviem, vekseļiem, akcijām un citiem naudas dokumentiem, izstrādājumiem no dārgmetāliem un dārgakmeņiem, kā arī dārgmetāliem un dārgakmeņiem, to glabāšanas vietu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Naudas noguldījumi un vērtspapīri, kas glabājas bankās vai citās kredītiestādēs, netiek izņemti, bet pēc lēmuma saņemšanas par aresta uzlikšanu mantai ar tiem tiek pārtrauktas izdevumu operācijas.

366.pants. Mantas aresta atcelšana

(1) Procesa virzītājs pieņem lēmumu par mantas aresta atcelšanu un par to nekavējoties paziņo personām, kuru mantai bija uzlikts arests vai kuru glabāšanā bija nodota arestētā manta, ja iestājas viens no šādiem apstākļiem:

1) tiesa pieņem attaisnojošu spriedumu;

2) tiesa nav pieņēmusi lēmumu, ka manta atzīstama par noziedzīgi iegūtu;

3) procesa virzītājs izbeidz kriminālprocesu ar reabilitējošu lēmumu;

4) kriminālprocesā nav pieprasīta kaitējuma kompensācija vai cietušais to atsaucis;

5) noziedzīgs nodarījums pārkvalificēts pēc cita Krimināllikuma panta, kas neparedz mantas konfiskāciju;

6) zudis jebkurš cits iemesls mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai.

(2) Par aresta noņemšanu procesa virzītājs pēc nolēmuma spēkā stāšanās nekavējoties paziņo arī attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz šo mantu.

 

 

707.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

708.

 

 

 

709.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 366.panta pirmajā daļā vārdus “ja iestājas viens no šādiem apstākļiem” ar  vārdiem “Lēmums par aresta atcelšanu jāpieņem, ja: “.

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Papildināt 366.panta pirmās daļas 5.pkt.  ar vārdiem “un kaitējuma kompensācija nav pieteikta vai cietušais to ir atsaucis”

Juridiskā komisija

Papildināt 366.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Procesa virzītājs var saglabāt arestu tādai mantas daļai, kas var būt nepieciešama procesuālo izdevumu segšanai.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

366.pants. Mantas aresta atcelšana

(1) Procesa virzītājs pieņem lēmumu par mantas aresta atcelšanu un par to nekavējoties paziņo personām, kuru mantai bija uzlikts arests vai kuru glabāšanā bija nodota arestētā manta. Lēmums par aresta atcelšanu jāpieņem, ja:

1) tiesa pieņem attaisnojošu spriedumu;

2) tiesa nav pieņēmusi lēmumu, ka manta atzīstama par noziedzīgi iegūtu;

3) procesa virzītājs izbeidz kriminālprocesu ar reabilitējošu lēmumu;

4) kriminālprocesā nav pieprasīta kaitējuma kompensācija vai cietušais to atsaucis;

5) noziedzīgs nodarījums pārkvalificēts pēc cita Krimināllikuma panta, kas neparedz mantas konfiskāciju;

6) zudis jebkurš cits iemesls mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai.

(2) Procesa virzītājs var saglabāt arestu tādai mantas daļai, kas var būt nepieciešama procesuālo izdevumu segšanai.

(3) Par aresta noņemšanu procesa virzītājs pēc nolēmuma spēkā stāšanās nekavējoties paziņo arī attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz šo mantu.

29.nodaļa. Procesuālie izdevumi un to atlīdzība

 

 

 

29.nodaļa. Procesuālie izdevumi un to atlīdzība

367.pants. Procesuālie izdevumi

(1) Procesuālie izdevumi ir:

1) summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, maksai par naktsmītni, kā arī dienas nauda;

2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu;

3) samaksa ekspertiem, revidentiem, tulkiem un speciālistiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus;

4) samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts budžeta;

5) summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai un pārsūtīšanai;

6) summas, kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai;

7) nodeva cietušo kompensācijas fondam;

8) citi izdevumi, kas radušies kriminālprocesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

710.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

711.

 

 

 

 

 

712.

 

 

 

713.

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 367.panta pirmās daļas 2.punktu beigās ar vārdiem “vai ko izmeklēšanas iestādes, prokuratūra vai Tieslietu ministrija ir atlīdzinājusi minēto personu darba devējiem par izmaksāto vidējo izpeļņu;”.

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Aizstāt 367.panta pirmās daļas 4.punktā vārdu “budžeta” ar vārdu “līdzekļiem”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 367.panta pirmās daļas 7.punktu.

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 367.panta otro daļu pēc vārda “noteiktajā” ar vārdiem “apmērā un”.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

367.pants. Procesuālie izdevumi

(1) Procesuālie izdevumi ir:

1) summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā un maksu par naktsmītni, kā arī dienas nauda;

2) summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu, vai ko izmeklēšanas iestādes, prokuratūra vai Tieslietu ministrija ir atlīdzinājusi minēto personu darba devējiem par izmaksāto vidējo izpeļņu;

3) samaksa ekspertiem, revidentiem, tulkiem un speciālistiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus;

4) samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts līdzekļiem;

5) summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai un pārsūtīšanai;

6) summas, kas izlietotas ekspertīzes izdarīšanai;

7) citi izdevumi, kas radušies kriminālprocesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

368.pants. Nodeva cietušo kompensācijas fondam

(1) Notiesājošs spriedums ir saistīts ar nodevas nomaksu cietušo kompensācijas fondam.

