Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 20. novembra komisijas sēdē izskatīja likumprojektu "Reģionālās attīstības likums" (Reģ. nr. 1072) (dok.nr.3769; nr.3769A) un pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Projekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1. reģionālā attīstība - sociālās un ekonomiskās situācijas labvēlīgas izmaiņas visā valsts teritorijā vai atsevišķās tās daļās;
2. reģionālās attīstības politika - valdības politikas galvenie pamatprincipi, attīstības mērķi, prioritātes un rīcības virzieni, kas nodrošina valsts reģionālo attīstību saistībā ar atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstību.

2. pants. Likuma mērķis.

Likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt valsts līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un attīstības iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

3.pants. Likuma uzdevumi.

Likuma uzdevumi ir:

1. nodrošināt reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta sistēmas izveidošanu;
2. radīt labvēlīgu vidi tautsaimniecības un uzņēmējdarbības dinamiskai, daudzpusīgai, ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai reģionos;
3. noteikt reģionālās attīstības atbalsta pasākumu finansēšanas avotus.

Reģionālās attīstības atbalsta pasākums ir programma vai atsevišķs projekts, kuru īsteno likuma mērķa sasniegšanai.

Reģionālās attīstības plānošanas, vadības, ieviešanas, finansēšanas, uzraudzības un novērtēšanas procesā ievēro šādus pamatprincipus:

1. koncentrācijas princips – reģionālās attīstības atbalstam novirzītā

finansējuma koncentrēšana noteiktu prioritāro mērķu sasniegšanai;

2) programmēšanas princips – reģionālās attīstības atbalsta pasākumus īsteno pamatojoties uz nacionālajā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī izstrādātajiem reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentiem, kas nosaka attīstības prioritātes un atbalsta pasākumu kopumu;

1. partnerības princips – nodrošina sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, plānošanas reģionu padomēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem;
2. papildinātības princips – valsts reģionālās attīstības politikā noteiktās prioritātes finansē no valsts budžeta ar pašvaldību, ārvalstu finansu palīdzības, juridisku un fizisku personu iemaksu un ziedojumu līdzdalību, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī noteiktās prioritātes finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta ar valsts, ārvalstu finansu palīdzības, juridisko un fizisko personu iemaksu un ziedojumu līdzdalību, dažādu līmeņu reģionālās attīstības atbalsta finansējums ir savstarpēji papildinošs un neaizstāj viens otru;
3. atklātības princips – reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu lēmumu pieņemšanas process ir atklāts un sabiedrību informē par reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu pieejamību un sasniegtajiem rezultātiem;

6.pants. Plānošanas reģioni.

1. Reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai pašvaldības izveido Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionus.
2. Piecu plānošanas reģionu teritorijas nosaka Ministru kabinets.

1. Reģionālo attīstību īsteno saskaņā ar šādiem savstarpēji saskaņotiem politikas plānošanas dokumentiem - valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu, nacionālām vai nozaru attīstības programmām, plānošanas reģionu attīstības programmām, rajona pašvaldību attīstības programmām un vietējo pašvaldību attīstības programmām.
2. Valsts reģionālās attīstības pamatnostādņu, nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, nacionālo vai nozares attīstības programmu, plānošanas reģiona, rajona un vietējo pašvaldību attīstības programmu izstrādes, ieviešanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Valsts reģionālās attīstības pamatnostādnes ir ilgtermiņa (10 un vairāk gadiem) politikas plānošanas dokuments, kurā ir ietverti reģionālās attīstības politikas galvenie pamatprincipi, reģionālās attīstības mērķi un prioritātes.

Nacionālo plānojumu regulē Teritorijas plānošanas likums.

1. Nacionālais attīstības plāns ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments, kas analizē sociālekonomisko situāciju, nosaka reģionālās attīstības mērķus un prioritātes, atbalsta pasākumus noteikto mērķu īstenošanai, un izpildei nepieciešamos finansu līdzekļus.
2. Nacionālā attīstības plānā iekļautajiem reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem piešķir finansējumu no gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem paredzētajiem finansu līdzekļiem, no pašvaldību budžeta un ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem.
3. Nacionālo attīstības plānu izstrādā saskaņoti ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēs noteiktajiem attīstības mērķiem un prioritātēm un, ievērojot plānošanas reģionu attīstības programmu noteiktās attīstības prioritātes un konkrēto pasākumu kopumu.

