Pievienošanās akceptēta ar
Ministru kabineta
2003.gada 11.jūnija
rīkojumu Nr.387
Konvencija par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu
Austrijas Republika, Somijas Republika, Norvēģijas Karaliste, Portugāles Republika, Zviedrijas Karaliste, Šveices Konfederācija un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste;
vēlēdamās atvieglot starptautisko tirdzniecību ar dārgmetālu izstrādājumiem, tajā pašā laikā turpinot patērētāju tiesību aizsardzības ievērošanu, pamatojoties uz šīs Konvencijas pantu būtību;
ir vienojušās par turpmāko:
1. Tās Līgumslēdzējas valsts tiesību normas, pēc kurām dārgmetālu izstrādājumi jāpārbauda pilnvarotai iestādei un tiem jāuzspiež oficiāls zīmogs, lai norādītu, ka to prove ir pienācīgi pārbaudīta, vai pēc kurām uz šiem izstrādājumiem jānorāda galvotājs, dārgmetāla īpašības vai proves standarts, uzskata par izpildītām attiecībā uz dārgmetālu izstrādājumiem, kurus ieved no citas Līgumslēdzējas valsts teritorijas, ja šie izstrādājumi ir pārbaudīti un zīmogoti saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem.
2. Importētāja Līgumslēdzēja valsts nepieprasa sīkāku 1. punktā minēto pārbaudi vai zīmogošanu izstrādājumiem, kas pārbaudīti un zīmogoti saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem, izņemot 6. pantā paredzēto kontrolpārbaužu gadījumā.
3. Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzēja valsts var nepieļaut tādu dārgmetālu izstrādājumu ievešanu vai pārdošanu, kas neatbilst valsts obligātajiem proves standartiem. Turklāt saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzēja valsts, kas sudrabam noteikusi proves standartu 800, var nepieļaut izstrādājumu ar proves standartu 830 ievešanu vai pārdošanu.
Šajā Konvencijā "dārgmetālu izstrādājumi" ir sudraba, zelta, platīna vai to sakausējumu izstrādājumi, kā tie definēti I pielikumā.
1. Lai piemērotu 1. panta noteikumus, dārgmetālu izstrādājumiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:
(a) tos jāiesniedz pilnvarotai proves pārbaudes iestādei, kas iecelta saskaņā ar 5. pantu;
(b) pilnvarotajai proves pārbaudes iestādei tie ir jāpārbauda saskaņā ar I un II pielikumā noteiktajām normām un procedūrām;
(c) tiem jābūt zīmogotiem saskaņā ar II pielikumu un tā 8. punktu, kurā aprakstīts Vienotais pārbaudes zīmogs.
2. Pirmā panta noteikumi neattiecas uz dārgmetālu izstrādājumiem, kuriem pēc to apzīmogošanas saskaņā ar II pielikumu kāds no zīmogiem ir mainīts vai dzēsts.
Līgumslēdzējai valstij nav jāpiemēro 1. panta 1. un 2. punkta noteikumi tiem dārgmetālu izstrādājumiem, kuri pēc to iesniegšanas pilnvarotai proves pārbaudes iestādei, pārbaudīšanas un zīmogošanas saskaņā ar 3. pantu ir pārveidoti ar pievienojumiem vai kā citādi.
1. Katra Līgumslēdzēja valsts ieceļ vienu vai vairākas proves pārbaudes iestādes, kas ir vienīgās pilnvarotās iestādes attiecīgās valsts teritorijā šajā Konvencijā paredzēto dārgmetālu izstrādājumu pārbaudes veikšanai un īpaša attiecīgās proves noteikšanas iestādes zīmoga un Vienotā pārbaudes zīmoga piešķiršanai.
2. Katra Līgumslēdzēja valsts ziņo depozitārijam par pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu iecelšanu un proves pārbaudes iestāžu zīmogu noteikšanu, kā arī par agrāk ieceltu proves pārbaudes iestāžu pilnvaru atsaukšanu. Depozitārijs attiecīgi par to nekavējoties paziņo pārējām Līgumslēdzējām valstīm.