(2) Nodevas apmērs ir:

1) par izdarītu kriminālpārkāpumu — 5 lati;

2) par izdarītu mazāk smagu noziegumu — 10 lati;

3) par izdarītu smagu noziegumu — 15 lati;

4) par izdarītu sevišķi smagu noziegumu — 20 lati.

(3) Ja persona vienlaikus notiesāta par vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, nodeva jāmaksā atbilstoši smagākajam nodarījumam.

 

 

714.

 

 

 

715.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 368.panta pirmo daļu pēc vārda “spriedums” ar vārdiem “un prokurora priekšraksts par sodu”.

Juridiskā komisija

Pārcelt 368.pantu pēc 355.panta un izteikt to šādā redakcijā:

“368.pants. Nodeva cietušo kompensācijas fondam

(1) Notiesājošs spriedums, prokurora priekšraksts par sodu un prokurora lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ar nosacījumiem ir pamats, lai persona, kas atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, samaksātu nodevu cietušo kompensācijas fondam.

(2) Nodevas apmērs ir:

1) par izdarītu kriminālpārkāpumu — 10 lati;

2) par izdarītu mazāk smagu noziegumu — 15 lati;

3) par izdarītu smagu noziegumu — 20 lati;

4) par izdarītu sevišķi smagu noziegumu — 25 lati.

(3) Ja persona vienlaikus atzīta par vainīgu vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā nodeva jāmaksā atbilstoši smagākajam nodarījumam.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

369.pants. Procesuālo izdevumu piedziņa

(1) Procesuālos izdevumus tiesa nosaka piedzīt no notiesātajiem, izņemot tulka darba samaksu, kā arī šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja ar tiesas spriedumu notiesātas vairākas personas, tiesa nosaka, kādā apmērā no katra notiesātā piedzenami procesuālie izdevumi. Tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu, notiesātā atbildības pakāpi un mantisko stāvokli.

(3) Ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem. Ja apsūdzētais attaisnots daļēji, no viņa var piedzīt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar apsūdzību, kurā viņš atzīts par vainīgu un notiesāts.

(4) Procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu materiālo stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

(5) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu sedz no valsts līdzekļiem.

(6) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu, ja tās atliktas sakarā ar likumā noteiktajā kārtībā izsaukto personu neierašanos bez attaisnojošiem iemesliem, var piedzīt no šīm personām Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Šajā pantā paredzētajā kārtībā procesuālo izdevumu piedziņu nosaka arī prokurors, ja kriminālprocesu izbeidz, sastādot priekšrakstu par sodu, vai kriminālprocesu izbeidz ar nosacījumiem vai pamatojoties uz citiem apsūdzēto nereabilitējošiem apstākļiem.

 

716.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

717.

 

 

 

 

 

718.

Juridiskā komisija

Izteikt 369.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos gadījumus.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 369.panta trešajā daļā vārdu “viņš” ar vārdu “persona”.

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 369.panta ceturtajā daļā vārdu “materiālo” ar vārdu “mantisko”.

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

368.pants. Procesuālo izdevumu piedziņa

(1) Procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja ar tiesas spriedumu notiesātas vairākas personas, tiesa nosaka, kādā apmērā no katra notiesātā piedzenami procesuālie izdevumi. Tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu, notiesātā atbildības pakāpi un mantisko stāvokli.

(3) Ja ar tiesas spriedumu persona ir attaisnota, procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem. Ja apsūdzētais attaisnots daļēji, no viņa var piedzīt procesuālos izdevumus, kas saistīti ar apsūdzību, kurā persona atzīta par vainīgu un notiesāta.

(4) Procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos, ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu mantisko stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.

(5) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu sedz no valsts līdzekļiem.

(6) Procesuālos izdevumus, kas saistīti ar izmeklēšanas darbību vai tiesas sēžu atlikšanu, ja tās atliktas sakarā ar likumā noteiktajā kārtībā izsaukto personu neierašanos bez attaisnojoša iemesla, var piedzīt no šīm personām Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(7) Šajā pantā paredzētajā kārtībā procesuālo izdevumu piedziņu nosaka arī prokurors, ja kriminālprocesu izbeidz, sastādot priekšrakstu par sodu, vai kriminālprocesu izbeidz, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības vai pamatojoties uz citiem apsūdzēto nereabilitējošiem apstākļiem.

B daļa

Pirmstiesas kriminālprocess un tiesvedība krimināllietās

 

 

 

B daļa

Pirmstiesas kriminālprocess un tiesvedība krimināllietās

Astotā sadaļa

Pirmstiesas kriminālprocess

 

 

719.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Pārcelt 8.sadaļas nosaukumu pirms 31.nodaļas.

 

 

Atbalstīt

 

30.nodaļa. Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana

 

 

 

30.nodaļa. Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana

 

 

 

720.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt likumprojektu ar pantu pirms 370.panta šādā redakcijā:

“369.1 pants. Kriminālprocesa būtība

Kriminālprocess ir procesuālo darbību kopums, kuras likumā noteiktā kārtībā veic uz to pilnvarotas amatpersonas no kriminālprocesa uzsākšanas brīža līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, bet noteiktos gadījumos arī atsevišķu jautājumu izskatīšanai pēc nolēmuma stāšanās spēkā, lai izmeklētu konkrētu noziedzīgu nodarījumu un sasniegtu kriminālprocesa mērķi.”

