Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

“6) izcelsmes valsts — dalībvalsts, ko nosaka saskaņā ar šā likuma 3.¹ panta prasībām;”;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) emitents — persona, kas savā vārdā emitē vai paredz emitēt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus;”;

izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

“14) emisijas prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem emitents vēlas izteikt publisko piedāvājumu;”;

izteikt 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

“25) finanšu pārvaldītājsabiedrība — finanšu iestāde, kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt (ieguldījumu brokeru sabiedrības un citu finanšu iestāžu aktīvu vai ienākumu kopsumma pēdējā apstiprinātajā gada pārskatā veido vairāk par pusi no visu finanšu pārvaldītājsabiedrības kontrolēto meitas sabiedrību aktīvu vai ienākumu kopsummas) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai citas finanšu iestādes, turklāt vismaz viena no tām ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

26) jaukta pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un starp kuras meitas sabiedrībām ir vismaz viena ieguldījumu brokeru sabiedrība;”;

papildināt pantu ar 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. un 42.punktu šādā redakcijā:

“29) sākotnējais reģistrs — saraksts, kurā iekļautas personas, kurām pieder viena vai vairāku emitentu emitētie finanšu instrumenti un kuras finanšu instrumentus ieguvušas sākotnējās izvietošanas rezultātā vai pēc finanšu instrumentu laišanas publiskajā apgrozībā sev piederošo finanšu instrumentu uzskaiti nav pārvietojušas no sākotnējā reģistra uz sev piederošo finanšu instrumentu kontu;

30) kapitāla vērtspapīri — akcijas un tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību kapitālsabiedrības kapitālā, kā arī jebkura cita veida vērtspapīri, kas to konvertēšanas vai ar tiem piešķirto tiesību izmantošanas rezultātā dod tiesības iegūt jebkurus iepriekš minētos vērtspapīrus ar nosacījumu, ka šos vērtspapīrus emitējis to akciju emitents, uz ko tie attiecas, vai kapitālsabiedrība, kas ietilpst minētā emitenta uzņēmumu grupā;

31) akciju sertifikāti — kapitāla vērtspapīri, kas emitēti, lai aizstātu citā valstī reģistrēta emitenta akcijas, un dod tā ieguvējam tiesības izmantot aizstātajās akcijās nostiprinātās tiesības;

32) pārvedami vērtspapīri — vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas, izņemot maksāšanas līdzekļus. Šādi vērtspapīri ir:

a) kapitāla vērtspapīri,

b) obligācijas un citi parāda vērtspapīri,

c) akciju sertifikāti,

d) citi vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties šā punkta “a” un “b” apakšpunktā minētos pārvedamos vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā vai paredzēti norēķini naudā;

33) mazie un vidējie komersanti — komersanti, kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem:

a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā gadā ir mazāks par 250,

b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43 000 000 eiras,

c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 eiras;

34) publiskā piedāvājuma izteicējs — persona, kas publiski piedāvā pārvedamus vērtspapīrus;

35) piedāvājuma programma — pasākumu kopums līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedamu vērtspapīru (izņemot kapitāla vērtspapīrus) nepārtrauktai vai atkārtotai emisijai noteiktā laika posmā;

36) nepārtraukti vai atkārtoti emitēti pārvedami vērtspapīri — līdzīgas vai vienādas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kas emitēti nepārtrauktas emisijas vai 12 mēnešu laikā notikušu vismaz divu atsevišķu emisiju rezultātā;

37) uzņēmēja dalībvalsts — valsts, kurā tiek izteikts publiskais piedāvājums vai tiek lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū, ja tā atšķiras no izcelsmes dalībvalsts;

38) kvalificētie ieguldītāji:

a) Latvijas Republikā vai citā valstī reģistrēta banka, sabiedrība, kas saskaņā ar likumu ir tiesīga pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība, pensiju fonds, apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, preču dīleri, kā arī juridiskās personas, kuras ir licencētas veikt darbības finanšu tirgos, vai arī personas, kuras nav šādā veidā licencētas vai regulētas, bet kuru komercdarbības mērķis ir vienīgi ieguldīšana vērtspapīros,

b) valstis un pašvaldības, valstu centrālās bankas un starptautiskas finanšu iestādes,

c) citas juridiskās personas, kas nav uzskatāmas par mazajiem vai vidējiem komersantiem,

d) fiziskās personas, kas par kvalificētiem ieguldītājiem ir atzītas saskaņā ar dalībvalsts kompetentās institūcijas lēmumu,

e) mazie un vidējie komersanti, kas par kvalificētiem ieguldītājiem ir atzīti saskaņā ar dalībvalsts kompetentās institūcijas lēmumu;

39) publiskais piedāvājums — ar jebkuru līdzekļu starpniecību sniegta tāda informācija par piedāvājuma noteikumiem un piedāvājamiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas ļauj ieguldītājiem lemt par šo vērtspapīru iegādi vai parakstīšanos uz tiem;

40) ārvalsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

41) kompetentā institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi funkciju uzraudzīt emisijas prospektu un prospektu sagatavošanas, reģistrēšanas un izplatīšanas kārtību un kura veic pienākumus, kas saistīti ar starptautisko sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām;

42) saistītais uzņēmums — līdzdalība uzņēmumā, kurā grupas uzņēmumiem tieši vai netieši (ar meitas uzņēmumu starpniecību) pieder 20 vai vairāk procentu no balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai līdzdalība, kas dod tiesības būtiski ietekmēt, bet ne kontrolēt ar uzņēmuma finansiālās darbības un pamatdarbības politiku saistīto lēmumu pieņemšanu.”

2. 3.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem:

1) pārvedamiem vērtspapīriem;

2) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

3) naudas tirgus instrumentiem — īstermiņa (kuru dzēšanas termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem) parāda instrumentiem (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citiem instrumentiem, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

4) atvasinātiem finanšu instrumentiem — finanšu instrumentiem (līgumi), kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, pārvedamu vērtspapīru cenas, preču cenas, valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām un kuru vērtību ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu aktīvam vai citam aktīvam un tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasināta finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums (atšķirībā no citiem līgumu veidiem, kas arī ir atkarīgi no tirgus apstākļu izmaiņām), un ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē;

5) atvasinātiem preču instrumentiem — atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuru pamatā esošais primārais aktīvs ir preces un kuru nosacījumi paredz norēķinus naudā (vai citos finanšu instrumentos) bez preces fiziskas piegādes.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Šā likuma C sadaļas noteikumi un 41.panta prasības neattiecas uz:

1) atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām vai tām pielīdzināmiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību atvērtajos ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko emitējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts pašvaldība vai tās iestāde vai aģentūra, organizācijas, kuras ir starptautisko publisko tiesību subjekti un kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir biedri, Eiropas Centrālā banka vai dalībvalstu centrālās bankas;

3) akcijām dalībvalstu centrālo banku kapitālā;

4) pārvedamiem vērtspapīriem, ko bez nosacījumiem un neatsaucami garantējusi dalībvalsts vai kāda dalībvalsts pašvaldība vai tās iestāde vai aģentūra;

5) pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitējušas dalībvalsts atzītas asociācijas ar juridisko statusu vai bezpeļņas organizācijas, lai iegūtu nepieciešamos līdzekļus savu bezpeļņas mērķu sasniegšanai;

6) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, ar nosacījumu, ka:

a) šie pārvedamie vērtspapīri nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami vai aizvietojami,

b) šie pārvedamie vērtspapīri nedod tiesības parakstīties uz cita veida pārvedamiem vērtspapīriem vai iegūt tos, un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem,

c) šie pārvedamie vērtspapīri realizē atmaksājamu noguldījumu saņemšanu,

d) uz šiem pārvedamiem vērtspapīriem attiecas dalībvalstu normatīvie akti par noguldījumu garantiju shēmām;

7) neatvietojamām kapitāla daļām, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt to turētājam tajās ietvertās tiesības izmantot dzīvokli vai cita veida nekustamo īpašumu vai tā daļu, turklāt šīs kapitāla daļas nevar pārdot, paturot šajās daļās ietvertās tiesības;

8) vērtspapīriem, kas iekļauti piedāvājumā, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā samaksa par piedāvājumu ir mazāka nekā 2 500 000 eiras;

9) Zviedrijas banku atkārtoti emitētām ķīlu zīmēm bostadsobligationer, kuru galvenais mērķis ir garantēt hipotekāros aizdevumus, ja:

a) emitētās bostadsobligationer ir no vienas sērijas,

b) bostadsobligationer ir nepārtraukti emitētas noteiktā emisijas laika posmā,

c) noteikumi, kas attiecas uz bostadsobligationer, emisijas laika posmā nav mainīti,

d) summas, kas iegūtas no minēto bostadsobligationer emisijas, saskaņā ar statūtiem tiek iegrāmatotas aktīvos, kas nodrošina pietiekamu segumu no vērtspapīriem izrietošām saistībām;

10) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, ja par 12 mēnešiem aprēķinātā kopējā iegūstamā summa par piedāvājumu ir mazāka nekā 50 000 000 eiras, ar nosacījumu, ka šie pārvedamie vērtspapīri:

a) nav pakārtoti (subordinēti), konvertējami vai aizvietojami,

b) nedod tiesības parakstīties uz cita veida vērtspapīriem vai iegūt tos un tie nav saistīti ar atvasinātiem finanšu instrumentiem.”

3. Papildināt likumu ar 3.¹ un 3.² pantu šādā redakcijā:

“3.¹ pants. Izcelsmes valsts noteikšana

(1) Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām izcelsmes valsts ir dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(2) Attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru emisiju, iekļaušanu regulētā tirgū vai publiska piedāvājuma izteikšanu izcelsmes valsts ir dalībvalsts, kurā:

1) ir emitenta juridiskā adrese, izņemot šīs daļas 2.punktā minētos gadījumus;

2) ir emitenta juridiskā adrese vai kurā ir vai tiks atļauta pārvedamu vērtspapīru tirdzniecība regulētā tirgū, vai kurā pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kas lūdz pārvedamus vērtspapīrus iekļaut regulētajā tirgū, ja:

a) pārvedama vērtspapīra, kas nav kapitāla vērtspapīrs, nominālvērtība ir vismaz 1000 eiru,

b) tie ir tādi pārvedami vērtspapīri, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru konversija vai tajos nostiprināto tiesību izmantošana ļauj iegādāties pārvedamus vērtspapīrus vai saņemt par tiem naudu, ja šo pārvedamo vērtspapīru emitents vienlaikus nav arī pašu bāzes pārvedamu vērtspapīru emitents;

3) pārvedami vērtspapīri ir publiski piedāvāti pirmo reizi pēc 2003.gada 31.decembra vai kurā ir iesniegts pirmais pieteikums atļaut tirdzniecību regulētā tirgū attiecīgi pēc emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja vai tādas personas izvēles, kura lūdz iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū. Šā punkta prasības piemērojamas tiem ārvalstīs reģistrētajiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kas nav minēti šā panta otrās daļas 2.punktā. Ārvalstī reģistrētam emitentam ir tiesības mainīt izcelsmes valsti, ja sākotnēji tā netika noteikta pēc emitenta izvēles.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punkta prasības piemēro arī tādiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība ir noteikta nevis eirās, bet citā valūtā, ja to mazākā nominālvērtība ir līdzvērtīga 1000 eirām.

3.² pants. Personas atzīšana par kvalificēto ieguldītāju

(1) Par kvalificētajiem ieguldītājiem Komisija var atzīt tādas fiziskās personas, kas ir Latvijas Republikas rezidenti un izteikušas attiecīgu lūgumu, ja tās atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

1) ieguldītājs ir veicis būtiska apjoma darījumus pārvedamu vērtspapīru tirgos — vismaz 10 darījumus iepriekšējos četros ceturkšņos;

2) ieguldītāja pārvedamu vērtspapīru portfeļa vērtība pārsniedz 500 000 eiras;

3) ieguldītājs strādā vai ir strādājis vismaz vienu gadu finanšu sektorā specialitātē, kurā nepieciešamas zināšanas par pārvedamu vērtspapīru ieguldījumiem.

(2) Par kvalificētajiem ieguldītājiem Komisija var atzīt mazos un vidējos komersantus, kuru juridiskā adrese ir Latvijā un kuri ir izteikuši skaidru lūgumu.

(3) Par kvalificētajiem ieguldītājiem saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas prasībām atzīto personu saraksts ir pieejams Komisijas mājas lapā internetā.”

4. Izslēgt 6.pantu.

5. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kuras ir bijušas finansiāli stabilas vismaz pēdējos trīs gadus un šo finansiālo stāvokli var dokumentāri pierādīt;”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Komisijai ir tiesības pieprasīt uz būtisku līdzdalību pretendējošajām, būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām, tajā skaitā juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, informāciju, kas nepieciešama, lai spriestu par šo personu reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās, ietekmi uz regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību un darbību. Persona, kas vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz tai informāciju par brīvā kapitāla pietiekamību visu tās iegādāto regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akciju (daļu) apmērā.”;

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo, būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo juridisko personu īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Lai šīs personas tiktu identificētas, minētajām juridiskajām personām ir pienākums Komisijai iesniegt tās pieprasīto informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to dalība aptver 10 un vairāk procentus no regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, šie akcionāri (dalībnieki) nevar izmantot visu tiem piederošo akciju balsstiesības. Komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus (dalībniekus) un regulētā tirgus organizētāju, Latvijas Centrālo depozitāriju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(5) Būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā un ieguldījumu brokeru sabiedrībā nav tiesīgi iegūt ieguldījumu fondi un tiem pielīdzināmi nodibinājumi.”

6. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Komisijas tiesības un pienākumi

(1) Komisija ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts šā likuma 9.pantā minētais paziņojums, izvērtē personas reputāciju, brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti, mantisko stāvokli, dalību citās komercsabiedrībās un ietekmi uz regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību un darbību.

(2) Komisija, izvērtējot šā likuma 9.pantā minētos paziņojumus, konsultējas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība, persona, kas kontrolē dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(3) Komisija šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu personai aizliegt iegūt vai palielināt regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā būtisku līdzdalību un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai personai un regulētā tirgus organizētājam, Latvijas Centrālajam depozitārijam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja:

1) šādas būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību;

2) personai nav nevainojama reputācija, nav brīvā kapitāla, finansiālās stabilitātes vai tās mantiskais stāvoklis ir neapmierinošs;

3) persona nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

4) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams Komisijai sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

5) līdzekļi, ko persona ieguldījusi, lai nodrošinātu būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, iegūti neparastu vai aizdomīgu darījumu rezultātā.

(4) Šā panta trešās daļas 4.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētajā tirgū vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū un šī juridiskā (reģistrētā) persona Komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā pieder būtiska līdzdalība.

(5) Ja Komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tad persona būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad Komisijai iesniegts šā panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums.

(6) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz regulētā tirgus organizētāju, Latvijas Centrālo depozitāriju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību apdraud vai var apdraudēt to finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību, Komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, pieprasa atsaukt attiecīgās kapitālsabiedrības valdi (padomi) vai kādu valdes (padomes) locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju (daļu) balsstiesības.

(7) Šā panta trešajā un sestajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

7. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Komisijai to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī ir bijusi būtiska līdzdalība attiecīgajā kapitālsabiedrībā, norādot informāciju par akcionāriem (dalībniekiem) un savstarpēji saistītām akcionāru (dalībnieku) grupām un līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.”

