Teksts LP1407

Projekts

Veselības aprūpes finansēšanas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) administratīvie pasākumi – šā likuma izpratnē: no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie, uzraudzības, informēšanas, veselības veicināšanas, veselības informācijas, reģistru uzturēšanas un veselības aprūpes pakalpojumu samaksai piešķirto valsts budžeta līdzekļu administrēšanas pasākumi;

2) plānveida veselības aprūpes pakalpojums – veselības aprūpes pakalpojums, kura sniegšanu var atlikt uz noteiktu laiku nepasliktinot pacienta veselības stāvokli;

3) veselības pārbaude – veselības stāvokļa izvērtēšana ar mērķi noteikt veselības stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktām prasībām;

4) hronisko pacientu aprūpe saslimšanu gadījumos, kas var radīt sociālu risku - šā likuma izpratnē: HIV/AIDS, tuberkulozes, seksuāli transmisīvo slimību, difterijas, lepras, alkoholisma, narkomānijas un psihiatrijas pacientu ārstniecība, kā arī piespiedu psihiatriskā palīdzība.

2.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt taisnīgu un pārskatāmu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu.

3.pants. Likums nosaka veselības aprūpē ietilpstošos pasākumus, kuri tiek pilnībā vai daļēji apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, personu loku, kam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamo finansu līdzekļu veidošanu un izlietošanu, valsts, pašvaldību, fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus, piedaloties veselības aprūpes pasākumu īstenošanā.

4. pants. No valsts budžeta līdzekļiem apmaksā veselības aprūpes pasākumus, kurus sniedz Latvijas Republikas teritorijā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

II nodaļa

Veselības aprūpes pasākumi

5.pants. (1) Veselības aprūpes pasākumi ir veselības aprūpes pakalpojumi un Ministru kabineta noteiktie administratīvie pasākumi.

(2) Veselības aprūpes pakalpojumi ir medicīniskās palīdzības minimums un citi veselības aprūpes pakalpojumi, kurus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji sniedz pacientam veselības nodrošināšanai, uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī ambulatorajai ārstniecībai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un preces.

6.pants. (1) Medicīniskās palīdzības minimumu apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Medicīniskās palīdzības minimums ir:

epidemioloģiskās drošības likumā noteiktās vakcinācijas, profilaktiskās apskates un izmeklējumi;

neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3) primārā veselības aprūpe, tajā skaitā veselības aprūpe mājās un medicīniskā rehabilitācija sociālajā vidē;

4) dzemdībpalīdzība;

5) onkoloģiskā aprūpe;

6) pirmā posma medicīniskā rehabilitācija;

7) hronisko pacientu aprūpe saslimšanu gadījumos, kas var radīt sociālu risku;

8) veselības aprūpe un zobārstniecība bērniem;

9) paliatīvā (nedziedināmi slimu pacientu) aprūpe.

7.pants. Administratīvos pasākumus Ministru kabineta noteiktā kārtībā apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

8. pants. (1) Ministru kabinets nosaka sestā panta otrajā daļā pirmajā punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu, kā arī citu veselības aprūpes pakalpojumu, kurus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji veidus, apjomus, saņemšanas un apmaksas kārtību.

(2) Citi veselības aprūpes pakalpojumi, kurus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji ir plānveida sekundārās un plānveida terciārās veselības aprūpes pakalpojumi.

(3) Ambulatorajai ārstniecībai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un preces saņem Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā.

9.pants. No valsts budžeta līdzekļiem neapmaksā šādus veselības aprūpes pakalpojumus un preces:

1) obligātās veselības pārbaudes pirms stāšanās darbā, mainoties darba vides faktoriem, kā arī periodiskās veselības pārbaudes;

2) veselības pārbaudes, ja tās nav saistītas ar medicīniskām indikācijām;

3) grūtniecības pārtraukšanu, izņemot grūtniecības pārtraukšanu medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā;

4) seksuālo disfunkciju ārstēšanu;

5) kosmetoloģiskos pakalpojumus, estētiskās un kosmētiskās operācijas;

6) redzes asumu koriģējošas optikas izstrādājumu iegādi;

7) alkohola, narkotiskā un psihotropā reibuma ekspertīzi ārstniecības iestādēs;

8) ārstniecisko palīdzību ārzemēs, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēts citādi;

9) ārstēšanos, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes;

10) ortodontisko ārstēšanu (izņemot pirmreizējo konsultāciju) un zobu protezēšanu;

11) zobārstniecība pieaugušajiem.

10. pants. Samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem un precēm, kurus neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, tajā skaitā līdzmaksājumu, sedz pacients vai pacienta veselības apdrošinātājs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kā citas fiziskās un juridiskās personas.

III nodaļa

Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēji un to reģistrācija

11.pants. (1) Veselības aprūpes pakalpojumus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, saņem Latvijas valstspiederīgais un ārvalstnieks, kura pasē ir personas kods, un kurš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, kā arī aizturētais, apcietinātais, ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātais un citas normatīvajos aktos noteiktas personas.

(2) Samaksu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un precēm, ārvalstniekam, kura pasē nav personas koda un kurš nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, sedz ārvalstnieks vai ārvalstnieka veselības apdrošinātājs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kā citas arī fiziskās un juridiskās personas. ja starptautiskajos līgumos nav paredzēts citādi.

(3) Latvijas valstspiederīgais, kas ir jaunāks par 18 gadiem saņem šā likuma 3.panta otrajā daļā minētos veselības aprūpes pakalpojumus arī tad, ja viņam nav piešķirts personas kods un viņš nav reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

12.pants. (1) Latvijas valstspiederīgais un ārvalstnieks, kura pasē ir personas kods, un kurš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā, reģistrējas pie primārās veselības aprūpes ārsta Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nav reģistrējušās pie primārās veselības aprūpes ārsta, tās saņem tikai medicīniskās palīdzības minimumu un pārējie veselības aprūpes pakalpojumi tiek sniegti par maksu

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa neattiecas uz aizturēto, apcietināto un ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesāto un citām normatīvajos aktos noteiktām personām.

IV nodaļa

Veselības aprūpes finansēšanas avoti

13.pants. (1) Veselības aprūpes pasākumus finansē no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, valsts nodevas par valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu, līdzmaksājuma, brīvprātīgās apdrošināšanas līdzekļiem, fizisku un juridisku personu maksājumiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju īpašnieku investīcijām, kā arī ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļiem un citiem līdzekļiem.

(2) Valsts budžeta līdzekļus piešķir tādā apjomā, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto medicīniskās palīdzības minimumu, citus Ministru kabineta noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus, kurus no valsts budžeta apmaksā daļēji un ambulatorajai ārstniecībai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un preces, kā arī nodrošinātu septītajā pantā minētos pasākumus.

(3) Valsts budžeta līdzekļu apjoms veselības aprūpes pasākumiem tiek noteikts likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

14. pants. (1) Persona par valsts pilnībā vai daļēji apmaksāta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu maksā valsts nodevu (turpmāk –nodeva) Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(2) Nodeva par primārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu ambulatorajā ārstniecības iestādē ir 0,50 lati.

(3) Nodeva par primārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu mājās ir 1 lats.

(4) Nodeva par sekundārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu ambulatorajā ārstniecības iestādē ir 0,50 lati.

(5) Nodeva par sekundārās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu stacionārajā ārstniecības iestādē ir 2 lati.

15. pants. Ja veselības aprūpes pakalpojumu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji, persona maksā arī līdzmaksājumu Ministru kabineta noteiktā apmērā un kārtībā.

16.pants. Valsts nodevu par veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu un līdzmaksājumu nemaksā:

persona, kas jaunāka par 18 gadiem;

grūtniece un sieviete pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti dzemdībpalīdzības pakalpojumi;

politiski represētā persona;

Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā cietusī persona;

trūcīga persona, kas par tādu atzīta Ministru kabineta noteiktā kārtībā;

valsts specializēto sociālās aprūpes centru un pašvaldību pansionātu (centru) aprūpē esoša persona;

tuberkulozes slimnieks un pacients, kuram veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai;

pacients, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus to infekcijas slimību gadījumos, kuras ir laboratoriski apstiprinātas un pakļautas reģistrācijai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par infekciju slimību reģistrācijas kārtību;

pacients, kurš saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību:

a) primāro neatliekamo medicīnisko palīdzību;

b) primāro un sekundāro neatliekamo medicīnisko palīdzību stacionārā pirmajās divās dienās pēc hospitalizācijas;

c) ārstējas stacionāra intensīvās terapijas gultasvietā;

persona, kurai tiek veiktas valsts apmaksātajos veselības aprūpes pakalpojumos ietilpstošās vakcinācijas, profilaktiskās apskates un izmeklējumi.

aizturēta, apcietināta un ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesāta persona;

cita likumos un starptautiskajos līgumos noteikta persona.

V nodaļa

Veselības aprūpes finansu līdzekļu administrēšana

17. pants. Veselības aprūpes pakalpojumu samaksai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus administrē Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, kura ir Labklājības ministrijas pārraudzībā.

18. pants. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra:

slēdz līgumus ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu;

2) veic samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī ambulatorajai ārstniecībai paredzētām zālēm, medicīniskajām ierīcēm un precēm;

uzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem;

4) apkopo un izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iesniegtos pārskatus;

5) informē sabiedrību par kārtību, kādā tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi, un sniedz nepieciešamo palīdzību ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu saistīto iedzīvotāju sociālo tiesību realizēšanā;

6) izvērtē veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamību un to sniegšanas atbilstību normatīvajiem aktiem un līgumam ar veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju;

7) veido plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieprasītāju rindu;

8) administrē veselības aprūpes finansu līdzekļu rezerves;

9) veic citus nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

19. pants. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra izdod administratīvos aktus saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.

20.pants. No valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifu nosaka Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra.

21.pants. (1) No valsts budceta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifu nosaka izmantojot šādu formulu:

T= P + A , kur

T — veselības aprūpes pakalpojuma tarifs;

P — veselības aprūpes pakalpojuma pašizmaksa;

A — attīstības izdevumi.

Veselības aprūpes pakalpojuma pašizmaksas struktūrā ietilpst:

D — darba samaksa;

S — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ;

M — medikamentu un medicīnisko izstrādājumu izmaksas;

E — pacientu ēdināšanas izdevumi;

U — pieskaitāmās izmaksas;

N — aparatūras, aprīkojuma, ēku un būvju amortizācijas izmaksas.

(2) Ministru kabinets nosaka no valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku.

22.pants. (1) No valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifā darba samaksa tiek iekļauta atbilstoši vidējai darba samaksai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.

(2) Ministru kabinets nosaka minimālo darba samaksu ārstniecības personai, kas sniedz no valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu;

(3) Minimālā darba samaksa nedrīkst būt zemāka par no valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifā iekļauto darba samaksu.

23.pants. (1) Veselības aprūpes finansu līdzekļu rezerves veido 2% no veselības aprūpes pasākumu īstenošanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Rezervju izmantošanas mērķus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

24.pants. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra normatīvajos aktos noteiktā kārtībā maksājot par veselības aprūpes pakalpojumiem izmanto šādus samaksas veidus:

1) samaksa par primārās veselības aprūpes ārsta sniegtajiem pakalpojumiem - ņemot vērā reģistrēto pacientu skaitu un citus normatīvajos aktos noteiktus kritērijus ;

2) samaksa par sekundārās veselības aprūpes ārstu sniegtajiem ambulatorajiem pakalpojumiem (izņemot dienas stacionāru) – samaksa par saslimšanas epizodēm un ārstnieciskajām manipulācijām;

3) samaksa par sekundārās un terciārās veselības aprūpes stacionārajiem pakalpojumiem – samaksa par noteiktām diagnožu grupām, samaksa par gultas dienu un tāmes finansējums;

4) neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu darbības nodrošināšanai - tāmes finansējums.

25.pants. (1) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veicot samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem pārskaita veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam priekšapmaksu par attiecīgajā mēnesī plānotajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un pēc veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un līgumā paredzēto dokumentu saņemšanas veic atlikušo samaksu 15 dienu laikā.

(2) Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra par ambulatorajai ārstniecībai paredzētām zālēm, medicīniskajām ierīcēm un precēm normatīvajos aktos noteiktā kārtībā samaksā 15 dienu laikā pēc līgumā paredzēto dokumentu saņemšanas.

26.pants. (1) Veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs iesniedz Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai pārskatu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā pārskata sastādīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. 23. pantā minētās rezerves, pārejas periodā līdz pilnas veselības aprūpes pakalpojumu cenas nodrošināšanai, var novirzīt pasākumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna ieviešanā.

2. Slimokases, kas izveidotas saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 21. oktobra noteikumiem nr. 360 “ Slimokasu izveides un darbības noteikumi” veic savas funkcijas līdz 2003. gada 31. decembrim.

3. 22. pants stājas spēka pakāpeniski līdz 2007. gada 31. decembrim, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžeta apropriāciju veselības aprūpei.

