Latvijas Republikas

Latvijas Republikas

7. Saeimas Prezidijam

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam likumprojektu “Par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību”.

Pielikumā:

  1. Likumprojekts uz septiņām lapām.

  2. Anotācija uz divām lapām.

 

 

ROJEKTS

 

Likums “Par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību”

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi.

 

1. pants. Likumā lietotie termini.

Likumā ir lietoti šādi termini:

    1. tiesiskā palīdzība - juridiska konsultācija, juridisko dokumentu sagatavošana, pārstāvniecība administratīvajā vai civilprocesā saskaņā ar šo likumu;

    2. pašvaldības tiesiskā palīdzība - juridiskā konsultācija un juridisko dokumentu sagatavošana, kuras nodrošina pašvaldību institūcijas;

    3. valsts tiesiskā palīdzība - pārstāvniecība administratīvajā un civilprocesā, kuru nodrošina valsts iestādes;

    4. juridiskā konsultācija - padomu sniegšana tiesiskajos jautājumos, kā arī informācija par tiesisko sistēmu, likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

    5. pārstāvniecība administratīvajā un civilprocesā (turpmāk - pārstāvniecība) - Administratīvā procesa un Civilprocesa likuma robežās noteiktā procesuālā darbība, kas virzīta uz pārstāvamās personas likumīgu tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizstāvēšanu (aizsardzību) civilā un administratīvā procesa lietās;

    6. juridisko dokumentu sagatavošana - iesniegumu. pieteikumu un prasības pieteikumu, apelācijas un kasācijas sūdzību, blakus sūdzību un pretprasību sastādīšana.

2. pants. Likuma mērķis.

Likums nosaka kārtību tiesiskās palīdzības sniegšanai Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuriem viņu materiālais stāvoklis apgrūtina aizstāvēt (aizsargāt) savas likumīgās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, ja citāda kārtība nav paredzēta citos likumos vai Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos.

3. pants. Tiesiskās palīdzības veidi.

Latvijas Republikā atbilstoši šim likumam, tiek sniegta pašvaldības un valsts tiesiskā palīdzība.

4. pants. Personas (ģimenes), kurām ir tiesības uz tiesiskās palīdzības saņemšanu.

Tiesisko palīdzību var saņemt:

    1. personas (ģimenes), kas likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas par trūcīgām (maznodrošinātām);

    2. bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības;

    3. maznodrošinātas personas, kas ir atbrīvotas no ieslodzījuma pirmā mēneša laikā pēc atbrīvošanas;

    4. maznodrošinātas personas ar nenoteiktu tiesisko statusu;

    5. citas personas gadījumos kas paredzēti Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos, vai ja attiecīgā valsts vai pašvaldību iestāde atzīst, ka personai, kas nav minēta šajā pantā, ir nepieciešama tiesiskā palīdzība.

5. pants. Dokumenti, kas apstiprina personu (ģimeņu) tiesības un tiesisko palīdzību.

Personas (ģimenes) tiesīgas saņemt tiesisko palīdzību uz šādu dokumentu pamata:

    1. izziņa par personas (ģimenes) atzīšanu par trūcīgu (maznodrošinātu);

    2. izziņa, kas apliecina, ka bērns ir bārenis vai palicis bez vecāku gādības;

    3. izziņa, kas apliecina, ka persona ir atbrīvota no ieslodzījuma;

    4. citi dokumenti, kas apliecina personas (ģimenes) tiesības saņemt tiesisko palīdzību atbilstoši šā likuma 4. pantam vai Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem.

6. pants. Tiesiskās palīdzības pārtraukšana, izbeigšana un apturēšana.

