1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Priekšlikumi

Ministru kabineta attieksme

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) iestāde – šī likuma izpratnē ir ministrijas padotībā esoša institūcija, kā arī cita Ministru kabinetam tieši padota institūcija. Attiecībā uz Eiropas Komisijas finansētajām programmām un projektiem – pašvaldības un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas ir saņēmuši Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus;

1

2

Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) iestāde – šī likuma izpratnē ir ministrijas padotībā esoša institūcija, kā arī cita Ministru kabinetam tieši padota institūcija;”

Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) iestāde – ministrijas padotībā esoša institūcija, kā arī cita Ministru kabinetam tieši padota institūcija;”.

Atbalstīt

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā

Atbalstīt

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) iestāde – ministrijas padotībā esoša institūcija, kā arī cita Ministru kabinetam tieši padota institūcija;

2) iekšējās kontroles sistēma – finansu un citu kontroļu sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, metožu un procedūru kontroles, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību;

3

4

precizēt 1.panta 2.punktā, kādu metožu un procedūru kontroles aptver sistēma (vai darbības metožu?);

Papildināt 1.panta 2.punktu pirms vārda “metožu” ar vārdu “darbības”.

Atbalstīt

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā

Atbalstīt

2) iekšējās kontroles sistēma – finansu un citu kontroļu sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, darbības metožu un procedūru kontroles, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību;

3) iekšējais audits – neatkarīga un objektīva darbība, kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai.

5

papildināt 1.panta 3.punktā pēc vārdiem “objektīva darbība” ar vārdiem “,ko veic iekšējais auditors un”.

Atbalstīt

Atbalstīt

3) iekšējais audits – neatkarīga un objektīva darbība, ko veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai.

Likuma mērķis ir:

1. nodrošināt iekšējās kontroles sistēmas darbības novērtēšanu ministrijās un iestādēs, kā arī ministriju vai iestāžu īstenotajās valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansētajās programmās un projektos;

Likuma mērķis ir:

1. Likums attiecas uz visām Ministru kabinetam padotajām institūcijām, kas tiek pilnīgi vai daļēji finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Likuma 11.pants attiecas uz pašvaldībām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ja tām piešķirti Eiropas Komisijas budžeta līdzekļi.

6

7

8

Ierosinām 3.panta pirmajā daļā precizēt, kuras 11.panta normas attiecas uz pašvaldībām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), jo, piemēram, 11.panta trešajā un ceturtajā daļā ir noteikti ministrijas pienākumi.

Aizstāt 3.pantā skaitli un vārdu “11.pants” ar skaitli un vārdiem “11.panta pirmā un otrā daļa”.

Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus “ja tām piešķirti Eiropas Kopienas budžeta līdzekļi.” ar vārdiem “kuras saņēmušas Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā

Atbalstit

Atbalstīt

(1) Likums attiecas uz visām Ministru kabinetam padotajām institūcijām, kas tiek pilnīgi vai daļēji finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Likuma 11.panta pirmā un otrā daļa attiecas uz pašvaldībām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuras saņēmušas Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus.

(2) Uz citu starptautisko institūciju līdzekļu izlietojuma kontroli šis likums attiecas tad, ja tas izriet no attiecīgo starptautisko līgumu prasībām.

(2) Uz citu starptautisko institūciju līdzekļu izlietojuma kontroli šis likums attiecas tad, ja tas izriet no attiecīgo starptautisko līgumu prasībām.

Iekšējās kontroles sistēma

Iekšējās kontroles sistēma

Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs ir atbildīgs par visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, kā arī par pastāvīgu iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu un pārraudzību.

Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs ir atbildīgs par visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, kā arī par pastāvīgu iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu un pārraudzību.

(1) Ministru kabinets nosaka iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības.

(1) Ministru kabinets nosaka iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības.