Labklājības ministrs	Valsts sekretāre	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors	Atbildīgā amatpersona

V.Jaksons	M.Poršņova	Z.Uzuliņa	M.Badovskis	R.Muciņš

02.10.0227.09.02 10:13

1847

R.Muciņš

7021647, Rinalds_Mucins@lm.gov.lv

Likumprojekta

“Veselības aprūpes finansēšanas likums”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Valstī nav likuma, kas regulētu veselības aprūpes finansēšanas kārtību. Pašreiz darbojas 1999. gada 12.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.13 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi”. Šie noteikumi ir jau ceturtie kopš 1996. gada. Tik bieža veselības aprūpes finansēšanas noteikumu maiņa nerada stabilitātes sajūtu ne pakalpojumu sniedzējiem, ne to saņēmējiem. Finansēšana ir pamats efektīvai veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanai un attīstībai. Tādēļ finansēšanas un investīciju piesaistes normatīvo regulējumu nepieciešams noteikt likuma līmenī, tādējādi nodrošinot stabilas attīstības iespējas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no to saimnieciskās darbības un īpašuma formas, kā arī garantijas potenciālajiem investoriem. Likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam”, norādīts, ka valsts budžeta programmai “03.00.00 Veselības aprūpe” administrējamo līdzekļu apjoms ir Ls 78 605 009, tai skaitā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Ls 75 752 524, Valsts speciālajā veselības budžetā administrējamo līdzekļu apjoms ir Ls 163 805 054, pašvaldību finansējums, privātais kapitāls un citi finansu avoti līdzdalībai Konsolidētajā valsts investīciju projektā Ls 200 000. Veselības aprūpes finansējums uz vienu iedzīvotāju gadā – Ls 69,42, tai skaitā izdevumi rēķinot uz vienu iedzīvotāju no dotācijas vispārējiem ieņēmumiem ir Ls 32,15 un izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju no ieņēmumiem no iedzīvotāju nodokļa iezīmētās daļas Ls 37,27. MK 12.01.1999 noteikumi “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi” nenosaka tieši pakalpojumus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta, bet gan uzskaita tos veselības aprūpes pakalpojumus, ar kuriem saistītos izdevumus slimokase nesedz. Tādējādi valsts garantētais veselības aprūpes pakalpojumu minimums 2002.gadā veidojas pēc izslēgšanas principa. Veselības aprūpes finansu administrēšanā ir iesaistītas šādas institūcijas: Saeima, Ministru kabinets, Finansu ministrija, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra”, reģionālās slimokases.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir nodrošināt stabilu un pārskatāmu veselības aprūpes finansēšanu valsts iedzīvotājiem, realizējot viņu tiesības saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi. Šī likuma pieņemšana un ieviešana nodrošinās veselības aprūpes finansēšanas sistēmas stabilitāti, tādējādi radot iedzīvotājiem lielāku iespēju saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Veselības aprūpes finansēšanas likums noteiks veselības aprūpes finansēšanas sistēmas pamatprincipus, veselības aprūpes finansēšanas avotus un finansu plūsmas mehānismu, valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību, investīciju piesaistes nosacījumus veselības aprūpei. Likumprojekts nosaka medicīniskās palīdzības minimumu, ko nodrošina par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī deleģē Ministru kabinetam noteikt tos veselības aprūpes pakalpojumus, kurus valsts apmaksā daļēji. Veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas avoti ir: valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumi; valsts nodevas par valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu; līdzmaksājumi; brīvprātīgās apdrošināšanas līdzekļi; fizisku un juridisku personu maksājumi; veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju īpašnieku investīcijas; ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļi; citi līdzekļi. Persona, saņemot veselības aprūpes pakalpojumu, maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktā apmērā un kārtībā. Saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, kas neietilpst medicīniskās palīdzības minimumā, pacients maksā gan pacienta nodevu, gan līdzmaksājumu, kura apjomu un kārtību nosaka Ministru kabinets. Likumprojekts nosaka personu loku, kuras ir atbrīvotas no valsts nodevas un līdzmaksājuma. Pacientu nodeva tiek paredzēta kā maksājums, kas regulē un samazina nepamatotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu. Tā tiek iekasēta ārstniecības iestādē un tiek ieskaitīta valsts budžetā. Pacienta līdzmaksājums ir maksājums par tiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus klāstu nosaka ministru kabinets.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Nav tieša, pastarpināta. Nodrošinot veselības aprūpes finansu līdzekļu efektīvu un caurskatāmu izmantošanu, tiks uzlabota veselības aprūpes kvalitāte, līdz ar to uzlabosies arī nodarbināto veselība un nodarbinātība valstī kopumā. Tā kā veselības aprūpes pakalpojumu tarifi tiek noteikti pamatojoties uz veselības aprūpes pakalpojuma tarifa aprēķināšanas formulu, tiek novērsts nepamatots tarifu kāpums. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifa veidojošo elementu vērtības apstiprina Ministru kabinets.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likuma projektā noteiktā valsts apmaksāto veselības aprūpes finansēšanas modeļa pamatā ir princips, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi tiek finansēti kā ikgadēja valsts budžeta dotācija, kas garantē optimālu budžeta līdzekļu sadali, ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju un nodokļu struktūru. Šis modelis nodrošina vienmērīgu un prognozējamu finansējumu veselības aprūpei ar salīdzinoši vienkāršu administrēšanu un zemiem administratīvajiem izdevumiem. Likumprojektā noteikta gan valsts apmaksāto, gan valsts neapmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtība. Nosakot valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, tiek skaidri definēts tirgus brīvprātīgai veselības apdrošināšanai, līdz ar to apdrošinātāji var plānot savu darbību veselības aprūpes sistēmā. Likumprojekts paredz centralizētu veselības aprūpes sistēmas administrēšanu, kas vienkāršos finansu līdzekļu plūsmu. Veselības aprūpes finansēšanas avotu un valsts apmaksātā pakalpojumu klāsta, pakalpojumu saņēmēju loka un līdzekļu administrēšanas sistēmas noteikšana veicina plānošanas bāzes izveidi uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Likumprojekts neierobežo pakalpojumu sniedzējus, tai skaitā privātos pakalpojumu sniedzējus, atkarībā no īpašuma formām un uzņēmējdarbības veida.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvais akts skars gan veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējus, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus. Likumprojektā iestrādātais princips – uz iedzīvotāju vajadzībām balstīta finansu plānošana – nodrošinās, ka valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu loks nemainīsies atkarībā no piešķirtā finansējuma, bet tas būs pamatā nosakot nepieciešamo finansu apjomu. Precīzi nosakot apmaksāto pakalpojumu apjomu, tiks panākts, ka pakalpojumu saņēmēji tiks stimulēti jau savlaicīgi domāt par veselības veicināšanas pasākumiem un adekvātāk tiks plānoti veselības aprūpei nepieciešamie līdzekļi iedzīvotāju mājsaimniecības budžetos. Normatīvā akta ietekmē tiks panākta skaidrība attiecībā uz valsts neapmaksātā pakalpojuma apmaksas principiem, kā rezultātā pacientam būs iespēja veikt izvēli attiecībā uz viņa ārstēšanas procesā izmantojamo tehnoloģiju vai saņemto komforta līmeni, maksājot par pakalpojumu atbilstošu cenu. Informējot sabiedrību par veselības aprūpes pakalpojumu cenām un pakalpojumu saņemšanas iespējām, pieaugs iedzīvotāju zināšanas par viņu tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, mazinot "papildus samaksas" pieprasīšanas iespējas. Likumprojekts nosaka to personu loku, kuru mājsaimniecības budžetu visvairāk ietekmē finansiālie maksājumi, atbrīvošanu kā no valsts nodevas, tā no līdzmaksājuma veikšanas. Tādējādi tiek veicināta no minētajiem maksājumiem atbrīvoto iedzīvotāju grupu sociālā aizsardzība. Likumprojekts paredz, ka samaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus nesedz no valsts budžeta, tai skaitā līdzmaksājumu, var veikt no brīvprātīgās veselības apdrošināšanas līdzekļiem, fizisko un juridisko personu līdzekļiem, tādējādi pacienta tiešie izdevumi par veselības aprūpes pakalpojumiem var samazināties.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budcetiem (tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			Vidēji p iecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2002.	2003.	2004.	2005.
	Skatīt anotācijas pielikumā.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos
3. Finansiālā ietekme
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Vienlaicīgi ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta pieņemšanu būs nepieciešams veikt grozījumus sekojošos normatīvajos aktos: Ārstniecības likumā; Likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” Likumā “Par pašvaldībām”; Likumā “Par prakses ārstiem”; Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.330 "Vakcinācijas noteikumi"; Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumos nr 77 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”; Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumos Nr.357 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi"; Ministru kabineta 2001. gada 3. jūlija noteikumos nr. 305 “ Plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieprasītāju rindu veidošanas un pārraudzības kārtība” Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumos nr. 120 Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” Kā arī atzīt par spēku zaudējušiem: Ministru kabineta 1997. gada 21. oktobra noteikumus nr. 360 “Slimokasu izveides un darbības noteikumi”; Ministru kabineta 1999. gada 12. janvāra noteikumus nr. 13 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi”; Ministru kabineta 1999. gada 2. februāra noteikumus nr. 35 “Kārtība, kādā tiek nodrošinātas tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību”. Likumā dots deleģējums izstrādāt sekojošu noteikumus: Ministru kabineta noteikumi: “Atsevišķu medicīniskās palīdzības minimumā ietilpstošo pakalpojumu un citu veselības aprūpes pakalpojumu, kurus no valsts budžeta līdzekļiem veidi” (8. pants.(1) daļa) Tiks sagatavotilīdz 31.08.2003. Izdošanas mērķis – noteikt veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta papildus likumā noteiktajam medicīniskās palīdzības minimuma, kā arī noteikt profilaktiskās apskates un izmeklējumus. Ministru kabineta noteikumi: “Medicīniskās palīdzības minimuma un citu veselības aprūpes pakalpojumu, kurus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji apjomi un saņemšanas kārtība” (8(1) Izdošanas mērķis – noteikt Medicīniskās palīdzības minimuma un citu veselības aprūpes pakalpojumu, kurus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji apjomu un saņemšanas kārtību. Tiks noteikts kādā veidā var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Tiks sagatavoti līdz 31.08.2003; Ministru kabineta noteikumi: “Medicīniskās palīdzības minimuma un citu veselības aprūpes pakalpojumu, kurus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksā daļēji apmaksas kārtība” Izdošanas mērķis noteikt kārtību, kādā Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra samaksā par Medicīniskās palīdzības minimuma un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem (8.(1)) – tiks sagatavots līdz 31.08.2003; Ministru kabineta noteikumi: “ Ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīniskās ierīču un preču saņemšanas kārtība un apjoms” (8 (3)) – tiks sagatavots līdz 31.08.2003; Noteikumi noteiks Ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīniskās ierīču un preču sarakstu un saņemšanas kārtību. Ministru kabineta noteikumi: ”Reģistrācijas kārtība pie primārās veselības aprūpes ārsta” (12(1)) – tiks sagatavoti līdz 31.08.2003; Noteikumu mērķis noteikt kārtību kādā veselības aprūs pakalpojumu saņēmēji reģistrējas pie primārās veselības aprūpes ārsta. Ministru kabineta noteikumi: ”Par valsts nodevas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai maksāšanas kārtību” (14 (1)) – tiks sagatavots līdz 31.08.2003; Noteikumi noteiks valsts nodevas lielumu un maksāšanas kārtību. Ministru kabineta noteikumi: “Par pacienta līdzmaksājuma apjomu un maksāšanas kārtību saņemot daļēji apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu” (15) – tiks sagatavots līdz 31.10.2003; Noteikumi mērķis noteikt pacienta līdzmaksājuma apjomu un maksāšanas kārtību. Ministru kabineta noteikumi: “Par no valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodika” (21 (2)) – tiks sagatavots līdz 31.08.2003; Noteikumu mērķis noteikt no valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma cenas formulu un aprēķināšanas metodiku. Ministru kabineta noteikumi “Veselības aprūpes finansu līdzekļu rezervju izmatošanas mērķi un kārtība (23) – tiks sagatavots līdz 31.12.2003; Noteikumi noteiks veselības aprūpes finansu līdzekļu rezervju izmatošanas mērķi un kārtību; Ministru kabineta noteikumi: “Pārskata par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem sastādīšanas un iesniegšanas kārtība” (26(2)) – tiks sagatavots līdz 31.12.2003; Noteikumi noteiks pārskata par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem sastādīšanas un iesniegšanas kārtību. Ministru kabineta rīkojums “Par valsts aģentūras “Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra” izveidi” –tiks sagatavots saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto plānu (MK 2002. gada 30. apŗiļa sēdes protokols nr. 18, 33§ 2. punkts) – sagatavošanā, iesniegts VSS 07.03.2002. MK Noteikumi “Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras nolikums” – tiks sagatavots līdz 01.01.2003
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	1994. gada Pasaules Veselības Organizācijas deklarācija “Par pacientu tiesību aizsardzības veicināšanu Eiropā”.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Projekts tiešā veidā neskar Latvijas saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. Likumprojekts izstrādāts, ievērojot 1953. gada 15. decembra Eiropas Pagaidu līgumu par sociālo drošību, izņemot shēmas, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokols; 1961. gada 18. oktobra Eiropas sociālo hartu; 1996. gada 28. maija Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā; 1998. gada 4. februāra Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par personu veselības aprūpi pagaidu uzturēšanās laikā; 1998. gada 26. februāra Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā; 1999. gada 11. maija Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu.
4. Atbilstības izvērtējums	1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas				Lai izstrādātu likumprojektu, tika izveidota darba grupa, kurā kā darba grupas locekļi tika iekļauti Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji. Konsultācijas notikušas ar Raitu Karnīti jautājumā par veselības aprūpes sniegto pakalpojumu apmaksu, pielietojot vienas plūsmas finansēšanas sistēmu, SIA ITA Konsultants (J.Vēvere), SIA “Medicīnas Informācijas Tehnoloģiju Centrs”, SIA “Informācijas Tehnoloģijas”, Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Pacientu tiesību aizsardzības biroju, Veselības aprūpē strādājošo darbinieku arodbiedrību.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Attiecīgās nevalstiskās organizācijas likumprojekta virzību atbalsta ar atsevišķiem iebildumiem.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Likumprojekts ir lasāms starptautiskajā datortīklā “Internet”, kā arī ar to ir iepazīstinātas nevalstiskās organizācijas, t.sk., Latvijas pacientu tiesību birojs, un pašvaldības. Tā kā normatīvā akta izdošana galvenokārt ir saistīta ar vairāku citu projektu izstrādi, sabiedriskās domas pētījums, lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret šo normatīvā akta projektu veikts netika, līdz ar to Labklājības ministrijas rīcībā nav informācijas par sabiedrības viedokli.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Sadarbības projekta "Veselības aprūpes finansēšanas politikas stiprināšana" ietvaros notikušas konsultācijas ar šādiem ārvalstu konsultantiem: Magnus Sundberg, Anders Wikman (Zviedrija), EPOS Health Consultants (Vācija), Maxwell Stamp Inc. (ASV), Tom Bowen Associates (Anglija).
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Likuma izpildei nepieciešams paplašināt Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras, kas tiks reorganizēta par valsts aģentūru “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra”, funkcijas, kā arī Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras funkcijas, kas arī tiks reorganizēta par valsts aģentūru. Jaunu valsts institūciju radīšana nav nepieciešama. Pašlaik notiek konsultācijas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru, par iespējamo iesaistīšanos veselības aprūpes pakalpojumu tarifu apstiprināšanā.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Normatīvais akts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs” un tīklā "Internet". Normatīvā akta ieviešanas mehānisms sabiedrībai tiks skaidrots Pasaules Bankas projekta “Veselības aprūpes reforma” (komunikāciju sadaļas) ietvaros.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja tiesību akts viņu ierobežo				Tā kā likumā skaidri noteikts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu loks un neapmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu veidošanas un apmaksas principi, tad šī likuma pieņemšana netieši paplašinās pacientu iespējas aizstāvēt savas aizskartās tiesības valsts pārvaldes institūcijās un tiesā. Attiecībā uz tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, piemērojami vispārējās tiesvedības noteikumi.
Labklājības ministrs	Valsts sekretāre		Par uzdevuma izpildes kontroli atbildīgā amatpersona			Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors		Atbildīgā amatpersona

