Teksts LP1420

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”

Izdarīt likumā “Par budžetu un finansu vadību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likuma preambulu pēc vārda “(uzņēmējsabiedrību)” ar vārdiem “un organizāciju”;

2. I nodaļā:

izteikt termina “asignējums” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Asignējums - pilnvara uzņemties īstermiņa saistības vai veikt no valsts budžeta līdzekļiem maksājumus noteiktam mērķim, pamatojoties uz apropriāciju.”;

izteikt termina “ārvalstu finansu palīdzība” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Ārvalstu finansu palīdzība — finansu palīdzība, kuru saņem no Eiropas Savienības, ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem.”;

izteikt termina “budžeta izpildītāji” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Budžeta izpildītāji - budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, kā arī ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu.”;

izteikt termina “budžeta programma” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Budceta programma - savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts budžeta finansētajās institūcijās atbilstoši šim likumam un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji. Budžeta programma var būt sadalīta apakšprogrammās.”;

izteikt termina “pamatbudžets” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Pamatbudcets - budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi, valsts budžeta aizdevumu atmaksas.”;

izteikt termina “saistības” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Saistības – valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai saņemtie pakalpojumi, noslēgtie līgumi, kas budžeta finansētai institūcijai jāapmaksā saimnieciskā gada laikā vai turpmākajos gados.”;

izteikt termina “speciālais budžets” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Speciālais budžets - budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem un aizņēmuma no valsts pamatbudžeta.”;

izteikt termina “tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) - uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši finansu ministra noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei.”;

izslēgt terminu “valsts ilgtermiņa saistības”;

papildināt nodaļu alfabēta secībā ar šādiem terminiem un to skaidrojumu šādā redakcijā:

“Eiropas Kopienas pašu resursi - Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktie resursi, lai nodrošinātu Eiropas Kopienas budžeta finansējumu.”;

Ilgtermiņa saistības – valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai saņemamie pakalpojumi, noslēgtie līgumi, kas budžeta finansētai institūcijai jāapmaksā turpmākajos gados.”;

Investīciju projekts – secīgu aktivitāšu kopa ar noteiktu realizācijas grafiku, kas ietver pasākumus, lai iegādātos vai radītu materiālas vai nemateriālas vērtības un kuram ir noteikta investīciju projekta realizācijas organizatoriskā struktūra un realizācijai nepieciešamo resursu pamatojums.;

Īstermiņa saistības – valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai saņemtie pakalpojumi, noslēgtie līgumi, kas budžeta finansētai institūcijai jāapmaksā saimnieciskā gada laikā.;

Valsts investīciju programma - infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums”;

3. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets nosaka Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtību.”

4. Aizstāt 5.panta sestajā daļā vārdus “ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij” ar vārdiem “saskaņā ar izsniegtajiem valsts galvojumiem”;

5. Papildināt 6.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa.”

6. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Apropriācijas

(1) Valsts budžeta apropriācijas nosaka gadskārtējais valsts budžeta likums. Pašvaldību budžetu līdzekļus apropriē šajā likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Ikviens grozījums, kas attiecas uz apropriācijas mērķiem vai termiņiem, izdarāms atbilstoši šā likuma noteikumiem.

(3) Speciālajam budžetam ir apropriācija, kas pieļauj tikai tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu apmērus un līdzekļu atlikumus saimnieciskā gada sākumā un aizņēmumu no valsts pamatbudžeta.

(4) Visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās.

(5) Finansu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju tikai šādos gadījumos:

valsts budžeta iestāžu ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu, kā arī šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ieņēmumu atlikumu saimnieciskā gada sākumā, izmantošanai;

Eiropas Kopienas pašu resursiem;

norēķiniem ar Eiropas Savienību;

starptautisko tiesu spriedumu izpildes nodrošināšanai un valsts parāda saistību dzēšanai.

(6) Finansu ministrs par apropriācijas palielināšanu valsts budžeta izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu.”

7. Izslēgt 11.pantā pēc vārda “nosaka” vārdu “valsts”.

8. 15.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“15.pants. Valsts budžeta izdevumu veikšana, aizdevumu izsniegšana un valsts parāda maksimālais pieaugums, ja nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums”;

izteikt panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Ja pirms saimnieciskā gada sākuma nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finansu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus ar noteikumu, ka:”;

papildināt pantu ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

“5) tiek nodrošināta ārvalstu finansu palīdzības un valsts budžeta līdzfinansējuma līdzekļu asignēšana ārvalstu finansu palīdzības ietvaros finansētiem jauniem pasākumiem (projektiem);

6) tiek nodrošināta Eiropas Kopienas pašu resursu pārskaitīšana Eiropas Kopienas budžetā.”

9. Papildināt likuma II nodaļu ar 15.1pantu šādā redakcijā:

“15.1pants. Eiropas Kopienas pašu resursu atspoguļošana valsts budžeta likumā un pārskaitīšana Eiropas Kopienas budžetā

(1) Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu nosaka Eiropas Kopienas iestādes atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību normām. Ja līdz gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā Eiropas Kopienas iestādes vēl nav noteikušas Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu, tad valsts budžeta likumā tiek iekļauta Finansu ministrijas prognoze.

(2) Saeima, pieņemot gadskārtējo valsts budžeta likumu, Eiropas Kopienas iestāžu noteikto Eiropas Kopienas pašu resursu apjomu pieņem zināšanai un atstāj negrozītu.

(3) Eiropas Kopienas pašu resursu pārskaitīšanu Eiropas Kopienas budžetā veic Finansu ministrija atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai kārtībai.

(4) Eiropas Kopienas pašu resursu iemaksu kārtību nosaka Eiropas Kopienas iestādes atbilstoši Eiropas Kopienas tiesību normām.”

10. 18.panta pirmajā daļā:

papildināt panta pirmo daļu ar jaunu 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) plāno izdevumus vidējā termiņā;

8) iesniedz ārvalstu finansu palīdzības plānotos apjomus pa projektiem un programmām;”;

uzskatīt līdzšinējo panta pirmās daļas 7.punktu par panta pirmās daļas 9.punktu.

11. 19.pantā:

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārda “efektivitātes” ar vārdiem “un, ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju”;

papildināt trešās daļas otro teikumu pēc vārda “rezultātiem” ar vārdiem “un sniegto informāciju”;

papildināt pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Latvijas Republikas prokuratūras (Ģenerālprokuratūras) budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā nav grozāms.

(6) tiesu iestāžu budžeta pieprasījumi līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā nav grozāmi.”;

uzskatīt līdzšinējo panta piekto daļu par panta septīto daļu.

12. Izslēgt IV nodaļas nosaukumā vārdu “Valsts”.

13. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Valsts kase

Valsts kase ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kas asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, veic valsts budžeta izpildes un uzskaites, kā arī valsts parāda vadības funkcijas.”

14. 24.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “uzņemties” ar vārdu “īstermiņa”;

papildināt pantu ar ceturto daļu:

“(4) Finansu ministrs veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto Eiropas Savienības līdzekļu sadali starp projektiem programmu (apakšprogrammu) ietvaros saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, apstiprina Valsts investīciju programmas projektu sarakstu, kā arī nosaka valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksas sarakstu pasākumu un projektu līmenī.”

15. 25.pantā:

papildināt panta ceturto daļu pēc vārda “sākumā” ar vārdiem “un aizņēmumu no valsts pamatbudžeta”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Finansu ministrijai ir tiesības veikt pārbaudes valsts un pašvaldību budžeta finansētu institūciju budžeta plānošanas, uzskaites un pārskatu sniegšanas jomā.”

16. Papildināt 26.panta pirmo daļu pēc vārda “likumā” ar vārdiem un skaitļiem “un šā likuma 9.pantā noteiktajos gadījumos”

17. Izteikt 27.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts budžeta finansētas institūcijas valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un izdevumu veikšanai atver kontus tikai Valsts kasē.”

18. Izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts kase kārto valsts budžeta finansu uzskaiti.”

19. Izteikt 30.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības iesniedz Valsts kasei gada pārskatu, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību, līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.maijam.”;

20. 32.pantā:

aizstāt pirmās daļas skaitli un vārdu “30.maijam” ar skaitli un vārdu “1.jūlijam”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu finansu ministrs iesniedz Ministru kabinetam. Ministru kabinets saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu iesniedz Saeimai līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 15.oktobrim.”

21. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI. Banku lietas un ieguldījumi”

22. 34.pantā:

aizstāt panta tekstā vārdu “investēšana” ar vārdu “ieguldīšana” un vārdu “investēt” ar vārdu “ieguldīt” (attiecīgā locījumā);

aizstāt pirmajā daļā vārdus “var veikt investīcijas” ar vārdu “ var ieguldīt”;

trešajā daļā papildināt pēc vārdiem “speciālais budžets” ar vārdiem “un ārvalstu finansu palīdzība” (attiecīgā locījumā).

23. Izteikt 35.panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šīs robežas tiek noteiktas latos atbilstoši valūtas apmaiņas kursam, kāds bija noteikts attiecīgā gada budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukcijā.”

24. Papildināt 36.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību dzēš valsts aizdevumus.”

25. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants Valsts parāda saistību dzēšana

Izdevumi valsts parāda saistību dzēšanai ir jāizdara saskaņā ar līgumu noteikumiem neatkarīgi no gadskārtējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzētā līdzekļu apjoma. Ja finansu ministrs konstatē, ka izdevumi valsts parāda dzēšanai var pārsniegt gadskārtējā valsts budžetā šiem mērķiem paredzēto līdzekļu daudzumu, viņš saskaņā ar šī likuma 9.panta piekto daļu palielina gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju un nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu.”

26. Aizstāt 41.panta sestajā daļā vārdu “pieņemšanas” ar vārdu “izsludināšanas”.

27. 46.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “valsts”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Saistības, kuras budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma, pārsniedzot piešķirto asignējumu vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē, nav uzskatāmas par valsts saistībām.”

28. Aizstāt 47.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “budžeta iestādes vadītājs” ar vārdiem “budžeta finansētas institūcijas vadītājs”;

29. Izslēgt 48.panta otro daļu.

30. Papildināt Pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

“ 7. Šā likuma 9.panta piektās daļas 2.punkts, 15.panta 6.punkts un 15.1pants stājas spēkā ar īpašu likumu.

Pārejas noteikums

Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumi Nr.377 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

03.10.2002 13:13

1697

M.Millere

7095436, Maija.Millere@fm.gov.lv

Likumprojekta

”Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību” nepieciešami, lai likums atbilstu budžeta vadības pamatnostādnēm kārtējam gadam, 2003.gadam un vidējam termiņam.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā “Par budžetu un finansu vadību” paredzēti papildinājumi un precizējumi, lai pilnveidotu budžeta, tai skaitā valsts izdevumu vadības sistēmu – tādējādi palielināt budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti, caurspīdīgumu un elastību.

Likumprojektā “Par budžetu un finansu vadību” ietvertas šādas galvenās izmaiņas:

noteikta Eiropas Savienības līdzekļu finansu vadība;
paredzētas procedūras Eiropas Kopienas pašu resursu finansu vadībai;
precizēti atbilstoši reālajām iespējām, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto, pārskatu, ziņojumu u.c. informācijas iesniegšanas termiņi;
precizētas finansu ministra pilnvaras palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saistībā ar paredzamo Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

Tālāk tiek sniegts plašāks grozījumu uzskaitījums un pamatojums:

- papildināta likuma preambula, nosakot, ka šā likuma noteikumi attiecas arī uz organizāciju, jo likuma termins “budžeta finansētas institūcijas” attiecas uz organizācijām gadījumos, ja tām piešķirti valsts budžeta līdzekļi;

- papildināts termina “asignējums” skaidrojums, precizējot saistību veidu - “īstermiņa”, jo asignējumi tiek veikti attiecīgā viena gada laikā;

- precizēts termina “ārvalstu finansu palīdzība” skaidrojums, kā būtiskāko un nozīmīgāko izdalot Eiropas Savienības finansu palīdzību, kā arī norādot, ka tā nav neatmaksājama palīdzība, jo, nepildot līguma nosacījumus, saņemtie līdzekļi var tikt pieprasīti atdot dāvinātājam;

- papildināts termina “budžeta izpildītāji” skaidrojums, nosakot, kādas saistības viņi var uzņemties – “īstermiņa un ilgtermiņa”;

- sniegts jauns termina “budceta programma” skaidrojums, kurā izvērsti noteikts, kā un kur (budžeta finansētajās institūcijās) tiek plānota un īstenota budžeta programma, kā arī noteikta budžeta izpildītāju atbildība par tās izpildi;

- ieviests jauns termins “Eiropas Kopienas pašu resursi”;

- ieviests jauns termins ”investīciju projekts” un tā skaidrojums, paredzot, ka investīcijas ir uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kuru plāno, izpilda, uzskaita un kontrolē budžeta finansētajās institūcijās;

- ieviests jauns termins ”Valsts investīciju programma” un tā skaidrojums, nosakot, ka tā ir infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums;

- ierosināts jauns termins – “ilgtermiņa saistības”, nosakot, ko uzņemas budžeta izpildītāji turpmākajos gados;

- ierosināts jauns termins – “īstermiņa saistības”, nosakot, ko uzņemas budžeta izpildītāji saimnieciskā gada laikā;

- precizēts termina “pamatbudžets” skaidrojums atbilstoši šā likuma 7.pantam “Pamatbudžets”, ņemot vērā, ka tā sastāvdaļa ir arī valsts budceta aizdevumi un valsts budceta aizdevumu atmaksas;

- precizēts termina “saistības” skaidrojums, nosakot, ka saistības ir valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai saņemtie pakalpojumi, noslēgtie līgumi, kas budžeta finansētas institūcijai jāapmaksā saimnieciskā gada laikā vai turpmākajos gados;

- saistībā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu precizēts termina “tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)” skaidrojums;

- papildināts 2.pants “Finansu vadība” ar piekto daļu, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtību atbilstoši Ministru kabineta 28.05.2002. sēdes protokola Nr.22 49.§ noteiktajam uzdevumam;

- precizēta 5.panta sestā daļa, aizstājot vārdus “ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij” ar vārdiem “saskaņā ar izsniegtajiem valsts galvojumiem” tādējādi konkrēti nosakot, kādā gadījumā aizdevuma ņēmējs ir palicis parādā valstij;

- papildināts 6.panta “Pašvaldību budžeti” pirmā daļa, nosakot, ka pašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa – tāda pat struktūra kā valsts budžetam;

- precizēts un papildināts 9.pants “Apropriācijas”:

Ž precizēta pirmā daļa, paredzot, ka valsts budžeta apropriācijas nosaka gadskārtējais valsts budžeta likums,

Ž papildināta trešā daļa, nosakot, ka speciālajam budžetam ir apropriācija, kas pieļauj aizņēmumu no valsts pamatbudžeta;

Ž papildināta piektā daļa, nosakot, kādos gadījumos finansu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju, tai skaitā, Eiropas Kopienas pašu resursiem, norēķiniem ar Eiropas Savienību, starptautisko tiesu spriedumu izpildes nodrošināšanai un valsts parāda saistību dzēšanai,

Ž papildināts ar sesto daļu, kurā noteikts, ka finansu ministrs par apropriācijas palielināšanu valsts budžeta izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu;

- precizēts 11.pants, izslēdzot vārdu “valsts”, jo finansu ministrs nosaka arī pašvaldību budžeta ieņēmumu, izdevumu klasifikāciju;

precizēts 15.panta nosaukums un teksts ar vārdu kopu “aizdevuma izsniegšana un valsts parāda maksimālais pieaugums”, lai nodrošinātu valsts darbībai nepieciešamos izdevumus, piemēram, aizņemoties. Pants papildināts ar piekto un sesto punktu, lai nodrošinātu paredzētajos apjomos ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu un valsts budžeta līdzfinansējuma asignēšanu jauniem pasākumiem, kā arī lai nodrošinātu Eiropas Kopienas pašu resursu pārskaitīšanu Eiropas Kopienas budžetā;

- papildināta likuma II nodaļa ar 15.1pantu - Eiropas Kopienas pašu resursu atspoguļošana valsts budžeta likumā un pārskaitīšana Eiropas Kopienas budžetā, kurā noteikts kā tiek plānoti un pārskaitīti Eiropas Kopienas pašu resursi;

- papildināta 18.panta “Budžeta pieprasījuma sastāvs” pirmā daļa ar 7.punktu, kas nosaka, ka budžeta pieprasījumos plāno arī izdevumus vidējā termiņā (atbilstoši Ministru kabineta 27.08.2002. sēdes Nr.36 36.§ 4.punktam), un ar 8.punktu, kas paredz kādā veidā ministrijas, citas centrālās valsts iestādes iesniedz ārvalstu finansu palīdzības plānotos apjomus - pa projektiem un programmām.

atbilstoši reālajai nepieciešamībai, lai sagatavotu caurspīdīgu valsts budžeta projektu (likumu un tā paskaidrojumus):

- papildināts 19.pants ar divām jaunām daļām, kurās noteikts, ka Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles un Latvijas Republikas prokuratūras (Ģenerālprokuratūras), kā arī tiesu iestāžu budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā nav grozāms - atbilstoši Saeimas Juridiskās komisijas ierosinājumam;

- precizētas 23.pantā Valsts kases funkcijas – nosakot, ka Valsts kase ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kas asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, veic valsts budžeta izpildes un uzskaites, kā arī valsts parāda vadības funkcijas;

- papildināts 24.pants ar ceturto daļu, nosakot, ka finansu ministrs veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto Eiropas Savienības līdzekļu sadali starp projektiem programmu (apakšprogrammu) ietvaros saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, apstiprina Valsts investīciju programmas projektu sarakstu, kā arī nosaka valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksas sarakstu pasākumu un projektu līmenī, tādējādi nodrošinot valsts budžeta līdzekļu elastīgu un efektīvu izlietojumu;

- precizēti pārskatu iesniegšanas termiņi 30. un 32.pantā, jo Finansu ministrija ir izvērtējusi vienotas metodikas izstrādāšanas reālās iespējas konsolidēto gada finansu pārskatu sastādīšanai ministrijām un pašvaldībām atbilstoši Valsts kontroles atzinumā par 2000.gada valsts budžeta izpildes pārskatu ietvertajam 6.ieteikumam. Lai sakārtotu minēto jautājumu, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanas aktos, tai skaitā likuma “Par budžetu un finansu vadību” 32.pantā, nosakot, ka finansu ministrs iesniedz Valsts kontrolei saimnieciskā gada pārskatu vienu mēnesi vēlāk nekā tas ir šobrīd, tas būtu, līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.jūlijam, kā arī Ministru kabinets iesniedz saimnieciskā gada pārskatu Saeimai līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 15.oktobrim;

- šādi grozījumi likuma “Par budžetu un finansu vadību” 32.pantā nodrošinātu iespējas likuma “Par budžetu un finansu vadību” 30.panta trešajā daļā izdarīt grozījumus, nosakot ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību gada pārskatu iesniegšanas termiņu Valsts kasē līdz 1.maijam, t.i., atbilstoši uzņēmumu pārskatu iesniegšanas termiņam, lai Valsts kase varētu savlaicīgi apkopot un iesniegt Valsts kontrolei saimnieciskā gada budžeta izpildes pārskatu, kurš ietvertu arī konsolidēto gada finansu pārskatu;

- ieviešot terminu “investīciju projekts” un “Valsts investīciju programma”, ir atbilstoši jāprecizē VI sadaļas nosaukums un arī 34.pants, terminu “investīcija”, aizstājot ar terminu “ieguldījumi”;

- papildināta 36.panta pirmā daļa ar 5.punktu, nosakot, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem dzēš valsts aizdevumus. Šāda kārtība nepieciešama, lai būtu pilnīga valsts budžeta saistību uzskaite. Par tās trūkumu norādīja arī Valsts kontrole;

- likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumu Nr.377 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība” spēkā esamības laiku.

3. Cita informā-

cija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts ietekmē netieši. Plānojot Eiropas Savienības līdzekļu – Strukturālo fondu, Kohēzijas fonda u.c. līdzekļu, kā arī Eiropas Kopienas pašu resursu iekļaušanu valsts budžetā, paredzot attiecīgos pienākumus un tiesības, savlaicīgi tiks uzsākta kvalitatīva Latvijai nepieciešamu projektu un pasākumu izstrāde, kuru īstenošana pozitīvi ietekmēs makroekonomisko vidi.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts ietekmē netieši. Plānojot Eiropas Savienības līdzekļu– Strukturālo fondu, Kohēzijas fonda u.c. iekļaušanu valsts budžetā, kā arī paredzot attiecīgos pienākumus un tiesības, savlaicīgi tiks uzsākta kvalitatīva Latvijai nepieciešamu projektu un pasākumu izstrāde Eiropas Savienības finansēto projektu ietvaros, kuru īstenošana sekmēs valsts tai skaitā uzņēmējdarbības vidi.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību” paredz šādu ietekmi uz esošo tiesību normu sistēmu:

2.panta piektā daļa nosaka: “ Ministru kabinets nosaka Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtību”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 28.maija sēdes protokola Nr.22 49.§ ir akceptēts Valsts investīciju programmas (VIP) koncepcijas projekts un, lai noteiktu institūciju kompetences ietvarus, termiņus, un citus svarīgus uzdevumus, uzdots izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu par VIP sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtību Ministru kabineta noteikumu projektu (turpmāk – projekts) izstrādā Ekonomikas ministrija kopīgi ar Finansu ministriju. Saskaņā ar likumprojekta Pārejas noteikumu 2.punktu līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanos, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no likuma “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” spēkā stāšanās dienas, ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.377 (08.10.1996.).

36.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka: “Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem dzēš valsts aizdevumus”.

Lai būtu pilnīga valsts saistību uzskaite (atbilstoši Valsts kontroles priekšlikumam), nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kurus izstrādās Finansu ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis”.

Par terminoloģijas saskaņošanu ar Komerclikumu.

Likumprojekts terminoloģijas ziņā attiecībā uz terminu “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” nav saskaņots ar Komerclikumu, jo tādējādi tiek zaudēts tas subjektu loks uz kuru likumprojekts attiecas, kas ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. Komercsabiedrība savu saimniecisko darbību var uzsākt vienīgi pēc tam, kad tā ir ierakstīta komercreģistrā. Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 9.pants paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētu sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību līdz 2004.gada 31.decembrim piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vai uzsāk šādas sabiedrības likvidāciju. Tas pats attiecas uz līgumsabiedrībām. Tādējādi, līdz 2004.gada 31.decembrim attiecībā uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) līdz to ierakstīšanai komercreģistrā piemēro likumus, kuri regulē attiecīgo uzņēmējdarbības formas darbību. Ja likumprojektā lietot terminu “komercsabiedrība”, tad likumprojekts vairs neattieksies uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu ir tiesīgi darboties līdz 2004.gada 31.decembrim nepiesakot sevi pārreģistrācijai vai likvidācijai. Rezultātā tiks izslēgts liels subjektu loks uz ko dotajam likumprojektam ir jāattiecas. Turklāt Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 4.pants paredz terminu izpratni pārejas periodā un ar terminu “uzņēmējsabiedrība” saprot terminu “kapitālsabiedrība”. Minētā panta otrā daļā ir paredzēts, ja normatīvajā aktā ir lietotais termins “uzņēmums” apzīmē tiesību subjektu, Komerclikuma noteikumus par uzņēmumu nepiemēro. Savukārt Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums neparedz pretēju terminu skaidrojumu, t.i., ka ar terminu “komercsabiedrība” saprot terminu “uzņēmējsabiedrība”.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Normatīvā akts projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizāci- jām	Normatīvā akts projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akts projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akts projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri


5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas izveidošana nav paredzēta, kā arī nepaplašina esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojektu ieviesīs, ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm, to padotībā esošajām budžeta finansētajām institūcijām izpildot valsts budžetu – veicot tām uzticētās funkcijas un sastādot attiecīgi gada publisko pārskatu par paveikto rezultātu finansu gadā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts neierobežos indivīda tiesības
4. Cita informācija

Finansu ministrs G.Bērziņš

03.10.2002. 13.00

Maija Millere

Budžeta departamenta Budžeta metodoloģijas nodaļas vadītājas vietniece

maija.millere@fm.gov.lv

2176