(2) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs ievēro iekšējās kontroles sistēmas izveides prasības, kas nodrošina:

1) atbilstību normatīvajiem aktiem, ministrijas vai iestādes politikai, plāniem un procedūrām;

2) resursu aizsardzību pret nelietderīgu, ļaunprātīgu un kļūdainu izmantošanu un citiem līdzīgiem pārkāpumiem;

3) ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanu un efektīvu, ekonomisku un lietderīgu darbību;

4) drošu, savlaicīgu un precīzu informācijas iegūšanu par iestādes darbību, šīs informācijas apkopošanu un saglabāšanu.

9

Ierosinām apspriest, vai 5.panta otrās daļas 1.punktā minētais termins “ministrijas vai iestādes politika” nebūtu aizstājams ar terminu “ministrijas vai iestādes darbības mērķi” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

Atbalstīt

(2) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs ievēro iekšējās kontroles sistēmas izveides prasības, kas nodrošina:

1) atbilstību normatīvajiem aktiem, ministrijas vai iestādes darbības mērķiem, plāniem un procedūrām;

2) resursu aizsardzību pret nelietderīgu, ļaunprātīgu un kļūdainu izmantošanu un citiem līdzīgiem pārkāpumiem;

3) ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanu un efektīvu, ekonomisku un lietderīgu darbību;

4) drošu, savlaicīgu un precīzu informācijas iegūšanu par iestādes darbību, šīs informācijas apkopošanu un saglabāšanu.

Iekšējā audita organizācija

Iekšējā audita organizācija

(1) Ministrs nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā, pilnvarojot ministrijas centrālā aparāta iekšējā audita struktūrvienību veikt auditus ministrijas padotībā esošajās institūcijās un nosakot tās padotībā esošās institūcijas, kurās izveido iekšējā audita struktūrvienību, kā arī nosaka ministrijas padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienību ziņošanas kārtību ministrijai.

(1) Ministrs nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā, pilnvarojot ministrijas centrālā aparāta iekšējā audita struktūrvienību veikt auditus ministrijas padotībā esošajās institūcijās un nosakot tās padotībā esošās institūcijas, kurās izveido iekšējā audita struktūrvienību, kā arī nosaka ministrijas padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienību ziņošanas kārtību ministrijai.

(2) Ministru prezidents nosaka iekšējā audita sistēmu Ministru kabinetam tieši padotajās institūcijās, pilnvarojot Ministru kabinetam tieši padoto institūciju iekšējā audita struktūrvienību veikt auditus Ministru kabinetam tieši padoto institūciju padotībā esošajās institūcijās un nosaka padotībā esošās institūcijas, kurās izveido iekšējā audita struktūrvienību, kā arī nosaka Ministru kabinetam tieši padoto institūciju padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienību ziņošanas kārtību Ministru kabinetam.

10

Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru prezidents nosaka iekšējā audita sistēmu Ministru kabinetam tieši padotajās institūcijās, pilnvarojot Ministru kabinetam tieši padotās institūcijas iekšējā audita struktūrvienību veikt auditus Ministru kabinetam tieši padoto institūciju padotībā esošajās institūcijās un nosakot padotībā esošās institūcijas, kurās izveido iekšējā audita struktūrvienību, kā arī nosaka Ministru kabinetam tieši padoto institūciju padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienību ziņošanas kārtību Ministru kabinetam.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(2) Ministru prezidents nosaka iekšējā audita sistēmu Ministru kabinetam tieši padotajās institūcijās, pilnvarojot Ministru kabinetam tieši padotās institūcijas iekšējā audita struktūrvienību veikt auditus Ministru kabinetam tieši padoto institūciju padotībā esošajās institūcijās un nosakot padotībā esošās institūcijas, kurās izveido iekšējā audita struktūrvienību, kā arī nosaka Ministru kabinetam tieši padoto institūciju padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienību ziņošanas kārtību Ministru kabinetam.

(1) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs atbild par ministra vai Ministru prezidenta noteiktās iekšējā audita sistēmas īstenošanu un iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu ministrijā vai iestādē.

(2) Iekšējā audita struktūrvienība ir tieši pakļauta valsts sekretāram vai iestādes vadītājam.