8. Aizstāt 13.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus “10.panta trešajā” ar skaitli un vārdiem “7.panta ceturtajā”.

9. Izteikt C sadaļu šādā redakcijā:

“C sadaļa

Publiskā piedāvājuma izteikšana

14.pants. Atļauja izteikt publisko piedāvājumu

(1) Publisko piedāvājumu drīkst izteikt tikai pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu un emisijas prospekts ir publicēts saskaņā ar šā likuma 21.panta prasībām.

(2) Lai saņemtu atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus emisijas prospekta oriģināleksemplārus un emisijas prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru emisiju un publisko piedāvājumu.

(3) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) prognozējamo pārdošanas vai izplatīšanas sākuma datumu;

4) valstis, kurās emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas publiski piedāvāt pārvedamus vērtspapīrus.

(4) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 10 darba dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu.

(5) Ja Komisija konstatē, ka tai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai ka nepieciešama papildu informācija, tā paziņo to emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šādā gadījumā šajā pantā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad tiek novērsti Komisijas norādītie trūkumi un iesniegta pieprasītā papildu informācija.

(6) Ja publiskais piedāvājums ir saistīts ar pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitē emitents, kura pārvedami vērtspapīri nav iekļauti regulētā tirgū un kurš iepriekš nav izteicis publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, Komisija ir tiesīga iesnieguma izskatīšanas termiņu pagarināt līdz 20 darba dienām.

(7) Komisija pieņem lēmumu par atļaujas atteikumu, ja iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija:

1) neatbilst likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) liecina, ka emisija neatbilst normatīvo aktu prasībām.

(8) Lēmumu par atļaujas atteikumu izsniedz emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, kas iesniedzis Komisijai iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(9) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emisijas prospekts uzskatāms par reģistrētu Komisijā. Komisija ievieto lēmuma un emisijas prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

(10) Ja Komisija lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu nav pieņēmusi šajā pantā minētajā termiņā, tas emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam nedod tiesības izteikt publisko piedāvājumu. Šādā gadījumā Komisija nosūta emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam motivētu paskaidrojumu par jautājuma atlikšanu un norāda, kad lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu tiks pieņemts.

15.pants. Emisijas prospekta publicēšanas pienākums

(1) Izsakot publisko piedāvājumu par pārvedamiem vērtspapīriem, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo un publicē emisijas prospektu. 

(2) Izsakot publisko piedāvājumu par šā likuma 3.panta septītās daļas 2., 4., 8., 9. un 10.punktā minētajiem pārvedamiem vērtspapīriem, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs ir tiesīgs brīvprātīgi sagatavot un publicēt emisijas prospektu saskaņā ar šā likuma C sadaļas prasībām.

(3) Ja tālāk tiek pārdoti pārvedami vērtspapīri, par kuriem saskaņā ar šā likuma 16.panta otrās daļas nosacījumiem nebija jāpublicē emisijas prospekts, tad Komisija izvērtē, vai tas ir uzskatāms par publisku piedāvājumu šā likuma izpratnē. Izvietojot pārvedamus vērtspapīrus ar finanšu starpnieku palīdzību, piedāvājums ir uzskatāms par publisku piedāvājumu un emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam ir pienākums publicēt emisijas prospektu, ja attiecībā uz galīgo izvietošanu nav izpildīts neviens no šā likuma 16.panta otrās daļas nosacījumiem.

16.pants. Emisijas prospekta publicēšanas pienākuma izņēmumi

(1) Prasība publicēt emisijas prospektu neattiecas uz šādu pārvedamu vērtspapīru emisiju:

1) akcijām, ko emitē, lai aizvietotu tādas pašas kategorijas akcijas, ja šādu jaunu akciju emisija nepalielina reģistrēto pamatkapitālu;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā saistībā ar komercsabiedrības pārņemšanu, kuru īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama emisijas prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

3) pārvedamiem vērtspapīriem, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama emisijas prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

4) akcijām, kas bez maksas piedāvātas, piešķirtas vai piešķiramas pašreizējiem akcionāriem, un dividendēm, ko izmaksā tā veida akcijās, par kurām šādas dividendes tiek izmaksātas, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un par piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

5) pārvedamiem vērtspapīriem, ko pašreizējiem vai bijušajiem vadītājiem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs, kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, vai saistītais uzņēmums, ja publiski ir pieejams do kuments, kas satur informāciju par pārvedamu vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem.

(2) Prasība publicēt emisijas prospektu neattiecas arī uz publisko piedāvājumu:

1) kas izteikts tikai kvalificētajiem ieguldītājiem;

2) kas katrā dalībvalstī nepārprotami izteikts mazāk nekā 100 fiziskajām personām vai juridiskajām personām, kas nav kvalificētie ieguldītāji;

3) kurā pārvedamu vērtspapīru minimālais pirkuma apjoms katram ieguldītājam ir vismaz 50 000 eiras un nav atļauta tāda viena pārvedama vērtspapīra iegūšana, kuras rezultātā šis pārvedamais vērtspapīrs pieder vairākām personām;

4) kurā piedāvātā viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eirām;

5) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, kuru emisijas apjoms 12 mēnešu laikā nepārsniedz 100 000 eiras.

17.pants. Emisijas prospekta saturs

(1) Emisijas prospektā viegli analizējamā un saprotamā veidā iekļauj informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, un informāciju, kas ir vajadzīga, lai ieguldītājs varētu pienācīgi novērtēt emitenta finanšu stāvokli, bilanci, darbības rezultātus (peļņu vai zaudējumus) un attīstības prognozi, pārvedamos vērtspapīrus un tajos nostiprinātās tiesības, kā arī izvērtēt emitenta un jebkura galvotāja nākotnē iespējamo finanšu stāvokli.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pēc savas izvēles emisijas prospektu var sagatavot kā vienu dokumentu vai kā atsevišķus dokumentus. Ja emisijas prospektu sagatavo kā atsevišķus dokumentus, katram no tiem ir jābūt reģistrētam Komisijā. Emisijas prospektam pievieno kopsavilkumu, kas ir sagatavots saskaņā ar šā panta trešās daļas 3.punkta prasībām.

(3) Emisijas prospektu, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem, veido:

1) reģistrācijas dokuments, kurā ietver informāciju par emitentu;

2) vērtspapīru apraksts, kurā ietver informāciju par pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti;

3) kopsavilkums, kurā īsi, neizmantojot speciālo terminoloģiju, un valodā, kādā sākotnēji tika sagatavots emisijas prospekts, atspoguļo būtisko emitentu raksturojošo informāciju un riskus, kas saistīti ar emitentu, galvotāju (ja tāds ir) un pārvedamiem vērtspapīriem. Kopsavilkumā uzsver brīdinājumu par to, ka:

a) tas ir uzskatāms par emisijas prospekta ievadu,

b) jebkuram lēmumam ieguldīt pārvedamos vērtspapīros jābūt balstītam uz ieguldītāja izvērtējumu par emisijas prospektu kopumā,

c) ja tiesā ir celta prasība attiecībā uz emisijas prospektā ietverto informāciju, ieguldītājam, kas cēlis prasību tiesā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem, būs jāsedz emisijas prospekta tulkošanas izmaksas pirms tiesvedības uzsākšanas,

d) personas, kuras iesniegušas kopsavilkumu, tajā skaitā veikušas tā tulkošanu un pieteikušās tā paziņošanai, var saukt pie civiltiesiskās atbildības tikai tad, ja kopsavilkums ir maldinošs, neprecīzs vai, lasot kopā ar pārējām emisijas prospekta daļām, pretrunīgs.

(4) Detalizētu emisijas prospektā iekļaujamo informāciju un prospekta saturu nosaka saskaņā ar Eiropas Komisijas 2004.gada 29.aprīļa regulu (EK) Nr.809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 809/2004).

(5) Ja Eiropas Komisijas regulā Nr.809/2004 noteiktā emisijas prospektā iekļaujamā informācija neatbilst emitenta darbības jomai, juridiskajai formai vai pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, tad emisijas prospektā iekļauj informāciju, kas ir līdzvērtīga prasītajai. Ja šādas līdzvērtīgas informācijas nav, minēto informāciju emisijas prospektā neiekļauj.

(6) Ja emisijas prospektā nevar norādīt piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamu vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, tad tajā iekļauj nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiks noteikts pārvedamo vērtspapīru daudzums vai cena, bet, ja nav norādīta galīgā pārdošanas cena, norāda maksimālo piedāvājuma cenu.

(7) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs nevar nodrošināt šā panta sestajā daļā minēto nosacījumu izpildi, personai, kas parakstījusies uz piedāvātajiem pārvedamiem vērtspapīriem, ir tiesības atsaukt savu piekrišanu divu darba dienu laikā vai prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc tam, kad informācija par piedāvājuma galīgo cenu un to pārvedamo vērtspapīru daudzumu, kas tiks publiski piedāvāti, ir iesniegta Komisijai un publicēta saskaņā ar šā likuma 21.panta ceturtās daļas prasībām.

(8) Ja emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pieņēmis lēmumu veikt pārvedamu vērtspapīru sākotnējo izvietošanu ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību vai nekavējoties pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas sagatavo vienu prospektu, ievērojot šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr.809/2004 prasības attiecībā uz prospekta saturu.

17.¹ pants. Pamatprospekta saturs

(1) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs emisijas prospekta vietā var sagatavot pamatprospektu par šādiem pārvedamu vērtspapīru veidiem:

1) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri, to skaitā jebkura veida garantijas vērtspapīriem, kas emitēti saskaņā ar piedāvājuma programmu;

2) pārvedamiem vērtspapīriem, kas nav kapitāla vērtspapīri un ko nepārtraukti vai atkārtoti emitējušas bankas, šādos gadījumos:

a) ja summas, kas iegūtas no minēto vērtspapīru emisijas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek izvietotas aktīvos, kuri līdz to termiņa beigām nodrošina pietiekamu segumu saistībām, kas izriet no pārvedamiem vērtspapīriem,

b) ja iesaistītās bankas maksātnespējas gadījumā minētās summas ir prioritāri paredzētas, lai atmaksātu pamatsummu un procentus, kam pienācis atmaksas termiņš, nepārkāpjot Kredītiestāžu likuma prasības par saistību izpildes kārtību maksātnespējas gadījumā.

(2) Pamatprospekts ir prospekts, kurš satur visu šajā sadaļā minēto informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, un kurā emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs var neiekļaut informāciju par piedāvājuma galīgajiem noteikumiem.

(3) Ja piedāvājuma galīgie noteikumi nav iekļauti pamatprospektā vai tā papildinājumā, tos par katru publisko piedāvājumu, cik drīz vien iespējams, un, ja iespējams, pirms piedāvājuma sākšanās dara pieejamus ieguldītājiem un iesniedz Komisijai. Visos šādos gadījumos piemērojamas šā likuma 17.panta sestās daļas prasības.

(4) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā likuma 14.panta prasībām.

(5) Pamatprospektā sniegto informāciju, ja nepieciešams, papildina ar jaunāko informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks publiski piedāvāti, ievērojot šā likuma 18.panta prasības.

17.² pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

Emisijas prospektā informāciju var iekļaut kā atsauci uz vienu vai vairākiem iepriekš vai vienlaikus publicētiem dokumentiem, ko reģistrējusi Komisija vai kas iesniegti Komisijai saskaņā ar šā likuma prasībām. Šādā gadījumā emisijas prospektā iekļauj atsauču sarakstu, kas ļautu ieguldītājiem viegli identificēt konkrēto informāciju. Atsauču veidā sniegtajai informācijai jābūt jaunākajai, kāda ir pieejama emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam. Kopsavilkumā neiekļauj informāciju atsauces veidā.

17.³ pants. Emisijas prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, kuram ir Komisijā reģistrēts reģistrācijas dokuments, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja pārvedami vērtspapīri tiek publiski piedāvāti. Šādā gadījumā vērtspapīru aprakstā sniedz informāciju, ko parasti ietver reģistrācijas dokumentā, ja kopš brīža, kad Komisijā tika reģistrēts jaunākais reģistrācijas dokuments vai kāds šā likuma 18.pantā paredzētais papildinājums, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt ieguldītāju novērtējumu. Vērtspapīru aprakstus un kopsavilkumu reģistrē atsevišķi.

18.pants. Emisijas prospekta papildinājumi

(1) Ja laikā no emisijas prospekta iesniegšanas Komisijai līdz pārvedamu vērtspapīru izvietošanas termiņa beigām rodas vai ir atklāti jebkādi svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar emisijas prospektā iekļauto informāciju un var ietekmēt vērtspapīru novērtējumu, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs sagatavo emisijas prospekta papildinājumus.

(2) Emisijas prospekta papildinājumus un to tekstu elektroniskā veidā emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs iesniedz Komisijai, kas tos reģistrē septiņu darba dienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs papildina arī kopsavilkumu un tā tulkojumu, ja nepieciešams ņemt vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumos.

(3) Emisijas prospekta papildinājumus publicē saskaņā ar šā likuma 21.panta prasībām. Papildinājumu teksts uzskatāms par neatņemamu emisijas prospekta sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo emisijas prospektu.

(4) Ja ieguldītāji pirms emisijas prospekta papildinājumu publicēšanas jau ir piekrituši pirkt pārvedamus vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, viņiem ir tiesības divu darba dienu laikā vai emisijas prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc emisijas prospekta papildinājuma publicēšanas atsaukt savu piekrišanu.

19.pants. Atbrīvojums no pienākuma iekļaut emisijas prospektā atsevišķu informāciju

Tikai Komisija ir tiesīga pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas atbrīvot emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju no pienākuma iekļaut emisijas prospektā informāciju, kas minēta Eiropas Komisijas regulā
Nr. 809/2004, šādos gadījumos:

1) šī informācija ir nenozīmīga un nevar ietekmēt potenciālā ieguldītāja viedokli par emitenta, publiskā piedāvājuma izteicēja un galvotāja, ja tāds ir, pašreizējo un nākotnē iespējamo finanšu stāvokli;

2) šādas informācijas izpaušana ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm;

3) šādas informācijas izpaušana var būtiski kaitēt emitenta interesēm, bet tikai tad, ja šīs informācijas nesniegšana nevar maldināt potenciālos ieguldītājus par apstākļiem un faktiem, kas ir būtiski, lai novērtētu emitentu, publiskā piedāvājuma izteicēju un galvotāju, ja tāds ir, kā arī par piedāvātajos pārvedamos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām.

20.pants. Emisijas prospekta apstiprināšana un atbildība par tajā iekļauto informāciju

(1) Emisijas prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par emisijas prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija, publiskā piedāvājuma izteicējs un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Emisijas prospektā norāda par šajā prospektā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, emisijas prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt emisijas prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu emisijas prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par prospektā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

(6) No emisijas prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs vai ir pretrunā ar pārējām emisijas prospekta daļām.

20.¹ pants. Emisijas prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(1) Publiskā piedāvājuma emisijas prospekts ir derīgs 12 mēnešus pēc tā publikācijas, ja ir ievērotas šā likuma 18.panta prasības.

(2) Piedāvājuma programmas gadījumā pamatprospekts, kas iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem.

