PROJEKTS
VALDĪBAS DEKLARĀCIJAS PROJEKTS
Autobiogrāfijas


PROJEKTS

Uz 2004. gada 30.novembri

VALDĪBAS DEKLARĀCIJA

Pateicoties vairāk nekā desmit gadu ilgam, mērķtiecīgam darbam 2004.gadā ir sasniegti tie mērķi, kuriem bijis pakārtots daudzu valdību darbs: Latvijas valsts drošības vārdā esam kļuvuši NATO dalībvalsts un ar nolūku īsā laikā sasniegt pasaules attīstīto valstu labklājības līmeni esam kļuvuši par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli.

Latvijas dalība NATO un ES nenozīmē visu problēmu vieglu un ātru atrisinājumu, tas prasa jaunu mērķu un uzdevumu formulēšanu, kā arī darbu šo organizāciju noteiktajos ietvaros.

Tāpēc šī valdība tai atvēlētajā darbības laikā līdz 9.Saeimas vēlēšanām darbosies tā, lai:

veidotu Latviju kā konkurētspējīgu, augsti attīstītu valsti, kurā labklājība būtu pieejama ikvienam,

stiprinātu tiesiskumu, apkarotu korupciju, noziedzību, kontrabandu, un amatpersonu patvaļu,

stiprinātu Latvijā tādu tautas dzīvesveidu, kas vērsts uz mūsu zemes bagātību saudzīgu izmantošanu un vairošanu, tradicionālu un sabiedrībā atzītu vērtību cienīšanu,

stiprinātu Latvijā atklātu, demokrātisku un pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz iedzīvotāju savstarpēju palīdzību un visu aktīvu līdzdalību valsts taisnīgā pārvaldībā,

Latvijas Republikas Saeimas Tautas partijas, Jaunā laika, Latvijas Pirmās partijas Zaļo un zemnieku savienības, un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas ir uzņēmušās politisko atbildību un vienojušās izveidot stabilu valdību. Tai jau 2005.gadā jāspēj veiksmīgi risināt sekojošus, neatliekamus uzdevumus:

1.Veselības aprūpes krīzes novēršana un funkcionējošas veselības aprūpes sistēmas izveidošana.

2.Vidējā termiņā sabalansēta valsts budžeta veidošana un būtiska inflācijas samazināšana.

3.Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošana līdz ES augstākajam līmenim, ietverot zināšanu ekonomikas izveidošanu.

4.Eiropas konstitucionālā līguma ratifikācija.

5.Privatizācijas pabeigšana.

Šo uzdevumu izpildei:

Tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai:

Privatizācijas pabeigšanai:

Realizējot pasākumus minēto mērķu sasniegšanai, nodrošināsim tiesiskuma un tiesiskās paļāvības principu ievērošana.

Bez šiem galvenajiem uzdevumiem, atsevišķajās nozarēs nodrošināsim politikas pārmantojamību, kas tiks īstenota tautas dzīves kvalitātes uzlabošanai, nacionālo vērtību saglabāšanai un Latvijas valsts un sabiedrības harmoniskai attīstībai.

 

[Aizsardzība]

    1. Nodrošināsim Latvijas valsts aizsardzības spēju mērķtiecīgu attīstību.
    2. Izmantosim Latvijas dalību NATO valsts drošības stiprināšanai gan militārā, gan politiskā ziņā.
    3. Atbilstoši NATO prasībām valsts aizsardzībai un drošībai turpināsim novirzīt 2% no IKP, veicot konsekventu bruņoto spēku attīstības plānošanu un nodrošinot efektīvu budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli.
    4. Līdz 2006.gada beigām īstenosim pāreju uz profesionāliem bruņotiem spēkiem, atsakoties no obligātā militārā dienesta.
    5. Paaugstināsim militārā un ar valsts aizsardzību saistītā civilā personāla profesionalitāti, izveidojot efektīvu personāla atlases un apmācības sistēmu, kā arī nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu un sociālās garantijas.
    6. Apgādāsim Nacionālos bruņotos spēkus ar mūsdienīgu bruņojumu un ekipējumu.
    7. Nodrošināsim klasificētas informācijas aizsardzību atbilstoši NATO prasībām.
    8. Turpināsim Zemessardzes attīstību, lai nodrošinātu kolektīvās aizsardzības uzdevumus.
    9. Veicināsim Latvijas zinātnieku, kā arī uzņēmēju potenciāla izmantošanu aizsardzības sistēmas attīstībā.
    10. Atbalstīsim patriotisko audzināšanu un pilnveidosim militāro zināšanu apguves iespējas vispārizglītojošās skolās un civilajās augstskolās.

 

[Ārlietas]

Latvijas ārlietu dienesta spējas īstenot Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu ārpolitiku.

    1. Apstiprināsim jaunu Ārpolitikas koncepciju.
    2. Paaugstināsim Latvijas ārlietu resorā strādājošo zināšanu un praktisko iemaņu līmeni, veidojot iestrādes Diplomātiskās akadēmijas nodibināšanai;
    3. Paplašināsim Latvijas diplomātisko pārstāvniecību tīklu – perspektīvā arī Ēģiptē, Japānā un Latīņamerikā;
    4. Pilnveidosim mūsdienīgam diplomātiskajam dienestam atbilstošu tehnisko bāzi.
    5. Latvijas institūts Ārlietu ministrijas pārraudzībā izstrādās Latvijas tēla veidošanas programmu, piesaistot atzītus profesionāļus tirgzinības un reklāmas jomā. Latvijas tēla popularizēšanai daudz aktīvāk izmantosim diplomātisko pārstāvniecību tīklu;
    6. Strādāsim pie stratēģisko partneru pētnieciskā institūta veidošanas.
    7. Latvijas nacionālās intereses Eiropas Savienībā.

    8. Turpināsim īstenot Latvijas de facto integrāciju Eiropas Savienībā.
    9. Pilnveidosim valsts administrāciju un cilvēkresursus, lai izmantotu dalībvalsts statusa sniegtās iespējas(kopējā ārpolitika, monetārā savienība, Šengenas zonas, u.c.)..
    10. Iestāsimies par efektīvas un vienotas ES ārējās un drošības politikas veidošanu un īstenošanu, lai ES spēj aktīvi iesaistīties pasaules politikas veidošanā.
    11. Atbalstīsim tādu Eiropas Savienības turpmāko attīstību, kurā galvenais princips ir solidaritāte un kuras pamats ir vienlīdzīgu valstu savienība;
    12. Aktīvi iesaistīsimies turpmāko ES politiku un iniciatīvu veidošanā un īstenošanā atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm. Vienlaikus uzsvērsim, ka Eiropas Savienības galvenais uzdevums ir labklājības nodrošināšana tās dalībvalstu iedzīvotājiem un ES ekonomikas konkurētspējas paaugstināšana;
    13. Rūpēsimies par to, lai Latvija uz pēc iespējas izdevīgākiem noteikumiem varētu saņemt un izmantot ES fondu līdzekļus, lai ES likumdošanā tiek nodrošinātas Latvijas intereses ekonomiskajai izaugsmei;
    14. Eiropas Savienības ietvaros stiprināsim Latvijas enerģētisko drošību;
    15. Īstenosim aktīvu divpusēju politiku ar ES dalībvalstīm, lobējot savas intereses ES jautājumos.
    16. Izmantosim pilntiesīgo dalību Eiropas Savienībā, īstenojot Latvijas ārpolitiskos mērķus attiecībās ar trešajām valstīm;
    17. Stiprināsim ES lietu koordināciju valstī un Latvijas klātbūtni ES institūcijās Briselē.
    18. Aizstāvēsim Latvijas uzņēmēju intereses citās ES dalībvalstīs, veicinot brīvas preču, darbaspēka, kapitāla un pakalpojumu kustības īstenošanos visā Eiropas Savienībā.
    19. Veicināsim ES ārējās robežas nostiprināšanu un pilnvērtīgu funkcionēšanu, veicinot visu dalībvalstu solidāru atbildību par ES ārējo robežu;
    20. Veicināsim paplašinātās ES lomas pieaugumu jaunajās kaimiņvalstīs. Īpašu uzmanību pievērsīsim ES attiecībām ar Austrumeiropas valstīm – Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu, Kaukāza reģionā ar Gruziju. Veicināsim šo valstu integrāciju ES ekonomiskajā un politiskajā telpā.
    21. Iesaistīsimies ES-Krievijas dialoga veidošanā, atbilstoši Latvijas interesēm.
    22. Atbalstīsim un veicināsim ES un ASV vienota stratēģiskā redzējuma stiprināšanu.
    23. Valsts drošība, aktīvi darbojoties NATO, ES un, nostiprinot divpusējo sadarbību ar ASV.

    24. Iesaistīsimies Eiropas Savienības Drošības un aizsardzības politikas (EDAP) veidošanā. Dosim savu ieguldījumu Eiropas Ātrās reaģēšanas spēku izveidošanā un citos militārās un civilās sadarbības projektos, ieskaitot līdzdalību Eiropas Bruņojuma Aģentūras darbā. Piedalīsimies kaujas grupu veidošanā kopīgi ar citām ES valstīm.
    25. Izmantojot savu dalību ESDP un NATO, paaugstināsim Latvijas iedzīvotāju un valsts drošību un aizsargātību pret jauna veida apdraudējumiem kā starptautiskais terorisms un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana.
    26. Aktīvi stiprināsim NATO kā eiroatlantiskās telpas drošības pamatu. Mūsu interesēs ir veicināt Alianses efektivitāti, saliedētību un rīcībspēju.
    27. Atbalstīsim NATO lomas pieaugumu drošības un stabilitātes nodrošināšanā Alianses interesēm svarīgos reģionos un valstīs.
    28. Līdzdarbosimies NATO ātrās reaģēšanas spēku izveidē un stiprināsim NATO operētspēju;
    29. Iestāsimies par Latvijas līdzdalību starptautiskās NATO, ES vai ANO vadītās miera nodrošināšanas misijās. Aktīva sadarbība ar mūsu sabiedrotajiem stiprina Latvijas drošību.
    30. Stiprināsim divpusējo sadarbību drošības jautājumos ar ASV, stiprināsim transatlantisko saiti un solidaritāti sabiedroto vidū.
    31. Pilnveidosim un uzlabosim Latvijas stratēģisko preču kontroles un eksporta sistēmu.
    32. Ārējā ekonomiskā dimensija - patiesa ārpolitikas prioritāte.

    33. Izmantosim ārējā ekonomiskajā sadarbībā gūto pieredzi un ES iekšējā tirgus sniegtās iespējas uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veicināšanai, efektīvas un konkurētspējīgas Latvijas ekonomiskās struktūras radīšanai, kā arī sabiedrībā eksistējošo sociāli ekonomisko atšķirību un risku samazināšanai.
    34. Uzlabosim eksporta iespēju apzināšanu Latvijai gan tradicionālos, gan netradicionālos eksporta tirgos.
    35. Attīstīsim Latvijas atbalsta sniegšanas stratēģiju partnervalstīm.
    36. Veiksim nepieciešamos pasākumus dalībai OECD.
    37. Izmantojot ES dalībvalsts statusa sniegtās priekšrocības, veicināsim ekonomiskās attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm.
    38. Veicināsim uzņēmējdarbības vides sakārtošanu Latvijas ekonomiskajām interesēm svarīgās ES kaimiņvalstīs.
    39. Padarīsim Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības par Latvijas tautsaimnieku lobiju ārvalstīs.
    40. Izvērsīsim un nostiprināsim Latvijas ekonomisko pārstāvju tīklu ārvalstīs.
    41. Sadarbība Baltijas jūras reģionā.

    42. Veicināsim Ziemeļeiropas valstu sadarbības nostiprināšanos, īpašu nozīmi pievēršot sadarbībai Baltijas valstu starpā, Baltijas/Ziemeļvalstu ES dalībvalstu starpā pēc formāta 3+3, kā arī 8 Ziemeļvalstu-Baltijas valstu sadarbībai.
    43. Izvērtēsim konceptuālās un praktiskās iespējas, kas pastāv ciešākai Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbībai ar Ziemeļu Padomes un Ziemeļu Ministru padomes struktūrām. Izmantosim šīs struktūras, lai labāk koordinētu iesaistīto valstu pozīcijas ES.
    44. Veicināsim diskusiju starp Baltijas jūras reģiona valstīm jautājumā par iespējamu reģionālās sadarbības struktūru iesaisti ES Kaimiņu politikas ietvaros.
    45. E-PINE iniciatīvas ietvaros atbalstīsim sadarbības attīstīšanu starp 8 Baltijas/Ziemeļvalstīm un ASV.
    46. Ārvalstīs dzīvojošo latviešu saites ar Latvijas kultūras, politisko un ekonomisko vidi.

