Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Priekšlikumi

Ministru kabineta attieksme

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

“Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””

1

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta nosaukumu šādā precizētā redakcijā:

‘’Grozījumi Likumā par budžetu un finansu vadību’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

“Grozījumi Likumā par budžetu un finansu vadību’’

Izdarīt likumā “Par budžetu un finansu vadību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

2

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta ievaddaļā vārdus ‘’likumā ‘’Par budžetu un finansu vadību’’’’ ar vārdiem ‘’Likumā par budžetu un finansu vadību’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

Izdarīt “Likumā par budžetu un finansu vadību’’ (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

Šis likums nosaka valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā. Finansu vadība šā likuma nozīmē attiecas uz valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Šā likuma noteikumi attiecas uz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finansiālo darbību gadījumos, ja tiem piešķirti valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, tajos ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa vai to īpaši nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi. Šī likuma noteikumi attiecas arī uz valsts un pašvaldību aģentūrām.

1. Papildināt likuma preambulu pēc vārda “(uzņēmējsabiedrību)” ar vārdiem “un organizāciju”;

1. Papildināt likuma preambulu pēc vārda “(uzņēmējsabiedrību)” ar vārdiem “un organizāciju”;

Asignējums - pilnvara uzņemties saistības vai veikt no valsts budžeta līdzekļiem maksājumus noteiktam mērķim, pamatojoties uz apropriāciju.

2. I nodaļā:

izteikt termina “asignējums” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Asignējums - pilnvara uzņemties īstermiņa saistības vai veikt no valsts budžeta līdzekļiem maksājumus noteiktam mērķim, pamatojoties uz apropriāciju.”;

2. I nodaļā:

izteikt termina “asignējums” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Asignējums - pilnvara uzņemties īstermiņa saistības vai veikt no valsts budžeta līdzekļiem maksājumus noteiktam mērķim, pamatojoties uz apropriāciju.”;

Ārvalstu finansu palīdzība — visa neatmaksājamā finansu palīdzība, kuru saņem no ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem.

izteikt termina “ārvalstu finansu palīdzība” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Ārvalstu finansu palīdzība — finansu palīdzība, kuru saņem no Eiropas Savienības, ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem.”;

izteikt termina “ārvalstu finansu palīdzība” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Ārvalstu finansu palīdzība — finansu palīdzība, kuru saņem no Eiropas Savienības, ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem.”;

Budžeta izpildītāji - budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties saistības attiecībā uz budžetu.

izteikt termina “budžeta izpildītāji” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Budžeta izpildītāji - budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, kā arī ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu.”;

3

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt termina ‘’Budžeta izpildītāji’’ skaidrojumā vārdus ‘’kā arī ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu’’ ar vārdiem ‘’vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

izteikt termina “budžeta izpildītāji” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Budžeta izpildītāji - budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu”;

Budžeta likumprojektu pakete - likumprojektu pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza ieņēmumus valsts budžetā.

(1997.gada 1.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 09.10.97.)

4

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojektu ar šādu jaunu normu (sakārtojot alfabēta secībā):

‘’Aizstāt termina ‘’Budceta likumprojektu pakete’’ skaidrojumā vārdus ‘’kuri nosaka vai groza ieņēmumus valsts budžetā’’ ar vārdiem ‘’kuri nosaka vai groza valsts budžetu’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

aizstāt termina ‘’Budžeta likumprojektu pakete’’ skaidrojumā vārdus ‘’kuri nosaka vai groza ieņēmumus valsts budžetā’’ ar vārdiem ‘’kuri nosaka vai groza valsts budžetu’’;

Budžeta programma - tādu savstarpēji saistītu pasākumu vai pakalpojumu programma, kuri orientēti uz kopēju mērķi vai arī cieši saistītiem mērķiem. Budžeta programma var būt sadalīta apakšprogrammās.

izteikt termina “budžeta programma” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Budceta programma - savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts budžeta finansētajās institūcijās atbilstoši šim likumam un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji. Budžeta programma var būt sadalīta apakšprogrammās.”;

izteikt termina “budžeta programma” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Budceta programma - savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts budžeta finansētajās institūcijās atbilstoši šim likumam un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji. Budžeta programma var būt sadalīta apakšprogrammās.”;

Pamatbudžets - budžeta daļa, kuru veido visi ieņēmumi, izņemot īpašiem mērķiem iezīmētos ieņēmumus, ziedojumus un dāvinājumus, kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem.

izteikt termina “pamatbudžets” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Pamatbudcets - budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi, valsts budžeta aizdevumu atmaksas.”;

izteikt termina “pamatbudžets” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Pamatbudcets - budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi, valsts budžeta aizdevumu atmaksas.”;

Saistības - iesniegts pasūtījums, noslēgts līgums, saņemts pakalpojums vai tamlīdzīgs darījums, kas jāapmaksā saimnieciskā gada ietvaros.