 

 

Neatbalstīt

 

370.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas iemesli

(1) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai (turpmāk — par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde), kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iesniegt:

1) noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona — iesnieguma formā;

2) kontrolējošās un uzraugošās iestādes — to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

3) medicīnas darbinieki vai ārstniecības iestādes — ziņojumu formā par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas — iesnieguma formā par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;

5) jebkura fiziskā vai juridiskā persona — informācijas formā par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi;

6) jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu — iesnieguma formā.

(3) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu.

(4) Par kriminālprocesa norisi atbildīgās iestādes šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iegūt savas resoriskās vai kriminālprocesuālās darbības rezultātā šādos gadījumos:

1) tieši konstatējot noziedzīgu nodarījumu tā izdarīšanas laikā un to pārtraucot;

2) tieši konstatējot noziedzīga nodarījuma acīm redzamas sekas;

3) veicot kriminālprocesu par citu noziedzīgu nodarījumu;

4) veicot citas likumos noteiktās funkcijas — pārbaudes, operatīvo darbību utt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

721.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

722.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 370.panta otrās daļas 3.punktā vārdus “medicīnas darbinieki vai ārstniecības iestādes” ar vārdiem “ārstniecības personas vai iestādes”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Agešins

Izslēgt 370.panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

369.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas iemesli

(1) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai (turpmāk — par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde), kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iesniegt:

1) noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona —  kā iesniegumu;

2) kontrolējošās un uzraugošās iestādes — to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

3) ārstniecības personas vai iestādes — kā ziņojumu par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;

4) bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas — kā iesniegumu par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;

5) jebkura fiziskā vai juridiskā persona — kā informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi;

6) jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu — kā iesniegumu.

(3) Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu.

(4) Par kriminālprocesa norisi atbildīgās iestādes šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iegūt savas resoriskās vai kriminālprocesuālās darbības rezultātā šādos gadījumos:

1) tieši konstatējot noziedzīgu nodarījumu tā izdarīšanas laikā un to pārtraucot;

2) tieši konstatējot noziedzīga nodarījuma acīm redzamas sekas;

3) veicot kriminālprocesu par citu noziedzīgu nodarījumu;

4) veicot citas likumos noteiktās funkcijas — pārbaudes, operatīvo darbību utt.

371.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas pamats

(1) Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis kāds no noziedzīgiem nodarījumiem.

(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.

 

723.

 

 

 

 

724.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 371.panta pirmajā daļā vārdus “kāds no noziedzīgiem nodarījumiem” ar vārdiem “noziedzīgs nodarījums”.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 371.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

370.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas pamats

(1) Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums.

(2) Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.

 

 

/sk. 736.priekšlikumu/

 

371.pants. Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas kompetence kriminālprocesa uzsākšanā

(1) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam vai izmeklētājam ir pienākums uzsākt kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru šā likuma 369.pantā minēto iemeslu publiskās apsūdzības lietā.

(2) Prokurors uzsāk kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru šā likuma 369.pantā minēto iemeslu publiskās apsūdzības lietā.

(3) Prokurors lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu publiskās apsūdzības lietā un ar to saistītos materiālus nekavējoties nosūta izmeklēšanas iestādei, izņemot šā likuma 38.panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(4) Tiesnesis vai tiesa uzsāk kriminālprocesu privātās apsūdzības lietās.

(5) Pārējos gadījumos tiesnesis vai tiesa pieteikumu, materiālus vai ziņas, kas iegūtas iztiesāšanā, bez izlemšanas nosūta izmeklēšanas iestādei vai — likumā noteiktajos gadījumos — prokuratūrai.


 

372.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība

(1) Kriminālprocesu uzsāk procesuāli pilnvarota amatpersona, pieņemot lēmumu, kurā norāda:

1) tā uzsākšanas iemeslu un pamatu;

2) īsu nodarījuma aprakstu, ciktāl tas uzsākšanas brīdī zināms;

3) personu, pret kuru uzsākts process, ja tāda ir zināma;

4) iestādi vai konkrētu personu, kurai uzdots procesu virzīt.

(2) Lēmumu var rakstīt arī rezolūcijas veidā. Šādā lēmumā norāda uzdevumu uzsākt kriminālprocesu un iestādi vai personu, kurai uzdots procesu vadīt.

(3) Neatliekamā gadījumā lēmumu rezolūcijas veidā var fiksēt pirmās neatliekamās izmeklēšanas darbības protokolā. Šādā gadījumā procesa virzītāja pienākums ir informēt procesā iesaistītās personas par kriminālprocesa uzsākšanas faktu un šā procesa veidu.

(4) Informācija par kriminālprocesa uzsākšanu 24 stundu laikā tiek nosūtīta tai prokuratūras iestādei, kura ir atbildīga par izmeklēšanas uzraudzību.

(5) Prokuratūras iestāde 24 stundu laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo procesa virzītājam uzraugošā prokurora datus.

(6) Ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem un konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem reģistrē vienotā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

725.

 

 

 

726.

 

 

 

727.

 

 

728.

 

 

 

 

 

729.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 372.panta otro daļu,

3.-6.d. uzskatīt  attiecīgi  par  2.-5.d.

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Svītrot 372.panta trešajā daļā vārdus  “rezolūcijas formā”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izslēgt 372.panta trešajā daļā otro teikumu.

Juridiskā komisija

 Papildināt 372.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu nav pārsūdzams.”

