Grozījumi Augstskolu likumā

 

 

 

 

 

Saeima  ir  pieņēmusi  un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

 

 

Grozījumi Augstskolu likumā

 

 

Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.; 2004,  13.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu “šķīrējtiesa” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa” (attiecīgā locījumā) un vārdu “finansu” — ar vārdu “finanšu”.

 

2. 1.pantā:

aizstāt 3.punktā vārdu “augstskolas” ar vārdiem “augstskolas vai koledžas”;

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) augstskolas vai koledžas filiāle — akreditētas augstskolas vai koledžas izveidota struktūrvienība, kurai ir zināma organizatoriska patstāvība, kura ir teritoriāli atdalīta no augstskolas vai koledžas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras pamatuzdevums ir īstenot attiecīgās augstskolas vai koledžas akreditētas studiju programmas;”;

aizstāt 5.punktā vārdu “uzņēmējdarbību” ar vārdiem “saimniecisko darbību”;

aizstāt 12.punktā vārdus “augstskolai vai augstskolas koledžai” ar vārdiem “augstskolai, koledžai vai to filiālēm”.

 

3. Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Šis likums attiecas uz visām Latvijas Republikā esošajām augstskolām un koledžām neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības un specializācijas. Tas regulē augstskolu un koledžu darbības tiesisko pamatu, nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju.

(2) Likums reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību, lai saskaņotu augstskolu autonomiju ar sabiedrības un valsts interesēm.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija pārrauga šā likuma izpildi augstskolās un koledžās, kā arī atbild par valsts politiku augstākās izglītības jomā. Augstskolu un koledžu intereses Saeimā un Ministru kabinetā pārstāv izglītības un zinātnes ministrs.”

 

4.  3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi. Augstskolās vismaz divdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Akadēmijās vismaz trīsdesmit procentiem no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam. Ministru kabinets nosaka citu kārtību akadēmiskā personāla kvalifikācijai, ja to prasa augstskolas specifiskās darbības jomas — māksla, arhitektūra, teoloģija, drošība vai valsts aizsardzība. Augstskolu īstenotās studiju programmas  iedalāmas šādās  tematiskajās grupās:

1)  izglītība;

2)  humanitārās zinātnes un māksla;

3)  sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;

4)  dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

5)  inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

6)  lauksaimniecība;

7)  veselības aprūpe un sociālā labklājība;

8)  pakalpojumi.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Universitāte ir augstskola, kas atbilst šādiem kritērijiem:

1)  īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas. Doktora studiju programmās promocijas darbu aizstāvēšana notiek katru gadu;

2)  vismaz pusei no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds;

3)  izdod zinātniskus periodiskus izdevumus augstskolā īstenotajās studiju programmās;

4)  galvenajās zinātņu nozarēs, kurās īsteno studiju programmas, ir izveidotas augstskolas struktūrvienības vai zinātniskās institūcijas un tajās tiek veikta zinātniskā darbība.”;

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Vārdus “universitāte”, “augstskola”, “akadēmija” vai “koledža” ir tiesības ietvert tikai to izglītības iestāžu nosaukumos, kuras īsteno studiju programmas, vai to dibināto institūciju nosaukumos. Vārdu “universitāte” savā nosaukumā ir tiesības ietvert augstskolai, kura atbilst šā panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Augstskolas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdu “institūts”.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Latvijas izglītības klasifikāciju nosaka Ministru kabinets.”

 

5. Aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdu “iestādes” ar vārdu “institūcijas”.

 

6. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Augstskolu un koledžu juridiskais statuss un atribūtika

(1) Valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas.

(2) Latvijas Policijas akadēmija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija un valsts dibinātās koledžas ir valsts iestādes. Dibinot koledžas, Ministru kabinets nodod tās Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, bet Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas — attiecīgi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā.

(3) Privātpersonu dibinātās augstskolas un koledžas ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(4) Valstiski atzītā diplomā izmanto valsts ģerboņa attēlu, un šāda diploma paraugu nosaka Ministru kabinets.

(5) Augstskolai ir zīmogs ar augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolai ir tiesības zīmogā izmantot arī augstskolas vēsturiski izveidojušos simboliku.”

