Teksts

Likumprojekta “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem” anotācija Likumprojekta “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem” anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar likumu “Par valsts proves uzraudzību'' visi dārgmetālu izstrādājumi, kuri ir izlaisti brīvai apgrozībai Latvijas Republikas teritorijā ir obligāti zīmogojami ar Latvijas Republikas valsts garantijas zīmēm un proves zīmogiem. Valsts proves uzraudzību Latvijas Republikā veic Valsts proves uzraudzības inspekcija (turpmāk tekstā - VPUI), kura ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras laboratorija ir akreditēta saskaņā ar LVS - ISO 17025 standarta prasībām. Dārgmetālu izstrādājumu zīmogošana ar proves zīmogiem ir atzīta par efektīvāko patērētāju interešu aizsardzības līdzekli. Dažādu valstu savstarpēja zīmogu atzīšana balstās uz starpvalstu līgumu bāzes, Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu (turpmāk - Konvencija) noteiktiem principiem un ES vispārējiem dibināšanas principiem.

Līdz ar Latvijas Republikas dalību ES būs jāatzīst ES valstu, tai skaitā Konvencijas Vienotās pārbaudes zīmogi (turpmāk - CCM zīmogi (common control mark)), kuri ir vienlaicīgi ES valstu nacionālie zīmogi. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas proves zīmogu atzīšanu, Latvijas Republikas normatīvos aktus saskaņo ar ES dalībvalstu likumdošanu dārgmetālu kontroles jomā. 2002.gada 20.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.367 “Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība” ir iestrādātas normas par ES valstu proves zīmogu atzīšanu līdz ar Latvijas Republikas dalību ES.

ES 1993.gadā izstrādāja direktīvas projektu, kuras mērķis ir regulēt dārgmetālu zīmogošanu, apriti un tirgus uzraudzību (Com(93) 322 “Directive on articles of precious metal”; COM(94) 267 “Amended proposal for a European Parliament and Council Directive on articles of precious metal”). ES dalībvalstu atšķirīgu viedokļu ietekmē direktīvas tālāk virzība notiek lēni un nav panākta vienošanās par direktīvas galīgo redakciju. Dārgmetālu izstrādājumu tirgu regulē 1994.gada 30.jūnija Direktīva 94/27/EC par niķeļa lietošanas aizliegumu (The European Directive restricting the use of Nickel), kuras prasības Latvijas Republika ir iestrādājusi 2000.gada 25.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.158 “Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem”.

ES dārgmetālu kontroles jomai piemēro vispārējos ES dibināšanas principus, dibināšanas līguma nosacījumus un ES tiesu praksi (case law).

2.Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts nepieciešams, lai Latvijas Republika varētu pievienoties Konvencijai, kas veicinās un nodrošinās:

brīvu dārgmetālu izstrādājumu plūsmu starp Latvijas Republiku un Konvencijas dalībvalstīm bez papildus kontroles;

Latvijas Republikas proves zīmogu atzīšanu ES;

uzņēmējdarbības aktivitāti;

patērētāju tiesību aizsardzību;

godīgu konkurenci;

Latvijas Republikas tēla veidošanu, izmantojot nacionālos dārgmetālu proves un garantijas zīmogus;

dārgmetālu izstrādājumu ražošanu Latvijā.

Cita informācija

Konvenciju parakstīja 1972.gada 15. novembrī Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) valstis – Austrija, Somija, Norvēģija, Portugāle, Zviedrija, Šveice un Lielbritānija un tā stājās spēkā 1975.gadā.

Konvencijas mērķis ir veicināt dārgmetālu izstrādājumu tirdzniecību, vienlaicīgi saglabājot patērētāju tiesību aizsardzību un godīgu konkurenci. Lai nodrošinātu augstākminēto, tika ieviests vienots proves zīmogs – CCM zīmogs. Konvencijas dalībvalstis apņēmās dārgmetālu izstrādājumus, kuri zīmogoti ar CCM zīmogu, nepakļaut atkārtotai testēšanai, zīmogošanai un atļaut brīvu šo izstrādājumu apriti iekšējā tirgū. Konvencijai var pievienoties jebkura valsts, kura nodrošina dārgmetālu izstrādājumu testēšanu un zīmogošanu saskaņā ar Konvencijas prasībām. Konvencijai ir pievienojušās arī Dānija, Īrija, Čehija un Nīderlande. Pievienošanās procesu ir uzsākusi Lietuva un Polija. Latvijas Republika no 1994.gada piedalās Konvencijas darbā kā novērotāja.

