Likumā ir lietoti šādi termini:

1) iestāde – šī likuma izpratnē ir ministrijas padotībā esoša institūcija, kā arī cita Ministru kabinetam tieši padota institūcija. Attiecībā uz Eiropas Komisijas finansētajām programmām un projektiem – pašvaldības un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas ir saņēmuši Eiropas Komisijas finansēto programmu vai projektu līdzekļus;

2) iekšējās kontroles sistēma – finansu un citu kontroļu sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, metožu un procedūru kontroles, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību;

3) iekšējais audits – neatkarīga un objektīva darbība, kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai.

Likuma mērķis ir:

1) nodrošināt iekšējās kontroles sistēmas darbības novērtēšanu ministrijās un iestādēs, kā arī ministriju vai iestāžu īstenotajās valsts un Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansētajās programmās un projektos;

2) nodrošināt iekšējo auditoru neatkarību un objektivitāti, veicot iekšējo auditu.

3. pants. Likuma darbība

(1) Likums attiecas uz visām Ministru kabinetam padotajām institūcijām, kas tiek pilnīgi vai daļēji finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Likuma 11.pants attiecas uz pašvaldībām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ja tām piešķirti Eiropas Komisijas budžeta līdzekļi.

(2) Uz citu starptautisko institūciju līdzekļu izlietojuma kontroli šis likums attiecas tad, ja tas izriet no attiecīgo starptautisko līgumu prasībām.

Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs ir atbildīgs par visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi, kā arī par pastāvīgu iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu un pārraudzību.

(1) Ministru kabinets nosaka iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības.

(2) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs ievēro iekšējās kontroles sistēmas izveides prasības, kas nodrošina:

1) atbilstību normatīvajiem aktiem, ministrijas vai iestādes politikai, plāniem un procedūrām;

2) resursu aizsardzību pret nelietderīgu, ļaunprātīgu un kļūdainu izmantošanu un citiem līdzīgiem pārkāpumiem;

3) ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanu un efektīvu, ekonomisku un lietderīgu darbību;

4) drošu, savlaicīgu un precīzu informācijas iegūšanu par iestādes darbību, šīs informācijas apkopošanu un saglabāšanu.

(1) Ministrs nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā, pilnvarojot ministrijas centrālā aparāta iekšējā audita struktūrvienību veikt auditus ministrijas padotībā esošajās institūcijās un nosakot tās padotībā esošās institūcijas, kurās izveido iekšējā audita struktūrvienību, kā arī nosaka ministrijas padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienību ziņošanas kārtību ministrijai.

(2) Ministru prezidents nosaka iekšējā audita sistēmu Ministru kabinetam tieši padotajās institūcijās, pilnvarojot Ministru kabinetam tieši padoto institūciju iekšējā audita struktūrvienību veikt auditus Ministru kabinetam tieši padoto institūciju padotībā esošajās institūcijās un nosaka padotībā esošās institūcijas, kurās izveido iekšējā audita struktūrvienību, kā arī nosaka Ministru kabinetam tieši padoto institūciju padotībā esošo institūciju iekšējā audita struktūrvienību ziņošanas kārtību Ministru kabinetam.

7.pants. Iekšējā audita struktūrvienības izveidošana

(1) Valsts sekretārs vai iestādes vadītājs atbild par ministra vai Ministru prezidenta noteiktās iekšējā audita sistēmas īstenošanu un iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu ministrijā vai iestādē.

(2) Iekšējā audita struktūrvienība ir tieši pakļauta valsts sekretāram vai iestādes vadītājam.

(3) Iekšējā audita struktūrvienība sastāv ne mazāk kā no diviem iekšējiem auditoriem.

(4) Iekšējā audita struktūrvienības nolikumu apstiprina valsts sekretārs vai iestādes vadītājs.

1) pieņem lēmumu par iekšējā audita ziņojumā ietverto ieteikumu ieviešanu;

2) apstiprina iekšējā audita struktūrvienības ilgtermiņa attīstības plānu, stratēģisko plānu, gada plānu un iekšējo auditoru mācību plānu;

3) reizi divos gados Finansu ministrijā iesniedz nepieciešamo informāciju un dokumentus salīdzinošās pārbaudes veikšanai;

4) informē iekšējā audita padomi un Finansu ministriju par iekšējo auditoru iecelšanu vai atbrīvošanu no amata;

5) nosūta tiesībsargājošām institūcijām informāciju par iekšējā audita rezultātā atklātiem gadījumiem, kuri saistīti ar nelikumīgām darbībām;

6) nosūta izvērtēšanai Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam informāciju par iekšējā audita rezultātā atklātiem faktiem, kuri ietekmē valsts pārvaldes darbību kopumā;

(2) Valsts sekretārs un Ministru kabinetam tieši padotās institūcijas vadītājs (izņemot ministrijas padotībā esošo iestāžu un MK tieši padoto iestāžu padotībā esošo iestāžu vadītājus) nodrošina ministrijas un ministrijas padotībā vai Ministru kabinetam tieši padoto iestāžu un Ministru kabinetam tieši padoto iestāžu padotībā esošo iestāžu iekšējā audita struktūrvienības plānu, kā arī apkopoto gada darbības pārskatu savlaicīgu iesniegšanu Finansu ministrijā un Valsts kontrolē.