izteikt termina “saistības” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Saistības – valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai saņemtie pakalpojumi, noslēgtie līgumi, kas budžeta finansētai institūcijai jāapmaksā saimnieciskā gada laikā vai turpmākajos gados.”;

5

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt termina ‘’saistības’’ skaidrojumu šādā redakcijā:

‘’Saistības – valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, tai skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kas budžeta finansētai institūcijai jāapmaksā viena saimnieciskā gada laikā vai turpmākajos saimnieciskajos gados.’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

izteikt termina “saistības” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Saistības – valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, tai skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kas budžeta finansētai institūcijai jāapmaksā viena saimnieciskā gada laikā vai turpmākajos saimnieciskajos gados.”;

Speciālais budžets — budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā) un kuras līdzekļi izlietojami saistībā ar šiem ieņēmumiem.

izteikt termina “speciālais budžets” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Speciālais budžets - budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem un aizņēmuma no valsts pamatbudžeta.”;

6

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt termina ‘’Speciālais budžets’’ skaidrojumā vārdus ‘’ieņēmumiem un aizņēmuma” ar vārdiem ‘’ieņēmumiem vai arī aizņēmuma”.

Atbalstīt

Atbalstīt

izteikt termina “speciālais budžets” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Speciālais budžets - budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudceta.”;

Tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) — ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pārziņā esošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši finansu ministra noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētas valsts pārvaldes funkcijas izpildei.

izteikt termina “tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) - uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši finansu ministra noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei.”;

izteikt termina “tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) - uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši finansu ministra noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei.”;

Valsts ilgtermiņa saistības - vienotas valsts politikas īstenošanai paredzētie projekti un pasākumi, ieskaitot valsts parādu, kuru izpildes termiņš ir ilgāks par saimniecisko gadu un kurus no budžeta finansētas institūcijas uzņemas īstenot, slēdzot līgumu, kurā noteikti konkrēti izpildes nosacījumi, vai piedaloties Ministru kabineta pieņemto lēmumu īstenošanā.

izslēgt terminu “valsts ilgtermiņa saistības”;

izslēgt terminu “valsts ilgtermiņa saistības”;

papildināt nodaļu alfabēta secībā ar šādiem terminiem un to skaidrojumu šādā redakcijā:

“Eiropas Kopienas pašu resursi - Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktie resursi, lai nodrošinātu Eiropas Kopienas budžeta finansējumu.”;

papildināt nodaļu alfabēta secībā ar šādiem terminiem un to skaidrojumu šādā redakcijā:

“Eiropas Kopienas pašu resursi - Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktie resursi, lai nodrošinātu Eiropas Kopienas budžeta finansējumu.”;

Ilgtermiņa saistības – valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai saņemamie pakalpojumi, noslēgtie līgumi, kas budžeta finansētai institūcijai jāapmaksā turpmākajos gados.”;

7

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt termina ‘’Ilgtermiņa saistības’’ skaidrojumu šādā redakcijā:

‘’Ilgtermiņa saistības – valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumu, tai skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kas budžeta institūcijai jāapmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados. Pašvaldību ilgtermiņa saistības ir saistības, kas noteiktas likumā ‘’Par pašvaldību budžetiem’’.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Ilgtermiņa saistības – valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumu, tai skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kas budžeta institūcijai jāapmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados. Pašvaldību ilgtermiņa saistības ir saistības, kas noteiktas likumā ‘’Par pašvaldību budžetiem’’.;

Investīciju projekts – secīgu aktivitāšu kopa ar noteiktu realizācijas grafiku, kas ietver pasākumus, lai iegādātos vai radītu materiālas vai nemateriālas vērtības un kuram ir noteikta investīciju projekta realizācijas organizatoriskā struktūra un realizācijai nepieciešamo resursu pamatojums.;

Īstermiņa saistības – valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai saņemtie pakalpojumi, noslēgtie līgumi, kas budžeta finansētai institūcijai jāapmaksā saimnieciskā gada laikā.;

Valsts investīciju programma - infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums”;

Investīciju projekts – secīgu aktivitāšu kopa ar noteiktu realizācijas grafiku, kas ietver pasākumus, lai iegādātos vai radītu materiālas vai nemateriālas vērtības un kuram ir noteikta investīciju projekta realizācijas organizatoriskā struktūra un realizācijai nepieciešamo resursu pamatojums.;

Īstermiņa saistības – valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai saņemtie pakalpojumi, noslēgtie līgumi, kas budžeta finansētai institūcijai jāapmaksā saimnieciskā gada laikā.;

Valsts investīciju programma - infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums”;

(1) Finansu vadība ietver visus budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un atbildības pasākumus.

(2) Ministru kabinets nodrošina valsts budžeta izstrādāšanu un izpildi, kā arī nosaka pašvaldību finansiālās darbības kārtību.