Šīs Konvencijas noteikumi neliedz Līgumslēdzējai valstij veikt kontrolpārbaudes dārgmetālu izstrādājumiem, kam ir šajā Konvencijā paredzētie zīmogi. Kontrolpārbaudes veic tā, lai nepamatoti nekavētu saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem apzīmogotu dārgmetālu izstrādājumu ievešanu vai pārdošanu.
Ar šo Līgumslēdzējas valstis pilnvaro depozitāriju reģistrēt Vienoto pārbaudes zīmogu kā katras Līgumslēdzējas valsts nacionālo proves zīmi Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO) saskaņā ar Parīzes Konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Depozitārijs tāpat rīkojas, ja kādā Līgumslēdzējā valstī šī Konvencija stājas spēkā vēlāk vai arī jaunas kandidātvalsts gadījumā.
1. Katrā Līgumslēdzējā valstī ir un paliek spēkā tiesību akti, kas aizliedz šajā Konvencijā paredzētā Vienotā pārbaudes zīmoga vai pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu, par kurām ziņots saskaņā ar 5. panta 2. punktu, zīmogu pakļaušanu sankcijām, viltošanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī aizliedz izstrādājuma neatļautu pārveidošanu, proves zīmoga vai garantijas zīmoga pārveidošanu vai iznīcināšanu pēc Vienotā pārbaudes zīmoga uzlikšanas.
2. Katra Līgumslēdzēja valsts, ievērojot šos tiesību aktus, apņemas uzsākt tiesas procesu vai vajadzības gadījumā piemērot citu rīcību, ja ir atklāti pietiekami pierādījumi vai ja cita Līgumslēdzēja valsts ir tai sniegusi pierādījumus par Vienotā pārbaudes zīmoga vai pilnvaroto proves pārbaudes iestāžu zīmogu viltošanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, izstrādājuma neatļautu pārveidošanu, kā arī proves zīmoga vai garantijas zīmoga pārveidošanu vai iznīcināšanu pēc Vienotā pārbaudes zīmoga uzlikšanas.
1. Ja importētājai Līgumslēdzējai valstij vai kādai no proves pārbaudes iestādēm ir pamats uzskatīt, ka eksportētājas Līgumslēdzējas valsts proves pārbaudes iestāde ir uzspiedusi Vienoto pārbaudes zīmogu, neievērojot attiecīgos Konvencijas noteikumus, nekavējoties jāapspriežas ar proves pārbaudes iestādi, kas apzīmogojusi attiecīgos izstrādājumus, un šī iestāde nekavējoties sniedz visu nepieciešamo palīdzību šāda gadījuma izmeklēšanā. Ja netiek panākta atbilstoša vienošanās, jebkura no pusēm var nodot lietu Pastāvīgajai komitejai, attiecīgi ziņojot tās priekšsēdētājam. Šādā gadījumā priekšsēdētājs sasauc Pastāvīgās komitejas sapulci ne vēlāk kā mēnesi pēc šāda paziņojuma saņemšanas.
2. Ja saskaņā ar 1. punktu kāda lieta ir iesniegta Pastāvīgajai komitejai, tā var sniegt ieteikumus par atbilstošu pasākumu veikšanu pēc tam, kad abām iesaistītajām pusēm ir bijusi iespēja liecināt.
3. Ja saprātīgā laika posmā 2. punktā minētie ieteikumi nav izpildīti vai arī Pastāvīgā komiteja nav sniegusi nevienu ieteikumu, importētāja Līgumslēdzēja valsts var ieviest dārgmetālu izstrādājumu, kurus apzīmogojusi attiecīgā proves pārbaudes iestāde un kuri tiek ievesti importētājvalsts teritorijā, papildu uzraudzības pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, ieskaitot tiesības uz laiku atteikties pieņemt šādus izstrādājumus. Par šādiem pasākumiem nekavējoties ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm, un Pastāvīgā komiteja tos periodiski pārskata.