1. Nacionālā vai nozares attīstības programma ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments noteiktā jomā, kas nosaka mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus šīs jomas attīstībā.
2. Nacionālo vai nozares attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņoti ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu un nacionālo attīstības plānu.

1. Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā katrā plānošanas reģionā un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments, kas nosaka attiecīgā plānošanas reģiona attīstības prioritātes un ietver konkrētu pasākumu kopumu.
2. Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņoti ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojumu.
3. Plānošanas reģiona attīstības programmu apstiprina Plānošanas reģiona attīstības padome.

13.pants.Rajona pašvaldības attīstības programma.

1. Rajona pašvaldības attīstības programmu izstrādā katrā rajona pašvaldībā un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments, kas nosaka attiecīgās rajona pašvaldības attīstības prioritātes un ietver konkrētu pasākumu kopumu.
2. Rajona pašvaldības attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņoti ar attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānojumu un tā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā rajona pašvaldība.
3. Rajona pašvaldības attīstības programmu apstiprina attiecīgās pašvaldības padome (dome).

14.pants. Vietējās pašvaldības attīstības programma.

1. Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā katrā vietējā pašvaldībā un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments, kas nosaka attiecīgās vietējās pašvaldības attīstības prioritātes un ietver konkrētu pasākumu kopumu.
2. Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņoti ar attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un tās rajona pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība.
3. Vietējās pašvaldības attīstības programmu apstiprina attiecīgās pašvaldības padome (dome).

(1) Ministru kabinets apstiprina valsts reģionālās attīstības pamatnostādnes, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nacionālās vai nozaru attīstības programmas.

(2)Ministru kabinets nosaka reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas un novērtēšanas kārtību.

1. Reģionālās attīstības koordinācijai valstī Ministru kabinets izveido Nacionālo reģionālās attīstības padomi.
2. Nacionālās reģionālās attīstības padomes priekšsēdētājs ir par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs un tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, finansu ministrs, labklājības ministrs, satiksmes ministrs un plānošanas reģionu padomju priekšsēdētāji vai to norīkotie pārstāvji.
3. Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Nacionālā reģionālās attīstības padome īsteno šādas funkcijas:

1. koordinē valsts reģionālās attīstības pamatnostādņu un nacionālā plānojuma izstrādi;
2. izvērtē nacionālo attīstības plānu pirms apstiprināšanas Ministru kabinetā;
3. izvērtē nacionālā attīstības plāna un plānošanas reģionu attīstības programmu savstarpējo atbilstību un lemj par priekšlikumiem šo programmu savstarpējai saskaņošanai;
4. nodrošina reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu saskaņotību starp nozarēm un reģioniem;
5. koordinē reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu īstenošanu;
6. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(5) Atsevišķu jautājumu risināšanai Nacionālā reģionālās attīstības padome var izveidot apakšpadomes.

1. Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par reģionālās attīstības politikas izstrādi, reģionālās attīstības plānošanu un tās atbalsta pasākumu īstenošanu.
2. Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde īsteno šādas funkcijas:

1. izstrādā valsts reģionālās attīstības pamatnostādnes;
2. īsteno reģionālās attīstības politiku, plānojot un koordinējot reģionālās attīstības, tai skaitā Eiropas Savienības strukturālo instrumentu līdzfinansētos pasākumus, kā arī nodrošina tās uzraudzību;
3. nodrošina reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietekmes novērtēšanu;
4. vada nacionālā plānojuma un nacionālā attīstība plāna izstrādi saskaņoti ar plānošanas reģionu attīstības programmām;
5. koordinē rajona un vietējo pašvaldību attīstības programmu izstrādi;
6. nodrošina Nacionālās reģionālās attīstības padomes darbību un veic tās sekretariāta funkcijas;
7. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

1. Plānošanas reģiona attīstības koordinācijai katrā plānošanas reģionā izveido Plānošanas reģiona attīstības padomi.

(2) Plānošanas reģiona attīstības padomi veido plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību izvirzīti pieci pārstāvji un pieci Ministru kabineta pilnvaroti pārstāvji.