(3) Ministru kabinets izdod rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus šā likuma detalizētai piemērošanai.

(4) Ministru kabinets nosaka valsts budžeta procesa izpildes nodrošināšanas kārtību, izņemot šā likuma 11.pantā, 12.pantā, 13.panta trešajā daļā, 24.panta otrajā un trešajā daļā, 34.panta otrajā un trešajā daļā, 36.panta pirmajā un trešajā daļā un 37.panta otrajā daļā noteiktos gadījumus.

3. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets nosaka Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtību.”

3. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets nosaka Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtību.”

(6) Valsts budžeta aizdevumi ir valsts budžeta līdzekļi, kas nodoti juridiskajām personām un rada tiesības rīkoties ar tiem un pienākumu atdot saņemto aizdevumu, kā arī aizdevumi no valsts budžeta pārņemto saistību pildīšanai, ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij.

4. Aizstāt 5.panta sestajā daļā vārdus “ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij” ar vārdiem “saskaņā ar izsniegtajiem valsts galvojumiem”;

4. Aizstāt 5.panta sestajā daļā vārdus “ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij” ar vārdiem “saskaņā ar izsniegtajiem valsts galvojumiem”;

(1) Pašvaldību budžeti katram saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību (pašvaldību institūciju) iekasētos vai saņemtos ieņēmumus un aizņēmumus, kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem.

5. Papildināt 6.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa.”

5. Papildināt 6.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa.”

(1) Valsts budžeta apropriācijas piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu un ievērojot šajā likumā noteiktās prasības. Pašvaldību budžetu līdzekļus apropriē šajā likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

6. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

(1) Valsts budžeta apropriācijas nosaka gadskārtējais valsts budžeta likums. Pašvaldību budžetu līdzekļus apropriē šajā likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

6. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

(1) Valsts budžeta apropriācijas nosaka gadskārtējais valsts budžeta likums. Pašvaldību budžetu līdzekļus apropriē šajā likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Ikviens grozījums, kas attiecas uz apropriācijas mērķiem vai termiņiem, izdarāms atbilstoši šā likuma noteikumiem.

(2) Ikviens grozījums, kas attiecas uz apropriācijas mērķiem vai termiņiem, izdarāms atbilstoši šā likuma noteikumiem.

8

Juridiskais birojs

ierosinām papildināt 9.panta otro daļu pēc vārda ‘’apropriācijas’’ ar vārdu ‘’apjomu,’’;

Atbalstīt

Atbalstīt

(2) Ikviens grozījums, kas attiecas uz apropriācijas apjomu, mērķiem vai termiņiem, izdarāms atbilstoši šā likuma noteikumiem.

(3) Izslēgta ar 25.11.99. likumu.

(4) Speciālajam budžetam ir apropriācija, kas pieļauj tikai tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu apmērus un līdzekļu atlikumus saimnieciskā gada sākumā.

(3) Speciālajam budžetam ir apropriācija, kas pieļauj tikai tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu apmērus un līdzekļu atlikumus saimnieciskā gada sākumā un aizņēmumu no valsts pamatbudžeta.

(4) Visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās.

(3) Speciālajam budžetam ir apropriācija, kas pieļauj tikai tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu apmērus un līdzekļu atlikumus saimnieciskā gada sākumā un aizņēmumu no valsts pamatbudžeta.

(4) Visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās.

(5) Visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās.

(5) Finansu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju tikai šādos gadījumos:

(5) Finansu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju tikai šādos gadījumos:

4) starptautisko tiesu spriedumu izpildes nodrošināšanai un valsts parāda saistību dzēšanai.

9

Juridiskais birojs

ierosinām sadalīt 9.panta piektās daļas 4. punktā ietverto normu divos atsevišķos punktos un izteikt tos šādā redakcijā:

‘’4) starptautisko tiesu spriedumu izpildei;

5) valsts parāda saistību dzēšanai.’’;

Atbalstīt

Atbalstīt

(6) Valsts budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļus, kas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta likumā ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm noteiktos apjomus, kā arī šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ieņēmumu atlikumus saimnieciskā gada sākumā ar finansu ministra atļauju var novirzīt budžeta papildu izdevumu finansēšanai.

(6) Finansu ministrs par apropriācijas palielināšanu valsts budžeta izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu.”

10

11

12

Juridiskais birojs

ierosinām sadalīt likumprojektā ietverto 9.panta sesto daļu divās atsevišķās panta daļās un izteikt tās šādā redakcijā (vienlaikus precizējot informācijas iesniegšanas un lēmuma pieņemšanas termiņus):

‘’(6) Par apropriācijas palielināšanu šā panta piektās daļas 3. un 5. punktā minētajos gadījumos finansu ministrs informē Ministru kabinetu un Saeimu .....dienas pirms attiecīgo maksājumu veikšanas. Minētajiem mērķiem izdevumus no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem finansu ministrs ir tiesīgs veikt, ja Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ....dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

(7) Par apropriācijas palielināšanu valsts budžeta izdevumiem no dotācijas vispārējiem ieņēmumiem šā panta sestajā daļā neminētajos gadījumos finansu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu.’’.