(3) Attiecībā uz tiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas minēti šā likuma 17.¹ panta pirmās daļas 2.punktā, emisijas prospekts ir derīgs līdz brīdim, kad attiecīgie pārvedamie vērtspapīri vairs netiek nepārtraukti vai atkārtoti emitēti.

(4) Emisijas prospekts ir derīgs, ja tas sastāv no reģistrācijas dokumenta un vērtspapīru apraksta, kuros iekļautā informācija ir papildināta saskaņā ar šā likuma 17.³ panta prasībām, un kopsavilkuma. Reģistrācijas dokuments, kas minēts šā likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā un iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem, ja ir ievērotas šā likuma 18.panta prasības.

21.pants. Emisijas prospekta publicēšanas kārtība

(1) Emisijas prospektu aizliegts izplatīt, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tiklīdz tas iespējams, dara pieejamu sabiedrībai emisijas prospektu, taču jebkurā gadījumā laikus pirms publiskā piedāvājuma, bet ne vēlāk kā publiskā piedāvājuma sākumā.

(3) Tādu viena veida un vienas kategorijas pārvedamu vērtspapīru publiskā piedāvājuma gadījumā, kuri tiks iekļauti regulētajā tirgū pirmo reizi, prospektam jābūt pieejamam vismaz sešas darba dienas pirms piedāvājuma beigām. Šī prasība nav spēkā, ja saskaņā ar šā likuma 17.panta astoto daļu ir sagatavots viens prospekts.

(4) Emisijas prospekts tiek uzskatīts par pieejamu sabiedrībai, kad tas ir publicēts:

1) ievietojot vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti visās dalībvalstīs vai kas ir plašā apgrozībā dalībvalstīs, kurās ir izteikts publiskais piedāvājums, vai

2) elektroniskā veidā emitenta mājas lapā internetā un to attiecīgo finanšu starpnieku mājas lapās internetā, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

3) elektroniskā veidā Komisijas mājas lapā internetā.

(5) Komisija ir tiesīga pieprasīt emitentiem, kas publicē savus emisijas prospektus saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu, arī publicēt emisijas prospektus elektroniskā veidā atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2.punktam. Tāpat Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai tiek publicēts paziņojums, kurā jānorāda, kā emisijas prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai un kur sabiedrība to var iegūt.

(6) Gadījumā, kad emisijas prospektu veido vairāki dokumenti vai tajā ir iekļauta informācija atsauces veidā, dokumentus un informāciju, kas veido emisijas prospektu, var publicēt atsevišķi, ja minētie dokumenti ir bez maksas darīti pieejami sabiedrībai šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrā dokumentā norāda, kur var iegūt citus pilnu emisijas prospektu veidojošos dokumentus.

(7) Emisijas prospekta un emisijas prospekta papildinājumu tekstam, kas publicēts vai darīts pieejams sabiedrībai, un formātam jābūt identiskiem to sākotnējai redakcijai, kas reģistrēta Komisijā.

(8) Ja emisijas prospektu publicē elektroniskā veidā, emitentam, publiskā piedāvājuma izteicējam vai finanšu starpniekam, kas izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, prospekts papīra formā bez maksas jāizsniedz ieguldītājam pēc tā pieprasījuma.

22.pants. Emisijas prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(1) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs, ja emisijas prospekts un visi tā papildinājumi ir reģistrēti Komisijā, var izteikt publisko piedāvājumu vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, pēc tam, kad pēc emitenta lūguma Komisija ir informējusi attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Gadījumos, kad citas dalībvalsts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu Latvijā, attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas reģistrētais emisijas prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi publiskā piedāvājuma izteikšanai, ja attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija par emisijas prospekta reģistrēšanu ir informējusi Komisiju.

(3) Ja ir konstatēti svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas šā likuma 18.pantā un kas radušās kopš emisijas prospekta reģistrēšanas, tikai attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija var pieprasīt papildinājumu reģistrēšanu un publicēšanu atbilstoši izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir tiesīgas tikai vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas uzmanību uz jebkādas jaunas informācijas nepieciešamību.

(4) Komisija iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai apliecinājumu, ka emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 4.novembra direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, ar ko groza direktīvu 2001/34/EK, un minētā emisijas prospekta kopiju šādā kārtībā:

a) triju darba dienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu;

b) ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar emisijas prospekta projektu, vienas darba dienas laikā pēc emisijas prospekta reģistrēšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam apliecinājumam pievieno kopsavilkuma tulkojumu, par kura sagatavošanu un satura atbilstību oriģinālajam emisijas prospekta tekstam ir atbildīgs emitents vai tā persona, kura ir atbildīga par emisijas prospekta sagatavošanu. Tādas pašas prasības attiecas arī uz jebkuru emisijas prospekta papildinājumu.

(6) Ja Komisija saskaņā ar šā likuma 19.panta noteikumiem ir atļāvusi emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam neiekļaut kādu informāciju emisijas prospektā, tad, informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetento institūciju, Komisija norāda arī savas atļaujas pamatojumu.

22.¹ pants. Valodu lietošana

(1) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts tikai Latvijā, emisijas prospektu sagatavo valsts valodā.

(2) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju, emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs pēc savas izvēles emisijas prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja citas dalībvalsts emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu Latvijā, tam ir jāsagatavo emisijas prospekta kopsavilkums valsts valodā.

(4) Ja publiskais piedāvājums tiks izteikts vairāk nekā vienā dalībvalstī, ieskaitot Latviju, emisijas prospektu sagatavo valsts valodā un pēc emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja izvēles dara pieejamu valodā, ko attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

23.pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu emisijas prospektu atzīšana

(1) Komisija ir tiesīga reģistrēt emisijas prospektu, ko emitenti, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, sagatavojuši atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, ja:

1) emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas vērtspapīru komisiju organizācijas, ieskaitot Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas informācijas atklāšanas standartus;

2) informācijai, arī finanšu informācijai, tiek izvirzītas līdzvērtīgas prasības, kādas noteiktas šajā likumā.

(2) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitējis ārvalstī reģistrēts emitents, tiek publiski piedāvāti citā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro šā likuma 22. un 22.¹ panta prasības.

24.pants. Publiskā piedāvājuma reklamēšana

(1) Publiskā piedāvājuma reklāmā norāda to, ka emisijas prospekts ir vai tiks publicēts, kur un kad var iegūt emisijas prospektu. Reklāmai ir jābūt skaidri un nepārprotami atpazīstamai kā reklāmai.

(2) Emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs nedrīkst izplatīt informāciju par pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu, kura ir neprecīza vai maldinoša un kura nav iekļauta emisijas prospektā vai šā prospekta papildinājumos. Šai informācijai ir jāatbilst tai informācijai, kura iekļauta emisijas prospektā, ja tas jau publicēts, vai informācijai, kura noteikti jāiekļauj emisijas prospektā, ja emisijas prospektu publicē vēlāk.

(3) Ja atbilstoši šā likuma prasībām emisijas prospekts nav jāsagatavo, būtisku informāciju, ko sniedz emitents vai publiskā piedāvājuma izteicējs un kas adresēta kvalificētajiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, tajā skaitā informāciju par sanāksmēm, kuras attiecas uz vērtspapīru piedāvājumiem, izziņo visiem kvalificētajiem ieguldītājiem vai īpašām ieguldītāju kategorijām, kurām piedāvājums ir sevišķi adresēts.

(4) Visai informācijai, kas attiecas uz publisko piedāvājumu un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, izziņota mutvārdos vai rakstveidā, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta emisijas prospektā.

24.¹ pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam, lai emisijas prospektā tiek ietverta papildu informācija, ja tas nepieciešams ieguldītāju aizsardzībai;

2) motivēti pieprasīt emitentam vai publiskā piedāvājuma izteicējam un personām, kuras kontrolē tos vai kuras tie kontrolē, lai tiek sniegta Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamā informācija un dokumenti;

3) motivēti pieprasīt emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti izteikt publisko piedāvājumu, lai tiek sniegta Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamā informācija un dokumenti;

4) apturēt jebkura emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja publisko piedāvājumu uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma C sadaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus un saistības.

(2) Ja Komisija konstatē, ka emitents vai finanšu iestāde, kas atbild par publisko piedāvājumu, ir pārkāpusi šā likuma C sadaļas prasības vai nepilda šā likuma C sadaļā noteiktos pienākumus, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.

(3) Ja, neraugoties uz to, ka Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents vai finanšu iestāde, kas ir atbildīga par publisko piedāvājumu, turpina pārkāpt šā likuma C sadaļas prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(4) Komisijai ir tiesības nodot atklātībai informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu vai publiskā piedāvājuma izteicēju par šā likuma C sadaļas prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.”

10. Papildināt 27.pantu ar sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(6) Garantiju fonda līdzekļus, kas pieder tirgus organizētāja biedriem, tirgus organizētājs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem. Garantiju fonda līdzekļus tirgus organizētājs tur kontā Latvijas Bankā, informējot Latvijas Banku, ka kontā esošie līdzekļi ir Garantiju fonda līdzekļi.

(7) Garantiju fonda līdzekļus nedrīkst izmantot tirgus organizētāja kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad tirgus organizētājs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(8) Tirgus organizētājam, ievērojot šā likuma F¹ sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt vienai vai vairākām personām (turpmāk — ārpakalpojumu sniedzējs) šādu pakalpojumu (turpmāk — ārpakalpojumi) sniegšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) citas darbības (ārpakalpojumus), kas nepieciešamas tirgus organizētāja darbības nodrošināšanai un ar finanšu instrumentu publisko apgrozību saistīto pakalpojumu sniegšanai.

(9) Tirgus organizētājs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(10) Tirgus organizētājs nedrīkst:

1) deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai statūtiem noteiktos savu pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē regulētā tirgus organizēšanai atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.”

11. 28.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tirgus organizētājs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas tirgus organizētāja padomē. Tirgus organizētāja noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas tirgus organizētāja mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju.”;

papildināt piekto daļu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

“6¹) Garantiju fonda darbības kārtību;”.

12. 36.pantā:

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Par tirgus organizētāja biedru var kļūt dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura savā reģistrācijas valstī ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

(4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde var kļūt par regulētā tirgus organizētāja biedru:

1) atverot filiāli, ja darījumu veikšanai tirgus organizētāja regulētajos tirgos ir nepieciešama tieša biedra klātbūtne;

2) bez filiāles atvēršanas, ja darījumus tirgus organizētāja regulētajos tirgos var veikt no attāluma.”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “vai tāda dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kura nav uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atverot filiāli”.

13. 37.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, ziņo par notikušajiem darījumiem ne retāk kā reizi darbdienā:

1) attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā, ja darījumi ir notikuši attiecīgajā regulētajā tirgū un ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tirgus organizētāja biedrs;

2) Latvijas Centrālajam depozitārijam tā noteiktajā kārtībā, ja darījumi ir notikuši ārpus regulētā tirgus, neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir vai nav Latvijas Centrālā depozitārija dalībnieks.”;

izslēgt trešo daļu;

papildināt astoto daļu ar pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Latvijas Centrālais depozitārijs pēc šā panta pirmajā daļā minēto ziņojumu saņemšanas nekavējoties nosūta tirgus organizētājam informāciju par darījumiem, kas notikuši ārpus regulētā tirgus. Latvijas Centrālais depozitārijs un tirgus organizētājs savstarpēji vienojas par kārtību, kādā nosūtāma informācija par darījumiem, kas notikuši ārpus regulētā tirgus.”

14. Papildināt 39.pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un tirgus organizētāja biedriem pēc šāda pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tirgus organizētājam tā pieprasīto informāciju par tirgus organizētāja biedru klientiem (fiziskajām un juridiskajām personām), to finanšu instrumentu kontiem un naudas kontiem, kas saistīti ar finanšu instrumentu norēķiniem, un veiktajiem darījumiem ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ja šī informācija ir nepieciešama tirgus organizētājam, lai pildītu iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju novēršanai piešķirtās uzraudzības funkcijas. Tirgus organizētājs ir tiesīgs izmantot iesniegto informāciju tikai mērķim, kuram tā pieprasīta.

(9) Par šā panta astotās daļas kārtībā iegūtās informācijas tīšu vai netīšu izpaušanu atklātībai vai personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, tirgus organizētāja padomes, valdes locekļi un darbinieki tiek saukti pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.”

15. Izteikt D sadaļas II nodaļu šādā redakcijā:

“II nodaļa

Finanšu instrumentu iekļaušana regulētajos tirgos

41.pants. Vispārīgās prasības iekļaušanai regulētajos tirgos

(1) Regulētajos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.

(2) Iekļaujot pārvedamus vērtspapīrus tirdzniecībai regulētajā tirgū, nepieciešams publicēt prospektu, kas sagatavots atbilstoši šīs nodaļas prasībām.

(3) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu regulētajā tirgū, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr.809/2004 prasībām, kā arī reģistrēts Komisijā.

(4) Ja regulētajā tirgū paredzēts iekļaut šā likuma 3.panta septītās daļas 2., 4., 8., 9. un 10.punktā minētos pārvedamos vērtspapīrus, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir tiesīga brīvprātīgi sagatavot prospektu.

(5) Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū nosaka attiecīgais tirgus organizētājs.

(6) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajos tirgos pieņem tirgus organizētāja valde, pamatojoties uz emitenta vai tās personas iesniegumu, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

42.pants. Prasības akciju un tām pielīdzināmu pārvedamu vērtspapīru, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā, iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Akcijas un tām pielīdzināmus pārvedamus vērtspapīrus, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrību kapitālā (turpmāk — akcijas), iekļauj oficiālajā sarakstā, ja:

1) tajā iekļaujamo akciju prognozējamā tirgus kapitalizācija ir vismaz 1 000 000 eiru ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas kursa dienā, kad tirgus organizētājs pieņem lēmumu par akciju iekļaušanu oficiālajā sarakstā. Gadījumos, kad oficiālajā sarakstā iekļaujamo akciju tirgus kapitalizāciju nav iespējams prognozēt, akciju iekļaušana šajā sarakstā pieļaujama, ja akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls un rezerves (tostarp peļņa vai zaudējumi) pēdējā pārskata gada laikā kopumā ir vismaz 1 000 000 eiru ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas kursa;

2) akciju sabiedrība ir darījusi publiski pieejamus gada pārskatus vismaz par trim pēdējiem pārskata gadiem;

3) iesniegums iekļaušanai oficiālajā sarakstā iesniegts par visām attiecīgās kategorijas akcijām.

(2) Ja iekļaušana regulētā tirgus oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo akciju tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas.

(3) Ja akciju publiskais piedāvājums nenotiek ar regulētā tirgus starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas.

(4) Ja akciju publiskais piedāvājums notiek ar tirgus organizētāja starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas, vai arī tirgus organizētājam ir pamats uzskatīt, ka, pastāvot pat zemākai procentuālajai attiecībai, pēc iekļaušanas oficiālajā sarakstā šo akciju tirgus darbosies pietiekami aktīvi.

(5) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus akciju iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

43.pants. Prasības obligāciju un citu parāda vēr tspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja kopējais aizņēmuma apjoms nav mazāks par 200 000 eiru ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas kursa. Šo prasību nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja nav noteikts aizņēmuma apjoms.

(2) Tirgus organizētājs var pieņemt lēmumu par šā panta pirmās daļas prasībām neatbilstošu parāda vērtspapīru iekļaušanu oficiālajā sarakstā pēc tam, kad pārliecinājies, ka attiecīgajiem parāda vērtspapīriem būs pietiekami aktīvs tirgus.