(1) Iekšējā audita struktūrvienība sniedz vērtējumu par:

1) iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanai;

2) finansu, uzskaites un citas informācijas ticamību un pietiekamību;

3) ministrijas vai iestādes struktūrvienību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, noteiktajām funkcijām un apstiprinātajiem rīcības plāniem;

4) resursu izmantošanas efektivitāti un lietderīgumu;

5) resursu izmantošanas kontroles pietiekamību un aizsardzību pret zaudējumiem.

(2) Iekšējā audita struktūrvienība nodrošina finansu, vadības, izpildes novērtējuma, kvalitātes un informācijas sistēmu iekšējo auditu veikšanu;

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits.

(4) Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs:

1) atbild par struktūrvienības darba organizāciju un tai noteikto uzdevumu izpildi;

2) nosaka kārtību, kādā veicams iekšējais audits attiecīgajā ministrijā vai iestādē saskaņā ar Finansu ministrijas noteiktajiem ieteikumiem un metodiku iekšējā audita jomā;

3) nodrošina iekšējā audita darba kvalitātes uzraudzību;

4) iesniedz valsts sekretāram vai iestādes vadītājam iekšējā audita struktūrvienības gada darbības pārskatu, ietverot tajā vērtējumu par iekšējās kontroles sistēmu ministrijā vai iestādē;

5) nekavējoties informē valsts sekretāru un iestādes vadītāju, kā arī nākamo augstāko amatpersonu par iekšējā audita veikšanas laikā konstatētām nelikumībām.

Iekšējā audita struktūrvienībai ir šādi galvenie uzdevumi:

1) sistemātiski pārbaudīt ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmu, sniegt valsts sekretāram vai iestādes vadītājam novērtējumu un ieteikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem;

2) atbilstoši veiktajam riska novērtējumam izstrādāt un iesniegt valsts sekretāram vai iestādes vadītājam apstiprināšanai iekšējā audita stratēģisko un gada plānu, kā arī izstrādāto ilgtermiņa attīstības plānu un iekšējo auditoru mācību plānu;

3) sagatavot rakstisku noslēguma ziņojuma projektu par katru veikto auditu un saskaņot to ar auditētās struktūrvienības vadītāju;

4) iekšējā audita noslēguma ziņojumu iesniegt valsts sekretāram vai iestādes vadītājam lēmuma pieņemšanai par tajā ietverto ieteikumu ieviešanu atbildīgajām personām un termiņu.

(1) Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu iekšējo auditu veic ministrija, kuru Ministru kabinets pilnvarojis veikt Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto projektu un programmu vadību.

(2) Finansu ministrija veic administratīvās, finansu un tehniskās vadības sistēmu iekšējo auditu ministrijā vai iestādē, kuru Ministru kabinets pilnvarojis veikt Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto projektu un programmu vadību.

(3) Ministrija iesniedz Finansu ministrijai Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu audita gada plānu un audita noslēguma ziņojuma kopiju, kā arī informē par jebkurām izmaiņām gada plānā.

(4) Finansu ministrija ir atbildīga par ikgadējo Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu audita gada plānu saskaņošanu ar attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām.

(5) Finansu ministrija nosaka Eiropas Komisijas pilnīgi vai daļēji finansēto programmu un projektu iekšējā audita organizēšanas ieteikumus un metodiku.

(1) Iekšējā audita struktūrvienība ir neatkarīga no pārējām ministrijas vai iestādes struktūrvienībām savas darbības plānošanā, iekšējā audita veikšanā un ziņojumu sagatavošanā.

(2) Iekšējā audita struktūrvienība vai iekšējais auditors neiesaistās ministrijas vai iestādes tiešo funkciju veikšanā, Eiropas Komisijas daļēji vai pilnīgi finansēto programmu un projektu īstenošanā, atsevišķu projektu vai programmu izstrādē, kā arī iekšējās kontroles sistēmas izstrādē vai ieviešanā. Auditors šādu funkciju veikšanā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām.

(3) Iekšējā audita struktūrvienība var sniegt konsultācijas par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu ministrijā vai iestādē.

(1) Finansu ministrija atbild par iekšējā audita vispārēju koordināciju.

(2) Finansu ministrs apstiprina iekšējā audita organizēšanas ieteikumus un metodiku, kas ir saistoša visām ministrijām un iestādēm.