V.Jaksons	M.Poršņova		Z.Uzuliņa			M.Badovskis		R.Muciņš

Anotācijas pielikums

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
					(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2002	2003	2004	2005
1	2	3	4	5		6

Veselības aprūpes finansēšanas likums

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
Valsts budcets
Konsolidētā veselības aprūpes budžeta ieņēmumi	171 779,3	7 382,0	14 295,0	20 893,0		21 111,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	77 323,3	93 709,0	99 122,0	104 910,0		105 128,2
1) patreiz speciālā veselības aprūpes budžeta plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas tiek aizstāta ar valsts budžeta dotāciju		87 827,0	87 827,0	87 827,0		87 827,0
2) iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums (atbilstoši Finansu ministrijas izstrādātajam "Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijam 2003.-2007.gadam"), kas tiek aizstāta ar valsts budžeta dotāciju		5 882,0	11 295,0	17 083,0		17301,2
Dotācija īpašiem mērķīm	0,0	1 500,0	3 000,0	3 810,0		3810,0
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	87 827,0	-87 827,0	-87 827,0	-87 827,0		-87 827,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi (līdzmaksājumi)	3 299,1	0,0	0,0	0,0		0,0
Pacientu nodeva	2 540,8	0,0	0,0	0,0		0,0
Ārvalstu finansiālā palīdzība	789,1	0,0	0,0	0,0		0,0

Pašvaldību budžets
Uz pašvaldību budžetu ietekmes nav.


2. Izmaiņas budžeta izdevumos	176 308,4	59 707,5	113 236,5	172 009,5		183 151,7
IKP prognozes		5 572 100	6 068 200	6 620 600
Valsts budcets
Konsolidētā veselības aprūpes budžeta izdevumi	176 308,4	59 707,5	113 236,5	172 009,5		183 151,7
Pakāpeniski sasniedzot no 4% līdz 6% no IKP
Pašvaldību budžets - indikatīvi
Pašvaldību finansējums, privātais kapitāls un citi finansu avoti līdzdalībai Konsolidētajā valsts investīciju projektā	200,0	11 308,0	13 152,0	13 154,0		117 415,8
t.sk.
Valsts budžeta dotācija pašvaldībām	200,0	236,0
Pašvaldību finansējums		8 860,0	8 900,0	8 900,0		11 038,0
Privātais kapitāls		2 212,0	4 252,0	4 254,0		106 377,8


3. Finansiālā ietekme	-4 529,1	-52 325,5	-98 941,5	-151 116,5		-162 040,5
Valsts budcets
Valsts pamatbudžeta dotācija bez finansu resursu avota, ņemot vērā Ministru Kabinetā pamatā akceptēto Koncepciju par veselības aprūpes finansēšanas avotiem		-41 017,5	-85 789,5	-137 962,5		-144 624,7
Aizņēmmums no pamatbudžeta	-4 329,1	0,0	0,0	0,0		0
Pašvaldību budžets - indikatīvi
pašvaldību finansējums, privātais kapitāls un citi finansu avoti	-200,0	-11 308,0	-13 152,0	-13 154,0		-17 415,8
t.sk.
Valsts budžeta dotācija pašvaldībām	-200,0	-236,0
Pašvaldību finansējums		-8 860,0	-8 900,0	-8 900,0		-11 038,0
Privātais kapitāls		-2 212,0	-4 252,0	-4 254,0		-106 377,8


4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildus izdevumu finansēšanai	4 529,1	15 789,4	17 877,6	18 186,5		22 463,9

t.sk. aizņēmmums no pamatbudžeta	4 329,1
pašvaldību finansējums, privātais kapitāls un citi finansu avoti - indikatīvi	200,0	11 308,0	13 152,0	13 154,0		17 415,8
Pievienotās vērtības nodokļa daļa (1,1 % apjomā no PVN prognozēm) saskaņā ar likumu "Par pievienotās vērtības nodokli", kas tiek aizstāta ar valsts budžeta dotāciju		4 481,4	4 725,6	5 032,5		5 048,1
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