4. Ja ir pierādījumi par atkārtotu un nopietnu Vienotā pārbaudes zīmoga ļaunprātīgu izmantošanu, importētāja Līgumslēdzēja valsts var uz laiku atteikties pieņemt izstrādājumus, uz kuriem ir attiecīgās proves pārbaudes iestādes zīmogs, neskatoties uz to, vai izstrādājumi ir vai nav pārbaudīti un zīmogoti saskaņā ar šo Konvenciju. Šādā gadījumā importētāja Līgumslēdzēja valsts nekavējoties ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm, un Pastāvīgā komiteja viena mēneša laikā sasauc sanāksmi lietas izskatīšanai.
1. Ar šo izveido Pastāvīgo komiteju, kurā pārstāvēta katra Līgumslēdzēja valsts. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir viena balss.
2. Pastāvīgās komitejas uzdevumi ir šādi:
izvērtēt un pārskatīt šīs Konvencijas darbību;
sekmēt tehnisko un administratīvo sadarbību starp Līgumslēdzējām valstīm jautājumos, uz ko attiecas šī Konvencija;
izvērtēt pasākumus, kas nodrošina vienādu šīs Konvencijas noteikumu interpretēšanu un piemērošanu;
veicināt pienācīgu zīmogu aizsardzību no viltošanas un ļaunprātīgas izmantošanas;
ievērojot 9. panta 2. punkta noteikumus, sniegt ieteikumus par jebkuru jautājumu, kas tai iesniegts, vai arī jebkāda strīda izšķiršanas gadījumā, kas rodas saistībā ar šīs Konvencijas darbību, ja tas iesniegts Pastāvīgajai komitejai;
pārbaudīt, vai valsts, kas vēlas pievienoties šai Konvencijai, īstenotie pasākumi atbilst Konvencijas un tās pielikumu nosacījumiem, un sagatavot ziņojumu šā jautājuma izskatīšanai Līgumslēdzējās valstīs.
3. Pastāvīgā komiteja pieņem savu sanāksmju reglamentu, kā arī noteikumus šādu sanāksmju sasaukšanai. Komiteja sanāk vismaz reizi gadā. Pirmo sanāksmi sasauc depozitārijs ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.
4. Pastāvīgā komiteja var sniegt ieteikumus par jebkuru ar šīs Konvencijas izpildi saistītu jautājumu, kā arī izteikt priekšlikumus par Konvencijas vai tās pielikumu grozījumiem. Šos ieteikumus vai priekšlikumus pārsūta depozitārijam, kas par to paziņo visām Līgumslēdzējām valstīm.
1. Ja no Pastāvīgās komitejas ir saņemts priekšlikums par Konvencijas pielikumu grozījumu, depozitārijs par to ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm un lūdz to valdības četru mēnešu laikā dot piekrišanu ierosinātajam grozījumam. Šāda piekrišana var būt ar nosacījumu, ka ievērotas iekšējās konstitucionālās prasības.
2. Ja vien 1. punktā minētajā laika posmā no kādas Līgumslēdzējas valsts valdības nav saņemta negatīva atbilde, pielikumu grozījums stājas spēkā sešus mēnešus pēc šā termiņa beigām, ja grozījumā nav paredzēts vēlāks spēkā stāšanās datums un ja 1. punktā minētie piekrišanas nosacījumi ir izpildīti. Depozitārijs paziņo par spēkā stāšanos un attiecīgo datumu visām Līgumslēdzējām valstīm.
3. Ja no Pastāvīgās komitejas saņemts priekšlikums par Konvencijas pantu grozījumu vai ja no kādas Līgumslēdzējas valsts saņemts priekšlikums par Konvencijas vai tās pielikumu grozījumu, depozitārijs iesniedz šos priekšlikumus pieņemšanai visām Līgumslēdzējām valstīm.