 

7. Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

“7.1 pants. Augstākās izglītības un zinātnes administrācija

(1) Augstākās izglītības un zinātnes administrācija ir Ministru kabineta izveidota un Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša valsts iestāde, kas īsteno politiku augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomā.

(2) Augstākās izglītības un zinātnes administrācija:

1)  nodrošina augstākās izglītības studiju programmu licencēšanu;

2)  veic Augstskolu reģistra, Zinātnisko institūciju reģistra, Izglītības iestāžu reģistra koledžu daļas,  Akadēmiskā personāla reģistra un Diplomu reģistra uzturēšanu;

3)  ievāc, apkopo un analizē statistisko informāciju augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomā;

4)  pārzina augstskolu, koledžu un valsts zinātnisko institūciju darbību;

5)  administrē augstākās izglītības un zinātnes projektus un programmas;

6)  sadala valsts budžeta līdzekļus zinātniskajai darbībai, izņemot Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, un kontrolē tā izlietojumu;

7)  organizē profesiju standartu izstrādi;

8)  koordinē augstākās izglītības un zinātnes sistēmas attīstības projektu īstenošanu;

9)  veic Ministru kabineta noteiktos citus tai deleģētos augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomas pārvaldes uzdevumus.”

 

 

8. 8.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “pašvaldības”; 

izslēgt  trešo daļu;

aizstāt sestās daļas 1.punktā vārdu un skaitli “vismaz 15” ar vārdiem un skaitļiem “vismaz 15 (teoloģijas nozares augstskolā — vismaz 10)”;

izteikt sestās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3)  augstskolas plānojumam ir jānodrošina studiju programmas īstenošanā vienlaikus notiekoša mācību procesa laikā telpu platība ne mazāka par 7 kvadrātmetriem uz vienu studējošo, ieskaitot akadēmiskā personāla individuālajam darbam paredzētās telpas.”

 

9. 9.pantā:

izteikt panta nosaukumu, tā pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Augstskolu un koledžu akreditācija

(1) Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Lēmumu par augstskolu, koledžu un augstākās izglītības studiju programmu akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā.

(2)  Augstskola vai koledža ir tiesīga izsniegt valstiski atzītus diplomus par attiecīgas studiju programmas apguvi, ja izpildīti šādi nosacījumi:

1)  attiecīgā augstskola vai koledža ir akreditēta;

2)  attiecīgā studiju programma  ir akreditēta;

3)  augstskolas satversme vai koledžas nolikums apstiprināts Saeimā vai attiecīgi Ministru kabinetā.

(3) Pēc tam, kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums par akreditāciju, izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu. Ja augstskola vai koledža nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši šā likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.  Pirms rīkojuma izdošanas Augstākās izglītības padome sniedz argumentētu atzinumu.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “augstskolas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “augstskolas un koledžas” (attiecīgā locījumā).

 

10.  10.pantā:

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdus “uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)” ar vārdu “komercsabiedrību”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts dibināto augstskolu (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) satversmi un grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima. Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un citu personu dibināto augstskolu satversmi un grozījumus tajā apstiprina Ministru kabinets. Ja augstskolas satversmē izdarīti grozījumi, Saeimai vai attiecīgi Ministru kabinetam iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns satversmes teksts jaunajā redakcijā.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu augstskolas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis augstskolas rektors, personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

 

11. Papildināt likumu ar 10.1 pantu  šādā redakcijā:

“10.1 pants. Koledža

(1) Koledžu vada direktors. Valsts dibinātas koledžas direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrija. Koledžas direktora pilnvaras sākas ar ierakstu Izglītības iestāžu reģistrā. Šo ierakstu izdara uz koledžas iesnieguma un dibinātāja iesniegtu direktora iecelšanu apliecinošu dokumentu pamata. Koledža darbojas uz tās nolikuma pamata. Koledžas nolikumu izstrādā koledžas padome. Koledžas nolikumu kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas nolikumā ietverama šāda informācija:

1)  koledžas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, koledžas dibinātājs un tā juridiskā adrese;

2)  koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3)  koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtība;

4)  koledžas pārstāvības, tās vadības institūciju un lēmējinstitūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, kā arī to tiesības, pienākumi un uzdevumi, pilnvaru termiņi un atsaukšanas kārtība;

5)  koledžas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtība;

6)  koledžas studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtība;

7)  koledžas struktūrvienību un koledžu filiāļu izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumi;

8)  koledžas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība;

9)  koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

10)  citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Koledža ir izglītības iestāde, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi.