(1) Tiesiskā palīdzība tiek pārtraukta:

    1. konstatējot, ka persona (ģimene) neatbilst šā likuma nosacījumiem tiesiskās palīdzības saņemšanai;

    2. ja persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas par savu materiālo stāvokli, kas bijis par pamatu tiesiskās palīdzības sniegšanai;

(2) Tiesiskās palīdzības sniegšanas pārtraukšanas gadījumā, maksājumi par sniegto tiesisko palīdzību tiek piedzīti likumos paredzētā kārtībā no tās personas, kurai tāda palīdzība tika sniegta, pamatojoties uz šīs personas sniegtajām ziņām.

(3) Tiesiskā palīdzība tiek izbeigta:

    1. ja notikušas izmaiņas personas (ģimenes) materiālajā vai tiesiskajā stāvoklī, kas rada šai personai iespējas pašai aizstāvēt savas likumīgās tiesības un intereses;

    2. ja pieņemts tiesas vai valsts un pašvaldības iestādes lēmums par tiesiskās palīdzības sniegšanas nelietderību.

(4) Tiesiskā palīdzība tiek apturēta:

    1. ja nav iesniegti dokumenti, kas apstiprina personas (ģimenes) tiesības uz tiesisko palīdzību;

    2. ja tiesiskās palīdzības saņēmēji nav savlaicīgi iesnieguši dokumentus, kas pamato viņu tiesības un intereses.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētie apstākļi nav novērsti, tiesiskā palīdzība uzskatāma par izbeigtu.

 

II nodaļa

Pašvaldības tiesiskā palīdzība

 

7. pants. Personas, kas sniedz pašvaldības tiesisko palīdzību.

(1) Pašvaldības tiesisko palīdzību var sniegt:

    1. zvērināti advokāti vai to palīgi;

    2. personas ar augstāko juridisko izglītību, kas specializējas attiecīgajā tiesību nozarē;

    3. juridiskie biroji;

    4. bāriņtiesas un pagasttiesas;

    5. īres valdes;

    6. pašvaldību juridiskie dienesti.

(2) Šī panta 1. daļas 1., 2., 3. punktā minētās personas tiesisko palīdzību var sniegt, pamatojoties uz sadarbības līgumu ar attiecīgo pašvaldību.

8. pants. Pašvaldību tiesiskās palīdzības pretendentu reģistrēšana.

(1) Personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas un vēlās saņemt pašvaldības tiesisko palīdzību, iesniedz attiecīgajai pašvaldībai pēc savas dzīvesvietas iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka persona (ģimene) ir tiesīga saņemt tiesisko palīdzību un kas norāda palīdzības pieteikuma pamatojumu. Iesniegumā norādāmi iespējamie pašvaldības tiesiskās palīdzības veidi, kuri apmierinātu iesniedzēju.

(2) Norīkojumu pie personām, kas var sniegt pašvaldības tiesisko palīdzību, 10 dienu laikā izsniedz attiecīgās pilsētas vai novada domes vai pagasta padomes noteikta pašvaldības institūcija vai tās amatpersona.

(3) Norīkojumi pašvaldību tiesiskās palīdzības sniegšanai tiek izsniegti, norādot konkrētu palīdzības sniegšanas vietu un laiku, kā arī palīdzību sniedzēju.

(4) Norīkojumi pašvaldību tiesiskās palīdzības sniegšanai tiek reģistrēti likumā paredzētā kārtībā.

(5) Atteikumu izsniegt norīkojumu tiesiskās palīdzības saņemšanai var pārsūdzēt augstākstāvošai amatpersonai un/vai tiesā.

9. pants. Pašvaldības tiesiskās palīdzības sniegšanas kārtība.

(1) Šā likuma 7. pantā minētās personas, sniedz tiesisko palīdzību atbilstoši izsniegtajiem norīkojumiem.

(2) Tiesiskā palīdzība, kuru sniedz šā likuma 7. pantā minētās personas, tiek apmaksāta saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātām likmēm.

10. pants. Pašvaldības tiesiskās palīdzības sniegšanas finansēšana.

