Austrijas Republika, Somijas Republika, Norvēģijas Karaliste, Portugāles Republika, Zviedrijas Karaliste, Šveices Konfederācija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste;

vēlēdamās atvieglot starptautisko tirdzniecību ar dārgmetālu izstrādājumiem, tajā pašā laikā turpinot patērētāju tiesību aizsardzības ievērošanu, pamatojoties uz šīs Konvencijas pantu būtību;

ņemot vērā, ka dārgmetālu izstrādājumu pārbaudes un zīmogošanas metožu un procedūru standartu, tehnisko noteikumu un vadlīniju starptautiskā saskaņošana ir vērtīgs ieguldījums šo izstrādājumu brīvai apritei;

ņemot vērā, ka saskaņošana būtu jāpapildina ar pārbaudes un zīmogošanas savstarpēju atzīšanu, un tādēļ vēloties sekmēt un saglabāt valstu proves pārbaudes iestāžu un attiecīgo institūciju sadarbību;

ņemot vērā to, ka Konvencija neprasa obligātu proves zīmju uzlikšanu Līgumslēdzējās valstīs un ka Konvencijā noteiktā dārgmetālu izstrādājumu zīmogošana notiek brīvprātīgi.

ir vienojušās par turpmāko:

1. Izstrādājumus, ko saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem ir pārbaudījusi un apzīmogojusi pilnvarota proves pārbaudes iestāde, neiesniedz turpmākai obligātai proves pārbaudei vai zīmogošanai importētājā Līgumslēdzējā valstī. Tas neliedz importētājai Līgumslēdzējai valstij veikt kontrolpārbaudes saskaņā ar 6. pantu.

2. Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzēja valsts var nepieļaut tādu dārgmetālu izstrādājumu ievešanu vai pārdošanu, kas nav noteikti šīs valsts tiesību aktos vai neatbilst proves nacionālajiem standartiem.

Šajā Konvencijā "dārgmetālu izstrādājumi" ir platīna, zelta, pallādija, sudraba vai to sakausējumu izstrādājumus vai to sakausējumu izstrādājumi, kā tie definēti I pielikumā.

1. Lai piemērotu 1. panta noteikumus, dārgmetālu izstrādājumiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

(b) izpildīt šīs Konvencijas I pielikumā noteiktās tehniskās prasības.

(c) jāpārbauda saskaņā ar II pielikumā noteiktajām normām un procedūrām;

2. Pirmā panta noteikumi neattiecas uz dārgmetālu izstrādājumiem, kuriem pēc to apzīmogošanas saskaņā ar II pielikumu kāds no zīmogiem ir mainīts vai dzēsts.

Līgumslēdzējai valstij nav jāpiemēro 1. panta 1. punkta noteikumi tiem dārgmetālu izstrādājumiem, kuri pēc to iesniegšanas pilnvarotai proves pārbaudes iestādei, pārbaudīšanas un zīmogošanas saskaņā ar 3. pantu ir pārveidoti ar pievienojumiem vai kā citādi.

1. Katra Līgumslēdzēja valsts ieceļ vienu vai vairākas pilnvarotas proves pārbaudes iestādes II pielikumā minētās dārgmetālu izstrādājumu pārbaudes un zīmogošanas veikšanai.

2. Pilnvarotās proves pārbaudes iestādes atbilst šādiem kritērijiem:

-tām ir atbilstoši darbinieki, kā arī nepieciešamie līdzekļi un aprīkojums;

-to darbiniekiem piemīt tehniskā kompetence un profesionālais godīgums;

-Konvencijas prasību izpildē iesaistītajiem pilnvarotās proves pārbaudes iestādes vadības pārstāvjiem un tehniskajiem darbiniekiem jābūt neatkarīgiem no jebkādām attiecīgajā jomā tieši vai netieši ieinteresētajām aprindām, grupējumiem vai personām;

-darbinieki nedrīkst izpaust dienesta noslēpumus.

3. Katra Līgumslēdzēja valsts ziņo depozitārijam par pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu iecelšanu un to zīmogu noteikšanu, kā arī par agrāk ieceltu proves pārbaudes iestāžu pilnvaru atsaukšanu. Depozitārijs attiecīgi par to nekavējoties paziņo pārējām Līgumslēdzējām valstīm.