I. Valsts garantētie veselības aprūpes pakalpojumi	119 837,2	29 944,1	66 392,9	112 597,9		118 440,3
1. Profilakse	4 832,9	1 052,3	2 189,4	4 057,8		5 205,0
1.1. Profilaktiskā programma	4 108,0	894,9	1 963,3	3 757,7		4 916,2
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits	1956,7	2015,4	2237,1	2639,7		2884,1
Vidējā pakalpojuma cena	2,1	2,5	2,7	3,0		3,0
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84,3	92,5	94,0	95,7		96,0
1.2. Vakcīnas	724,9	157,4	226,1	300,1		288,8
2. Neatliekamā medicīniskā palīdzība pirmsslimnīcas etapā	12 017,3	3 519,0	4 973,4	6 526,0		6 223,0
2.1. Brigāžu izmaksas	7 550,4	1 701,6	2 466,1	3 350,8		3 483,4
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Izbraukumu skaits	505,7	500,6	495,6	490,7		490,7
Vidējā pakalpojuma cena	14,9	18,5	20,2	22,2		22,5
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	83,0	90,1	92,0	94,2		94,6
2.2. Katastrofu medicīnas programma	4 466,9	1 817,4	2 507,3	3 175,2		2 739,6
3. Primārā veselības aprūpe, t.sk. mājas aprūpe un rehabilitācija iedzīvotāju sociālajā vidē	8 987,6	1 047,0	3 592,9	7 540,6		8 310,1
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Apmeklējumu skaits	3 500,9	3 605,9	4 146,8	4 976,2		5 006,5
Vidējā pakalpojuma cena	2,6	2,8	3,0	3,3		3,3
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	92,1	92,8	94,2	95,8		96,1
4. Ambulatorās veselības aprūpes speciālistu konsultācijas neatliekamās palīdzības sniegšanas gadījumos	2 012,5	233,8	305,8	390,3		402,0
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits	857,0	809,0	763,7	720,9		723,3
Vidējā pakalpojuma cena	2,4	2,8	3,0	3,3		3,4
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84,3	92,5	94,0	95,7		96,0
5. Ambulatorai ārstniecībai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un preces.	17 744,3	9 255,7	16 855,7	24 455,7		22 815,7
6. Ārstēšana stacionārā ārstniecibas iestādē neatliekamos gadījumos, kad palīdzību nevar nodrošināt ambulatori.	29 892,2	5 001,6	15 537,6	29 354,0		28 357,1
6.1 Stacionārā aprūpe	28 790,0	4 707,8	14 969,8	28 708,2		27 764,1
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	211,7	195,6	195,6	195,6		184,2
Vidējā pakalpojuma cena	136,0	171,2	223,7	293,9		316,1
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35,1	40,2	50,4	63,3		66,6
6.2 Centralizēti iepirktie medikamenti	1 102,2	293,8	567,8	645,8		593,0
6.2.1. Bērnu kardioķirurģija	108,8	132,1	366,2	403,2		357,6
6.2.2. Hemodialīzes aprīkojums un nefroķirurģijas nodrošinājums ar ārstniecības līdzekļiem	993,4	96,7	134,6	173,6		166,8
6.2.3. Trombolītiskās terapijas preparātu iegāde pacientu ar miokarda infarktu ārstēšanai	0,0	65,0	67,0	69,0		68,6
7.Dzemdībpalīdzība	3 102,7	660,2	1 862,2	3 486,1		4 084,1
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	19,8	19,8	20,0	20,2		20,3
Vidējā pakalpojuma cena	156,7	190,0	248,3	326,2		378,5
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35,1	40,2	50,4	63,3		66,6
8. Veselības aprūpes pakalpojumi bērniem	12 894,8	1 799,4	4 477,9	7 829,7		8 522,2
8.1. Ambulatorās palīdzības izmaksas	3 317,2	644,2	1 100,3	1 678,5		1 781,8
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Apmeklējumu skaits	1 278,3	1 291,1	1 316,9	1 356,4		1 360,1
Vidējā pakalpojuma cena	2,6	3,1	3,4	3,7		3,8
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84,3	92,5	94,0	95,7		96,0
8.2. Stacionārās palīdzības izmaksas	9 577,6	1 155,2	3 377,6	6 151,2		6 740,4
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	72,2	66,7	61,6	57,0		57,3
Vidējā pakalpojuma cena	132,7	160,9	210,2	276,1		297,0
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35,1	40,2	50,4	63,3		66,6
9. Pirmā līmeņa medicīniskā rehabilitācija	94,3	33,3	66,7	110,9		125,7
9.1. Ambulatorās palīdzības izmaksas	72,5	23,4	42,9	66,8		72,4
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	4,8	5,4	5,9	6,5		6,6
Vidējā pakalpojuma cena	15,1	17,9	19,5	21,4		21,7
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84,3	92,5	94,0	95,7		96,0
9.2. Stacionārās palīdzības izmaksas	21,8	9,9	23,8	44,1		53,3
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	1,0	1,2	1,3	1,5		1,5
Vidējā pakalpojuma cena	21,8	26,4	34,5	45,4		48,8
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35,1	40,2	50,4	63,3		66,6
10. Ilgstoši novērojamo pacientu ambulatorā un ilglaicīgā stacionārā aprūpe to hronisko saslimšanu gadījumos, kas var radīt sociālo risku	28 125,2	7 281,1	16 309,6	28 233,7		33 408,1
10.1. Infekcijas, seksuāli transmisīvās slimības	1 418,2	356,0	878,3	1 571,3		1 786,3
10.1.1. Ambulatorās palīdzības izmaksas	354,4	129,6	256,7	420,6		468,6
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits	84,1	97,1	112,2	129,6		132,3
Vidējā pakalpojuma cena	4,2	5,0	5,4	6,0		6,1
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84,3	92,5	94,0	95,7		96,0
10.1.2. Stacionārās palīdzības izmaksas	1 063,8	226,4	621,6	1 150,7		1 317,7
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	4,4	4,4	4,4	4,4		4,4
Vidējā pakalpojuma cena	241,8	293,2	383,0	503,3		541,2
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35,1	40,2	50,4	63,3		66,6
10.2. HIV/AIDS slimnieku ārstēšana	1 586,8	427,9	1 161,3	2 854,7		5 285,9
10.2.1 Pakalpojumu apmaksa	547,2	267,5	906,9	2 499,3		4 946,1
10.2.1.1. Ambulatoro pakalpojumu izmaksas	241,2	146,7	488,1	1 424,4		2 832,2
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits	30,5	41,5	71,3	148,4		244,2
Vidējā pakalpojuma cena	7,9	9,4	10,2	11,2		11,4
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84,3	92,5	94,0	95,7		96,0
10.2.1.2. Stacionāro pakalpojumu izmaksas	306,0	120,8	418,8	1 074,9		2 113,9
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	0,2	0,2	0,3	0,4		0,6
Vidējā pakalpojuma cena	1 530,0	1 855,6	2 424,0	3 185,0		3 425,1
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35,1	40,2	50,4	63,3		66,6
10.2.2 Centralizēti iepirktie medikamenti	1 039,6	160,4	254,4	355,4		339,8
10.3. Tuberkuloze	4 868,1	1 227,1	2 843,5	4 982,0		5 612,9
10.3.1 Pakalpojumu apmaksa	4 242,5	903,9	2 446,1	4 504,6		5 147,9
10.3.1.1. Ambulatorās izmaksas	224,7	48,9	98,4	158,4		171,3
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits	28,2	29	31,4	33,9		34,08
Vidējā pakalpojuma cena	8,0	9,4	10,3	11,3		11,5
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84,3	92,5	94,0	95,7		96,0
10.3.1.2. Stacionārās izmaksas	4 017,8	855,0	2 347,7	4 346,2		4 976,6
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	6,4	6,4	6,4	6,4		6,4
Vidējā pakalpojuma cena	627,8	761,4	994,6	1 306,9		1 405,4
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35,1	40,2	50,4	63,3		66,6
10.3.2 Centralizēti iepirktie medikamenti	625,6	323,2	397,4	477,4		465,0
10.4. Psihiatrija	8 555,9	1 277,6	4 119,9	7 096,3		7 714,6
10.4.1 Pakalpojumu apmaksa	7 967,5	1 195,3	3 926,8	6 763,7		7 345,7
10.4.1.1. Ambulatorās izmaksas	334,9	71,0	119,9	177,0		186,1
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits	69,4	71,1	72,9	74,7		74,8
Vidējā pakalpojuma cena	4,8	5,7	6,2	6,8		6,9
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84,3	92,5	94,0	95,7		96,0
10.4.1.2. Stacionārās izmaksas	7 632,6	1 124,3	3 806,9	6 586,7		7 159,6
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	28,8	27,2	27,2	25,8		25,5
Vidējā pakalpojuma cena	265,0	321,4	419,9	551,7		593,3
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35,1	40,2	50,4	63,3		66,6
10.4.2 Piespiedu ārstēšana	588,4	82,3	193,1	332,6		368,9
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	0,1	0,1	0,1	0,1		0,1
Vidējā pakalpojuma cena	4 596,9	5 063,0	5 699,2	6 489,5		6 675,6
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	70,7	73,1	77,9	83,9		85,2
10.5. Onkoloģija	10 542,2	3 756,3	6 707,9	10 649,3		11 779,7
10.5.1 Pakalpojumu apmaksa	6 817,4	1 672,7	4 327,7	7 949,1		9 208,9
10.5.1.1. Ambulatorās izmaksas	1 094,8	316,2	617,5	1 029,6		1 188,9
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits	145,3	158,4	175,8	198,7		205,7
Vidējā pakalpojuma cena	7,5	8,9	9,7	10,7		10,8
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84,3	92,5	94,0	95,7		96,0
10.5.1.2. Stacionārās izmaksas	5 722,6	1 356,5	3 710,2	6 919,5		8 020,0
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	26,8	27,3	27,9	28,4		28,4
Vidējā pakalpojuma cena	213,5	259,0	338,3	444,5		478,0
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35,1	40,2	50,4	63,3		66,6
10.5.2 Centralizēti iepirktie medikamenti	3 724,8	2 083,6	2 380,2	2 700,2		2 570,8
10.6. Alkoholisms un narkomānija	1 061,0	225,7	574,1	1 037,8		1 182,2
10.6.1. Ambulatorās izmaksas	212,9	40,1	65,1	93,8		98,0
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits	32,4	32,6	32,7	32,9		32,9
Vidējā pakalpojuma cena	6,6	7,8	8,5	9,3		9,5
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84,3	92,5	94,0	95,7		96,0
10.6.2. Stacionārās izmaksas	848,1	185,6	509,0	944,0		1 084,2
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	9,8	9,8	9,9	9,9		9,9
Vidējā pakalpojuma cena	86,5	105,0	137,1	180,2		193,7
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35,1	40,2	50,4	63,3		66,6
10.7. Leprozorijs	93,0	10,5	24,6	42,3		46,5
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	0,01	0,01	0,01	0,01		0,01
Vidējā pakalpojuma cena	8 454,5	9 311,9	10 481,9	11 935,4		12 277,7
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	70,7	73,1	77,9	83,9		85,2
11. Paliatīvā aprūpe	133,4	60,7	221,7	613,1		987,3
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	1,3	1,6	2,2	3,5		4,1
Vidējā pakalpojuma cena	102,6	124,5	162,6	213,6		229,7
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35,1	40,2	50,4	63,3		66,6
II. No valsts budžeta daļēji apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi	35 234,1	7 383,8	22 824,0	33 190,3		32 884,8
1. Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes plānveida palīdzība	14 065,8	4 118,6	11 346,7	15 490,4		15 710,6
1.1. Ambulatorā palīdzība	12 998,0	2 524,1	5 160,1	8 334,1		8 979,6
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits	5 908,0	5 967,1	6 384,8	6 831,7		6 863,0
Vidējā pakalpojuma cena	2,2	2,6	2,8	3,1		3,1
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84,3	92,5	94,0	95,7		96,0
1.2. Dienas stacionārs	1 067,8	1 594,5	6 186,6	7 156,3		6 731,0
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	34,3	72,3	180,3	186,1		169,1
Vidējā pakalpojuma cena	31,1	36,8	40,2	44,2		44,7
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84,3	92,5	94,0	95,7		96,0
2. Sekundārās stacionārās veselības aprūpes plānveida palīdzība	15 885,9	1 916,1	7 369,8	13 448,6		13 463,3
Pēc aprēķina absolūtos skaitļos:
Slimnieku skaits	115,3	106,5	106,5	102,3		98,4
Vidējā pakalpojuma cena	137,8	167,1	218,3	286,8		308,4
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35,1	40,2	50,4	63,3		66,6
3. Citi centralizēti iepirktie ārstniecības līdzekļi	5 282,4	1 349,1	4 107,5	4 251,3		3 710,9
3.1. Enzīmu preparāta alfa dornāzes (Pulmozima) iegāde pacientu ar mukoviscidozi ārstēšanai	0,0	110,0	114,0	118,0		117,2
3.2. Specifisko neiroprotektora preparāta (Riluzola) iegāde pacientu ar amiotrofo laterālo sklerozi ārstēšanai	0,0	129,3	134,0	139,0		138,1
3.3. Cilvēka imūnoglobulīna preparātu iegāde pacientu ar disimūno polineiropātiju un miastēniju ārstēšanai	0,0	28,2	29,0	30,0		29,8
3.4. Pieaugušo kardioķirurģijas medikamenti	4 792,6	948,1	3 675,3	3 786,1		3 251,9
3.5. Elektrokardiostimulatori un to ievades ierīces	489,8	133,5	155,2	178,2		173,9
I+II DAĻA KOPĀ	155 071,3	37 327,9	89 216,9	145 788,2		151 325,1
III. Ar veselības aprūpes pakalpojumiem saistītie izdevumi	14 199,6	2 831,8	4 853,1	7 194,8		7 898,4
1. Administrēšanas izdevumi - ne vairāk kā 2% no valsts piešķirtajiem līdzekļiem veselības aprūpei, t.skaitā:	2 924,8	732,0	995,1	1 258,2		1 192,9
1.1. Administrēšanas izdevumi Aģentūrā un tās filiālēs	2 182,4	449,3	528,2	626,4		539,2
Papildus finansējums paredzēts: 1) aģentūras un tās filiāļu atalgojuma nodrošināšanai (MK15.01.2002. noteikumi Nr.17 " Noteikumi par valsts aģentūru direktoru atalgojumu", MK 18.01.2002. noteikumi Nr 16 " Kārtība, kādā valsts uzņēmumi pārveidojami par valsts aģentūrām) : 2003.g.-289,3 tūkst.Ls; 2004.g.-289,3 tūkst.Ls; 2005.g.-305,7 tūkst.Ls; vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada -299,2 tūkst.Ls,,
2) aģentūras vadības informācijas sistēmas (MISS) un sabiedrības attiecību (PR) nodrošināšanai:2003.g.-73,1 tūkst.Ls; 2004.g.-73,1 tūkst.Ls; 2005.g.-73,1 tūkst.Ls; vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada -73,1 tūkst.Ls,
3) aģentūras izsoļu nodrošināšanai ( likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaaldību vajadzībām"): 2003.g.-7,3 tūkst.Ls; 2004.g.-7,3 tūkst.Ls; 2005.g.-7,3 tūkst.Ls; vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada -7,3 tūkst.Ls,
4) ārstniecības iestāžu darba aizsardzības organizatoriskās struktūras nodrošināšanai (likums " Darba aisardzības likums"): 2003.g.-2,9 tūkst.Ls; 2004.g.-2,9 tūkst.Ls; 2005.g.-2,9 tūkst.Ls; vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada -2,9 tūkst.Ls
5) programmas pieaugums palielinoties darba apjomam: 2003.g.-76,7 tūkst.Ls; 2004.g.-155,6 tūkst.Ls; 2005.g.-237,4 tūkst.Ls; vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada -156,7 tūkst.Ls
1.2. Uzraudzības, kontroles un veselības informācijas izdevumi	333,9	184,5	281,3	352,5		274,1
Papildus finansējums paredzēts: 1) Medicīnas aprūpes un darbaspējas kvalitātes kontroles inspekcijas organizatoriskās struktūras nodrošināšanai: 2003.g.-88,8 tūkst.Ls; 2004.g.-176,4 tūkst.Ls; 2005.g.-238,2 tīkst.Ls; vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada -167,8 tūkst.Ls , 2) BO VAS "Veselības informācijas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras" institucionālās sagatavotības un kapacitātes celšānai ( ES direktīva 97/43/EURATOM, PHARE projekts" Radiācijas aizsardzības uzlabošana saistībā ar medicīnisko apstarošanu") : 2003-95,7 tūkst.Ls; 2004.g.-104,9 tūkst.Ls; 2005.g.-114,3 tūkst.Ls; vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada -106,3 tūkst.Ls
1.3. Reģistru uzturēšanas izdevumi	408,5	98,2	185,6	279,3		379,6
Papildus finansējums paredzēts: Seksuālās un reproduktīvas veselības likuma nodrošināšanai
2. Rezerves fonds - 2%	3 099,8	1 271,3	2 275,0	3 434,2		4 694,1
3. Rezidentu apmācība	828,2	293,2	381,4	473,8		431,8
Papildus finansējums paredzēts: 1) ārstu rezidentu darba samaksas palielināšana atbilstoši valstī noteiktajam darba samaksas līmenim medicīnā nodarbinātājiem		350 rezidentu skaits267mēnsī12	350 rezidentu skaits288mēnsī12	350 rezidentu skaits310mēnsī12		350 rezidentu skaits300 mēnsī12
4. Valsts uzraudzības organizācija un kontrole	787,6	93,0	119,4	146,6		145,5
Papildus finansējums paredzēts: 1) Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra darba pilnveidošanai (2001.g.6.februāra MK noteikumi Nr.51 " Tiesmedicīniskās ekspertīzes veikšanas kārtība"), t.sk.VTMEC rajonu-starprajonu tiesu medicīnisko ekspertīžu nodaļu uzturēšanai: 2003.g.-36,1 tūkst.Ls; 2004.g.-36,1 tūkst.Ls; 2005.g.-36,1 tūkst.Ls; vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada -36,1 tūkst.Ls. , 2) Vienotas zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu aprites uzraudzības sistēmas izveidošanai :2003.g.-31,2 tūkst.Ls; 2004.g.-31,2 tūkst.Ls; 2005.g.-31,2 tūkst.Ls; vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada -31,2 tūkst.Ls, 3)programmas pieaugums ( t.sk. inflācija 1,03%): 2003.g.-25,7 tūkst.Ls; 2004.g.-52,1tūkst.Ls; 2005.g.-79,3 tūkst.Ls; vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada -78,2 tūkst.Ls.
5. Sabiedrības veselības veicināšana (Valsts higieniskā un epidemioloģiskā uzraudzība, HIV infekcijas izplatības ierobežošana)	6 559,2	442,3	1 082,2	1 882,0		1 434,1
Papildus finansējums paredzēts: 1) Sabiedrības veselības stratēģijas ieviešanai ( akceptēta MK 2001.g.6.marta ), lai nodrošinātu iedzīvotāju un sabiedrības veselības nodrošināšanā iesaistīto profesionālu zināšanas un prasmes veselības saglabāšanā un veicināšanā
IV. Investīcijas	7 037,5	19 547,8	19 166,5	19 026,5		23 928,2
Izdevumi ieplānoti atbilstoši stratēģiskās investīcijas konsolidētās veselības investīciju programmai 2002.-2007.g.
Konsolidētā veselības aprūpes budžeta izdevumi (I+II+III+IV)	176 308,4	59 707,5	113 236,5	172 009,5		183 151,7

Paskaidrojums

veselības aprūpes finansu līdzekļu izlietojuma mērķiem

I. Valsts garantētie veselības aprūpes pakalpojumi

Veicot valsts garantētās veselības aprūpes pakalpojumu finasēšanas aprēķinu ņemts vērā:

2002. gadā veselības aprūpes pakalpojumiem ir šāds pilnas cenas vidējais nodrošinājuma apjoms:

	D	S	U	M	E	N
Stacionārā aprūpe	93%	93%	55%	45%	100%	5%
Ambulatorā aprūpe	87%	87%	78%	90%		80%
Primārā veselības aprūpe	100%	100%	78%	100%		80%
Neatliekamā palīdzība	93%	93%	80%	100%		50%

Veselības aprūpē strādājošo vidējā darba samaksa tiek plānota atbilstoši tautsaimniecībā vidējai darba samaksas pieauguma prognozei:

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
Vidējais atalgojums tautsaimniecībā	Ls 170.54	Ls 183.24	Ls 197.27	Ls 212.56	Ls 228.91	Ls 246.16
Vidējais atalgojums cilvēku veselības aizsardzībā nodarbinātajiem	Ls 130.24	Ls 140.99	Ls 151.79	Ls 163.55	Ls 176.13	Ls 189.40*

*2002. gada 20. septembra likumprojekta saskaņošanas starpinstitūciju sanāksmē tika nolemts piesaistīt ārstniecības personu darba samaksu vidējai darba samaksai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. No valsts budžeta līdzekļiem pilnībā vai daļēji apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma tarifā darba samaksa, atbilstoši vidējai darba samaksai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, tiek iekļauta pakāpeniski līdz 2007. gada 31. decembrim, ņemot vērā kārtējā gada valsts budžeta apropriāciju veselības aprūpei (2007. gadā plānotā vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā nodarbinātajam būs 282,04 lati). Šim mērķim laika periodā no 2003 līdz 2007. gadam papildus nepieciešami LVL 86,3 milj lati.

