Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Jūras kodeksā

Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt kodeksu ar 1.¹ pantu šādā redakcijā:

“1.¹ pants. Kuģis

Kuģis, ja šajā kodeksā nav noteikts citādi, ir jebkurš kuģošanas līdzeklis — inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens. Kuģa tiesības un pienākumus īsteno kuģa īpašnieks, kuģa kapteinis, kā arī operators vai fraktētājs.”

2. Izteikt 4. un 5.pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Valstiskās piederības nosacījumi

(1) Kuģi uzskata par Latvijas kuģi, ja tas ir reģistrēts valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk — Latvijas Jūras administrācija) Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk — Kuģu reģistrs) vai valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk — Ceļu satiksmes drošības direkcija) reģistrā.

(2) Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes ir:

1) Latvijas valsts karogs;

2) identifikācijas numurs;

3) izsaukuma signāls;

4) Starptautiskās burāšanas federācijas piešķirtais Latvijas Republikas jahtu nacionālais simbols “LAT”;

5) valsts reģistrācijas numurs.

(3) Kuģis ir atbrīvots no šā panta otrajā daļā minēto pazīmju vai kādas no pazīmēm izmantošanas, ja tam par pamatu ir tehnisks iemesls vai kuģa konstrukcija.

(4) Šā kodeksa 5.panta trešajā daļā minētais kuģis ir atbrīvots no šā panta otrās daļas 1.punktā minētās pazīmes izmantošanas.

5.pants. Nosacījumi kuģu reģistrācijai Latvijā

(1) Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām pakļautu kuģi reģistrē Kuģu reģistrā ar nosacījumu, ka tā tehnisko vadību veic Latvijas kuģa īpašnieks, vai uz šā kodeksa 13.pantā minētā kuģa menedžmenta līguma pamata uzdod to veikt Latvijā reģistrētai juridiskajai personai (turpmāk — Latvijas kuģa operators). Lai veiktu šāda kuģa tehnisko vadību, Latvijas kuģa īpašnieks vai Latvijas kuģa operators ir sertificēts atbilstoši Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām.

(2) Kuģus, kuri nav pakļauti Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām, izņemot ārvalstu kuģu īpašnieku komercdarbībai paredzētos kuģus, reģistrē Kuģu reģistrā bez nosacījumiem par kuģu tehnisko vadību. Šādu ārvalstu kuģu īpašnieku kuģu tehnisko vadību uz kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijas kuģa operators.

(3) Tādas ārvalsts kuģa īpašnieka kuģi, kurai nav sava kuģu reģistra, reģistrē Kuģu reģistrā ar nosacījumu, ka kuģa tehnisko vadību uz kuģa menedžmenta līguma pamata veic Latvijas kuģa operators saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja šīs ārvalsts kompetenta valsts institūcija ir nodevusi savu karoga valsts funkciju veikšanu Latvijas Jūras administrācijai.

(4) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā kuģi reģistrē bez nosacījumiem par kuģa tehnisko vadību.”

3. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Katram kuģim, kura garums pārsniedz 12 metrus un kurš reģistrēts Kuģu reģistrā, ir vārds, kuru izvēlas tā īpašnieks. Vārdam jābūt skaidri atšķiramam no pārējo attiecīgajā kuģu reģistra grāmatā reģistrēto kuģu vārdiem. Kuģiem, kas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, var būt vienāds vārds vienas kuģu reģistra grāmatas ietvaros, ja tas tiek papildināts ar atšķirīgu ciparu. Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrētajiem kuģiem vārds nav obligāts.”

4. 8.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijā kuģus reģistrē:

1) Kuģu reģistrā:

a) komercdarbībai paredzētus kuģus un nostiprinātas iekārtas,

b) pasažieru pārvadāšanai, kā arī mācībām un zinātniskās pētniecības nolūkiem paredzētus kuģus,

c) zvejas kuģus un laivas, ja tos izmanto zivju un citu dzīvo resursu ieguvei jūrā,

d) valsts dienestu (tādu funkciju veikšanai kā robežas apsargāšana, vides aizsardzība, avāriju novēršana u.tml.) kuģus,

e) atpūtas kuģus un jahtas;

2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā:

a) kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot kuģus, kurus izmanto komercdarbībai jūrā un ostās,

b) ūdenssportam un atpūtai paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot jahtas.”;

izslēgt piekto daļu.

5. Izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kuģu reģistrā ir iekļautas sešas kuģu reģistra grāmatas, kurās reģistrē:

1) pirmajā — šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta “a”, “b” un “d” apakšpunktā minētos kuģus;

2) otrajā — kuģus, pamatojoties uz noslēgtajiem berbouta līgumiem vai kuģa menedžmenta līgumiem;

3) trešajā — kuģu apgrūtinājumus;

4) ceturtajā — būvniecības stadijā esošus kuģus;

5) piektajā — atpūtas kuģus un jahtas;

6) sestajā — zvejas kuģus.”

6. Izteikt 10. un 11.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Iesniedzamie dokumenti

(1) Latvijas Jūras administrācijai iesniedzami dokumenti, kas ir par pamatu kuģa reģistrācijai Kuģu reģistrā. Ministru kabinets nosaka, kādi dokumenti iesniedzami kuģa reģistrēšanai Kuģu reģistrā, kādus dokumentus izsniedz Latvijas Jūras administrācija, apstiprina veidlapu paraugus, nosaka reģistrācijas valsts nodevas apmēru un tās iekasēšanas kārtību, kā arī apstiprina Latvijas Jūras administrācijas tarifus par tās sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar kuģu reģistrāciju.

(2) Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā kuģa lietā. Ja reģistrācija jāveic steidzami, var izmantot faksa vai elektroniskā pasta dokumentu kopijas, saņemot no iesniedzēja garantijas vēstuli, ka oriģināli tiks iesniegti tūlīt pēc to saņemšanas, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā no kopijas nosūtīšanas dienas.

(3) Lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam attiecībā uz kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību jāatbilst Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Kuģa tehniskās pārbaudes kārtību un maksas pakalpojumu tarifus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Katru kuģi, kas minēts šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punktā, piesaka reģistrēšanai Kuģu reģistrā mēneša laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu, vai no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra, vai arī no berbouta līguma vai kuģa menedžmenta līguma parakstīšanas dienas.

11.pants. Kārtība, kādā kuģi reģistrē Kuģu reģistrā un izsniedz kuģa apliecības

(1) Kuģi reģistrē Kuģu reģistrā, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina kuģa tiesisku iegūšanu, noslēdzot kuģa menedžmenta līgumu, vai uz dokumentu, kas apliecina kuģa pārņemšanu valdījumā, noslēdzot berbouta līgumu.

(2) Pēc kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā kuģa īpašniekam izsniedz kuģa reģistrācijas apliecību, kā arī:

1) īpašuma apliecību un reģistrē Kuģu reģistrā īpašuma tiesības uz kuģi — tikai kuģa īpašniekam, kas ir Latvijā reģistrēta juridiskā persona, kā arī Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks, kuram piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;

2) karoga apliecību — tikai šā kodeksa 5.panta trešajā daļā minētā kuģa īpašniekam;

3) citas apliecības saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

(3) Ja kuģis neatbilst šā kodeksa 10.panta trešās daļas prasībām, to nereģistrē Kuģu reģistrā līdz laikam, kad tiek novērstas kuģa neatbilstības izvirzītajām prasībām, izņemot īpašuma tiesības uz kuģi tām personām, kuras minētas šā panta otrās daļas 1.punktā. Šādā gadījumā īpašniekam kuģa reģistrācijas apliecības vietā izsniedz pagaidu reģistrācijas apliecību uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Pagaidu reģistrācijas apliecība nedod tiesības ekspluatēt kuģi. Kuģa reģistrācijas apliecību izsniedz, kad ir novērstas kuģa neatbilstības izvirzītajām prasībām.

