Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Elektronisko sakaru likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) abonentlīnija — fiziska līnija, kas savieno publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar centrāles krosu vai ekvivalentu iekārtu;

2) abonents — fiziskā vai juridiskā persona, kas ir noslēgusi līgumu ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju par konkrētu elektronisko sakaru pakalpojumu saņemšanu;

3) abonentu saraksts — strukturēti sakārtots personu datu apkopojums, kurā, izmantojot noteiktas pazīmes, iespējams atrast informāciju par attiecīgā elektronisko sakaru komersanta abonentu;

4) abonentu sarakstu izdevējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas veic darbības, lai izdotu abonentu sarakstu;

5) atrašanās vietas dati — dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas);

6) balss telefonijas pakalpojums — publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā;

7) būtiska ietekme tirgū — tāds elektronisko sakaru komersanta stāvoklis tirgū, kas līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim;

8) elektronisko sakaru komersants — komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus;

9) elektronisko sakaru pakalpojums — pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos;

10) elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs — elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu;

11) elektronisko sakaru tīkls — pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā:

a) satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos,

b) tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai,

c) kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus;

12) elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana — publiskā elektronisko sakaru tīkla izveide, ierīkošana, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves nodrošināšana tam;

13) galiekārtas — iekārtas (piemēram, tālruņa aparāti, faksi, modemi, datu pārraides iekārtas, privātās automātiskās telefonu centrāles, privātie tīkli, taksofoni), kas paredzētas tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem;

14) galalietotājs — elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājs, kas šos pakalpojumus neizmanto elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai citām personām;

15) ģeogrāfiskais numurs — nacionālā numerācijas plāna numurs, kurā daļa no ciparu struktūras ietver ģeogrāfisku informāciju, kas tiek izmantota izsaukuma maršrutēšanai uz fizisku pieslēguma punktu;

16) ierobežotie resursi — radiofrekvenču spektrs, numerācija un augstākā līmeņa domēna vārds (.lv);

17) izsauktā numura uzrādīšana — papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru numurs, kuru izsauc, tiek atveidots izsaucēja, lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms savienojuma nodibināšanas vai savienojuma laikā;

18) izsaucošā numura uzrādīšana — papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek atveidots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma nodibināšanas;

19) izsaukums — savienojums vai savienojuma mēģinājums, kas veikts, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj divpusēju saziņu reālā laikā;

20) kabeļtelevīzijas tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kas paredzēts galvenokārt radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai publiskai izplatīšanai;

21) kaitīgie radiotraucējumi — traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc:

a) radionavigācijas sakarus,

b)  radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari),

c)  citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus;

22) lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas pieprasa vai izmanto publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus;

23) lietojumprogrammu saskarne — programmatūras saskarne, ar kuru raidorganizācijas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina piekļuvi ciparu televīzijas vai ciparu radio pakalpojumiem papildinošās ciparu televīzijas ierīcēs;

24) lietošanas tiesības — tiesības lietot ierobežotos resursus;

25) nacionālais numerācijas plāns — saskaņā ar Eiropas Kopienas nacionālo numerācijas resursu izmantošanas prasībām un starptautiskām rekomendācijām izstrādāts plāns;

26) nacionālais radiofrekvenču plāns — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, konvencijām un standartiem izstrādāts plāns optimālam radiofrekvenču sadalījumam Latvijas teritorijā;

27) neģeogrāfiskais numurs — nacionālā numerācijas plāna numurs, kas neietver ģeogrāfisku informāciju un tiek piešķirts elektronisko sakaru pakalpojumu numerācijas nolūkos;

28) nomātā līnija — publiskajā elektronisko sakaru tīklā izdalīts vai izveidots pastāvīgs sakaru kanāls signālu pārraidei starp diviem abonenta norādītajiem pieslēguma punktiem, neizmantojot komutācijas un maršrutēšanas iekārtas;

29) noslodzes dati — jebkura informācija vai dati, kas tiek apstrādāti, lai pārraidītu informāciju pa elektronisko sakaru tīklu vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus;

30) numerācijas nodrošināšanas pakalpojums — centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde;

31) numurs — unikāla decimālu skaitļu virkne, kas raksturo pieslēguma punktu un ietver informāciju izsaukumu maršrutēšanai uz šo pieslēguma punktu atbilstoši nacionālajam numerācijas plānam;

32) numura saglabāšanas pakalpojums — pakalpojums, kas dod iespēju abonentam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju;

33) operators — elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai saistītās iekārtas;

34) operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums — elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu;

35) operatora izvēles pakalpojums — elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu;

36) papildinošās ciparu televīzijas ierīces — pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloki, kas paredzēti pievienošanai televizoriem vai integrētiem ciparu televizoriem un kas ļauj saņemt ciparu interaktīvās televīzijas pakalpojumus;

37) pārtveršanas punkts — publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts, kas nodrošina speciālu iekārtu tehnisku pieslēgšanu, lai likumos noteiktajos gadījumos varētu iegūt operatīvo informāciju no elektronisko sakaru tīkliem;

38) piekļuve — citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem. Piekļuve ietver piekļuvi elektronisko sakaru tīkla elementiem un ar tiem saistītām iekārtām ar vadu vai bezvadu savienojumiem, it īpaši piekļuvi abonentlīnijai, kā arī iekārtām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumus abonentlīnijā, piekļuvi fiziskai infrastruktūrai (ieskaitot elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotās ēkas, kabeļu līnijas, kabeļu kanalizāciju un antenu mastus), piekļuvi atbilstošām programmatūras sistēmām (ieskaitot operacionālās atbalstsistēmas), piekļuvi numura translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas, piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem (īpaši viesabonēšanai), piekļuvi ierobežotas piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem un piekļuvi virtuālo tīklu pakalpojumiem;

39) papildvērtības pakalpojums — pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atr ašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei;

40) pieslēguma punkts — punkts, kurā lietotājam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam;

41) publiskais telefonu tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kuru izmanto balss telefonijas pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu sniegšanai (tajā skaitā faksa ziņojumu un datu pārraidei) starp publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem;

42) radioiekārta — radiostacija vai jebkura cita iekārta, kuras darbības pamatā ir radioviļņu ģenerēšana un raidīšana, kas var ietekmēt radiostaciju darbību;

43) radiofrekvences piešķīrums — radioiekārtas darbības nodrošināšanai individuāli noteikta radiofrekvence vai radiofrekvenču kanāls, kā arī izmantošanas nosacījumi un izmantošanas tehniskie parametri;

44) radiostacija — viens vai vairāki raidītāji un uztvērēji vai to kombinācija, kā arī papildierīces, kas attiecīgajā vietā nepieciešamas radiosakaru uzturēšanai;

45) saistītās iekārtas — iekārtas vai aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību (tajā skaitā ar ierobežotas piekļuves sistēmas un elektronisko programmu ceļvežu palīdzību);

46) starpsavienojums — viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersantu publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz cits elektronisko sakaru komersants. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās puses vai citas personas, kurām ir piekļuve elektronisko sakaru tīklam. Starpsavienojums ir īpašs, starp operatoriem ieviests piekļuves veids;

47) universālais pakalpojums — minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;

48) vispārējā atļauja — normatīvajos aktos elektronisko sakaru komersantiem noteiktās tiesības un prasības, kuras var ietvert specifiskus elektronisko sakaru nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz visiem vai konkrētiem elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) veicināt elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību;

2)  veicināt konkurences attīstību elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā;

3)  veicināt vienkāršota un caurskatāma elektronisko sakaru komersantu reģistrācijas režīma ieviešanu;

4)  nodrošināt no elektronisko sakaru tehnoloģijas neatkarīgu elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu regulēšanu;

5)  nodrošināt ierobežoto resursu racionālu izmantošanu elektronisko sakaru nozarē;

6)  nodrošināt valsts, lietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību;

7) veicināt universālā pakalpojuma pieejamību;

8) nodrošināt elektronisko sakaru tīklu integritāti un savietojamību, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību;

9) nodrošināt lietotāju datu, tajā skaitā personas datu, aizsardzību.

3.pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Likums nosaka lietotāju, elektronisko sakaru komersantu, privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, tiesības un pienākumus, kas saistīti ar elektronisko sakaru nozares regulēšanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī ierobežoto resursu lietošanu un pārvaldīšanu.

(2) Likums attiecas arī uz radio vai televīzijas programmu izplatīšanai nepieciešamajiem elektronisko sakaru tīkliem. Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo raidorganizāciju veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību nosaka Radio un televīzijas likums.

(3) Likums neattiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu un tās informācijas saturu, kuru pārraida vai saņem elektronisko sakaru tīklos, izmantojot publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus.

II nodaļa

Valsts pārvalde elektronisko sakaru nozarē

4.pants. Elektronisko sakaru nozari uzraugošās institūcijas

(1) Vispārējo valsts pārvaldi elektronisko sakaru nozarē atbilstoši savai kompetencei nodrošina Satiksmes ministrija.

(2) Radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu pārvaldi elektronisko sakaru nozarē atbilstoši savai kompetencei nodrošina Satiksmes ministrijas funkcionālā un institucionālā pārraudzībā esošā Elektronisko sakaru direkcija.

(3) Elektronisko sakaru nozari atbilstoši šajā likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajai kompetencei uzrauga un regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk — Komisija).

(4) Personas datu aizsardzību elektronisko sakaru nozarē atbilstoši savai kompetencei uzrauga Datu valsts inspekcija.

(5) Patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli elektronisko sakaru nozarē atbilstoši savai kompetencei nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

5.pants. Satiksmes ministrijas tiesības

(1) Satiksmes ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta vai valsts pārvaldes iestādes Satiksmes ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju.

(2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Satiksmes ministrijas funkciju izpildei pilnvarotajiem ministrijas pārstāvjiem ir tiesības piekļūt telpām, ēkām un attiecīgajām iekārtām, kuras tiek izmantotas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai vai publisko elektronisko sakaru tīklu ekspluatācijai.