(3) Iekšējā audita struktūrvienība sastāv ne mazāk kā no diviem iekšējiem auditoriem.

(4) Iekšējā audita struktūrvienības nolikumu apstiprina valsts sekretārs vai iestādes vadītājs.

(1) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs atbild par ministra vai Ministru prezidenta noteiktās iekšējā audita sistēmas īstenošanu un iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu ministrijā vai iestādē.

(2) Iekšējā audita struktūrvienība ir tieši pakļauta valsts sekretāram vai iestādes vadītājam.

(3) Iekšējā audita struktūrvienība sastāv ne mazāk kā no diviem iekšējiem auditoriem.

(4) Iekšējā audita struktūrvienības nolikumu apstiprina valsts sekretārs vai iestādes vadītājs.

(1) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs:

1) pieņem lēmumu par iekšējā audita ziņojumā ietverto ieteikumu ieviešanu;

2) apstiprina iekšējā audita struktūrvienības ilgtermiņa attīstības plānu, stratēģisko plānu, gada plānu un iekšējo auditoru mācību plānu;

3) reizi divos gados Finansu ministrijā iesniedz nepieciešamo informāciju un dokumentus salīdzinošās pārbaudes veikšanai;

4) informē iekšējā audita padomi un Finansu ministriju par iekšējo auditoru iecelšanu vai atbrīvošanu no amata;

5) nosūta tiesībsargājošām institūcijām informāciju par iekšējā audita rezultātā atklātiem gadījumiem, kuri saistīti ar nelikumīgām darbībām;

6) nosūta izvērtēšanai Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam informāciju par iekšējā audita rezultātā atklātiem faktiem, kuri ietekmē valsts pārvaldes darbību kopumā;

(1) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs:

1) pieņem lēmumu par iekšējā audita ziņojumā ietverto ieteikumu ieviešanu;

2) apstiprina iekšējā audita struktūrvienības ilgtermiņa attīstības plānu, stratēģisko plānu, gada plānu un iekšējo auditoru mācību plānu;

3) reizi divos gados Finansu ministrijā iesniedz nepieciešamo informāciju un dokumentus salīdzinošās pārbaudes veikšanai;

4) informē iekšējā audita padomi un Finansu ministriju par iekšējo auditoru iecelšanu vai atbrīvošanu no amata;

5) nosūta tiesībsargājošām institūcijām informāciju par iekšējā audita rezultātā atklātiem gadījumiem, kuri saistīti ar nelikumīgām darbībām;

6) nosūta izvērtēšanai Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam informāciju par iekšējā audita rezultātā atklātiem faktiem, kuri ietekmē valsts pārvaldes darbību kopumā;

(2) Valsts sekretārs un Ministru kabinetam tieši padotās institūcijas vadītājs (izņemot ministrijas padotībā esošo iestāžu un MK tieši padoto iestāžu padotībā esošo iestāžu vadītājus) nodrošina ministrijas un ministrijas padotībā vai Ministru kabinetam tieši padoto iestāžu un Ministru kabinetam tieši padoto iestāžu padotībā esošo iestāžu iekšējā audita struktūrvienības plānu, kā arī apkopoto gada darbības pārskatu savlaicīgu iesniegšanu Finansu ministrijā un Valsts kontrolē.

11

Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts sekretārs un Ministru kabinetam tieši padotās institūcijas vadītājs nodrošina ministrijas un ministrijas padotībā vai Ministru kabinetam tieši padoto institūciju un Ministru kabinetam tieši padoto institūciju padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienības plānu, kā arī apkopoto gada darbības pārskatu savlaicīgu iesniegšanu Finansu ministrijā un Valsts kontrolē.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(2) Valsts sekretārs un Ministru kabinetam tieši padotās institūcijas vadītājs nodrošina ministrijas un ministrijas padotībā vai Ministru kabinetam tieši padoto institūciju un Ministru kabinetam tieši padoto institūciju padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienības plānu, kā arī apkopoto gada darbības pārskatu savlaicīgu iesniegšanu Finansu ministrijā un Valsts kontrolē.