(3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šis diploms vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

12. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Augstskolas un koledžas reorganizācija vai likvidācija

(1) Lēmumu par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs.

(2) Lēmumu par valsts augstskolas un valsts koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam par augstskolas vai koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums. Ja Ministru kabineta rīkojuma projektu iesniedz attiecīgās nozares ministrs, šis projekts ir jāsaskaņo arī ar izglītības un zinātnes ministru.”

 

13. Izteikt 15.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Augstskolas senāta sastāvā 75 procentiem jābūt akadēmiskā personāla pārstāvju. Augstskolas senātā studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 20 procentiem. Studējošo pārstāvjus senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.

(4) Universitātes senāta sastāvā jābūt ne mazāk par 50 procentiem profesoru un asociēto profesoru. Universitātes senātā studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 20 procentiem. Studējošo pārstāvjus senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.”

 

14. 17.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolas satversmes sapulce rektoru ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Universitātē par rektoru ievēlē profesoru, citās augstskolās — profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Nedēļas laikā pēc rektora vēlēšanām augstskola informē Izglītības un zinātnes ministriju par vēlēšanu rezultātiem.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms termiņa beigām, kā arī tad, ja rektors tiek atcelts no amata, Ministru kabinets ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai.”

 

15. Izteikt 19.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Akadēmisko šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo īpatsvaram akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā jābūt ne mazāk par 20 procentiem no šīs šķīrējtiesas sastāva. Studējošo pārstāvjus akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.”

 

16. Izteikt 21. un 22.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Augstskolas dibinātās iestādes, komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi

(1) Augstskolas var dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju.

(2) Valsts dibinātās augstskolas ar senāta lēmumu satversmē noteikto mērķu īstenošanai var dibināt arī iestādes, to skaitā — publiskās aģentūras.

22.pants. Zinātniskais institūts

(1) Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu pieņem augstskolas senāts.

(2) Valsts vai pašvaldības dibināta augstskola zinātniskos institūtus (piemēram, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas) var dibināt kā publiskās aģentūras, ievērojot Zinātniskās darbības likumā noteikto kārtību. Zinātniskā institūta — publiskās aģentūras  — tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka Zinātniskās darbības likums.

(3) Zinātnisko institūtu augstskolas var izveidot arī kā augstskolas struktūrvienību. Šāda zinātniskā institūta darbību, finansēšanas un uzraudzības, kā arī reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka augstskolas satversmē.”

 

17. Izslēgt 23.panta ceturto daļu.

 

18. Papildināt 24.panta pirmo daļu  ar tekstu šādā redakcijā:

“Studējošo īpatsvaram fakultātes domes sastāvā jābūt ne mazākam par 20 procentiem no šīs domes sastāva. Studējošo pārstāvjus fakultātes domē deleģē fakultātes studējošo pašpārvalde.”

 

19. Izslēgt 25.pantu.

 

20. 26.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1)  akadēmiskais personāls — attiecīgās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;”;

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus “kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta”;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Personu var ievēlēt tikai vienā — profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta — akadēmiskajā amatā un tikai vienā augstskolā vai koledžā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlēta persona akadēmisko darbu citā augstskolā vai koledžā var veikt, būdama viesprofesora, viesdocenta vai vieslektora amatā. Šādā akadēmiskajā amatā ievēlētu personu vienlaikus var ievēlēt arī vadošā pētnieka vai pētnieka amatā. Nosakot akadēmiskā personāla vai to personu skaitu vai īpatsvaru augstskolā, struktūrvienībā vai studiju programmas īstenošanā, kurām ir doktora zinātniskais grāds, ņem vērā tikai akadēmiskajos amatos ievēlētās personas.

(8) Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”

 

21. Papildināt 27.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45.panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku — sešiem gadiem.”