    47. Rūpēsimies par to, lai ārvalstīs dzīvojošo latviešu kopienām būtu iespējams uzturēt ciešu saiti ar Latviju. Pievērsīsim lielāku uzmanību ilgtermiņa programmai “Latvijas diaspora”. Izmantosim dažāda veida iespējas ārvalstu latviešu izglītības iespēju atbalstīšanai gan latviešu skolās ārvalstīs, gan Latvijā.
    48. Attīstīsim mūsu spējas nodrošināt Latvijas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju tiesisko aizsardzību ārvalstīs.

[Bērnu un ģimenes lietas]

    1. Valsts politikā attieksimies pret ģimeni, kā valsts pamatvērtību, nosakot, ka valsts prioritāte ir bērni un ģimene.
    2. Pabeigsim izstrādāt un sāksim īstenot ilgtermiņa programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai “Valsts ģimenes politika līdz 2014.gadam”.
    3. Veicināsim, ģimenes, kā vērtības nostiprināšanu sabiedrībā, palielinot valsts atbalstu ģimenei un cīnoties pret ģimeni degradējošām sociālajām parādībām.
    4. Nodrošināsim mērķtiecīgu valsts jaunatnes politiku, izstrādājot jaunatnes likumu, radot labvēlīgus apstākļus jaunatnes pašiniciatīvai un līdzdalībai sabiedriskajā dzīvē.
    5. Atbalstīsim bērniem draudzīgas vides veidošanu, informēsim sabiedrību un izglītosim vecākus par vardarbības pret bērnu negatīvajām sociālajām sekām.
    6. Nodrošināsim bērnu tiesības uz drošu dzīves vidi, pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes sistēmas attīstību.
    7. Izveidosim efektīvu bērnu tiesību ievērošanas uzraudzības mehānismu, lai nodrošinātu bērnu tiesību ievērošanu un efektīvu institūciju sadarbību, sniedzot atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem.
    8. Izstrādāsim ilgtermiņa programmu, lai pasargātu bērnus no jebkāda veida vardarbības, noziedzības, atkarību izraisošu vielu lietošanas un izplatīšanas, azartspēļu ietekmes.
    9. Izstrādāsim pasākumu programmu efektīvai ielas bērnu problēmas risināšanai.
    10. Veicināsim iespēju bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem uzaugt ģimenē Latvijā, paaugstinot sniedzamo pakalpojumu kvalitāti.

 

[Ekonomika]

Uzņēmējdarbības vide

    1. Veidosim pozitīvu valsts amatpersonu attieksmi pret uzņēmējiem, jo tieši uzņēmēji rada darbavietas un nodrošina ieņēmumus valsts budžetam.
    2. Skaidri noteiksim prioritātes un kārtību, kādā valsts atbalsta uzņēmējdarbību. Veicināsim MVU konkurētspēju un attīstību, konsekventi īstenojot MVU attīstības programmu un pasākumus, kas vērsti uz MVU konkurētspējas nodrošināšanu un skaita palielināšanos.
    3. Aktivizēsim valsts institūciju darbu, lai veicinātu Latvijas uzņēmumu preču un pakalpojumu eksportu un piesaistītu Latvijai ārvalstu investīcijas.
    4. Lai palielinātu eksporta apjomus un uzlabotu ārējās tirdzniecības bilanci, izstrādāsim eksporta veicināšanas programmu un īstenosim valsts stimulējošu politiku eksporta jomā
    5. Pakāpeniski ieviešot e-pārvaldi, samazināsim nevajadzīgo birokrātiju, pieprasot no ražotājiem dažādas izziņas, kuras elektroniskā veidā var saņemt no Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta, pašvaldībām un citām iestādēm
    6. Veidosim inovatīvās darbības finansiālā atbalsta sistēmu, palielinot uz inovatīvo darbību orientēto valsts budžeta daļu, to sadalot lietišķajai pētniecībai, attīstībai un inovatīvajai darbībai, vienlaicīgi piesaistot privāto kapitālu.
    7. Ražošanas attīstība

    8. Īstenosim ražošanas atbalsta programmu, kas veicinās augsto tehnoloģiju ieviešanu un investīciju piesaisti.
    9. Nodrošināsim rūpniecības konkurētspējas palielināšanu un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, konsekventi īstenojot Valsts investīciju programmu un Rūpniecības attīstības programmu.
    10. Nodrošināsim informatīvo saikni starp valdību, pašvaldībām un uzņēmējiem likumdošanas, investīciju, jauno tehnoloģiju, inovāciju un sadarbības partneru jomā.
    11. Palielināsim valsts līdzdalību apmācības programmās ražotājiem kvalitātes kontroles, vides un darba aizsardzības jomās.
    12. Palielināsim zinātnes lomu ražošanas attīstībā, piesaistot zinātniekus tādu pētījumu veikšanai, kas radītu konkurētspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību un attīstītu rūpniecisko ražošanu.
    13. Būvniecība

    14. Pilnveidosim Latvijas būvnormatīvu un būvniecības Nacionālo standartizācijas, kā arī pārraudzības sistēmu.
    15. Samazināsim administratīvos šķēršļus būvniecībā, vienlaikus nodrošinot stingru vides prasību ievērošanu. Likvidēsim nevajadzīgos administratīvos šķēršļus ēku un būvju remontdarbu veikšanai, kā arī nelikumīgi uzbūvēto būvju nojaukšanai.
    16. Konkurence

    17. Veidosim godīgai konkurencei labvēlīgu vidi.
    18. Nodrošināsim stingru monopolu kontroli un nepieļausim jaunu monopolu rašanos. Veicināsim konkurences rašanos pašreizējās monopolnozarēs.
    19. Darbaspēka politika

    20. Veicināsim izglītības lomas palielināšanos sabiedrībā un nodrošināsim jaunu speciālistu sagatavošanu atbilstoši Latvijas tautsaimniecības vajadzībām.
    21. Atbalstīsim valsts un privāto apmācību un konsultāciju sistēmu, kas radīs pamatu uzņēmēju izglītošanai un darbaspēka kvalitātes paaugstināšanai.
    22. Samazināsim bezdarba līmeni, īpašu vērību pievēršot bezdarba problēmas risināšanai reģionos.
    23. Lai veicinātu Latvijas darba tirgus konkurētspēju veiksim grozījumus “Darba likumā”, padarot to elastīgāku un vienlīdzīgāku attiecībā pret iesaistītajām pusēm, sakārtojot darba devēju un darba ņēmēju tiesības, nodrošinot to reālu ievērošanu.

    24. Enerģētika

    25. Sekmēsim Latvijas neatkarību no importētajiem energoresursiem, atbalstot ekonomiski pamatotus atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektus.
    26. Veicināsim liberāla energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu tirgus izveidošanu.
    27. Atbilstoši ES prasībām, pārveidosim Latvenergo par koncernu, nodalot ražošanas, pārvades un sadales funkcijas.
    28. Atbalstīsim centralizēto siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kā arī siltummezglu un citu siltumu regulējošo ierīču izbūvi un siltuma zudumu samazināšanu ēkās.
    29. Sekosim, lai energouzņēmumi ievērotu vides aizsardzības un drošības prasības, kā arī tiktu kvalitatīvi novērtēta to ietekme uz vidi.
    30. Paaugstināsim energoapgādes drošību, veicinot vienota Baltijas elektrības tirgus izveidi un tā savienošanu vienotā tīklā ar Ziemeļvalstu un Centrāleiropas tirgiem. 
    31. Tūrisms

    32. Veicināsim tūrisma kā nozīmīgas tautsaimniecības nozares attīstību, kā arī tūrisma īpatsvara pieaugumu Latvijas ekonomikas tiešo un netiešo ienākumu vidū.
    33. Apzināsim un sistematizēsim tūrisma resursus, novērtēsim to potenciālu un izstrādāsim tūrisma attīstības stratēģiju reģionu un valsts līmeņos.
    34. Palielināsim līdzekļu apjomu pievilcīga Latvijas tēla veidošanai un Latvijas kā tūrisma zemes reklāmai ārvalstīs.

 

[Finanses]

Budžets

    1. Īstenosim fiskālo politiku, kas vērsta uz stabilu makroekonomisko izaugsmi un zemu inflāciju. Nodrošināsim pakāpenisku fiskālās situācijas uzlabošanos turpmākajos gados, par  vidēja termiņa mērķi izvirzot bezdeficīta budžetu.
    2. Konsekventi nodrošināsim Māstrihtas fiskālo kritēriju izpildi Latvijā.
    3. Ieviesīsim vidēja termiņa (3-5 gadi) budžeta plānošanu un veiksim fiskālās atbildības nostiprināšanu ieņēmumu un izdevumu plānošanā. Lai nodrošinātu mērķtiecīgu attīstību un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, ieviesīsim stratēģisko plānošanu ministrijās un atbilstoši tai budžeta veidošanu balstīsim uz rīcībpolitikas mērķu un rezultātu finansēšanu.
    4. Pāriesim uz uzkrāšanas grāmatvedības principu valsts budžeta izstrādē.
    5. Izvērtēsim iespējas piedalīties starptautiskās palīdzības projektos nabadzīgajām un jaunattīstības zemēm.
    6. Nodokļu politika un administrācija

    7. Īstenosim skaidru un saprotamu nodokļu politiku, veidosim precīzu nodokļu normatīvo bāzi, nepieļaujot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas.
    8. Samazināsim kopējo nodokļu slogu, paaugstinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos ieņēmumus un atvieglojumus par apgādībā esošu personu, vienlaikus uzlabojot nodokļu iekasēšanu.
    9. Nepieļausim uzņēmumu ienākuma nodokļu bāzes un likmes harmonizāciju Eiropas Savienībā.
    10. Vienkāršosim nodokļu dokumentāciju, līdz 2005.g. beigām nodrošinot iespēju visas nodokļu atskaites iesniegt elektroniski.
    11. Izveidosim centralizētu nodokļu atzinumu sniegšanas dienestu VID.
    12. Aktīvi vērsīsimies pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, īpaši kontrabandu, PVN izkrāpšanu, “aplokšņu” algām un privātpersonu ienākumu slēpšanu. Tomēr šī cīņa pret nodokļu nemaksātājiem nedrīkst graut godīgu uzņēmumu konkurētspēju.
    13. Izstrādāsim un iedzīvināsim efektīvu mehānismu fizisko personu ienākumu kontrolei, lai neļautu korupcijā un citās noziedzīgās darbībās iesaistītām personām slēpt nelikumīgi iegūtus īpašumus zem citu personu vārda un lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu.
    14. Nodrošināsim rezultatīvu Valsts ieņēmumu dienesta darbu ES kopējā tirgus apstākļos. Stiprināsim sadarbību ar citu ES valstu nodokļu un muitas administrācijām, lai apkarotu starptautiskās PVN krāpšanas un citas nodokļu nemaksāšanas shēmas.
    15. Finanšu sistēma un Eiropas Savienības līdzekļu apguve.

    16. Ar pārdomātu fiskālo un tautsaimniecības attīstības politiku nodrošināsim lata stabilitāti un zemu inflāciju. Sadarbībā ar Latvijas Banku nodrošināsim sekmīgu Latvijas pievienošanos eirozonai, par mērķa datumu nosakot 2008. gada 1. janvāri.
    17. Izstrādāsim Nacionālo attīstības plānu ES fondu izmantošanai 2007.-2013. gados, palielinot uzsvaru cilvēkresursu attīstībai, nodarbinātībai, uzņēmējdarbības un inovāciju atbalstam.
    18. Nodrošināsim maksimālu caurskatāmību un kompetento iestāžu atbildību sabiedrības priekšā par izmantotiem struktūrfondu līdzekļiem un atbalstīto projektu atbilstību valsts attīstības stratēģijai.
    19. Sniegsim valsts atbalstu, lai tiktu sagatavoti kvalitatīvi projektu pieteikumi, īpaši atbalstāmajos novados.
    20. Saskaņosim Latvijas grāmatvedības standartus ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.
    21. Ieviesīsim elektronisko valsts iepirkuma sistēmu.