(1) Iekšējā audita struktūrvienība sniedz vērtējumu par:

1) iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanai;

2) finansu, uzskaites un citas informācijas ticamību un pietiekamību;

3) ministrijas vai iestādes struktūrvienību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, noteiktajām funkcijām un apstiprinātajiem rīcības plāniem;

4) resursu izmantošanas efektivitāti un lietderīgumu;

5) resursu izmantošanas kontroles pietiekamību un aizsardzību pret zaudējumiem.

(2) Iekšējā audita struktūrvienība nodrošina finansu, vadības, izpildes novērtējuma, kvalitātes un informācijas sistēmu iekšējo auditu veikšanu;

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits.

(1) Iekšējā audita struktūrvienība sniedz vērtējumu par:

1) iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanai;

2) finansu, uzskaites un citas informācijas ticamību un pietiekamību;

3) ministrijas vai iestādes struktūrvienību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, noteiktajām funkcijām un apstiprinātajiem rīcības plāniem;

4) resursu izmantošanas efektivitāti un lietderīgumu;

5) resursu izmantošanas kontroles pietiekamību un aizsardzību pret zaudējumiem.

(2) Iekšējā audita struktūrvienība nodrošina finansu, vadības, izpildes novērtējuma, kvalitātes un informācijas sistēmu iekšējo auditu veikšanu;

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits.

(4) Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs:

1) atbild par struktūrvienības darba organizāciju un tai noteikto uzdevumu izpildi;

2) nosaka kārtību, kādā veicams iekšējais audits attiecīgajā ministrijā vai iestādē saskaņā ar Finansu ministrijas noteiktajiem ieteikumiem un metodiku iekšējā audita jomā;

3) nodrošina iekšējā audita darba kvalitātes uzraudzību;

4) iesniedz valsts sekretāram vai iestādes vadītājam iekšējā audita struktūrvienības gada darbības pārskatu, ietverot tajā vērtējumu par iekšējās kontroles sistēmu ministrijā vai iestādē;

5) nekavējoties informē valsts sekretāru un iestādes vadītāju, kā arī nākamo augstāko amatpersonu par iekšējā audita veikšanas laikā konstatētām nelikumībām.

12

Svītrot 9.panta 4.daļas 2.punktā vārdus "saskaņā ar Finansu ministrijas noteiktajiem ieteikumiem un metodiku iekšējā audita jomā";

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(4) Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs:

1) atbild par struktūrvienības darba organizāciju un tai noteikto uzdevumu izpildi;

2) nosaka kārtību, kādā veicams iekšējais audits attiecīgajā ministrijā vai iestādē saskaņā ar Finansu ministrijas noteiktajiem ieteikumiem un metodiku iekšējā audita jomā;

3) nodrošina iekšējā audita darba kvalitātes uzraudzību;

4) iesniedz valsts sekretāram vai iestādes vadītājam iekšējā audita struktūrvienības gada darbības pārskatu, ietverot tajā vērtējumu par iekšējās kontroles sistēmu ministrijā vai iestādē;

5) nekavējoties informē valsts sekretāru un iestādes vadītāju, kā arī nākamo augstāko amatpersonu par iekšējā audita veikšanas laikā konstatētām nelikumībām.

Iekšējā audita struktūrvienībai ir šādi galvenie uzdevumi:

1. sistemātiski pārbaudīt ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmu, sniegt valsts sekretāram vai iestādes vadītājam novērtējumu un ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem;

Iekšējā audita struktūrvienībai ir šādi galvenie uzdevumi:

13

Izteikt 10.panta 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) sagatavot rakstisku noslēguma ziņojuma projektu par katru veikto auditu, kuru nosūta auditētās struktūrvienības vadītājam saskaņošanai;

4) iesniegt valsts sekretāram vai iestādes vadītājam iekšējā audita noslēguma ziņojumu lēmuma p ieņemšanai par tajā ietverto ieteikumu ieviešanu, par ieviešanu atbildīgajām personām un ieviešanas termiņu.”