6.pants. Elektronisko sakaru direkcijas kompetence

(1) Elektronisko sakaru direkcija:

1) pārvalda radiofrekvenču spektru un numerāciju, lai nodrošinātu to racionālu un efektīvu izmantošanu;

2) sniedz elektromagnētiskās saderības un numerācijas nodrošināšanas pakalpojumus;

3) plāno radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu un nosaka radiofrekvenču piešķīrumu radioiekārtas darbībai;

4) piešķir radioiekārtai pazīšanas (izsaukuma) signālus;

5) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos un konvencijās noteiktajā kārtībā koordinē un reģistrē radiofrekvenču piešķīrumu;

6) sadarbojas ar citu valstu sakaru administrācijām un piedalās sakaru nozares starptautisko institūciju un organizāciju darbā, lai veicinātu radiofrekvenču spektra un numerācijas nodrošināšanas pakalpojumu efektīvu izmantošanu;

7) veic radiofrekvenču spektra radiomonitoringu un radioiekārtu parametru mērījumus;

8) pārbauda pieteikumus par kaitīgiem radiotraucējumiem radio un televīzijas programmu uztveršanā un radiosakaru darbībā, noskaidro šo traucējumu avotus un pieņem lēmumu par traucējumu novēršanu.

(2) Izpildot šā panta pirmajā daļā noteiktās funkcijas, Elektronisko sakaru direkcija patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus.

(3) Elektronisko sakaru direkcijas izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Elektronisko sakaru direkcijas izdota administratīvā akta apstrīdēšana neaptur šā akta darbību, ja vien pārsūdzības institūcija nepieņem lēmumu par tā darbības apturēšanu uz sūdzības izskatīšanas laiku.

7.pants. Elektronisko sakaru direkcijas tiesības

Elektronisko sakaru direkcijai ir šādas tiesības:

1)  Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta vai valsts pārvaldes iestādes Elektronisko sakaru direkcijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piekļūt radioiekārtām un iekārtām, kuras tiek izmantotas elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, kā arī pieprasīt, lai tiek uzrādītas radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas, atbilstības apliecinājumi vai citi ar elektronisko sakaru izmantošanu saistītie dokumenti;

3) pārtraukt radioiekārtu lietošanu, lai novērstu kaitīgos radiotraucējumus vai šādu radiotraucējumu rašanos.

8.pants. Komisijas kompetence

(1) Komisija papildus šajā likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajai kompetencei elektronisko sakaru nozarē:

1) veicina galalietotājiem, tajā skaitā īpašām sociālajām grupām un sevišķi invalīdiem, iespēju izvēlēties elektronisko sakaru komersantu, tā sniegtos elektronisko sakaru pakalpojumus un elektronisko sakaru pakalpojumu tarifus;

2)  veicina elektronisko sakaru tirgus attīstību, caurskatāmi sadarbojoties ar citām valsts iestādēm, citu valstu regulatoriem un Eiropas Savienības institūcijām;

3)  nosaka lietotājiem piedāvājamo nomāto līniju minimālo pakalpojumu kopu;

4)  nosaka strīdu izšķiršanas kārtību un saskaņā ar to izšķir strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem starpsavienojumu, piekļuves, iekārtu kopīgas izmantošanas un nomāto līniju jautājumos, kā arī strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem un lietotājiem, ja strīds saistīts ar lietotāju pretenzijām. Komisijas lēmums tiek publicēts, ievērojot konfidencialitātes prasības. Komisijas lēmuma pilns teksts tiek nosūtīts strīdā iesaistītajām pusēm;

5)  veicina konkurenci elektronisko sakaru nozarē;

6) uzrauga elektronisko sakaru nozares normatīvo aktu ievērošanu;

7)  nodrošina darbības atklātumu, publiskojot gada pārskatu, kā arī atbilstoši savai kompetencei apkopo un publisko informāciju par elektronisko sakaru nozari;

8) nosaka kārtību, kādā tiek reģistrēts augstākā līmeņa domēna vārds (.lv);

9) nosaka un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” piekļuves kārtību un tehniskās prasības atsaistītai abonentlīnijai;

10)  nosaka un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” procedūru un kritērijus to elektronisko sakaru komersantu noteikšanai, kuriem ir būtiska ietekme konkrētajā tirgū, kā arī nosaka un publicē speciālās prasības attiecībā uz šo komersantu darbību;

11) nosaka un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” kārtību, kādā veicamas publiskās konsultācijas ar tirgus dalībniekiem;

12) nosaka un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tarifu aprēķināšanas metodiku un izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku.

(2) Komisija atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem elektronisko sakaru komersantiem un lietotājiem.

9.pants. Komisijas tiesības

(1) Komisijai ir šādas tiesības:

1)  pieprasīt un Komisijas noteiktajā termiņā saņemt no elektronisko sakaru komersantiem informāciju, kas nepieciešama Komisijas funkciju izpildei (arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu), kā arī attiecīgo personu rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus;

2) lai pildītu savas funkcijas un veiktu pārbaudes, iepriekš par to brīdinot, apmeklēt telpas un ēkas un piekļūt iekārtām, kuras tiek izmantotas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai vai publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai, kā arī pieprasīt, lai tiek uzrādītas atļaujas, sertifikāti vai citi dokumenti, kuri apliecina īpašuma tiesības vai tiesības izmantot šos objektus vai iekārtas. Šajā punktā minētās tiesības Komisija var deleģēt citām fiziskajām vai juridiskajām personām, tās atbilstoši pilnvarojot;

3) lai nodrošinātu efektīvu konkurenci elektronisko sakaru nozarē, pēc savas ierosmes vai tad, ja to pamatoti lūdz kāda no pusēm, noskaidrot nosacījumus, kuri iekļaujami piekļuves, starpsavienojumu, iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju vai abonentlīniju atsaistīšanas līgumos, kā arī noteikt, kas jāievēro vienai vai vairākām līguma pusēm, lai grozītu vai izslēgtu līguma nosacījumus vai vienotos par līguma nosacījumiem;

4)  pieprasīt attiecīgu grozījumu izdarīšanu jau noslēgtajos piekļuves, starpsavienojumu vai iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju vai abonentlīniju atsaistīšanas līgumos, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci vai ekonomisko efektivitāti, vai elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu savstarpēju savietojamību;

5) pēc savas ierosmes vai tad, ja to pamatoti lūdz kāda no pusēm, noteikt termiņu, kādā jābeidz sarunas par piekļuves, starpsavienojumu, iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju vai abonentlīniju atsaistīšanas līgumu noslēgšanu. Komisijas noteiktais termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Izņēmuma gadījumos Komisijai ir tiesības šo termiņu pagarināt. Ja Komisijas noteiktajā termiņā vienošanās netiek panākta, Komisija veic pasākumus, lai panāktu līguma noslēgšanu saskaņā ar Komisijas noteikto kārtību.

(2) Komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga sastādīt elektronisko sakaru komersantam administratīvo pārkāpumu protokolu, kas tiek izskatīts likumā noteiktajā kārtībā.

10.pants. Komisijas lēmumu pārsūdzība

(1) Komisijas pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā.

(2) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur Komisijas izdota administratīvā akta darbību.

11.pants. Elektronisko sakaru komersanta darbības apturēšana

(1) Komisija var apturēt elektronisko sakaru komersanta darbību saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” un Komisijas noteikumiem par vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu novēršanu un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu.

(2) Komisija nodrošina, ka lēmums par elektronisko sakaru komersanta darbības apturēšanu tiek izpildīts.

12.pants. Valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu

Elektronisko sakaru komersants maksā valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

13.pants. Standartizācija

(1) Standartizācija elektronisko sakaru nozarē notiek saskaņā ar Standartizācijas likumu.

(2) Obligāti piemērojamo standartu ievērošanu elektronisko sakaru nozarē uzrauga Satiksmes ministrija.

III nodaļa

Elektronisko sakaru tīkli

14.pants. Elektronisko sakaru tīklu veidi

(1) Elektronisko sakaru tīkli ir publiski vai privāti.

(2) Publiskais elektronisko sakaru tīkls ir tāds elektronisko sakaru tīkls, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai.

(3) Privātais elektronisko sakaru tīkls ir tāds elektronisko sakaru tīkls, kas tiek izveidots un ekspluatēts tikai tā īpašnieka vajadzību apmierināšanai.

15.pants. Elektronisko sakaru tīklu darbības nepārtrauktība un publisko elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti nodrošina elektronisko sakaru tīklu nepārtrauktu darbību un publisko elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu nepārvaramas varas izraisītās situācijās vai gadījumos, kad radušies būtiski elektronisko sakaru tīklu bojājumi.

16.pants. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošana, būvniecība un aizsardzība

(1) Ministru kabinets nosaka elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību.

(2) Elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot publiskos elektronisko sakaru tīklus un izbūvēt to infrastruktūras būves (kabeļu kanalizāciju, kabeļu akas, stabus, mastus, torņus, konteinerus, taksofonu kabīnes) valsts, pašvaldību un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju.

(3) Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņo ar attiecīgās teritorijas administrāciju vai reģionālo vides pārvaldi.

(4) Lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu aizsardzību, tiek izveidotas aizsardzības zonas (aizsargjoslas, stigas), kuru platuma ierobežojumus un izmantošanas kārtību nosaka Aizsargjoslu likums.

(5) Elektronisko sakaru komersants sava elektronisko sakaru tīkla aizsargjoslā drīkst veikt visus elektronisko sakaru tīkla ekspluatācijai nepieciešamos darbus, par to iepriekš rakstveidā brīdinot zemes īpašnieku vai valdītāju.

17.pants. Nekustamā īpašuma sakārtošana pēc elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbu pabeigšanas

(1) Pēc elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbu pabeigšanas elektronisko sakaru komersantam ir pienākums sakārtot attiecīgo nekustamo īpašumu, kuru viņš sabojājis vai kā citādi patvaļīgi pārveidojis.

(2) Ja mēneša laikā pēc darbu pabeigšanas vai citā termiņā pēc vienošanās ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju elektronisko sakaru komersants nesakārto attiecīgo īpašumu, to ir tiesīgs sakārtot pats īpašnieks vai valdītājs, piedzenot no elektronisko sakaru komersanta ar īpašuma sakārtošanu saistītos izdevumus un zaudējumus.

18.pants. Elektronisko sakaru komersanta servitūta tiesības

(1) Publiskā elektronisko sakaru tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai.

(2) Servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Elektronisko sakaru tīklu pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja prasības pārvieto par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja līdzekļiem.