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 372.panta ceturto daļu beigās ar šādiem vārdiem: “kā arī personai, kas bija iesniegusi ziņas par noziedzīgo nodarījumu, izņemot medicīnas darbiniekus vai ārstniecības iestādi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

372.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība

(1) Kriminālprocesu uzsāk procesuāli pilnvarota amatpersona, pieņemot lēmumu, kurā norāda:

1) tā uzsākšanas iemeslu un pamatu;

2) īsu nodarījuma aprakstu, ciktāl tas uzsākšanas brīdī zināms;

3) personu, pret kuru uzsākts process, ja tāda ir zināma;

4) iestādi vai konkrētu personu, kurai uzdots procesu virzīt.

(2) Lēmumu var rakstīt arī rezolūcijas veidā. Šādā lēmumā norāda uzdevumu uzsākt kriminālprocesu un iestādi vai personu, kurai uzdots procesu vadīt.

(3) Neatliekamā gadījumā lēmumu rezolūcijas veidā var fiksēt pirmās neatliekamās izmeklēšanas darbības protokolā.

(4) Lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu nav pārsūdzams.

(5) Informācija par kriminālprocesa uzsākšanu 24 stundu laikā tiek nosūtīta tai prokuratūras iestādei, kura ir atbildīga par izmeklēšanas uzraudzību, kā arī personai, kas bija iesniegusi ziņas par noziedzīgo nodarījumu, izņemot ārstniecības personas vai iestādi.

(6) Prokuratūras iestāde 24 stundu laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo procesa virzītājam uzraugošā prokurora datus.

(7) Ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem un konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem reģistrē vienotā uzskaitē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

373.pants. Atteikšanās uzsākt procesu

(1) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, šo lēmumu rezolūcijas veidā uzraksta uz iesnieguma un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot medicīnas darbiniekus vai ārstniecības iestādes.

(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.

(3) Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei.

(4) Lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu iesniedzējs, kas ir noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona, 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt virsprokuroram.

 

730.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

731.

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 373.panta pirmajā daļā aiz vārdiem “viņa” šādā redakcijā: “par to pieņem lēmumu un paziņo ...” tālāk kā tekstā, papildinot tekstu ar vārdiem “nosūtot lēmuma kopiju”.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 373.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 370.panta otrās daļas 1. 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram, bet privātās apsūdzības lietās augstākas instances tiesai.”

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

373.pants. Atteikšanās uzsākt procesu

(1) Ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā šo lēmumu rezolūcijas veidā uzraksta uz iesnieguma un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot ārstniecības personas vai iestādes.

(2) Apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai.

(3) Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei.

(4) Lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt amatā augstākam prokuroram, bet privātās apsūdzības lietās – augstākas līmeņa tiesai.

374.pants Kriminālprocesa lietvedība

No kriminālprocesa uzsākšanas brīža visus ar šo procesu saistītos dokumentus glabā vienkopus krimināllietā. Minētos dokumentus no tās drīkst izņemt tikai uz lēmuma pamata un saskaņā ar šā likuma normām.

 

 

 

374.pants. Kriminālprocesa lietvedība

No kriminālprocesa uzsākšanas brīža visus ar šo procesu saistītos dokumentus glabā vienkopus krimināllietā. Minētos dokumentus no tās drīkst izņemt tikai uz lēmuma pamata un saskaņā ar šā likuma normām.

375.pants. Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem

(1) Kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Pēc sprieduma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personas, kuras veic zinātnisko darbību. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot tajos minēto personu datu aizsardzību, ir pieejami publiski.

 

 

 

 

 

 

732.

 

 

733.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izslēgt 375.panta otrajā daļā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Juridiskā komisija

Izteikt 375.panta otro daļu un papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personas, kuras veic zinātnisko darbību. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.

(3) Informāciju par kriminālprocesā iesaistīto personu, izņemot personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, dzīves vietu un telefona vai cita sakaru līdzekļa numuru (adresi), uzglabā atsevišķā uzziņā pie krimināllietas un ar to var iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

Atbalstīt

 

 

375.pants. Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem

(1) Kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personas, kuras veic zinātnisko darbību. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.

 (3) Informāciju par kriminālprocesā iesaistīto personu (izņemot personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību), dzīvesvietu un telefona vai cita sakaru līdzekļa numuru (adresi) uzglabā atsevišķā uzziņā, kas pievienota krimināllietai, un ar to var iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu.


 

376.pants Kriminālprocesa reģistrs

(1) Kriminālprocesa reģistrs ir katrā krimināllietā ievietota reģistrācijas lapa, kas sākas ar ierakstu par kriminālprocesa uzsākšanu un beidzas ar ierakstu par galīgā nolēmuma spēkā stāšanos.

(2) Kriminālprocesa gaitā reģistrā ieraksta:

1) svarīgākos procesuālos lēmumus;

2) amatpersonas, kuras veic konkrētu kriminālprocesu;

3) noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4) krimināllietas virzību;

5) procesuālo termiņu datumus;

6) dokumentu izsniegšanu.

(3) Reģistrs ir stingrās uzskaites dokuments, un tā nomaiņa procesa gaitā nav pieļaujama.

(4) Nozaudētu reģistru atjauno saskaņā ar tiesību normām par nozaudētas krimināllietas atjaunošanu.

(5) Jebkurai kriminālprocesā iesaistītajai personai ir tiesības nekavējoties iepazīties ar kriminālprocesa reģistru.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

734.