(1) Pašvaldības tiesiskās palīdzības finansēšanu veic no attiecīgo pašvaldību budžeta, izveidojot šim nolūkam speciālo Tiesiskās palīdzības fondu. Tiesiskās palīdzības fonds darbojas saskaņā ar statūtiem (nolikumu) kurus apstiprina attiecīgās pilsētas vai novada domes, vai pagasta padomes institūcijas vai amatpersona.

(2) Šā likuma 7. panta 1. punktā minētās personas saņem atlīdzību par tiesiskās palīdzības sniegšanu ar Zvērināto advokātu padomes starpniecību, iesniedzot tai rēķinu, kurā norādīti šā likuma 9. panta otrajā daļā minētie tiesiskās palīdzības veidi un apmaksas apmērs (likmes).

(3) Šā likuma 7. panta 2.-6. punktos minētās personas iesniedz attiecīgās pilsētas vai novada domes vai pagasta padomes institūcijai vai amatpersonai rēķinu, kurā norādīti šā likuma 9. panta otrajā daļā minētie tiesiskās palīdzības veidi un apmaksas apmērs (likme), kā arī bankas nosaukumu un konta numuru, kurā tiek pārskaitīta atlīdzība par tiesiskas palīdzības sniegšanu no Tiesiskās palīdzības fonda.

 

III nodaļa

Valsts tiesiskā palīdzība

11. pants. Personas, kas sniedz valsts tiesisko palīdzību.

Valsts tiesisko palīdzību var sniegt:

  1. zvērinātie advokāti vai to palīgi;

  2. personas ar augstāko juridisko izglītību, kas specializējas attiecīgajā tiesību nozarē;

  3. juridiskie biroji.

12. pants. Valsts tiesiskās palīdzības saņemšanas kārtība.

(1) Personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas un vēlās saņemt valsts tiesisko palīdzību, iesniedz Tieslietu ministrijas nozīmētai amatpersonai pieteikumu par palīdzību un dokumentus, kas apliecina, ka persona (ģimene) ir tiesīga saņemt tiesisko palīdzību.

(2) Lēmumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu, pieņem Tieslietu ministrijas nozīmēta amatpersona.

(3) Lēmumi par valsts tiesiskās palīdzības sniegšanu tiek reģistrēti Ministru kabineta noteikumos paredzētā kārtībā.

(4) Ja Tieslietu ministrijas nozīmētā amatpersona pieņem lēmumu par atteikšanos sniegt tiesisko palīdzību, to var pārsūdzēt Tieslietu ministram un/vai tiesā.

13. pants Valsts tiesiskās palīdzības sniegšanas kārtība.

(1) Šā likuma 11. pantā minētās personas, sniedz valsts tiesisko palīdzību pamatojoties uz Tieslietu ministrijas lēmumu par tiesiskās palīdzības piešķiršanu.

(2) Lēmumā par Valsts tiesiskās palīdzības piešķiršanu norāda:

1)lēmuma pieņemšanas laiku un vietu,

2)Tieslietu ministrijas amatpersonas vārdu un uzvārdu,

3)personu, kas pieprasījusi valsts tiesisko palīdzību,

4)tiesiskas palīdzības veidu,

5)tiesiskās palīdzības piešķiršanas vai atteikuma pamatojumu,

6)personu, kas sniegs tiesisko palīdzību,

7)kārtību un termiņus lēmuma pārsūdzēšanai.

(3) Valsts tiesiska palīdzība, kuru sniedz šā likuma 11. pantā minētās personas, tiek apmaksāta saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātām likmēm.

14. pants. Valsts tiesiskās palīdzības sniegšanas finansēšana

(1) Valsts tiesiskās palīdzības finansēšanu veic no valsts pamatbudžeta, pārskaitot attiecīgās summas pašvaldības izveidotā Tiesiskās palīdzības fondā, kas veic izmaksas no fonda par valsts tiesiskās palīdzības sniegšanu.