 

22. Izslēgt 29.pantu.

 

23. Izslēgt 33.panta sesto daļu.

 

24. Izteikt 39.panta trešo teikumu šādā redakcijā:

“Prasības, kas izvirzāmas šāda docenta amata pretendentiem, augstskolā un koledžā apstiprina attiecīgi senāts vai padome.”

 

25. Izteikt 40.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja augstskolā vai koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, senāts pēc fakultātes domes  ierosinājuma vai koledžas padome var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru.”

 

26. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Augstskolās un koledžās studējošie”.

 

27. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

“44.pants. Augstskolās un koledžās studējošie

(1) Augstskolās studējošie ir:

1)  bakalaura studiju programmu studenti;

2)  profesionālo studiju programmu studenti;

3)  maģistra studiju programmu studenti (maģistranti);

4)  rezidenti medicīnā;

5)  doktoranti.

(2) Koledžās studējošie ir profesionālo studiju programmu studenti.”

 

28. Aizstāt 45.pantā vārdu “augstskola” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “augstskola un koledža” (attiecīgā skaitlī un locījumā).

 

29.  46.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “Augstskola” ar vārdiem “Augstskola un koledža”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Uzņemšanu studiju programmā regulē uzņemšanas noteikumi. Uzņemšanas noteikumus augstskolas un koledžas  studiju programmās izstrādā attiecīgā augstskola un koledža, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās. Studējošais ar augstskolu vai koledžu  rakstveidā slēdz studiju līgumu. Studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(3) Pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām.  Centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un apstiprina Ministru kabinets.   Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt  kārtību, kādā šajās studiju  programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus.”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “Augstskola” ar vārdiem “Augstskola un koledža”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Augstskolas un koledžas līdz kārtējā gada 1.novembrim paziņo Izglītības satura un eksaminācijas centram un publisko (arī mājaslapā internetā) uzņemšanas prasības studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam.”;

papildināt septītās daļas ievaddaļu pēc vārda “Augstskola” ar vārdiem “un koledža”;

papildināt septītās daļas 4.punktu pēc vārda “augstskolu” ar vārdiem “vai koledžu”;

papildināt septītās daļas 7.punktu pēc vārda “augstskolas” ar vārdiem “vai koledžas”.

 

30. 47.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “augstskola” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “augstskola vai koledža” (attiecīgā locījumā);

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes. Priekšroka studijām par valsts budžeta līdzekļiem ir tām personām, kuras attiecīgo akadēmisko grādu vai augstākās izglītības profesionālo kvalifikāciju par valsts budžeta līdzekļiem iegūst pirmo reizi.   Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā.”

 

31. 48.pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(1) Akreditētās augstskolās un koledžās pilna laika studiju programmās studējošie, maģistra, rezidentūras un doktora studiju programmās studējošie neatkarīgi no vecuma, kā arī maģistri nav pakļauti obligātajam militārajam dienestam.

(2) Obligātajam militārajam dienestam nav pakļautas arī personas:

1)  vienu gadu pēc vidējās izglītības iegūšanas;

2)  vienu gadu pēc tādas izglītības iegūšanas, kura ļauj uzsākt studijas maģistra, rezidentūras vai doktora studiju programmā.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1.septembrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centram šā panta pirmajā daļā minēto augstskolu un koledžu sarakstu.

(4) Augstskolas un koledžas katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Militārā dienesta iesaukšanas centram pilna laika studiju programmās studējošo sarakstu.”;

aizstāt sestajā daļā vārdu “Augstskolu” ar vārdiem “Augstskolu un koledžu”.

 

32. Izteikt 49.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolā personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors vai dekāns, koledžā — koledžas direktors. Apelācijas izskata senāts vai koledžas padome.

(3) Izslēdzot studentu no pilna laika studējošo saraksta, augstskola vai koledža par to informē Militārā dienesta iesaukšanas centru.”

 

33. Izteikt 50.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5)  saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;”.

 

34. Izslēgt 51.panta otrajā teikumā vārdus “pašvaldību un”.

 

35. 52.pantā:

aizstāt vārdu “augstskola” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “augstskola un koledža” (attiecīgā skaitlī un locījumā);

izslēgt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “vai pašvaldības”.