[Iekšlietas]

    1. Apzinoties starptautiskā terorisma draudu bīstamību, veidosim drošības sistēmu, paredzot efektīvas krīzes vadības sistēmas izveidošanu, sekmējot saskaņotu sadarbību starp iesaistītajām institūcijām.
    2. Izveidosim struktūru, kas izstrādās un realizēs valsts politiku pretterorisma jomā.
    3. Pilnveidosim terorisma draudu novēršanu, organizētās noziedzības, nelegālās migrācijas, korupcijas apkarošanu, valsts ekonomisko interešu aizsardzību, sadarbojoties ar citu valstu tiesībsargājošajām institūcijām, kā arī piedaloties starptautiskajās operācijās.
    4. Celsim policijas prestižu sabiedrībā, atrisinot materiālās stimulēšanas iespējas un tādējādi nodrošināsim policijas iestādes ar kvalificētu un spējīgu darbinieku pieplūdumu tajās.
    5. Nodrošināsim policistiem profesionālu apmācību, kas ikvienam policistam sniegs ieskatu cilvēktiesību pamatos, saskarsmes prasmēs un prasībās pēc proporcionalitātes ievērošanas ieroču un spēka pielietošanā policijas darbā.
    6. Reformēsim sūdzību izskatīšanas mehānismu par pārkāpumiem policijas darbā, nodrošinot šī mehānisma neatkarību, saskaņā ar starptautisko institūciju rekomendācijām.
    7. Uzlabosim sabiedrisko kārtību un drošību, īpašu uzmanību pievēršot ielu noziedzībai un ceļu satiksmes drošībai.
    8. Realizēsim pasākumu kompleksu, kuri vērsti uz nepilngadīgo noziedzības samazināšanu, to tiesisko izglītošanu, kā arī bērnu aizsardzību pret noziedzīgiem nodarījumiem.
    9. Nodrošināsim koordinētu un mērķtiecīgu valsts un pašvaldību iestāžu darbību narkotisko, psihotropo un citu atkarību izraisošo vielu izplatības un to degradējošās ietekmes uz sabiedrības veselību un drošību ierobežošanā. Valstī ir jāizstrādā pasākumi, kas veicina un palīdz no alkohola, narkotiskajām un psihotropajām vai citām atkarību izraisošajām vielām atkarīgo cilvēku reintegrāciju sabiedrībā.
    10. Lai veicinātu tiesībsargājošo iestāžu darbu un nodrošinātu personāla stabilitāti, uzlabosim materiāltehnisko apgādi un darbinieku atalgojuma un sociālo garantiju sistēmu, kā arī paaugstināsim profesionālo kvalifikāciju.
    11. Turpināsim pilnveidot iekšlietu sistēmas iestāžu administrēšanas institucionālo mehānismu, veidojot caurredzamu, vienkāršu un ko nkrētu kontroles un pārraudzības sistēmu.
    12. Pastiprināsim iekšlietu sistēmas iekšējo kontroli, lai izskaustu korupciju tās darbinieku rindās.
    13. Sekmēsim iekšlietu sistēmas iestāžu profesionalitātes izaugsmi atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalsts uzdevumiem un nodrošināsim dienestu sekmīgu sadarbību ar Eiropolu un citām Eiropas Savienības iekšlietu struktūrām, īpaši organizētas noziedzības tīklu, narkotiku tranzīta un cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā.
    14. Nodrošināsim Latvijas pilnvērtīgu dalību starptautisko līgumu izpildē, paaugstinot iekšlietu sistēmas dienestu materiāltehniskā nodrošinājuma un profesionalitātes izaugsmi, veicot iekšlietu iestāžu un tajās strādājošo darbinieku darba optimizāciju atbilstoši Eiropas Savienības un Šengenas līguma prasībām.
    15. Nodrošināsim kvalitatīvu valsts un Eiropas Savienības ārējās robežas kontroli atbilstoši Eiropas prasībām, pabeigsim Eiropas Savienības ārējās robežas un robežapsardzības objektu būvniecību, rekonstrukciju, tehnisko aprīkošanu.
    16. Sekmēsim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu, lai sniegtu kvalitatīvāku un operatīvāku palīdzību cilvēkiem ugunsgrēkos, nelaimes gadījumos un tehnogēnās katastrofās, īpašu uzmanību pievēršot materiāltehniskās bāzes uzlabošanai un ugunsdzēsēju materiālajam nodrošinājumam.
    17. Pilnveidosim valsts civilas aizsardzības sistēmu, iesaistot valsts, sabiedriskās un nepieciešamības gadījumos arī privātās institūcijas un personas materiāli tehniskās bāzes sakārtošanā un pilnveidošanā atbilstoši modernajām prasībām un iespējamajiem apdraudējuma riskiem, paturot prātā, ka tas ir valsts kopumā un katra valstī dzīvojošā indivīda interesēs.
    18. Mainīsim Ceļu policijas darbinieku attieksmi no represīvo funkciju veicēju statusa uz satiksmes organizētājiem un pilnvērtīgiem satiksmes dalībnieku partneriem, pilnveidojot Ceļu policistu tiesības šajā sakarā dot vadošus norādījumus ceļu īpašniekiem un uzturētājiem. Paplašināsim pašvaldību policijas tiesības ceļu satiksmes organizēšanā.

 

[Informācijas sabiedrība]

    1. Kā būtisku valdības prioritāti izvirzām informācijas sabiedrības izveidi, kurā tiek aktīvi stimulēta informācijas tehnoloģiju attīstība un to sniegtās priekšrocības tiek aktīvi izmantotas visās dzīves sfērās.
    2. Veicināsim brīvu konkurenci informācijas un elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū, kā arī īstenojot dominējošo uzņēmumu darbības regulēšanu, nodrošināsim modernu un efektīvu sakaru pakalpojumu pieejamību un plašu izvēli klientiem visā Latvijā.
    3. Nodrošināsim ierobežoto nacionālo resursu (radiofrekvenču spektra, numerācijas un adresācijas) racionālu un efektīvu izmantošanu.
    4. Veicināsim sabiedrības izglītošanu informācijas tehnoloģiju jomā, ieskaitot datoru lietošanas iemaņu pēc iespējas plašāku apguvi, un stimulēsim datoru iegādi un interneta pieslēgumus, īpaši mazajiem un mikrouzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai veicinātu datorprasmi un celtu produktivitāti.
    5. Ieviesīsim valsts e-pārvaldi, ieskaitot elektronisko parakstu, reizē sakārtojot valsts pārvaldes struktūru, izskaužot liekos posmus, nodrošinot atklātību un palielinot efektivitāti, arī paplašinot sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesā. Veidosim e-saikni starp sabiedrību un valsts pārvaldi.
    6. Nodrošināsim stingru koordināciju dažādu valsts nozīmes informācijas sistēmu izveidē.
    7. Veicināsim Latvijas informācijas tehnoloģiju industrijas izaugsmi programmatūras un elektronisko iekārtu attīstības, ražošanas, apgādes un uzturēšanas jomās, kā arī veicināsim šo produktu eksportu.

 

[Izglītība un zinātne]

Izglītība

    1. Nodrošināsim laikmetīgu, kvalitatīvu tautas izglītību, kas atbilst Latvijas un globālā darba tirgus prasībām un nodrošina reģionu ekonomikas un sociālās attīstības vajadzības. Veidosim uz darba tirgus pieprasījumu pamatotu profesionālo izglītību.
    2. Pilnveidojot izglītības saturu, rūpēsimies, lai jaunā paaudze augtu zinoša, uz augstām morāles vērtībām orientēta, Latvijas un pasaules kultūrā integrēta, fiziski vesela un valstij lojāla.
    3. Likumā noteiksim, ka Latvijas iedzīvotājiem ir obligāta vidējās vispārējās izglītības ieguve līdz noteikta vecuma sasniegšanai pēc noteikta pārejas posma.
    4. Pilnveidosim pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēmu, kā arī atalgojuma sistēmu, kas veicina darba kvalitāti un jauno speciālistu piesaistīšanu. Sekmēsim augstskolu mācībspēku, kā arī zinātnieku darba samaksas palielinājumu.
    5. Nodrošināsim Izglītības un zinātnes ministrijas vadošo lomu valsts izglītības politikas īstenošanā.
    6. Nostiprināsim bilingvālo izglītību mazākumtautību pamatskolās, īpašu uzmanību pievēršot latviešu valodas kvalitātei un apmācības finansiālai stimulēšanai.
    7. Veicināsim sabiedrības interesēm un valsts vajadzībām atbilstošu pieaugušo izglītību un mūžizglītību.
    8. Īstenosim valsts un pašvaldību visu izglītības iestāžu informatizāciju.
    9. Pilnveidosim pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmu, panākot, lai nauda sekotu skolēnam, gan nodrošinot sekmīgu mācību procesu, gan pedagogu algas.
    10. Veicināsim izglītību bērniem un pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām, nodrošinot to maksimālu iekļaušanos sabiedriskajā dzīvē un darbā.
    11. Atbalstīsim jaunrades iniciatīvu jaunu mācību līdzekļu radīšanā un ieviešanā.
    12. Zinātne

    13. Zinātnei Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā ik gadus paredzēsim finansējuma palielinājumu, kas nodrošinātu atbilstošu līdzekļu piesaistīšanu pētniecībai no privātā sektora.
    14. Veiksim nepieciešamo, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju, līdz 2010. gadam sasniedzot valsts un privātpersonu kopēju finansējumu zinātnei vismaz 3% no iekšzemes kopprodukta, kur vismaz 1% veido valsts finansējums
    15. Par prioritāti izvirzīsim lietišķo pētījumu izmantošanu tautsaimniecībā, lai zinātnes sasniegumi un uzkrātās zināšanas radītu zināšanu ietilpīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību.
    16. Veicināsim zinātnisko darbu augstākās izglītības iestādēs, lai celtu akadēmiskā personāla kvalifikāciju un spētu sagatavot jaunus zinātniekus.
    17. Materiāli stimulēsim jaunu cilvēku iesaistīšanos zinātniskajā darbā un zinātniskā grāda ieguvi.

    18. Sports

    19. Izstrādāsim un pieņemsim ilglaicīgu, līdzsvarotu fiziskās audzināšanas un sporta attīstības programmu. Pilnveidosim sporta likumdošanu.
    20. Noteiksim Latvijas sporta attīstības prioritātes, galveno vērību veltot bērnu, jaunatnes un tautas sportam un fiziskās attīstības nodrošināšanai, kā arī atbalstot sporta klubu darbību.
    21. Valsts un pašvaldības līmenī atbalstīsim un īstenosim mērķtiecīgu investīciju programmu sporta bāžu attīstībai un celtniecībai. Atbalstīsim mērķtiecību un līdzsvarotību ieguldījumos sporta būvēs Latvijas novados.
    22. Veicināsim fiziskās aktivitātes un sportu kā nozīmīgu brīvā laika pavadīšanas veidu.

[Kultūra]