 

 

 

 

735.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Izteikt 376.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Reģistra nomaiņa procesa gaitā nav pieļaujama”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 376.panta ceturto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

376.pants. Kriminālprocesa reģistrs

(1) Kriminālprocesa reģistrs ir katrā krimināllietā ievietota reģistrācijas lapa, kas sākas ar ierakstu par kriminālprocesa uzsākšanu un beidzas ar ierakstu par galīgā nolēmuma spēkā stāšanos.

(2) Kriminālprocesa gaitā reģistrā ieraksta:

1) svarīgākos procesuālos lēmumus;

2) amatpersonas, kuras veic konkrētu kriminālprocesu;

3) noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju;

4) krimināllietas virzību;

5) procesuālo termiņu datumus;

6) dokumentu izsniegšanu.

(3) Reģistra nomaiņa procesa gaitā nav pieļaujama.

(4) Jebkurai kriminālprocesā iesaistītajai personai ir tiesības nekavējoties iepazīties ar kriminālprocesa reģistru.

377.pants. Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas kompetence kriminālprocesa uzsākšanā

1) Izmeklētāja tiešajam priekšniekam vai izmeklētājam ir pienākums uzsākt kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru šā likuma 370.pantā minēto iemeslu publiskās apsūdzības lietā.

(2) Prokurors uzsāk kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru 370.pantā minēto iemeslu publiskās apsūdzības lietā.

(3) Prokurors lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu publiskās apsūdzības lietā un ar to saistītos materiālus nekavējoties nosūta izmeklēšanas iestādei, izņemot šā likuma 39.panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(4) Tiesnesis vai tiesa uzsāk kriminālprocesu privātās apsūdzības lietās.

(5) Pārējos gadījumos tiesnesis vai tiesa pieteikumu, materiālus vai ziņas, kas iegūtas iztiesāšanā, pārsūta izmeklēšanas iestādei vai — likumā noteiktajos gadījumos — prokuratūrai bez izlemšanas.

 

 

736.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

737.

 

 

 

Juridiskā komisija

Pārcelt 377.pantu pēc 371.panta.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 377.panta piektajā daļā vārdus “pārsūta izmeklēšanas iestādei vai — likumā noteiktajos gadījumos — prokuratūrai bez izlemšanas” ar vārdiem “bez izlemšanas nosūta izmeklēšanas iestādei vai — likumā noteiktajos gadījumos — prokuratūrai.”

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

378.pants. Kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi

(1) Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process jāizbeidz, ja:

1) nav noticis noziedzīgs nodarījums;

2) izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

3) iestājies noilgums;

4) pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par attiecīgo noziedzīgu nodarījumu;

5) persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu;

6) stājies spēkā spriedums vai procesa virzītāja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tai pašā apsūdzībā pret personu, kura iepriekš saukta pie kriminālatbildības par to pašu noziedzīgu nodarījumu;

7) tas ir vērsts pret tādu ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgu nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas;

8) nav cietušā pieteikuma tādā kriminālprocesā, kuru var ierosināt tikai uz viņa pieteikuma pamata;

9) noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums tādā krimināllietā, kuru var ierosināt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata;

10) konstatēti Krimināllikumā minētie apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.

(2) Kriminālprocesu nevar izbeigt šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos, ja pret to iebilst aizdomās turētais, apsūdzētais vai viņa likumiskais pārstāvis, bet aizdomās turētā vai apsūdzētā nāves gadījumā — viņu tuvi radinieki. Šajā gadījumā procesu turpina likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

738.

 

 

 

 

739.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 378.panta pirmās daļas 8.punktā vārdu “cietušā“ ar vārdiem “cietušās personas” un vārdu “ierosināt” ar vārdu “uzsākt” .

Juridiskā komisija

Aizstāt 378.panta pirmās daļas 9.punktā vārdus “krimināllietā, kuru var ierosināt” ar vārdiem “kriminālprocesā, kuru var uzsākt” un beigās papildināt ar vārdiem “izņemot kriminālprocesu par Krimināllikuma 130.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas saistīts ar vardarbību ģimenē”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

377.pants. Kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi

(1) Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja:

1) nav noticis noziedzīgs nodarījums;

2) izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

3) iestājies noilgums;

4) pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par attiecīgo noziedzīgu nodarījumu;

5) persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu;

6) stājies spēkā spriedums vai procesa virzītāja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tai pašā apsūdzībā pret personu, kura iepriekš saukta pie kriminālatbildības par to pašu noziedzīgu nodarījumu;

7) tas ir vērsts pret tādu ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgu nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas;

8) nav cietušās personas pieteikuma tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz šīs personas pieteikuma pamata;

9) noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata, izņemot kriminālprocesu par Krimināllikuma 130.pantā paredzēto noziedzīgu nodarījumu, ja tas saistīts ar vardarbību ģimenē;

10) konstatēti Krimināllikumā minētie apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.

(2) Kriminālprocesu nevar izbeigt šā panta pirmās daļas 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos, ja pret to iebilst aizdomās turētais, apsūdzētais vai viņa likumiskais pārstāvis, bet aizdomās turētā vai apsūdzētā nāves gadījumā — viņu tuvi radinieki. Šajā gadījumā procesu turpina likumā noteiktajā kārtībā.