(4) Lēmumu par kuģa reģistrēšanu Kuģu reģistrā vai atteikumu reģistrēt kuģi pieņem, kā arī kuģa apliecības (izņemot karoga apliecību) un citus ar kuģu reģistrāciju saistītos dokumentus paraksta kuģu reģistrators. Ja nepieciešams, kuģa apliecību kopijas pēc saskaņošanas ar kuģu reģistratoru apstiprina attiecīgā Latvijas konsulārā amatpersona ārzemēs. Karoga apliecību izsniedz vai anulē attiecīgās ārvalsts konsulārā amatpersona uz kuģu reģistratora lūguma pamata.”

7. 12.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības, izņemot īpašuma apliecību, ja:

1) tiek slēptas kuģim raksturīgās valstiskās piederības pazīmes;

2) konstatē, ka attiecībā uz kuģi netiek ievērotas Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasības vai kuģis faktiski ir zaudējis patieso saikni ar Latvijas valsti.”;

aizstāt piektajā daļā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “iesnieguma”.

8. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Berbouta līgums un kuģa menedžmenta līgums

(1) Berbouta līgums ir kuģa īpašnieka un berbouta fraktētāja vienošanās par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu berbouta fraktētājam uz līgumā noteikto termiņu, kura laikā kuģim ir paralēla reģistrācija Latvijā. Berbouta fraktētājs var būt Latvijas kuģa operators vai — atpūtas kuģiem un jahtām — arī Latvijā reģistrēta fiziskā persona.

(2) Latvijā var reģistrēt ārvalstī reģistrētu kuģi saskaņā ar berbouta līgumu, ja kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā paredzēta noslēgtajā berbouta līgumā. Kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā, pamatojoties uz berbouta līgumu, dod kuģim tiesības braukt tikai zem Latvijas valsts karoga.

(3) Kuģa menedžmenta līgums ir kuģa īpašnieka un Latvijas kuģa operatora vienošanās par kuģa vadību, kurā obligāti iekļaujama prasība par kuģa tehniskās vadības (tā ietver kuģa drošu pārvaldi atbilstoši Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām) nodošanu Latvijas kuģa operatoram uz laiku, kamēr kuģis saskaņā ar līgumu reģistrēts Kuģu reģistrā.

(4) Kuģu reģistrā uz berbouta līguma un kuģa menedžmenta līguma pamata reģistrētam ārvalsts kuģim piemēro Latvijas normatīvos aktus karoga valsts funkcijās paredzēto normu ievērošanā.”

9. Izslēgt 14.panta ievaddaļā vārdu “fraktēšanas”.

10. Izteikt 15.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Šā kodeksa 11.panta otrās daļas 1.punktā minētajām personām piederošu kuģi un ar to saistītās tiesības, kā arī šo tiesību pārgrozījumus un dzēsumus reģistrē Kuģu reģistrā.”

11. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. Īpašuma tiesības uz kuģi

(1) Par kuģa īpašnieku atzīstama persona, kas par tādu reģistrēta Kuģu reģistrā un kas ir saņēmusi īpašuma apliecību.

(2) Pamats īpašuma tiesību iegūšanai uz kuģi ir:

1) atsavināšanas līgums un notariālā akta kārtībā sastādīts kuģa nodošanas — pieņemšanas akts. Ja atsavināšanas līgums noslēgts ārvalstī, tas legalizējams šā kodeksa 10.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;

2) dokuments, kas apliecina tiesības iegūt kuģi īpašumā mantošanas ceļā, uz kuras pamata mantinieks var iegūt ar ieilgumu arī svešas lietas, kas ietilpst mantojumā;

3) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru ieguvējam (arī personai, kura pati uzbūvējusi kuģi) atzītas īpašuma tiesības.

(3) Lai reģistrētu Kuģu reģistrā īpašuma tiesības uz kuģi, dokumentiem, kas pievienoti iesniegumam par īpašuma tiesību nostiprināšanu, jāapliecina šo tiesību pāreja.