Atbalstīt

Atbalstīt

14

Papildināt 10.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) informēt valsts sekretāru vai iestādes vadītāju, kā arī attiecīgi nākamo augstāko amatpersonu un Iekšējā audita padomi par gadījumiem, kad tiek ietekmēta iekšējā audita neatkarība vai objektivitāte.”

Atbalstīt

1. Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu iekšējo auditu veic ministrija, kuru Ministru kabinets pilnvarojis veikt Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto projektu un programmu vadību.

(2) Finansu ministrija veic administratīvās, finansu un tehniskās vadības sistēmu iekšējo auditu ministrijā vai iestādē, kuru Ministru kabinets pilnvarojis veikt Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto projektu un programmu vadību.

15

Izteikt 11.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu iekšējo auditu, arī pašvaldībās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrības), kas ir saņēmuši Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus, veic ministrija vai iestāde, kuru Ministru kabinets vai Saeima pilnvarojusi veikt Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto projektu un programmu ieviešanas institūcijas funkcijas.

(2) Finansu ministrija veic administratīvās, finansu un tehniskās vadības sistēmu iekšējo auditu ministrijā vai iestādē, kuru Ministru kabinets vai Saeima pilnvarojusi veikt Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto projektu un programmu ieviešanas institūcijas funkcijas, kā arī pašvaldībās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrības), kas ir saņēmuši Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu iekšējo auditu, arī pašvaldībās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrības), kas ir saņēmuši Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus, veic ministrija vai iestāde, kuru Ministru kabinets vai Saeima pilnvarojusi veikt Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto projektu un programmu ieviešanas institūcijas funkcijas.

(2) Finansu ministrija veic administratīvās, finansu un tehniskās vadības sistēmu iekšējo auditu ministrijā vai iestādē, kuru Ministru kabinets vai Saeima pilnvarojusi veikt Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto projektu un programmu ieviešanas institūcijas funkcijas, kā arī pašvaldībās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrības), kas ir saņēmuši Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus.

(3) Ministrija iesniedz Finansu ministrijai Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu audita gada plānu un audita noslēguma ziņojuma kopiju, kā arī informē par jebkurām izmaiņām gada plānā.

16

Papildināt 11.panta trešo daļu aiz vārda “Ministrija” ar vārdiem “vai iestāde”.

Atbalstīt

Atbalstīt

(3) Ministrija vai iestāde iesniedz Finansu ministrijai Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu audita gada plānu un audita noslēguma ziņojuma kopiju, kā arī informē par jebkurām izmaiņām gada plānā.

(4) Finansu ministrija ir atbildīga par ikgadējo Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu audita gada plānu saskaņošanu ar attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām.

(4) Finansu ministrija ir atbildīga par ikgadējo Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu audita gada plānu saskaņošanu ar attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām.

(5) Finansu ministrija nosaka Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu iekšējā audita organizēšanas ieteikumus un metodiku.

17

Svītrot 11.panta piektajā daļā vārdu “organizēšanas”.

Atbalstīt

Atbalstīt

(5) Finansu ministrija nosaka Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu iekšējā audita ieteikumus un metodiku.

1. Iekšējā audita struktūrvienība ir neatkarīga no pārējām ministrijas vai iestādes struktūrvienībām savas darbības plānošanā, iekšējā audita veikšanā un ziņojumu sagatavošanā.

(2) Iekšējā audita struktūrvienība vai iekšējais auditors neiesaistās ministrijas vai iestādes tiešo funkciju veikšanā, Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu īstenošanā, atsevišķu projektu vai programmu izstrādē, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izstrādē vai ieviešanā. Auditors šādu funkciju veikšanā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām.

(3) Iekšējā audita struktūrvienība var sniegt konsultācijas par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu ministrijā vai iestādē.

(1) Iekšējā audita struktūrvienība ir neatkarīga no pārējām ministrijas vai iestādes struktūrvienībām savas darbības plānošanā, iekšējā audita veikšanā un ziņojumu sagatavošanā.