(4) Publiskā elektronisko sakaru tīkla līnijas, kabeļus un publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktus ierīko, kā arī iekārtas uzstāda, ievērojot likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”.

IV nodaļa

Elektronisko sakaru komersanti, abonenti un lietotāji

19.pants. Elektronisko sakaru komersanta pienākumi

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir šādi pienākumi:

1) ievērot un izpildīt vispārējās atļaujas nosacījumus;

2)  nodrošināt, lai piedāvāto elektronisko sakaru pakalpojumu apraksti un lietošanas noteikumi būtu publiski pieejami Komisijas noteiktajā kārtībā;

3)  noslēgt rakstveidā elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu ar katru abonentu;

4) nodrošināt lietotāju datu, tajā skaitā personu datu, aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

5)  saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja direktora rakstveida pieprasījumu ierīkot pārtveršanas punktu (punktus), kas pēc operatīvās darbības subjekta vadītāja rakstveida pieprasījuma jānodod tā lietošanā operatīvās darbības pasākumu un kriminālprocesuālo darbību veikšanai;

6)  noteikt un publiskot publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu parametrus;

7) risināt sarunas par piekļuvi vai starpsavienojumiem ar visiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri to pieprasa;

8) ja elektronisko sakaru komersantam ir būtiska ietekme elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanas vai balss telefonijas pakalpojumu tirgū vai ja to kontrolē valsts vai pašvaldība, vai ja tas nodrošina elektronisko sakaru tīklu, kurš tika izveidots un ekspluatēts tajā pašā ģeogrāfiskajā teritorijā, balstoties uz īpašām tiesībām, — kabeļtelevīzijas tīkla nodrošināšanas un pakalpojumu sniegšanas nolūkos izveidot atsevišķu elektronisko sakaru komersantu;

9) sniedzot balss telefonijas pakalpojumus, nodrošināt lietotājiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un gāzes avārijas dienestu, kā arī numura “112” bezmaksas izsaukumu;

10) sniedzot balss telefonijas pakalpojumus, nodrošināt šā panta pirmās daļas 9.punktā minētajiem dienestiem nepārtrauktu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, ja attiecīgie dienesti to pieprasa;

11)  nodrošināt noslodzes datu glabāšanu trīs gadus;

12) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publiski pieejamus balss telefonijas pakalpojumus, — tehnisko iespēju robežās nodrošināt izsaucēja atrašanās vietas noteikšanu pēc izsaucēja numura un šo datu nodošanu šīs daļas 9.punktā minētajiem dienestiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

13) ievērot un izpildīt ierobežoto resursu lietošanas nosacījumus;

14) nodrošināt Elektronisko sakaru direkciju ar radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu datu bāzu uzturēšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam publiskā telefonu tīkla operatoram ir šādi pienākumi:

1) ja tas piešķir abonentiem numurus, — pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas sniegt informāciju telefona uzziņu dienestiem un abonentu sarakstu nodrošināšanai atbilstoši Komisijas apstiprinātam paraugam un Komisijas apstiprinātiem noteikumiem, kuri ir godīgi, objektīvi, uz izmaksām vērsti un nediskriminējoši;

2) sava tīkla galalietotājam nodrošināt piekļuvi operatora palīdzības pakalpojumiem un telefona uzziņu dienestiem;

3) nodrošināt lietotājiem starptautiskos telefona izsaukumus, izmantojot tikai prefiksu “00”, un iespējas veikt izsaukumus uz Eiropas telefonu numerācijas apgabala numuriem.

20.pants. Elektronisko sakaru komersanta tiesības

Elektronisko sakaru komersantam ir šādas tiesības:

1) nodrošināt elektronisko sakaru tīklu vai sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus;

2)  noteikt elektronisko sakaru pakalpojumu tarifus saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

3)  noteikt kārtību, kādā veicami maksājumi par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem;

4)  pārtraukt vai izbeigt elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, ja abonents nepilda elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā noteiktās saistības.

21.pants. Elektronisko sakaru komersantu savstarpējās attiecības

Elektronisko sakaru komersantu savstarpējās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka līgums.

22.pants. Elektronisko sakaru komersanta un abonenta savstarpējās attiecības

(1) Elektronisko sakaru komersants un abonents slēdz elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, kas nosaka līdzēju savstarpējās attiecības.

(2) Elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu noslēdz rakstveidā.

(3) Elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) elektronisko sakaru pakalpojumu apraksts;

2) abonentam sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu veids, piegādes termiņš, abonenta numurs vai adrese, publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkta un elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanas vieta, ja šāda informācija ir iespējama;

3)  elektronisko sakaru pakalpojumu apmaksas kārtība un rēķina piegādes adrese;

4)  abonentam sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes nosacījumi;

5) elektronisko sakaru komersanta sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu lietošanas noteikumi;

6)  kompensācijas un atlīdzības noteikumi, kas piemērojami, ja līgumā iekļautie elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes nosacījumi nav ievēroti;

7) strīdu izšķiršanas un abonenta pretenziju iesniegšanas kārtība;

8)  informācija par atļauju apstrādāt abonenta datus, lai tos publicētu un izmantotu komerciālos nolūkos;

9) elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas un elektronisko sakaru pakalpojumu līguma izbeigšanas nosacījumi.

23.pants. Galalietotāju un abonentu tiesības

(1) Galalietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības saņemt elektronisko sakaru pakalpojumus.

(2) Galalietotājiem un abonentiem ir tiesības izvēlēties vienlaikus vairākus elektronisko sakaru komersantus.

(3) Abonentam ir tiesības izbeigt līgumu bez līgumsoda piemērošanas, ja abonents saņēmis elektronisko sakaru komersanta paziņojumu par līguma nosacījumu grozījumiem, bet tiem nepiekrīt. Elektronisko sakaru komersants informē abonentu par līguma nosacījumu grozījumiem un tiesībām izbeigt līgumu bez līgumsoda piemērošanas ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms līguma nosacījumu grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(4) Galalietotājam ir tiesības uz piekļuvi vismaz vienam telefona uzziņu dienestam un tiesības saņemt vismaz vienu visaptverošu, pēc Komisijas apstiprināta parauga veidotu abonentu sarakstu, kas var būt iespiests vai pieejams elektroniskā formā un tiek vismaz reizi gadā atjaunots.

24.pants. Lietotāju pienākumi

Lietotāju pienākumus nosaka elektronisko sakaru pakalpojumu lietošanas noteikumi.

V nodaļa

Privātais elektronisko sakaru tīkls

25.pants. Privāto elektronisko sakaru tīklu lietošana

(1) Fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības izveidot un lietot privātos elektronisko sakaru tīklus.

(2) Elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana, izmantojot privāto elektronisko sakaru tīklu, ir aizliegta.

26.pants. Privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku pienākums

Privāto elektronisko sakaru tīklu īpašniekiem ir pienākums nodrošināt elektronisko sakaru tīklu savietojamību, ja privātais elektronisko sakaru tīkls ir pieslēgts publiskajam elektronisko sakaru tīklam.

27.pants. Privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku tiesības

Privāto elektronisko sakaru tīklu īpašniekiem ir tiesības pieslēgt privāto elektronisko sakaru tīklu publiskajam elektronisko sakaru tīklam kā publiskā elektronisko sakaru tīkla galiekārtu.

28.pants. Privāto elektronisko sakaru tīklu pieslēgšana publiskajiem elektronisko sakaru tīkliem

(1) Noteikumus par privātā elektronisko sakaru tīkla pieslēgšanu publiskajam elektronisko sakaru tīklam nosaka Komisija.

(2) Privātā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks un elektronisko sakaru komersants slēdz elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, kas nosaka līdzēju savstarpējās attiecības. Līguma komerciālie noteikumi par privātā elektronisko sakaru tīkla pieslēgšanu nedrīkst būt diskriminējoši vai labvēlīgāki salīdzinājumā ar tiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus elektronisko sakaru komersants sniedz citiem lietotājiem līdzīgos apstākļos.

VI nodaļa

Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū

29.pants. Elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšana

(1) Komisija pēc elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanas un tirgus analīzes var noteikt elektro nisko sakaru komersantus, kuriem ir būtiska ietekme konkrētā tirgū. Komisija savu lēmumu pārskata ik reizi, kad tiek veikta elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšana un tirgus analīze.

(2) Komisija var atzīt, ka elektronisko sakaru komersantam ir būtiska ietekme tirgū, ja tas individuāli vai kopā ar citiem elektronisko sakaru komersantiem šajā tirgū atrodas tādā stāvoklī, kas ir līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim, tas ir, ekonomiska spēka stāvoklī, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj rīkoties neatkarīgi no galalietotājiem. Izvērtējot, vai viens vai vairāki elektronisko sakaru komersanti ir dominējošā stāvoklī tirgū, Komisija ievēro Eiropas Komisijas izstrādātas tirgus analīzes un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanas vadlīnijas.

(3) Elektronisko sakaru komersantam, kuram ir būtiska ietekme atsevišķā tirgū, var būt būtiska ietekme arī saistītā tirgū, ja saikne starp šiem diviem tirgiem ļauj ietekmi vienā tirgū paplašināt uz otru (saistīto) tirgu, tādējādi nostiprinot elektronisko sakaru komersanta ietekmi tirgū.

30.pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanas kārtība

(1) Komisija, ievērojot elektronisko sakaru pakalpojumu ģeogrāfisko dalījumu un citus valstī esošus īpašus apstākļus, kā arī Eiropas Komisijas rekomendāciju par konkrētajiem preču un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, nosaka konkrētos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus.

(2) Nosakot konkrētos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus, Komisija konsultējas ar ieinteresētajiem elektronisko sakaru komersantiem Komisijas noteiktajā konsultāciju kārtībā. Nosakot no Eiropas Komisijas rekomendācijā minētajiem tirgiem atšķirīgus tirgus, Komisija pirms attiecīga lēmuma pieņemšanas konsultējas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem un lēmuma projektu saskaņo ar Eiropas Komisiju.

31.pants. Tirgus analīzes kārtība

(1) Komisija veic konkrēto elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu analīzi saskaņā ar Eiropas Komisijas tirgus analīzes vadlīnijām. Komisija nosaka tirgus analīzei nepieciešamās informācijas apjomu un iesniegšanas kārtību.