379.pants. Kriminālprocesa apturēšana un atjaunošana

(1) Procesa virzītājs aptur kriminālprocesu, ja ir izdarītas visas procesuālās darbības, kas iespējamas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā, un ja:

1) aizdomās turētais vai apsūdzētais saslimis ar slimību, kura uz ilgāku laiku ir par šķērsli procesuālo darbību izdarīšanai ar šīs personas piedalīšanos un to apliecina ārstniecības iestādes izdots atzinums;

2) aizdomās turētais vai apsūdzētais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta;

3) aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas;

4) personai, kura saucama pie kriminālatbildības, ir kriminālprocesuālā imunitāte un nav saņemta kompetentas institūcijas atļauja uzsākt kriminālvajāšanu;

5) citos šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ja krimināllietā ar vairākiem aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kriminālprocess tiek apturēts pret vienu vai vairākiem no tiem, attiecībā uz pārējiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesu var turpināt, vienlaikus izlemjot jautājumu par krimināllietas sadalīšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Kriminālprocesu atjauno, ja zudis kriminālprocesa apturēšanas iemesls.

(4) Par kriminālprocesa apturēšanu, kā arī par tā atjaunošanu procesa virzītājs izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

740.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

741.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt 379.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kriminālprocesu aptur arī šā likuma 399., 471.un 725.pantā noteiktajos gadījumos.”

 

 

 

 

 

 

Deputāts J.Lagzdiņš

Izteikt 379.panta ceturto daļu  šādā redakcijā:

“(4) Par kriminālprocesa apturēšanu un par tā atjaunošanu procesa virzītājs pieņem motivētu lēmumu un izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā“.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

378.pants. Kriminālprocesa apturēšana un atjaunošana

(1) Procesa virzītājs aptur kriminālprocesu, ja ir veiktas visas procesuālās darbības, kas iespējamas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā, un ja:

1) aizdomās turētais vai apsūdzētais saslimis ar slimību, kura uz ilgāku laiku ir par šķērsli procesuālo darbību veikšanai ar šīs personas piedalīšanos, un to apliecina ārstniecības iestādes izdots atzinums;

2) aizdomās turētais vai apsūdzētais slēpjas un nav zināma viņa atrašanās vieta;

3) aizdomās turētā vai apsūdzētā atrašanās vieta ir zināma, bet viņš atrodas ārpus Latvijas teritorijas;

4) personai, kura saucama pie kriminālatbildības, ir kriminālprocesuālā imunitāte un nav saņemta kompetentas institūcijas atļauja uzsākt kriminālvajāšanu;

5) ir citi šajā likumā noteikti gadījumi.

(2) Ja krimināllietā ar vairākiem aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem kriminālprocess tiek apturēts pret vienu vai vairākiem no tiem, attiecībā uz pārējiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesu var turpināt, vienlaikus izlemjot jautājumu par krimināllietas sadalīšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Kriminālprocesu atjauno, ja zudis kriminālprocesa apturēšanas iemesls.

(4) Par kriminālprocesa apturēšanu, kā arī par tā atjaunošanu procesa virzītājs izdara atzīmi kriminālprocesa reģistrā.


 

380.pants. Kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības

(1) Procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, ja:

1) izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;

2) persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi;

3) noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi, un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina tās atbildību.

(2) Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors var izbeigt kriminālprocesu ar nosacījumiem vai materiālus par nepilngadīgo nosūtīt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

(3) Izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, nevar, ja pret to iebilst persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai tās pārstāvis.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

742.

 

 

 

743.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 380.panta otrajā daļā vārdus “ar nosacījumiem” un aizstāt saikli “vai” ar saikli “un”.

Juridiskā komisija

Papildināt 380.pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Prokurors var izbeigt kriminālprocesu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

(4) Izbeigt kriminālprocesu uz izlīguma pamata nevar, ja ir iegūtas ziņas, ka izlīgums panākts draudu vai vardarbības rezultātā vai izmantojot citus prettiesiskus līdzekļus.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

379.pants. Kriminālprocesa izbeigšana, atbrīvojot personu no kriminālatbildības

(1) Procesa virzītājs var izbeigt kriminālprocesu, ja:

1) izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;

2) persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi;

3) noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi, un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina tās atbildību.

(2) Izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors var izbeigt kriminālprocesu un materiālus par nepilngadīgo nosūtīt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai.

(3) Prokurors var izbeigt kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

(4) Izbeigt kriminālprocesu uz izlīguma pamata nevar, ja ir iegūtas ziņas, ka izlīgums panākts draudu vai vardarbības rezultātā vai izmantojot citus prettiesiskus līdzekļus.

(5) Izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, nevar, ja pret to iebilst persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai tās pārstāvis.

 

 

 

744.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs (17.05.2004)

Papildināt likumprojektu ar 380.1.pantu šādā redakcijā:

“380.1 pants. Personu nereabilitējošie apstākļi

Persona netiek reabilitēta, ja kriminālprocesu izbeidz ar lēmumu, kāds paredzēts šā likuma 378.panta pirmās daļas 3., 4.un 5.punktā, 380.panta pirmajā un otrajā daļā, 409.panta pirmajā daļā, 415.pantā, 420.pantā, 597.panta pirmajā daļā, 607.panta ceturtajā daļā, kā arī notiesājoša sprieduma gadījumā.”