(3) Konvertējamas vai apmaināmas obligācijas, kā arī jebkurus parāda vērtspapīrus ar papildu tiesībām iegūt akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja ar minētajām obligācijām vai vērtspapīriem saistītās akcijas jau ir iekļautas tā paša vai cita tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā.

(4) Parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iesniegums par to iekļaušanu attiecas uz visiem attiecīgās emisijas parāda vērtspapīriem. Šo prasību var nepiemērot attiecībā uz Latvijas Republikas emitētajiem parāda vērtspapīriem.

(5) Ja iekļaušana oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo parāda vērtspapīru tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas. Šo noteikumu nepiemēro hipotekāro ķīlu zīmju emisijas gadījumā un nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja sākotnējās izvietošanas beigu diena nav noteikta.

(6) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

44.pants. Prospekta saturs

(1) Prospektam, ko sagatavo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajā tirgū, piemēro šā likuma 17.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un astotās daļas prasības.

(2) Ja prospekts sagatavots par tādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru nominālvērtība nav mazāka par 50 000 eirām, kopsavilkums nav jāsniedz, izņemot šā likuma 49.¹ panta trešajā daļā minēto gadījumu.

(3) Lai emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, atbrīvotu no pienākuma iekļaut prospektā informāciju, kas minēta Eiropas Komisijas regulā Nr.809/2004, piemēro šā likuma 19.panta prasības.

44.¹ pants. Pamatprospekta saturs

(1) Pamatprospektu sagatavo saskaņā ar šā likuma 17.¹ panta pirmās, otrās un trešās daļas prasībām.

(2) Pamatprospektu reģistrē Komisijā saskaņā ar šā likuma 48.panta prasībām.

(3) Informāciju, kas sniegta pamatprospektā, ja nepieciešams, saskaņā ar šā likuma 45.panta prasībām papildina ar jaunāko informāciju par emitentu un pārvedamiem vērtspapīriem, kas tiks iekļauti regulētajā tirgū.

44.² pants. Informācijas iekļaušana atsauces veidā

Informācijas iekļaušanai prospektā atsauces veidā piemēro šā likuma 17.² panta prasības.

44.³ pants. Prospekts, kas sastāv no atsevišķiem dokumentiem

Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un kam ir Komisijā reģistrēts reģistrācijas dokuments, sagatavo tikai vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu, ja pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Šādā gadījumā vērtspapīru aprakstā ietver informāciju, ko parasti sniedz reģistrācijas dokumentā, ja kopš brīža, kad tika reģistrēts jaunākais reģistrācijas dokuments vai kāds šā likuma 45.pantā paredzētais papildinājums, ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt ieguldītāju novērtējumu. Vērtspapīru aprakstu un kopsavilkumu reģistrē atsevišķi.

45.pants. Prospekta papildinājumi

(1) Ja laikā no prospekta iesniegšanas Komisijai līdz pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanai regulētajā tirgū rodas vai ir atklāti jebkādi svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas saistītas ar prospektā iekļauto informāciju un var ietekmēt pārvedamu vērtspapīru novērtējumu, emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sagatavo prospekta papildinājumus.

(2) Prospekta papildinājumus un to tekstu elektroniskā veidā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz Komisijai, kas tos reģistrē septiņu darba dienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Emitents vai persona, kas lūgusi pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, papildina arī kopsavilkumu un tā tulkojumu, ja nepieciešams ņemt vērā jauno informāciju, kas ietverta papildinājumā. Ja emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, jau iesniegusi tirgus organizētājam iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tā iesniedz prospekta papildinājumus arī attiecīgajam tirgus organizētājam.

(3) Prospekta papildinājumus publicē saskaņā ar šā likuma 52.panta prasībām. Papildinājumu teksts uzskatāms par neatņemamu prospekta sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo prospektu.

(4) Ja ieguldītāji pirms prospekta papildinājumu publicēšanas jau ir piekrituši pirkt pārvedamus vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, viņiem ir tiesības divu darba dienu laikā vai prospektā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par divām darba dienām, pēc prospekta papildinājuma publicēšanas atsaukt savu piekrišanu.

46.pants. Atbildība par prospektā iekļauto informāciju

(1) Prospektu apstiprina emitenta akcionāru (dalībnieku) sapulce vai tās pilnvarota pārvaldes institūcija vai amatpersona.

(2) Par prospekta saturu ir atbildīga emitenta pārvaldes institūcija vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un galvotājs (ja tāds ir).

(3) Prospektā norāda par tajā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo personu vārdu, uzvārdu un amatu vai juridisko personu nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(4) Ja persona nav atbildīga par visu prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(5) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par tajā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ viņš cietis zaudējumus.

(6) No prospektā norādītajām atbildīgajām personām ieguldītājs nevar pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja viņš savu izvēli ir izdarījis, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vai tā tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums ir maldinošs vai ir pretrunā ar pārējām emisijas prospekta daļām.

47.pants. Prospekta publicēšanas pienākuma izņēmumi

Pienākums publicēt prospektu neattiecas uz šādu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū:

1) akcijām, kas 12 mēnešu laika posmā veido mazāk nekā 10 procentus no tādas pašas kategorijas akciju skaita, kas jau ir iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū;

2) akcijām, ko emitē, lai aizvietotu tādas pašas kategorijas akcijas, kuras jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū, ja šādu akciju emisija nepalielina reģistrēto pamatkapitālu;

3) pārvedamiem vērtspapīriem, ko piedāvā saistībā ar pārņemšanu, kuru īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām;

4) pārvedamiem vērtspapīriem, kas piedāvāti, piešķirti vai piešķirami saistībā ar apvienošanos, ievērojot nosacījumu, ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju, kuru Komisija atzinusi par līdzvērtīgu tai, kas būtu iekļaujama prospektā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām;

5) akcijām, kas bez maksas piedāvātas, piešķirtas vai piešķiramas pašreizējiem akcionāriem, un dividendēm, ko izmaksā tā veida akcijās, par kurām šādas dividendes tiek izmaksātas, ievērojot nosacījumu, ka minētās akcijas ir tāda paša veida akcijas, kādas jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū, un ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par akciju skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

6) pārvedamiem vērtspapīriem, ko pašreizējiem vai bijušajiem vadītājiem vai darbiniekiem piedāvā, piešķir vai plāno piešķirt to darba devējs vai saistītais uzņēmums, ievērojot nosacījumu, ka minētie pārvedamie vērtspapīri ir tādas pašas kategorijas pārvedami vērtspapīri, kādi jau iekļauti tajā pašā regulētajā tirgū, un ka publiski ir pieejams dokuments, kas satur informāciju par pārvedamu vērtspapīru skaitu un veidu un piedāvājuma iemesliem un noteikumiem;

7) akcijām, kas rodas citu vērtspapīru konversijas vai apmaiņas rezultātā vai to tiesību izmantošanas rezultātā, ko piešķir citi vērtspapīri, ja minētās akcijas ir tādas pašas kategorijas akcijas, kādas jau iekļautas tajā pašā regulētajā tirgū;

8) pārvedamiem vērtspapīriem, kas jau iekļauti citā regulētajā tirgū, ievērojot šādus nosacījumus:

a) šie pārvedamie vērtspapīri vai tādas pašas kategorijas pārvedami vērtspapīri ir jau vairāk nekā 18 mēnešus iekļauti citā regulētajā tirgū,

b) attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas pirmo reizi iekļauti regulētā tirgū pēc 2003.gada 31decembra, iekļaušana citā regulētajā tirgū ir saistīta ar reģistrētu prospektu, kas darīts pieejams sabiedrībai saskaņā ar šā likuma 51.pantu,

c) attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri pirmo reizi iekļauti dalībvalstu biržas sarakstos no 1983.gada 30.jūnija līdz 2005.gada 30.jūnijam un par kuriem prospekti reģistrēti saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem, kuros pārņemtas Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas šā punkta “b” apakšpunkts,

d) ir izpildītas saistības par pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību citā regulētajā tirgū,

e) persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū atbilstoši šim atbrīvojumam, dara pieejamu sabiedrībai kopsavilkuma dokumentu latviešu valodā,

f) kopsavilkuma dokuments, kas minēts šā punkta “e” apakšpunktā, ir darīts pieejams sabiedrībai tajā dalībvalstī, kuras regulētajā tirgū pārvedamus vērtspapīrus ir lūgts iekļaut,

g) kopsavilkums atbilst šā likuma 17.panta trešās daļas 3.punkta prasībām un ir norādīts, kur var iegūt jaunāko prospektu un kur ir pieejama finanšu informācija, ko saskaņā ar sev saistošo izziņošanas pienākumu publicējis emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

48.pants. Prospekta reģistrācija

(1) Prospektu reģistrē Komisija. Lai reģistrētu prospektu, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(2) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un tā regulētā tirgus nosaukumu, kurā emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus;

4) valstis, kurās pārvedamus vērtspapīrus vēlas iekļaut regulētajā tirgū.

(3) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 10 darba dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu.

(4) Ja Komisija konstatē, ka tai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi vai ka nepieciešama papildu informācija, tā paziņo to emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Šādā gadījumā šajā pantā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad tiek novērsti Komisijas norādītie trūkumi un iesniegta pieprasītā papildu informācija.

(5) Ja Komisija šajā pantā noteiktajos termiņos nav pieņēmusi lēmumu, prospekts nav uzskatāms par reģistrētu. Šādā gadījumā Komisija sniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, argumentētu paskaidrojumu par aizkavēšanās iemeslu un norāda, kad lēmums par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu tiks pieņemts.

(6) Lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un ir iesniegusi Komisijai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.

(7) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par prospekta reģistrāciju, Komisija lēmuma tekstu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā un lēmuma kopiju nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam.

48.¹ pants. Prospekta, pamatprospekta un reģistrācijas dokumenta derīgums

(1) Prospekts ir derīgs 12 mēnešus pēc tā publikācijas attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ja ir ievērotas šā likuma 45.panta prasības.

(2) Piedāvājuma programmas gadījumā pamatprospekts, kas iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem.

(3) Attiecībā uz tiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas minēti šā likuma 17.¹ panta pirmās daļas 2.punktā, prospekts ir derīgs līdz brīdim, kad attiecīgie pārvedamie vērtspapīri vairs netiek nepārtraukti vai atkārtoti emitēti.

(4) Prospekts ir derīgs, ja tas sastāv no reģistrācijas dokumenta un vērtspapīru apraksta, kuros ietvertā informācija ir papildināta saskaņā ar šā likuma 44.³ panta prasībām, un kopsavilkuma. Reģistrācijas dokuments, kas minēts šā likuma 17.panta trešās daļas 1.punktā un iesniegts iepriekš, ir derīgs laika posmā līdz 12 mēnešiem, ja ir ievērotas šā likuma 57.¹ panta pirmās daļas prasības.

49.pants. Prospektu savstarpēja atzīšana un paziņošanas kārtība

(1) Emitents vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, kuras prospekts un visi tā papildinājumi ir reģistrēti Komisijā, var lūgt iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, pēc tam, kad pēc emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, lūguma Komisija ir informējusi attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas saskaņā ar šā panta ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Gadījumos, kad citas dalībvalsts emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū Latvijā, attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas reģistrēts prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā institūcija par prospekta reģistrēšanu ir informējusi Komisiju.

(3) Ja ir konstatēti svarīgi jauni apstākļi, būtiskas kļūdas vai neprecizitātes, kas minētas šā likuma 45.pantā un kas radušās kopš prospekta reģistrēšanas, tikai attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija ir tiesīga pieprasīt papildinājumu reģistrēšanu un publicēšanu atbilstoši izcelsmes dalībvalsts normatīvo aktu prasībām. Latvijas kompetentās institūcijas ir tiesīgas tikai vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas uzmanību uz jebkādas jaunas informācijas nepieciešamību.

(4) Komisija iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai institūcijai apliecinājumu, ka prospekts ir sagatavots saskaņā ar direktīvu 2003/71/EK, un minētā prospekta kopiju šādā kārtībā:

1) triju darba dienu laikā pēc emitenta vai tās personas pieprasījuma, kas ir atbildīga par prospekta sagatavošanu;

2) ja pieprasījums ir iesniegts kopā ar prospekta projektu, vienas darba dienas laikā pēc prospekta reģistrēšanas.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajam apliecinājumam pievieno kopsavilkuma tulkojumu, par kura sagatavošanu un satura atbilstību oriģinālajam emisijas prospekta tekstam ir atbildīgs emitents vai tā persona, kura ir atbildīga par prospekta sagatavošanu. Tādas pašas prasības attiecas arī uz jebkuru prospekta papildinājumu.

(6) Ja Komisija saskaņā ar šā likuma 44.panta trešās daļas noteikumiem ir atļāvusi emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, neiekļaut kādu informāciju prospektā, tad, informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetento institūciju, Komisija norāda arī savas atļaujas pamatojumu.

49.¹ pants. Valodu lietošana

(1) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū tiks lūgta tikai Latvijā, prospektu sagatavo valsts valodā.

(2) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū tiks lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs, izņemot Latviju, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Ja citas dalībvalsts emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus regulētajā tirgū Latvijā, tai ir jāsagatavo prospekta kopsavilkums valsts valodā.

(4) Ja pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētā tirgū tiek lūgta vairāk nekā vienā dalībvalstī, ieskaitot Latviju, prospektu sagatavo valsts valodā un pēc emitenta vai tās personas izvēles, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, dara pieejamu valodā, ko attiecīgo uzņēmēju dalībvalstu kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(5) Ja iekļaušana regulētajā tirgū tiek lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuri nav kapitāla vērtspapīri un kuru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiras, emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc savas izvēles prospektu sagatavo valodā, ko Komisija un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentās institūcijas ir atzinušas par pieņemamu, vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

49.² pants. Ārvalstīs reģistrētu emitentu sagatavotu prospektu atzīšana

(1) Komisija ir tiesīga reģistrēt prospektu, ko emitenti, kuru juridiskā adrese ir ārvalstīs, sagatavojuši atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, ja:

1) prospekts ir sagatavots saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas vērtspapīru komisiju organizācijas, ieskaitot Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas informācijas atklāšanas standartus;

2) informācijai, arī finanšu informācijai, tiek izvirzītas līdzvērtīgas prasības, kādas noteiktas šajā likumā.

(2) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitējis ārvalstī reģistrēts emitents, tiek iekļauti regulētā tirgū citā dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro šā likuma 49. un 49.¹ panta prasības.

50.pants. Iesnieguma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū izskatīšana

(1) Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniedz attiecīgā tirgus organizētājam iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prospekta reģistrācijas Komisijā.

(2) Tirgus organizētājs 10 dienu laikā no dienas, kad emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegusi iesniegumu, pieņem lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū. Minētajā termiņā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt no emitenta vai personas, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, papildu informāciju saskaņā ar noteikumiem par attiecīgā regulētā tirgus darbību. Šādā gadījumā 10 dienu termiņu skaita no dienas, kad papildu informācija iesniegta tirgus organizētājam.

(3) Lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts reģistrēts Komisijā vai tirgus organizētājs saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai tirgus organizētāja apliecinājumu par prospekta reģistrāciju.