(2) Ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētās elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzes rezultātus, Komisija nosaka, vai konkrētajā tirgū ir efektīva konkurence. Ja tirgus analīzes rezultātā Komisija konstatē, ka tirgū nav efektīvas konkurences, tā pieņem lēmumu par analīzes rezultātā konstatētajām problēmām adekvātu un samērīgu speciālu prasību piemērošanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu elektronisko sakaru komersantiem Komisijas noteiktajā kārtībā.

(3) Ja Komisija konstatē, ka tirgū ir efektīva konkurence, tā nepiemēro vai atceļ speciālās prasības elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū.

(4) Ja Komisija konstatē, ka tirgū nav efektīvas konkurences, tā nosaka elektronisko sakaru komersantus, kuriem šajā tirgū ir būtiska ietekme saskaņā ar šā likuma 29.pantu.

VII nodaļa

Vispārējā atļauja

32.pants. Elektronisko sakaru tīkla vai elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanas tiesības

(1) Komisija nosaka un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu sarakstu, pirms kuru nodrošināšanas un sniegšanas uzsākšanas elektronisko sakaru komersantam jānosūta Komisijai reģistrācijas paziņojums. Komisija reizi gadā pārskata iepriekšminēto sarakstu.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ir tiesības uzsākt šā panta pirmajā daļā minētajā sarakstā iekļauto elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, ja tas ir nosūtījis reģistrācijas paziņojumu Komisijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Komisija veido elektronisko sakaru komersantu sarakstu un nodrošina tā publisku pieejamību.

33.pants. Elektronisko sakaru komersantu reģistrēšana un vispārējās atļaujas noteikumu grozīšana

(1) Komisija izdod un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” noteikumus par reģistrācijas paziņojuma nosūtīšanu, vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu novēršanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu pārkāpumu gadījumā un elektronisko sakaru komersantu darbības apturēšanu.

(2) Vispārējās atļaujas noteikumus var grozīt tikai pamatoti un samērīgā veidā, publiski paziņojot par nolūku izdarīt šādus grozījumus un nosakot pietiekamu laikposmu, kas nav īsāks par četrām nedēļām (izņemot ārkārtas gadījumus), lai ieinteresētās personas (ieskaitot lietotājus) varētu izteikt savu viedokli par piedāvātajiem grozījumiem.

34.pants. Vispārējās atļaujas noteikumi

(1) Komisija nosaka un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vispārējās atļaujas noteikumus.

(2) Vispārējās atļaujas noteikumos var iekļaut nosacījumus attiecībā uz:

1) ieguldījumiem universālā pakalpojuma finansēšanā;

2) informāciju par valsts nodevu;

3)  elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamību un elektronisko sakaru tīklu starpsavienojumiem;

4) lietotāju izsaukumu maršrutēšanu atbilstoši nacionālajam numerācijas plānam un Eiropas numerācijas telpas numuriem;

5)  vides, pilsētu un lauku teritoriālās plānošanas prasībām;

6)  piekļuvi privātiem un publiskiem zemes īpašumiem;

7) infrastruktūras kopīgu izmantošanu (tajā skaitā tehniskos nosacījumus un finanšu garantijas);

8) obligāti translējamām radio vai televīzijas programmām;

9) lietotāju datu, tajā skaitā personas datu, aizsardzību elektronisko sakaru nozarē;

10) specifiskām patērētāju tiesību aizsardzības prasībām elektronisko sakaru nozarē;

11) nelikumīga satura informācijas pārraidīšanas ierobežojumiem;

12) informāciju, kas iesniedzama Komisijai, lai tā varētu uzraudzīt vispārējās atļaujas noteikumu izpildi;

13)  elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu ārkārtas situācijās starp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, neatliekamās medicīniskās palīdzības un gāzes avārijas dienestiem, kā arī numura “112” dienestu un valsts pārvaldes iestādēm; iedzīvotāju informēšanas iespēju ārkārtas situācijās;

14) elektronisko sakaru tīklu elektromagnētiskā starojuma ietekmes ierobežošanu;

15) piekļuvi elektronisko sakaru komersantiem, kā arī speciālo piekļuves prasību noteikšanas kārtību un kritērijiem elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū;

16) elektronisko sakaru tīklu savienošanas tehniskajiem noteikumiem un prasībām elektromagnētisko traucējumu novēršanai elektronisko sakaru tīklos;

17) publisko elektronisko sakaru tīklu aizsardzību pret neautorizētu piekļuvi;

18) komercdarbībai koplietojamo radiofrekvenču spektra lietošanu;

19) atbilstību Eiropas Kopienas oficiālajā žurnālā publicētajiem standartiem vai specifikācijām.

35.pants. Komisijai iesniedzamā informācija

(1) Lai uzraudzītu vispārējās atļaujas noteikumu ievērošanu, Komisija apstiprina un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” noteikumus par Komisijai regulāri iesniedzamās informācijas veidiem, apjomu un iesniegšanas termiņiem.

(2) Komisija var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants sniedz informāciju par lietošanas tiesību izmantošanu, speciālām prasībām piekļuves nodrošināšanai vai universālā pakalpojuma sniegšanas saistībām, kas nav ietvertas vispārējās atļaujas noteikumos.

(3) Papildus informācijai, kas saskaņā ar šo un citiem normatīvajiem aktiem iesniedzama Komisijai neatkarīgi no vispārējās atļaujas noteikumiem, Komisijai ir tiesības pieprasīt no elektronisko sakaru komersanta par vispārējā atļaujā neietvertajām šā panta otrajā daļā minētajām tiesībām, prasībām un saistībām tikai tādu informāciju, kas nepieciešama šādiem mērķiem:

1) lai veiktu regulāru vai atsevišķu pārbaudi attiecībā uz ieguldījumiem universālā pakalpojuma finansēšanā, valsts nodevas maksājumiem par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un par radiofrekvenču spektra un numerācijas lietošanas tiesībām, kā arī piekļuves nodrošināšanai noteikto speciālo prasību vai universālā pakalpojuma sniegšanas saistību ievērošanu;

2) lai pārbaudītu atsevišķu vispārējās atļaujas noteikumu un lietošanas tiesību nosacījumu izpildi, ja ir saņemta sūdzība vai ja Komisijai ir citi iemesli uzskatīt, ka šie noteikumi vai nosacījumi nav izpildīti;

3) lai izvērtētu lietošanas tiesību pieprasījumus atbilstoši lietošanas tiesību piešķiršanas kārtībai;

4)  lai izstrādātu salīdzināmus pārskatus par pakalpojumu kvalitāti un cenām;

5)  statistikas datu apkopošanai;

6) elektronisko sakaru tirgus analīzei.

(4) Ja Komisija pieprasa, lai elektronisko sakaru komersanti iesniedz šā panta otrajā daļā minēto informāciju, tai šie komersanti jāinformē par nolūku, kādā šī informācija tiks izmantota. Šā panta trešajā daļā minēto informāciju nedrīkst pieprasīt pirms elektronisko sakaru komersanta reģistrēšanas, un tās iesniegšanu nedrīkst padarīt par kritēriju, no kura ir atkarīga piekļuve elektronisko sakaru tirgum.

(5) Komisija pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas nodrošina to, ka attiecīgā informācija ir pieejama Eiropas Komisijai, Latvijas valsts pārvaldes iestādēm un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem.

VIII nodaļa

Piekļuve un starpsavienojumi

36.pants. Komisijas tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi un starpsavienojumu

(1) Lai nodrošinātu, ka viena publiskā elektronisko sakaru tīkla galalietotāji var sazināties ar cita publiskā elektronisko sakaru tīkla galalietotājiem, Komisijai ir tiesības godīgi, samērīgi un ar vienlīdzīgu attieksmi noteikt elektronisko sakaru komersantiem, kuri nodrošina galalietotājiem nepieciešamo piekļuvi, saistības piekļuves un starpsavienojumu jomā. Pirms minēto saistību noteikšanas Komisija konsultējas ar elektronisko sakaru tirgus dalībniekiem.

(2) Lai nodrošinātu lietotājiem iespēju piekļūt ciparu radio un ciparu televīzijas pārraides pakalpojumiem, Komisijai saskaņā ar šā likuma IX nodaļu ir tiesības godīgi, samērīgi un ar vienlīdzīgu attieksmi noteikt, ka publisko elektronisko sakaru tīklu operatoriem ir pienākums nodrošināt piekļuvi lietojumprogrammu saskarnēm un elektroniskajiem programmu ceļvežiem.

(3) Lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīkla kvalitatīvu darbību, Komisija var izdot elektronisko sakaru tīkla tehniskos un darbības noteikumus, kas ir saistoši operatoriem, kuru pienākums ir nodrošināt piekļuvi.

(4) Elektronisko sakaru tīkla tehniskie un darbības noteikumi tiek izdoti, ievērojot objektivitātes, caurredzamības, samērības un vienlīdzības principus, atbilstoši risināmās problēmas būtībai un regulēšanas mērķiem. Pirms elektronisko sakaru tīkla tehnisko un darbības noteikumu izdošanas Komisija konsultējas ar elektronisko sakaru tirgus dalībniekiem.

37.pants. Operatora tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi un starpsavienojumu

(1) Lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamību, operatoram ir tiesības un, ja to pieprasa citi elektronisko sakaru komersanti, arī pienākums sarunu ceļā panākt vienošanos par piekļuvi publiskajiem elektronisko sakaru tīkliem vai starpsavienojumu un noslēgt piekļuves vai starpsavienojuma līgumu.

(2) Piekļuves un starpsavienojumu noteikumiem, ko operators izvirza citiem elektronisko sakaru komersantiem, jāatbilst saistībām, ko tam uzlikusi Komisija saskaņā ar šo likumu.

(3) Informāciju, ko elektronisko sakaru komersants saņēmis pirms sarunām, sarunu procesa laikā vai pēc sarunām par piekļuvi vai starpsavienojumu, var izmantot tikai tam nolūkam, kādam šī informācija ir sniegta, turklāt ievērojot tās konfidencialitāti. Saņemto informāciju aizliegts nodot citām personām (struktūrvienībām, meitas uzņēmumiem vai partneriem), kurām tā nodrošinātu konkurences priekšrocības.