4. Ja trīs mēnešu laikā no 3. punktā minētā grozījuma priekšlikuma iesniegšanas datuma Līgumslēdzēja valsts pieprasa uzsākt sarunas par šo priekšlikumu, depozitārijs sagatavo šo sarunu norisi.
5. Ja saskaņā ar 3. punktu ierosinātajam Konvencijas vai tās pielikumu grozījuma priekšlikumam piekrīt visas Līgumslēdzējas valstis, tad grozījums stājas spēkā mēnesi pēc pēdējā piekrišanas dokumenta deponēšanas, ja vien grozījumā nav paredzēts cits datums. Piekrišanas dokumentus deponē depozitārijā, kas par to ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm.
1. Jebkura valsts, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas, kādas specializētās iestādes vai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras dalībvalsts vai Starptautiskās Tiesas statūtu puse un kurā ir šīs Konvencijas un tās grozījumu prasību izpildei nepieciešamā kārtība dārgmetālu izstrādājumu proves pārbaudei un zīmogošanai, var pievienoties šai Konvencijai ar Līgumslēdzēju valstu uzaicinājumu, ko nosūta depozitārijs.
2. Līgumslēdzēju valstu valdības lēmuma pieņemšanā par kādas valsts uzaicināšanu pievienoties galvenokārt pamatojas uz 10. panta 2. punktā minēto ziņojumu.
3. Uzaicinātā valsts var pievienoties šai Konvencijai, deponējot pievienošanās dokumentu depozitārijā, kas par to paziņo visām pārējām Līgumslēdzējām valstīm. Pievienošanās stājas spēkā trīs mēnešus pēc minētā dokumenta deponēšanas.
Dānijas Karaliste un Islandes Republika, kas piedalījās šīs Konvencijas sastādīšanā, var tai pievienoties, deponējot pievienošanās dokumentu depozitārijā. Pievienošanās stājas spēkā divus mēnešus pēc minētā dokumenta deponēšanas, bet ne pirms 16. panta 2. punktā minētā četru mēnešu laika posma beigām.
1. Jebkuras parakstītājvalsts vai kandidātvalsts valdība pēc ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas vai jebkurā laikā pēc tam var depozitārijam rakstiski paziņot, ka šī Konvencija attiecas uz visu paziņojumā norādīto teritoriju vai tās daļu, par kuras ārējiem sakariem šī valsts ir atbildīga. Depozitārijs šādu paziņojumu izplata visām Līgumslēdzēju valstu valdībām.
2. Ja paziņojums ir sniegts ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas laikā, Konvencija attiecībā uz teritorijām stājas spēkā tajā pašā datumā, kad tā stājas spēkā attiecībā uz valsti, kura ir sniegusi šo paziņojumu. Visos pārējos gadījumos Konvencija attiecībā uz šīm teritorijām stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad attiecīgo paziņojumu ir saņēmis depozitārijs.
3. Konvencijas piemērošanu visām teritorijām vai daļai no tām var izbeigt tās valsts valdība, kas sniegusi 1. punktā minēto paziņojumu, ja tā trīs mēnešus iepriekš rakstiski paziņo depozitārijam, kas par to ziņo visām pārējām Līgumslēdzējām valstīm.
Jebkura Līgumslēdzēja valsts var izstāties no šīs Konvencijas, ja tā divpadsmit mēnešus iepriekš iesniedz rakstisku paziņojumu depozitārijam, kas par to ziņo visām pārējām Līgumslēdzējām valstīm, vai ar citiem noteikumiem, par ko vienojas Līgumslēdzējas valstis. Līgumslēdzēja valsts apņemas atteikties no Vienotā pārbaudes zīmoga izmantošanas vai piemērošanas jebkādiem nolūkiem gadījumā, ja šī valsts izstājas no Konvencijas.