Ierosina izteikt 9.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Finansu ministrs par apropriācijas palielināšanu valsts budžeta izdevumiem nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu”.

Izteikt 9.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Par apropriācijas palielināšanu šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos finansu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Minētajiem mērķiem izdevumus finansu ministrs ir tiesīgs veikt, ja Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.“

Neatbalstīt

Atbalstīt

Daļēji iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā

Daļēji iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā

Atbalstīt

(6) Par apropriācijas palielināšanu šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos finansu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Minētajiem mērķiem izdevumus finansu ministrs ir tiesīgs veikt, ja Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.”

Finansu ministrs nosaka valsts budžeta ieņēmumu, izdevumu, finansēšanas un valsts parāda uzskaites klasifikāciju, kas nodrošina budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli un dod iespēju veikt nepieciešamo analīzi atbilstoši administratīvajām, funkcionālajām un ekonomiskajām kategorijām.

7. Izslēgt 11.pantā pēc vārda “nosaka” vārdu “valsts”.

7. Izslēgt 11.pantā pēc vārda “nosaka” vārdu “valsts”.

Ja pirms saimnieciskā gada sākuma nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus ar noteikumu, ka:

1) netiek apmaksāti pakalpojumi (uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā;

2) izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas;

3) pilnvarojumi, kas piešķirti saskaņā ar šo pantu, izbeidzas, kad stājas spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiek reģistrēti saskaņā ar jauno gadskārtējo valsts budžeta likumu;

4) tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana.

8. 15.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“15.pants. Valsts budžeta izdevumu veikšana, aizdevumu izsniegšana un valsts parāda maksimālais pieaugums, ja nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums”;

izteikt panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Ja pirms saimnieciskā gada sākuma nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus ar noteikumu, ka:”;

papildināt pantu ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

“5) tiek nodrošināta ārvalstu finansu palīdzības un valsts budžeta līdzfinansējuma līdzekļu asignēšana ārvalstu finansu palīdzības ietvaros finansētiem jauniem pasākumiem (projektiem);

6) tiek nodrošināta Eiropas Kopienas pašu resursu pārskaitīšana Eiropas Kopienas budžetā.”

13

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 15.panta ievaddaļā vārdus ‘’Ja pirms saimnieciskā gada sākuma’’ ar vārdiem ‘’Ja sākoties saimnieciskajam gadam’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

8. 15.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“15.pants. Valsts budžeta izdevumu veikšana, aizdevumu izsniegšana un valsts parāda maksimālais pieaugums, ja nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums”;

izteikt panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Ja sākoties saimnieciskajam gadam nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus ar noteikumu, ka:”;

papildināt pantu ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

“5) tiek nodrošināta ārvalstu finansu palīdzības un valsts budžeta līdzfinansējuma līdzekļu asignēšana ārvalstu finansu palīdzības ietvaros finansētiem jauniem pasākumiem (projektiem);

6) tiek nodrošināta Eiropas Kopienas pašu resursu pārskaitīšana Eiropas Kopienas budžetā.”

9. Papildināt likuma II nodaļu ar 15.1pantu šādā redakcijā:

“15.1pants. Eiropas Kopienas pašu resursu atspoguļošana valsts budžeta likumā un pārskaitīšana Eiropas Kopienas budžetā

(1) Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu nosaka Eiropas Kopienas iestādes atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību normām. Ja līdz gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā Eiropas Kopienas iestādes vēl nav noteikušas Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu, tad valsts budžeta likumā tiek iekļauta Finansu ministrijas prognoze.

9. Papildināt likuma II nodaļu ar 15.1pantu šādā redakcijā:

“15.1pants. Eiropas Kopienas pašu resursu atspoguļošana valsts budžeta likumā un pārskaitīšana Eiropas Kopienas budžetā

(1) Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu nosaka Eiropas Kopienas iestādes atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību normām. Ja līdz gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā Eiropas Kopienas iestādes vēl nav noteikušas Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu, tad valsts budžeta likumā tiek iekļauta Finansu ministrijas prognoze.

(2) Saeima, pieņemot gadskārtējo valsts budžeta likumu, Eiropas Kopienas iestāžu noteikto Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu pieņem zināšanai un atstāj negrozītu.

14

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 15.1 panta otrajā daļā vārdus ‘’pieņem zināšanai un atstāj negrozītu’’ ar vārdiem ‘’iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumā negrozītā veidā’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

(2) Saeima, pieņemot gadskārtējo valsts budžeta likumu, Eiropas Kopienas iestāžu noteikto Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumā negrozītā veidā.

(3) Eiropas Kopienas pašu resursu pārskaitīšanu Eiropas Kopienas budžetā veic Finansu ministrija atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai kārtībai.