(4) Divi elektronisko sakaru komersanti slēdz publisko elektronisko sakaru tīklu piekļuves vai starpsavienojuma līgumu, kurā tiek iekļauti visi tehniskie, komerciālie un citi piekļuves vai starpsavienojuma noteikumi. Piekļuves vai starpsavienojuma līgumu noformē trijos eksemplāros. Desmit dienu laikā pēc līguma noslēgšanas vienu tā eksemplāru iesniedz Komisijai.

IX nodaļa

Elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū
saistības piekļuves vai starpsavienojumu jomā

38.pants. Elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū saistības piekļuves vai starpsavienojumu jomā

(1) Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piekļuves vai starpsavienojumu jomā Komisija var uzlikt caurredzamības, vienlīdzīgas attieksmes, atdalītas finanšu uzskaites, tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības un pienākumus un saistības attiecībā uz piekļuvi elektronisko sakaru tīklam.

(2) Komisija, uzliekot elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piekļuves vai starpsavienojumu jomā šā panta pirmajā daļā minētās saistības, ievēro objektivitātes, caurredzamības, samērības un vienlīdzības principus atbilstoši risināmās problēmas būtībai un regulēšanas mērķiem. Pirms tiek pieņemts lēmums par saistību uzlikšanu, Komisija konsultējas ar elektronisko sakaru tirgus dalībniekiem.

39.pants. Caurredzamības saistības

(1) Komisija, ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, var elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteikt, grozīt vai atcelt caurredzamības saistības piekļuves vai starpsavienojumu jomā. Caurredzamības saistības var ietvert noteiktas informācijas (uzskaite, tehniskie un tīkla raksturparametri, cenu un tarifu, piekļuves un starpsavienojumu nodrošināšanas un izmantošanas nosacījumi) publiskošanas un pamatpiedāvājumu publicēšanas saistības un prasības attiecībā uz publicējamiem pamatpiedāvājumiem.

(2) Ja elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū ir noteikts vienlīdzīgas attieksmes pienākums, tad Komisija var prasīt, lai tas publicē pamatpiedāvājumus, kuros iekļautā informācija būtu detalizēti atdalīta, un nodrošinātu, ka elektronisko sakaru komersantiem — pakalpojumu saņēmējiem nav jāmaksā par iekārtām vai aprīkojumu, kas pieprasītajam pakalpojumam nav nepieciešams.

(3) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū izstrādā piekļuves vai starpsavienojumu pamatpiedāvājumu Komisijas noteiktajā kārtībā un nodrošina tā publisku pieejamību.

(4) Komisijai ir tiesības:

1) noteikt un publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” prasības attiecībā uz pamatpiedāvājumā ietveramo informāciju un nepieciešamo tās detalizācijas līmeni;

2) noteikt pamatpiedāvājuma publicēšanas veidu;

3) noteikt grozījumus publicētajā pamatpiedāvājumā, ja tā nosacījumi neatbilst Komisijas prasībām.

40.pants. Vienlīdzīgas attieksmes pienākumi

Komisija, ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, var elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteikt, grozīt vai atcelt šādus vienlīdzīgas attieksmes pienākumus pie kļuves vai starpsavienojumu jomā:

1)  pienākumu piemērot līdzvērtīgus nosacījumus līdzvērtīgos apstākļos citiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri nodrošina līdzvērtīgus elektronisko sakaru pakalpojumus;

2)  pienākumu sniegt citiem elektronisko sakaru komersantiem elektronisko sakaru pakalpojumus un informāciju ar tiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem šis elektronisko sakaru komersants pats sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus saistītajiem uzņēmumiem vai partneriem, un tādā pašā kvalitātē.

41.pants. Pienākums veikt atsevišķu uzskaiti

Komisija, ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, var elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteikt, grozīt vai atcelt pienākumu piekļuves un starpsavienojumu jomā veikt atsevišķu darbības uzskaiti.

42.pants. Tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības

(1) Komisija, ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, var elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteikt, grozīt vai atcelt piekļuves vai starpsavienojumu tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības (tajā skaitā pienākumu tuvināt tarifus izmaksām un prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu). Uzliekot šādas saistības, Komisija ņem vērā attiecīgā komersanta investīcijas un ļauj tam gūt samērīgu peļņu no piekļuves vai starpsavienojumu nodrošināšanā ieguldītā kapitāla atbilstoši saistītajiem riskiem.

(2) Komisija nodrošina, ka izmaksu segšanas mehānisms vai apstiprinātā tarifu aprēķināšanas metodika veicina efektivitāti un ilgtspējīgu konkurenci, kā arī palielina galalietotāju gūto labumu. Komisija var izmantot arī tarifus salīdzināmos konkrētos tirgos.

(3) Ja elektronisko sakaru komersantam ir pienākums tuvināt tarifus izmaksām, tad tam jāpierāda Komisijai, ka tarifi ir balstīti uz pamatotām izmaksām, ņemot vērā peļņu par veiktajām investīcijām. Komisija izmaksu aprēķināšanai var izmantot arī citādas metodes, nevis tās, kuras izmantojis elektronisko sakaru komersants. Komisija var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants sniedz savu tarifu un izmaksu pamatojumu. Ja Komisija konstatē, ka tarifā iekļautās izmaksas nav pamatotas vai tarifi nav tuvināti izmaksām, tā ir tiesīga apturēt šo tarifu piemērošanu un noteikt tarifu augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus.

(4) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kuram ir noteiktas prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu, publisko izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmas aprakstu, norādot galvenās izmaksu grupas, kā arī izmaksu attiecināšanas noteikumus. Atbilstību izmaksu aprēķināšanas sistēmai pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Zvērināta revidenta ziņojumu par atbilstību noteiktajai izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmai elektronisko sakaru komersants publicē katru gadu.

(5) Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū ir aizliegts noteikt starpsavienojumu pakalpojumiem atlaides vai atlaižu apmēru atkarībā no sniegto pakalpojumu apjoma. Komisija var dot atļauju noteikt šādas atlaides vai atlaižu apmēru, ja elektronisko sakaru komersants pierāda, ka tas tādējādi nenostādīs citus elektronisko sakaru komersantus nevienlīdzīgā stāvoklī.

43.pants. Operatora izvēle un operatora iepriekšēja izvēle

(1) Publiskā fiksētā telefonu tīkla operators ar būtisku ietekmi tirgū publiskā fiksētā telefonu tīkla nodrošināšanas jomā nodrošina abonentiem operatora izvēles pakalpojumu vai operatora iepriekšējas izvēles pakalpojumu.

(2) Lietotāju prasības saņemt operatora izvēles pakalpojumu un operatora iepriekšējas izvēles pakalpojumu ieviešanai citos elektronisko sakaru tīklos vai citādā veidā, nekā paredzēts šā panta pirmajā daļā, Komisija izskata saskaņā ar šā likuma 44.pantu.

(3) Komisija nosaka operatora izvēles pakalpojuma vai operatora iepriekšējas izvēles pakalpojuma ieviešanas noteikumus un termiņus.

44.pants. Piekļuve elektronisko sakaru tīkla iekārtām un to izmantošana

(1) Ja Komisija tirgus analīzes rezultātā secina, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti piekļuves noteikumi var kavēt ilglaicīga un konkurētspējīga mazumtirdzniecības tirgus izveidi vai tie neatbilst galalietotāju interesēm, tai ir tiesības elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteikt, grozīt vai atcelt šādas saistības:

1) nodrošināt trešajām personām piekļuvi noteiktiem elektronisko sakaru tīkla elementiem vai iekārtām, ieskaitot atsaistītu piekļuvi abonentlīnijām;

2) risināt sarunas ar elektronisko sakaru komersantiem, kuri pieprasa piekļuvi;

3) nepārtraukt piekļuvi tiem noteiktajiem elektronisko sakaru tīkla elementiem vai iekārtām, kuriem tā jau nodrošināta iepriekš;

4) nodrošināt noteiktus vairumtirdzniecības pakalpojumus trešajām personām elektronisko sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanai;

5) nodrošināt piekļuvi tehniskajām saskarnēm vai būtiskām tehnoloģijām, kas nepieciešamas elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamībai vai virtuālā tīkla pakalpojumiem;

6) nodrošināt iespēju izvietot elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotajās telpās noteiktus elektronisko sakaru tīkla elementus vai nodrošināt cita veida infrastruktūras objektu kopīgu izmantošanu (tajā skaitā kabeļu kanalizācijas, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantoto ēku vai antenu mastu un torņu kopīgu izmantošanu);

7) sniegt noteiktus elektronisko sakaru pakalpojumus (tajā skaitā tādus pakalpojumus, kas nepieciešami intelektuālā tīkla pakalpojumiem vai viesabonēšanai mobilajos elektronisko sakaru tīklos), kas nepieciešami, lai lietotājiem nodrošinātu pilnīgu elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamību;

8) nodrošināt piekļuvi darbības atbalstsistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai uzturētu godīgu konkurenci elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā;

9) savstarpēji savienot elektronisko sakaru tīklus vai elektronisko sakaru tīklu elementus vai iekārtas.

(2) Komisija nosaka prasības attiecībā uz piekļuves, starpsavienojumu, nomāto līniju un abonentlīniju atsaistīšanas pamatpiedāvājumos iekļaujamo informāciju un šo pamatpiedāvājumu publicēšanu.

45.pants. Kārtība, kādā publicējama informācija par piekļuves vai starpsavienojumu jomā noteiktajām saistībām

(1) Komisija mēneša laikā no attiecīga lēmuma pieņemšanas dienas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par tirgus analīzes rezultātiem, kā arī par īpašajiem pienākumiem un saistībām, kas uzliktas elektronisko sakaru komersantiem piekļuves vai starpsavienojumu jomā.

(2) Publicēto informāciju par tirgus analīzes rezultātiem, kā arī par īpašajiem pienākumiem un saistībām, kas uzliktas publisko elektronisko sakaru tīklu operatoriem, Komisija nosūta Eiropas Komisijai tās noteiktajā kārtībā.

(3) Komisija mēneša laikā no piekļuves un starpsavienojumu pamatpiedāvājumu apstiprināšanas dienas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par vietu un laiku, kur un kad pieejama informācija par šiem pamatpiedāvājumiem. Elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums publicēt Komisijas apstiprinātos piekļuves un starpsavienojumu pamatpiedāvājumus ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc to apstiprināšanas, informējot par to Komisiju ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc pamatpiedāvājumu publicēšanas.