1. Šo Konvenciju ratificē parakstītājvalstis. Ratifikācijas dokumentus deponē depozitārijā, kas par to paziņo visām pārējām parakstītājvalstīm.
2. Šī Konvencija stājas spēkā četrus mēnešus pēc ceturtā ratifikācijas dokumenta deponēšanas. Ja kāda parakstītājvalsts deponē ratifikācijas dokumentu pēc tam, tad šajā valstī šī Konvencija stājas spēkā divus mēnešus pēc deponēšanas datuma, bet ne agrāk par iepriekš minēto četru mēnešu laika posma beigām.
To apliecinot, pienācīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Konvenciju.
Konvencija parakstīta Vīnē 1972. gada 15. novembrī vienā eksemplārā, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, ko deponē Zviedrijas valdībai, kura apstiprinātas kopijas pārsūta visām parakstītājvalstīm un kandidātvalstīm.
Austrijas, Somijas, Norvēģijas, Portugāles, Zviedrijas, Šveices un Apvienotās Karalistes pārstāvju paraksti.
KONVENCIJAS PAR DĀRGMETĀLU IZSTRĀDĀJUMU PĀRBAUDI UN ZĪMOGOŠANU I UN II PIELIKUMS
Grozījušas Konvencijas Līgumslēdzējas valstis1,
pamatojoties uz Pastāvīgās komitejas priekšlikumu,
ko tā pieņēma savā 45. sanāksmē
1. Definīcijas.
Konvencijā piemēro šādas definīcijas:
1.1. Dārgmetāli.
Dārgmetāli ir platīns, zelts, [pallādijs]2 un sudrabs.
Platīns ir visvērtīgākais dārgmetāls, tam seko zelts, [pallādijs]2 un sudrabs.
1.2. Dārgmetālu sakausējums.
Dārgmetālu sakausējums ir ciets šķīdums, kas satur vismaz vienu dārgmetālu.
1.3. Dārgmetālu izstrādājums.
Dārgmetālu izstrādājums ir jebkurš juvelierizstrādājums, zeltkaļa, sudrabkaļa vai pulksteņmeistara izstrādājums vai jebkurš cits priekšmets, kas pilnīgi vai daļēji ražots no dārgmetāliem vai to sakausējumiem.
1.4. Prove.
Prove ir minēto dārgmetālu saturs, ko izsaka ar dārgmetāla daudzumu kausējuma svara tūkstošdaļās.
1.5. Proves standarts.
Proves standarts ir minēto dārgmetālu minimālais saturs, ko izsaka ar dārgmetāla daudzumu kausējuma svara tūkstošdaļās.
1.6. Dārgmetālu pārklājums.
Dārgmetālu pārklājums ir dārgmetāla vai dārgmetālu sakausējuma slānis, ko uzklāj visam dārgmetāla izstrādājumam vai tā daļai, piemēram, ķīmiskā, elektroķīmiskā, mehāniskā vai fizikālā procesā.
1.7. Parastie metāli.
Parastie metāli ir visi metāli, izņemot platīnu, zeltu, [pallādiju]2 un sudrabu.
2. Tehniskās prasības.
2.1. Šī Konvencija neattiecas uz:
a) izstrādājumiem, kuri izgatavoti no sakausējumiem ar zemāku provi nekā platīna 850, zelta 375, [pallādija 500]2 un sudraba 800 prove;
b) jebkuriem izstrādājumiem, ko paredzēts izmantot medicīnā, zobārstniecībā, veterinārijā, zinātnē vai tehnikā;
c) likumīgiem maksāšanas līdzekļiem;
d) daļām vai nepabeigtiem pusfabrikātiem (piemēram, metāla daļas vai virsējais slānis);
e) tādiem izejmateriāliem kā stieņi, plāksnes, stieples vai caurules;
f) parasto metālu izstrādājumiem, kas pārklāti ar dārgmetāliem;
g) jebkādiem citiem priekšmetiem, ko nosaka Pastāvīgā komiteja.