    1. Uzsāksim jauno „trīs brāļu” -  mūsdienīgas Nacionālās bibliotēkas, nacionālas nozīmes koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību.  
    2. Nostiprināsim Valsts Kultūrkapitāla fonda neatkarību no politiskās varas un nodrošināsim tā finansējuma ikgadēju pieaugumu.
    3. Kultūrpolitikas prioritāte būs latviešu valoda. Valodas politiku izstrādāsim, sadarbojoties Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijām.
    4. Pieņemsim un īstenosim nacionālo programmu vienotas, jēdzieniski pamatotas, ar tautsaimniecības nozarēm saskaņotas un starptautiski harmonizētas nozaru terminoloģijas sistēmas un plašpieejas terminu datu bāzes paātrinātai izstrādei un uzturēšanai Latvijā.
    5. Atbalstīsim tradicionālo kultūru, kultūras mantojumu, jauninājumus un kultūras infrastruktūru saskaņā ar Nacionālo programmu „Kultūra”. Pieņemsim Dziesmu un deju svētku likumu un nodrošināsim tā īstenošanu.
    6. Līdz 2005. gada 1. jūlijam pieņemsim jaunas kultūrpolitikas vadlīnijas, kuras stiprina Latviju kā nacionālu valsti Eiropas Savienībā.
    7. Sekmēsim kultūras decentralizāciju un kultūras tūrisma attīstību. Profesionāli apgūsim Eiropas Savienības fondu līdzekļus  kultūras tūrisma jomā, vienlaicīgi sekmējot kultūras mantojuma saglabāšanu un kultūrtūrisma produktu veidošanu visā Latvijā.
    8. Rūpēsimies par vienmērīgu visu valsts reģionu attīstību un decentralizētu pieejamību kvalitatīviem kultūras un mākslas notikumiem, kā arī iespēju piedalīties mākslinieciskajā pašdarbībā. Nodrošināsim aktīvāku profesionālās mākslas klātbūtni Latvijas reģionos.
    9. Sadarbībā ar sabiedrisko televīziju palielināsim kvalitatīvu kultūras raidījumu īpatsvaru. Plašāk iesaistīsim nevalstiskās organizācijas mākslas un kultūras pasākumu organizēšanā.
    10. Nodrošināsim pienācīgu valsts arhīvos glabājamā dokumentārā mantojuma saglabāšanu un pieejamību, piesaistot ES struktūrfondus.
    11. Lai nodrošinātu visaptverošas jebkuras vietējas un globālas informācijas meklēšanas un saņemšanas iespējas iedzīvotāju darba vietās un dzīvesvietās līdz 2006.g. iekļausim visas valsts bibliotēkas Vienotajā bibliotēku informācijas tīklā. 
    12. Līdz 2006. gada beigām īstenosim arhīvu, muzeju un bibliotēku elektroniskā kopkataloga un vienotā portāla sistēmu, profesionāli apgūstot Eiropas Savienības līdzekļus.
    13. Modernizēsim kultūrizglītības sistēmu, ņemot vērā jauno mediju straujo attīstību un izplatību. Līdz 2005. gada beigām radīsim Jauno mediju augstākās izglītības apmācības struktūru, kura veidotu ne tikai māksliniekus, bet arī būtiski nodrošinātu Latvijas tautsaimniecību ar augstas klases programmvides, vizuālās, interaktīvās, komunikatīvās, reklāmas, videoproduktu izstrādes, filmu industrijas, specefektu radīšanas un citiem speciālistiem.
    14. Aktīvi iekļausimies Eiropas Savienības kultūras apritē, uzskatot, ka starptautiska sadarbība īpaši veicināma ES ietvaros. Piesaistīsim ES pieejamo fondu līdzekļus radošajiem projektiem un infrastruktūrai.
    15. Palielināsim tiešo valsts finansiālo mērķdotāciju nacionālajai kino industrijai, ievērojot kopprodukciju iespējas pēc iestāšanās ES un nostājoties pret agresīvo popkultūras ielaušanos Latvijas kultūrvide.
    16. Sekmēsim aktīvāku Kultūras ministrijas dialogu un sadarbību ar Rīgas Domi, ņemot vērā kopējās nepieciešamās rūpes par galvaspilsētas nacionālās nozīmes kultūras iestādēm.
    17. Ņemot vērā nepieciešamību valstiskā līmenī aktivizēt starptautisku komunisma noziegumu atzīšanu, pārņemsim no Rīgas pilsētas Latvijas Okupācijas muzeju, saglabājot tā saturisko neatkarību. Palielināsim valsts tiešo mērķdotāciju īpatsvaru Latvijas Okupācijas muzeja finansējumā.
    18. Paplašināsim kultūras infrastruktūras pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
    19. Iestāsimies par savstarpēju latviešu un mazākumtautību kultūru bagātināšanos, aicināsim mazākumtautības aktīvi un atbildīgi iesaistīties Latvijas kultūras dzīves norises.
    20. Turpināsim veiksmīgi aizsākto kultūras darbinieku algu paaugstinājumu. Turpināsim īpaši atbalstīt tas kultūras institūcijas, kuras parādījušas izcilus radošus sasniegumus, piemēram, Jauno Rīgas teātri. Pakāpeniski nodrošināsim konkurētspējīgu atalgojumu un vispārējo finansējumu nacionālas nozīmes kultūras iestādēm – Nacionālajai operai, Nacionālajai bibliotēkai, Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Valsts Mākslas muzejam, Latvijas vēstures muzejam, Nacionālajam teātrim un Nacionālajam Kino centram.
    21. Uzsāksim reģionālo koncertzāļu celtniecības atbalsta programmu.
    22. Veicināsim latviešu valodas un kultūras saglabāšanu latviešu diasporā.
    23. Uzlabosim kultūras administratīvo kapacitāti pilnvērtīgai dalībai ES, lai aktīvi piedalītos ES politikas veidošanā un lēmumu  pieņemšanas procesā.
    24. Pieņemsim likumu par Rīgas Domu. Sadarbojoties Kultūras un Aizsardzības ministrijām, ka ari Rīgas Domei, nodrošināsim Brāļu kapu kā vēstures pieminekļa, patriotiskas piemiņas vietas un valsts protokola sastāvdaļas sakopšanu atbilstoši visaugstākajiem pieminekļu aizsardzības kritērijiem.

 

[Labklājība]

    1. Rūpēsimies par nodarbinātības līmeņa palielināšanu:

    1. Realizēsim Nacionālo rīcības plānu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai.
    2. Atbalstīsim ģimenes ar bērniem, nodrošinot regulāru valsts sociālo pabalstu apmēru pārskatīšanu un paaugstināšanu.
    3. Ieviesīsim bērna invalīda kopšanas pabalstu un valsts sociālo apdrošināšanu personai, kurai, kopjot bērnu invalīdu, nav iespējams strādāt.
    4. Stiprināsim valsts pensiju sistēmas kapacitāti, nodrošinot virzību uz pietiekamām pensijām un tās finansiālo stabilitāti.
    5. Pilnveidosim sociālo pakalpojumu, tajā skaitā sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, sistēmu, sekmējot sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrēšanu sabiedrībā un darba tirgū.
    6. Pieņemsim ilgtermiņa pamatnostādnes un uzsāksim to īstenošanu efektīvākas sistēmas izveidei, lai mazinātu invaliditāti un tās izraisītās sekas.
    7. Veicināsim profesionālu sociālā darba speciālistu izglītošanu, lai nodrošinātu katrā pašvaldībā kvalitatīvu sociālo darbu ar sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem.
    8. Paaugstināsim darbinieku drošības un veselības aizsardzības līmeni atbilstoši Eiropas Savienības kritērijiem un prasībām, veicinot veselīgas darba vides attīstību un darba apstākļu kvalitātes uzlabošanu – pilnveidot darba aizsardzības pakalpojumu, pētniecības un statistikas datu iegūšanas sistēmu, informēt un atbalstīt darba devējus un sabiedrību kopumā.
    9. Nodrošināsim dzimumu līdztiesības jautājumu efektīvu, integrētu un koordinētu risināšanu, realizējot Programmu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.-2006.gadam.

 

 

 

 

[Reģionālā attīstība un pašvaldības]

Pašvaldības

    1. Sagatavosim normatīvo bāzi un ekonomisko pamatojumu administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai, nodrošināsim nepieciešamo finansējumu administratīvi teritoriālajai reformai.
    2. Nodrošināsim pašvaldībām deleģēto funkciju finansējumu pilnā apjomā un spēju līdzfinansēt infrastruktūras projektus, palielināsim pašvaldību investīciju daļu Valsts investīciju programmā, veicot tās izvērtēšanu reģionālā un nozaru griezumā.
    3. Ieguldīsim līdzekļus mērķprogrammās, kas veicinās brīvprātīgu novadu veidošanās procesu un sakārtos infrastruktūras objektus pašvaldībās.
    4. Ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartu un balstoties uz pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem, līdz 2007. gada beigām pabeigsim pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.
    5. Novadu veidošanu un reģionālo pašvaldību izveidi realizēsim vienlaicīgi ar valsts pārvaldes funkcionālo un teritoriālo reorganizāciju, optimāli deleģējot valsts funkcijas un palielinot pašvaldību lomu.
    6. Pilnveidosim pašvaldību lēmumu pārraudzības sistēmu.
    7. Pilnveidosim valsts atbalsta programmas mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai.
    8. Pilnveidosim un realizēsim Mājokļa attīstības programmu.
    9. Reģionālā attīstība

    10. Izstrādāsim Nacionālo attīstības plānu kā valsts un reģionu vidēja termiņa attīstības pamatdokumentu valsts un ES investīciju plānošanai, lai nodrošinātu reģionu vienmērīgu attīstību, samazinot atšķirības reģionu vidū.
    11. Nodrošināsim transporta, inženiertehniskās un sociālas infrastruktūras būvniecību valstī, ievērojot reģionālās prioritātes. Paredzēsim garantētu pieaugošu valsts finansējumu 2. šķiras lauku ceļu attīstībai.
    12. Nodrošināsim valsts atbalsta programmu un ES struktūrfondu finansējuma sadali samazinot atšķirības reģionu vidū.
    13. Paredzēsim vairākus mērķa reģionus ES strukturālo fondu apgūšanā nākamajā programmēšanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam. Nodrošināsim reģionālo pašvaldību lomas palielināšanos ES strukturālo fondu apgūšanā.
    14. Nodrošināsim priekšfinansējumu ES struktūrfondu apguvei īpaši atbalstāmo reģionu pašvaldību projektiem.
    15. Aktualizēsim darbu pie Nacionālā plānojuma un turpināsim valsts atbalstu attīstības un teritorijas plānošanai pašvaldībās, lai nodrošinātu saistību starp pašvaldību, reģionu attīstības plāniem un attīstības plāniem valsts līmenī. Nodrošināsim valsts atbalstu pašvaldībām stratēģiskā ietekmes uz vidi veikšanai pašvaldību attīstības plāniem.

 

[Sabiedrības integrācija]

    1. Uzlabosim koordināciju starp valdību un pašvaldībām sabiedrības integrācijas jomā, lai stiprinātu visu Latvijas iedzīvotāju līdzdalības un sadarbības iespējas.
    2. Stiprināsim dialoga mehānismus ar mazākumtautībām, veicināsim mazākumtautību valodu un kultūru saglabāšanu un attīstību, finansiāli atbalstot mazākumtautību NVO darbu visā Latvijā.
    3. Pilnveidosim Latvijas likumdošanu, lai pilnībā ievērotu Eiropas Savienības direktīvas diskriminācijas novēršanā un iedzīvināsim šīs normas, informējot un izglītojot sabiedrību un valsts amatpersonas.
    4. Veicināsim lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, finansiāli nodrošinot valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” īstenošanu un sadarbojoties ar lībiešu (līvu) sabiedriskajām organizācijām.
    5. Pieņemsim un finansiāli nodrošināsim valsts programmu sadarbībai ar latviešu diasporu ārzemēs, atbalstot kultūras, izglītības un informācijas programmas, ka arī ārzemēs dzīvojošo latviešu repatriāciju uz Latviju.
    6. Valsts pasūtījumu ietvaros stiprināsim Latvijas TV un Latvijas radio darbu mazākumtautību valodās, īpašu uzmanību veltot informatīvajiem raidījumiem par izglītības reformu, pilsonības iegūšanas iespējām, sadarbības pieredzes popularizēšanu.
    7. Atbalstīsim nevalstisko organizāciju, pašvaldību, mediju, izglītības un kultūras iestāžu darbu kultūras dialoga jomā, lai sekmētu mazākumtautību pārstāvju izpratni par latviešu tautas kultūrvērtībām, no vienas puses, un latviešu izpratni par mazākumtautību kultūrvērtībām, no otras puses.

 

[Satiksme]

    1. Efektīvi izmantosim ES fondu līdzekļus transporta infrastruktūras attīstībai, nodrošinot drošas, sabalansētas un mūsdienu tirgus prasībām atbilstošas tr ansporta sistēmas izveidi.
    2. Nodrošināsim pakāpenisku satiksmes drošības, satiksmes kvalitātes un autoceļu uzturēšanas līmeņa paaugstināšanu valsts un pašvaldību autoceļu tīklā ik gadu palielinot autoceļu nozares finansējumu.
    3. Nodrošināsim sabalansētu un administratīvi teritoriālo reformu veicinošu autoceļu attīstību reģionos, realizējot valsts 1. un 2. šķiras autoceļu uzlabošanas programmas.
    4. Izveidosim valsts finansētu autotransporta kontroles sistēmu, tādējādi nodrošinot nozares un valsts interešu efektīvu aizstāvību.
    5. Paaugstināsim drošības līmeni autosatiksmē, palielinot sodus par transporta līdzekļa vadīšanu alkohola reibumā līdz pat kriminālatbildībai.
    6. Izmantojot ES fondu līdzekļus, turpināsim dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, nodrošinot dzelzceļa pārvadājumu vēl lielāku drošību un pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
    7. Nodrošināsim starptautisko prasību un normu ieviešanu, lai paaugstinātu kuģošanas drošību, jūras pārvadājumu efektivitāti un sekmētu piesārņojuma novēršanu.
    8. Pastāvīgi attīstīsim drošu, efektīvu, augošam pārvadājumu apjomam atbilstošu gaisa transporta infrastruktūru (lidosta „Rīga”, reģionālās lidostas un gaisa satiksmes vadības uzņēmums LGS), kas kopā ar pārvadātājiem nodrošinātu Rīgas kā Baltijā dominējoša centra funkciju.
    9. Aizstāvēsim Latvijas pārvadātāju intereses Eiropas kopējā pārvadājumu tirgū.
    10. Nodrošināsim iedzīvotājus ar kvalitatīviem un pieejamiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, paaugstinot sabiedriskā transporta pakalpojuma standartus un nodrošinot stabilu un adekvātu valsts atbalstu sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarei.
    11. Veicināsim Latvijas kā tranzītvalsts potenciāla izmantošanu, palielinot tranzītpārvadājumus caur ostām, optimizējot robežšķērsošanas procedūras, veicinot starpvalstu ekonomisko sadarbību, aizsargājot Latvijas pārvadātāju intereses atbilstoši starptautiskām tiesību normām un sekmējot pievienotās vērtības palielināšanu tranzītkravām.
    12. Veicināsim konkurenci mobilo sakaru jomā, izsolot trešo GSM/UMTS licenci.
    13. Nodrošināsim vienotu elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju nozares attīstību, kā arī stabilu tiesisko un ekonomisko vidi privātā sektora investīcijām, tai skaitā ERAF piešķirtā finansējuma apgūšanai elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju nozarē.
    14. Nodrošināsim visu valsts un pašvaldību iestāžu pieslēgšanu platjoslu pakalpojumu tīklam un vismaz vienu publisko interneta piekļuves punktu tajās.
    15. Nodrošināsim pasta nozares attīstību un virzību uz pilnīgu tirgus liberalizāciju, kā arī pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