(4) Komisija savā interneta mājas lapā uztur un regulāri atjauno informāciju par noslēgtajiem piekļuves un starpsavienojuma līgumiem. Komisija nosaka, kuras piekļuves vai starpsavienojuma līgumu daļas nav publicējamas, lai netiktu izpausta informācija, kas ietver pušu komercnoslēpumus.

(5) Komisija reizi gadā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ziņojumu par izmaksu aprēķināšanas metodikas ievērošanu.

X nodaļa

Elektronisko sakaru tīklu galiekārtu vai radioiekārtu atbilstības novērtēšana un deklarēšana, izplatīšana un lietošana

46.pants. Elektronisko sakaru tīklu galiekārtu un radioiekārtu atbilstības novērtēšana vai deklarēšana, kā arī izplatīšana

(1) Galiekārtu vai radioiekārtu atbilstības novērtēšanas un deklarēšanas kārtību, kā arī būtiskās prasības attiecībā uz galiekārtām un radioiekārtām nosaka likums “Par atbilstības novērtēšanu”.

(2) Galiekārtu vai radioiekārtu izplatīšanas un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja radioiekārtas darbībai tiek izmantotas radiofrekvenču joslas, kuras nav saskaņotas ar Eiropas Savienību, šīs iekārtas izgatavotājam, tā pilnvarotam pārstāvim vai personai, kas ir atbildīga par radioiekārtas izplatīšanu Latvijas tirgū, vismaz četras nedēļas pirms radioiekārtas izplatīšanas sākuma par to jāpaziņo Elektronisko sakaru direkcijai.

XI nodaļa

Radiofrekvenču spektrs un numerācija

47.pants. Radiofrekvenču spektra vai numerācijas lietošanas tiesības

(1) Radiofrekvenču spektra vai numerācijas lietošanai tiek piešķirtas radiofrekvenču spektra vai numerācijas lietošanas tiesības.

(2) Fiziskā vai juridiskā persona var pieprasīt radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, bet elektronisko sakaru komersants — arī numerācijas lietošanas tiesības.

(3) Komercdarbībai izmantojamo radiofrekvenču spektra vai numerācijas lietošanas tiesību pieprasījumu iesniedz Komisijai tās noteiktajā kārtībā, paredzot, ka Komisija lēmumu par:

1) radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām pieņem un publicē sešu nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja tiek izsludināts konkurss vai izsole radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanai, Komisija lēmumu pieņem ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas;

2) numerācijas lietošanas tiesībām pieņem un publicē triju nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja tiek izsludināts konkurss vai izsole numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai, Komisija lēmumu pieņem ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kas netiek izmantotas komercdarbībai, piešķir šā likuma 50.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ministru kabinets nosaka radiofrekvenču spektra joslas, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē. Šajos gadījumos Komisija caurredzamā veidā rīko konkursu vai izsoli saskaņā ar Komisijas apstiprinātu nolikumu un piešķir radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības attiecīgi konkursa vai izsoles uzvarētājam.

(6) Konkursa vai izsoles uzvarētājam attiecībā uz radioiekārtu darbību jāsaņem radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja šā likuma 50.pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja elektronisko sakaru komersantam komercdarbības veikšanai ir piešķirtas radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, tad Komisija var noteikt šādus specifiskus lietošanas tiesību nosacījumus:

1) prasības attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem, elektronisko sakaru tīkliem vai tehnoloģijām, kuru sniegšanai, nodrošināšanai vai izmantošanai piešķirtas radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības;

2) prasības attiecībā uz radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu un pārklājuma nodrošināšanu;

3) tehniskās prasības attiecībā uz iespējamo kaitīgo radiotraucējumu ietekmes novēršanu;

4) radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību darbības termiņu;

5) komercdarbībai piešķirto radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas kārtību;

6) nosacījumus par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību maksu;

7) saistības, kādas jāpilda elektronisko sakaru komersantam, kurš radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības saņēmis konkursa vai izsoles rezultātā;

8) prasības, kas izriet no starptautiskajiem radiofrekvenču spektra lietošanas nolīgumiem.

(8) Ja elektronisko sakaru komersantam ir piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības, Komisija var noteikt šādus specifiskus lietošanas tiesību nosacījumus:

1) prasības attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem, kuru sniegšanai piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības;

2) prasības attiecībā uz numerācijas resursu efektīvu izmantošanu;

3) numuru saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas nosacījumus;

4) prasību nodrošināt publiski pieejamu abonentu sarakstu;

5) numerācijas lietošanas tiesību darbības maksimālo termiņu;

6) piešķirto numerācijas lietošanas tiesību tālāknodošanas kārtību;

7) nosacījumus attiecībā uz numerācijas lietošanas tiesību maksu;

8) saistības, kādas jāpilda elektronisko sakaru komersantam, kurš numerācijas lietošanas tiesības saņēmis konkursa vai izsoles rezultātā;

9) prasības, kas izriet no starptautiskajiem numerācijas resursu lietošanas nolīgumiem.

48.pants. Radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu datu bāzes

(1) Elektronisko sakaru direkcija veido un uztur radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu datu bāzes.

(2) Elektronisko sakaru direkcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina informācijas par izsaucēja atrašanās vietu nodošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, neatliekamās medicīniskās palīdzības un gāzes avārijas dienestiem vai numura “112” dienestam.

(3) Elektronisko sakaru direkcija nodrošina Komisijai piekļuvi komercdarbībai paredzēto radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu datu bāzēm Komisijas funkciju izpildei nepieciešamajā apjomā.

49.pants. Nacionālais radiofrekvenču plāns

(1) Ministru kabinets nosaka radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgos nosacījumus (tajā skaitā radio saskarnes un to parametrus un radiofrekvenču spektra diapazonus, kas paredzēti komercdarbībai).

(2) Radiofrekvenču spektra joslas var izmantot tikai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktajiem radiosakaru veidiem un radiosakaru sistēmām.

50.pants. Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja

Radiofrekvenču spektru radioiekārtu darbībai atļauts izmantot pēc radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas saņemšanas Elektronisko sakaru direkcijā vai saskaņā ar koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

51.pants. Radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošana

(1) Radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanas termiņi radiosakaru veidiem vai radiosakaru sistēmām, kuru ieviešana paredzēta starptautiskajos līgumos, tiek norādīti nacionālajā radiofrekvenču plānā ne vēlāk kā divus gadus pirms paredzētās radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanas. Elektronisko sakaru komersanta vai privātā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka izdevumi vai zaudējumi, kas saistīti ar radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanu, netiek segti.

(2) Ja radioiekārtu darbībai nepieciešama individuāli noteikta radiofrekvenču spektra josla, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jau izmanto citas personas radioiekārta, ieinteresētā persona pēc pušu vienošanās sedz visus iespējamos ar radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanu saistītos izdevumus un zaudējumus vai arī puses vienojas par attiecīgās radiofrekvenču spektra joslas koplietošanu.

52.pants. Kaitīgie radiotraucējumi

(1) Radioiekārtas uzstāda un izmanto tā, lai neradītu kaitīgos radiotraucējumus. Jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu radiofrekvenču izmantošana atļauta tikai attiecīgu situāciju gadījumos.

(2) Elektronisko sakaru direkcija izskata pieteikumus par kaitīgajiem radiotraucējumiem radio un televīzijas programmu uztveršanā un radiosakaru darbībā un noskaidro to cēloņus.

(3) Satiksmes ministrija aizliedz vai ierobežo radioiekārtas lietošanu, lai novērstu kaitīgos radiotraucējumus vai šādu radiotraucējumu rašanos.

53.pants. Radioamatieru radiostacijas ierīkošana

Radioamatieru radiostaciju ierīko, uzstāda un lieto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

54.pants. Radiofrekvenču spektra lietošana valsts aizsardzības un drošības vajadzībām

Radiofrekvences joslās, kuras nacionālajā radiofrekvenču plānā iedalītas tikai valsts aizsardzības un drošības vajadzībām paredzēto radiosakaru sistēmu darbībai atbilstoši nacionālajā radiofrekvenču plānā noteiktajam radiosakaru veidam, lieto attiecīgais radiofrekvenču spektra lietotājs. Kārtību, kādā radiofrekvences tiek lietotas joslās, kuras nacionālajā radiofrekvenču plānā iedalītas gan valsts aizsardzības un drošības, gan tautsaimniecības vajadzībām paredzēto radiosakaru sistēmu darbībai, nosaka Ministru kabinets.

55.pants. Nacionālie numerācijas resursi

(1) Komisija, ievērojot vienlīdzīgus, caurredzamus un objektīvus nosacījumus, piešķir un anulē lietošanas tiesības un rezervē numerācijas resursus.

(2) Kārtību, kādā piešķir, lieto, rezervē vai anulē numerācijas resursus  un atsakās no tiem, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja esošie numerācijas resursi ir nepietiekami, Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņu pārejai uz slēgto astoņciparu numerācijas shēmu.

(4) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos Komisija pēc konsultācijām ar tirgus dalībniekiem apstiprina plānu pārejai uz slēgto astoņciparu numerācijas shēmu.

(5) Komisija nosaka un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants nodrošina ar numerācijas izmantošanu saistītos pakalpojumus, kā arī nosaka šo pakalpojumu ieviešanas termiņus.

56.pants. Nacionālais numerācijas plāns

Ministru kabinets apstiprina nacionālo numerācijas plānu, kas nosaka publiskā telefonu tīkla, lietotāja numura, elektronisko sakaru pakalpojuma numura struktūru un formātu tā identifikācijai un maršrutēšanai, kā arī numura sastādīšanas procedūras.

57.pants. Numura saglabāšanas pakalpojums

(1) Ja abonents pieprasa saglabāt publiskā telefonu tīkla numuru, tad, mainot publiskā telefonu tīkla operatoru, abonentam tiek nodrošināta iespēja saglabāt tā lietošanā nodoto publiskā telefonu tīkla numuru nacionālajā numerācijas plānā ģeogrāfiskās numerācijas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja abonenta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju.

(2) Komisija nosaka numura saglabāšanas pakalpojuma ieviešanas noteikumus un pieņem lēmumu par pakalpojuma ieviešanas termiņiem.