 

36. 53.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Augstskolas vai koledžas studējošajiem ir sava pašpārvalde — vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija augstskolā vai koledžā. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome. Senāts vai koledžas padome var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.”;

izslēgt otro daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Augstskolas un koledžas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas vai koledžas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas vai koledžas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta trešajā daļā minēto funkciju veikšanai.”

 

37. 55.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “obligātās izvēles” ar vārdiem “ierobežotās izvēles”;

izteikt pirmās daļas 3.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Akadēmisko studiju programmu obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori kopā, kuri ir ievēlēti akadēmiskajos amatos attiecīgajā augstskolā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus;”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “obligātās izvēles” ar vārdiem “ierobežotās izvēles” un vārdus “pieci profesori” — ar vārdiem “pieci augstskolas profesori”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta vai koledžas padomes noteiktajai kārtībai.

(4) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts vai koledžas padome. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “senāta lēmumu” ar vārdiem “senāta vai koledžas padomes lēmumu”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ikvienas studiju programmas īstenošanai jāsaņem licence. Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā. Licenci neizsniedz, ja:

1)  iesniegtie dokumenti neatbilst izglītības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2)  akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst studiju programmu īstenošanas nosacījumiem vai normatīvo aktu prasībām;

3)  studiju materiāltehniskā un informatīvā bāze neatbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem;

4)  nav izstrādāts licencējamās studiju programmas saturs un tās īstenošanas mehānisms;

5)  sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas;

6)  augstskolas vai koledžas darbībā iepriekšējā gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas konstatēti izglītības jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi un iesniedzējs neveic normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.”;

papildināt pantu ar 6.1 daļu šādā redakcijā:

“(61) Licenci anulē, ja:

1)  sniegtas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošas ziņas;

2)  augstskola vai koledža gada laikā pēc licences saņemšanas nav sākusi īstenot licencēto studiju programmu;

3)  augstskolas vai koledžas darbībā konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistīti ar licencēto studiju programmu;

4)  divu gadu laikā no studiju programmas īstenošanas uzsākšanas dienas nav iesniegts iesniegums studiju programmas akreditācijai;

5)  augstskola vai koledža 30 darbdienu laikā nesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pēc tās pieprasījuma pilnīgu informāciju par jautājumiem, kuri saistīti ar studiju procesa nodrošināšanu, kā arī augstskolas vai koledžas studiju, informatīvo (tai skaitā bibliotēku), institucionālo, materiāltehnisko vai finansiālo bāzi;

6)  akadēmiskajam personālam nav atbilstošas kvalifikācijas vai augstskola vai koledža nenodrošina atbilstošu studiju, informatīvo (tai skaitā bibliotēku), materiāltehnisko vai finansiālo bāzi;

7)  augstskola vai koledža licencētajā studiju programmā piedāvā veikt darbības, kas neatbilst šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

8)  augstskolā vai koledžā pārtraukta studiju programmas īstenošana.”;

papildināt septīto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Augstskolu, koledžu vai studiju programmu akreditāciju var atteikt, ja:

1) ir nelabvēlīgs novērtēšanas komisijas ekspertu motivēts kopējais ziņojums vai eksperta individuālais ziņojums (ja ekspertīzi veic viens eksperts) augstskolas, koledžas vai studiju programmas akreditācijā;

2)  augstskola, koledža vai studiju programma neatbilst šā likuma un citu izglītības jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

3)  studiju materiāltehniskā, informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), finansiālā bāze un akadēmiskā personāla kvalifikācija neatbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem;

4)  studiju programmās maģistra vai doktora grāda iegūšanai studijas nav balstītas uz jaunākajiem attiecīgās zinātņu nozares sasniegumiem un atziņām.”

 

38.  56.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “augstskolā” ar vārdiem “augstskolā un koledžā”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Šis likums neregulē studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības, kas saistītas ar medicīnu, sportu, mākslu, policiju, robežsardzi, ugunsdzēsību un glābšanu, probāciju, penitenciāro darbu, valsts aizsardzību un citām attiecīgās augstskolas vai koledžas specifiskajām darbības jomām. Šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversme vai koledžas nolikums.