(4) Tirgus organizētāja lēmumu par atteikumu iekļaut finanšu instrumentus regulētajā tirgū var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(5) Lēmumā par finanšu instrumentu (izņemot ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības) iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā prospekts reģistrēts Komisijā (ja saskaņā ar likumu emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir pienākums sagatavot prospektu);

2) emitenta firmu un juridisko adresi;

3) emitenta reģistrācijas vietu un numuru;

4) finanšu instrumentu veidu, kategoriju, nominālvērtību un emisijas apjomu.

(6) Lēmumā par ieguldījumu apliecību iekļaušanu regulētajā tirgū norāda šādu informāciju:

1) datumu, kurā ieguldījumu fonds reģistrēts Komisijā;

2) ieguldījumu fonda veidu un nosaukumu;

3) ieguldījumu fondu pārvaldošās sabiedrības firmu un juridisko adresi;

4) ieguldījumu fonda emitēto ieguldījumu apliecību skaitu, ieguldījumu fonda daļas vērtību (atvērtajam ieguldījumu fondam) vai nominālvērtību (slēgtajam ieguldījumu fondam) lēmuma pieņemšanas dienā.

(7) Lēmumā par citā dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un mājas lapas adresi internetā, kurš pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.

(8) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs nekavējoties nosūta emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, Komisijai un Latvijas Centrālajam depozitārijam.

51.pants. Prospekta izplatīšanas kārtība

(1) Prospektu aizliegts izplatīt pirms tā reģistrācijas Komisijā. Emitents vai persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiklīdz tas iespējams, publisko šo prospektu, taču jebkurā gadījumā savlaicīgi pirms pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētajā tirgū, bet ne vēlāk kā dienā, kad pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(2) Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tirgus organizētājs nekavējoties ievieto lēmuma un prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

(3) Prospekts tiek uzskatīts par pieejamu sabiedrībai, kad tas ir publicēts:

1) ievietojot vienā vai vairākos laikrakstos, kas tiek izplatīti visās dalībvalstīs vai kas ir plašā apgrozībā dalībvalstīs, kurās pārvedami vērtspapīri tiek iekļauti regulētā tirgū, vai

2) drukātā veidā. Šādā gadījumā tas bez maksas jādara pieejams sabiedrībai tā regulētā tirgus organizētāja birojā, kurā pārvedami vērtspapīri tiek iekļauti organizētajā regulētajā tirgū, vai emitenta juridiskās adreses birojā un to finanšu starpnieku birojos, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

3) elektroniskā veidā emitenta mājas lapā internetā un to attiecīgo finanšu starpnieku mājas lapās internetā, kuri izvieto vai pārdod pārvedamus vērtspapīrus, tajā skaitā pie pilnvarotajiem maksātājiem, vai

4) elektroniskā veidā tā regulētā tirgus organizētāja mājas lapā internetā, kurā ir lūgta pārvedamu vērtspapīru iekļaušana regulētajā tirgū.

(4) Komisija ir tiesīga pieprasīt emitentiem vai personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un publicē savus prospektus saskaņā ar šā panta trešās daļas 1. vai 2. punktu, arī publicēt prospektus elektroniskā veidā atbilstoši šā panta trešās daļas 3. punktam. Tāpat Komisija ir tiesīga pieprasīt publicēt paziņojumu, kurā jānorāda, kā prospekts ir darīts pieejams sabiedrībai un kur sabiedrība to var iegūt.

(5) Gadījumā, kad prospektu veido vairāki dokumenti vai tajā ir iekļauta informācija atsauces veidā, dokumentus un informāciju, kas veido prospektu, var publicēt atsevišķi, ja minētie dokumenti ir bez maksas darīti pieejami sabiedrībai šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrā dokumentā norāda, kur var iegūt citus pilnu prospektu veidojošos dokumentus.

(6) Prospekta un prospekta papildinājumu tekstam, kas publicēts vai darīts pieejams sabiedrībai, un formātam jābūt identiskiem to sākotnējai versijai, kas reģistrēta Komisijā.

(7) Ja prospektu publicē elektroniskā veidā, emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospekts papīra formā bez maksas jāizsniedz ieguldītājam pēc tā pieprasījuma.

(8) Komisija reizi gadā savā mājas lapā internetā publicē to prospektu sarakstu, kurus tā ir reģistrējusi pēdējo 12 mēnešu laikā.

52.pants. Regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšana

(1) Regulētā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklāmā nedrīkst ietvert neprecīzu vai maldinošu informāciju vai informāciju, kas ir pretrunā ar prospektā norādītajām ziņām. Šai informācijai ir jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā, ja tas jau publicēts, vai informācijai, kura noteikti jāiekļauj prospektā, ja prospektu publicē vēlāk.

(2) Informācijai, kas jebkādā veidā sniegta par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā.

(3) Reklāmā norāda to, ka prospekts ir vai tiks publicēts, kur un kad var iegūt prospektu. Reklāmai ir jābūt skaidri un nepārprotami atpazīstamai kā reklāmai.

(4) Visai informācijai, kas attiecas uz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un kas, pat ja ne reklāmas nolūkā, izziņota mutvārdos vai rakstveidā, jāatbilst tai informācijai, kas ietverta prospektā.

53.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības uzsākšana

(1) Pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt ne agrāk kā trīs dienas pēc tam, kad prospekts ievietots attiecīgā tirgus organizētāja mājas lapā internetā.

(2) Finanšu instrumentu tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt tikai pēc to iegrāmatošanas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Šī prasība neattiecas uz finanšu instrumentiem, kuri ir publiskajā apgrozībā arī ārpus Latvijas Republikas un jau iegrāmatoti citā valstī.

(3) Latvijas Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc tam, kad ir noslēdzis līgumu ar emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un saņēmis Latvijas Centrālā depozitārija noteikumos paredzētos dokumentus.

54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū

(1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri. Kapitālsabiedrībai, kuras vārda akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, akcionāru sapulce izsludināma ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību, informāciju par sapulces norises vietu, laiku un darba kārtībā iekļaujamiem jautājumiem publicējot regulētā tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā.

(2) Akciju sabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļautas sabiedrības akcijas, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par:

1) akcionāru sapulcēm;

2) dividenžu izmaksu;

3) jaunu akciju emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz šīm akcijām, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības;

5) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas dažādās šīs sabiedrības akciju kategorijās.

(3) Kapitālsabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļauti tās parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par:

1) to personu sapulcēm, kurām pieder parāda vērtspapīri;

2) procentu izmaksu;

3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tajā skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas noteikumiem;

5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības;

6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros.

(4) Ja regulētajā tirgū iekļautie parāda vērtspapīri ir konvertējamas obligācijas vai obligācijas ar tiesībām nākotnē iegūt akcijas, akciju sabiedrība nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļauti šie parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija par tiesībām, kuras nostiprinātas ar šiem parāda vērtspapīriem saistītajās akcijās.

(5) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas ir jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētajos tirgos.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam, kurš nekavējoties nodrošina tās ievietošanu savā mājas lapā internetā.

(7) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces kapitālsabiedrības valde vai persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sasaukt un sasauc sapulci, nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti šīs sabiedrības pārvedami vērtspapīri, sapulces darba kārtības jautājumos pieņemamo lēmumu projektus. Ja akcionāru (dalībnieku) sapulcē ir plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības statūtos, statūtu grozījumu projekts ir nosūtāms tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļautas kapitālsabiedrības akcijas, vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces.

55.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus

(1) Tirgus organizētājs var apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, ja attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses.

(2) Ja tirgus organizētājs neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, lai gan attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses, Komisijai ir tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus.

(3) Tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(4) Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no emitenta vai personas, kas lūdza pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētā tirgū. Lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pieņem emitenta akcionāru sapulce. Sapulces protokolā norāda tos akcionārus, kuri balsojuši “par”.

(5) Ja tirgus organizētājs pieņēmis lēmumu par finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus, jo attiecīgo finanšu instrumentu emitents nav ievērojis likuma un tirgus organizētāja noteikumus, emitenta valde vai padome mēneša laikā sasauc akcionāru ārkārtas sapulci un pieņem lēmumu par finanšu instrumentu izņemšanu no regulētā tirgus un tie akcionāri, kuri ir balsojuši “par” izņemšanu no regulētā tirgus, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu atbilstoši šā likuma D sadaļas V nodaļas noteikumiem.

(6) Ja šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā sasauktā akcionāru ārkārtas sapulce pieņem lēmumu palikt regulētajā tirgū, tai ir jānodrošina, ka pārvaldes institūciju locekļi veic visas nepieciešamās darbības, lai tiktu novērsti tie pārkāpumi un apstākļi, kuru dēļ emitenta finanšu instrumenti tika izslēgti no regulētā tirgus.

55.¹ pants. Komisijas tiesības

(1) Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) motivēti pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, prospektā ietvert papildu informāciju, ja tas vajadzīgs ieguldītāju aizsardzībai;

2) motivēti pieprasīt personām, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, un personām, kuras kontrolē tās vai kuras tās kontrolē, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

3) motivēti pieprasīt to personu, kuras lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, revidentiem un vadītājiem, kā arī finanšu starpniekiem, kas pilnvaroti lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, sniegt Komisijas funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

4) apturēt pārvedamu vērtspapīru tirdzniecības uzsākšanu vai to tirdzniecību uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

5) aizliegt vai apturēt sludinājumus uz laiku līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

6) aizliegt publisko piedāvājumu, ja Komisija konstatē, ka pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības, vai ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka tās varētu tikt pārkāptas;

7) apturēt vai lūgt attiecīgos regulētos tirgus apturēt tirdzniecību regulētajā tirgū līdz 10 darba dienām, ja Komisijai ir tiesisks pamats uzskatīt, ka tiek pārkāptas vai var tikt pārkāptas šā l ikuma D sadaļas II nodaļas prasības;

8) aizliegt tirdzniecību regulētajā tirgū, ja Komisija konstatē, ka tiek pārkāptas šā likuma D sadaļas II nodaļas prasības;

9) darīt zināmu atklātībai faktu, ka emitents nespēj izpildīt savus pienākumus.

(2) Pēc pārvedamu vērtspapīru iekļaušanas regulētā tirgū Komisijai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai emitents izziņo visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto pārvedamo vērtspapīru novērtējumu, un tādējādi nodrošināt ieguldītāju aizsardzību vai nevainojamu tirgus darbību;

2) izslēgt vai lūgt attiecīgā regulētā tirgus organizētāju izslēgt pārvedamus vērtspapīrus no regulētā tirgus, ja emitenta stāvoklis, pēc Komisijas domām, ir tāds, ka tirdzniecība būtu neizdevīga ieguldītāju interesēm;

3) nodrošināt, ka emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, izpilda normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, ka vienāda informācija tiek sniegta visiem ieguldītājiem un emitents vienādi izturas pret visiem pārvedamu vērtspapīru turētājiem, kuri ir vienādā stāvoklī, visās dalībvalstīs, kurās izteikts publiskais piedāvājums vai pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū;

4) veikt pārbaudes, lai kontrolētu atbilstību šā likuma D sadaļas II nodaļas prasībām, kā arī, ja nepieciešams, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vērsties attiecīgajā tiesu iestādē vai sadarboties ar citām iestādēm.

(3) Ja Komisija konstatē, ka emitents nepilda šā likuma D sadaļas II nodaļas un 57.¹ panta prasības, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai.

(4) Ja, neraugoties uz to, ka Komisija ir informējusi attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju saskaņā ar šā panta trešās daļas prasībām, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neefektīvi, emitents turpina pārkāpt šā likuma D sadaļas II nodaļas un 57.¹ panta prasības, Komisija pēc paziņošanas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai ir tiesīga veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī informē par to Eiropas Komisiju saskaņā ar šā likuma 147.panta prasībām.

(5) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret emitentu vai personu, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad šāda informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū vai izraisīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.”

16. Aizstāt 56.panta otrajā daļā vārdus “Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem” ar vārdiem “starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas ieviesti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulas (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu 5.pantu”.

17. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“57.pants. Starpposmu finanšu pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti oficiālajā sarakstā vai citos tirgus organizētāja regulētajos tirgos, iesniedz tirgus organizētājam nerevidētu finanšu pārskatu par trim, sešiem un deviņiem mēnešiem, kā arī nerevidētu gada pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši tās reģistrācijas valsts likumiem, starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas ieviesti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulas (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu 5.pantu, un attiecīgā tirgus organizētāja noteikumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto finanšu pārskatu kapitālsabiedrība iesniedz tirgus organizētāja noteiktajos termiņos, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām.

(3) Triju, sešu un deviņu mēnešu finanšu pārskati sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un piezīmēm vai pielikumiem. Sešu mēnešu finanšu pārskatam un nerevidētajam gada pārskatam pievieno arī vadības ziņojumu par kapitālsabiedrības darbību.

(4) Katram konkrētā finanšu pārskata postenim ir jābūt salīdzinātam ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda datiem. Visi finanšu pārskatu posteņi ir jāizsaka gan Latvijas latos, gan eirās.

(5) Vadības ziņojumā, ko pievieno sešu mēnešu finanšu pārskatam, sniedz visu būtisko informāciju, kas ļauj ieguldītājiem pamatoti novērtēt kapitālsabiedrības darbības attīstības tendences un peļņu vai zaudējumus, norādot uz īpašiem apstākļiem, kuri attiecīgajā laika posmā ietekmējuši šo darbību un peļņu vai zaudējumus. Informāciju vadības ziņojumā atspoguļo tā, lai nodrošinātu iespēju to salīdzināt ar informāciju par attiecīgo laika posmu iepriekšējā pārskata gadā. Vadības ziņojumā iekļauj arī norādes par kapitālsabiedrības iespējamo turpmāko attīstību kārtējā pārskata gadā.

(6) Ja šā panta pirmajā daļā minēto finanšu pārskatu ir pārbaudījis zvērināts revidents, to iesniedz tirgus organizētājam kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu.

(7) Kapitālsabiedrība, kurai ir pienākums sagatavot konsolidētos gada pārskatus, šā panta pirmajā daļā minētos finanšu pārskatus iesniedz tirgus organizētājam konsolidētā veidā.

(8) Tirgus organizētājs šā panta pirmajā un septītajā daļā minētos pārskatus nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc to saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā, kā arī dara šos pārskatus publiski pieejamus jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā.”

18. Papildināt likumu ar 57.¹ pantu šādā redakcijā:

“57.¹ pants. Informācija

(1) Emitenti, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, vismaz reizi gadā iesniedz dokumentus, kurus tie saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr.1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ir publicējuši vai darījuši pieejamus sabiedrībai iepriekšējos 12 mēnešos vienā vai vairākās dalībvalstīs un ārvalstīs. Emitents ir tiesīgs iesniegt tikai publicēto dokumentu sarakstu, norādot, kur tie ir pieejami.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā informācija iesniedzama Komisijai pēc finanšu pārskatu publikācijas.

(3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz to pārvedamu vērtspapīru emitentiem, kuri nav kapitāla vērtspapīru emitenti, un uz tiem gadījumiem, kad viena vērtspapīra nominālvērtība ir ne mazāka par 50 000 eirām.”

19. Papildināt 58.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Emitents nedrīkst sniegt nepatiesas vai maldinošas ziņas par viņam būtiskiem notikumiem.”