(3) Ministrija un cita Ministru kabinetam tieši padota institūcija koordinē iekšējā audita struktūrvienības darbību tās padotībā esošajās institūcijās:

1) sniedz ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidotajām iekšējā audita struktūrvienībām konsultatīvu palīdzību iekšējā audita jomā;

2) sagatavo apkopoto gada pārskatu par ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošajā institūcijā izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbību;

3) nodrošina ministrijas vai Ministru kabinetam tieši padotas institūcijas padotībā esošā institūcijā izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbības metodisko vadību saskaņā ar iekšējā audita organizēšanas ieteikumiem un metodiku atbilstoši ministra vai ministru prezidenta noteiktajai kārtībai.

(3) Finansu ministrijai, veicot iekšējā audita koordināciju, ir šādi uzdevumi:

1) sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā un Valsts kontrolē apkopoto gada pārskatu par iekšējā audita struktūrvienību darbību ministrijās un iestādēs;

2) koordinēt auditoru mācības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;

3) sniegt ministrijām un iestādēm konsultatīvu palīdzību iekšējā audita jomā;

4) reizi divos gados veikt visu ministrijās un iestādēs izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darba salīdzinošo pārbaudi;

5) pārraudzīt iekšējo auditoru sertifikācijas sistēmu.

(4) Ministru kabinets nosaka iekšējo auditoru sertifikācijas kārtību.

(1) Iekšējos auditorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, pieņem darbā vai atlaiž no darba valsts sekretārs vai iestādes vadītājs, pamatojoties uz Valsts civildienesta likumu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Stāties darba tiesiskajās attiecībās, lai pildītu iekšējā auditora pienākumus var persona:

1) kurai ir augstākā izglītība;

2) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, vai kura ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

3) kura nav valsts sekretāra, iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks.

(3) Darba tiesiskās attiecības ar iekšējo auditoru izbeidz:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) iekšējais auditors ir ievēlēts vai iecelts citā amatā;

3) par nolaidīgu amata pienākumu veikšanu vai par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar auditora statusu;

4) reorganizējot ministriju vai iestādi.

(1) Iekšējais auditors, veicot iekšējo auditu, ievēro iekšējā audita struktūrvienības nolikumu, iekšējā audita metodiku un ieteikumus.

(2) Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs amata aprakstā nosaka iekšējā auditora tiešos pienākumus.

(3) Iekšējam auditoram ir pienākums regulāri papildināt savas zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas. Iekšējā audita struktūrvienības vadītājs un valsts sekretārs vai iestādes vadītājs nodrošina iespēju auditoram celt savu kvalifikāciju.

(4) Iekšējais auditors, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības vai bezdarbības likumību. Ja auditoram rodas šaubas par uzdevuma likumīgumu, viņa pienākums ir atteikties no uzdevuma pildīšanas, rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu, kā arī nākamo augstāko amatpersonu.

Iekšējam auditoram, veicot iekšējo auditu, ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un iepazīties ar attiecīgās ministrijas vai iestādes rīcībā esošiem dokumentiem (arī to tekstiem elektroniskā formā), kas attiecas uz veicamo iekšējo auditu.

2) saņemt skaidrojumus un dokumentu kopijas no ministriju vai iestāžu darbiniekiem jautājumos, kas saistīti ar iekšējo auditu.

(1) Iekšējais auditors vismaz gadu nedrīkst auditēt tās funkcijas, kuras viņš pirms tam ministrijā vai iestādē ir pildījis.

(3) Iekšējais auditors ziņo iekšējā audita struktūrvienības vadītājam, bet iekšējā audita struktūrvienības vadītājs ziņo valsts sekretāram vai iestādes vadītājam par ikvienu situāciju, kurā ir vai varētu rasties interešu konflikts.

Ministru kabinets pēc Finansu ministra ieteikuma apstiprina Iekšējā audita padomes nolikumu un personāla sastāvu.

Iekšējā audita padomes mērķis ir veicināt vienotas politikas un metodikas ieviešanu un attīstību ministrijās un iestādēs.

(1) Iekšējā audita padome ir konsultatīva institūcija, kuras galvenie uzdevumi ir:

1) izvērtēt un sniegt atzinumu par Finansu ministrijas izstrādāto metodiku un ieteikumiem iekšējā audita jomā;

2) sniegt atzinumu par Finansu ministrijas sagatavoto gada pārskatu par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs.

(2) Iekšējā audita padomes sekretariāta funkcijas veic Finansu ministrija.

2002.08.26.

I.Zvane 7095669,

Inguna.Zvane@fm.gov.lv

Normatīvā akta projekta

anotācija

Finansu ministrs G.Bērziņš

2002.09.26.

I.Zvane 7095669,

Inguna.Zvane@fm.gov.lv