Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 55.panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības dēļ, ar viņa piekrišanu pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības."

2. Izteikt 59.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Tiesa var atbrīvot no soda izciešanas personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības dēļ, ja šī persona piekritusi ārstēties no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības."

3. Izteikt 61.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var noteikt, ja notiesātais nav izdarījis pārkāpumus un iespēju robežās labprātīgi ir atlīdzinājis ar noziedzīgu nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, bet gadījumā, kad notiesātais noziedzīgo nodarījumu izdarījis alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības dēļ, – ja viņš piekritis ārstēties no alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības."

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

 

  1. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Labklājības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kura mērķis ir regulēt nozari, kas nosaka ārstniecības personu profesionālo darbību un ārstniecības procesa organizācijas principus.

Tā kā likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” terminoloģija nesakrita ar Krimināllikumā ietverto terminoloģiju, 2002.gada 26.augusta Ministru kabineta komitejas sēdē (sēdes protokols Nr.34) tika pieņemts lēmums par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izstrādāšanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izdošanas mērķis ir nodrošināt Krimināllikuma terminoloģijas atbilstību Ārstniecības likumam. Galvenais uzsvars grozījumos Krimināllikumā tika likts uz termina “toksikomānija” maiņu pret “psihotropo vielu atkarību”.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē vienlaikus ar Valsts kancelejai precizēto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.

  • Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību.
  • 1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru veikšanu.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    3. Sociālo seku izvērtējums.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    4. Ietekme uz vidi.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

  • Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetiem un pašvaldību budžetiem.
  • 1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

     

    Valsts budcets

    Uz valsts budcetu ietekmes nav.

    Pašvaldību budžets

    Uz valsts pašvaldību budžetu ietekmes nav.

    2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

     

    Valsts budcets

    Uz valsts budcetu ietekmes nav.

    Pašvaldību budžets

    Uz valsts pašvaldību budžetu ietekmes nav.

    3. Finansiālā ietekme.

    Normatīvā akta projektam nav finansiāla ietekme.

    4. Prognozējamiem kompensējošie pasākumi papildus izdevumu finansēšanai.

    Normatīvā akta projekts neparedz papildus izdevumus.

    5. Detalizēts finansiāla pamatojuma aprēķins.

    Normatīva akta projektam nav nepieciešams finansiāls aprēķins.

  • Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu.
  • Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

    Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

    Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

     

  • Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts.
  • 1. Saistības pret Eiropas Savienību.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

    3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

    Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

    4. Atbilstības izvērtējums.

    1.tabula

    Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.),numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija.

     

    2.tabula

    Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.).

    Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

    Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst),

    Komentāri.

     

         

  • Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu.
  • 1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām ir notikušas konsultācijas

    Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas.

    2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsts, iestrādāti iesniegt ir priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsts).

     

    3. Kādi ir sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

    Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

    4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

    Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

  • Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde.
  • 1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

    Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo paplašināšana nav nepieciešama.

    Likumprojekts izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.

    2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

    Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs” un tīklā “Internet”.

    3. Kā indivīds vat aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo.

    Attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, piemērojami vispārējās tiesvedības noteikumi..

     

    Labklājības ministrs

    Valsts sekretāre

    Par kontroli atbildīgā amatpersona

    Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

    Atbildīgā amatpersona

    V. Jaksons

    M. Poršņova

    D. Fromholde

    M. Badovskis

    K. Ābola-Āboliņa

     

     

     

    26.09.02 15:08

    621

    K. Ābola – Āboliņa

    7021648