2002

2002.gada 11.septembrī

Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

 

Par grozījumiem likumā

“Par dzīvojamo telpu īri”

 

 

LSDSP frakcijas deputāti lūdz iekļaut kārtējās plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “ Par dzīvojamo telpu īri””.

 

Pielikumā: likumprojekts uz 1 lapas;

anotācija uz 1 lapas.

 

 

 

 

Projekts

Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”

1. 6.pants.

Svītrot 6.panta 2) punktu

2) “Dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai

lietošanai”.

2. Papildināt 28. pantu ar 28.7 pantu sekojošā redakcijā:

28.7 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja dzīvojamā telpa nepieciešama dzīvojamās mājas īpašniekam (izņemot denacionalizētās, likumīgajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem atdotās mājās).

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir nepieciešama dzīvojamās mājas īpašniekam dzīvošanai.

Izbeigt īres līgumu šā panta paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz sešus mēnešus iepriekš.

 

ANOTĀCIJA

Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumā “ Par dzīvojamo telpu īri” ,28.5 pantā ir paredzēta kārtība ,kādā notiek dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās dzīvojamās mājas īpašniekam(mantiniekam).

Denacionalizēto vai atgūto māju skaits Rīgā un citās Latvijas pilsētās mazāks par pārpirkto (uzdāvināto) māju skaitu.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” vispār nav paredzēta īres līguma izbeigšanas kārtība (un īrnieku garantijas) gadījumā, ja tiesības uz dzīvojamo māju īpašnieks ieguva pirkuma, dāvinājuma vai maiņas ceļā. Tādēļ, tiesas šajos gadījumos piemēro Civillikuma normas. Civillikuma 2171. pants nosaka, ka izīrētājs var bez otras puses piekrišanas prasīt līguma atcelšanu gadījumā, ja (1.daļas 2.punkts) izīrējam rodas neparedzēta nepieciešamība lietu pašam lietot. Civillikuma 2173.pantā ir noteikts izīrētāja pienākums brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas atbrīvošanu; brīdinājuma termiņš nav noteikts (saskaņā ar Civillikuma2166.pantu uz nenoteiktu laiku noslēgts īres līgums izbeidzas pēc sešu mēnešu uzteikuma). likumdošanā nav noteikts izīrētāja pienākums ierādīt īrniekam citu dzīvojamo telpu. Zaudējumu piedziņa var notikt tikai Civillikuma ietvaros. Maznodrošināto īrnieku tiesības uz dzīvojamo telpu nav aizsargātas.

Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likuma īstenošana nav saistīta ar papildus izdevumiem no valsts budžeta.

Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Likums iekļaujas spēkā esošo tiesību normu sistēmā.

Vai likums atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likums atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām.

Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas ir notikušas ar pašvaldībām.

Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta parastajā kārtībā un ar esošo institūciju palīdzību.