20. Papildināt 66.panta pirmās daļas 2.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Akcionāri, kas akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojuši “par”, pilnvaro no sava vidus pārstāvi, kurš viņu vārdā izteiks piedāvājumu.”

21. Izteikt 81.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt pēc tam, kad pieņemts lēmums par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Ja akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus “par” ir balsojuši vairāki akcionāri un viens no tiem ir šā panta pirmajā daļā minētā persona, šī persona var apvienot galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu ar obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un tiem akcionāriem, kuri balsojuši par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, bet kuri neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, nav pienākuma izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Šādā gadījumā piedāvātājs ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai iesniegumu par galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu.”

22. 83.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pēc tam, kad šā panta trešajā daļā noteiktā naudas summa pilnā apmērā ieskaitīta Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā, Latvijas Centrālais depozitārijs pārskaita visas sākotnējā reģistrā un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību Latvijas Centrālajā depozitārijā atvērtajos korespondējošajos kontos iegrāmatotās attiecīgās akciju sabiedrības akcijas uz piedāvātāja kontu, vienlaikus veicot naudas pārvedumus uz attiecīgo kontu turētāju naudas kontiem un nosūtot pieprasījumu kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām dzēst attiecīgās akciju sabiedrības akcijas šā panta pirmajā daļā minēto akcionāru finanšu instrumentu kontos.”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “akcionāra vai tās personas naudas kontā, kuras turējumā atrodas akcijas, atbilstoši tam akciju daudzumam, kurš galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā bija šīs personas finanšu instrumentu kontā” ar vārdiem “to personu naudas kontos atbilstoši iegrāmatoto akciju daudzumam, kuru finanšu instrumentu kontos galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā bija iegrāmatotas attiecīgās akciju sabiedrības akcijas”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “speciāli šim mērķim atvērtā kontā Latvijas Centrālajā depozitārijā” ar vārdiem “Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā”.

23. Papildināt 84.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz darījumiem ar pašu akcijām atpirkšanas programmās vai uz pasākumiem, kas vērsti uz finanšu instrumenta stabilizāciju un veikti atbilstoši Komisijas 2003.gada 22.decembra regulai (EK) Nr.2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju.”

24. 85.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Iekšējā informācija ir tāda ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta precīza informācija, kura nav tikusi publiski atklāta un kuras atklāšana būtiski ietekmētu šā emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu. Par precīzu uzskatāma tāda informācija, kas norāda uz pastāvošu vai nākotnē iespējamu apstākļu kopumu vai bijušu vai varbūtēju notikumu un ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumus par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenām. Par informāciju, kuras atklāšana būtiski ietekmētu emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu, uzskatāma informācija, ko vidusmēra ieguldītājs visdrīzāk izmantotu, pieņemot lēmumu pirkt vai pārdot finanšu instrumentus.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “un kuras atklāšanu sagaida attiecīgo atvasināto preču instrumentu tirgus dalībnieki saskaņā ar šā tirgus paražām un vispārpieņemtajiem darbības noteikumiem” ar vārdiem “bet kura parasti ir pieejama attiecīgā atvasinātu preču instrumentu tirgus dalībniekiem vai kuru atklāj saskaņā ar normatīvo aktu vai noslēgto līgumu prasībām, tirgus praksi vai tirgus darbības noteikumiem”.

25. 86.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Emitents, kura finanšu instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū, izstrādā iekšējos noteikumus par kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem. Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents iekļauj informāciju par:

1) emitenta valdes un padomes locekļiem, iekšējo revidentu (sabiedrības kontrolieri);

2) citām personām (emitenta darbiniekiem), kuru rīcībā saskaņā ar darba pienākumiem nonāk iekšējā informācija;

3) citiem vadošiem darbiniekiem, kuri nav šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto institūciju locekļi, bet kuru rīcībā pastāvīgi atrodas ar emitentu tieši vai netieši saistīta iekšējā informācija un kuru lēmumi var ietekmēt emitenta darbību un attīstību;

4) personām, kas cieši saistītas ar šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajām personām. Par cieši saistītām personām uzskatāmi: laulātais, aizgādībā esoši bērni, citi radinieki, kuriem ar minēto personu ir bijusi kopīga saimniecība vismaz gadu pirms šā likuma 86.¹ panta pirmajā daļā minēto darījumu veikšanas, jebkura juridiskā persona, ja tajā pārvaldes pienākumus pilda vai tieši vai netieši šo juridisko personu kontrolē šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētās personas vai šo personu laulātais, aizgādībā esoši bērni vai šajā punktā minētie radinieki.”;

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents norāda šādu informāciju:

1) iekšējās informācijas turētāju identificējošus datus (fiziskajām personām — rezidentiem — vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām — nerezidentiem — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta);

2) pamatojumu personas iekļaušanai iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

3) gadu un datumu, kurā saraksts ir sastādīts vai tajā ir izdarīti grozījumi.

(4) Iekšējās informācijas turētāju sarakstu, kā arī jebkādus grozījumus tajā ietvertajā informācijā emitents iesniedz tirgus organizētājam. Grozījumus sarakstā izdara nekavējoties, ja saraksts papildināms ar informāciju par jaunu iekšējās informācijas turētāju, ja mainās pamatojums iekšējās informācijas turētāja iekļaušanai sarakstā vai ja iekšējā informācija personai vairs nav pieejama, norādot gadu un datumu, sākot ar kuru attiecīgā informācija personai ir vai vairs nav pieejama. Tirgus organizētājs saņemto iekšējās informācijas sarakstu un to grozījumu kopijas iesniedz Komisijai.

(5) Tirgus organizētājs tā noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina biedriem pieeju tā rīcībā esošajiem aktuālajiem iekšējās informācijas turētāju sarakstiem.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Emitents uzglabā iekšējās informācijas turētāju sarakstu un tajā izdarītos grozījumus 10 gadus no tā sastādīšanas dienas, nodrošinot, ka grozījumu izdarīšanai ir iespējams izsekot.”

26. Papildināt likumu ar 86.¹ pantu šādā redakcijā:

“86.¹ pants. Paziņojums par darījumu ar finanšu instrumentiem

(1) Paziņojumu par darījumiem ar emitenta akcijām vai ar tām saistītiem finanšu instrumentiem, vai atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja darījums veikts savā vārdā, attiecīgajam tirgus organizētājam šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniedz šā likuma 86.panta pirmās daļas 1., 3. un 4.punktā minētās personas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu sniedz piecu darba dienu laikā pēc darījuma veikšanas, ja viena darījuma apjoms pārsniedz 5000 eiru ekvivalentu latos, vai piecu darba dienu laikā pēc tāda pēdējā darījuma veikšanas, ar kuru kalendārā gada laikā personas veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 5000 eiru ekvivalentu latos. Darījumu kopējo apjomu aprēķina, summējot šā likuma 86.panta pirmās daļas 1.punktā vai 3.punktā minēto personu un šā likuma 86.panta pirmās daļas 4.punktā minēto attiecīgo saistīto personu darījumu apjomu. Paziņojumu nesniedz, ja darījumu kopējais apjoms kalendārā gada laikā nepārsniedz 5000 eiru ekvivalentu latos.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā sniedz šādu informāciju:

1) paziņojumu sniedzošo personu identificējošus datus (fiziskajām personām — rezidentiem — vārds, uzvārds, personas kods; fiziskajām personām — nerezidentiem — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi; juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta);

2) paziņojuma sniegšanas pienākuma pamatojumu;

3) emitenta firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru, vietu un iestādi;

4) finanšu instrumentu raksturojošu informāciju, kura nepārprotami ļauj identificēt finanšu instrumentu (finanšu instrumenta veids, ISIN kods u.tml.);

5) darījuma veidu (pirkšana, pārdošana);

6) darījuma datumu un vietu;

7) darījuma apjomu un cenu.

(4) Tirgus organizētājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā informāciju par paziņojumiem, kas saskaņā ar šo pantu sniegti par iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļauto personu darījumiem.”

< /span>

27. 87.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Emitents nodrošina vienlaicīgu iekšējās informācijas publisku atklāšanu dalībvalstīs, kurās tas ir iesniedzis iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū vai saņēmis apstiprinājumu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū.”;

papildināt otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Ja iekšējā informācijā, kas ir publicēta, notiek būtiskas izmaiņas, emitents nodrošina šo izmaiņu publisku atklāšanu, izmantojot sākotnējos informācijas atklāšanas kanālus.”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Likumīgās intereses var attiekties uz:

1) sarunām, kuras notiek, vai ar tām saistītām norisēm, ja publiska izziņošana varētu ietekmēt šo sarunu iznākumu vai normālu gaitu, īpaši apstākļos, kad ir apdraudēta emitenta finansiālā stabilitāte un informācijas publiskošana nopietni apdraudētu esošo un iespējamo akcionāru intereses, kaitējot uz emitenta finansiālās stabilitātes atjaunošanu virzītu sarunu pabeigšanai;

2) emitenta pārvaldes institūcijas pieņemtajiem lēmumiem vai noslēgtajiem līgumiem, kam nepieciešams citas emitenta institūcijas apstiprinājums, lai tie stātos spēkā, ja emitenta organizatoriskā struktūra paredz pārvaldes institūciju nodalīšanu, gadījumā, kad iekšējās informācijas publiska izziņošana pirms šādas apstiprināšanas, vienlaikus paziņojot, ka joprojām tiek gaidīts attiecīgais apstiprinājums, varētu ietekmēt sabiedrības vērtējumu par emitentu.”;

papildināt devīto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic nepieciešamos organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai novērstu minēto interešu konfliktu rašanos.”;

izslēgt desmitajā daļā vārdus “vai atvasinātiem preču instrumentiem”;

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šā panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi par iekšējās informācijas konfidencialitāti, emitents:

1) izveido efektīvu sistēmu nolūkā ierobežot tādu personu piekļuvi iekšējai informācijai, kurām tā nav nepieciešama, pildot darba pienākumus emitentā;

2) informē personas, kurām ir pieejama emitenta iekšējā informācija, par normatīvo aktu prasībām un sankcijām, kuras var piemērot par šādas informācijas ļaunprātīgu vai nepienācīgu izmantošanu.”

28. Papildināt 88.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Par manipulācijām neuzskata darbības, kas atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā regulētajā tirgū, kuru izvērtējusi un apstiprinājusi Komisija šā likuma 88.¹ pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Izvērtējot tirgus manipulācijas, ņem vērā šādus apstākļus:

1) vai iesniegto rīkojumu par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veikto darījumu apjoms ir būtisks salīdzinājumā ar attiecīgā finanšu instrumenta dienas apgrozījumu attiecīgajā regulētajā tirgū, īpaši gadījumā, kad rīkojumi vai darījumi būtiski ietekmē attiecīgā finanšu instrumenta cenu;

2) vai tirdzniecības rīkojumi, ko iesniegusi persona, kura pērk vai pārdod būtisku finanšu instrumentu apjomu, vai šādas personas veiktie darījumi izraisa ievērojamas regulētajā tirgū iekļauta finanšu instrumenta vai saistīta atvasināta instrumenta, vai finanšu instrumenta pamatā esoša primārā aktīva cenas izmaiņas;

3) vai veikto darījumu rezultātā regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta patiesais labuma guvējs paliek nemainīgs;

4) vai īsā laika posmā tiek iesniegti pretēji rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību, vispirms iesniedzot pirkšanas rīkojumu un pēc tam pārdošanas rīkojumu, vai otrādi, un vai šie rīkojumi veido nozīmīgu attiecīgā finanšu instrumenta dienas apgrozījuma daļu attiecīgajā regulētajā tirgū, un kādā apmērā iesniegtie rīkojumi var izraisīt regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta cenas izmaiņas;

5) vai iesniegtie rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktie darījumi ar finanšu instrumentiem koncentrējas īsā laika posmā tirdzniecības sesijā un vai šie rīkojumi izraisa finanšu instrumenta cenas izmaiņas, kuras pēc tam mainās pretējā virzienā;

6) vai iesniegtie rīkojumi par finanšu instrumentu tirdzniecību, kurus atsauc pirms to izpildes, ietekmē sniedzamo informāciju par regulētajā tirgū iekļautā finanšu instrumenta labāko piedāvājuma vai pieprasījuma cenu vai tirgus dalībniekiem pieejamo informāciju par iesniegtajiem rīkojumiem;

7) vai rīkojumus par finanšu instrumentu tirdzniecību iesniedz un vai darījumus veic laikā, kad tiek aprēķinātas atsauces cenas, norēķinu cenas un novērtējumi, un kādā mērā rīkojumi vai darījumi ietekmē šīs cenas un novērtējumus;

8) vai pirms vai pēc iesniegtajiem rīkojumiem par finanšu instrumentu tirdzniecību vai veiktajiem darījumiem iesniedzējs vai ar to saistītas personas neizplata nepatiesu vai maldinošu informāciju;

9) vai rīkojumus par finanšu instrumentu tirdzniecību neiesniedz vai darījumus neveic pirms vai pēc tam, kad rīkojuma iesniedzējs vai ar to saistītas personas izstrādā vai izplata pētījumus vai ieguldījumu rekomendācijas, kuras ir kļūdainas vai neobjektīvas vai par kurām ir pierādāms, ka tās ir būtisku interešu ietekmētas.”

29. Papildināt likumu ar 88.¹ pantu šādā redakcijā:

“88.¹ pants. Pieņemtā tirgus prakse

(1) Pieņemtā tirgus prakse ir vienā vai vairākos finanšu instrumentu tirgos iespējama prakse, kuru Komisija apstiprinājusi šajā pantā noteiktajā kārtībā. Lai noteiktu, vai attiecīgā tirgus prakse ir pieļaujama attiecīgajā tirgū, Komisija izvērtē šādus apstākļus:

1) attiecīgās tirgus prakses caurskatāmības pakāpi tirgum kopumā;

2) nepieciešamību aizsargāt tirgus darbību, piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbību, izvērtējot attiecīgās tirgus prakses ietekmi uz galvenajiem tirgus parametriem, tajā skaitā vidējo svērto cenu tirdzniecības sesijā vai dienas slēgšanas cenu;

3) pakāpi, kādā attiecīgā tirgus prakse ietekmē tirgus likviditāti un efektivitāti;

4) pakāpi, kādā attiecīgajā tirgus praksē tiek ievērots attiecīgā tirgus tirdzniecības mehānisms un dota iespēja tirgus dalībniekiem pienācīgi un savlaicīgi reaģēt uz prakses radīto jauno situāciju tirgū;

5) risku, ko attiecīgā tirgus prakse var radīt to tieši vai netieši saistīto, regulēto vai neregulēto tirgu integritātei Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā, kuros tirdzniecībā atrodas attiecīgais finanšu instruments;

6) rezultātus, ko uzraudzības vai cita institūcija, ar kuru Komisija sadarbojas, ieguvusi, veicot izpēti, kuras ietvaros izvērtēts, vai attiecīgā tirgus prakse pārkāpj attiecīgajā tirgū vai tieši vai netieši saistītajos tirgos Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā pastāvošās normatīvo aktu prasības tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai;

7) attiecīgā tirgus strukturālo raksturojumu (regulētā vai neregulētā tirgus veids, apgrozībā esošo finanšu instrumentu un tirgus dalībnieku kategorijas).