Tādēļ izstrādājumus, kas minēti a) un g) punktā, nevar zīmogot ar Vienoto pārbaudes zīmogu.
2.2. Konvencijā3 noteiktie proves standarti:
platīnam 999, 950, 900, 850;
zeltam 999, 916, 750, 585, 375;
[pallādijam 999, 950, 500]2;
sudrabam 999, 925, 830, 800.
2.2.1. Citus proves standartus var atzīt Pastāvīgā komiteja, ņemot vērā starptautiskās situācijas attīstību.
2.3. Remedijs.
2.3.1. Uz izstrādājuma norādītajam proves standartam netiek pieļauta negatīvs remedijs.
2.3.2. Pastāvīgā komiteja ir ieviesusi atsevišķus noteikumus par īpašām izgatavošanas metodēm.
2.4. Lodmetāla izmantošana.
2.4.1. Lodmetālu drīkst izmantot tikai savienošanai. Principā, lodmetāla proves standartam jābūt tādam pašam kā izstrādājuma proves standarts.
2.4.2. Šā principa praktiskus izņēmumus un citas savienošanas metodes nosaka Pastāvīgā komiteja.
2.5. Parastā metāla daļu izmantošana.
2.5.1. Parastā metāla daļas dārgmetālu izstrādājumos izmantot aizliegts, izņemot šādus gadījumus:
a) pildzīmuļu, pulksteņu un rokas pulksteņu mehānismos, šķiltavu iekšējā mehānismā un līdzīgos mehānismos, kur dārgmetāli nav piemēroti tehnisku iemeslu dēļ;
b) nažu asmeņos un tādās pudeļu atvērēju, korķviļķu un līdzīgu izstrādājumu daļās, kur dārgmetāli nav piemēroti tehnisku iemeslu dēļ;
c) atsperēs;
d) sudraba vērtņu asīs;
e) sudraba piespraužu adatiņās.
Par citiem izņēmumiem lemj Pastāvīgā komiteja.
2.5.2. Noteikumus par 2.5.1 punktā atļauto parastā metāla daļu savienošanu ar dārgmetālu daļām izstrādā Pastāvīgā komiteja
2.5.3. Uz parastā metāla daļām, ja tas praktiski iespējams, uzspiež zīmogu vai iegravē uzrakstu "METĀLS" vai arī īpašu attiecīgā metāla apzīmējumu; ja tas nav praktiski iespējams, šīm daļām ir jābūt viegli atšķiramām no dārgmetāla pēc krāsas. Šīs prasības nepiemēro pulksteņu un rokas pulksteņu mehānismiem. Parasto metālu neizmanto izturības un masas palielināšanai, kā arī pildījumiem.
2.6. Metālus nesaturošu vielu izmantošana.
Metālus nesaturošu daļu izmantošana ir atļauta, ja šīs daļas ir skaidri atšķiramas no dārgmetāliem, nav pārklātas vai nokrāsotas, lai līdzinātos dārgmetāliem, un to apjoms ir redzams. Pastāvīgā komiteja var lemt par sīkākas informācijas nepieciešamību.
2.7. Dārgmetālu izstrādājumu pārklājums.
Dārgmetālu izstrādājumu pārklājumam jāatbilst tai pašai provei, kāda ir izstrādājumam, vai arī tam jābūt no augstvērtīgāka dārgmetāla.
2.7.1. Par atļautajiem pārklājumiem lemj Pastāvīgā komiteja.
1. Vispārīgi.
Pilnvarotā proves pārbaudes iestāde (iestādes) (turpmāk tekstā proves pārbaudes iestāde) pārbauda to dārgmetālu izstrādājumu atbilstību Konvencijas I pielikuma noteikumiem, kas tiek iesniegti Vienotā pārbaudes zīmoga uzlikšanai.