Šīs Konvencijas noteikumi neliedz Līgumslēdzējai valstij veikt kontrolpārbaudes dārgmetālu izstrādājumiem, kam ir šajā Konvencijā paredzētie zīmogi. Kontrolpārbaudes veic tā, lai nepamatoti nekavētu saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem apzīmogotu dārgmetālu izstrādājumu ievešanu vai pārdošanu.

Ar šo Līgumslēdzējas valstis pilnvaro depozitāriju reģistrēt Vienoto pārbaudes zīmogu, kas minēts II pielikumā, kā katras Līgumslēdzējas valsts nacionālo proves zīmi Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO) saskaņā ar Parīzes Konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Depozitārijs tāpat rīkojas, ja kādā Līgumslēdzējā valstī šī Konvencija stājas spēkā vēlāk vai arī jaunas kandidātvalsts gadījumā.

1. Katrā Līgumslēdzējā valstī ir un paliek spēkā tiesību akti, kas aizliedz šajā Konvencijā paredzētā Vienotā pārbaudes zīmoga vai pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu, par kurām ziņots saskaņā ar 5. panta 3. punktu, zīmogu pakļaušanu sankcijām, viltošanu, neatļautu pārveidošanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī aizliedz izstrādājuma neatļautu pārveidošanu, proves zīmoga vai garantijas zīmoga pārveidošanu vai iznīcināšanu pēc Vienotā pārbaudes zīmoga uzlikšanas.

2. Katra Līgumslēdzēja valsts, ievērojot šos tiesību aktus, apņemas uzsākt tiesas procesu vai vajadzības gadījumā piemērot citu rīcību, ja ir atklāti pietiekami pierādījumi vai ja cita Līgumslēdzēja valsts ir tai sniegusi pierādījumus par Vienotā pārbaudes zīmoga vai pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu zīmogu viltošanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, izstrādājuma neatļautu pārveidošanu, kā arī proves zīmoga vai garantijas zīmoga pārveidošanu vai iznīcināšanu pēc Vienotā pārbaudes zīmoga uzlikšanas.

1. Ja importētājai Līgumslēdzējai valstij vai kādai no pilnvarotām proves pārbaudes iestādēm ir pamats uzskatīt, ka eksportētājas Līgumslēdzējas valsts proves pārbaudes iestāde ir uzspiedusi Vienoto pārbaudes zīmogu, neievērojot attiecīgos Konvencijas noteikumus, nekavējoties jāapspriežas ar proves pārbaudes iestādi, kas apzīmogojusi attiecīgos izstrādājumus, un nekavējoties sniedz visu nepieciešamo palīdzību šāda gadījuma izmeklēšanā. Ja netiek panākta atbilstoša vienošanās, jebkura no pusēm var nodot lietu Pastāvīgajai komitejai, attiecīgi ziņojot tās priekšsēdētājam. Šādā gadījumā priekšsēdētājs sasauc Pastāvīgās komitejas sapulci.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu kāda lieta ir iesniegta Pastāvīgajai komitejai, tā var sniegt ieteikumus par atbilstošu pasākumu veikšanu pēc tam, kad abām iesaistītajām pusēm ir bijusi iespēja liecināt.

3. Ja saprātīgā laika posmā 2. punktā minētie ieteikumi nav izpildīti vai arī Pastāvīgā komiteja nav sniegusi nevienu ieteikumu, importētāja Līgumslēdzēja valsts var ieviest dārgmetālu izstrādājumu, kurus apzīmogojusi attiecīgā proves pārbaudes iestāde un kuri tiek ievesti importētājvalsts teritorijā, papildu uzprovības pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, ieskaitot tiesības uz laiku atteikties pieņemt šādus izstrādājumus. Par šādiem pasākumiem nekavējoties ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm, un Pastāvīgā komiteja tos periodiski pārskata.