(2) Komisija, izvērtējot attiecīgo tirgus praksi, konsultējas ar emitentu, ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, tirgus organizētāja un patērētāju pārstāvjiem, kā arī struktūras, apgrozījuma un darījumu veidu ziņā līdzvērtīgu finanšu instrumentu tirgu uzraudzības institūcijām.

(3) Komisija, publicējot lēmumu par pieņemto tirgus praksi savā mājas lapā internetā, sniedz attiecīgās tirgus prakses aprakstu un norāda apstākļus, kurus tā ņēmusi vērā, atzīstot tirgus praksi par pieļaujamu, īpaši ja citu dalībvalstu uzraudzības iestāžu lēmums, izvērtējot attiecīgo tirgus praksi, atšķiras. Ņemot vērā attiecīgā tirgus vides būtiskas izmaiņas, Komisija saskaņā ar šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto procedūru atjauno informāciju par pieņemtajām tirgus praksēm.

(4) Informāciju par šā panta kārtībā apstiprinātu tirgus praksi Komisija nekavējoties nosūta Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai.”

30. 89.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “kredītiestāde” ar vārdiem “saskaņā ar tās iekšējā procedūrā noteikto kārtību”;

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir atturējusies no darījuma izpildes atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas dēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība neatkarīgi no tā, kādi ir sniegtās informācijas izmantošanas rezultāti.

(5) Šā panta otrajā un trešajā daļā minēto paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz rakstveidā (pa pastu, faksu vai e-pastu) vai mutvārdos. Ja paziņojums ir sniegts mutvārdos, Komisija var pieprasīt šāda paziņojuma rakstveida apstiprinājumu. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

1) darījuma aprakstu, tajā skaitā rīkojuma veidu, tirdzniecības veidu;

2) ziņas par apstākļiem, kas ir pamatā aizdomām, ka darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;

3) patieso labuma guvēju un darījumā iesaistītās personas identificējošus datus;

4) paziņojuma sniedzēja statusu (brokeris, aģents, finanšu instrumenta sākotnējais izvietotājs);

5) citu informāciju, kas var būt nozīmīga, izvērtējot iespējamo tirgus manipulāciju vai iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

(6) Ja brīdī, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz paziņojumu Komisijai, šā panta piektajā daļā norādītā informācija nav pieejama pilnībā, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde sniedz vismaz informāciju par apstākļiem, kuri ir pamatā aizdomām, ka darījums tiek veikts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulāciju. Pārējo informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde iesniedz Komisijai, tiklīdz šī informācija ir pieejama.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst informēt personu, kas devusi rīkojumu par darījuma izpildi, vai trešās personas par šā panta kārtībā Komisijai iesniegto paziņojumu.

(8) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde šā panta kārtībā ziņojusi par darījumiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu.

(9) Komisija nedrīkst izpaust ziņas par personām, kas tai sniegušas šajā pantā minēto paziņojumu, ja ziņu izpaušana var radīt kaitējumu šīm personām.”

31. 92.pantā:

papildināt otro daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) kārtot sākotnējo reģistru.”;

papildināt trešo daļu pēc vārda “daļā” ar vārdiem un skaitli “izņemot 3.punktu”.

32. 93.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc līguma noslēgšanas ar emitentu un pēc tam, kad likumā noteiktajā kārtībā emitents ir tiesīgs izteikt finanšu instrumentu publisko piedāvājumu vai laist finanšu instrumentus publiskajā apgrozībā, kā arī ir iesniedzis Centrālajam depozitārijam citus Centrālā depozitārija noteikumos minētos dokumentus.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “kontus Centrālajā depozitārijā” ar vārdiem “vai citā ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, kura reģistrēta Latvijas Republikā un kura nodrošina ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem vai pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu turēšanu Centrālajā depozitārijā”;

papildināt pantu ar septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(7) Kārtību, kādā šā panta trešajā daļā minētie otrā līmeņa finanšu instrumentu kontu turētāji veic finanšu instrumentu uzskaiti, nosaka Komisija.

(8) Naudas līdzekļus, kas pieder finanšu instrumentu īpašniekiem, kuri ir reģistrēti sākotnējā reģistrā vai bija reģistrēti sākotnējā reģistrā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā nebija pieņēmuši galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, Centrālais depozitārijs tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem.

(9) Šā panta astotajā daļā minētos naudas līdzekļus tur Centrālā depozitārija kontā Latvijas Bankā, informējot Latvijas Banku, ka kontā esošie naudas līdzekļi ir sākotnējā reģistrā reģistrēto akcionāru vai galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu nepieņēmušo attiecīgās akciju sabiedrības bijušo akcionāru naudas līdzekļi.

(10) Šā panta astotajā daļā minētos līdzekļus nedrīkst izmantot Centrālā depozitārija kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad Centrālais depozitārijs likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.”

33. 94.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “depozitārijā” ar vārdiem un skaitļiem “un šā likuma 94.panta otrās daļas 1., 5. un 6.punktā minētajos jautājumos arī tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras nav Centrālā depozitārija dalībnieki, bet veic Centrālajā depozitārijā iegrāmatotu finanšu instrumentu turēšanu”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu “biedri” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “dalībnieki” (attiecīgā locījumā);

papildināt otro daļu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) sākotnējā reģistra izveidošanas un kārtošanas kārtību;”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Centrālais depozitārijs izstrādā šā panta otrajā daļā paredzēto noteikumu projektu un iesniedz to Komisijai. Komisija izvērtē noteikumu (arī noteikumu grozījumu, ja tie ir nepieciešami) projekta atbilstību likumu, citu normatīvo aktu prasībām un Centrālā depozitārija funkciju sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no projekta iesniegšanas dienas sagatavo par to atzinumu. Ja atzinumā nav izteikti iebildumi, Centrālais depozitārijs ir tiesīgs lemt par noteikumu apstiprināšanu.

(4) Centrālais depozitārijs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ievieto savā mājas lapā internetā nekavējoties pēc to apstiprināšanas Centrālā depozitārija padomē. Centrālā depozitārija noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to ievietošanas Centrālā depozitārija mājas lapā internetā, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Par noteikumu apstiprināšanu Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju.”;

izslēgt piekto, sesto un septīto daļu.

34. Papildināt 99.pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(6) Centrālajam depozitārijam, ievērojot šā likuma F¹ sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) citas darbības (ārpakalpojumus), kuras nepieciešamas Centrālā depozitārija darbības nodrošināšanai un šā likuma 92.pantā minēto funkciju veikšanai.

(7) Centrālais depozitārijs iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(8) Centrālais depozitārijs nedrīkst deleģēt:

1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai depozitārija statūtiem noteiktos tā pārvaldes institūciju pienākumus;

2) funkcijas, kuras saskaņā ar šā likuma 92.panta trešo daļu ir tiesīgs veikt tikai Centrālais depozitārijs.”

35. Aizstāt 100.panta piektajā daļā vārdu “trešajā” ar vārdu “sestajā”.

36. Izteikt 101.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāles, kā arī dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(4) Par ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikā, uzskatāmi ieguldījumu pakalpojumi un ieguldījumu blakuspakalpojumi, ja tos:

1) sniedz Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība;

2) sniedz ārpus Latvijas Republikas reģistrēta komercsabiedrība vai fiziskā persona, kuras dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, bet ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikā;

3) piedāvā virtuāli no Latvijas Republikai piešķirtā interneta protokola adrešu apgabala vai arī kaut viens no pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem pasākumiem kārtojams ar personu, kuras atrašanās vieta vai adrese ir Latvijas Republikā.”

37. Papildināt 102.pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ievērojot šā likuma F¹ sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšanu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iekšējā revīzijas dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst:

1) deleģēt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai sabiedrības statūtiem noteiktos ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē atļauto ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.”

38. 103.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu;”;

papildināt pirmo daļu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas finanšu instrumentu tirgū;”;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) tās struktūrvienības nolikumu, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Ja paredzēta ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana kredītiestādes filiālēs vai tām pēc būtības pielīdzināmās struktūrvienībās, kredītiestāde nolikumā nosaka arī ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu šajās struktūrvienībās.”

39. Izteikt 104.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ir uzsākts ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas process;”.

40. 106.pantā:

izteikt piektās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) kuras iespējams identificēt.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.”

41. 107.pantā:

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) bilanci un kapitāla pietiekamības aprēķinu par stāvokli iepriekšējā mēneša pēdējā dienā, kas sagatavoti saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību pārskatu un kapitāla pietiekamības aprēķina sagatavošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī sākotnējā kapitāla prasību izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, izziņu no kredītiestādes, dokumentus, kas apliecina izmaiņas kapitālā kārtējā gadā);”;

izteikt otrās daļas 3.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“3) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai nepieciešamās ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas politikas un procedūras aprakstus:”;

izteikt otrās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā:

“a) ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo struktūrvienību vadītāju un darbinieku pienākumiem. Ja tiek paredzēta filiāļu izveide, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo filiāļu vadītāju un darbinieku pienākumu aprakstu,”;

izteikt otrās daļas 3.punkta “f” apakšpunktu šādā redakcijā:

“f) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles procedūru aprakstu, kas ietver arī klientu identificēšanas un saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtības aprakstu,”;

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) to ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas saņemt licenci;”;

papildināt otro daļu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

“5¹) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;”;

izslēgt septīto daļu.

42. 108.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai:

1) kura ir dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Komisija pirms licences izsniegšanas, kā arī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru piemērotību un valdes locekļu reputāciju un pieredzi, ja šīs personas ir iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību vadībā, kurā tiks iekļauta attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība.”

43. Papildināt likumu ar 108.¹ pantu šādā redakcijā:

“108.¹ pants. Paziņojums par izmaiņām pēc licences saņemšanas

Septiņu dienu laikā pēc izmaiņām ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes (ja tāda izveidota) sastāvā ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijai iesniedz paziņojumu par notikušajām izmaiņām. Vienlaikus ar paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz jaunieceltā valdes vai padomes locekļa dokumentus, kas minēti šā likuma 107.panta otrās daļas 1.punktā.”

44. 109.panta otrajā daļā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) to ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu procedūras aprakstu, kuru sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt;

3) grozījumus esošajos ieguldījumu brokeru sabiedrības politiku un procedūru aprakstos, ja šādi grozījumi izdarāmi sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu;”;

izslēgt 4.punktu;

papildināt 5.punktu pēc vārda “aprēķinu” ar vārdiem “ja sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir lielāka sākotnējā kapitāla prasība”.

45. 111.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdus “ieguldījumu pakalpojumus” ar vārdiem “tās licencē norādītos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus”;

aizstāt 4.punktā vārdu “regulāri” ar vārdiem “atkārtoti vai ilgstoši”.

46. Aizstāt 115.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “kuriem jāatbilst” ar vārdu “un”.

47. Izteikt 122.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu veido pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaita pašu kapitāla samazinājumu, ko veido:

1) ieguldījumi to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un — saskaņā ar Komisijas noteikumiem — citos finanšu instrumentos, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība;

2) ieguldījumu kopsummas daļa, kas pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un —saskaņā ar Komisijas noteikumiem — citos finanšu instrumentos, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav būtiskas līdzdalības;

3) ieguldījumi tādu apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

4) ieguldījumi apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību subordinētajā kapitālā un — saskaņā ar Komisijas noteikumiem — citos finanšu instrumentos.”

48. 128.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “sniegšanu” ar vārdiem “un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu”;

aizstāt septītajā daļā vārdus “rīkojumu par uzdevuma izpildes laiku vai cenu” ar vārdiem “norādījumiem par uzdevuma izpildi”.

49. 130.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Identificējot personu, kura vēlas atvērt finanšu instrumentu kontu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pieprasa no attiecīgās personas informāciju par to, vai šī persona nav iekļauta šā likuma 86.pantā minētajā iekšējās informācijas turētāju sarakstā. Ja persona tiek iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā pēc tam, kad tai ticis atvērts finanšu instrumentu konts ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, šīs personas pienākums ir par to paziņot attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei.”;

izslēgt sesto daļu.

50. Izteikt 133.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai pārskatus par klientu finanšu instrumentu turējumu, ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokli, pašu kapitāla attiecību pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamības aprēķinu), lielajiem riska darījumiem un darījumiem ar personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, un citus pārskatus tās noteiktajā kārtībā un termiņos.

(2) Kredītiestāde sagatavo un iesniedz Komisijai atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavotu pārskatu par klienta finanšu instrumentu turējumu.”

51. Izslēgt 134.panta otro daļu.

52. Aizstāt 135.panta otrajā daļā vārdu “tirgus” ar vārdu “komisiju”.

53. 139.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “Komisijai” ar vārdiem “un tās pilnvarotajām personām”;

izslēgt otro daļu;

aizstāt sestajā daļā vārdus “pārbaudes atzinums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “ziņojums par veikto pārbaudi”(attiecīgā locījumā).

54. 142.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir citu ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestāžu vai kredītiestāžu mātes sabiedrība vai kurai citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās finanšu iestādēs vai kredītiestādēs ir tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 20 vai vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šā likuma 121.panta pirmajā daļā un trešās daļas 1. un 2.punktā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidētajiem finanšu pārskatiem.”;

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu “121.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “121.panta pirmajā daļā un trešās daļas 1. un 2.punktā” un izslēgt otro teikumu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas kārtību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata un citas ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas kārtību, kā arī konsolidētajos finanšu pārskatos ietveramo sabiedrību kopumu nosaka Komisija.”;

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par sabiedrībām, kuru finanšu pārskati saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir iekļauti ieguldījumu brokeru sabiedrības vai finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētajā finanšu pārskatā vai ir atbrīvoti no konsolidācijas. Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes sabiedrībās, kuru pārskati tiek konsolidēti vai atbrīvoti no konsolidācijas, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu.”;

izteikt septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(7) To ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestāžu un kredītiestāžu finanšu pārskati, kuras ir meitas sabiedrības, tiek konsolidēti pēc pilnas konsolidācijas metodes.

(8) Konsolidāciju pēc proporcionālās metodes veic attiecībā uz tām kapitāla daļām ieguldījumu brokeru sabiedrībās, citās finanšu iestādēs un kredītiestādēs, kuras pārvalda tāda sabiedrība, kas iekļauta konsolidācijas grupā kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām, kuras netiek iekļautas konsolidācijas grupā, ja šo sabiedrību saistības ir atkarīgas tikai no tām piederošās kapitāla daļas.

(9) Ja konsolidācijas grupas līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, kas nav konsolidācijas grupas meitas sabiedrība, tieši vai netieši aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šo līdzdalību konsolidētajos finanšu pārskatos uzrāda, piemērojot pašu kapitāla metodi.”;

aizstāt desmitajā daļā vārdus “ieguldījumu brokeru sabiedrību vai citu finanšu iestāžu” ar vārdu “sabiedrību”;

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Komisija ir tiesīga atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas reģistrēta dalībvalstī un šajā dalībvalstī ir iekļauta komercsabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.”;

papildināt pantu ar 11.¹, 11.², 11.³ un 11.⁴ daļu šādā redakcijā:

“(11¹) Komisija ir tiesīga atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja kādas dalībvalsts uzraudzības institūcija jau iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidējamo sabiedrību kopumā, kura uzraudzību attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.

(11²) Komisija ir tiesīga piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta vienpadsmitās un 11.¹ daļas noteikumus pēc tam, kad ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju ir noslēgta savstarpēja vienošanās, kurā ir paredzētas sadarbības un informācijas apmaiņas procedūras. Komisija informē Eiropas Komisiju par šāda rakstura vienošanās esamību un saturu.