(3) Operators, kas sniedz balss telefonijas pakalpojumus, nodrošina abonentam numura saglabāšanas pakalpojumu.

(4) Komisija veicina to, ka tarifi starpsavienojumam attiecībā uz numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanu ir tuvināti izmaksām un abonenta tiešie izdevumi, ja tādi ir, nav šķērslis numura saglabāšanas pakalpojuma izmantošanai.

(5) Komisija nenosaka mazumtirdzniecības tarifus numura saglabāšanas pakalpojumam.

58.pants. Ikgadējā valsts nodeva par radiofrekvenču spektra vai numerācijas resursu lietošanas tiesībām

(1) Par radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu lietošanas tiesībām maksājama ikgadēja valsts nodeva, kuras likmes, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts nodevu ieskaita valsts budžetā, un no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem tiek nodrošināts finansējums:

1) elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanai;

2) universālā pakalpojuma finansēšanai;

3) Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu un pasākumu finansēšanai elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības jomā.

XII nodaļa

Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte

59.pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes uzraudzība

(1) Elektronisko sakaru komersantu sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasības, kvalitātes mērījumu metodiku un kvalitātes pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka Komisija.

(2) Elektronisko sakaru komersantu sniegto publisko elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasību izpildi uzrauga un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumus saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto metodiku veic Komisija.

(3) Komisija izstrādā un publisko elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu.

XIII nodaļa

Elektronisko sakaru pakalpojumu tarifi

60.pants. Galalietotājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu publiska pieejamība un regulēšana

(1) Elektronisko sakaru komersants nodrošina galalietotājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu, tarifu plānu un tarifu atlaižu atklātumu un publisko pieejamību.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū Komisija var piemērot galalietotājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu regulēšanas pasākumus (tajā skaitā noteikt tarifu aprēķināšanas metodiku, apstiprināt tarifus, uzlikt saistības tarifu tuvināšanai izmaksām vai attiecīgā pakalpojuma tarifiem salīdzināmos pakalpojumu tirgos, piemērot elektronisko sakaru pakalpojumu izmaksu attiecināšanas un aprēķināšanas metodiku un citus tarifu regulēšanas pasākumus).

(3) Komisija katru gadu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par elektronisko sakaru komersantu, kuram ir pienākums piemērot izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku, kā arī saskaņot izmaksu sistēmu ar šo metodiku.

(4) Ja elektronisko sakaru komersantam ir pienākums tuvināt tarifus izmaksām, tam jāpierāda Komisijai, ka tarifi ir veidoti no pamatotām izmaksām, ieskaitot samērīgu peļņu par veiktajām investīcijām. Komisija var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants, kuram ir būtiska ietekme tirgū, sniedz savu tarifu un izmaksu pilnīgu pamatojumu. Ja Komisija konstatē, ka tarifā iekļautās izmaksas nav pilnībā pamatotas vai tarifi nav tuvināti izmaksām, tā ir tiesīga apturēt šo tarifu piemērošanu un noteikt tarifu augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus. Noteiktās saistības ir spēkā tikai laikposmā, kurā elektronisko sakaru komersantam ir būtiska ietekme konkrētajā tirgū.

61.pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu atlaides

Elektronisko sakaru komersantam ir tiesības ieviest galalietotājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu plānus un noteikt galalietotājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu atlaides, izņemot gadījumus, kad Komisija šādas atlaides ir atzinusi par nevienlīdzīgām.

XIV nodaļa

Universālais pakalpojums

62.pants. Universālā pakalpojuma noteikšana

(1) Komisija nosaka un regulāri pārskata universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu sarakstu, universālā pakalpojuma apjomu, ģeogrāfisko teritoriju un galalietotāju loku, paredzot, ka galalietotājiem ir tiesības veikt un saņemt vietējos, iekšzemes un starptautiskos telefona zvanus, faksa ziņojumus un datu ziņojumus ar datu pārraides ātrumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu piekļuvi internetam, ņemot vērā tehnoloģijas, ko galvenokārt izmanto galalietotāji, un tehnoloģiskās iespējas. Komisija var izstrādāt arī pieņemamā tarifa noteikšanas principus.

(2) Komisija nodrošina šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

63.pants. Īpaši pasākumi attiecībā uz invalīdiem

Komisija var pieņemt lēmumu, ka publiskā telefonu tīkla operatoram jāveic īpaši pasākumi, lai nodrošinātu invalīdiem publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, tajā skaitā piekļuvi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, neatliekamās medicīniskās palīdzības, gāzes avārijas, telefona uzziņu dienestiem un abonentu sarakstam, turklāt šiem pakalpojumiem jābūt līdzvērtīgiem tiem pakalpojumiem, kurus saņem citi galalietotāji.

64.pants. Universālā pakalpojuma saistības

(1) Lai Latvijas teritorijā nodrošinātu universālā pakalpojuma sniegšanu, Komisija elektronisko sakaru komersantam nosaka universālā pakalpojuma saistības.

(2) Komisija nosaka universālā pakalpojuma saistības, nodrošinot, ka universālo pakalpojumu sniedz ekonomiski izdevīgākajā veidā, un paredzot galalietotājiem iespēju saņemt universālā pakalpojuma saistībās ietvertos pakalpojumus.

(3) Komisija, izmantojot efektīvu, objektīvu, caurredzamu un vienlīdzīgu saistību noteikšanas kārtību, nosaka vienu vai vairākus elektronisko sakaru komersantus, kuriem ir pienākums sniegt universālo pakalpojumu visā Latvijas teritorijā vai kādā tās daļā, un nodrošina to, ka elektronisko sakaru komersantam nav liegta iespēja tikt noteiktam par universālā pakalpojuma sniedzēju.

(4) Elektronisko sakaru komersants, sniedzot universālo pakalpojumu, nodrošina tādus nosacījumus, lai galalietotājiem nebūtu jāmaksā par elektronisko sakaru pakalpojumiem, kuri nav nepieciešami pieprasīto pakalpojumu sniegšanai.

(5) Komisija uzrauga universālā pakalpojuma saistību izpildi.

(6) Komisijai ir tiesības noteikt rēķina detalizācijas prasības elektronisko sakaru komersantam, kuram ir noteiktas universālā pakalpojuma saistības, lai galalietotājiem nodrošinātu iespēju pārraudzīt un kontrolēt izdevumus, kā arī izvairīties no nepamatotas pakalpojumu pārtraukšanas.

65.pants. Universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu noteikšana un zaudējumu kompensēšana

(1) Universālā pakalpojuma saistību izmaksu kompensāciju un tās izmaksas kārtību nosaka Komisija. Kompensācijas mehānisms ir caurredzams un rada pēc iespējas mazāku tirgus kropļojumu, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principu.

(2) Elektronisko sakaru komersants, kuram ir noteiktas universālā pakalpojuma saistības, aprēķina universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas saskaņā ar Komisijas noteikto universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku.

(3) Komisija apstiprina universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku un elektronisko sakaru komersanta aprēķinātās universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas. Elektronisko sakaru komersants, kas sniedz universālo pakalpojumu, nodrošina, ka universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķinu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

(4) Tīrās izmaksas, kas izriet no universālā pakalpojuma saistību izpildes, kompensē saskaņā ar noteikto kompensācijas mehānismu, ja elektronisko sakaru komersants, kas sniedz universālo pakalpojumu, pierāda, ka ir pakļauts netaisnīgam apgrūtinājumam un saistību izpilde rada zaudējumus.

(5) Zaudējumus, kas izriet no universālā pakalpojuma saistību izpildes, nekompensē, ja universālā pakalpojuma saistības rada arī papildu ieguvumu un tas pārsniedz netaisnīga apgrūtinājuma radītos zaudējumus.

(6) Komisija katru gadu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ziņojumu, kurā informē par universālā pakalpojuma saistību tīrajām izmaksām.

66.pants. Universālā pakalpojuma finansēšanas un kompensācijas mehānisms

(1) Lai kompensētu universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas, var izveidot universālā pakalpojuma fondu vai citu finansēšanas un kompensācijas mehānismu.

(2) Universālā pakalpojuma finansēšanas un kompensācijas mehānismu un kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas no universālā pakalpojuma saistību izpildes izrietošo zaudējumu kompensēšanai, nosaka Ministru kabinets. Veiktās iemaksas izmantojamas tikai zaudējumu kompensēšanai.

(3) Universālā pakalpojuma kompensācijas mehānismu pārvalda Komisija.

XV nodaļa

Ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu pieejamība

67.pants. Ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu pieejamības nodrošināšana

(1) Elektronisko sakaru komersants, kas piedāvā ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumus, nodrošina, ka viņa piedāvātie pakalpojumi neierobežo abonenta tiesības brīvi izvēlēties pakalpojuma piegādātāju, kā arī ir savietojami ar citu elektronisko sakaru komersantu pakalpojumiem.

(2) Ciparu televīzijas un ciparu radio signālu pārraides sistēmas veido saskaņā ar Eiropas Kopienas noteiktajiem elektronisko sakaru nozares standartiem.

XVI nodaļa

Datu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē

68.pants. Datu neizpaušana

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums neizpaust ziņas par lietotājiem vai abonentiem, kā arī informāciju par to saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem vai papildvērtības pakalpojumiem, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ir aizliegts bez lietotāju vai abonentu rakstveida piekrišanas izpaust informāciju, kuru pārraida vai kura ir pārraidīta, sniedzot lietotājam vai abonentam elektronisko sakaru pakalpojumus, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

69.pants. Pieslēgšanās elektronisko sakaru tīkliem

(1) Pieslēgties elektronisko sakaru tīkliem, lai iegūtu operatīvo informāciju, drīkst tikai operatīvās darbības subjekti likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par faktu, ka noslodzes un atrašanās vietas dati nodoti operatīvās darbības subjektiem, kā arī informāciju par lietotājiem, pret kuriem vērsti šajā pantā minētie pasākumi, par šo pasākumu mērķi, pamatojumu un apjomu.

70.pants. Noslodzes datu apstrāde

(1) Noslodzes dati ir izdzēšami vai padarāmi anonīmi, tiklīdz to apstrāde vairs nav nepieciešama sakaru pārraidei, maksas uzskaitei par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, pretenziju izskatīšanai, maksājumu piedziņai vai starpsavienojumu nodrošināšanai, izņemot šā likuma 19.panta pirmās daļas 11.punktā un šajā pantā paredzētos gadījumus.