(2) Šā likuma 11. panta 1. punktā minētās personas saņem atlīdzību par tiesiskās palīdzības sniegšanu ar Zvērināto advokātu padomes starpniecību, iesniedzot tai rēķinu, kurā norādīti šā likuma 13. panta otrā daļā minētie tiesiskās palīdzības veidi un apmaksas apmērs (likmes).

(3) Šā likuma 11. panta 2.-4. punktos minētās personas iesniedz Tieslietu ministrijas norīkotajai amatpersonai rēķinu, kurā norādīti šā likuma 13. panta trešā daļā minētie tiesiskās palīdzības veidi un apmaksas apmērs (likmes), kā arī bankas nosaukums un konta numuru, kurā tiek pārskaitīta atlīdzība par tiesiskās palīdzības sniegšanu no Tiesiskās palīdzības fonda.

Pārejas noteikumi

  1. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Tieslietu ministrija pārskaita naudas līdzekļus pašvaldību Tiesiskās palīdzības fondā.

  2. Ministru kabinets pieņem Tiesiskās palīdzības fonda paraugnolikumu.

 

  

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Par valsts un pašvaldību tiesisko palīdzību”

Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

  1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Juridiskā palīdzība nav pieejama plašam iedzīvotāju lokam, ņemot vērā, ka valstī ir liels sociāli maznodrošināto un mazaizsargāto cilvēku skaits, kā arī juridisko pakalpojumu dārgumu. Spēkā esošais tiesiskais regulējums garantē bezmaksas aizstāvību tikai kriminālprocesā, bet, piemēram, 80% prasītāju un atbildētāju civilprocesā un administratīvajā procesā pirmās instances tiesā neizmanto advokātu palīdzību šo pakalpojumu dārdzības dēļ. Juridisko pakalpojumu augstās cenas un likumu komplicētība liedz iedzīvotājiem aizstāvēt savas tiesības. Saskaņā ar LR Satversmes 89. pantu valsts aizsargā cilvēka pamattiesības un šī likuma pieņemšana varētu atvieglot iedzīvotājiem aizstāvēt savas Satversmes 92. pantā garantētās tiesības civiltiesiskajā un administratīvi tiesiskajā jomā.

  • Likuma būtība.

    • Likums nosaka kārtību valsts un pašvaldību tiesiskās palīdzības sniegšanai Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuriem viņu materiālais stāvoklis apgrūtina aizstāvēt (aizsargāt) savas likumīgās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, ja citāda kārtība nav paredzēta citos likumos vai Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos.

    II. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

    Likumprojektam nebūs tiešas ietekmes uz tautsaimniecības attīstību.

    Likums palīdzēs iedzīvotājiem pilnīgāk īstenot Satversmē garantētās tiesības, nostiprinās tiesisko kārtību valstī un uzlabos iedzīvotāju sociālo situāciju.

    III. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu?

    Tiesiskās palīdzības fonda izveidošana neprasīs ievērojamus līdzekļus no valsts budžeta, bet reāli nepieciešamo līdzekļu apjomu varēs novērtēt pēc pirmo pilota projektu īstenošanas.

    Juridiskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem ir viena no pašvaldību funkcijām.

    IV. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

    Šā likuma pieņemšana prasīs grozījumus likumos “Par pašvaldībām”, “Par pagasttiesām un bāriņtiesām”, u.c., lai formulētu vairāku institūciju jaunos izdevumus. Varētu būt nepieciešama MK noteikumu “Par kārtību, kādā Tieslietu ministrija pārskaita līdzekļus Tiesiskās palīdzības fondam” pieņemšana, kā arī MK Noteikumi “Tiesiskās palīdzības fonda paraugnolikums” u.c.

    V. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

    Minēto jautājumu konkrēti neregulē Latvijai saistoši starptautiski līgumi, lai gan likuma pieņemšana atbilstu starptautisko cilvēktiesību konvenciju burtam un garam.

    VI. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

    Jaunu valsts institūciju veidošana nebūs nepieciešama, jo likumā norādītos uzdevumus var veikt esošās valsts un pašvaldību institūcijas.