(11³) Komisija ir tiesīga pieprasīt no dalībvalsts uzraudzības institūcijas informāciju par šajā valstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai banku, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja šīs valsts uzraudzības institūcija nav iekļāvusi Latvijas Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidējamo sabiedrību kopumā, kura uzraudzību šīs valsts uzraudzības institūcija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.

(11⁴) Komisija pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz informāciju par Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, banku, finanšu iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas ir šajā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, ja Komisija nav iekļāvusi attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību tādu sabiedrību kopumā, kura uzraudzību Komisija veic uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.”;

izteikt trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, Komisija saņēmusi par dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā.”;

papildināt pantu ar piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito, deviņpadsmito, divdesmito un divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:

“(15) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, iegūstot līdzdalību kādas ārvalstī reģistrētas sabiedrības pamatkapitālā, kuras rezultātā sabiedrība saskaņā ar šā likuma prasībām vai Komisijas noteikumiem kļūst pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, jāpārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai saskaņā ar šā likuma prasībām jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati, ir spējīga saņemt šā likuma prasību izpildei nepieciešamo informāciju.

(16) Ja dalībvalstī reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, nesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai šā panta otrajā daļā noteikto prasību izpildei nepieciešamo informāciju, Komisijai ir tiesības aizliegt finanšu pārvaldītājsabiedrībai izmantot tās balsstiesības ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kas ir finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība vai sabiedrība, kurā finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

(17) Sabiedrībām, kuru finanšu pārskati ir iekļauti konsolidētajā finanšu pārskatā vai saskaņā ar Komisijas noteikumiem atbrīvoti no iekļaušanas tajā, ir tiesības sniegt informāciju, kura saskaņā ar Komisijas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Komisijas un dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai, dalībvalstīs reģistrētai sabiedrībai, kura ir Latvijas Republikā reģistrētas sabiedrības mātes sabiedrība vai kurai tiešā vai netiešā veidā tajā pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

(18) Jauktai pārvaldītājsabiedrībai un tās dalībvalstīs reģistrētajām meitas sabiedrībām ir tiesības savstarpēji apmainīties ar attiecīgo informāciju, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai Komisijas un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai.

(19) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, Komisija pirms lēmuma pieņemšanas par šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata pēc savas iniciatīvas vai pēc lūguma, ko izteikusi ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrība, konsultējas ar iesaistītajām dalībvalstu uzraudzības iestādēm un novērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta prasībām, kas dalībvalstīs pieņemtas līdzvērtīgai uzraudzībai uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata.

(20) Komisija pieņem lēmumu, ievērojot Eiropas Banku komitejas vadlīnijas, izvērtējot, vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata atbilst prasībām, kas dalībvalstīs pieņemtas konsolidētajai uzraudzībai.

(21) Ja ārvalsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata neatbilst dalībvalstīs pieņemtajām prasībām, Komisija veic ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras mātes sabiedrība ir ārvalsts kredītiestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata atbilstoši šā likuma prasībām.”

55. Papildināt likumu ar F¹ sadaļu šādā redakcijā:

“F¹ sadaļa

Ārpakalpojumu sniegšana

142.¹ pants. Ārpakalpojumu sniegšanas uzsākšanas kārtība

(1) Ārpakalpojuma saņēmējs šā likuma izpratnē var būt tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(2) Ārpakalpojumus tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam un ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir vismaz triju gadu pieredze tādu ārpakalpojumu sniegšanā, kurus ārpakalpojumu sniedzējam plāno deleģēt tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(3) Vismaz 30 dienas pirms ārpakalpojuma saņemšanas tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu rakstveida iesniegumu par plānotā ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma politikas un procedūras aprakstu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai apliecinātu kopiju.

(4) Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai grozījumus ārpakalpojuma politikas un procedūras aprakstā ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.

(5) Ārpakalpojuma līgumā nosaka:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā:

a) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības dot ārpakalpojumu sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) ārpakalpojuma saņēmēja tiesības iesniegt ārpakalpojumu sniedzējam motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja ārpakalpojuma saņēmējs konstatējis, ka ārpakalpojumu sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās apjoma vai kvalitātes prasības,

d) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt ārpakalpojuma saņēmējam iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

e) ārpakalpojumu sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc ārpakalpojuma saņēmēja motivēta rakstveida pieprasījuma saņemšanas;

4) Komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un Komisijas funkciju veikšanu.

(6) Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma politiku un procedūru. Ārpakalpojuma procedūrā nosaka:

1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma saņemšanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) par sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzēju un par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņēmēja rīcību gadījumos, kad ārpakalpojumu sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(7) Komisijai ir tiesības veikt ārpakalpojumu sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, tajā skaitā iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojumu sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu vai kas nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai.

(8) Ārpakalpojumu sniedzējs uzsāk sniegt ārpakalpojumu, ja ārpakalpojuma saņēmējs 30 dienu laikā no šā panta trešajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmis Komisijas aizliegumu ārpakalpojuma saņemšanai.

(9) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņemta attiecīgā ārpakalpojuma saņēmēja piekrišana. Tirgus organizētājs, Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība pirms ārpakalpojuma tālākas deleģēšanas rakstveidā informē par to Komisiju un iesniedz šā panta trešajā daļā minētos dokumentus. Uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju attiecināmi šā likuma noteikumi.

142.² pants. Ārpakalpojumu sniegšanas ierobežošana

(1) Komisija aizliedz regulētā tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot tirgus organizētāja, Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības iespējas sniegt šajā likumā noteiktos pakalpojumus, kā arī var aizskart to klientu likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot ārpakalpojuma saņēmēja pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, ārpakalpojuma saņēmēja statūtos vai citos iekšējos aktos tam noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Komisijas iespējas veikt likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ārpakalpojuma saņēmēja un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām.

(2) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo tirgus organizētāju, Centrālo depozitāriju un ieguldījumu brokeru sabiedrību no atbildības, kas noteikta likumā vai līgumā ar to klientiem. Ārpakalpojuma saņēmējs ir atbildīgs par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu veikumu.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ārpakalpojuma saņēmējs novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Komisija pieprasa, lai ārpakalpojuma saņēmējs pārtrauc ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā pārtraukšanas termiņu.

(4) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai ārpakalpojuma saņēmējs nekavējoties izbeidz spēkā esošo ārpakalpojuma līgumu, ja tā konstatē:

1) ka ārpakalpojuma saņēmējs neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) ka ārpakalpojuma saņēmējs neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) būtiskus trūkumus ārpakalpojumu sniedzēja darbībā, kuri apdraud vai var apdraudēt ārpakalpojuma saņēmēja saistību izpildi;

4) ka iestājies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Ārpakalpojuma saņēmējs nekavējoties informē Komisiju, ja tas konstatējis, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās ārpakalpojuma apjoma vai kvalitātes prasības.

(6) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo ārpakalpojuma saņēmēju no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar tā darbību saistīto risku pārvaldīšanu.

(7) Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

56. Papildināt likumu ar 144.¹ pantu šādā redakcijā:

“144.¹ pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām nolūkā nodrošināt publiskā piedāvājuma un finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma C sadaļas un D sadaļas II nodaļā Komisijai noteikto pienākumu veikšanu un pilnvaru izmantošanu.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu kompetentajām institūcijām informāciju, kas tām nepieciešama, lai veiktu attiecīgās dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Komisija sadarbojas ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un apmainās ar to funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

(4) Komisijai ir pienākums sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām, ja:

1) emitentam ir vairāk nekā viena izcelsmes dalībvalsts kompetentā institūcija tā dažādo pārvedamu vērtspapīru kategoriju dēļ;

2) tiek pieprasīta tirdzniecības apturēšana vai aizliegums attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, kas tirgoti dažādās dalībvalstīs, lai nodrošinātu līdzvērtīgu nosacījumu ievērošanu dažādām tirdzniecības vietām un nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos Komisija ir tiesīga lūgt palīdzību izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai, sākot no brīža, kad uzsākta lietas apstākļu pārbaude, īpaši attiecībā uz jauna tipa vai retas formas pārvedamiem vērtspapīriem. Izcelsmes dalībvalsts kompetentās institūcijas ir tiesīgas lūgt Komisijai informāciju par jebkuriem elementiem, kas raksturīgi Komisijas uzraudzītajam tirgum.”

57. Papildināt 145.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata, Komisija saņēmusi par ārvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, citu finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā.”

58. Izteikt 147.pantu šādā redakcijā:

“147.pants. Komisijas pienākums sniegt informāciju Eiropas Komisijai

(1) Komisija informē Eiropas Komisiju par:

1) licences izsniegšanu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) gadījumiem, kad būtiskas līdzdalības iegūšanas rezultātā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par ārvalstīs reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību;

3) gadījumiem, kas minēti šā likuma 24.¹ panta trešajā daļā un 55.¹ panta ceturtajā daļā.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos Komisija nosūta Eiropas Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(3) Komisija informē Eiropas Komisiju par vispārēja rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai uzsākot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.”

59. Papildināt likumu ar H sadaļu šādā redakcijā:

“H sadaļa

Atbildība par finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem

148.pants. Atbildība

(1) Par finanšu instrumentu publisku piedāvāšanu, neievērojot šā likuma prasības, Komisijai ir tiesības izteikt emitentam brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

(2) Par nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšanu par emitentam būtiskiem notikumiem Komisijai ir tiesības izteikt emitentam brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

(3) Par šā likuma 61.panta prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības personai, kas nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu un nav noteiktā kārtībā ziņojusi tirgus organizētājam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu akciju sabiedrībā, izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

(4) Ja persona, kurai saskaņā ar šā likuma 55. un 66.panta un pārejas noteikumu nosacījumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, to noteiktajā kārtībā neizdara, Komisijai ir tiesības izteikt personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

(5) Par citiem šā likuma un saskaņā ar to izdoto normatīvo aktu pārkāpumiem Komisijai ir tiesības izteikt normatīvos aktus pārkāpušajai personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

(6) Par publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu iekļaušanas regulētajos tirgos un Eiropas Komisijas regulas Nr.809/2004 prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

149.pants. Soda naudu iekasēšana

Par šā likuma 148.pantā minētajiem pārkāpumiem iekasētās soda naudas tiek ieskaitītas valsts budžetā.”

60. Pārejas noteikumos:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Tās akciju sabiedrības, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, akcionāru sapulce ne vēlāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim izlemj jautājumu par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū ar balsojumā piedalījušos akcionāru vienkāršu balsu vairākumu. Ja akcionārs, balsojot jautājumā par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū, atturas, tad šādā balsojumā uzskatāms, ka akcionārs ir balsojis “pret” akciju iekļaušanu regulētajā tirgū. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu neiekļaut akcijas regulētajā tirgū, skaitot kopā “pret” nodotās balsis un to akcionāru balsis, kuri balsojumā atturējās, tie akcionāri, kuri balsoja “pret” un balsojumā atturējās, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu šajā likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot tās prasības, kuras attiecas uz šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem akciju atpirkšanas gadījumiem. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu iekļaut akcijas regulētajā tirgū, tad ne vēlāk kā triju mēnešu laikā, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas, šā likuma 48.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie dokumenti jāiesniedz Komisijai. Akcionāru sapulce jautājumā par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā piedalījušos akcionāru balsu skaita. Par akcionāru sapulces sasaukšanu ir atbildīga akciju sabiedrības valde.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 4.¹, 4.², 4.³ un 4.⁴ punktu šādā redakcijā:

“4.¹ Tās akciju sabiedrības, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū un kuras ir pieņēmušas lēmumu par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū, līdz 2005.gada 31.decembrim iesniedz Komisijai šā likuma 48.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos dokumentus.

4.²  Tām akciju sabiedrībām, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, kuras ir pasludinātas par maksātnespējīgām:

1) un atrodas sanācijas procesā, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sanācijas pabeigšanas akcionāru sapulce izlemj jautājumu par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū šo pārejas noteikumu 4.punktā noteiktajā kārtībā;

2) un attiecībā uz kurām ir uzsākta bankrota procedūra, Komisija pieņem lēmumu par akciju izņemšanu no publiskās apgrozības un emisijas apliecības anulēšanu.

4.³ Ja akciju sabiedrības akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, šādas sabiedrības akciju ieguvējiem:

1) šā likuma 61.panta pirmajā un trešajā daļā noteiktais paziņojums jāiesniedz Komisijai un akciju sabiedrībai 61.pantā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) šajā likumā noteiktajā kārtībā jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums 66.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā.

4.⁴ Akciju sabiedrības, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, un šādu sabiedrību akciju ieguvēji par šā likuma pārkāpumiem atbild saskaņā ar šā likuma 148.pantu.”;

izslēgt 9.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

“12. Grozījums šā likuma 93.panta trešajā daļā un 93.panta septītā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

13. Tie emitenti, kuri ir reģistrēti kādā ārvalstī un kuru pārvedami vērtspapīri jau ir iekļauti regulētajā tirgū, savu izcelsmes dalībvalsts kompetento institūciju izvēlas atbilstoši šā likuma prasībām un paziņo savu lēmumu izraudzītajai izcelsmes dalībvalsts kompetentajai institūcijai līdz 2005.gada 31.decembrim.

14. Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu līdz 2005.gada 1.jūlijam, emisijas prospekts ir derīgs 12 mēnešus no lēmuma pieņemšanas dienas.

15. Ja Komisija ir reģistrējusi prospektu līdz 2005.gada 1.jūlijam, piemēro šā likuma 50.panta pirmās daļas prasības.

16. Ja emisijas prospektu vai prospektu Komisija ir apstiprinājusi līdz 2005.gada 1.jūlijam, bet emitents, publiskā piedāvājuma izteicējs vai persona, kura lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, pēc šā likuma spēkā stāšanās vēlas izteikt publisko piedāvājumu vai lūgt pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū arī citā dalībvalstī, tai ir jāsagatavo jauns emisijas prospekts vai prospekts atbilstoši šā likuma C sadaļas un D sadaļas II nodaļas prasībām.”

61. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 4.novembra direktīvas 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, ar ko groza direktīvu 2001/34/EK;

2) Padomes 1993.gada 15.marta direktīvas 93/6/EEK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību;

3) Padomes 1993.gada 10.maija direktīvas 93/22/EEK par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 29.jūnija direktīvas 95/26/EK, ar ko groza direktīvu 77/780/EEK un direktīvu 89/646/EEK kredītiestāžu jomā, direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 92/49/EEK nedzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 79/267/EEK un direktīvu 92/96/EEK dzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 93/22/EEK ieguldījumu sabiedrību jomā un direktīvu 85/611/EEK attiecībā uz pārvedamo vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai stiprinātu konsultatīvo uzraudzību;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 7.novembra direktīvas 2000/64/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 85/611/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK un 93/22/EEK par informācijas apmaiņu ar trešajām valstīm;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 28.maija direktīvas 2001/34/EK par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 6.jūnija direktīvas 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra direktīvas 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 28.janvāra direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu);

10) Komisijas 2003.gada 22.decembra direktīvas 2003/124/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju;

11) Komisijas 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/72/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem.”

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Finanšu konglomerātu likumu.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 9.jūnijā.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2005.gada 28.jūnijā