(2) Iekšējā audita struktūrvienība vai iekšējais auditors neiesaistās ministrijas vai iestādes tiešo funkciju veikšanā, Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu īstenošanā, atsevišķu projektu vai programmu izstrādē, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izstrādē vai ieviešanā. Auditors šādu funkciju veikšanā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām.

(3) Iekšējā audita struktūrvienība var sniegt konsultācijas par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu ministrijā vai iestādē.

(1) Finansu ministrija atbild par iekšējā audita vispārēju koordināciju.

(1) Finansu ministrija atbild par iekšējā audita vispārēju koordināciju.

(2) Finansu ministrs apstiprina iekšējā audita organizēšanas ieteikumus un metodiku, kas ir saistoša visām ministrijām un iestādēm.

18

19

izteikt 13.panta 2.daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets apstiprina iekšējā audita organizēšanas ieteikumus un metodiku”;

Izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Finansu ministrs apstiprina iekšējā audita ieteikumus un metodiku, kas ir saistoša visām ministrijām un iestādēm. “

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

(2) Finansu ministrs apstiprina iekšējā audita ieteikumus un metodiku, kas ir saistoša visām ministrijām un iestādēm.

(3) Ministrija un cita Ministru kabinetam tieši padota institūcija koordinē iekšējā audita struktūrvienības darbību tās padotībā esošajās institūcijās:

1) sniedz ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidotajām iekšējā audita struktūrvienībām konsultatīvu palīdzību iekšējā audita jomā;

2) sagatavo apkopoto gada pārskatu par ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošajā institūcijā izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbību;

3) nodrošina ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbības metodisko vadību saskaņā ar iekšējā audita organizēšanas ieteikumiem un metodiku atbilstoši ministra vai ministru prezidenta noteiktajai kārtībai.

20

21

svītrot 13.panta 3.daļas 3.punktā vārdus “saskaņā ar iekšējā audita organizēšanas ieteikumiem un metodiku atbilstoši ministra vai ministru prezidenta noteiktajai kārtībai”;

Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministrija un Ministru kabinetam tieši padota institūcija koordinē iekšējā audita struktūrvienības darbību tās padotībā esošajās institūcijās:

1) sniedz ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidotajām iekšējā audita struktūrvienībām konsultatīvu palīdzību iekšējā audita jomā;

2) sagatavo apkopoto gada pārskatu par ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošajā institūcijā izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbību;

3) nodrošina ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbības metodisko vadību atbilstoši ministra vai ministru prezidenta noteiktajai kārtībai.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

(3) Ministrija un Ministru kabinetam tieši padota institūcija koordinē iekšējā audita struktūrvienības darbību tās padotībā esošajās institūcijās:

1) sniedz ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidotajām iekšējā audita struktūrvienībām konsultatīvu palīdzību iekšējā audita jomā;

2) sagatavo apkopoto gada pārskatu par ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošajā institūcijā izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbību;

3) nodrošina ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbības metodisko vadību atbilstoši ministra vai ministru prezidenta noteiktajai kārtībai.

(4) Finansu ministrijai, veicot iekšējā audita koordināciju, ir šādi uzdevumi:

22

23

24

izteikt 13.panta 4.daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) organizēt un metodiski vadīt savstarpējas darba salīdzinošās pārbaudes ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”;

svītrot 13.panta 4.daļas 5. punktu;

Izteikt 13.panta (4) daļu šādā redakcijā:

“(4) Finansu ministrijai, veicot iekšējā audita koordināciju, ir šādi uzdevumi:

1) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā un Valsts kontrolē apkopoto gada pārskatu par iekšējā audita struktūrvienību darbību ministrijās un iestādēs;

2) koordinēt auditoru mācības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;

3) sniegt ministrijām un iestādēm konsultatīvu palīdzību iekšējā audita jomā;

4) reizi divos gados veikt visu ministrijās un iestādēs izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darba salīdzinošo pārbaudi;

5) pārraudzīt iekšējo auditoru sertifikācijas sistēmu;

6) izstrādāt iekšējā audita ieteikumus un metodiku.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

(4) Finansu ministrijai, veicot iekšējā audita koordināciju, ir šādi uzdevumi:

(5) Ministru kabinets nosaka iekšējo auditoru sertifikācijas kārtību.