4. Ja ir pierādījumi par atkārtotu un nopietnu Vienotā pārbaudes zīmoga ļaunprātīgu izmantošanu, importētāja Līgumslēdzēja valsts var uz laiku atteikties pieņemt izstrādājumus, uz kuriem ir attiecīgās proves pārbaudes iestādes zīmogs, neskatoties uz to, vai izstrādājumi ir vai nav pārbaudīti un zīmogoti saskaņā ar šo Konvenciju. Šādā gadījumā importētāja Līgumslēdzēja valsts nekavējoties ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm, un Pastāvīgā komiteja viena mēneša laikā sasauc sanāksmi lietas izskatīšanai.

1. Ar šo izveido Pastāvīgo komiteju, kurā pārstāvēta katra Līgumslēdzēja valsts. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir viena balss.

2. Pastāvīgās komitejas uzdevumi ir šādi:

izvērtēt un pārskatīt šīs Konvencijas darbību;

pārskatīt un, ja nepieciešams, iesniegt priekšlikumus Konvencijas pielikumu grozīšanai;

pieņemt lēmumus tehniskos jautājumos, kā paredzēts pielikumos;

sekmēt un saglabāt tehnisko un administratīvo sadarbību starp Līgumslēdzējām valstīm jautājumos, uz ko attiecas šī Konvencija;

izvērtēt pasākumus, kas nodrošina vienādu šīs Konvencijas noteikumu interpretēšanu un piemērošanu;

veicināt pienācīgu zīmogu aizsardzību no viltošanas un ļaunprātīgas izmantošanas;

ievērojot 9. panta 2. punkta noteikumus, sniegt ieteikumus par jebkuru jautājumu, kas tai iesniegts, vai arī jebkāda strīda izšķiršanas gadījumā, kas rodas saistībā ar šīs Konvencijas darbību, ja tas iesniegts Pastāvīgajai komitejai;

pārbaudīt, vai valsts, kas vēlas pievienoties šai Konvencijai, īstenotie pasākumi atbilst Konvencijas un tās pielikumu nosacījumiem, un sagatavot ziņojumu šā jautājuma izskatīšanai Līgumslēdzējās valstīs.

3. Pastāvīgā komiteja pieņem savu sanāksmju reglamentu, kā arī noteikumus šādu sanāksmju sasaukšanai. Komiteja sanāk vismaz reizi gadā.

4. Saskaņā ar iepriekšminēto 2. punktu Pastāvīgā komiteja vienprātīgi pieņem lēmumus par tehniskiem jautājumiem, kā noteikts pielikumos.

5. Pastāvīgā komiteja var sniegt ieteikumus par jebkuru ar šīs Konvencijas izpildi saistītu jautājumu, kā arī izteikt priekšlikumus par Konvencijas grozījumiem. Šos ieteikumus vai priekšlikumus pārsūta depozitārijam, kurš par to paziņo visām Līgumslēdzējām valstīm.

1. Ja no Pastāvīgās komitejas saņemts priekšlikums par Konvencijas pantu grozījumu vai ja no kādas Līgumslēdzējas valsts saņemts priekšlikums par Konvencijas grozījumu, depozitārijs iesniedz šos priekšlikumus pieņemšanai visām Līgumslēdzējām valstīm.

2. Ja trīs mēnešu laikā no 1. punktā minētā grozījuma priekšlikuma iesniegšanas datuma Līgumslēdzēja valsts pieprasa uzsākt sarunas par šo priekšlikumu, depozitārijs sagatavo šo sarunu norisi.

3. Ja priekšlikumam piekrīt visas Līgumslēdzējas valstis, tad grozījums stājas spēkā mēnesi pēc pēdējā piekrišanas dokumenta deponēšanas, ja vien grozījumā nav paredzēts cits datums. Piekrišanas dokumentus deponē depozitārijā, kurš par to ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm.

4. Ja no Pastāvīgās komitejas ir saņemts priekšlikums par Konvencijas pielikumu grozījumu, depozitārijs par to paziņo visām Līgumslēdzējām valstīm.

5. Pielikumu grozījums stājas spēkā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad par to izziņojis depozitārijs, ja vien kādas Līgumslēdzējas valsts valdība nav iebildusi vai ja grozījumā nav paredzēts vēlāks spēkā stāšanās datums.