[Tieslietas]

    1. Nodrošināsim Korupcijas novēršanas programmas un rīcības plāna izpildi.
    2. Efektīvi pārstāvēsim nacionālās intereses Eiropas Savienības tiesību izstrādes un pārņemšanas procesā.
    3. Pieņemsim jaunu Tiesu iekārtas likumu.
    4. Panāksim tiesas lietu savlaicīgu izskatīšanu samērīgos un likumā noteiktos termiņos.
    5. Palielināsim tiesas darba atklātību un caurskatāmību, nodrošinot visu tiesas nolēmumu publisku pieejamību internetā.
    6. Veicināsim speciālistu veiktu tiesas spriedumu argumentācijas izpēti un analīzi.
    7. Samazināsim korupcijas iespējas tiesu sistēmā, nodrošinot tiesas lietu sadali pēc reāla nejaušības principa
    8. Nodrošināsim tiesu pieejamību, ieviešot valsts apmaksātas juridiskās palīdzības sistēmu.
    9. Stiprināsim tiesu administrēšanas sistēmu, nodrošinot tiesu varas neatkarību.
    10. Ieviesīsim uz objektīviem kritērijiem balstītu tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanu visas karjeras laikā.
    11. Turpināsim tiesnešu algu reformu. Uzsāksim tiesu darbinieku algu reformu.
    12. Veicināsim tiesnešu paaudžu maiņu un mazināsim tiesnešu korupcijas iespējas, ieviešot tiesnešu izdienas pensijas.
    13. Pilnveidosim tiesnešu disciplinārās atbildības sistēmu, veicinot tiesnešu pašattīrīšanās procesu.
    14. Attīstīsim un pilnveidosim administratīvo tiesu sistēmu. Nodrošināsim to pieejamību arī reģionos.
    15. Izvērtēsim administratīvo tiesu praksi un pilnveidosim Administratīvā procesa likumu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pilnvērtīgas iespējas aizstāvēt savas tiesības tiesiskajās attiecībās ar valsti (administratīvajā procesā).
    16. Ieviesīsim jauno Kriminālprocesa likumu ar 2005.gada 1.aprīli, tādējādi paātrinot lietu izskatīšanu kriminālprocesā.
    17. Veidosim starptautiskajiem standartiem atbilstošu kvalificētu tiesu ekspertīzi.
    18. Uzsāksim mūsdienīgas administratīvo sodu sistēmas izveidi.
    19. Nodrošināsim notāru un tiesu izpildītāju pieejamību un darba kvalitātes uzlabošanu.
    20. Ieviesīsim vienotu iedzīvotāju apkalpošanas līmeni zemesgrāmatu nodaļās.
    21. Izveidosim efektīvu zemes pārvaldības modeli, reorganizējot Valsts zemes dienestu.
    22. Ieviesīsim efektīvu maksātnespējas administratoru darbības uzraudzību, tādējādi nodrošinot visu maksātnespējas procesu efektīvu norisi.
    23. Vienkāršosim administratīvās procedūras Uzņēmumu reģistrā un citos reģistros. Nodrošināsim sabiedrību ar nepieciešamo informāciju.
    24. Uzlabosim tiesību jaunrades procesa plānošanu un koordināciju starp Tieslietu ministriju un citām valsts pārvaldes institūcijām, izveidosim ES tiesību aktu ieviešanas datorizētu kontroles sistēmu.
    25. Pieņemot lēmumus, izvērtēsim to sekas uz abu dzimumu līdztiesību, novēršot diskrimināciju.
    26. Pilnveidosim normatīvo bāzi, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību ar mērķi vairot uzticēšanos politikas lēmumiem un to kvalitāti. Tajā skaitā tiesību aktu izstrādes gaitā valdība attīstīs konsultācijas ar NVO, ieviešot prasību tiesību aktu projektu anotācijās sniegt pamatojumu, ja to izstrādes laikā konsultācijas ar NVO nav notikušas.
    27. Attīstīsim fizisko personu datu aizsardzības sistēmu.
    28. Sekmēsim sabiedrības drošību un noziedzības novēršanu valstī, attīstot Valsts probācijas dienesta darbu. Īpašu uzmanību veltīsim nepilngadīgo personu tiesību aizsardzībai un sabiedrībā izciešamo sodu izpildei.
    29. Uzsāksim sodu politikas un sodu izpildes koncepciju izstrādi.
    30. Pilnveidosim cietumu sistēmu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām, tai skaitā būtiski uzlabojot ieslodzīto veselības aprūpi.
    31. Samazināsim pirmstiesas apcietinājumā esošo cilvēku skaitu, izmantojot drošības līdzekļus, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, piemēram, nodrošinot iespēju piemērot efektīvu pirmstiesas uzraudzību personām, kas nav sabiedrībai bīstamas.

 

[Veselība]

Veselības aprūpe

    1. Nekavējoties izstrādāsim rīcības plānu veselības aprūpes attīstībai 2005. – 2010. gadam.
    2. 2004. gada decembrī akceptēsim veselības aprūpes finansēšanas un organizācijas noteikumus, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu cenu regulāciju, veselības aprūpes izdevumu riska sadalīšana starp pakalpojumu sniedzēju un valsti, ārstniecības pakalpojumu sniedzēja ieinteresētības veselā cilvēkā veicināšanu un uz budžetēšanu vērstu samaksas sistēmas ieviešanu norēķinos ar pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pacientu personiskās līdzdalības un ieinteresētības veselības saglabāšanā nostiprināšanu.
    3. Apstiprināsim profilaktisko apskašu programmu un nodrošināsim tās īstenošanas uzsākšanu 2005. gadā.
    4. Apstiprināsim vienotu primārās aprūpes finansēšanas un organizēšanas modeli līdz 2005. gada 1. janvārim un uzsāksim tā ieviešanu visā valstī ar 2005. gada 1. maiju, paaugstinot ģimenes ārstu kompetenci un uzlabojot pieejamību.
    5. Izveidosim institucionāli, informatīvi, materiāli-tehniski vienotu neatliekamās palīdzības dienestu. Jau 2005.gadā uzlabosim neatliekamās palīdzības tehnisko bāzi.
    6. Sākot ar 2005. gadu uzlabosim ārstu speciālistu pieejamību, mazinot rindas. Attīstīsim terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus universitātes tipa slimnīcās (P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca).
    7. Līdz 2005. gada martam apstiprināsim ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu.
    8. Īstenosim ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu, lai:

    1. 2005. gadā izstrādāsim un pieņemsim pacientu tiesību likumu. 2005.gada janvārī izveidosim Pacientu pārstāvju konsultatīvo padomi.
    2. Izstrādāsim un pieņemsim Veselības aprūpes organizācijas likumu.
    3. Ārstnieciskā personāla attīstībai izstrādāsim ārstniecības cilvēkresursu attīstības programmu, izveidosim studiju atbalsta fondu un atbalsta programmu ārstiem, kas strādā attālos reģionos.
    4. Izstrādāsim programmu ārstniecības personu algu palielinājumam 2005. un 2006. gadam, paredzot algu pārskatīšanu ik pusgadu, un uzsāksim tās realizāciju sākot ar 2005. gada 1. jūliju. Ārstniecības personu alga tiks regulēta saistībā ar vidējo algu Latvijā, nosakot minimālās algas likmes ārstiem, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus
    5. Izveidosim Nacionālo veselības dienestu (servisu), kuru administrēs viena valsts aģentūra.
    6. Izstrādāsim un noslēgsim savstarpēju līgumu un vienošanos ar Eiropas Savienības dalībvalstīm veselības aprūpes dalībnieku brīvās kustības nodrošināšanai.
    7. Ar mērķi samazināt perinatālo mirstību un māšu mirstību, attīstīsim vispārpieejamu, kvalitatīvu dzemdībpalīdzību.
    8. Veicināsim modernu informācijas tehnoloģiju izmantošanu veselības sistēmas organizēšanai, finansu pārskatāmības un pacientu datu glabāšanas nodrošināšanai.
    9. Sabiedrības veselība

    10. Iedzīvotāju pozitīvas attieksmes un atbildības veidošanai par savu veselību un dzīves kvalitāti, sekmēsim veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus.
    11. Noteiksim sabiedrības veselības jautājumus kā prioritāri risināmus jautājumus, īpašu uzmanību pievēršot:

a)infekcijas slimību izplatības mazināšanai, īpaši:

b)neinfekcijas slimību izplatības mazināšanai, īpaši:

Farmācija

    1. Sākot ar 2005. gadu nodrošināsim zāļu pieejamības uzlabošanos, pārskatot zāļu sadalījumu recepšu un bez recepšu zālēs, kā arī pilnveidojot recepšu aprites noteikumus.
    2. Nodrošināsim zāļu iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas stabilu ilgtermiņa attīstību, veicinot zāļu pieejamību pacientiem ar smagām un hroniskām slimībām, un sasniedzot valsts/pacienta izdevumus zālēm 70%/30% apmērā, pašreizējo 40%/60% vietā.
    3. Turpināsim medikamentu centralizēto iepirkumu sistēmas reorganizāciju, pabeidzot iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā zāles, kas paredzētas ambulatorai lietošanai.
    4. Nodrošināsim ārstniecības iestāžu veikto medikamentu iepirkumu atbilstību likuma „Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” prasībām, kā arī slimnīcu zāļu sarakstu atbilstību izmaksu efektivitātes principiem, t.sk. aktīvi veicinot „slimnīcu iepakojumu” iepirkšanu.
    5. Ar regulāras zāļu tirgus attīstības (konkurences veicināšana, esamība tirgū, „generic” zāles u.c.) un zāļu cenu uzraudzības palīdzību veicināsim zāļu pieejamību iedzīvotājiem.
    6. Veicināsim racionālu zāļu lietošanu, nodrošinot objektīvas, no ražotāja neatkarīgas informācijas par zālēm pieejamību sabiedrībai.

 

[Vide]

    1. Nodrošināsim efektīvu Eiropas Savienības līdzekļu plānošanu, piesaisti un izmantošanu projektu īstenošanai vides, dabas un ilgtspējīgas attīstības jomās;
    2. Izveidosim drošu un efektīvu ilgtspējīgu radioaktīvo un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, nodrošinot arī Salaspils zinātniskā kodolreaktora likvidāciju un demontāžu, kā arī uz tā bāzes izveidojot nacionālo daudzfunkcionālo ciklotrona centru (agrīnai vēža diagnosticēšanai nepieciešamo preparātu ražotne);
    3. Nodrošināsim vēsturiski piesārņoto teritoriju izpēti un sanāciju, lai veicinātu racionālu teritoriju izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību;
    4. Izveidosim un ieviesīsim kompensāciju mehānismu zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;
    5. Pilnveidosim likumdošanu vides jomā, arī nosakot tiesisko regulējumu par videi nodarīto kaitējumu;
    6. Veicināsim atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitātes uzlabošanu;
    7. Veicināsim moderno vides tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un pielietošanu;
    8. Veicināsim vides prasību plašāku iekļaušanu valsts un pašvaldību iepirkumā (zaļais iepirkums);
    9. Nodrošināsim efektīvu vides likumdošanas ieviešanas uzraudzību;
    10. Uzlabosim sabiedrības iesaisti un informētību vides jomā, kā arī veicināsim dabas aizsardzības pozitīva tēla veidošanu sabiedrībā (dabas aizsardzība kā iespēja, ne kā drauds un ierobežojums);
    11. Izveidosim vienas pieturas aģentūras vides institūcijās;
    12. Uzlabosim sadarbību ar pašvaldībām un zemes īpašniekiem aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanā un aizsardzībā;
    13. Atbalstīsim videi draudzīgu degvielu un smērvielu ražošanu no Latvijā radītām izejvielām
    14. Veicināsim valsts un privātās partnerības principa ieviešanu vides aizsardzības problēmu risināšanā;
    15. Sadarbībā ar uzņēmēju asociācijām izvērtēsim iespēju vienkāršot Latvijas un ES vides likumdošanu, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu.