25

svītrot 13.panta 5.daļu;

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(5) Ministru kabinets nosaka iekšējo auditoru sertifikācijas kārtību.

Iekšējais auditors

Iekšējais auditors

(1) Iekšējos auditorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā vai atlaiž no darba valsts sekretārs vai iestādes vadītājs, pamatojoties uz Valsts civildienesta likumu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Stāties darba tiesiskajās attiecībās, lai pildītu iekšējā auditora pienākumus var persona:

1) kurai ir augstākā izglītība;

2) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, vai kura ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

3) kura nav valsts sekretāra, iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks.

(3) Darba tiesiskās attiecības ar iekšējo auditoru izbeidz:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) iekšējais auditors ir ievēlēts vai iecelts citā amatā;

3) par nolaidīgu amata pienākumu veikšanu vai par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar auditora statusu;

4) reorganizējot ministriju vai iestādi.

(1) Iekšējos auditorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā vai atlaiž no darba valsts sekretārs vai iestādes vadītājs, pamatojoties uz Valsts civildienesta likumu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Stāties darba tiesiskajās attiecībās, lai pildītu iekšējā auditora pienākumus var persona:

1) kurai ir augstākā izglītība;

2) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, vai kura ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

3) kura nav valsts sekretāra, iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks.

(3) Darba tiesiskās attiecības ar iekšējo auditoru izbeidz:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) iekšējais auditors ir ievēlēts vai iecelts citā amatā;

3) par nolaidīgu amata pienākumu veikšanu vai par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar auditora statusu;

4) reorganizējot ministriju vai iestādi.

26

papildināt 3.nodaļu aiz 14.panta ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“xx.pants. Iekšējo auditoru sertifikācija.

(1) Iekšējo auditoru sertifikācijas mērķis ir novērtēt un atzīt iekšējo auditoru teorētisko zināšanu, profesionālo iemaņu un personisko īpašību atbilstību profesionālajiem standartiem.

(2) Kārtību, kādā notiek iekšējo auditoru sertifikācija, nosaka Ministru kabinets”;

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Iekšējais auditors, veicot iekšējo auditu, ievēro iekšējā audita struktūrvienības nolikumu, iekšējā audita metodiku un ieteikumus.

(2) Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs amata aprakstā nosaka iekšējā auditora tiešos pienākumus.

(3) Iekšējam auditoram ir pienākums regulāri papildināt savas zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs un valsts sekretārs vai iestādes vadītājs nodrošina iespēju auditoram celt savu kvalifikāciju.

(4) Iekšējais auditors, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības vai bezdarbības likumību. Ja auditoram rodas šaubas par uzdevuma likumīgumu, viņa pienākums ir atteikties no uzdevuma pildīšanas, rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu, kā arī nākamo augstāko amatpersonu.

(1) Iekšējais auditors, veicot iekšējo auditu, ievēro iekšējā audita struktūrvienības nolikumu, iekšējā audita metodiku un ieteikumus.

(2) Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs amata aprakstā nosaka iekšējā auditora tiešos pienākumus.

(3) Iekšējam auditoram ir pienākums regulāri papildināt savas zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs un valsts sekretārs vai iestādes vadītājs nodrošina iespēju auditoram celt savu kvalifikāciju.

(4) Iekšējais auditors, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības vai bezdarbības likumību. Ja auditoram rodas šaubas par uzdevuma likumīgumu, viņa pienākums ir atteikties no uzdevuma pildīšanas, rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu, kā arī nākamo augstāko amatpersonu.

Iekšējam auditoram, veicot iekšējo auditu, ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un iepazīties ar attiecīgās ministrijas vai iestādes rīcībā esošiem dokumentiem (arī to tekstiem elektroniskā formā), kas attiecas uz veicamo iekšējo auditu.