Nobeiguma noteikumi

1. Jebkura valsts, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, kādas specializētās iestādes vai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras dalībvalsts vai Starptautiskās Tiesas statūtu puse un kurā ir šīs Konvencijas un tās grozījumu prasību izpildei nepieciešamā kārtība dārgmetālu izstrādājumu proves pārbaudei un zīmogošanai, var pievienoties šai Konvencijai ar Līgumslēdzēju valstu uzaicinājumu, ko nosūta depozitārijs.

2. Līgumslēdzēju valstu valdību atbildi dara zināmu depozitārijam četru mēnešu laikā pēc tam, kad tās no depozitārija saņēmušas pieprasījumu ar lūgumu piekrist uzaicinājumam. Ja kāda valdība nav atbildējusi šajā laika periodā, tiek uzskatīts, ka tā piekritusi uzaicinājumam.

3. Līgumslēdzēju valstu valdības lēmuma pieņemšanā par kādas valsts uzaicināšanu pievienoties galvenokārt pamatojas uz 10. panta 2. punktā minēto ziņojumu.

4. Uzaicinātā valsts var pievienoties šai Konvencijai, deponējot pievienošanās dokumentu depozitārijā, kas par to paziņo visām pārējām Līgumslēdzējām valstīm. Pievienošanās stājas spēkā trīs mēnešus pēc minētā dokumenta deponēšanas.

1. Jebkuras parakstītājvalsts vai kandidātvalsts valdība pēc ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas vai jebkurā laikā pēc tam var depozitārijam rakstiski paziņot, ka šī Konvencija attiecas uz visu paziņojumā norādīto teritoriju vai tās daļu, par kuras ārējiem sakariem šī valsts ir atbildīga. Depozitārijs šādu paziņojumu izplata visām Līgumslēdzēju valstu valdībām.

2. Ja paziņojums ir sniegts ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas laikā, Konvencija attiecībā uz teritorijām stājas spēkā tajā pašā datumā, kad tā stājas spēkā attiecībā uz valsti, kura ir sniegusi šo paziņojumu. Visos pārējos gadījumos Konvencija attiecībā uz šīm teritorijām stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad attiecīgo paziņojumu ir saņēmis depozitārijs.

3. Konvencijas piemērošanu visām teritorijām vai daļai no tām var izbeigt tās valsts valdība, kas sniegusi 1. punktā minēto paziņojumu, ja tā trīs mēnešus iepriekš rakstiski paziņo depozitārijam, kas par to ziņo visām pārējām Līgumslēdzējām valstīm.

Jebkura Līgumslēdzēja valsts var izstāties no šīs Konvencijas, ja tā divpadsmit mēnešus iepriekš iesniedz rakstisku paziņojumu depozitārijam, kurš par to ziņo visām pārējām Līgumslēdzējām valstīm, vai ar citiem noteikumiem, par ko vienojas Līgumslēdzējas valstis. Līgumslēdzēja valsts apņemas atteikties no Vienotā pārbaudes zīmoga izmantošanas vai piemērošanas jebkādiem nolūkiem gadījumā, ja šī valsts izstājas no Konvencijas.

1. Šo Konvenciju ratificē parakstītājvalstis. Ratifikācijas dokumentus deponē depozitārijā, kas par to paziņo visām pārējām parakstītājvalstīm.

2. Šī Konvencija stājas spēkā četrus mēnešus pēc ceturtā ratifikācijas dokumenta deponēšanas. Ja kāda parakstītājvalsts deponē ratifikācijas dokumentu pēc tam, tad šajā valstī šī Konvencija stājas spēkā divus mēnešus pēc deponēšanas datuma, bet ne agrāk par iepriekš minēto četru mēnešu laika posma beigām.

To apliecinot, pienācīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

Konvencija parakstīta Vīnē 1972. gada 15. novembrī vienā eksemplārā, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, ko deponē Zviedrijas valdībai, kura apstiprinātas kopijas pārsūta visām parakstītājvalstīm un kandidātvalstīm.

Austrijas, Somijas, Norvēģijas, Portugāles, Zviedrijas, Šveices un Apvienotās Karalistes pārstāvju paraksti.

28.01.2004. 17:20

P.Brangulis

7210009, peters@vpui.lv