 

[Zemkopība]

    1. Atbalstīsim pilsoniskās sabiedrības veidošanos laukos un tās demokrātisku iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos.
    2. Nodrošināsim nacionālo interešu pārstāvniecību ES Kopējās lauksaimniecības politikas un tās reformas īstenošanā, veicinot efektīvu un ilgstpējīgu Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstību.
    3. Nodrošināsim tādu valsts un ES atbalstu laukiem un lauksaimniecībai, kas garantētu nozares konkurētspējas paaugstināšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju.
    4. Samazinoties darbaspēka vajadzībai lauksaimnieciskajā ražošanā, sekmēsim alternatīvās ražošanas nozaru attīstību laukos.
    5. Atbalstīsim lauku iedzīvotāju iniciatīvas veidošanos, lai veicinātu ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā laukos.
    6. Sekmēsim ekoloģiski tīru produktu ražošanu un to virzību tirgū.
    7. Lai sekmētu lauksaimniecības zemju izmantošanu, veicināsim rapša un citu enerģētisko kultūru audzēšanas paplašināšanu. Sniegsim valsts atbalstu atjaunojamo enerģētisko resursu izejvielu ražošanai.
    8. Īstenojot lauksaimniecības un pārtikas tirgus veicināšanas programmu, paaugstināsim lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitāti un konkurētspēju. Aktivizēsim patērētāju informēšanu, izmantojot zīmolus “Zaļā karotīte” un “Zaļš izaudzēts Latvijā”.
    9. Nodrošināsim Latvijas tirgū drošu, nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku, tās izplatīšanu atbilstoši patērētāju prasībām.
    10. Stimulēsim produkcijas ražošanu ar lielāku pievienoto vērtību.
    11. Īstenosim atklātu meža politiku un likumdošanu.
    12. Izstrādāsim un konsekventi īstenosim Latvijas meža un saistīto nozaru nacionālo programmu, lai nodrošinātu ilgspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu un meža un saistīto nozaru attīstību kopējā valsts tautsaimniecības attīstības kontekstā.
    13. Radīsim veicinošus apstākļus Latvijas meža nozares konkurētspējai Eiropas un pasaules tirgū, atbalstu uzņēmumu specializācijai un konsolidācijai, stimulējošu nodokļu politiku uzņēmumu attīstībai un zinātņu ietilpīgu produktu ražošanai.
    14. Nodrošināsim efektīvu meža apsaimniekošanas uzraudzību.
    15. Īstenosim konsekventu un saskaņotu valsts atbalstu meža ilglaicīgo funkciju stabilizēšanai, izglītības un zinātnes integrācijai meža un saistītajās nozarēs.
    16. Nodrošināsim atbilstošu ES fondu finansējumu privāto mežu ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās vērtības palielināšanai.
    17. Valsts mežs nav privatizējams. Valsts mežs ir būtisks faktors meža nozares attīstības prognozējamībai.
    18. Veicināsim visu meža vērtību, tai skaitā mežam piemītošo atpūtas, dabas un vidi stabilizējošo īpašību saglabāšanu un izmantošanu.
    19. Veidosim sabiedrības izpratni par ilgspējīgu meža apsaimniekošanu, sekmēsim Latvijas meža un koksnes produkcijas izmantošanu.
    20. Atbalstīsim strukturālos pārkārtojumus zivsaimniecībā, sabalansējot zvejniecības un ražošanas jaudas atbilstoši pieejamiem zivju resursiem un produkcijas realizācijas tirgus iespējām.
    21. Nodrošināsim ES Kopējās zivsaimniecības politikas principu praktisku ieviešanu Latvijā un zivsaimniecības nacionālo interešu aizstāvēšanu ES lēmumu pieņemšanas institūcijās.
    22. Veicināsim zivju resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu iekšējos ūdeņos, tai skaitā attīstot akvakultūras sektoru un lauku tūrisma aktivitātes.

Helēna Demakova

Izglītība

1992.g. - 1993.g. - Eiropas diploms kultūras politikā un kultūras menedžmentā, studijas ar Eiropas Padomes Kultūras komisijas atbalstu;

1987. g. Beigusi Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti,

1978.g. - 1981.g. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas trīsgadīgos sagatavošanas kursus;

1985. g. Beigusi trīsgadīgos franču valodas kursus (Republikāniskais Skolotāju nams).

Darba pieredze

Kopš 1990. gada pašnodarbināta mākslas kritiķe un mākslas izstāžu kuratore: realizēti 40 latviešu un starptautiskie izstāžu projekti.

Piedalīšanās ar referātiem apmēram 20 starptautiskās konferencēs un simpozijos ārzemēs kopš 1990. gada; konferenču organizēšana ārzemēs.
Regulāras publikācijas Latvijas presē par mākslas un kultūras jautājumiem kopš 1987. gada, ārzemju presē, rakstu krājumos un katalogos - kopš 1990. gada.

2004.g LR kultūras ministre

2004.g Lektore; Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte

1999.g. Latvijas Republikas ministru prezidenta padomniece humanitārajos jautājumos

1998. g – 2004. g. Izpilddirektore sabiedriskajā fondā “Jaunā akadēmija”

1998. g. – 2002. g. LR 7. Saeimas deputāte

1996.g.-1997.g. Latvijas Republikas Ministru prezidenta padomniece kultūras jautājumos

1995.g.-1996.g. Nekomerciālās mākslas galerijas M6 mākslinieciskā vadītāja

1990.g.-1992.g. Kultūras vēstures pasniedzēja Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē

1988.g.-1990.g. Kultūras ministra padomniece mākslas jautājumos, Latvijas Kultūras ministrija

1986.g.-1988.g. vecākā redaktore Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kultūras un mākslas zinātniskās informācijas daļā

1977.g.-1986.g. Apkopēja Ārzemju mākslas muzejā

Organizācijas un biedrības

Tautas partijas biedre (dibinātāja);
Latvijas Mākslinieku savienības biedre, kopš 1989. g.;
Politiskās izglītības fonds (valdes locekle);
Latvijas 50 gadu Okupācijas muzeja padomes priekšsēdes vietniece.

Valodas

Latviešu, krievu, angļu, vācu - tekoši
Franču - vidēji

Gundars Bērziņš

Dzimšanas dati

1959. gada 26. septembris

Izglītība

1983. gads RPI Mehānikas un mašīnbūves fakultāte

 

Darba pieredze

2000.g. 05. - Finanšu ministrs

1998.g. - LR 7. Saeimas deputāts; Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs

1997.g. - 1998.g. Firmas UVK konsultants

1995.g. - 1997.g. Ministru prezidenta Andra Šķēles padomnieks

1994. gads a/s Latvijas Unibanka padomes loceklis

1993.g. - 1995.g. LR 5. Saeimas deputāts

1993.g. - 1994.g. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs

1989.g. - šobrīd Jēkabpils rajona Variešu pagasta z/s "Delles" īpašnieks

1986.g. - 1989.g. darbs Satiksmes ministrijā

1983.g. - 1989.g. Autotransporta zinātniski pētnieciskais institūts

 

Politiskā pieredze

1998. Tautas partijas dibinātājs

1993.g. - 1997.g. Latvijas Zemnieku savienība

 

Ģimenes stāvoklis

Precējies, divas meitas

 

 

Ēriks Jēkabsons

Dzimšanas dati

1959.gada 3.aprīlī, Rīgā

Izglītība

1990.g. – 1994.g. - M. teol. (Teoloģijas maģistra grāds) Čikāgas Luterāņu teoloģijas seminārs 
1980.g. – 1983.g. - Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts
1974.g. – 1978.g. - Rīgas Industriālais politehnikums
1966.g. – 1974.g. - Rīgas 9. astoņgadīgā skola

Darba pieredze

Kopš 2004.gada 9.marta- iekšlietu ministrs
2003.g. dec. - 2004.g. marts - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs
2002.g. okt.– 2003.g. dec. - Ārlietu komisijas priekšsēdētājas biedrs
2002.g. okt.– 2004.g. 9.marts - 8. Saeimas deputāts un Saeimas  priekšsēdētājas biedrs; Saimnieciskās komisijas loceklis; Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs; Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas loceklis
Kopš 2002.g. maija – Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs
Kopš 2001.g. nov. – S/o “Par garīgo atdzimšanu Latvijā”, dibinātājs un valdes priekšsēdētājs
1998.g. – 2001.g.- Sporta klubs “Erik’s Boxing and Fitness, Inc.” , īpašnieks un boksa, fitnesa un austrumu cīņu treneris. Ieguvis Senseja titulu austrumu cīņās (ASV, Čikāgā)
1986.g. – 2001.g. - Luterāņu mācītājs
1986.g. - Ordinēts par luterāņu mācītāju

Sabiedriskā darbība

1988.g. - Runa par trīs Baltijas valstu neatkarību Itālijas parlamenta Starptautiskā konferencē “Trīs karogi brīvī< /FONT>bai”
Lekcijas, runas, referāti ASV baznīcās, koledžās un universitātēs

Politiskā piederība

Latvijas Pirmā partija

Ģimenes stāvoklis

Precējies, trīs bērni

 

Artis Pabriks

Dzimšanas dati

1966.gada 22.marts, Jūrmala

Izglītība

1992 – Vēstures un filozofijas fakultātes absolvents, LU

1996 – doktora grāds politikas zinātnē, Aarhus universitāte, Dānija

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

Dr. Pol. Scien.; asociētais profesors

Darba pieredze

Kopš 2004.gada 21.jūlija Latvijas Republikas Ārlietu ministrs

2004, 8. Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

Paralēli Vidzemes augstskolai 2003-2004 politikas analītiķis-konsultants Politiskās izglītības fondā

Kopš 2002 redkolēģijas loceklis žurnālā “Baltic Review”

Kopš 2002 Latvijas pārstāvja vietnieks ECRI (Councile of Europe) Strasbūrā

2001-2003, paralēli darbam Vidzemes augstskolā, politikas analītiķis Latvijas cilvēktiesību un etnisko studiju centrā

Kopš 2001.gada Vidzemes augstskolas asociētais profesors politoloģijā

Kopš 1997 – docents, asociētais profesors Vidzemes augstskolā

1996-1997, Vidzemes Augstskolas pirmais rektors, docents.

1994 – ārštata lektors Aarhus universitātē, Dānijā

1988-1990, zinātniskais asistents mūsdienu vēstures nodaļā, Zinātņu akadēmija

Valodas

Latviešu – dzimtā

Angļu – ļoti labi

Krievu – labi

Vācu – apmierinoši

Dāņu – apmierinoši

Zinātniski pētnieciskā darbība

Tēmas: multikulturālisms, nacionālisms, drošības politika, etnopolitika, ideoloģijas, dzimumlīdztiesības jautājumi;

Aktīva dalība starptautiskās konferencēs, semināros un projektos

Publikācijas

Ethnic Limits of Civil Society: The Latvian Case, in Norbert Goetz and Jorg Hackmann (Eds.) Civil Society in the Baltic Sea Region. Ashgate, 2003.

Occupational Representation and Ethnic Discrimination In Latvia. LCESC. Nordik. Riga 2002.

Etnopolitika Latvijā un Igaunijā: No koncepcijas līdz integrācijas fondam. Pilsoniskā līdzdalība un integrācija. 15-16. lpp. 2001. Naturalizācijas Pārvaldes biļetens

The Latvian NATO Membership-A Goal Without Alternatives. Baltic security, NATO and EU, eds. Karoliina Honkanen and Tomas Ries. Occasional papers – No. 1. Atlantic Council of Finland. Helsinki 2001.

Artis Pabriks (ed.) Elmārs Vēbers, Reinis Aboltiņš. Overcoming Alienation: Social Integration (In Latvian), NIMS, Rīga, 2001, 163 lpp.

Latvia: The Challenges of Change, Routledge, London, New York, 2001, 200 p.

The National programme for Latvian Language Training. Promotion of the Integration of Society 1996-2000. Impact Report. LVAVP, Riga. 2000.

“The Latvian Revange or the Russian Political Morals”, in Baltic special issue, www.ce-review.org. 2000

1999. debates par valodas likumu, LVAVP Informatīvais biļetens, LVAVP vadības vienība, marts, 1999.p.13.

Co-author of the book Politika Latvija (Politics in Latvia), Rasa ABC, Riga, 1999

„Keeping Course Towards the West“, in (ed.Peter Rutland) The Challenge of Integration. Annual Survey of Eastern Europe and Former Soviet Union 1997, pp.133-138, East West Institute, 1998.

A Review of Latvia’s Follow-up to the UN Global Conferences, UNDP, Riga, Latvia, 1998.

“Komunitarisma un Individualisma vertibu ietekme uz politiskas nacijas veidosanos Latvija“, in (ed. E.Vebers) Pilsoniska Apzina, pp. 96-116, Macibu Apgads, Riga, Latvija, 1998.

Co-author of the UNDP development report on Latvia, 1996. Contribution to the chapter on the ethnic situation in Latvia (1997).

“The Impact of Values of Communitarianism and Individualism upon the Formation of a Political Nation in Latvia“, in Latvian Human Rights Quarterly, No. 1., 1997 pp.38-53.

Comments on the political and human rights in Latvia, in Cilvektiesibu Zurnals, No 2., 1996.

“Some Notes Regarding the Evolution of Nationalism”, in The Transition Towards Democracy:

Experience in Latvia and in the World, University of Latvia, 1994.

“Citizenship and Rights of Minorities in Latvia”, in Humanities and SocialSciences, Latvia, No 1(2), 1994.

Review of the book Ethnopolitics and Transition to Democracy. The Collapse of the USSR and Latvia by Rasma Karklins (1996) in Nord Ost Archiv.

Chapter on ethnic relations in the book Cilveks un Dzive sociologijas skatijuma, designed for high schools in Latvia (1996).