Sākot ar 2003. gadu veselības aprūpes pakalpojumu cenrādī tiek plānots 100% darba samaksas nodrošinājums.

1. Profilakse.

Profilaktiskās programmas aprēķins balstās uz Labklājības ministrijas ar 2000.gada 23.augusta rīkojumu nr. 240 „Par primārās veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtību” apstiprināto profilaktisko apskašu programmu. Šajā dokumentā ir noteikti profilaktisko pasākumu aptveres rādītāji, kurus jānodrošina primārās veselības aprūpes ārstiem un speciālistiem. Aprēķins pamatojas uz tabulā norādītajiem aptveres rādītājiem, kurus jāsaniedz līdz 2007. gadam:

Profilakses pasākums	Aptveres prasība
Bērnu vakcinācija	Vidēji 95% (pamatojoties uz Valsts imunizācijas programmu)
Bērnu profilaktiskās apskates	95%
Sieviešu ginekoloģiskās apskates ar onkocitoloģiju	80% sieviešu vecumā no 18 līdz 65 gadiem katru gadu
Plaušu fluorogrāfija	80% pacientu vecumā no 40 gadiem katru gadu
Grūtnieču novērošana	95%

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
1. Profilakse	4 832.9	5 885.2	7 022.3	8 890.7	11 843.3	16 548.1
Profilaktiskā programma (tūkst. Ls)	4 108.0	5 002.9	6 071.3	7 865.7	10 738.3	15 443.1
Pieaugums pret 2002. gadu (tūkst. Ls)		894.9	1 963.3	3 757.7	6 630.3	11 335.1
1.1.1. Apmeklējumu, izmeklējumu skaits (tūkst.)	1 956.7	2 015.4	2 237.1	2 639.7	3 273.3	4 255.2
Apmeklējumu skaita pieaugums pret 2002. gadu (tūkst.)		58.7	280.4	683.0	1 316.6	2 298.5
1.1.2. Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	2.1	2.5	2.7	3.0	3.3	3.6
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums pret 2002. gadu (Ls)		0.4	0.6	0.9	1.2	1.5
1.1.3. Cenas nodrošinājuma procents pret pilnu cenu	84.3	92.5	94.0	95.7	97.6	100.0

1.2. Vakcīnas

1) sakarā ar vakcinācijas plānā noteiktajām vakcinācijām un specifisku epidsituāciju rašanos par 2 – 2,5 % katru gadu palielinās vakcinējamo personu skaits;

2) palielinās vakcinācijas izmaksas par 5 – 18 %.

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
Rādītāji	2002	2003	2004	2005	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1.2. Vakcīnas (tūkst. Ls)	724.9	882.3	951.0	1,025.0	1013.7
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		157.4	226.1	300.1	288.8
Vakcināciju skaits (tūkst.)	823.75	848.37	864.55	883.62	881.44
Vakcināciju skaita pieaugums (tūkst.)		24.62	40.8	59.87	54.91
1 vakcinācijas vidējās izmaksas (Ls)	0.88	1.04	1.10	1.16	1.15
1 vakcinācijas vidējo izmaksu pieaugums (Ls)		0.16	0.22	0.28	0.27

2. Neatliekamā medicīniskā palīdzība pirmsslimnīcas etapā.< /P>

Veidojot optimālu NMP brigāžu tīklu, jāņem vērā, ka saskaņā ar spēkā esošiem Ministru Kabineta noteikumiem neatliekamā medicīniskā palīdzība ir jāsniedz 75% gadījumu lauku teritorijā 25 minūtēs un pilsētu teritorijā -15 minūtēs. Taču saskaņā ar ārvalstu ekspertu ieteikumu (Eiropas Savienības (ES) normatīvi un Pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteikumi) nepieciešams nodrošināt vienādu pieejamību gan laukos, gan pilsētās – ieteicamais modelis 15 minūtēs 95% gadījumu visā Latvijas teritorijā. Brigāžu skaitu plānots palielināt, jo pašreizējie NMP dienesta resursi nespēj nodrošināt nepieciešamo pieejamību. Pēc sākotnējās ieceres brigāžu skaits tiek palielināts par 61 brigādi, no tām lauku rajonos - 32, pilsētās un to rajonos - 29 brigādes, tāpat tiek plānotas 35 jaunas brigāžu lokalizācijas vietas.

Reģionālo vadības un dispečeru centru (RVDC) izveide paredzēta piecos reģionos - Vidzemē, Zemgalē, Latgalē, Kurzemē un Rīgā, kā arī VS uz Katastrofu medicīnas centra bāzes.

Plānojot nepieciešamos finansu līdzekļus tiek prognozēts kopējā izbraukuma skaita samazinājums, kuru nodrošinās galvenokārt primārās veselības aprūpes kapacitātes pieaugums un attīstības izdevumu pieaugums, lai nodrošināto plānoto dienesta restrukturizāciju.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
2. Neatliekamā medicīniskā palīdzība pirmsslimnīcas etapā (tūkst. Ls)	12 017.3	15 536.3	16 990.7	18 543.3	19 426.7	20 704.4
2.1. Brigāžu izmaksas (tūkst. Ls)	7 550.4	9252.0	10016.5	10 901.2	11 906.8	13 092.2
Pieaugums pret 2002. gadu (tūkst. ls)		1 701.6	2 466.1	3 350.8	4 356.4	5 541.8
Izbraukumu skaits (tūkst.)	505.7	500.6	495.6	490.7	485.8	480.9
Izbraukumu skaita pieaugums pret 2002. gadu (tūkst.)		- 5.1	-10.1	-15.0	-19.9	- 24.8
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	14.9	18.5	20.2	22.2	24.5	27.2
Vidējās pakalpojumu cenas pieaugums pret 2002. gadu (Ls)		3.6	5.3	7.3	9.6	12.3
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	83.0	90.1	92.0	94.2	96.8	100.0
2.2. Katastrofu medicīnas programma (tūkst. Ls)	4 466.9	6 284.3	6 974.2	7 642.1	7 519.9	7 612.2
Pieaugums pret 2002. gadu (tūkst. Ls)		1 817.4	2 507.3	3 175.2	3 053.0	3 145.3
Tai skaitā: 1) No matricas punkta 1.1.18		1 094.5	1 518.8	2 025.5	1 738.0	1 738.0
2) Pieaugums medikamentiem 9%		194.2	194.2	194.2	194.2	194.2
3) Pieaugums atalgojumam atbilstoši darba algas pieauguma koeficientam cilvēkui veselības aizsardzībā nodarbinātajiem		84.6	169.6	262.2	361.2	465.6
4) 9,94% attīstības izdevumi		444.1	624.7	693.3	759.6	747.5

3. Primārās veselības aprūpes, t. sk. mājas aprūpe un rehabilitācija iedzīvotāju sociālajā vidē

PVA ir valsts veselības aprūpes sistēmas galvenais posms veselības aprūpes nodrošināšanā, tas ir pirmais veselības aprūpes sistēmas līmenis daudzpakāpju sistēmā.

Prognozējot nepieciešamo finansējumu, ir analizēti dati no ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu datu bāzēm. Kopumā PVA ārstu pakalpojumus saņēmušo slimokases dalībnieku skaits vidēji ir 49.9%. Tas nozīmē, ka gada laikā katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav apmeklējis PVA ārstu. Šāds stāvoklis rada nepieciešamību būtiski paaugstināt veiktā darba apjomu primārās veselības aprūpes līmenī. Veicot apjoma kalkulācija tiek pieņemts, ka 2007. gadā 80 % iedzīvotāju gadalaikā būs kontakts ar ārstniecības personām primārās aprūpes līmenī.

Mājas aprūpe patreiz valstī nav attīstīta. Par pamatu ir ņemta Rīgas pilsētas teritoriālo primārās veselības māsu darbības pieredze un veiktā darba apjoma analīze, paredzot ikgadējo pieaugumu 15-20%.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
3. Primārā veselības aprūpe, t.sk. mājas aprūpe un rehabiltācija iedzīvotāju sociālajā vidē (tūkst. Ls)	8 987.6	10 034.6	12 580.5	16 528.2	20 868.6	26 476.5
Pieaugums pret 2002. gadu (tūkst. Ls)		1 047.0	3 592.9	7 540.6	11 881.0	17 488.9
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits (tūkst.)	3500.9	3 605.9	4 146.8	4 976.2	5 722.6	6 581.0
Apmeklējumu skaita pieaugums (tūkst.)		105.0	645.9	1 475.3	2 221.7	3 080.1
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	2.6	2.8	3.0	3.3	3.6	4.0
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		0.2	0.4	0.7	1.0	1.4
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	92.1	92.8	94.2	95.8	97.7	100.0

4. Ambulatorās veselības aprūpes speciālistu konsultācijas neatliekamās palīdzības sniegšanas gadījumos

Piešķirot PVA ārstiem “vārtu vērēja” funkcijas, augot ģimenes ārstu zināšanām un prasmei, speciālistu sniegto neatliekamo pakalpojumu apjoms samazināsies, kas neizbēgami saistīsies ar slimokasu apmaksāto speciālistu skaita (apjoma) samazināšanos. Minēto attīstības tendenci pastiprina arī paredzētais finansējuma pieaugums profilaksē un primārā veselības aprūpes līmenī.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
4. Ambulatorās veselības aprūpes speciālistu konsultācijas neatliekamās palīdzības sniegšanas gadījumos (tūkst. Ls)	2 012.5	2 246.3	2 318.3	2 402.8	2 497.3	2 607.9
Finansējuma pieaugums pret 2002. gadu (tūkst. Ls)		233.8	305.8	390.3	484.8	595.4
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits (tūkst.)	857.0	809.0	763.7	720.9	680.6	642.5
Apmeklējuma skaita pieaugums (tūkst.)		- 48.0	-93.3	-136.1	-176.4	-214.5
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	2.35	2.8	3.0	3.3	3.7	4.1
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		0.45	0.65	0.95	1.35	1.75
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84.3	92.5	94.0	95.7	97.6	100.0

5. Ambulatorai ārstniecībai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un preces

Nepietiekamā finansējuma dēļ ne visiem pacientiem, kam pamatoti pienākas zāļu iegādes kompensācija, kopensējamās receptes tika izrakstītas līdz 2003.g.;

Pieaug recepšu vidējās cenas par 8-36% sakarā ar jaunu tehnoloģiju medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā un izmaksu ziņā dārgāku ārstēšanas shēmu pielietojumu praksē;

Pieaug izrakstāmo recpšu skaits vidēji par 250 000 receptēm gadā (jaunas diagnozes kompensācijas sistēmā, pacienti labāk informēti par likumīgajām iespējām, ārstiem tiek aprēķinātas kvotas lielākā atbilstībā pacientu spektram un skaitam);

No 2003. gada plānojamas lielākas medikamentu izmaksas sakarā ar PVN piemērošanu.

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
Rādītāji	2002	2003	2004	2005	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
5. Ambulatorai ārstniecībai paredzētās zāles, medicīniskās ierīces un preces (tūkst. Ls)	17 744.3	27 000.0	34 600.0	42 200.0	40 560.0
Finansējuma pieaugums pret 2002. gadu (tūkst. Ls)		9 255.7	16 855.7	24 455.7	22 815.7
Receptes vidējās cena, Ls	8.4	11.4	13.2	14.7	14.2
Receptes vidējās cenas pieaugums, Ls		3.0	4.8	6.3	5.8
Recepšu skaits (tūkst.)	2 113.0	2 363.0	2 613.0	2 863.0	2813.0
Recepšu skaita pieaugums (tūkst.)		250.0	500.0	750.0	700.0

6. Ārstēšana stacionārā ārstniecības iestādē neatliekamos gadījumos, kad palīdzību nevar nodrošināt ambulatori

Ņemot vērā speciālistu prognozi, apjoma aprēķinā ir ņemts vērā dažādu faktoru ietekme uz stacionārajiem pakalpojumiem.

Ietekmes faktors	Ietekmes lielums 5 gadu laikā (samazinājums)
PVA attīstības ietekme uz pieprasījumu pēc stacionārajiem pakalpojumiem	-5% no kopējā gadījumu skaita
Sociālo pacientu aprūpe sociālās palīdzības centros	Līdz -10% no kopējā gultu dienu skaita pēc sociālās aprūpes centru izveidošanas (bez rehabilitācijas un ilgtermiņa aprūpes)
Dienas stacionāru attīstība	-10% no kopējā gadījumu skaita
Medicīnisko tehnoloģiju attīstība	Vidējā ārstēšanas ilgums - 10%
Slimnīcu resursu vadības optimizācija	Vidējā ārstēšanas ilgums - 3%

Daļa no sekundārās aprūpes pakalpojumiem, attīstoties tehnoloģijām un darba organizācijai, tiks veikti ambulatori, tā samazinot stacionēšanas indikācijas un nepieciešamību. Ieviešot jaunākās tehnoloģijas, uzturēšanās laiks stacionāros samazināsies.