1.1. Ja proves pārbaudes iestāde atzīst, ka izstrādājums ir pabeigts attiecībā uz metāla sastāvdaļām un atbilst šīs Konvencijas I Pielikuma noteikumiem, proves pārbaudes iestāde pēc pieprasījuma apzīmogo izstrādājumu ar savu proves pārbaudes zīmogu un Vienoto pārbaudes zīmogu. Ja lieto Vienoto pārbaudes zīmogu, proves pārbaudes iestāde garantē zīmogotā izstrādājuma atbilstību turpmāk minēto punktu noteikumiem, kamēr šis izstrādājums atrodas iestādes glabāšanā.
2. Analīžu metodes.
Proves pārbaudes iestāde izmanto jebkuru no apstiprinātajām I papildinājumā minētajām analīžu metodēm dārgmetālu izstrādājumu proves noteikšanai. Pastāvīgā komiteja var šo sarakstu grozīt atbilstoši starptautiskās situācijas attīstībai. Izstrādājumu partijas viendabīguma vērtēšanai var izmantot citas pārbaudes metodes.
3. Paraugu atlase.
No partijas atlasīto izstrādājumu skaitam un no šiem izstrādājumiem atlasīto paraugu skaitam pārbaudēm un analīzēm ir jābūt pietiekamam, lai noteiktu izstrādājumu partijas viendabīgumu un garantētu, ka visu pārbaudītās partijas izstrādājumu visas daļas atbilst vajadzīgajam proves standartam. Paraugu atlases vadlīnijas nosaka Pastāvīgā komiteja.
4. Zīmogošana.
Izstrādājumiem, kas atbilst I pielikuma kritērijiem, piemēro vismaz šādus zīmogus:
a) 4.2. punktā aprakstītais reģistrētais atbildības zīmogs;
b) proves pārbaudes iestādes zīmogs;
c) 4.3. punktā aprakstītais Vienotais pārbaudes zīmogs;
d) atbilstošais proves zīmogs ar arābu cipariem.
Punktā b) un c) minētos zīmogus uz izstrādājumiem uzspiež proves pārbaudes iestāde.
Punktā a) un d) minētos zīmogus uz izstrādājumiem uzspiež, izlej vai iegravē.
Ja vien iespējams, visus zīmogus izvieto tiešā tuvumā vienu otram.
Citi zīmogi, kurus nedrīkst sajaukt ar minētajiem zīmogiem, ir atļauti kā papildu zīmogi.
4.1. Pastāvīgā komiteja var pieņemt lēmumu par citām izstrādājumu zīmogošanas metodēm.
4.2. Atbildības zīmogu, kas minēts 4. a) punktā, reģistrē oficiālā tās Līgumslēdzējas valsts un/vai vienas šīs valsts proves pārbaudes iestādes reģistrā, kuras teritorijā attiecīgais izstrādājums tiek pārbaudīts.
4.3. Vienotais pārbaudes zīmogs sastāv no svara attēla un arābu cipara, kas rāda izstrādājuma proves standartu svara tūkstošdaļās, reljefā uz svītru fona, ko ietver vairogs, uz kura dārgmetāla īpašības norādītas šādi:

zelta izstrādājumiem:
[pallādija izstrādājumiem:]2
sudraba izstrādājumiem:
4.3.1. Var tikt pārstāvēti visi atšķirīgie proves standarti, ko uzskaitījusi Pastāvīgā komiteja.
4.3.2. Vienotā pārbaudes zīmoga apstiprinātie izmēri ir iekļauti 2. papildinājumā. Šo sarakstu var grozīt Pastāvīgā komiteja.
4.4. Izstrādājumi, kuri sastāv no vairāk kā viena un tā paša dārgmetāla sakausējuma.
Ja izstrādājums sastāv no dažādiem tā paša dārgmetāla sakausējumiem, piemēro zemākās izstrādājumā esošās proves zīmogu un Vienoto pārbaudes zīmogu. Par izņēmumiem var lemt Pastāvīgā komiteja.
