Teksts LP1418

C:\aa\doc\lprdoc\LP1418_0.htm

Projekts

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam”

Izdarīt likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1., 2.,3., 4., 5.,11., 15. un 16.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2002.gadam ieņēmumos 1 517 320 341 latu apmērā saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2002.gadam izdevumos 1 679 570 225 latu apmērā un tīrajos aizdevumos –270 049 latu apmērā saskaņā ar 1., 3., 4., 5. un 22.pielikumu.

3.pants. Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 124 853 517 latu apmērā, tajā skaitā:

1) republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu, profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu un daļējai interešu izglītības programmu, mūzikas un mākslas skolu profesionālās ievirzes izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 92 944 657 latu apmērā saskaņā ar 6., 7., 8., 9., 10. un 11.pielikumu;

2) republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 21 196 197 latu apmērā saskaņā ar 12.pielikumu;

3) republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādes piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 1 753 150 latu apmērā no 2002.gada 1.septembra (13.pielikums) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par mērķdotācijas sadalījumu republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

4) pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 355 513 latu apmērā saskaņā ar 14.pielikumu;

5) pašvaldību administratīvo teritoriju attīstības plānu izstrādāšanai 440 000 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

6) investīcijām pašvaldībām 6 486 000 latu apmērā saskaņā ar 15.pielikumu;

7) pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei 260 000 latu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

8) pašvaldībām vienreizējiem pasākumiem 1 370 000 latu apmērā saskaņā ar 16.pielikumu;

9) Jūrmalas pilsētas domei — interešu izglītības programmu papildu finansējumam līdz 2002.gada 1.septembrim 48 000 latu apmērā.

4.pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 7 577 897 latu apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 7 152 897 latu apmērā;

2) Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei 175 000 latu apmērā;

3) reģionālo attīstības aģentūru kapacitātes veicināšanai 250 000 latu apmērā.

5.pants. Apstiprināt valsts nozīmes pasākumu veikšanai bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai “Valsts informācijas tīkla aģentūra” valsts budžeta finansētos ieņēmumus un izdevumus 2 682 572 latu apmērā saskaņā ar 17.pielikumu.

11.pants. Noteikt pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību kopējo pieļaujamo palielinājumu 25 507 204 latu apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu noteikt 16 507 204 latu apmērā, tajā skaitā 1 000 000 latu pašvaldību finansu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai atbilstoši likumam “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”. Finansu ministram ir tiesības mainīt pašvaldību finansu stabilizācijas aizdevumu palielinājumu, nepārsniedzot pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu. Pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu noteikt 9 000 000 latu apmērā.

15.pants. Apstiprināt izdevumus programmai “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2002.gadā 90 847 689 latu apmērā saskaņā ar 21.pielikumu.

16.pants. Atļaut finansu ministram pēc papildu ieņēmumu saņemšanas valsts pamatbudžetā no divu jaunā standarta UMTS mobilo telekomunikāciju licenču izsolēm un valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas gūtajiem ieņēmumiem piešķirt finansējumu vienreizējiem izdevumiem saskaņā ar 22.pielikumu.”

Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 1.pielikumu šā likuma 1.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 2.pielikumu šā likuma 2.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 3.pielikumu šā likuma 3.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 4.pielikumu šā likuma 4.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 5.pielikumu šā likuma 5.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 6.pielikumu šā likuma 6.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 7.pielikumu šā likuma 7.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 8.pielikumu šā likuma 8.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 9.pielikumu šā likuma 9.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 10.pielikumu šā likuma 10.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 11.pielikumu šā likuma 11.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 12.pielikumu šā likuma 12.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 13.pielikumu šā likuma 13.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 15.pielikumu šā likuma 14.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 16.pielikumu šā likuma 15.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 17.pielikumu šā likuma 16.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 18.pielikumu šā likuma 17.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 19.pielikumu šā likuma 18.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 21.pielikumu šā likuma 19.pielikumā dotajā redakcijā.
Izteikt likuma “Par valsts budžetu 2002.gadam” 22.pielikumu šā likuma 20.pielikumā dotajā redakcijā.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

PASKAIDROJUMS likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam””

Detalizētais paskaidrojums par izmaiņām izdevumos likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam””

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam”” izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem tiesību aktiem un ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem, tajā paredzot šādus grozījumus:

veikta līdzekļu pārdale starp vienas ministrijas programmām (apakšprogrammām), kā arī līdzekļu pārdale starp atsevišķiem izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem;

veikta līdzekļu pārdale starp vairāku ministriju programmām (apakšprogrammām);

izdevumu finansēšanai novirzīti virsplāna ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi, kā arī to neizlietotie atlikumi uz 2002.gada 1.janvāri;

atbilstoši sagaidāmajām prognozēm precizēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstoši izdevumi;

izdevumu finansēšanai novirzīti atsevišķu ministriju neizlietotie naudas līdzekļu atlikumi uz 2002.gada 1.janvāri valsts pamatbudžetā un valsts speciālajā budžetā;

paredzēts papildu finansējums atsevišķiem neatliekamiem pasākumiem, lai nodrošinātu Ministru kabineta pieņemto tiesību aktu un uzņemto saistību izpildi.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Saskaņā ar likumā “Par budžetu un finansu vadību “ noteikto budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana ir noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši resursi.

Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju apropriē valsts mērķim.

Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.

3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli un tautsaimniecības attīstības tendences turpmākajiem gadiem un lai nodrošinātu stabilu finansiālo situāciju.

Papildus līdzekļu piešķiršana stabilizēs situāciju lauksaimniecībā.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Papildu līdzekļu piešķiršana ģimenes valsts pabalstu paaugstināšanai nodrošinās ģimeņu dzīves apstākļu uzlabošanos un bērnu pilnvērtīgas attīstības iespējas.