(3) Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu  īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos:

1)  Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst  Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus;

< p class=MsoNormal style='margin-left:63.0pt;text-align:justify;text-indent: -18.0pt'>2)  ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde;

3)  studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj licencēšanas komisija.”

 

39. Aizstāt 57.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “augstskolas koledžas” ar vārdu “koledžas”.

 

40. Papildināt likumu ar 59.1 pantu šādā redakcijā:

“59.1pants. Diplomu reģistrs

(1) Diplomu reģistrā ieraksta ziņas par visiem augstākās izglītības diplomiem, ko izsniedz Augstskolu reģistrā un Izglītības iestāžu reģistra koledžu daļā reģistrētās augstskolas, koledžas un ārvalstu augstskolu filiāles. Diplomu reģistru kārto tam pilnvarota Augstākās izglītības un zinātnes administrācijas amatpersona. Diplomu reģistru kārto elektroniski.

(2) Diplomu reģistrā par diplomu ierakstāmas šādas ziņas:

1)  diploma nosaukums;

2)  diploma numurs;

3)  tās personas vārds un uzvārds, kurai diploms izsniegts;

4)  diplomu izsniegušās augstskolas, koledžas vai ārvalstu augstskolu filiāles nosaukums;

5)  diploma izsniegšanas datums.

(3) Šā panta otrajā daļā minētās ziņas augstskola, koledža vai ārvalstu augstskolu filiāle elektroniski iesniedz Diplomu reģistram divas reizes gadā (martā un septembrī) par iepriekšējā pusgadā izsniegtajiem augstākās izglītības diplomiem.

(4) Diplomu reģistra dati ir pieejami tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.”

 

41.  64.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “koleģiālu institūciju” ar vārdiem “koleģiālu konsultatīvu padomi”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu “lemj” ar vārdiem “apspriež jautājumus”;

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus “dod savu atzinumu” ar vārdiem “sagatavo priekšlikumus un atzinumus”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Rektoru padomes darbības kārtību un kompetenci nosaka Rektoru padomes nolikums. Rektoru padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.”

 

42. Papildināt likumu ar 64.1 un 64.2 pantu šādā redakcijā:

“64.1 pants. Latvijas Koledžu asociācija

(1) Latvijas Koledžu asociācija apvieno koledžas, kas īsteno licencētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Koledžas asociācijā pārstāv direktori.

(2) Latvijas Koledžu asociācija:

1)  rūpējas par profesionālās augstākās izglītības programmu pilnveidošanu koledžās;

2)  izstrādā priekšlikumus koledžu attīstības stratēģijai;

3)  veicina sadarbību starp Latvijas un citu valstu augstākās izglītības institūcijām;

4)  pārstāv koledžu intereses attiecībās ar valsts,  pašvaldību un  ārvalstu institūcijām;

5)  informē sabiedrību par koledžām un studiju  iespējām tajās.

 

64.2 pants. Latvijas Studentu apvienība

(1) Studējošo pārstāvībai un viedokļa paušanai augstskolu studējošo pašpārvaldes izveido Latvijas Studentu apvienību. Latvijas Studentu apvienība ir studējošo pašpārvalžu koleģiāla apvienība, kurā ietilpst visu akreditēto augstskolu studējošo pašpārvalžu pārstāvji.

(2) Latvijas Studentu apvienība:

1)  sniedz atzinumus par studējošo intereses skarošo normatīvo aktu projektiem;

2)  izvirza studējošo pārstāvjus Augstākās izglītības padomē un citās institūcijās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3)  nodrošina Latvijas studējošo pašpārvalžu pārstāvību ārvalstīs;

4)  savas kompetences ietvaros risina citus ar studējošo interešu pārstāvību saistītus jautājumus.

(3) Latvijas Studentu apvienībai ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un piedalīties darbā, kas skar studijas, studējošo tiesības vai intereses.”

 

43. Aizstāt 66.panta pirmajā daļā vārdus “Koledžu direktoru padomes” ar vārdiem “Latvijas Koledžu asociācijas” un vārdus “Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētās studējošo pašpārvaldes pārstāvis” — ar vārdiem “Latvijas Studentu apvienības pārstāvis”.