 

 

Atbalstīt

380.pants. Personu nereabilitējošie apstākļi

Persona netiek reabilitēta, ja kriminālprocesu izbeidz ar lēmumu, kāds paredzēts šā likuma 377.panta pirmās daļas 3., 4.un 5.punktā, 379.panta pirmajā un otrajā daļā, 410.panta pirmajā daļā, 415., 421.pantā, 607.panta pirmajā daļā, 617.panta trešajā daļā, kā arī notiesājoša sprieduma gadījumā.

 

 

745.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar 380.2.pantu šādā redakcijā:

“380.2.pants. Izlīguma īstenošana

(1) Izlīguma gadījumā cietušā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas samierināšanos var veicināt Valsts probācijas dienesta apmācīts starpnieks.

(2) Procesa virzītājs, konstatējot, ka  kriminālprocesā ir iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt Valsts probācijas dienestu.

(3) Izlīgumā norāda, ka tas noslēgts labprātīgi, puses saprot tā sekas un kādi ir tā nosacījumi. Izlīgumu pievieno krimināllietai.

(4) Tiesas sēdes laikā izlīgumu var paziņot mutiski un to ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(5) Izlīgumu paraksta abas puses – cietušais un persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītāja vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka klātbūtnē, kuri apliecina pušu parakstus. Puses var iesniegt procesa virzītājam arī notariāli apliecinātu izlīgumu.”

 

Atbalstīt

381.pants. Izlīguma īstenošana

(1) Izlīguma gadījumā cietušā un noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas samierināšanos var veicināt Valsts probācijas dienesta apmācīts starpnieks.

(2) Procesa virzītājs, konstatējot, ka  kriminālprocesā ir iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt Valsts probācijas dienestu.

(3) Izlīgumā norāda, ka tas noslēgts labprātīgi, puses saprot tā sekas un kādi ir tā nosacījumi. Izlīgumu pievieno krimināllietai.

(4) Tiesas sēdes laikā izlīgumu var paziņot mutvārdos un to ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(5) Izlīgumu paraksta abas puses – cietušais un persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītāja vai Valsts probācijas dienesta apmācīta starpnieka klātbūtnē, kuri apliecina pušu parakstus. Puses var iesniegt procesa virzītājam arī notariāli apliecinātu izlīgumu.

 

381.pants. Kārtība, kādā veicamas procesuālās darbības

(1) Kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs izvēlas un veic procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.

(2) Ja nepieciešams un ja to prasa tiesvedības intereses, procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference) šā likuma 140.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

382.pants. Kārtība, kādā veicamas procesuālās darbības

(1) Kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs izvēlas un veic procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.

(2) Ja nepieciešams un ja to prasa tiesvedības intereses, procesuālo darbību var veikt, izmantojot tehniskos līdzekļus (telefonkonference, videokonference) šā likuma 140.pantā noteiktajā kārtībā.

 

 

/sk.770.priekšlikumu/

 

383.pants. Zudušas krimināllietas atjaunošana

(1) Ja krimināllieta ir zudusi, prokurors vai tiesa pieņem lēmumu par tās atjaunošanu un, ja nepieciešams to nodod pirmstiesas izmeklēšanas iestādei.

(2) Krimināllietas materiālus atjauno, izgatavojot attiecīgo dokumentu kopijas, ja tās iespējams iegūt, un no jauna veicot nepieciešamās procesuālās darbības.


 

 

 

 

 

Septītā sadaļa

Pirmstiesas kriminālprocess

31.nodaļa. Pirmstiesas procesa vispārīgie noteikumi

 

 

 

31.nodaļa. Pirmstiesas procesa vispārīgie noteikumi

382.pants. Pirmstiesas procesa saturs

Pirmstiesas procesā, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, jānoskaidro:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2) persona, kura saucama pie kriminālatbildības;

3) vai ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai, pabeigšanai vai virzīšanai tiesai.

 

 

 

384.pants. Pirmstiesas procesa saturs

Pirmstiesas procesā, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, jānoskaidro:

1) vai ir noticis noziedzīgs nodarījums;

2) persona, kura saucama pie kriminālatbildības;

3) vai ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai, pabeigšanai vai virzīšanai uz tiesu.

383.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa veidi

(1) Kriminālprocesa gaitā procesa virzītājs izvēlas vienu no pirmstiesas procesa veidiem:

1) virzīt kriminālprocesu, lai izbeigtu to ar nosacījumiem;

2) virzīt kriminālprocesu, lai piemērotu prokurora priekšrakstu par sodu;

3) virzīt kriminālprocesu neatliekamības kārtībā;

4) virzīt kriminālprocesu saīsinātā procesa kārtībā;

5) virzīt kriminālprocesu vienošanās procesa piemērošanai;

6) veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu vispārējā kārtībā.

(2) Procesa virzītājs izraudzīto procesa veidu ieraksta kriminālprocesa reģistrā tad, kad turpmākā procesa virzība atšķiras no vispārējās kārtības. Ja process notiek vispārējā kārtībā, reģistrā tas nav jānorāda.

 

 

 

 

746.