2) saņemt skaidrojumus un dokumentu kopijas no ministriju vai iestāžu darbiniekiem jautājumos, kas saistīti ar iekšējo auditu.

27

Izteikt 16.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pieprasīt un iepazīties ar attiecīgās ministrijas vai iestādes rīcībā esošiem dokumentiem (arī to tekstiem elektroniskā formā), finansu līdzekļiem, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo iekšējo auditu;”.

Atbalstīt

Atbalstīt

Iekšējam auditoram, veicot iekšējo auditu, ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un iepazīties ar attiecīgās ministrijas vai iestādes rīcībā esošiem dokumentiem (arī to tekstiem elektroniskā formā), finansu līdzekļiem, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo iekšējo auditu;

2) saņemt skaidrojumus un dokumentu kopijas no ministriju vai iestāžu darbiniekiem jautājumos, kas saistīti ar iekšējo auditu.

(1) Iekšējais auditors vismaz gadu nedrīkst auditēt tās funkcijas, kuras viņš pirms tam ministrijā vai iestādē ir pildījis.

(2) Iekšējais auditors ziņo iekšējā audita struktūrvienības vadītājam, bet iekšējā audita struktūrvienības vadītājs ziņo valsts sekretāram vai iestādes vadītājam par ikvienu situāciju, kurā ir vai varētu rasties interešu konflikts.

28

papildināt 17.pantu ar 3.daļu šādā redakcijā:

"(3) Iekšējais auditors nedrīkst veikt auditus, ja nav ieguvis sertifikātu. Ja auditors nav sertificēts, tad auditu var veikt tikai sertificēta auditora vadībā";

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Iekšējais auditors vismaz gadu nedrīkst auditēt tās funkcijas, kuras viņš pirms tam ministrijā vai iestādē ir pildījis.

(2) Iekšējais auditors ziņo iekšējā audita struktūrvienības vadītājam, bet iekšējā audita struktūrvienības vadītājs ziņo valsts sekretāram vai iestādes vadītājam par ikvienu situāciju, kurā ir vai varētu rasties interešu konflikts.

Iekšējā audita padome

Iekšējā audita padome

Ministru kabinets pēc Finansu ministra ieteikuma apstiprina Iekšējā audita padomes nolikumu un personāla sastāvu.

Ministru kabinets pēc Finansu ministra ieteikuma apstiprina Iekšējā audita padomes nolikumu un personāla sastāvu.

Iekšējā audita padomes mērķis ir veicināt vienotas politikas un metodikas ieviešanu un attīstību ministrijās un iestādēs.

Iekšējā audita padomes mērķis ir veicināt vienotas politikas un metodikas ieviešanu un attīstību ministrijās un iestādēs.< /TD>

(1) Iekšējā audita padome ir konsultatīva institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir:

(2) Iekšējā audita padomes sekretariāta funkcijas veic Finansu ministrija.

29

Papildināt 20.panta pirmo daļu ar jaunu apakšpunktu:

”3) izvērtēt un sniegt atzinumu par ministriju un Ministru kabinetam tieši padoto institūciju sagatavotajiem apkopotajiem gada pārskatiem.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(1) Iekšējā audita padome ir konsultatīva institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir:

(2) Iekšējā audita padomes sekretariāta funkcijas veic Finansu ministrija.

30

papildināt likumprojektu ar Pārejas noteikumu sadaļu.

Pārejas noteikumos paredzēt, ka līdz šinī likumā minēto Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanai spēku saglabā tās normas, kas ir spēkā tagad un nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.jūlijam. Pārejas noteikumos jānosaka, kad stājas spēkā ierobežojums veikt auditus, trūkstot sertifikātam.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

31

Papildināt likumprojektu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.342 “Noteikumi par iekšējo auditu” un Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.346 “Iekšējā audita padomes nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Pārejas noteikums.

Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.342 “Noteikumi par iekšējo auditu” un Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.346 “Iekšējā audita padomes nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.