(4) Eiropas Kopienas pašu resursu iemaksu kārtību nosaka Eiropas Kopienas iestādes atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību normām.”

(3) Eiropas Kopienas pašu resursu pārskaitīšanu Eiropas Kopienas budžetā veic Finansu ministrija atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai kārtībai.

(4) Eiropas Kopienas pašu resursu iemaksu kārtību nosaka Eiropas Kopienas iestādes atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību normām.”

(1) Budžeta pieprasījumos:

7) iesniedz citus valsts budžeta finansētas institūcijas finansu darbības rādītājus saskaņā ar finansu ministra izdoto budžeta pieprasījuma izstrādāšanas instrukciju.

10. 18.panta pirmajā daļā:

papildināt panta pirmo daļu ar jaunu 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) plāno izdevumus vidējā termiņā;

8) iesniedz ārvalstu finansu palīdzības plānotos apjomus pa projektiem un programmām;”;

uzskatīt līdzšinējo panta pirmās daļas 7.punktu par panta pirmās daļas 9.punktu.

10. 18.panta pirmajā daļā:

papildināt panta pirmo daļu ar jaunu 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) plāno izdevumus vidējā termiņā;

8) iesniedz ārvalstu finansu palīdzības plānotos apjomus pa projektiem un programmām;”;

uzskatīt līdzšinējo panta pirmās daļas 7.punktu par panta pirmās daļas 9.punktu.

19.pants. Valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādāšana un analīze

(3) Finansu ministrs jebkurā valsts budžeta likuma projekta izstrādes stadijā ir tiesīgs izvērtēt budžeta pieprasījumus pēc to atbilstības paredzētajiem mērķiem, ekonomiskuma un efektivitātes. Pamatojoties uz šāda izvērtējuma rezultātiem, finansu ministrs pieņem lēmumu par budžeta pieprasījumu iekļaušanu valsts budžeta likuma projektā līdz tā iesniegšanai Ministru kabinetam. Finansu ministrs jebkurā valsts budžeta likuma projekta izskatīšanas stadijā var izteikt savu viedokli, pievienot nepieciešamos atzinumus, kā arī atsevišķu revīziju rezultātus.

11. 19.pantā:

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārda “efektivitātes” ar vārdiem “un, ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju”;

papildināt trešās daļas otro teikumu pēc vārda “rezultātiem” ar vārdiem “un sniegto informāciju”;

15

Juridiskais birojs

ierosinām papildināt 19.panta trešās daļas pirmo teikumu pēc vārda ‘’efektivitātes’’ ar vārdiem ‘’un, ja nepieciešams, pieprasīt attiecīgajai izvērtēšanai nepieciešamo papildu informāciju’’;

Atbalstīt

Atbalstīt

11. 19.pantā:

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārda “efektivitātes” ar vārdiem ‘’un, ja nepieciešams, pieprasīt attiecīgajai izvērtēšanai nepieciešamo papildu informāciju’’;

papildināt trešās daļas otro teikumu pēc vārda “rezultātiem” ar vārdiem “un sniegto informāciju”;

papildināt pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Latvijas Republikas prokuratūras (Ģenerālprokuratūras) budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā nav grozāms.

16

17

18

Likumprojekta 11.pantā: likuma 19.panta (5) daļā vārdus “Ministru kabinetā” aizstāt ar vārdu “Saeimā”.

Papildināt 19.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

‘’(5) Valsts prezidenta iestādes, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas un Valsts kontroles kā arī citu tiesu un prokuratūras iestāžu budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.”

Juridiskais birojs

ierosinām izteikt 19.panta piekto daļu šādā redakcijā:

‘’(5) Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas un Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.’’

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

papildināt pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas un Valsts kontroles budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms.

(6) Tiesu iestāžu budžeta pieprasījumi līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā nav grozāmi.”;

19

20

21

Likumprojekta 11.pantā: likuma 19.panta (6) daļā vārdus “Ministru kabinetā” aizstāt ar vārdu “Saeimā”.

Papildināt 19.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un Finansu ministrijai iesniedz Tieslietu ministrija, bet prokuratūras iestāžu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un Finansu ministrijai iesniedz Ģenerālprokuratūra.’’.

Juridiskais birojs

ierosinām izteikt 19.panta sesto daļu šādā redakcijā:

‘’(6) Rajona (pilsētas) tiesu, apgabaltiesu un prokuratūras iestāžu budžeta pieprasījumi līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā, bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas, nav grozāmi. Rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un Finansu ministrijai nodod Tieslietu ministrija, bet prokuratūras iestāžu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un tālāk nodod Ģenerālprokuratūra.’’.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

(6) Rajona (pilsētas) tiesu, apgabaltiesu un prokuratūras iestāžu budžeta pieprasījumi līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā, bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas, nav grozāmi. Rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un Finansu ministrijai nodod Tieslietu ministrija, bet prokuratūras iestāžu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un tālāk nodod Ģenerālprokuratūra.”;

(5) Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ministru kabinetam ir tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

uzskatīt līdzšinējo panta piekto daļu par panta septīto daļu.

uzskatīt līdzšinējo panta piekto daļu par panta septīto daļu.