Papildu līdzekļu piešķiršana veselības aizsardzības nozarē nodarbināto atalgojuma palielināšanai pozitīvi ietekmēs medicīnas darbinieku pirktspēju, līdz ar to uzlabosies arī to dzīves līmenis.

4. Ietekme uz vidi
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Valsts konsolidētajā budžetā

-7 180,0

Valsts pamatbudžetā, tajā skaitā

-7 919,7

Nenodokļu ieņēmumi
-1 667,0

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
3 534,3

Ārvalstu finansu palīdzība
-9 787,0

Valsts speciālajā budžetā, tajā skaitā
4 083,6

Nenodokļu ieņēmumi
4 542,6

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi
-209,6

Ārvalstu finansu palīdzība
-249,4

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Valsts konsolidētajā budžetā
691,8

Valsts pamatbudžetā
2 282,3

Valsts speciālajā budžetā
1 753,6

3. Finansiālā ietekme (fiskālais deficīts (-) pārpalikums (+)) - izmaiņas

Valsts konsolidētajā budžetā
-7 773,2

1

2

3

4

5

6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Vienlaicīgi paredzēts veikt grozījumus šādos likumprojektos:

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””;

Likumprojektā “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā””;

Likumprojektā “Iekšējā audita likums”.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam”” nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām un normatīvajiem aktiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums
1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas
Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)
Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Budžeta finansētu institūciju – budžeta iestāžu, pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītāji (budžeta izpildītāji) var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai likumā noteikto apropriāciju ietvaros saskaņā ar finansēšanas plānos noteiktajiem asignējumu apjomiem.

Lai izpildītu likumu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam””, nav jārada jaunas institūcijas vai jāpaplašina esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais tiesību akts tiks publicēts presē.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses – valdība ir centusies nodrošināt vismazāko iespējamo fiskālā deficīta līmeni atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu prognozēm līdz gada beigām un, iekļaujot izdevumu daļā jaunos, neatliekamos pasākumus.

4. Cita informācija

Finansu ministrs G.Bērziņš

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam”” izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem tiesību aktiem un ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem, tajā paredzot šādus grozījumus: veikta līdzekļu pārdale starp vienas ministrijas programmām (apakšprogrammām), kā arī līdzekļu pārdale starp atsevišķiem izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem; veikta līdzekļu pārdale starp vairāku ministriju programmām (apakšprogrammām); izdevumu finansēšanai novirzīti virsplāna ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi, kā arī to neizlietotie atlikumi uz 2002.gada 1.janvāri; atbilstoši sagaidāmajām prognozēm precizēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstoši izdevumi; izdevumu finansēšanai novirzīti atsevišķu ministriju neizlietotie naudas līdzekļu atlikumi uz 2002.gada 1.janvāri valsts pamatbudžetā un valsts speciālajā budžetā; paredzēts papildu finansējums atsevišķiem neatliekamiem pasākumiem, lai nodrošinātu Ministru kabineta pieņemto tiesību aktu un uzņemto saistību izpildi.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Saskaņā ar likumā “Par budžetu un finansu vadību “ noteikto budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana ir noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši resursi. Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju apropriē valsts mērķim. Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.
3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli un tautsaimniecības attīstības tendences turpmākajiem gadiem un lai nodrošinātu stabilu finansiālo situāciju. Papildus līdzekļu piešķiršana stabilizēs situāciju lauksaimniecībā.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Papildu līdzekļu piešķiršana ģimenes valsts pabalstu paaugstināšanai nodrošinās ģimeņu dzīves apstākļu uzlabošanos un bērnu pilnvērtīgas attīstības iespējas. Papildu līdzekļu piešķiršana veselības aizsardzības nozarē nodarbināto atalgojuma palielināšanai pozitīvi ietekmēs medicīnas darbinieku pirktspēju, līdz ar to uzlabosies arī to dzīves līmenis.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
Valsts konsolidētajā budžetā	-7 180,0
Valsts pamatbudžetā, tajā skaitā	-7 919,7
Nenodokļu ieņēmumi	-1 667,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	3 534,3
Ārvalstu finansu palīdzība	-9 787,0
Valsts speciālajā budžetā, tajā skaitā	4 083,6
Nenodokļu ieņēmumi	4 542,6
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi	-209,6
Ārvalstu finansu palīdzība	-249,4
2. Izmaiņas budžeta izdevumos
Valsts konsolidētajā budžetā	691,8
Valsts pamatbudžetā	2 282,3
Valsts speciālajā budžetā	1 753,6
3. Finansiālā ietekme (fiskālais deficīts (-) pārpalikums (+)) - izmaiņas
Valsts konsolidētajā budžetā	-7 773,2

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Vienlaicīgi paredzēts veikt grozījumus šādos likumprojektos: Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””; Likumprojektā “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā””; Likumprojektā “Iekšējā audita likums”.
2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam”” nav pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām un normatīvajiem aktiem.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Budžeta finansētu institūciju – budžeta iestāžu, pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītāji (budžeta izpildītāji) var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai likumā noteikto apropriāciju ietvaros saskaņā ar finansēšanas plānos noteiktajiem asignējumu apjomiem. Lai izpildītu likumu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam””, nav jārada jaunas institūcijas vai jāpaplašina esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvais tiesību akts tiks publicēts presē.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses – valdība ir centusies nodrošināt vismazāko iespējamo fiskālā deficīta līmeni atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu prognozēm līdz gada beigām un, iekļaujot izdevumu daļā jaunos, neatliekamos pasākumus.
4. Cita informācija