 

44. Izslēgt 70.panta 1.punktā vārdus “pašvaldību un”.

 

45. Izteikt 74.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja amatalga tiek pielīdzināta valsts ministra amatalgai.”

 

46. 75.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdu “augstskola” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “augstskola un koledža” (attiecīgā skaitlī un locījumā);

aizstāt otrās daļas 6.punktā vārdus “ārpusbudžeta ienākumiem” ar vārdiem “pašu ieņēmumiem”.

 

47. 76.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts augstskolu īpašumu veido:

1)  kustama un nekustama manta, kas tām dāvināta, ko tās mantojušas vai ko iegādājušās par pašu līdzekļiem;

2)  par valsts budžeta līdzekļiem iegādātā manta. Nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā kā augstskolas īpašums;

3)  augstskolas intelektuālais īpašums.”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “augstskola” (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem “valsts augstskola” (attiecīgā skaitlī un locījumā);

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ar Ministru kabineta lēmumu valsts mantu var nodot valsts augstskolas valdījumā vai lietošanā.”;

izslēgt piekto daļu.

 

48. 78.pantā:

izslēgt ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus “pašvaldību un” un otrajā teikumā vārdus “vai pašvaldības”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kā nodokļu maksātājas augstskolas un koledžas ir pielīdzināmas nodibinājumiem, un tām ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.”

 

49.  80.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Augstskolu saimnieciskā darbība”;

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdu “uzņēmējdarbību” ar vārdiem “saimniecisko darbību”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī augstskolas revīzijas komisijas ziņojumus katru gadu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents. Revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par valsts dibinātās augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību vai revidenta ziņojumu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu augstskolā, kura saņēmusi valsts budžeta līdzekļus, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai un tai ministrijai, kuras padotībā ir  attiecīgā augstskola.”

 

50. Izteikt 83.pantu šādā redakcijā:

“83.pants. Ārzemnieku studijas Latvijā

(1) Ārzemniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās par pilnā laika studējošajiem saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo likumu uz vispārējo noteikumu pamata. Ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību, ārzemniekus var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šādus noteikumus:

1)  ārzemnieku vidējās izglītības dokumentiem jāatbilst Latvijas standartiem. Ārzemnieku vidējās izglītības dokumenti tiek pārbaudīti šā likuma 85.pantā noteiktajā kārtībā;

2)  ārzemnieku zināšanām jāatbilst attiecīgās augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumu prasībām;

3)  ārzemniekiem pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības;

4)  mācību maksu ārzemnieki maksā augstskolai vai koledžai atbilstoši līgumam, ko augstskola vai koledža noslēgusi ar viņiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par mācību izdevumiem;

5)  Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un viņu bērniem, kas izglītību iegūst Latvijā, maksa par izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas Republikas pilsoņiem.

(2) Ārzemnieki, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var apgūt daļu studiju programmas Latvijas augstskolās un koledžās saskaņā ar starptautiskajiem (starpaugstskolu) apmaiņas līgumiem vai starptautiskās augstskolu un koledžu sadarbības programmu ietvaros atbilstoši uzņemšanas noteikumiem. Ja ārzemnieku studijas Latvijā notiek starpvalstu apmaiņas ietvaros un ekvivalents studējošo skaits no Latvijas augstskolām un koledžām studē ārvalstīs, ārzemnieku studijas Latvijā finansē no augstskolai vai koledžai piešķirtajiem Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem.

(3) Personas, kuras vidējo izglītību ir ieguvušas ārvalstīs, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās, ievērojot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktu.”

 

51. Papildināt likumu ar 87.pantu šādā redakcijā:

“87.pants. Akadēmiskā personāla reģistrs

(1) Akadēmiskā personāla reģistrā ieraksta ziņas par personām, kuras ieņem akadēmiskos amatus augstskolās un koledžās. Akadēmiskā personāla reģistru izveido un uztur Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarota ministrijas vai tās padotībā esošas iestādes amatpersona (akadēmiskā personāla reģistra atbildīgā amatpersona).