4.5. Izstrādājumi, kuri sastāv no daļām.
Ja izstrādājums sastāv no saķēdētām vai skaidri atdalāmām daļām, minētos zīmogus piemēro galvenajai daļai. Ja tas ir praktiski iespējams, Vienoto pārbaudes zīmogu piemēro arī mazākajām daļām.
4.6. Izstrādājumi, kas sastāv no dažādu dārgmetālu sakausējumiem.
4.6.1. Ja izstrādājums sastāv no dažādu dārgmetālu sakausējumiem un ja katra sakausējuma krāsa un apjoms ir skaidri redzami, 4. a), b), c) un d) punktā minētos zīmogus piemēro vienam dārgmetālu sakausējumam, bet attiecīgo Vienoto pārbaudes zīmogu pārējiem sakausējumiem.
4.6.2. Ja izstrādājums sastāv no dažādu dārgmetālu sakausējumiem un ja katra sakausējuma krāsa un apjoms nav skaidri redzami, 4. a), b), c) un d) punktā minētos zīmogus piemēro dārgmetālam ar vismazāko vērtību. Vienoto pārbaudes zīmogu var nepiemērot dārgmetāliem ar lielāku vērtību.
I PAPILDINĀJUMS
To dārgmetālu izstrādājumu pārbaudē, kas iesniegti apzīmogošanai ar Vienoto pārbaudes zīmogu, ir šādi posmi:
1. izstrādājumu partijas viendabīguma novērtēšana;
2. sakausējuma proves noteikšana.
1. Izstrādājumu partijas viendabīgumu var novērtēt ar šādām pārbaudes metodēm:
a) pārbaude ar proves akmeni;
b) rentgenfluorescences spektrometrija; un
c) no izstrādājumu partijas atlasīto atsevišķo priekšmetu metāla paraugu analīze.
2. Dārgmetālu izstrādājumu sastāva provi nosaka ar vienu šīm apstiprinātajām analīžu metodēm.
Platīnam:
ar gravimetrisko metodi pēc diamonija heksahlorplatināta izgulsnēšanas (saskaņā ar dokumentu EN 31210 / ISO 11210: 1995);
ar gravimetrisko metodi, reducējot ar dzīvsudraba hlorīdu (saskaņā ar dokumentu EN 31489 / ISO 11489: 1995);
ar spektrometrijas metodi / šķīdums ar induktīvi saistītu plazmu (saskaņā ar dokumentu EN 31494 / ISO/DIS 11494);
ar atomu absorbcijas metodi (saskaņā ar dokumentu ISO/WD 11492).
Zeltam:
ar kupelēšanas metodi (saskaņā ar dokumentu EN 31426 / ISO 11426: 1997);
ar spektrometrijas metodi / šķīdums ar induktīvi saistītu plazmu (saskaņā ar dokumentu ISO/WD11493);
[Pallādijam:
ar gravimetriskās noteikšanas metodi, izmantojot dimetilglioksīmu (saskaņā ar dokumentu EN 31490 / ISO 11490: 1995);
ar spektrometrijas metodi / šķīdums ar induktīvi saistītu plazmu (saskaņā ar dokumentu EN 31495 / ISO/DIS 11495)] 2;
Sudrabam:
ar tilpumanalīzes (potenciometrisko) metodi, izmantojot kālija bromīdu (saskaņā ar dokumentu EN 31427 / ISO 11427: 1993)4
ar tilpumanalīzes (potenciometrisko) metodi, izmantojot kālija hlorīdu (saskaņā ar dokumentu ISO 13756: 1997).
Vienotā pārbaudes zīmoga izmēri (augstums) ir šādi.
Platīnam:
ne mazāk kā 0,75 mm.
Zeltam:
- 1,5 mm;
- 1,0 mm;
- 0,75 mm;
- 0,5 mm.
[Pallādijam:
ne mazāk kā 0,75 mm]2
Sudrabam:
- 4,0 mm;
- 2,0 mm;
- 1,5 mm;
- 1,0 mm;
- 0,75 mm