1. Plānošanas reģiona attīstības padomi vada viens no pieciem pašvaldību izvirzītajiem pārstāvjiem.

(4) Plānošanas reģiona attīstības padomes sēdes ir atklātas un tajās ar padomdevēja tiesībām var piedalīties valsts pārvaldes iestāžu, starptautisko institūciju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un citu plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pārstāvji.

(5) Plānošanas reģiona attīstības padome īsteno šādas funkcijas:

1. nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības galvenos pamatprincipus, attīstības mērķus un prioritātes;
2. nodrošina plānošanas reģiona attīstības koordināciju atbilstoši reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm;
3. vada un uzrauga plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu;
4. nodrošina pašvaldību sadarbību un plānošanas reģiona sadarbību ar nacionālā līmeņa institūcijām reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā;
5. apstiprina Plānošanas reģiona attīstības padomes nolikumu;
6. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(1) Attiecīgajā reģionā ietilpstošās pašvaldības Publisko aģentūru likumā noteiktajā kārtībā izveido pašvaldību kopīgo aģentūru - Plānošanas reģiona attīstības aģentūru.

(2) Plānošanas reģiona attīstības aģentūra īsteno šādas funkcijas:

1. sadarbībā ar pašvaldībām un valsts institūciju teritoriālām iestādēm izstrādā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošina to saskaņotību ar nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nacionālajām vai nozaru attīstības programmām, un nodrošina to ieviešanas vadību;
2. koordinē un veicina plānošanas reģiona reģionālās attīstības atbalsta pasākumu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu;
3. izvērtē un sniedz atzinumus par vietējo pašvaldību un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) iesniegtajiem projektu pieteikumiem valsts atbalsta saņemšanai;
4. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Plānošanas reģiona attīstības aģentūras nolikumu apstiprina pašvaldības dome (padome).

Reģionālās attīstības atbalsta pasākumus finansē no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem, juridisko un fizisko personu iemaksām un ziedojumiem.

1. Reģionālās attīstības atbalsta pasākumu finansēšanai Ministru kabinets izveido Reģionālo fondu. Reģionālā fonda darbību pārrauga par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs.
2. Reģionālā fondā ieskaitītos līdzekļus prioritāri var novirzīt īpaši atbalstāmo teritoriju paātrinātas attīstības veicināšanai.
3. Reģionālā fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

1. Reģionālās attīstības finansējumu piešķir reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem, kas atbilst reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm.
2. Reģionālās attīstības finansējumam, kas uzskatāms par valsts atbalstu, piemēro likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”.
3. Ministru kabinets nosaka reģionālās attīstības finansējuma piešķiršanas kārtību un kārtību, kādā notiek Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma vadība.

23.pants. Īpaši atbalstāmā teritorija.

Īpaši atbalstāmā teritorija ir teritorija, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un sociālās attīstības tendences vai viena no šīm tendencēm un kurām saskaņā ar šo likumu piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss.

24.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas statuss.

Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanas mērķis ir radīt iespējas ekonomiski vāju vai mazāk labvēlīgu teritoriju paātrinātai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā.

25.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršana un atcelšana.

1. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir un atceļ īpaši atbalstāmās teritorijas statusu.
2. Īpaši atbalstāmās teritorijas statusu pārskata ik pēc septiņiem gadiem.

1. Ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 1999, 10.nr.).

2. Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu teritorijām.

3. Sešu mēnešu laikā pēc piecu plānošanas reģionu teritoriju noteikšanas pašvaldības izveido Plānošanas reģionu attīstības padomes, Plānošanas reģionu attīstības aģentūras un izvirza Plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētājus vai to pārstāvjus darbam Nacionālajā reģionālās attīstības padomē.

4. Likuma II nodaļas stratēģiskos attīstības plānošanas dokumentus apstiprina trīs gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.

5. Likuma 15.panta otrajā daļā un 22.panta trešajā daļā noteiktos Ministru kabineta noteikumus pieņem sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.