Konvencijas galvenie darbības principi:

dot tiesības nacionālajām proves inspekcijām zīmogot dārgmetālu izstrādājumus ar CCM zīmogu, ja tie ir testēti atbilstoši Konvencijas prasībām;

nepakļaut otrreizējai zīmogošanai ar nacionālajiem proves zīmogiem dārgmetālu izstrādājumus, kuri ir zīmogoti ar CCM zīmogu,

dārgmetālu izstrādājumu ražotāju atbildības zīmogi (responsibility, sponsor mark) reģistrējami tikai tajā valstī, kurā izstrādājumu zīmogo ar CCM zīmogu;

dalībvalstis akceptē tikai tos CCM zīmogus, kuri ir paredzēti nacionālajā likumdošanā;

jebkura dalībvalsts saglabā tiesības noteikt savus nacionālos proves standartus savā teritorijā;

zīmogošana ar CCM zīmogiem ir brīvprātīga;

Konvencijas darbību uzrauga Pastāvīgā komiteja, kurā ir pārstāvēta katra dalībvalsts;

Konvencijas dalībvalstīm ir noteikta dalības maksa 6000 Šveices franki (~ 2600 latu), novērotājvalstīm - 3000 Šveices franki;

Pastāvīgā komiteja risina Konvencijas darbības tehniskos jautājumus un izstrādā priekšlikumus Konvencijas teksta labojumiem;

visus lēmumus pieņem uz vienprātības principa un tie stājas spēkā vienlaicīgi visās dalībvalstīs.

Pievienojoties Konvencijai, Latvijas Republikai:

jāgarantē CCM zīmogu tiesiskā aizsardzība;

jāpilnvaro Valsts proves uzraudzības inspekciju zīmogot dārgmetālu izstrādājumus ar CCM zīmogiem;

jāzīmogo dārgmetālu izstrādājumus atbilstoši Konvencijas noteiktajai metodikai;

nav nepieciešami papildus budžeta līdzekļi.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1.Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Pievienošanās Konvencijai uzlabos uzņēmējdarbības vidi un vienkāršos administratīvo procedūru, jo izstrādājumi, kuri būs zīmogoti ar CCM zīmogu, nebūs jāpakļauj atkārtotai pārbaudei un zīmogošanai.
3.Sociālo seku izvērtējums	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akts šo jomu neskar
5. Cita informācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji	Kārtējaisgads	Trīs nākamie gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada	*)
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	0,0	0,0	0,0	0,0	0,0
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	0,0	0,0	0,0	0,0	0,0
3.Finansiālā ietekme	0,0	0,0	0,0	0,0	0,0
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	-	-	-	-	-
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	0,0	0,0	0,0	0,0	0,0

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti - Likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti

Normatīvie akti papildus nav jāizdod

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Dārgmetālu tirdzniecība ES nav harmonizēta un ES dārgmetālu kontrolei piemēro vispārējos ES dibināšanas principus, dibināšanas līguma nosacījumus un ES tiesu praksi (case law), kuri nosaka šādus principus:

zīmogošana ar neatkarīgu, kompetentu institūciju proves zīmogiem ir pamatota no patērētāju tiesību aizsardzības un godīgas konkurences nodrošināšanas viedokļa;

katras valsts iekšējās likumdošanas tiesības ir noteikt proves uzraudzības sistēmu;

nevar ierobežot tādu izstrādājumu tirdzniecību, kuri ir zīmogoti ar neatkarīgas, kompetentas iestādes proves zīmogiem citā dalībvalstī

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piem. Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml., numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija)		Eiropas Kopienu tiesas spriedumi lietās: C-293/93 Houtwipper [1994] ECR I-4249 C-30/99 Commission of the European Communities v. Ireland [ECR 2001 p. I-04619]
2.tabula
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)	Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Tiesību akts saskaņots ar: Latvijas lombardu asociāciju; Latvijas Juvelieru biedrību; Patērētāju interešu aizsardzības asociāciju
2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Nevalstiskās organizācijas pievienošanos Konvencijai atbalsta.
3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Informēti uzņēmēju pārstāvji - pievienošanos atbalsta.
4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
5.Cita informācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Noteikumus izpildīs esošās valsts institūcijas, jaunas valsts institūcijas netiks radītas. Nepieciešams pilnvarot Valsts proves uzraudzības inspekciju zīmogot ar CCM zīmogu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Pēc apstiprināšanas Saeimā, Konvencijas teksts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un par tās spēkā stāšanos Ārlietu ministrija paziņos laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Finanšu ministrs V. Dombrovskis

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktores vietniece	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

V. Andrējeva	G. Aizstrauta	M. Radeiko	P. Brangulis

2003.04.10. 14:47

P.Brangulis

7210009, peters@vpui.lv