Plānojot ārstēšanas izmaksas stacionārajās ārstniecības iestādēs, jāņem vēra, ka tuvākā nākotnē ir prognozētā turpmāka iedzīvotāju novecošana. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt veselības aprūpes jaudu adekvātu attīstību, jo vecākiem cilvēkiem ir lielāks pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
6. Ārstēšana stacionārā ārstniecibas iestādē neatliekamos gadījumos, kad palīdzību nevar nodrošināt ambulatori	29 892.2	34 893.8	45 429.8	59 246.2	69 310.0	82 366.9
6.1. Stacionārā aprūpe (tūkst. Ls)	28 790.0	33 497.8	43 759.8	57 498.2	67 479.0	80 535.9
Finansējuma pieaugums salīdzinājumā ar 2002. gadu (tūkst. Ls)		4 707.8	14 969.8	28 708.2	38 689.0	51 745.9
Slimnieku skaits (tūkst.)	211.7	195.6	195.6	195.6	176.0	158.4
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)		-16.1	-16.1	-16.1	-35.7	-53.3
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	136.0	171.2	223.7	293.9	383.3	508.3
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		35.2	87.7	157.9	247.3	372.3
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35.1	40.2	50.4	63.3	78.9	100.0

6.2. Centralizēti iepirktie medikamenti

Centralizēto iepirkumu apjoms katru gadu ir tieši atkarīgs no piešķirto līdzekļu apjoma, regulāri tiek iztērēti visi iegādātie ārstniecības līdzekļi un tiek meklētas iespējas papildus iegādēm. Patreizējās situācijas raksturojums - ārstējamo pacientu skaits tiek ierobežots (veidojas rindas – kardioķirurģija, elektrokardiostimulātoru implantācija), ārstēšanā tiek ierobežotas jaunāko ārstēšanas shēmu un tehnoloģiju izmantošanas iespējas (onkohematoloģija, asins koagulācijas slimības, hipofīzes aktīva adenoma), visiem atbilstošajiem pacientiem pilnā apmērā netiek nodrošināts pakalpojums (hemodialīžu skaitam jābūt lielākam, trombolītiskā terapija miokarda infarkta pacientiem netiek nodrošināta).

6.2.1. Bērnu kardioķirurģija

1) operējamo bērnu skaita pieaugums uz 2003. un 2004. gadu par 100% un 25 %, lai likvidētu gaidīšanas rindu, turpmākajos gados var prognozēt stabilizāciju;

2) ārstniecības līdzekļu izmaksu palielinājums uz 1 operējamo pacientu 11 – 8%.

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
Rādītāji	2002	2003	2004	2005	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
6.2.1. Bērnu kardioķirurģija	108.8	240.9	475.0	512.0	466.4
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		132.1	366.2	403.2	357.6
Operējamo pacientu skaits	100	200	250	250	240
Operējamo pacientu skaita pieaugums		100	150	150	140
1 pacientam medikamentu izmaksas gadā (Ls)	1088	1205	1900	2048	1914
1 pacientam medikamentu izmaksas gadā (Ls)		117	812	960	826

6.2.2. Hemodialīzes aprīkojums un nefroķirurģijas nodrošinājums ar ārstniecības līdzekļiem

1) hemodializējamo pacientu skaita pieaugums par 5 - 10% katru gadu, jo procedūru kvalitātei un panesamībai uzlabojoties, pacientu dzīvildze palielinās;

2) palielinās pacientu ar transplantētu nieri skaits katru gadu par 10 – 15 %

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
Rādītāji	2002	2003	2004	2005	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
6.2.2. Hemodialīzes aprīkojums un nefroķirurģijas nodrošinājums ar ārstniecības līdzekļiem (tūkst. Ls)	993.4	1 090.1	1 128.0	1 167.0	1,160.2
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		96.7	134.6	173.6	166.8
Ārstējamo pacientu skaits	255	275	280	285	284
Ārstējamo pacientu skaita pieaugums		20	25	30	29
1 pacientam medikamentu izmaksas gadā (Ls)	3896	3964	4029	4095	4084
1 pacientam medikamentu izmaksu gadā pieaugums (Ls)		68	133	199	163

6.2.3. Trombolītiskās terapijas preparātu iegāde pacientu ar miokarda infarktu ārstēšanai

1) ārstējamo pacientu skaita pieaugums katru gadu paredzams 2-3% apjomā.

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
Rādītāji	2002	2003	2004	2005	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
6.2.3. Trombolītiskās terapijas preparātu iegāde pacientu ar miokarda infarktu ārstēšanai (tūkst. Ls)		65.00	67.00	69.00	68.60
Ārstējamo pacientu skaits	0	900	925	925	928
1 pacientam medikamentu izmaksas gadā (Ls)	0	72	72	75	74

7. Dzemdībpalīdzība

Demogrāfi paredz pakāpenisku dzemdību skaita pieaugumu. 2000. un 2001. gados pieauga dzemdību skaits. Prognozēts pakāpenisks dzemdību skaita pieaugums.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
7. Dzemdībpalīdzība (tūkst. Ls)	3 102.7	3 762.9	4 964.9	6 588.8	8 763.5	11 853.8
Finansējuma pieaugums salīdzinot ar 2002. gadu (tūkst. Ls)		660.2	1 862.2	3 486.1	5 660.8	8 751.1
Slimnieku skaits (tūkst.)	19.8	19.8	20.0	20.2	20.6	21.0
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)		0.0	0.2	0.4	0.8	1.2
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	156.7	190.0	248.2	326.2	425.4	564.5
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		33.3	91.5	169.5	268.7	407.8
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35.1	40.2	50.4	63.3	78.9	100.0

8. Veselības aprūpes pakalpojumi bērniem

Prognozējot attīstības tendences jāņem vērā demogrāfiskās tendences:

Prognozētā iedzīvotāju vecuma struktūra 1998.-2025.g.

vecuma grupa	1998	2005	2010	2020	2025
0-14	19,2	14,1	12,3	14,0	13,6
15-59	60,9	63,8	65,3	60,9	59,3
60+	19,9	22,1	22,4	25,1	27,1

Saskaņā ar prognozēm sagaidāma iedzīvotāju novecošanās procesa padziļināšanās visās lielākajās pilsētās un rajonos. Jau pašlaik bērnu īpatsvars lielākajās pilsētās, jo sevišķi Rīgā, ir ievērojami zemāks kā rajonos. Prognožu aprēķini rāda, ka šī atšķirība saglabāsies arī turpmāk. Kopā ar 6. punktā minēto ietekmes faktoru darbību tiek prognozēts stacionārā aprūpes rezultatīvo rādītāju samazinājums.

Ambulatorajā aprūpe plānots apjoma pieaugums sakarā ar pieejamības uzlabošanos un tas ir balstīts uz ambulatorā dienesta kopējām attīstības tendencēm.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
8. Veselības aprūpes pakalpojumi bērniem	12 894.8	14 694.2	17 372.8	20 724.6	24 616.5	29 676.6
8.1. Ambulatorās palīdzības izmaksas (tūkst. Ls)	3 317.2	3 961.4	4 417.5	4 995.7	5 665.1	6 455.1
Finansējuma pieaugums pret 2002. gadu (tūkst. Ls)		644.2	1 100.3	1 678.5	2 347.9	3 137.9
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits (tūkst.)	1 278.3	1 291.1	1 316.9	1 356.4	1 397.1	1 439.0
Apmeklējuma skaita pieaugums (tūkst.)		12.8	38.6	78.1	118.8	160.7
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	2.6	3.1	3.4	3.7	4.1	4.5
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		0.5	0.8	1.1	1.5	1.9
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84.3	92.5	94.0	95.7	97.6	100.0
8.2. Stacionārās palīdzības izmaksas (tūkst. Ls)	9 577.6	10 732.8	12 955.2	15 728.8	18 951.4	23 221.5
Finansējuma pieaugums pret 2002. gadu (tūkst. Ls)		1 155.2	3 377.6	6 151.2	9 373.8	13 643.9
Slimnieku skaits (tūkst.)	72.2	66.7	61.6	57.0	52.6	48.6
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)		-5.5	-10.6	-15.2	-19.6	-23.6
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	132.7	160.9	210.3	275.9	360.3	477.8
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		28.2	77.6	143.2	227.6	345.1
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35.1	40.2	50.4	63.3	78.9	100.0

9. Pirmā līmeņa medicīniskā rehabilitācija.

Par pamatu aprēķinam un prognozei ir ņemts Rīgas pilsētas pirmā posma rehabilitācijas pakalpojumu nodrošinājums un to attīstības tempi.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
9. Pirmā līmeņa medicīniskā rehabilitācija (tūkst. Ls)	94.3	127.6	160.9	205.2	263.2	343.2
9.1. Ambulatorās palīdzības izmaksas (tūkst. Ls)	72.5	95.9	115.4	139.3	168.7	205.3
Finansējuma pieaugums pret 2002. gadu (tūkst. Ls)		23.4	42.9	66.8	96.2	132.8
Apmeklējumu skaits (tūkst.)	4.8	5.4	5.9	6.5	7.1	7.9
Apmeklējumu skaita pieaugums (tūkst.)		0.6	1.1	1.7	2.3	3.1
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	15.1	17.9	19.5	21.4	23.6	26.0
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		2.8	4.4	6.3	8.5	10.9
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84.3	92.5	94.0	95.7	97.6	100.0
9.2. Stacionārās palīdzības izmaksas (tūkst. Ls)	21.8	31.7	45.6	65.9	94.5	137.9
Finansējuma pieaugums pret 2002. gadu (tūkst. Ls)		9.9	23.8	44.1	72.7	116.1
Slimnieku skaits (tūkst.)	1.0	1.2	1.3	1.5	1.6	1.8
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)		0.2	0.3	0.5	0.6	0.8
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	21.8	26.4	35.1	43.9	59.1	76.6
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		4.6	13.3	22.1	37.3	54.8
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35.1	40.2	50.4	63.3	78.9	100.0

10. Ilgstoši novērojamo pacientu ambulatorā un ilglaicīgā stacionārā aprūpe to hronisko saslimšanu gadījumos, kas var radīt sociālo risku

10.1 Latvijā vērojamas vairākas negatīvas tendences. Jāatzīmē augstais saslimstības līmenis ar tādām infekcijas slimībām, kā akūtas zarnu infekcijas, difterija, ērču ierosināts encefalīts, parenterāliem B un C hepatītiem, epidēmisko parotītu. Sākot ar 2000.gadā vērojama izteikta saslimstības ar seksuāli transmisīvām slimībā samazināšanās. Taču ņemot vērā to, ka seksuāli transmisīvām slimībām tāpat kā tuberkulozei piemīt sociāls raksturs, ir pamats domāt, ka šī pozitīvā saslimstības dinamika neatspoguļo patieso situāciju valstī. Iedzīvotāji no sociāli neaizsargātiem slāņiem (bezpajumtnieki, narkomāni, alkoholiķi, u.c.), kas inficējušies ar seksuāli transmisīvām slimībām, vairumā gadījumu neapmeklē ārstu. Līdz ar to šie saslimšanas gadījumi netiek uzskaitīti.

Tā kā ielaists sifiliss un gonoreja pāriet lēni noritošās hroniskās formās, nākotnē varētu parādīties liels skaits šādu hronisku slimnieku. Plānojot stacionārās izmaksas tiek prognozēta stāvokļa stabilizācija.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
10.1. Infekcijas, seksuāli transmisīvās slimības (tūkst. Ls)	1 418.2	1 774.1	2 296.6	2 989.6	3 873.2	5 088.6
10.1.1. Ambulatorās palīdzības izmaksas	354.4	484.0	611.1	775.0	985.5	1 259.2
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		129.6	256.7	420.6	631.1	904.8
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits (tūkst.)	84.1	97.1	112.2	129.6	149.7	172.9
Apmeklējumu, izmeklējumu skaita pieaugums (tūkst.)		13.0	28.1	45.5	65.6	88.8
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	4.2	5.0	5.4	6.0	6.6	7.3
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		0.8	1.2	1.8	2.4	3.1
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84.3	92.5	94.0	95.7	97.6	100.0
10.1.2. Stacionārās palīdzības izmaksas	1 063.8	1 290.2	1 685.4	2 214.5	2 887.7	3 829.4
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		226.4	621.6	1 150.7	1 823.9	2 765.6
Slimnieku skaits (tūkst.)	4.4	4.4	4.4	4.4	4.4	4.4
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)		0	0	0	0	0
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	241.8	293.2	383.0	503.3	656.3	870.3
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		51.4	141.2	261.5	414.5	628.5
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35.1	40.2	50.4	63.3	100.0	100.0

10.2. HIV/AIDS slimnieku ārstēšana

Prognozēts straujšs izdevumu pieaugumus, jo pēdējo 5 gadu laikā saslimstība ar AIDS palielinājusies 8 reizes.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
10.2. HIV/AIDS slimnieku ārstēšana (tūkst. Ls)	1 586.8	2 014.6	2 748.1	4 441.5	9 409.6	15 749.5
10.2.1. Pakalpojumu apmaksa (tūkst. Ls)	547.2	814.6	1 454.1	3 046.5	7 905.6	14 245.5
10.2.1.1. Ambulatoro pakalpojumu izmaksas	241.2	387.9	729.3	1 665.6	5 024.6	7 559.5
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		146.7	488.1	1 424.4	4 783.4	7 318.3
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits (tūkst.)	30.5	41.5	71.3	148.4	406.6	553.0
Apmeklējumu, izmeklējumu skaita pieaugums (tūkst.)		11.0	40.8	117.9	376.1	522.5
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	7.9	9.4	10.2	11.2	12.4	13.7
Vidējās pakalpojumu cenas pieaugums (Ls)		1.5	2.3	3.3	4.5	5.8
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84.3	92.5	94.0	95.7	100.0	100.0
10.2.1.2. Stacionāro pakalpojumu izmaksas	306.0	426.8	724.8	1 380.9	2 881.0	6 686.0
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		120.8	418.8	1 074.9	2 575.0	6 380.0
Slimnieku skaits (tūkst.)	0.2	0.2	0.3	0.4	0.7	1.2
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)		0	0.1	0.2	0.5	1.0
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	1 530.0	1 855.6	2 424.0	3 185.0	4 153.2	5 507.6
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		325.6	894.0	1 655.0	2 623.2	3 977.6
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35.1	40.2	50.4	63.3	78.9	100.0

10.2.2. Centralizēti iepirktie medikamenti HIV/AIDS ārstēšanai

1) pacientu skaita pieaugums;

2) ārstēšanas shēmu izmaksu pieaugums 2003.g., bet sākot ar 2004. gadu katru gadu - ārstēšanas shēmu izmaksu samazinājums (sakarā ar generic medikamentu radīšanu un ieviešanu praksē).