Nations, Nationalism, and Ethnic Policy, Department of Political Science, University of Aarhus, Denmark, 1995.

 

Aigars Kalvītis

Dzimšanas dati

1966. gada 27.jūnijs, Rīgā

Izglītība

1995 Stažēšanās ASV Viskonsinas universitātē Holšteinas asociācijā

1992 - 1995 Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāte, Lauksaimniecības ekonomikas maģistrs

1993 Īrijas "University College in Cork", pārtikas rūpniecības biznesa vadības maģistra kurss

1984 - 1992 LLU Ekonomikas fakultāte, lauksaimniecības ekonomikas bakalaurs

1973 - 1984 Rīgas 41. vidusskola

Darba pieredze

Kopš 2002 LR 8. Saeimas deputāts, Tautas partijas valdes loceklis, Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs 

2000 - 2002 LR ekonomikas ministrs

1999 - 2000 LR zemkopības ministrs

1998 - 1999 LR 7. Saeimas deputāts

1994 - 1998 Latvijas Piensaimnieku Centrālā savienība, valdes priekšsēdētājs

1994 AS "Zemgales piens", valdes priekšsēdētājs

1992 - 1994 SIA "Agro Biznesa centrs" direktors;

1990 - 1991 Zviedrijas saimniecība "Almanas Bruk AB ", traktorists, slaucējs

Valodu prasme

Latviešu, angļu, krievu - brīvi

Ģimenes stāvoklis

Precējies, trīs dēli

Ainārs Šlesers

Dzimšanas dati

1970.gada 22.janvārī, Rīgā

Izglītība

Kopš 1999.g. – Latvijas Kristīgā Akadēmija
1990.g. - 1991.g. - Norvēģijas Kristīgā tautas augstskola
1986.g. - 1989.g. - Rīgas Industriālais tehnikums
1977.g. - 1985.g. - Rīgas 25.vidusskola

Darba pieredze

Kopš 2004.gada 9.marta - Ministru prezidenta biedrs, Satiksmes ministra p.i.

2004.g. febr. - 2004.g. marts -  8.Saeimas deputāts
2002.g. nov. - 2004.g. janv. - Ministru prezidenta biedrs
2002.g. okt. - 8.Saeimas deputāts
1998.g. okt. – 1998.g. nov., 1999.g. – 2002.g. 7.Saeimas deputāts
1998.g.nov. – 1999.g. apr. – Latvijas Republikas ekonomikas ministrs
1996.g. - 1998.g. -  SIA “Varner Hakon Invest”, ģenerāldirektors
1996.g. - 1997.g. -  SIA “Rimi Baltija”, ģenerāldirektors
1995.g. - 1996.g., 1996.g.-1998.g. -  A/S Universālveikals “Centrs”, valdes priekšsēdētājs – prezidents
1994.g. - 1998.g. -  SIA “Varner Baltija”, ģenerāldirektors
1993.g. - 1996.g. - SIA “Skandi”, prezidents
1992.g. - 1996.g. -  Latvijas – Norvēģijas kopuzņēmums “Latvijas informācijas un tirdzniecības centrs” (Norvēģija), prezidents

Sabiedriskā darbība

Kopš 2001.g. -  Sabiedriskā organizācija “Par garīgo atdzimšanu Latvijā”, valdes loceklis
Kopš 1996.g. -  Baltijas Stabilitātes fonds, valdes loceklis

Politiskā piederība

2002.g. maijā Latvijas Pirmās partijas dibināšanas kongresā ievēlēts LPP valdē

Ģimenes stāvoklis

Precējies, divi bērni

 

Oskars Spurdziņš

Dzimšanas dati

1963.gada 22.augusts Aizpute, Liepājas rajons

Izglītība

1981 – 1986 Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāte - ekonomists

1970 – 1981 Aizputes vidusskola

Darba pieredze

Kopš 2004 g. marta LR Finanšu ministrs

2002 g. novembris – 2004 g. marts SIA ”Hipotēku bankas finanšu konsultāciju centrs”, projektu vadītājs

2000 g. marts – 2002 g. novembris LR Finanšu ministrija, parlamentārais sekretārs

1999 g. jūlijs – 2002 g. novembris LR 7.Saeima, deputāts

1999 g. jūlijs – 2000 g. marts LR Izglītības un zinātnes ministrija, parlamentārais sekretārs

1997 g. oktobris – 1999 jūlijs Latvijas Vides investīciju fonds, pašvaldību projektu vadītājs

1996.g.novembris - 1997.g.oktobris Pašvaldību lietu pārvalde, direktora padomnieks

1996.g.maijs - 1996.g.novembris Īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās padomnieks

1996.g.janvāris - 1996.maijs LR Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu valsts ministres padomnieks

1994.g.oktobris - 1996.g.janvāris LR Finanšu ministrija, Finanšu ministra padomnieks

1994.g. jūlijs - 1994.g.oktobris Latvijas Pašvaldību savienība, konsultants finansu jautājumos

1990.g.janvāris - 1994.g. jūnijs Valmieras pilsētas padome, deputātu padomes un valdes priekšsēdētājs

1986.g.augusts - 1990.g.janvāris Valmieras mēbeļu kombināts, galvenā grāmatveža vietnieks

Papildus izglītība, kursi

1995.g.februāris PHARE programmas ietvaros, Bornholmā, Dānija, pašvaldību vadītāju menedžmenta kursi

Valodu zināšanas

Latviešu - dzimtā valoda

Krievu - brīvi

Vācu - sarunvalodas līmenis

Angļu – pamatzināšanas

Ģimenes stāvoklis

Precējies, divi bērni

Partijas piederība

Tautas partija

Ainars Baštiks

Dzimšanas dati

1958.gada 26.oktobrī, Liepājā

Izglītība

1997.g. – 1999.g. – Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, vēstures maģistrs
1997.g. sept. – Evangelical Development Ministry Institute (EDMI) on Development and Management, Orlando (ASV), sertifikāts tiešajā mārketingā
1995.g. un 1998.g. – Schloss Mittersil Training Center (Austrija) – vasaras teoloģiskie kursi
1994.g. – angļu valodas studijas ASV
1993.g. – teoloģijas studijas (SITE) Rušlikonas Teoloģijas seminārā, (Šveice)
1982.g. – 1988.g. – Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, vēstures bakalaurs
1980.g. – 1983.g. – Latvijas Baptistu Draudžu Brā
lības neklātienes teoloģiskie kursi
1974.g. – 1978.g. – Liepājas Lietišķās mākslas vidusskola
1965.g. – 1974.g. – Liepājas Raiņa 6.vidusskola

Darba pieredze

Kopš 2004.gada 27.maija – bērnu un ģimenes lietu ministrs
2004.g. 9.marts - 2004.g. 27.maijs – īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās
2004.g. febr. - 2004.g. marts - 8.Saeimas deputāts
2002.g. nov. - 2004.g. janv. – īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās
Kopš 1987.g. – Rīgas Mateja baptistu draudze, mācītājs
1985.g. – 1989.g. – Latvijas Vēstures muzejs, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks
1984.g. – 1985.g. – fabrika “Aurora”, mākslinieks
1981.g. – 1983.g. – restaurācijas firma “Restaurators”, galdnieks
1978.g. – 1980.g. – dienests Padomju armijā

Sabiedriskā darbība

Kopš 2000.g. – Latvijas baptistu draudžu savienības Teoloģiskais seminārs, valdes loceklis
1998.g. – 2000.g. – Latvijas izglītības un zinātnes ministrija,  Reliģiskās izglītības konsultatīvā padome, padomes loceklis
Kopš 1999.g. – Atbalsta fonds cilvēkiem ar īpašām vajadzībām “Bethpage”, valdes loceklis
Kopš 1998.g. – Bērnu un jaunatnes izglītības atbalsta fonds “Levijs”, valdes loceklis
Kopš 1997.g. – Latvijas Kristīgais radio, Atbalsta fonda loceklis
Kopš 1997.g. – Latvijas Bībeles biedrība, valdes loceklis
1996.g. - 2002.g. – Latvijas baptistu draudžu savienī
ba, bīskapa vietnieks
Kopš 1992.g. – Latvijas baptistu draudžu savienī
ba, padomes loceklis

Politiskā piederība

Latvijas Pirmās partija

Ģimenes stāvoklis

Precējies, pieci bērni

 

 

Māris Kučinskis

Dzimšanas dati

1961. gada 28. novembris

Izglītība

 1983. - 1988. Latvijas Valsts Universitāte, ekonomista kvalifikācija      

1977. - 1980. Valmieras 4.vidusskola

1969. - 1977. Ķirbižu pamatskola

 

Darba pieredze

 2002. - pašlaik LR 8. saeimas deputāts

1998. - 2003. Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs

1998. - 2000. Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs

1997. - 1998. SIA "Apgāds" direktors

1996. - 1997. Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs

1994. - 1996. SIA "Apgāds" direktors un Valmieras

pilsētas domes deputāts

1991. - 1994. SIA "Apgāds" direktora vietnieks

1987. - 1991. Valmieras rajona dzīvokļu komunālā

saimniecības ekonomists

1984. - 1987. Ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcas

galvenais grāmatvedis

1981. - 1983. dienests armijā

1980. - 1981.   Valmieras rajona finansu

nodaļas ekonomists

Ģimenes stāvoklis

Precējies, 2 dēli

Ainars Latkovskis

Dzimšanas dati

1967.gada 23.decembrī

Izglītība

1993-1995 George Washington University, Vašingtona, ASV Maģistra grāds, Starptautiskās attiecības, ASV Kongresa stipendiāts

1987-1993 Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Rīga, Latvija

Diploms, Vēsturnieks un vēstures pasniedzējs

1991-1992 Umeas Universitāte, Umea, Zviedrija , Sertifikāts, Politiskās zinības, Zviedru institūta stipendiāts

Darba pieredze

Kopš 2002. gada LR 8. Saeima: Partijas Jaunais laiks Saeimas frakcijas deputāts,

Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas priekšsēdētājs

1997- 2002 Valsts ieņēmumu dienests, Galvenā muitas pārvalde, Rīga, Muitas modernizācijas daļas priekšnieks

1995-1996 Valsts ieņēmumu dienests, Muitas pārvalde, Rīga , Ārējas informācijas nodaļas priekšnieks

1995 Phare Ārējo resursu plānošanas un izmantošanas vienība, Rīga, “ES Baltās grāmatas” juridiskais redaktors

1994.gada vasaras prakse, Latvijas Republikas vēstniecība, Vašingtona, ASV, Vēstnieka palīgs

1992 -1993 Latvijas Radio, raidījuma "Lieliskais Piecnieks" producents un vadītājs

1990-1991 Latvijas Radio, sabiedriski politiskā raidījuma "Gadsimtu griežos" vadītājs

Valodas

Brīvi pārvaldu latviešu, krievu un angļu valodas;

Zviedru valodu ar vārdnīcas palīdzību

Ģimenes stāvoklis

Precējies, ir divi bērni

Ina Druviete

Dzimšanas dati

1958. gada 29. maijs, Rīga

Izglītība

Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāte (diploms ar izcilību C 465592 1981. gada 27. jūn.); filologa, latviešu valodas un literatūras pasniedzēja kvalifikācija.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta aspirantūra (1981-1984)

Tālākizglītība

Ziemeļvalstu Padomes studiju grants Stokholmas un Oslo universitātē (1993), Roskiles universitātē (1995)

Studijas un pētniecība ASV Pitsburgas universitātē (V.Fulbraita stipendija) (1996-1997)

Stažēšanās Rokfellera fonda Belladžo Pētījumu un konferenču centrā (2000)

Zinātniskie grādi

filoloģijas zinātņu kandidāta grāds 1985. g; 1992. gada 25. sept. nostrifikācijas kārtībā iegūts filoloģijas doktora (Dr.philol.) zinātniskais grāds (diploms Nr. C-D 000713);

habilitētā filoloģijas doktora (Dr.habil.philol.) zinātniskais grāds 1996. gada 28. maijā (diploms C-Dh 000153);

Akadēmiskie nosaukumi

Latvijas Universitātes profesore vispārīgās valodniecības apakšnozarē (ievēlēta ar LU Habilitācijas un promocijas padomes 1997. gada 11. jūlija lēmumu) (diploms LU-PR-Nr 0093); atkārtoti 2003. g.

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle (ievēlēta 1999. gada 26. novembrī, diploms K-207).

Darba pieredze

LR 8. Saeimas deputāte, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja (2002-)

LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes profesore (kopš 1997)

LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes docētāja (1988-1996)

LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece (1992-)

LZA Valodas un literatūras institūta zinātniskā līdzstrādniece (1985-1992)

Publikācijas

ap 250 publikāciju vispārīgās valodniecības, sociolingvistikas, valodas politikas, valodu apguves, bilingvālās izglītības jomā, 6 monogrāfijas, zinātniskās literatūras tulkojumi.

Darbība zinātnisko institūciju padomēs vai komisijās:

LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Domes locekle (1997-2003).