(2) Noslodzes datus apstrādā laikposmā, kurā lietotājs vai abonents var apstrīdēt rēķinu un veikt maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Atsevišķos gadījumos noslodzes datu apstrāde un uzglabāšana ir atļauta, kamēr tiek izskatīta un atrisināta pretenzija, kā arī līdz laikam, kad tiek piedzīts neveiktais maksājums.

(3) Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs apstrādāt noslodzes datus bez iepriekšējas saskaņošanas ar lietotāju vai abonentu tikai maksas uzskaitei par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, maksājumu piedziņai, pretenziju izskatīšanai vai starpsavienojumu nodrošināšanai, izņemot šā panta septītajā daļā un šā likuma 68.pantā paredzētos gadījumus.

(4) Noslodzes datu apstrāde ir atļauta elektronisko sakaru pakalpojumu izplatīšanas un papildvērtības pakalpojumu sniegšanas nolūkos, ja lietotājs vai abonents, uz kuru šie dati attiecas, ir devis rakstveida piekrišanu saskaņā ar noslēgto elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu. Lietotājam vai abonentam ir tiesības jebkurā laikā atsaukt piekrišanu noslodzes datu apstrādei.

(5) Noslodzes datu apstrādi var veikt tikai elektronisko sakaru komersanta pilnvarota persona.

(6) Lietotājam vai abonentam nav tiesību piekļūt noslodzes datiem un izdarīt tajos labojumus.

(7) Strīdu vai starpsavienojumu jautājumu izskatīšanas nolūkos Komisijai ir tiesības no elektronisko sakaru komersantiem pieprasīt un saņemt informāciju par noslodzes datiem.

71.pants. Atrašanās vietas datu apstrāde

(1) Atrašanās vietas datu apstrāde, ņemot vērā šajā pantā paredzētos izņēmumus, ir atļauta tikai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai.

(2) Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim bez lietotāja vai abonenta rakstveida piekrišanas ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja lietotāju vai abonentu nav iespējams identificēt, izmantojot šos atrašanās vietas datus.

(3) Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim ir atļauta ar lietotāja vai abonenta rakstveida piekrišanu laikposmā, kas nepieciešams, lai sniegtu papildvērtības pakalpojumus.

(4) Pirms saņemta piekrišana par atrašanās vietas datu apstrādi citam mērķim, elektronisko sakaru komersantam ir pienākums informēt lietotāju vai abonentu par apstrādājamo datu veidu, apstrādes mērķi un termiņu, kā arī par to, vai atrašanās vietas dati tiks nodoti trešajām personām papildvērtības pakalpojumu sniegšanai.

(5) Lietotājam vai abonentam ir tiesības jebkurā laikā atsaukt piekrišanu atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, par to paziņojot attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam.

(6) Lietotājam vai abonentam, kas ir piekritis atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, ir tiesības bez maksas pieprasīt, lai atrašanās vietas datu apstrāde uz noteiktu laiku tiek pārtraukta, par to paziņojot attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam.

(7) Elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez lietotāja vai abonenta piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, neatliekamās medicīniskās palīdzības un gāzes avārijas dienestiem, kā arī numura “112” dienestam to pienākumu veikšanai.

72.pants. Izsaucošā un izsaucamā numura identifikācijas ierobežojumi

(1) Izsaucošā numura lietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt izsaucošā numura identifikāciju katram izsaukumam atsevišķi.

(2) Izsaucošā numura abonentam ir tiesības reizi gadā bez maksas aizliegt izsaucošā numura identifikāciju pastāvīgi visiem izsaukumiem.

(3) Izsaucamajam abonentam ir tiesības bez maksas atteikties no ienākošo izsaukumu izsaucošā numura identifikācijas.

(4) Izsaucamā numura abonentam ir tiesības bez maksas un automātiski noraidīt tos izsaukumus, kuru lietotāji vai abonenti ir aizlieguši izsaucošā numura identifikāciju.

(5) Izsauktā numura abonentam ir tiesības bez maksas aizliegt izsauktā numura identifikāciju izsaucošā numura lietotājam.

(6) Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs informē abonentus un lietotājus, kādos gadījumos tiek veikta izsaucošā vai izsaucamā numura identifikācija, un sniedz lietotājam un abonentam informāciju par šajā pantā paredzētajām tiesībām.

(7) Balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina šajā pantā, kā arī šā likuma 73. un 74.pantā paredzētās tiesības un pakalpojumus.

(8) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma ievērot šajā pantā paredzētās tiesības, ja izsaucamā numura abonents ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai gāzes avārijas dienesti un numura “112” dienests.

73.pants. Izsaukuma pāradresācija

Abonentam ir tiesības bez maksas aizliegt trešo personu izsaukumu pāradresāciju uz abonenta galiekārtu.

74.pants. Publiski pieejams abonentu saraksts

(1) Abonenta personas datus publiski pieejamā abonentu sarakstā drīkst iekļaut tikai tad, ja abonents ir devis rakstveida piekrišanu elektronisko sakaru komersantam saskaņā ar šo pantu.

(2) Pirms datu iekļaušanas publiski pieejamā abonentu sarakstā abonentu bez maksas informē par abonentu saraksta izdevēja nosaukumu, publiski pieejamā abonentu saraksta izveidošanas mērķi un tā izmantošanas veidiem.

(3) Abonentam saskaņā ar elektronisko sakaru komersanta sniegto informāciju ir tiesības bez maksas noteikt, kādus personas datus drīkst iekļaut publiski pieejamā abonentu sarakstā.

(4) Abonents ir tiesīgs bez maksas pārbaudīt, atsaukt vai grozīt publiski pieejamā abonentu sarakstā iekļautos savus personas datus.

75.pants. Abonenta rēķins

(1) Abonentam ir tiesības saņemt rēķinus bez elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanas detalizētas uzskaites.

(2) Komisija var noteikt prasības attiecībā uz rēķina detalizācijas pamatlīmeni, saskaņā ar kuru elektronisko sakaru komersants bez maksas nodrošina abonentiem iespēju:

1)  pārbaudīt un kontrolēt maksājumus par publiskā telefonu tīkla izmantošanu noteiktā atrašanās vietā vai par citu saistītu elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanu;

2)  pārraudzīt publiskā telefonu tīkla izmantošanu un ar to saistītos izdevumus, tādējādi kontrolējot savus rēķinus.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 48.pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

2. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šajā likumā (izņemot tā 55.panta trešajā daļā un 66.panta otrajā daļā) paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti šādi saskaņā ar likumu “Par telekomunikācijām” izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1)  Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.496 “Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi”;

2)  Ministru kabineta 2003.gada 21.janvāra noteikumi Nr.44 “Radiofrekvenču spektra lietošanas atļauju izsniegšanas kārtība”;

3)  Ministru kabineta 2003.gada 28.janvāra noteikumi Nr.53 “Kārtība, kādā telekomunikāciju uzņēmumi aprīko publiskos telekomunikāciju tīklus ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un operatīvu sarunu noklausīšanos”;

4)  Ministru kabineta 2003.gada 13.maija noteikumi Nr.251 “Telekomunikāciju tīklu infrastruktūras aizsardzības kārtība”;

5)  Ministru kabineta 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.465 “Ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju tīklu līnijām noteikšanas metodika”;

6)  Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumi Nr.497 “Noteikumi par radiokomunikāciju līdzekļu un telekomunikāciju gala iekārtu izplatīšanas, projektēšanas, būves, uzstādīšanas un ekspluatācijas kārtību, kā arī par to izmantošanas ierobežojumiem un aizliegumiem”.

3. Ministru kabinets šā likuma 55.panta trešajā daļā un 66.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus izdod sešu mēnešu laikā no attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienas.

4. Komisija sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas nodrošina visu šajā likumā paredzēto noteikumu, kārtību, procedūru un metodiku izstrādāšanu. Līdz šo noteikumu, kārtību, procedūru un metodiku spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti saskaņā ar likumu “Par telekomunikācijām” un Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.304 “Elektronisko sakaru likums” izdotie noteikumi, kārtības, procedūras un metodikas, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

5. Komisija sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izveido elektronisko sakaru komersantu reģistru un reģistrē elektronisko sakaru komersantus, kuriem ir spēkā esošas individuālās licences vai reģistrētas vispārējās atļaujas vai kuri sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus. Izsniegtās individuālās licences un reģistrētās vispārējās atļaujas ir spēkā līdz elektronisko sakaru komersanta reģistrācijas brīdim. Ierobežoto nacionālo resursu lietošanas tiesības paliek spēkā līdz noteiktā termiņa beigām.

6. Līdz analogās televīzijas un radio apraides tīklu izslēgšanai analogās televīzijas un radio apraidei nepieciešamo radiofrekvenču spektru lietošanas tiesības piešķir saskaņā ar Radio un televīzijas likumu.

7. Šā likuma 58.panta pirmā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

8. Šā likuma 57. un 72.pantu nepiemēro, ja izsaukumā iesaistīta līnija, kas pieslēgta analogajai telefonu centrālei.

9. Tie elektronisko sakaru komersanti, kurus Komisija pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas ir noteikusi par telekomunikāciju uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū, uzskatāmi par elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū šā likuma izpratnē līdz brīdim, kad Komisija nosaka elektronisko sakaru komersantus ar būtisku ietekmi tirgū šajā likumā paredzētajā kārtībā.

10. Šajā likumā lietotais termins “elektroniskie sakari” atbilst citos likumos lietotajam terminam “telekomunikācijas”, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

11. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par telekomunikācijām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.).

12. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.304 “Elektronisko sakaru likums” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 14.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Šajā likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no šādām Eiropas Savienības direktīvām:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 108, 24.04.2002.;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 108, 24.04.2002.;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 108, 24.04.2002.;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 108, 24.04.2002.;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 12.jūlija direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 201, 31.07.2002.;

6) Eiropas Kopienas Komisijas 2002.gada 16.septembra direktīva 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū, publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 249, 17.09.2002.;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta lēmums Nr. 676/2002/EK par regulējošiem noteikumiem attiecībā uz radiofrekvenču spektra politiku Eiropas Kopienā, publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 108, 24.04.2002.;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 9.marta direktīva 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu, publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 091, 07.04.1999.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 28.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada novembrī