 

 

 

 

747.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 383.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) virzīt kriminālprocesu, lai to izbeigtu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;”

Deputāts J.Lagzdiņš

Izslēgt 383.panta pirmās daļas 3.pkt.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

385.pants. Pirmstiesas kriminālprocesa veidi

(1) Kriminālprocesa gaitā procesa virzītājs izvēlas vienu no pirmstiesas procesa veidiem:

1) virzīt kriminālprocesu, lai to izbeigtu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

2) virzīt kriminālprocesu, lai piemērotu prokurora priekšrakstu par sodu;

3) virzīt kriminālprocesu neatliekamības kārtībā;

4) virzīt kriminālprocesu saīsinātā procesa kārtībā;

5) virzīt kriminālprocesu vienošanās procesa piemērošanai;

6) veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu vispārējā kārtībā.

(2) Procesa virzītājs izraudzīto procesa veidu ieraksta kriminālprocesa reģistrā tad, kad turpmākā procesa virzība atšķiras no vispārējās kārtības. Ja process notiek vispārējā kārtībā, reģistrā tas nav jānorāda.

384.pants. Pirmstiesas izmeklēšanas iestādes

Pirmstiesas izmeklēšanu savas kompetences ietvaros veic:

1) Valsts policija;

2) Drošības policija;

3) Finanšu policija;

4) Militārā policija;

5) Ieslodzījuma vietu pārvalde, brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi;

6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

7) muita;

8) Valsts robežsardze;

9) tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi;

10) ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Bruņoto spēku vienības komandieris.

 

 

 

 

 

 

 

 

748.

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 384.panta 5.punktā vārdus “brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

386.pants. Pirmstiesas izmeklēšanas iestādes

Pirmstiesas izmeklēšanu savas kompetences ietvaros veic:

1) Valsts policija;

2) Drošības policija;

3) Finanšu policija;

4) Militārā policija;

5) Ieslodzījuma vietu pārvalde;

6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

7) muita;

8) Valsts robežsardze;

9) tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi;

10) ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Bruņoto spēku vienības komandieris.

385.pants. Institucionālā piekritība

(1) Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas veic pirmstiesas izmeklēšanu par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, izņemot šajā pantā no otrās daļas līdz devītajai daļai noteiktos gadījumus.

(2) Drošības policijas pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs vai tad, kad izmeklēšanu uzdevis veikt ģenerālprokurors.

(3) Finanšu policijas pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā.

(4) Militārās policijas pilnvarotas amatpersonas veic militārajā dienestā un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kā arī izmeklē noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši karavīri, zemessargi, militārajās vienībās strādājošas civilpersonas saistībā ar savu dienesta pienākumu izpildi.

(5) Ieslodzījuma vietu pārvaldes, brīvības atņemšanas iestāžu un izmeklēšanas cietumu pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie šo iestāžu teritorijā.

(6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.

(7) Muitas pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu kontrabandas lietās.

(8) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un personas identitātes slēpšanu.

(9) Tālbraucienos esošu jūras kuģu kapteiņi veic uz Latvijas Republikas kuģa izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu.

(10) Ārvalsts teritorijā esošas Latvijas Bruņoto spēku vienības komandieris veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši šīs vienības karavīri vai kas izdarīti šīs vienības dislokācijas vietā (uzturēšanās vietas slēgtajā teritorijā), ja vien šo nodarījumu izmeklēšanu neveic attiecīgās ārvalsts izmeklēšanas iestādes.

(11) Konkrētu noziedzīgu nodarījumu institucionālo piekritību nosaka ģenerālprokurors.

(12) Ja konkrēta noziedzīga nodarījuma izmeklēšana ir piekritīga vairāk nekā vienai izmeklēšanas iestādei, tā izmeklēšanu veic iestāde, kura pirmā uzsākusi kriminālprocesu.

(13) Ja kāda izmeklēšanas iestāde saņem ziņu par notiekošu vai notikušu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kura izmeklēšana neietilpst tās kompetencē, bet pierādījumu fiksēšanai vai nozieguma izdarītāja aizturēšanai nepieciešams veikt neatliekamas izmeklēšanas darbības, tā veic šīs darbības, vienlaikus informējot attiecīgo kompetento izmeklēšanas iestādi.

(14) Izmeklēšanas iestāžu strīdus par noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas piekritību izšķir ģenerālprokurors.

 

 

 

 

 

 

749.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

750.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

751.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

752.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

753.

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 385.panta otrajā daļā vārdus “iestādēs vai tad” ar vārdiem “iestādēs, vai par citiem noziedzīgiem nodarījumiem savas kompetences ietvaros  un gadījumos, kad”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt 385.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ieslodzījuma vietu pārvaldes pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki šo iestāžu teritorijā.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs D.Turlais

Izteikt 385.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, personas indentitātes slēpšanu, ja tā izdarīta, šķērsojot valsts robežu vai pēc tam, kad personai zudis pamats uzturēties Latvijas Republikā, personas nodarbināšanu bez darba atļaujas, personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, viltota vai nolaupīta dokumenta, zīmoga vai spiedoga izmantošanu, šķērsojot valsts robežu vai pēc tam, kad personai zudis pamats uzturēties Latvijas Republikā, kā arī par robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.”

Juridiskā komisija

Izteikt 385.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai vai nelikumīgu uzturēšanos valstī, kā arī par robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem”.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 385.panta trīspadsmitajā daļā vārdus “tā veic šīs darbības, vienlaikus informējot attiecīgo kompetento izmeklēšanas iestādi” ar vārdiem “tā uzsāk kriminālprocesu, informē par to attiecīgo kompetento izmeklēšanas iestādi, veic neatliekamās izmeklēšanas darbības un nodod uzsāktā kriminālprocesa materiālus pēc piekritības.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt