Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā

Izdarīt Valsts fondēto pensiju likumā (Latvijas Vēstnesis, 2000, Nr.78 nr., 08.03.2000) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.panta otro daļu pēc vārdiem un skaitļiem “no 30 līdz 49 gadiem” ar vārdu “(ieskaitot)”.

2. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Fondētās pensijas kapitāla izmaksa

Pēc fFondēto pensiju shēmas dalībniekam izvēles, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai vēlāk, viņam ir tiesības izvēlēties:

1) uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam un aprēķināt (pārrēķināt) vecuma pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”; vai;

2) par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Šādaus mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumus izdod Ministru kabinets.”

3. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošina fondēto pensiju shēmas dalībnieku iesniegumu izpildi par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu izvēli un maiņu. Aģentūra nav tiesīga pēc savas iniciatīvas lemt par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījumu plāna maiņu, izņemot šā likuma 13.panta sestajā un septītajā daļā paredzētos gadījumuos;”;

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdus “gadījumos, kad fondēto pensiju shēmas dalībnieks pieprasa vecuma pensijupēc vecuma pensijas pieprasīšanas”;

aizstāt pirmās daļas 6.punktā vārdus “Aģentūras valsts pilnvarnieks” ar vārdiem “labklājības ministrs.”.

4. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs un līdzekļu turētājs

(1) Fondēto pensiju shēmā izdarīto iemaksu, turpmāko augļu (procentu) un citu aktīvu (turpmāk — līdzekļi) pārvaldīšanu drīkst veikt Valsts kase saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai ieguldījumu sabiedrība, kurai Finansu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) ir izsniegusi speciālu atļauju (licenci) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai. Licences fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai (turpmāk- licence) izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Komisija.

(2) Fondēto pensiju shēmas lLīdzekļu pārvaldītājs darījumus ar fondēto pensiju shēmas līdzekļiem veic ar līdzekļu turētāja starpniecību. Līdzekļu turētājs ir juridiskā persona, kuru Komisija ir licencējusi kredītiestādes darbībai un ar kuru fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ir noslēdzis turētājbankas līgumu. Līdzekļu turētāja izvēli, kā arī turētājbankas līguma noslēgšanas un izpildes kārtību nosaka šis likums un:

1) attiecībā uz Valsts kasi – Ministru kabineta noteikumi;

2) attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām – likums “Par ieguldījumu sabiedrībām”.

(3) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas noteikumi, to neievērošanas sekas un atbildība tiek paredzēti līgumā, ko Aģentūra slēdz ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par līguma slēgšanu ar ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju, par jebkuriem turpmākiem grozījumiem tajā, kā arī par šāda līguma pirmstermiņa izbeigšanu pieņem Aģentūras direktors. Līguma saturu, veidu formu un noslēgšanas kārtību reglamentē nosaka Ministru kabinetsa noteikumi.

(4) Fondēto pensiju shēmas lLīdzekļu pārvaldītājs izstrādā vienu vai vairākus fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus – sistematizētu noteikumu kopumus, pēcsaskaņā ar kuriem notiek fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana, un kaskuri ir izklāstīti katra attiecīgā ieguldījumu plāna prospektā. Ieguldījumu plāna prospekts (prospekti) ir Aģentūras un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu atbilstoši ieguldījumu plānam fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs (izņemot Valsts kasi) ir tiesīgs veikt tikai pēc attiecīgā ieguldījumu plāna prospekta reģistrācijas Komisijā. Ja ieguldījumu plāna prospekts neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, Komisija atsaka tā reģistrāciju.

(5) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nodrošina noteikumu ievērošanu attiecībā uz fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumiem, dod rīkojumus veikt norēķinus ar fondēto pensiju shēmā iemaksātajiem naudas līdzekļiem, dod rīkojumuskā arī saņemt un pārvest vērtspapīrus un veikt citus darījumus ar fondēto pensiju shēmas līdzekļiem atbilstoši likuma prasībām un ar Aģentūru noslēgtā līguma noteikumiem. Fondēto pensiju shēmas lLīdzekļu pārvaldītājs pārvaldīšanātā pārvaldē esošos fondēto pensiju shēmas līdzekļus iegrāmato un pārvalda šķirti no jebkuras citas fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja un tā pārvaldījumā pārvaldīšanā esošās mantas. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu daļu, kas tiek pārvaldīta saskaņā ar noteiktu ieguldījumu plānu (ieguldījumu plāna līdzekļi), fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs pārvalda šķirti no citiem tā aktīviem un pārējo ieguldījumu plānu līdzekļiem.

(6) Katram fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izvēlēties un mainīt sava uzkrātā fondētās pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu, ja vienam līdzekļu pārvaldītājam to ir divi vai vairāk. Fondēto pensiju shēmas lLīdzekļu pārvaldītāja maiņa pieļaujama ne biežāk kā reizi gadā, un viena un tā paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumua plānu maiņa – ne biežāk kā divas reizes gadā, kā arī papildus, ja vēl gadījumos, kad:

1) Komisija anulē fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu sabiedrības darbībai vai speciālo atļauju (licenci) shēmas līdzekļu pārvaldīšanai;

2) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs pats atsakās no shēmas līdzekļu pārvaldīšanas;

3) ir notikusi fondēto pensiju shēmas dalībnieka izvēlētā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja reorganizācija;

4) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs veic fondēto pensiju shēmas dalībnieka izvēlētā ieguldījumu plāna apvienošanu ar citu ieguldījumu plānu (plāniem), un ir Komisijā reģistrējis jaunu ieguldījumu plāna prospektu (ieguldījumu plāna prospekta jauno redakciju).

(7) Fondēto pensiju shēmas lLīdzekļu pārvaldītājs Komisijas noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar Aģentūru, tur paša aktīvus vismaz viena procenta apmērā, no visu to fondēto pensiju shēmas aktīvu vērtības, kurus pārvalda attiecīgais fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs, bet ne mazāk kā 50 000 latu, kurus nogulda kā drošības naudu Komisijas licencētā bankā. To aktīvu daļu, kas pārsniedz drošības naudas apmēru, fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ieguldatur Latvijas valsts emitētos vai garantētos parāda vērtspapīros, parāda vērtspapīros, kuri ir iekļauti Latvijas Republikā reģistrētas fondu biržas oficiālajā sarakstā, bankas emitētās hipotekārās ķīlu zīmēs, termiņnoguldījumos bankās un bankas emitētos noguldījuma sertifikātos.

(8) Šī panta septītajā daļā minētie fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja aktīvi kalpo kāir nodrošinājums pret iespējamiem zaudējumiem, ja šie zaudējumi nodarīti fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja darbinieku izdarītas krāpšanas, zādzības, nolaidības rezultātā vai cita noziedzīga nodarījuma rezultātā, un pēc tiesas nolēmuma izlietojami minēto zaudējumu atlīdzināšanai. Fondēto pensiju shēmas lLīdzekļu pārvaldītāja aktīvi tiek atbrīvoti no apgrūtinājuma, ja 6 mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir anulējusi fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam izsniegto licenci, Aģentūra nav cēlusi prasību par zaudējumu atlīdzināšanu."

5. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumi

(1) Fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt šādos finansu instrumentos:

1) valsts un starptautisko finansu institūciju emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, ja šos vērtspapīrus ir emitējusi vai garantējusi:

a) Latvijas Republika, Lietuvas Republika vai Igaunijas Republika;

b) Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts(turpmāk – EET) dalībvalsts;

c) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, kuras ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā pēc starptautisko reitinga aģentūru Standard & Poor’s un Moody’s vērtējuma ir investīciju kategorijā: ne zemāks par BBB pēc aģentūras Standard & Poor’s datiem un ne zemāks par Baa2 pēc aģentūras Moody’s datiem ir investīciju kategorijā (attiecīgi - nav zem BBB kategorijas un Baa2 kategorijas) (turpmāk - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts);

d) starptautiska finansu institūcija, kuras locekle ir viena vai vairākas Eiropas Savienības vai EET dalībvalstisEiropas ekonomiskās telpas valstis;

2) pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, ja:

a) šos vērtspapīrus ir emitējusi vai garantējusi Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Igaunijas Republikas, Eiropas Savienības vai EET dalībvalsts, Eiropas ekonomiskās telpas valsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts pašvaldība;

b) šie vērtspapīri atbilst šā panta pirmās daļas 3.punkta prasībām;

3) komercsabiedrību akcijās un citos kapitāla vērtspapīros (turpmāk — kapitāla vērtspapīri) vai komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja šie vērtspapīri:

a) ir iekļauti Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā un Lietuvas Republikā reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (turpmāk — oficiālais saraksts);

b) ir iekļauti Eiropas Savienības vai EET dalībvalstī Eiropas ekonomiskās telpas valstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas, kura ir arī Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, oficiālajā sarakstā;

c) nav iekļauti fondu biržu oficiālajos sarakstos, bet vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīru iekļaušana šā panta pirmās daļas 3.punkta “a” un “b” apakšpunktā minēto fondu biržu sarakstos notiks gada laikā no dienas, kad ir sākta parakstīšanās uz šiem vērtspapīriem;

4) noguldījumos kredītiestādēs, kas ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai un kurai ir atļauts sniegt finansu pakalpojumus Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Igaunijas Republikā un Eiropas Savienības vai EET dalībvalstīEiropas ekonomiskās telpas valstī;

5) ieguldījumu fondos, ja ieguldījumu fonds ir reģistrēts Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā, Lietuvas Republikā un Eiropas Savienības vai EET dalībvalstīEiropas ekonomiskās telpas valstī. Ieguldījumu fondua pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums pēc ieguldītāja pieprasījuma atpirkt attiecīgā ieguldījumu fonda daļas vai tām pielīdzināmus vērtspapīrus;

6) atvasinātos līgumos:

a) ja šie atvasinātie līgumi ir iekļauti Eiropas Savienības vai EET dalībvalstī Eiropas ekonomiskās telpas valstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas, kura ir arī Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, vai Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā un Lietuvas Republikā reģistrētas fondu biržas oficiālajā sarakstā;

b) ja atvasinātajā līgumā ietvertās saistības ir uzņēmusies kredītiestāde, kas saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai un kurai ir atļauts sniegt finansu pakalpojumus Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Igaunijas Republikā un Eiropas ekonomiskās telpas valstī.

(2) Fondēto pensiju shēmas līdzekļusi ieguldaāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus:

1) ieguldījumu kopsumma vienas valsts vai starptautiskas finansu institūcijas emitētajos vai garantētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 35 procentus no shēmas līdzekļiem, kuri tiek pārvaldīti un ieguldīti saskaņā ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja izstrādātu sistematizētu noteikumu kopumu, kas ir izklāstīts ieguldījumu plāna prospektā (turpmāk — ieguldījumu plāna aktīvi). Minēto ierobežojumu drīkst pārsniegt, ja ieguldījumu plāna aktīvos ir vērtspapīri no sešām vai vairākām viena emitenta emisijām un katras emisijas vērtspapīru vērtība atsevišķi nepārsniedz 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem, kā arī sešus mēnešus pēc pirmās veiktās iemaksas attiecīgajā ieguldījumu plānā, ja ieguldījumu plāna aktīvu vērtība ir mazāka par 100 000 latu;

2) ieguldījumu kopsumma vienas pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

3) ieguldījumi viena emitenta kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un vienlaicīgi 5 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita;

4) ieguldījumi viena emitenta parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un vienlaicīgi 10 procentus no viena emitenta emitētajiem parāda vērtspapīriem. Šis ierobežojums neattiecas uz šā panta otrās daļas 1.punktā minētajiem vērtspapīriem;

5) ieguldījumu kopsumma šā panta pirmās daļas 3.punkta “c” apakšpunktā minētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 20 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

6) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz prasībām uz pieprasījumu pret turētājbanku;

7) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 10 procentus no šī ieguldījumu fonda neto aktīviem;

8) ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju koncernā esošo komercsabiedrību emitētajos vērtspapīros ieguldījumus drīkst veikt tikai ar fondu biržas starpniecību, un ieguldījumi šādos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 2 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

9) ieguldījumu kopsumma vienas komercsabiedrības vai viena koncerna komercsabiedrību emitētajos vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

10) noguldījumi vienā kredītiestādē un ieguldījumi šīs pašas kredītiestādes parāda un kapitāla vērtspapīros un atvasinātajos līgumos kopsummā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Šis ierobežojums neattiecas uz prasībām uz pieprasījumu pret turētājbanku;

11) ieguldījumi kapitāla vērtspapīros un ieguldījumu fondos, kuri var veikt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finansu instrumentos, kopā nedrīkst pārsniegt 30 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.

(3) Fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt tādā valūtā, kādā notiek fondētā pensijas kapitāla izmaksas, ievērojot šādus papildu nosacījumus:

1) shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt ar saistībām nesaskaņotās valūtās, ja šādu ieguldījumu kopējais apmērs nepārsniedz 30 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem;

2) shēmas līdzekļu ieguldījumi ar saistībām vienā nesaskaņotā valūtā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem.

(4) Fondēto pensiju shēmas Llīdzekļu pārvaldītājam aizliegts veikt ar fondēto pensiju shēmas līdzekļusiem šādus darījumus:

  1. ieguldīt nekustamajā īpašumā;
  2. piešķirt aizdevumosus;

3) ieguldīt paša fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja emitētajos vērtspapīros, t.sk. tā pārvaldīšanā esošajos ieguldījumu fondos.

(5) Ja no fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja neatkarīgu apstākļu dēļ, kurus fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nevarēja paredzēt un saprātīgiem līdzekļiem un saprātīgiem līdzekļiem novērst, (vērtspapīru tirgus vērtības maiņa, parakstīšanās tiesību izmantošana, pamatkapitāla palielināšana no nesadalītās peļņas, un citi līdzīgi iemesli (– vajadzētu precīzāk – “slidens” nosacījums)) ir radusies neatbilstība šajā likuma pantā noteiktajiem ieguldījumu ierobežojumiem, vai arī ja ieguldījumu izdarīšanas brīdī nav bijis iespējams noteikt vai aprēķināt visu to emitēto vērtspapīru daudzumu vai vērtību, kuros nostiprinātas parādsaistības, vai emitēto vai apgrozībā esošo vērtspapīru skaitu, un tā rezultātā ir radusies neatbilstība šajā likuma pantā noteiktajiem ieguldījumu ierobežojumiem, fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs novērš neatbilstību trīs mēnešu laikā no neatbilstības konstatēšanas dienas. Fondēto pensiju shēmas lLīdzekļu pārvaldītājs nekavējoties rakstiski informē Komisiju par ieguldījumu ierobežojumu pārkāpumiem, kā arī par pasākumiem pārkāpumu novēršanai.”

 

6. 13.pantā:

izteikt pirmo un, otro un sesto daļu šādā redakcijā:

“(1) Komisija veic uzraugadzību pār ieguldījumu sabiedrību darbību, tām pārvaldot fondēto pensiju shēmas līdzekļus.

(2) Komisijai ir pienākums:

  1. uzraudzīt, lai ieguldījumu sabiedrības, pārvaldot fondēto pensiju shēmas līdzekļus, ievēro normatīvo aktu prasības;
  2. veikt reģistrē likumu prasībām atbilstošo ieguldījumu plānu prospektu reģistrāciju;
  3. izdot noteikumus par ieguldījumu sabiedrību licencēšanu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja Komisija lemj par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam izsniegtās licences anulēšanu, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, informē par to Aģentūru. Aģentūra attiecīgā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pārvaldītos fondēto pensiju shēmas līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodod pārvaldīšanā citam fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam, kā arī veic citas pamatoti nepieciešamas darbības, lai netiktu pieļauta attiecīgā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja pārvaldīšanā bijušo fondēto pensiju shēmas līdzekļu vērtības samazināšanās.”;

papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs šā likuma 11.panta sestās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā ir pats atteicies no fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas, un fondēto pensiju shēmas dalībnieki, kuru pensiju kapitālus pārvalda attiecīgais fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs, divu mēnešu laikā no dienas, kad Aģentūra viņiem ir paziņojusi par šīo fondēto pensiju shēmas līdzekļa pārvaldītāja atteikšanos, nav iesnieguši Aģentūrā rakstiskus iesniegumus par jauna fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja izvēli, Aģentūra šo shēmas dalībnieku fondēto pensiju kapitālus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodod pārvaldīšanā citam fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam.”

7. Izteikt 14.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs Komisijas noteiktajā kārtībā sagatavo pārskatu, kurš sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, izdarīto iemaksu uzskaiti un ieguldījumiem. Pārskatu saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem pārbauda zvērināts revidents, kuru apstiprina attiecīgi ieguldījumu sabiedrības valde vai Valsts kases izpildinstitūcija (pārvaldnieks).”

8. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Līdz 2003.gada 1.janvārim fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ir tikai Valsts kase.”;

papildināt ar 5. un 6. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5. Līdz 2005.gada 1.janvārim:

  1. Valsts kases darbība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;
  2. Valsts kase fondēto pensiju shēmas līdzekļus drīkst ieguldīt Latvijas valsts vērtspapīros, hipotekārajās ķīlu zīmēs, noguldījumu sertifikātos un termiņnoguldījumos bankās, ievērojot šā likuma 12.panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, un tikai tādā valūtā, kādā notiek fondētā pensijas kapitāla izmaksas.;

    1. Uuz Valsts kasi neattiecas šā likuma normas par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja licencēšanu, kā arī 11.panta septītā un astotā daļa, 12.panta pirmā daļa, trešā daļa un ceturtās daļas 3.punkts, kā arī 13.panta ceturtā un piektā daļa.”

 

Pārejas noteikums

6. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi Nr.236 “Mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi Nr.253 “Noteikumi par Valsts kases darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi Nr.254 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību”.”

 

 

_.08.2002 ___

___

I.Lejiņa

7095477, Ilze.Lejina@fm.gov.lv

 

08.1007.08.2002 17:00

2405256

I.Lejiņa

7095477, Ilze.Lejina@fm.gov.lv

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nepieciešamību sagatavot normatīvā akta projektu noteica praktiskā pieredze, kas gūta no Ministru kabineta noteikumu izstrādes gaitā konstatētā un valsts fondēto pensiju shēmas darbības pirmo rezultātu analīzes. No šiem faktoriem tika secināts, ka atsevišķas darbības likumā nav pilnībā reglamentētas.

  • Pašreiz Valsts fondēto pensiju likums neparedz valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam tiesības lemt par savu dalību shēmā pēc likumā “Par valsts pensijām” noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un pensijas pieprasīšanas, t.i., sasniedzot pensijas vecumu un pieprasot pensiju, personas vecuma pensijas aprēķināšanā uzreiz tiek ņemts vērā gan uzkrātais fondētās pensijas kapitāls, gan nefondētās pensijas kapitāls.
  • Tāpat likums neparedz, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji izstrādā konkrētus dokumentus – ieguldījumu plānus, saskaņā ar kuriem tiktu veikta līdzekļu pārvaldīšana.
  • Valsts fondēto pensiju likumā ir pretrunas uzraudzības jautājumos, jo tas paredz, ka fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju uzraudzību veic Finansu un kapitāla tirgus komisija, taču šo pārvaldītāju skaitā ir arī Valsts kase, kas ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša valsts iestāde.
  • Attiecībā uz Valsts kasi Valsts fondēto pensiju likumā nav atrunāta tās darbība valsts fondēto pensiju shēmā pēc pārejas perioda (līdz 2003.gada 1.janvārim) beigām.
  • Valsts fondēto pensiju likumā nav atrunāti konkrēti ieguldīšanas noteikumi (izņemot attiecībā uz Valsts kasi), taču to izdošana deleģēta Finansu un kapitāla tirgus komisijai. Savukārt analogām uzkrāšanas shēmām - ieguldījumu fondiem un privātajiem pensiju fondiem – ieguldīšanas noteikumi reglamentēti ar likumu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

Normatīvā akta projekts sakārtos un precīzāk reglamentēs valsts fondēto pensiju shēmas darbību ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu privāto pārvaldītāju iesaistīšanos valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā.

  • Normatīvā akta projekts paredz valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem tiesības izvēlēties, vai fondētās pensijas kapitālu saņemt uzreiz ar likumā “Par valsts pensijām” noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanu un pensijas pieprasīšanu vai vēlāk. Tādējādi dalība valsts fondēto pensiju shēmā var turpināties arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas un nefondētās pensijas izmaksas pieprasīšanas. Dalība valsts fondēto pensiju shēmā beigsies ar brīdi, kad vecuma pensijas apmēra noteikšanā tiks pieprasīts ņemt vērā uzkrāto fondētās pensijas kapitālu.
  • Lai nodrošinātu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu privāto pārvaldītāju uzraudzību, normatīvā akta projekts paredz līdzekļu pārvaldītājiem izstrādāt ieguldījumu plānus, saskaņā ar kuriem notiks valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana, un reģistrēt ieguldījumu plāna prospektus Finansu un kapitāla tirgus komisijā.

Līdz ar to ir atrunātas arī BOVAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” un Finansu un kapitāla tirgus komisijas kompetence šajos jautājumos, un shēmas dalībnieku tiesības ieguldījumu plānu izvēlē un maiņā.

  • Lai novērstu pretrunas uzraudzības jautājumos, normatīvā akta projekts paredz, ka Finansu un kapitāla tirgus komisija valsts fondēto pensiju shēmas izpratnē veic uzraudzību tikai pār ieguldījumu sabiedrībām, tām pārvaldot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Līdz ar to Finansu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzībā vairs netiks iekļauta Valsts kase.
  • Atrunāta Valsts kases darbība valsts fondēto pensiju shēmā pēc pārejas perioda (2003.gada 1.janvāris), t.i., saskaņā ar speciāliem Ministru kabineta noteikumiem, vienlaicīgi paplašinot finansu instrumentu loku, kuros tai tiesības ieguldīt pārvaldītos valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus.
  • Lai jau likumā, kā tas ir attiecībā uz ieguldījumu fondiem un privātajiem pensiju fondiem, atrunātu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumus, normatīvā akta projekts nosaka, kādos finansu instrumentos un kādā valūtā drīkst ieguldīt minētos līdzekļus, kādi ir ieguldīšanas ierobežojumi un kādus darījumus ar šiem līdzekļiem ir aizliegts veikt.

3. Cita informācija

-

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 

 

 

 

 

Normatīvā akta projekts ietekmēs ieguldījumu sabiedrības, kuras veiks valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu. Normatīvās aktu bāzes sakārtošana, tādējādi konkrētāk reglamentējot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu un darbību ar tiem, veicinās drošāku vidi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā un sekmēs uzkrātā fondēto pensiju kapitāla nodošanu privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem.

Līdz ar to tiks veicināta valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu privāto pārvaldītāju attīstība.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Normatīvā akta projekts precīzāk reglamentē valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā iesaistīto pušu darbību, šajā gadījumā – ieguldījumu sabiedrību darbību.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu privāto pārvaldītāju iesaistīšana shēmas līdzekļu pārvaldīšanā veicinās konkurenci, līdz ar to nodrošinot labākus rezultātus un zemākas izmaksas. Jau tagad ir redzams, ka valsts fondēto pensiju shēmas ieviešanas (2001.gada 1.jūlijā) rezultāti – dalībnieku skaits uz 2002.gada 1.jūlijā sasniedza 298 tūkstošus, ieguldījumu atdeve (daļas vērtības pieaugums) 5,75% - ir devuši labvēlīgu impulsu aktīvu pārvaldīšanas industrijas attīstībai, kas vēl vairāk pastiprināsies pēc 2003.gada 1.janvāra. Tas savukārt pozitīvi ietekmēs finansu tirgu kopumā un veicinās ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos valstī.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

 

 

Normatīvās aktu bāzes sakārtošana, tādējādi konkrētāk reglamentējot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu un darbību ar tiem, veicinās drošāku vidi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā un sekmēs uzkrātā fondēto pensiju kapitāla nodošanu privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem. Līdz ar to pozitīva ietekme var tikt atstāta uz personu fondēto pensiju kapitālu, t.i., tā uzkrāšanu un pieaugumu saistībā ar ieguldīšanu finansu instrumentos.

Tādējādi valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki tiks arī ieinteresēti sava fondētā pensiju kapitāla veidošanā.

Normatīvā akta projektā paredzot valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam tiesības turpināt piedalīties valsts fondēto pensiju shēmā arī pēc likumā “Par valsts pensijām” noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas un nefondētās pensijas izmaksas pieprasīšanas, dod iespēju shēmas dalībniekam uzkrāt lielāku fondētās pensijas kapitālu un tādējādi – līdz ar šī kapitāla izmaksas pieprasīšanu - saņemt lielāku pensiju.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

-

-

-

-

-

6. Cita informācija

-

-

-

-

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

 

 

 

Normatīvā akta projekts paredz grozījumus pantos, kuros ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam, tāpēc ir nepieciešams izdot no jauna šādus Ministru kabineta noteikumus:

1) Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi Nr.236 “Mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi Nr.253 “Noteikumi par Valsts kases darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi Nr.254 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību”.

2. Cita informācija

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašreiz Valsts fondēto pensiju shēmas darbību nodrošina šādi normatīvie akti:

1) Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi Nr.236 “Mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi Nr.253 “Noteikumi par Valsts kases darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi Nr.254 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību”;

4) Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumi Nr.235 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbības pārskatu”;

5) Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2002.gada 12.jūnija sēdē apstiprinātie Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumi;

6) Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2002.gada 15.februāra sēdē apstiprinātie Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju licencēšanas noteikumi;

7) Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2002.gada 15.februāra sēdē apstiprinātie Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja drošības naudas noguldīšanas un pašu aktīvu turēšanas noteikumi;

8) Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes 2002.gada 28.marta sēdē apstiprinātie Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumi.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

 

 

 

 

 

 

 

Normatīvā akta projekta izpratnē Latvijas saistības pret ES izriet no iestāšanās ES sarunu pozīciju 4.sadaļas “Brīva kapitāla kustība” un 11.sadaļas “Ekonomiskā un monetārā savienība”. Šajās sarunu pozīcijās Latvija ir apņēmusies līdz 2002.gada beigām atcelt visus ierobežojumus brīvai kapitāla kustībai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (Amsterdamas līgums) 56.-60.pantu.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Eiropas (Asociācijas) līgums, kura 61. un 62.pants ievieš brīvas kapitāla kustības režīmu starp Latviju un ES dalībvalstīm, turklāt 62.panta 3.paragrāfs satur apņemšanos neieviest jaunus kapitāla kustību ierobežojošus pasākumus.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56.-60.pants.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5.pants

 

 

 

 

 

 

 

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56.-60.pants

Atbilst

Normatīvā akta projekts paredz aizliegt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus ieguldīt:

1) nekustamajā īpašumā,

2) piešķirt aizdevumus,

3) paša līdzekļu pārvaldītāja emitētajos vērtspapīros, t.sk. tā pārvaldīšanā esošajos ieguldījumu fondos.

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Normatīvā akta projekta sagatavošanas darba grupā bija locekļi no Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas, Finansu un kapitāla tirgus komisijas, BOVAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”, kā arī Pasaules Bankas konsultanti.

Konsultācijas veiktas ar Latvijas Komercbanku asociāciju, esošajiem un potenciālajiem valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem, Rīgas fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija pārstāvjiem.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Minēto konsultāciju laikā sagatavoti valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumi attiecībā uz privātajiem pārvaldītājiem.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas veiktas ar Pasaules Bankas ekspertiem, gan ar Eiropas Savienības ekspertiem.

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

 

 

Normatīvā akta projekta izpilde pilnībā saistīta ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu privāto pārvaldītāju darbības uzsākšanu.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas darbība privāto pārvaldītāju uzraudzībā jau atrunāta Valsts fondēto pensiju likumā, taču normatīvā akta projekts papildus paredz ieguldījumu plāna prospektu reģistrēšanu tajā.

Arī BOVAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” funkcijas valsts fondēto pensiju shēmas darbībā jau atrunātas likumā, taču normatīvā akta projekts tās precizē un nosaka tās tiesības attiecībās ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

 

 

 

 

 

Sabiedrības informēšanai par normatīvā akta projektu tiks izmantotas preses relīzes, turklāt informācija tiks iekļauta bukletos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Vienlaicīgi valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem tiks nodrošināta informācijas sniegšana BOVAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” filiālēs.

Normatīvā akta projekta skaidrojums tiks sniegts arī Labklājības ministrijas interneta mājas lapā.

Normatīvais akts tiks ievietots Finansu un kapitāla tirgus komisijas interneta mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Savu tiesību aizstāvēšanu un lēmumu pārsūdzēšanu var veikt LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

-

 

 

Finansu ministrs G.Bērziņš

 

 

 

08.10.2002 17:00

1808

I.Lejiņa

7095477, Ilze.Lejina@fm.gov.lv