(4) Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, šā panta pirmajā daļā minētais kuģa īpašnieks iesniedz Latvijas Jūras administrācijai notariālā akta kārtībā sastādītu iesniegumu. Šis nosacījums neattiecas uz kuģi, kurš pieder vienai fiziskajai personai.”

12. Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “iesnieguma”.

13. Aizstāt 23.panta pirmajā daļā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “iesnieguma”.

14. Aizstāt 24.panta pirmajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu”.

15. 29.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “pieteikuma” ar vārdu “iesnieguma”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “pieteikumu” ar vārdu “iesniegumu”.

16. Izteikt 30.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja īpašuma tiesības uz kuģi vai tā daļu reģistrētas Kuģu reģistrā, šo kuģi vai tā daļu drīkst izmantot kā prasījuma nodrošinājumu, par to noformējot kuģa obligāciju.”

17. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Aizturējuma tiesības

(1) Aizturējuma tiesības ir jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai saskaņā ar Civillikumu, ja kuģis atrodas attiecīgās personas valdījumā.

(2) Aizturējuma tiesības izbeidzas, ja tiek pārtraukta kuģa atrašanās valdījumā, izņemot gadījumu, kad aizturējumu pārtrauc kuģa arests.”

18. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

“44.pants. Ārvalstīs reģistrēto apgrūtinājumu atzīšana

(1) Kuģi reģistrējot Kuģu reģistrā, iepriekšējie, ārvalstīs reģistrētie apgrūtinājumi tiek atzīti par spēkā esošiem, ja:

1) kuģa apgrūtinājumi ir ierakstīti kuģa izslēgšanas apliecībā vai līdzvērtīgā dokumentā, ko izsniedzis iepriekšējais kuģu reģistrs;

2) ir iesniegtas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā apstiprinātas un legalizētas apgrūtinājumu dokumentu kopijas.

(2) Kuģa apgrūtinājumi tiek reģistrēti Kuģu reģistrā, saglabājot to prioritāti. Ja apgrūtinājumi neatbilst prasībām, kas noteiktas Latvijas normatīvajos aktos par kuģu reģistrāciju, kuģu reģistrators abām pusēm nosaka 60 dienas ilgu termiņu, lai tās noformētu apgrūtinājumus atbilstoši šo normatīvo aktu prasībām. Apgrūtinājumu reģistrācija ir spēkā līdz minētā termiņa beigām.

(3) Ārvalsts īpašniekam piederošu kuģi reģistrējot Kuģu reģistrā uz berbouta līguma pamata, iepriekšējie, ārvalstīs reģistrētie apgrūtinājumi uz pamatreģistra izsniegto dokumentu pamata tiek tikai ierakstīti kuģa berbouta reģistrācijas apliecībā.

(4) Īpašuma tiesības uz kuģi, kuru būvē vai kurš tiks būvēts ārvalstī, un apgrūtinājumus atzīst par spēkā esošiem, ja šīs tiesības reģistrētas saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kuģi būvē. Šā panta noteikumi attiecas uz kuģiem, kuri būvēti ārvalstīs un pēc tam reģistrēti Kuģu reģistrā.”

19. 112.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas (turpmāk — pilnvarotājs) intereses atbilstoši tās noteiktajam pilnvarojumam ostā var pārstāvēt kuģa aģents. Kuģa aģentēšanu veic komercsabiedrība, kas pilnvarotāja vārdā un interesēs kārto ar kuģa ienākšanu un pārvietošanos ostā un iziešanu jūrā saistītās kuģa lietas, veic kuģa aprūpi ostā un citas darbības pilnvarotāja noteiktajā apjomā (turpmāk — kuģa aģentēšana). Trešās personas nevar pieprasīt, lai kuģi aģentējošā komercsabiedrība veic tādus pienākumus, kurus pilnvarotājs nav paredzējis šā aģenta pilnvarojumā.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kārtību, kādā komercsabiedrības veic kuģu aģentēšanu Latvijas ostās, pilnvarotāja tiesības un pienākumus, kuģu aģentu tiesības, pienākumus un atbildību (tās ierobežošanu), maksājumu noteikšanas un veikšanas kārtību un citas prasības attiecībā uz kuģu aģentēšanas līgumiem, kā arī profesionālos kritērijus un prasības komercsabiedrībām, lai tās varētu veikt kuģu aģentēšanu Latvijā, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kādā Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija veic fizisko personu — kuģa aģentu — sertifikāciju darbībai attiecīgajās Latvijas ostās.”