LU Latviešu valodas institūta Domes locekle (līdz 2002. g. decembrim – priekšsēdētāja).

LU Valodniecības nozares Promociju padomes locekle.

LU Valodniecības nozares Profesoru padomes locekle.

Darbība ekspertu komisijās

Valsts prezidentes izveidotās Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja vietniece.

TM Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas locekle (līdz 2002. g. decembrim – priekšsēdētāja).

Latvijas Zinātnes padomes 11. nozares ekspertu komisijas locekle (1993-1996; 1999-2001).

Eiropas Komisijas akcijas “Eiropas atzinības zīme valodu apguvē” Latvijas IZM projektu vērtēšanas komisijas locekle.

IZM Mazākumtautību izglītības konsultatīvās padomes eksperte.

Sabiedrības integrācijas fonda programmu eksperte (2001-2003).

Sorosa fonda-Latvija programmas "Atvērtā skola" eksperte (1998-2001).

IZM Valsts valodas aģentūras projektu izvērtēšanas komisijas locekle (2004-)

Darbība starptautisko izdevumu redakcijas padomēs

Redakcijas padomes locekle grāmatu sērijai “Multilingualism and Linguistic Diversity” (Swets & Zeitlinger Publishers).

Žurnāla “Language Policy” (Kluwers Publishers) redakcijas kolēģijas locekle.

Eiropas Sociolingvistikas gadagrāmatas “Sociolinguistica” (Max Niemeyer Verlag) Latvijas korespondente.

Žurnāla "Language Problems&Language Planning" (Multilingual Matters) redakcijas kolēģijas locekle.

Dalība Latvijas izdevumu redakcijas kolēģijās

Žurnāla “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” A daļas redakcijas kolēģijas locekle.

Žurnāla “Feministica Lettica” redakcijas kolēģijas locekle.

Žurnālā "Linguistica Lettica" redakcijas kolēģijas locekle.

Dalība starptautiskās un Latvijas profesionālajās apvienībās

Latvijas Zinātnieku savienības biedre.

Latvijas augstskolu profesoru apvienības biedre.

Pedagoģiskais darbs

1989-2004 Latvijas Universitātē docēti 9 kursi ; lekciju kurss “Communication across the Baltic Area” Turku universitātē 2002.-2004. g.

Zinātniskā vadītāja 7 doktorantiem; 3 doktoranti 2001,.2002., 2003. gadā aizstāvējuši promocijas darbus.

Latvijas Universitātes Baltijas studiju programmas direktore (1999-2002).

Dažādi

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekle.

Eiropas Padomes Eiropas Valodu gada (2001) Latvijas IZM nacionālā koordinatore.

Eiropas Padomes organizētās Eiropas Valodu dienas Latvijas koordinatore (2001-2002).

Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidija prēmija (1982; 1990).

A.Ābeles balva (1990).

Ārlietu ministrijas Atzinības raksts par Latvijas valsts stiprināšanu (2002).

Draudzīgā aicinājuma fonda medaļa (2002).

Valodu zināšanas

latviešu, angļu, krievu - brīvi; vācu, franču, lietuviešu - lasītprasme.

 

Solvita Āboltiņa

Personas dati

Dzimusi 1963.gadā Rīgā

Izglītība

līdz 1981 Rīgas 5.vidusskola

1981-1986 Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte specialitāte jurists

Darba pieredze

2004.07 Ārlietu ministrija, padomniece

2002.11.- 2004.03 LR 8.Saeimas partijas “Jaunais laiks” deputāte,

Juridiskās komisijas vadītāja

1995-2002 Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore

1995 Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja

1993 Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments vecākā referente

1979-1993 VU “Latvijas kultūrpreces” dažādi amati -prečzine, juriste

Valodas

Latviešu, krievu, vācu, angļu

Ģimenes stāvoklis

Precējusies, divi bērni

Arturs Krišjānis Kariņš

Dzimšanas dati:

Dzimis 1964. gadā, ASV

Izglītība

1990-1996 Pensilvānijas Universitāte, Filadelfija, ASV

Ph.D. (Filozofijas doktors ar specialitāti lingvistikā)

1987-1988 Pensilvānijas Universitāte, Filadelfija, ASV, B.A. (Bakalaura grāds ar specialitāti lingvistikā)

Goda diploms: Summa Cum Laude

Akadēmiskie godi: iecelts Phi Beta Kappa asociācijā

1984-1986 St. John’s College , Annapolis, ASV

Bakalaura studiju pirmie divi gadi

Darba pieredze

2002- Latvijas Republikas Saeima, Saeimas deputāts, frakcijas Jaunais laiks priekšsēdētājs

1994-2002 PK SIA (Lāču Ledus), Prezidents un līdzdibinātājs

Formula SIA, Rīga, prezidents

1996-1997 Linguistic Data Consortium, Filadelfija, ASV

Vecākais pētniecības koordinators (Senior Research Coordinator)

Akadēmiskā pieredze

1998, 1995 Latvijas Universitāte, viesu lektors pavasara semestros

1995-1996 Linguistic Data Consortium

Filadelfija, vēstniecības asistents un koordinators

1991-1994 Pensilvānijas Universitāte, Filadelfija, ASV, mācību asistents un mācībspēks

Valodas

Brīvi runā latviski, angliski un vāciski.

Krieviski runā sarunvalodas līmenī

Ģimenes stāvoklis

Precējies, trīs bērni

 

Einars Repše

Dzimšanas dati

1961.gada 9. decembris, Jelgava

Izglītība

1986. gadā Absolvējis Latvijas Valsts Universitāti, Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas nodaļu.

Darba pieredze

2004.3. atjaunojis LR 8. Saeimas deputāta mandātu

2002.11 – 2004.3. LR Ministru prezidents

2002.10. ievēlēts par LR 8.Saeimas deputātu

1991.- 2001. Latvijas Bankas prezidents

1990.- 1993. Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts no Latvijas Tautas frontes, AP Ekonomikas komisijas Banku un finansu apakškomisijas priekšsēdētājs

1986.- 1990 LZA zinātniskās aparātu būves speciālā konstruktoru biroja inženieris

Sabiedriskā darbība

Kopš 02.02.2002. partijas “Jaunais laiks” vadītājs

Viens no LNNK dibinātājiem 1988. gadā, LTF loceklis, LTF Demilitarizācijas

komitejas priekšsēdētājs

Dažādi

11.1997. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni

Ģimenes stāvoklis

šķīries, 3 bērni

Jānis Reirs

Dzimšanas dati

1961.gadā

Izglītība

LU Ekonomikas fakultāte specializācija – rūpniecības plānošana

Darba pieredze

Kopš 2002. gada LR 8. Saeimas deputāts; frakcija “Jaunais laiks”

Kopš 2004. gada Baltijas Asamblejas Prezidents

Kopš 2004. gada Baltijas Jūras valstu parlamentārās konferences pastāvīgās komitejas loceklis

Kopš 2002. gada Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs

2001.- 2002. A/S “Ķīmiskā rūpnīca ‘Spodrība” - valdes priekšsēdētājs

1999.- 2002. SIA “Prudentia” - partneris, direktors

1996.- 1999. A/S “Trasta komercbanka” - valdes loceklis, viceprezidents, administratīvās daļas vadītājs

1993.- 1996. Latvijas Vācijas banka - Kredītdaļa; nodaļas vadītājs

1989.- 1993. Rīgas pilsētas Centra rajona pašvaldība - izpilddirektora palīgs.

Darbs LR Saeimas komisijās un apakškomisijās

Publisko izdevumu un revīzijas komisija

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisija – priekšsēdētājs

Ģimenes stāvoklis

Precējies, četri bērni

 

Dagnija Staķe

Dzimšanas dati

1951.gada 3.septembrī, Aizkraukles rajona Vietalvas pagastā

Izglītība

1997.g. – 1999.g. – Latvijas Universitāte,  Ekonomikas un vadības fakultāte, Publiskās pārvaldes katedra, maģistra grāds sociālās zinātnēs – sabiedrības vadība
1977.g. - 1981.g. – Daugavpils  Pedagoģiskais institūts, Mūzikas pedagoģijas fakultāte, mūzikas pasniedzēja vidusskolā
1966.g. - 1970.g. – Rīgas Pedagoģiskā skola,  Mūzikas nodaļa, dziedāšanas skolotāja pamatskolā
1958.g. - 1966.g. – Odzienas pamatskola

Darba pieredze

Kopš 2002.gada 21.novembra  - Labklājības ministre
1997.g. -  2002.g. nov. – Tukuma rajona padome, padomes priekšsēdētāja
1994.g. - 2002.g. nov. – Tumes pagasta padome, priekšsēdētāja
1984.g. - 1994g. – Rīgas Pedagoģiskā skola, mūzikas metodikas pasniedzēja, pedagoģiskās prakses vadītāja
1981.g. - 1984.g. – Daugavpils Pedagoģiskais institūts, mūzikas metodikas un diriģēšanas pasniedzēja
1970.g. - 1977.g. – Mārupes vidusskola, dziedāšanas skolotāja

Sabiedriskā darbība

Kopš 2002.gada 21.septembra – Eiropas Perifēro Piejūras Reģionu konferences Politbirojs, Latvijas valsts pārstāvja vietniece
1999.g. maijs - 2001.g. maijs – Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Eiropas Padomes vietējo pašvaldību kongresā

Politiskā piederība

Latvijas Zemnieku savienība

 

Ģimenes stāvoklis

Precējusies, četri bērni

Intereses

Mūzika, literatūra

Raimonds Vējonis

Dzimšanas dati

15.06.1966, Pleskavas apgabals, Krievija

Izglītība

1989, Bioloģija, Latvijas Valsts universitāte, Bioloģijas fakultāte, Rīga

1994 Ūdens un vides vadībā, Tamperes Tehniskā Universitāte, Ūdens un vides inženierijas institūts, Somija

1994 Tallinas Tehniskā Universitāte, Vides inženierijas departaments, Igaunija

Specialitāte

Bioloģija
Ekoloģija
Bioloģijas un ķīmijas skolotājs
Ūdens un vides vadība

Darba pieredze

No 2002.g. 7.novembra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

2000 – 2002 Skultes ostaValdes loceklis

1998 – 2002 ES Asociēto valstu vides likumdošanas ieviešanas un kontroles struktūrvienība (AC-IMPEL)Nacionālais koordinators

1997 – 2002 Bezpeļņas SIA “Getliņi Eko” Valsts pārstāvis

1996 – 2002 Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, direktors

1997 – 1998 Skultes osta,valdes loceklis

1989 – 1996 Madonas reģionālā vides pārvalde, direktora vietnieks

1990-1993 Madonas pilsētas dome, deputāts

1987 – 1989, Madonas 1.vidusskola, bioloģijas skolotājs

Projektu pieredze

Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekts, 1996 - 2002
-projekta vadības grupas priekšsēdētāja vietnieks
-projekta uzraudzība

Rīgas cieto sadzīves atkritumu projekts, 1996 - 2002
-projekta vadības grupas loceklis
-projekta uzraudzība

Valodas

Latviešu valoda - dzimtā valoda
Krievu valoda - teicami
Angļu valoda – labi

Politiskā piederība

Latvijas Zaļās partijas biedrs

Ģimenes stāvoklis

Precējies, 2 dēli

Mārtiņš Roze

Dzimšanas dati

1964.gada 28.septembrī, Rīgā

 

Izglītība

2002. g. – Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, sociālo zinātņu maģistrs politikas zinātnē

1992.g. – Latvijas Zemkopības ZPI un bijušais Vissavienības Augu Selekcijas un Ģenētiskas institūts (Odesa, Ukraina), aspirantūra, pētījuma tēma: Latvijas izaudzēto kviešu, miežu un auzu kvalitāte atkarībā no rezerves olbaltumvielu sastāva
1987.g. - Latvijas Valsts Universitāte, Bioloģijas fakultāte, specialitāte – biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs
1982.g. – Liepājas 1.vidusskola

Darba pieredze

Kopš 2002.gada 7.novembra - Zemkopības ministrs
2001.g. – 2002.g. - Zemkopības ministrija, Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departaments, direktors
2000.g. – 2001.g. – Zemkopības ministrija, Lauksaimniecības politikas un ES integrācijas departaments, direktors
1997.g. – 1999.g. – Zemkopības ministrija, Integrācijas un ārējo sakaru departaments, direktors
1997.g. janv. - sept.  – Zemkopības ministrija, Stratēģijas un kopsavilkuma nodaļa, vadītājs
1994.g. – 1997.g. – Zemkopības ministrija, Lauksaimniecības departaments, direktora vietnieks, Augkopības un sēklkopības nodaļa, vadītājs
1987.g. – 1994.g. – Valsts Stendes selekcijas un izmēģinājuma stacija, Graudu tehnoloģiskās laboratorija, vadītājs

Politiskā piederība

Latvijas Zemnieku savienības biedrs

Ģimenes stāvoklis

Precējies, divi dēli