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
Rādītāji	2002	2003	2004	2005	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
10.2.2. Centralizēti iepirktie medikamenti (tūkst. Ls)	1 039.6	1 200.0	1 294.0	1 395.0	1 379.4
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		160.4	254.4	355.4	339.8
Ārstējamo pacientu skaits	230	300	350	400	390
Ārstējamo pacientu skaita pieaugums		70	120	170	160
1 pacientam medikamentu izmaksas gadā (Ls)	4 517	4 000	3 697	3 488	3574
1 pacientam medikamentu izmaksas gadā (Ls)		-517	-820	-1 029	-943

10.3. Tuberkuloze

Kopš 1990.gada Latvijā bija novērojams straujš saslimstības pieaugums ar tuberkulozi. Pateicoties tuberkulozes ārstēšanas un profilakses darba organizācijas uzlabošanai, 1999.gadā pirmoreiz pēc ilgāka laika perioda bija reģistrēta saslimstības samazināšanās. Prognoze balstās uz situācijas stabilizāciju stacionārajā aprūpē un apjoma pieaugumu ambulatorajā daļā, kur tiks izmantoti progresīvā ārstēšnas metodes.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
10.3. Tuberkuloze	4 868.1	6 095.2	7 711.6	9 850.1	12 551.0	16 196.4
10.3.1 Pakalpojumu apmaksa (tūkst. Ls)	4 242.5	5 146.4	6 688.6	8 747.1	11 362.0	15 007.4
10.3.1.1. Ambulatorās izmaksas (tūkst. Ls)	224.7	273.6	323.1	383.1	455.6	544.3
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		48.9	98.4	158.4	230.9	319.6
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits (tūkst.)	28.2	29.0	31.4	33.9	36.6	39.5
Apmeklējumu, izmeklējumu skaita pieaugums (tūkst.)		0.8	3.2	5.7	8.4	11.3
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	8.0	9.4	10.3	11.3	12.5	13.8
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		1.4	2.3	3.3	4.5	5.8
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84.3	92.5	94.0	95.7	97.6	100.0
10.3.1.2. Stacionārās izmaksas	4 017.8	4 872.8	6 365.5	8 364.0	10 906.5	14 463.1
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		855.0	2 347.7	4 346.2	6 888.7	10 445.3
Slimnieku skaits (tūkst.)	6.4	6.4	6.4	6.4	6.4	6.4
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)		0	0	0	0	0
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	627.8	761.4	994.6	1 306.9	1 704.1	2 259.9
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		133.6	366.8	679.1	1 076.3	1 632.1
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35.1	40.2	50.4	63.3	78.9	100.0

10.3.2. Centralizēti iepirktie medikamneti tuberkulozes ārstēšanai

1) ārstējamo pacientu skaita pieaugums (jauni pacienti + recidīvi un rezistentās formas) – skat augstāk;

2) medikamentu izmaksu pieaugums no 2002. uz 2003. gadu par 52% sakarā ar zāļu iegādes nepieciešamību par reālajām cenām (2002. g. bija iespēja iegādāties medikamentus no PVO par dotētām, ļoti zemām cenām). Katru turpmāko gadu izmaksu pieaugums par 3- 8%.

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
Rādītāji	2002	2003	2004	2005	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
10.3.2. Centralizēti iepirktie medikamenti (tūkst. Ls)	625.6	948.8	1 023.0	1 103.0	1 090.6
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		323.2	397.4	477.4	465.0
Ārstējamo pacientu skaits	2085	2100	2100	2200	2160
Ārstējamo pacientu skaita pieaugums		15	15	115	75
1 pacientam medikamentu izmaksas gadā (Ls)	300	452	487	501	504
1 pacientam medikamentu izmaksu gadā pieaugums (Ls)		152	187	201	204

10.4. Psihiatrija

Lai valstī realizētu kvalitatīvu un Pasaules Veselības Organizācijas prasībām atbilstošu psihiatrisko palīdzību, Labklājības Ministrija 2000. gada 21. jūlijā pieņēma “ Psihiatriskās palīdzības stratēģiju 2000-2003 gadiem. Paredzēts vairākas psihoneiroloģiskās slimnīcas reorganizēt par sociālās aprūpes stacionārām institūcijām, psihiatrisko gultu skaitu samazinot no 16 līdz 12,6. gultām uz 10000 iedzīvotajiem. Samazinoties stacionārā ārstēto slimnieku skaitam, plānots paaugstināt ambulatorās aprūpes kapacitāti.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
10.4. Psihiatrija	8 555.9	9 833.5	12 675.8	15 652.1	19 211.5	23 979.4
10.4.1. Pakalpojumu apmaksa (tūkst. Ls)	7 967.5	9 162.8	11 894.4	14 731.2	18 118.1	22 659.5
10.4.1.1. Ambulatorās izmaksas (tūkst. Ls)	334.9	405.9	454.8	511.9	577.6	655.0
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		71.0	119.9	177.0	242.7	320.1
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits (tūkst.)	69.4	71.1	72.9	74.7	76.6	78.5
Apmeklējumu, izmeklējumu skaita pieaugums (tūkst.)		1.7	3.5	5.3	7.2	9.1
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	4.8	5.7	6.2	6.8	7.5	8.3
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		0.9	1.4	2.0	2.7	3.5
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84.3	92.5	94.0	95.7	97.6	100.0
10.4.1.2. Stacionārās izmaksas (tūkst. Ls)	7 632.6	8 756.9	11 439.5	14 219.3	17 540.5	22 004.5
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		1 124.3	3 806.9	6 586.7	9 907.9	14 371.9
Slimnieku skaits (tūkst.)	28.8	27.2	27.2	25.8	24.4	23.1
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)		-1.6	-1.6	-3.0	-4.4	-5.7
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	265.0	321.4	419.9	551.7	719.4	954.0
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		56.4	154.9	286.7	454.4	689.0
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35.1	40.2	50.4	63.3	78.9	100.0
10.4.2. Piespiedu ārstēšana (tūkst. Ls)	588.4	670.7	781.5	921.0	1 093.4	1 319.9
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		82.3	193.1	332.6	505.0	731.5
Slimnieku skaits (tūkst.)	0.1	0.1	0.1	0.1	0.1	0.2
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)	0	0	0	0	0	0.1
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	4 596.9	5 063.0	5 699.2	6 489.5	7 443.7	8 682.5
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		466.1	1 102.3	1 892.6	2 846.8	4 085.6
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	70.7	73.1	77.9	83.9	90.9	100.0

10.5. Onkoloģija

Neraugoties uz to, ka katru gadu onkoloģisko slimnieku skaits pieaug par aptuveni 2%, paplašinot ambulatorās ārstēšanas iespējas, esošās onkoloģiskā profila stacionāru jaudas pilnīgi nodrošinās vēža slimnieku ārstēšanu tuvākajos 5-10 gados.

Pie pastāvošās finansēšanas sistēmas, paredzamās pacientu plūsmas, diagnostiskās un ārstnieciskās aparatūras plašākas izmantošanas, ierēķinot atsevišķu tehnoloģiju ietilpīgo pakalpojumu sadārdzināšanos, pakalpojumu finansu apjoms tuvāko 5 gadu laikā var būtiski pieaugt.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
10.5. Onkoloģija	10 542.2	14 298.5	17 250.0	21 191.4	26 022.2	32 847.2
10.5.1 Pakalpojumu apmaksa (tūkst. Ls)	6 817.4	8 490.1	11 145.0	14 766.4	19 504.4	26 225.4
10.5.1.1. Ambulatorās izmaksas (tūkst. Ls)	1 094.8	1 411.0	1 712.3	2 124.4	2 689.7	3 481.3
Finansējuma pieaugums ambulatorām izmaksām (tūkst. Ls)		316.2	617.5	1 029.6	1 594.9	2 386.5
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits (tūkst.)	145.3	158.4	175.8	198.7	228.5	267.3
Apmeklējumu, izmeklējumu skaita pieaugums (tūkst.)		13.1	30.5	53.4	83.2	122.0
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	7.5	8.9	9.7	10.7	11.8	13.0
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		1.4	2.2	3.2	4.3	5.5
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84.3	92.5	94.0	95.7	97.6	100.0
10.5.1.2. Stacionārās izmaksas (tūkst. Ls)	5 722.6	7 079.1	9 432.8	12 642.1	16 814.7	22 744.1
Finansējuma pieaugums stacionārajām izmaksām (tūkst. Ls)		1 356.5	3 710.2	6 919.5	11 092.1	17 021.5
Slimnieku skaits (tūkst.)	26.8	27.3	27.9	28.4	29.0	29.6
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)		0.5	1.1	1.6	2.2	2.8
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	213.5	259.0	338.3	444.5	579.6	768.7
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		45.5	124.8	231.0	366.1	555.2
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35.1	40.2	50.4	63.3	78.9	100.0

10.5.2. Centralizēti iepirktie medikamenti onkoloģijā

1) ārstējamo pacientu skaita pieaugums – skat augstāk;

2) ārstēšanas shēmu izmaksas palielinās katru gadu sakarā ar jaunu metožu un medikamentu pielietošanas iespējām ķīmijterapijā (īpaši hematoloģijā), atbalstošās terapijas lietošanu (antiemētiskā, antianēmiskā, imūnmodulējošā, antibakteriālā) ķīmijterapijas shēmās. Palielinās vēža diagnožu 3. un 4. stadijā īpatsvars, bet to terapija ir dārgāka nekā 1. un 2. stadijās.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
10.5.2. Centralizēti iepirktie medikamenti (tūkst. Ls)	3 724.8	5 808.4	6 105.0	6 425.0	6 517.8	6 621.8
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		2 083.6	2 380.2	2 700.2	2 793.0	2 897.0
Ārstējamo pacientu skaits	18 000	18 150	18 200	18 450	18 500	18 500
Ārstējamo pacientu skaita pieaugums		150	200	450	500	500
1 pacientam medikamentu izmaksas gadā	207	320	335	348	352	358
1 pacienta medikamentu izmaksu gadā pieaugums		113	128	141	145	151

10.6. Alkoholisms un narkomānija

Narkoloģiskajos stacionāros detoksikācijas, psihoterapijas, rehabilitācijas programmās veidojās rindas narkomānijas ārstēšanai.

Ļoti strauji pieaugusi mirstība ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu. Strauji pieaug arī to transportlīdzekļu vadītāju skaits, kas aizturēti, vadot transportlīdzekli narkotisko vielu ietekmē. Arī saslimstība ar alkoholismu valstī pieturās augsta. Prognozēts rezultatīvo un finansu apjoma pieaugums.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
10.6. Alkoholisms un narkomānija	1 061.0	1 286.7	1 635.1	2 098.8	2 688.0	3 507.4
10.6.1. Ambulatorās izmaksas (tūkst. Ls)	212.9	253.0	278.0	306.7	339.4	377.3
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		40.1	65.1	93.8	126.5	164.4
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits (tūkst.)	32.4	32.6	32.7	32.9	33.1	33.2
Apmeklējumu, izmeklējumu skaita pieaugums (tūkst.)		0.2	0.3	0.5	0.7	0.8
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	6.6	7.8	8.5	9.3	10.3	11.4
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		1.2	1.9	2.7	3.7	4.8
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84.3	92.5	94.0	95.7	97.6	100.0
10.6.2. Stacionārās izmaksas (tūkst. Ls)	848.1	1 033.7	1 357.1	1 792.1	2 348.6	3 130.1
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		185.6	509.0	944.0	1 500.5	2 282.0
Slimnieku skaits (tūkst.)	9.8	9.8	9.9	9.9	10.0	10.0
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)		0	0.1	0.1	0.2	0.2
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	86.5	105.0	137.1	180.2	234.9	311.5
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		18.5	50.6	93.7	148.4	225.0
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35.1	40.2	50.4	63.3	78.9	100.0

10.7. Leprozorijs

Par pamatu ņemts pēdējo trīs gadu apjoma izmaiņas un attīstības tendences.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
10.7. Leprozorijs (tūkst. Ls)	93.0	103.5	117.6	135.3	156.7	184.6
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		10.5	24.6	42.3	63.7	91.6
Slimnieku skaits (tūkst.)	0.01	0.01	0.01	0.01	0.01	0.01
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)	0	0	0	0	0	0
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	8 454.5	9 311.9	10 481.9	11 935.4	13 690.4	15 968.8
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		857.4	2 027.4	3 480.9	5 236.0	7 514.3
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	70.7	73.1	77.9	83.9	90.9	100.0

11. Paliatīvā aprūpe

Jāņem vērā tādu faktoru ietekme kā iedzīvotāju novecošanās process un saslimstības pieaugums ar dažādām hroniskām slimībām , t.sk. ar ļaundabīgajiem audzējiem.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
11. Paliatīvā aprūpe (tūkst. Ls)	133.4	194.1	355.1	746.5	1 752.1	2 555.8
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		60.7	221.7	613.1	1 618.7	2 422.4
Slimnieku skaits (tūkst.)	1.3	1.6	2.2	3.5	6.3	6.9
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)		0.3	0.9	2.2	5.0	5.6
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	102.6	124.5	162.6	213.6	278.6	369.4
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		21.9	60.0	111.0	176.0	266.8
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35.1	40.2	50.4	63.3	78.9	100.0

II. No valsts budžeta daļēji apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.
1. Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes plānveida palīdzība.