20. Izteikt 272.pantu šādā redakcijā:

“272.pants. Kuģa kapteinis un apkalpes locekļi

Par Latvijas kuģa kapteini un apkalpes locekli ir tiesīga būt jebkura atbilstoši Starptautiskās jūrniecības organizācijas 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar turpmākajiem grozījumiem) sertificēta fiziskā persona.”

21. 291.pantā:

aizstāt piektajā daļā skaitli “72” ar skaitli “77”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Kuģa apkalpes locekļu darba un atpūtas laika uzskaiti uz kuģa veic kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona. Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona katru mēnesi informē apkalpes locekļus par viņu darba un atpūtas laiku. Darba un atpūtas laika uzskaiti kontrolē Latvijas Jūras administrācija. Ja uzskaites dokumenti vai citas liecības parāda, ka pārkāpti noteikumi, kuri attiecas uz darba vai atpūtas laiku, Latvijas Jūras administrācija veic pasākumus, tostarp kuģa apkalpes minimālā sastāva pārskatīšanu, lai novērstu turpmākus pārkāpumus.”;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Darba devējs nodrošina, lai darba un atpūtas laika grafiks tiktu periodiski pārskatīts un apstiprināts, lai tiktu uzraudzīta tā atbilstība darba un atpūtas laiku regulējošo normatīvo aktu prasībām.

(8) Mācību trauksmes, ugunsdzēsības mācības, glābšanas līdzekļu izmantošanas mācības un citas mācības organizējamas tā, lai līdz minimumam samazinātu atpūtas laika traucējumu.”

22. Izteikt 293.pantu šādā redakcijā:

“293.pants. Dokumenti uz kuģa

Darba devējs nodrošina, lai uz kuģa jūrniekam pieejamā vietā atrastos darba koplīgums, darba un atpūtas laika (jūrā un ostā) grafiks un ti e Latvijas normatīvie akti, kuri regulē jūrnieka darba tiesiskās attiecības. Darba un atpūtas laika grafiks ir tajā valodā vai valodās, kuru vai kuras lieto darbā uz kuģa, kā arī angļu valodā.”

23. Izteikt 323.pantu šādā redakcijā:

“323.pants. Nostiprinātas iekārtas

Urbšanas platformas un līdzīgas pārvietojamās konstrukcijas, kas paredzētas pētījumiem, zemūdens dabas resursu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai līdzīgu darbību veikšanai, uzskatāmas par nostiprinātām iekārtām. Īpašnieks reģistrē šādu konstrukciju Kuģu reģistrā saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.”

24. Izteikt 324.panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“324.pants. Kodeksa noteikumu piemērošana nostiprinātām iekārtām

(1) Nostiprinātu iekārtu operācijas uzskata par kuģu operācijām saskaņā ar šā kodeksa II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, XI, XII, XIII, XIV, XV, XXVII, XXVIII, XXIX un XXXII nodaļas noteikumiem, ievērojot šādus izņēmumus:”.

25. Pārejas noteikumos:

izslēgt 5.punkta 3.apakšpunktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.maijam izdod šā kodeksa 10.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumi Nr.729 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu.

7. Kuģu apliecības, kas izsniegtas līdz šā kodeksa 10.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim vai līdz izsniegtās apliecības derīguma termiņa beigām, ja apliecība izsniegta uz noteiktu laiku.

8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.septembrim izdod šā kodeksa 112.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.”

26. Papildināt kodeksu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Kodeksā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1999.gada 21.jūnija direktīvas 1999/63/EK attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF).”

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 22.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada decembrī