(2) Akadēmiskā personāla reģistrā par personu ierakstāmas šādas ziņas:

1)  personas vārds un uzvārds;

2)  personas kods;

3)  tā akadēmiskā amata nosaukums, kurā persona ievēlēta;

4)  tās augstskolas vai koledžas nosaukums, kurā šī persona ieņem akadēmisko amatu (norādot, ja amatu ieņem filiālē);

5)  struktūrvienības nosaukums, ja tāds ir;

6)  akadēmiskā amata pildīšanas sākuma termiņš attiecīgajā augstskolā un koledžā;

7)  akadēmiskajam amatam atbilstošās zinātnes nozares, apakšnozares un izglītības programmu grupas nosaukums.

(3) Ziņas akadēmiskā personāla reģistram par savu akadēmisko personālu iesniedz augstskolas un koledžas. Augstskolas rektors vai koledžas direktors atbild par reģistram iesniegto ziņu precizitāti un atbilstību īstenībai.

(4) Atjaunotu informāciju par izmaiņām iesniegtajās ziņās augstskola vai koledža ie sniedz akadēmiskā personāla reģistram katru gadu (ne mazāk kā trīs reizes gadā) līdz 1.februārim, 1.maijam un 1.augustam.

(5) Šā panta otrās daļas 1., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas akadēmiskā personāla reģistra atbildīgā amatpersona publicē internetā ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no šo izmaiņu saņemšanas.”

 

52. Pārejas noteikumos:

papildināt 11.punktu pēc vārda “akadēmiju” ar vārdiem “un Latvijas Policijas akadēmiju” un pēc vārda “militārā” — ar vārdiem “vai profesionālā”;

papildināt pārejas noteikumus ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

“11.1 Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šo koledžu pārstāvības (10.1 pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes profesionālā specifika.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktu  šādā redakcijā:

“19. Augstskola nodrošina satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.septembrim iesniedz satversmi Izglītības un zinātnes ministrijai. Valsts dibinātā augstskola kļūst par atvasinātu publisku personu pēc satversmes apstiprināšanas Saeimā. Līdz satversmes apstiprināšanai Saeimā augstskola turpina darboties līdzšinējā — valsts budžeta iestādes — statusā. Valsts dibinātās universitātes un augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas Saeimā, uzskatāmas par atvasinātām publiskām personām. Koledža nodrošina nolikuma atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2007.gada 1.martam iesniedz nolikumu Izglītības un zinātnes ministrijai.

20. Augstskolu rektori pēc vienošanās ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem līdz 2006.gada 1.februārim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai attiecīgajā augstskolā ievēlētā akadēmiskā personāla sarakstu.

21. Šā likuma 3.panta trešajā daļā noteiktie kritēriji stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī. Līdz 2007.gada 31.augustam Latvijā ir šādas universitātes: Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.

22. Darba līgumi, kas noslēgti ar augstskolu akadēmisko personālu līdz 2005.gada 31.augustam, ir spēkā līdz attiecīgajā darba līgumā noteiktā termiņa beigām.

23. Šā likuma 48.pants un 49.panta trešā daļa zaudē spēku pēc obligātā militārā dienesta atcelšanas.

24. Izglītības iestāžu reģistra un Augstskolu reģistra atbildīgā amatpersona neizslēdz augstskolas un koledžas no reģistra laika periodā līdz 2006.gada 1.augustam, izņemot šā likuma 8.6 panta otrajā daļā noteiktos gadījumus. Par normatīvo aktu pārkāpumu netiek uzskatīts šo pārejas noteikumu 19.punktā noteikto termiņu pārkāpums, ja tas noticis laika periodā līdz 2006.gada 1.aprīlim.

25. Augstskolu likuma 3.panta pirmās daļas noteikums par personu ar doktora zinātnisko grādu īpatsvaru augstskolās stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

26. Šā likuma 3.panta piektās daļas trešajā teikumā ietvertais noteikums neattiecas uz augstskolām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim reģistrētas Augstskolu reģistrā un kuru nosaukumos (kā arī to izveidoto institūciju nosaukumos) ietverts vārds  “institūts”.”

 

Pārejas noteikums

 

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.635 “Grozījumi Augstskolu likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 21.nr.).

 

 

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 2.martā.

 

 

 

 

Valsts prezidente   V.Vīķe-Freiberga

 

Rīgā 2006.gada        martā