Ņemot vērā pēdējo gadu ambulatoro izdevumu pieauguma tendences un prognozēto sekundārās ambulatorās aprūpes attīstības dinamiku, plānots būtiski palielināt minētā sektora darbības apjomu. Sevišķi jāakcentē dienas stacionāru attīstību, kuriem prognozēts straujš pieaugums sākot ar 2004. gadu.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
1. Sekundārās ambulatorās veselības aprūpes plānveida palīdzība (tūkst. Ls)	14 065.8	18 184.4	25 412.5	29 556.2	34 780.9	40 950.1
1.1. Ambulatorā palīdzība (tūkst. Ls)	12 998.0	15 522.1	18 158.1	21 332.1	25 129.8	29 746.1
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		2 524.1	5 160.1	8 334.1	12 131.8	16 748.1
Apmeklējumu, izmeklējumu skaits (tūkst.)	5 908.0	5 967.1	6 384.8	6 831.7	7 309.9	7 821.6
Apmeklējumu, izmeklējumu skaita pieaugums (tūkst.)		59.1	476.8	923.7	1 401.9	1 913.6
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	2.2	2.6	2.8	3.1	3.4	3.8
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		0.4	0.6	0.9	1.2	1.6
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84.3	92.5	94.0	95.7	97.6	100.0
1.2. Dienas stacionārs (tūkst. Ls)	1 067.8	2 662.3	7 254.4	8 224.1	9 651.1	11 204.0
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		1 594.5	6 186.6	7 156.3	8 583.3	10 136.2
Slimnieku skaits (tūkst.)	34.3	72.3	180.3	186.1	198.4	208.2
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)		38.0	146.0	151.8	164.1	173.9
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	31.1	36.8	40.2	44.2	48.6	53.8
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		5.7	9.1	13.1	17.5	22.7
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	84.3	92.5	94.0	95.7	97.6	100.0

Sekundārās stacionārās veselības aprūpes plānveida palīdzība

Plānots samazināt ārstēto slimnieku skaitu, izmantojot augstāk minēto ietekmes faktoru iedarbību.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
2. Sekundārās stacionārās veselības aprūpes plānveida palīdzība (tūkst. Ls)	15 885.9	17 802.0	23 255.7	29 334.5	34 809.1	41 544.5
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		1 916.1	7 369.8	13 448.6	18 932.2	25 658.6
Slimnieku skaits (tūkst.)	115.3	106.5	106.5	102.3	93.1	83.8
Slimnieku skaita pieaugums (tūkst.)		-8.8	-8.8	-13.0	-22.2	-31.5
Vidējā pakalpojuma cena (Ls)	137.8	167.1	218.3	286.8	374.0	496.0
Vidējās pakalpojuma cenas pieaugums (Ls)		29.3	80.5	149.0	236.2	358.2
Pilnas cenas nodrošinājuma procents	35.1	40.2	50.4	63.3	78.9	100.0

Citi centralizēti iepirktie ārstniecības līdzekļi

3.1. Enzīmu preparāta alfa dornāzes (Pulmozima) iegāde pacientu ar mukoviscidozi ārstēšanai

1) valstī ir konkrēts skaits bērnu - pacientu, kuru ārstēšana ar enzīmu preparātu alfa dornāzi ir farmakoekonomiska, salīdzinot ar pieejamo tradicionālo ārstēšanu. Ārstējamo pacientu skaita būtisks pieaugums nav plānojams

2) ārstēšanas izmaksas gadā palielinās, jo deva tiek aprēķināta atbilstoša ķermeņa svaram, kas, bērniem augot, palielinās.

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
Rādītāji	2002	2003	2004	2005	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
3.1. Enzīmu preparāta alfa dornāzes (Pulmozima) iegāde pacientu ar mukoviscidozi ārstēšanai (tūkst. Ls)		110.0	114.0	118.0	117.2
Ārstējamo pacientu skaits	0	16	16	17	16.6
1 pacientam medikamentu izmaksas gadā (Ls)	0	6875	7125	6941	7059

3.2. Specifisko neiroprotektoru preparāta (Riluzola) iegāde pacientu ar amiotrofo laterālo sklerozi ārstēšanai

1) paredzēta noteikta skaita pacientu ārstēšana stacionārā, kuriem terapiju kā optimālo iespējamo noteikuši speciālisti konsīlijā

2) ārstēšanas izmaksas gadā palielinās sakarā ar prognozējamo medikamentu cenu pieaugumu.

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
Rādītāji	2002	2003	2004	2005	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
3.2. Specifisko neiroprotektora preparāta (Riluzola) iegāde pacientu ar amiotrofo laterālo sklerozi ārstēšanai (tūkst. Ls)		129.3	134.0	139.0	138.1
Ārstējamo pacientu skaits	0	10	10	10	10
1 pacientam medikamentu izmaksas gadā (Ls)	0	12 925	13 400	13 900	13 805

3.3. Cilvēka imūnglobulīnu preparātu iegāde pacientu ar disimūno polineiropātiju un miastēniju ārstēšanai

1) paredzēta noteikta skaita pacientu ārstēšana stacionārā, kuriem terapiju kā optimālo iespējamo noteikuši speciālisti konsīlijā

2) ārstēšanas izmaksas gadā palielinās sakarā ar prognozējamo medikamentu cenu pieaugumu un ārstēšanas shēmu izmaiņām.

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
Rādītāji	2002	2003	2004	2005	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
3.3. Cilvēka imūnoglobulīna preparātu iegāde pacientu ar disimūno polineiropātiju un miastēniju ārstēšanai (tūkst. Ls)		28.2	29.0	30.0	29.8
Ārstējamo pacientu skaits		15	15	15	15
1 pacientam medikamentu izmaksas gadā (Ls)		1880.00	1933.00	2000.00	1962.90

3.4. Pieaugušo kardioķirurģijas medikamenti

1) operējamo pacientu skaita palielinājums vairāk tieši 2003. un 2004. gados, lai mazinātu gaidīšanas rindu;

2) ārstniecības līdzekļu izmaksu palielinājums uz 1 operējamo pacientu sakarā ar jaunu operāciju veidu uzsākšanu (sirds transplantācijas) un jaunu tehnoloģiju ieviešanu.

	2002	2003	2004	2005	2006	2007
3.4. Pieaugušo kardioķirurģijas medikamenti (tūkst. Ls)	4 792.6	5 740.7	8 467.9	8 578.7	8 651.6	8 783.6
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		948.5	3 675.3	3 786.1	3 859.0	3 991.0
Operējamo pacientu skaits	750	855	1200	1200	1200	1200
Operējamo pacientu skaita pieaugums		105	450	450	450	450
1 pacientam ārstniecības līdzekļu izmaksas gadā (Ls)	6 390	6 714	7 057	7 149	7 210	7 320
1 pacientam ārstniecības līdzekļu izmaksu gadā pieaugums (Ls)		324	667	759	820	930

3.5. Elektrokardiostimulātori un to ievades ierīces

1) pacientu skaits, kuriem implantē elektrokardiostimulātorus, pieaug par 5 – 12% katru gadu;

2) elektrokardiostimulātoru, to programmēšanas un ievades ierīču vidējās izmaksas uz 1 pacientu pieaug par ~ 1% gadā, jo ne vienmēr un ne visiem pacientiem ir nepieciešamas visaugstākās tehnoloģijas.

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
Rādītāji	2002	2003	2004	2005	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
3.5. Elektrostimulatori un to ievades ierīces (tūkst. Ls)	489.8	623.3	645.0	668.0	663.7
Finansējuma pieaugums (tūkst. Ls)		133.5	155.2	178.2	173.9
Ārstējamo pacientu skaits	450	490	500	510	516
Ārstējamo pacientu skaita pieaugums		40	50	60	66
1 pacientam medikamentu izmaksas gadā	1088	1272	1290	1309	1286
1 pacientam medikamentu izmaksu gadā pieaugums		184	202	221	198

III. Ar veselības aprūpes pakalpojumiem saistītie izdevumi

Ar veselības aprūpes pakalpojumiem saistītie izdevumi ietver šādas pozīcijas:

1. Administrēšanas izdevumi - 5 slimokasu , Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras, tās 3 filiāļu, Rīgas reģionālas nodaļas, Medicīnas aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas, BO VAS “Veselības informācijas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras” un Valsts nozīmes reģistru un metodisko centru uzturēšanas administrēšanas izdevumi.

Valsts garantēto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai tika noteikti % (no 1 līdz 2) no valsts piešķirtajiem līdzekļiem veselības aprūpei (Veselības aprūpes finansēšanas likums, 22.pants);

1.1. Administrēšanas izdevumu slimokasēs, Aģentūrā un tās filiālēs – finansējuma pieaugums izrēķināts, ņemot par pamatu naudas līdzekļu pieprasījumu šādām pozīcijām:

2003

2004

2005

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

Aģentūra un tās filiāļu reorganizācija par Publisko Aģentūru (matrica punkts 4.1.7. un 4.1.8.) Programmas pieaugums

372.6

76.65

372.6

155.6

389.0

237.41

382.5

156.687

2182.408

2631.658

2710.608

2808.818

2721.595

1.2. Uzraudzības, kontroles un veselības informācijas izdevumi – finansējuma pieaugums izrēķināts ņemot par pamatu naudas līdzekļu pieprasījumu šādām pozīcijām:

2003

2004

2005

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

BO VAS “Veselības informācijas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra” (matrica punkts 1.1.17.)

156.475

88.34

7.344

252.159

89.9

14.956

261.331

89.9

24.403

270.778

89.6

16.645

262.720

Medicīnas aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas(matrica punkts 4.1.7. un 4.1.8.)

177.408

88.810

266.218

176.434

353.842

238.209

415.617

167.818

345.226

1.3. Reģistru uzturēšanas izdevumi – finansējuma pieaugums izrēķināts ņemot par pamatu naudas līdzekļu pieprasījumu šādām pozīcijām:

2003

2004

2005

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

Seksuālās un reproduktīvas veselības likuma nodrošināšanai (matrica punkts 4.1.12.) programmas Reģistru uzturēšanas izdevumi

408.533

83.433

14.759

506,725

70.062

115.496

594.091

73.668

205.591

687.792

77.359

302.213

788.105

2. Rezerves fonds – Veselības aprūpes finansu līdzekļu rezerves fonds tika noteikts fiksēti - 2% no valsts piešķirtajiem līdzekļiem veselības aprūpei (Veselības aprūpes finansēšanas likums, 26.pants);

3. Rezidentu apmācība – tika paredzēti izdevumi vidēji gadā 350 rezidentiem

2003

2004

2005

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

Ārstu rezidentu darba samaksas palielināšana atbilstoši valstī noteiktajam darba samaksas līmenim medicīnā nodarbinātājiem (matrica punkts 4.1.4.) .

828.240

293.160

(350 rezidentu skaits * Ls 267 mēnesī *12)

1 121.4

381.360

(350 rezidentu skaits * Ls 288 mēnesī *12)

1 209.6

473.76

(350 rezidentu skaits * Ls 310 mēnesī *12)

1 302.0

431.76

(350 rezidentu skaits * Ls 300 mēnesī *12)

1 260.0

5. Valsts uzraudzības organizācijas un kontroles izdevumi, saistīti ar Valsts farmācijas inspekcijas, Zāļu cenu aģentūras un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra farmaceitiskās darbības valsts uzraudzības un kontroles veikšanu, kvalitatīvu un drošu farmaceitisko produktu ražošanas un izplatīšanas nodrošināšanu, tiesu medicīniskās ekspertīzes veikšanu un augsti kvalificētu un specializētu tiesu medicīnisko palīdzību vardarbībā cietušām personām sniegšanu.

2003

2004

2005

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra darba pilnveidošana (matrica punkts 4.1.17.)

Vienotas zāļu un veterinārfarmaceitisko produktu aprites uzraudzības sistēmas izveidošana (matrica punkts 4.1.18.)

787.598

36.060

31.245

25.647

880.550

36.060

31.245

52.064

906.967

36.060

31.245

79.272

934.175

36.060

31.245

78.242

933.145

6. Sabiedrības veselības veicināšana – izdevumi saistīti ar Nacionālais vides veselības centra, kura pakļautībā ir 10 teritoriālie vides veselības centri, Valsts sanitārās inspekcijas, Latvijas Pārtikas centra un Veselības veicināšanas centra valsts politiku higiēniskās un epidemioloģiskās drošības jomā realizāciju.

2003

2004

2005

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

Sabiedrības veselības stratēģijas ieviešana (matrica punkts 4.1.6.)

6435.238

241.988

200.316

6877.542

863.214

218.954

7517.406

1639.747

242.250

8 317.235

1204.889

229.204

7869.331

7. Investīcijas – izdevumi ieplānoti atbilstoši stratēģiskās investīcijas konsolidētās veselības investīciju programmai 2002. - 2007. gadiem.

Labklājības ministrs

Valsts

sekretāre

Par uzdevuma izpildes kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

V.Jaksons

M.Poršņova

Z.Uzuliņa

M.Badovskis

R.Muciņš

23.09.2002. 11:30

9042

R.Muciņš

rinalds_mucins@lm.gov.lv, 7021647