12. Izslēgt IV nodaļas nosaukumā vārdu “Valsts”.

12. Izslēgt IV nodaļas nosaukumā vārdu “Valsts”.

Valsts kase ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kas asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, organizē un veic valsts budžeta kontroles un uzskaites funkcijas, valsts parāda vadības funkcijas, kā arī citas ar finansu vadību saistītās funkcijas.

13. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Valsts kase

Valsts kase ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kas asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, veic valsts budžeta izpildes un uzskaites, kā arī valsts parāda vadības funkcijas.”

13. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Valsts kase

Valsts kase ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kas asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, veic valsts budžeta izpildes un uzskaites, kā arī valsts parāda vadības funkcijas.”

(1) Valsts budžeta izpildītāji var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai to finansēšanas plānos noteikto asignējumu ietvaros, kurus izsniedz Valsts kase ar finansu ministra pilnvaru.

14. 24.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “uzņemties” ar vārdu “īstermiņa”;

papildināt pantu ar ceturto daļu:

“(4) Finansu ministrs veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto Eiropas Savienības līdzekļu sadali starp projektiem programmu (apakšprogrammu) ietvaros saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, apstiprina Valsts investīciju programmas projektu sarakstu, kā arī nosaka valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksas sarakstu pasākumu un projektu līmenī.”

14. 24.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “uzņemties” ar vārdu “īstermiņa”;

papildināt pantu ar ceturto daļu:

“(4) Finansu ministrs veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto Eiropas Savienības līdzekļu sadali starp projektiem programmu (apakšprogrammu) ietvaros saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, apstiprina Valsts investīciju programmas projektu sarakstu, kā arī nosaka valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksas sarakstu pasākumu un projektu līmenī.”

(4) Speciālā budžeta asignējumus Valsts kase izdara tā, lai kopējie izdevumi šā budžeta mērķiem nebūtu lielāki par līdzekļiem, kas šiem mērķiem saņemti speciālajā budžetā, un par naudas līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada sākumā.

(5) Finansu ministrijai ir tiesības veikt pārbaudes valsts budžeta finansētu institūciju ieņēmumu un izdevumu plānošanas, uzskaites un grāmatvedības pārskatu sniegšanas jomā.

15. 25.pantā:

papildināt panta ceturto daļu pēc vārda “sākumā” ar vārdiem “un aizņēmumu no valsts pamatbudžeta”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Finansu ministrijai ir tiesības veikt pārbaudes valsts un pašvaldību budžeta finansētu institūciju budžeta plānošanas, uzskaites un pārskatu sniegšanas jomā.”

15. 25.pantā:

papildināt panta ceturto daļu pēc vārda “sākumā” ar vārdiem “un aizņēmumu no valsts pamatbudžeta”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Finansu ministrijai ir tiesības veikt pārbaudes valsts un pašvaldību budžeta finansētu institūciju budžeta plānošanas, uzskaites un pārskatu sniegšanas jomā.”

(1) Valsts budžeta apropriācijas, arī to apjomus, mērķus un termiņus, var grozīt tikai tad, ja tas noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā.

16. Papildināt 26.panta pirmo daļu pēc vārda “likumā” ar vārdiem un skaitļiem “un šā likuma 9.pantā noteiktajos gadījumos”

16. Papildināt 26.panta pirmo daļu pēc vārda “likumā” ar vārdiem un skaitļiem “un šā likuma 9.pantā noteiktajos gadījumos”

(1) Valsts budžeta finansētas institūcijas kontus var atvērt tikai Valsts kasē.

17. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts budžeta finansētas institūcijas valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un izdevumu veikšanai atver kontus tikai Valsts kasē.”

22

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

‘’(1) Valsts budžeta finansētas institūcijas valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no valsts budžeta līdzekļiem veicamo izdevumu izdarīšanai atver kontus tikai Valsts kasē.’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

17. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts budžeta finansētas institūcijas valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no valsts budžeta līdzekļiem veicamo izdevumu izdarīšanai atver kontus tikai Valsts kasē.”

(1) Valsts kase kārto oficiālo finansu uzskaiti, reģistrējot visus valsts budžeta norēķinus, aktīvus, pasīvus un saistības.

18. Izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts kase kārto valsts budžeta finansu uzskaiti.”

18. Izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts kase kārto valsts budceta finansu uzskaiti.”

(3) Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedz Valsts kasei tās noteiktajos termiņos gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību.

19. Izteikt 30.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedz Valsts kasei gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību, līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.maijam.”;

19. Izteikt 30.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedz Valsts kasei gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību, līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.maijam.”;

(1) Finansu ministrs iesniedz Valsts kontrolei saimnieciskā gada pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 30.maijam.

(2) Saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu saskaņā ar likumu "Par Valsts kontroli" finansu ministrs iesniedz Ministru kabinetam. Ministru kabinets saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu iesniedz Saeimai līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 30.septembrim.

20. 32.pantā:

aizstāt pirmās daļas skaitli un vārdu “30.maijam” ar skaitli un vārdu “1.jūlijam”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu finansu ministrs iesniedz Ministru kabinetam. Ministru kabinets saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu iesniedz Saeimai līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 15.oktobrim.”

20. 32.pantā:

aizstāt pirmās daļas skaitli un vārdu “30.maijam” ar skaitli un vārdu “1.jūlijam”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu finansu ministrs iesniedz Ministru kabinetam. Ministru kabinets saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu iesniedz Saeimai līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 15.oktobrim.”

21. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI. Banku lietas un ieguldījumi”

21. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI. Banku lietas un ieguldījumi”

(1) Finansu ministrs naudas vadības ietvaros, izmantojot naudas līdzekļus, kas atrodas Valsts kases budžeta kontos, var veikt investīcijas valsts vērtspapīru vai depozītu veidā uz tādiem termiņiem un ar tādiem noteikumiem, kādus viņš atzīst par pieņemamiem, kā arī likvidēt šādas investīcijas, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi.

(2) Finansu ministrs nosaka kārtību, kādā veicama šā panta pirmajā daļā noteiktā valsts budžeta līdzekļu investēšana un saņemto procentu ieskaitīšana valsts pamatbudžetā.

(3) Valsts budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma investēšanu depozītu veidā, kā arī investēt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros finansu ministra noteiktajā kārtībā.

22. 34.pantā:

aizstāt panta tekstā vārdu “investēšana” ar vārdu “ieguldīšana” un vārdu “investēt” ar vārdu “ieguldīt” (attiecīgā locījumā);

aizstāt pirmajā daļā vārdus “var veikt investīcijas” ar vārdu “ var ieguldīt”;

trešajā daļā papildināt pēc vārdiem “speciālais budžets” ar vārdiem “un ārvalstu finansu palīdzība” (attiecīgā locījumā).

22. 34.pantā:

aizstāt panta tekstā vārdu “investēšana” ar vārdu “ieguldīšana” un vārdu “investēt” ar vārdu “ieguldīt” (attiecīgā locījumā);

aizstāt pirmajā daļā vārdus “var veikt investīcijas” ar vārdu “ var ieguldīt”;

trešajā daļā papildināt pēc vārdiem “speciālais budžets” ar vārdiem “un ārvalstu finansu palīdzība” (attiecīgā locījumā).

(4) Gadskārtējais valsts budžeta likums nosaka neatmaksātā valsts parāda un valdības rīcības pieļaujamās robežas neparedzētu apstākļu izraisītu valdības saistību gadījumā. Šīs robežas tiek noteiktas latos atbilstoši Latvijas Bankas valūtas apmaiņas kursam, kāds bijis spēkā attiecīgā gada valsts budžeta likuma pieņemšanas brīdī.

23. Izteikt 35.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šīs robežas tiek noteiktas latos atbilstoši valūtas apmaiņas kursam, kāds bija noteikts attiecīgā gada budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukcijā.”

23. Izteikt 35.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šīs robežas tiek noteiktas latos atbilstoši valūtas apmaiņas kursam, kāds bija noteikts attiecīgā gada budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukcijā.”

(1) Tikai finansu ministrs drīkst kārtot valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajos ietvaros. Finansu ministrs:

1) pārstāv valsti visos aizņēmuma vai aizdevuma līgumos vai, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, pilnvaro citu personu parakstīt šos līgumus;

2) pilnvaro atbildīgo institūciju glabāt dokumentu oriģinālus un visu valsts vārdā noslēgto aizņēmuma un aizdevuma līgumu un valsts vārdā sniegto galvojumu reģistrus, kā arī neparedzētu apstākļu radīto parādu saistību reģistrus;

3) nosaka aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību;

4) periodiski dara zināmus sabiedrībai valsts vārdā noslēgto līgumu noteikumus attiecībā uz aizņēmumiem naudas vai kapitāla tirgū.

24. Papildināt 36.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību dzēš valsts aizdevumus.”

24. Papildināt 36.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību dzēš valsts aizdevumus.”

Izdevumiem parāda saistību kārtošanai, arī parāda atmaksai un procentu maksājumiem, ir pastāvīga apropriācija. Izdevumi parāda saistību kārtošanai ir jāizdara saskaņā ar aizņēmuma līgumu neatkarīgi no gadskārtējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzētā līdzekļu apjoma. Ja finansu ministrs konstatē, ka izdevumi valsts parāda kārtošanai var pārsniegt gadskārtējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu daudzumu, viņš nekavējoties par to informē Ministru kabinetu un Saeimu.

25. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants Valsts parāda saistību dzēšana

Izdevumi valsts parāda saistību dzēšanai ir jāizdara saskaņā ar līgumu noteikumiem neatkarīgi no gadskārtējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzētā līdzekļu apjoma. Ja finansu ministrs konstatē, ka izdevumi valsts parāda dzēšanai var pārsniegt gadskārtējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu daudzumu, viņš saskaņā ar šī likuma 9.panta piekto daļu palielina gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju un nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu.”

25. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants Valsts parāda saistību dzēšana

Izdevumi valsts parāda saistību dzēšanai ir jāizdara saskaņā ar līgumu noteikumiem neatkarīgi no gadskārtējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzētā līdzekļu apjoma. Ja finansu ministrs konstatē, ka izdevumi valsts parāda dzēšanai var pārsniegt gadskārtējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu daudzumu, viņš saskaņā ar šī likuma 9.panta piekto daļu palielina gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju un nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu.”

(6) Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta kopsavilkuma sagatavošanu, pašvaldības ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšanas iesniedz Finansu ministrijai informāciju par apstiprinātajiem budžetiem.

26. Aizstāt 41.panta sestajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdu “izsludināšanas”.

26. Aizstāt 41.panta sestajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdu “izsludināšanas”.

(1) Budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par valsts budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

(4) Saistības, ko personas uzņēmušās attiecībā uz valsts budžeta līdzekļiem bez pilnvarojuma (asignējuma) vai pārsniedzot piešķirto pilnvarojumu (asignējumu), nav uzskatāmas par valsts saistībām.

27. 46.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “valsts”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Saistības, kuras budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām.”

27. 46.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “valsts”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Saistības, kuras budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām.”

(2) Lai segtu budžetam radušos zaudējumus, Valsts kase var ieskaitīt summas pamatbudžeta ieņēmumos, atsaukt vai apturēt asignējumus, ja:

4) budžeta iestādes vadītājs ir pārkāpis šā likuma 24.panta nosacījumus un uzņēmies saistības, pārsniedzot Valsts kases sniegto asignējumu.

28. Aizstāt 47.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “budžeta iestādes vadītājs” ar vārdiem “budžeta finansētas institūcijas vadītājs”;

28. Aizstāt 47.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “budžeta iestādes vadītājs” ar vārdiem “budžeta finansētas institūcijas vadītājs”;

(1) Ministru kabinets vai finansu ministrs var izveidot komisiju šajā likumā minēto pārkāpumu izskatīšanai, par to paziņojot Valsts kontrolei. Pamatojoties uz komisijas lēmumu, finansu ministrs savas kompetences ietvaros veic attiecīgus pasākumus pārkāpuma seku novēršanai.

(2) Jebkura persona, kurai piemērojamas sankcijas saskaņā ar šo likumu, var iesniegt sūdzību finansu ministram un, ja tā nav apmierināta ar finansu ministra lēmumu, - pārsūdzēt to tiesā vai rīkoties citādā likumā paredzētajā veidā.

(3) Par lēmumiem, kas pieņemti sakarā ar finansu vadības noteikumu pārkāpumiem, finansu ministram, Valsts kasei un budžeta izpildītājiem nekavējoties jāpaziņo Valsts kontrolei.

(4) Ja finansu vadības noteikumus ir pārkāpis finansu ministrs, persona, kas konstatējusi šo pārkāpumu, rakstveidā ziņo par to Valsts kontrolei, Ministru kabinetam un Saeimai, minot konkrētus faktus, kas raksturo šo pārkāpumu.

29. Izslēgt 48.panta otro daļu.

23

Izslēgt no likumprojekta 29.pantu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

29. Izslēgt 48.panta otro daļu.

30. Papildināt Pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Šā likuma 9.panta piektās daļas 2.punkts, 15.panta 6.punkts un 15.1pants stājas spēkā ar īpašu likumu.

30. Papildināt Pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7. Šā likuma 9.panta piektās daļas 2.punkts, 15.panta 6.punkts un 15.1pants stājas spēkā ar īpašu likumu.

Pārejas noteikums

Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumi Nr.377 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

24

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta pārejas noteikumu iekļaut likuma pamattekstā kā 8. pārejas noteikumu un izteikt to šādā precizētā redakcijā:

‘’8. Līdz šā likuma 2. panta piektajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003. gada 1.jūnijam piemērojami Ministru kabineta 1996. gada 8.oktobra noteikumi Nr.377 ‘’Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība’’, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.’’

Atbalstīt

Atbalstīt

31.Papildināt likuma Pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Līdz šā likuma 2. panta piektajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003. gada 1.jūnijam piemērojami Ministru kabineta 1996. gada 8.oktobra noteikumi Nr.377 ‘’Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība’’, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.’’.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.