I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2001.gada 13.novembra Progresa ziņojumā sadaļā “Kultūra un audiovizuālā politika” Eiropas Komisija ir norādījusi, ka Latvija audiovizuālajā jomā ir panākusi augstu likumdošanas saskaņošanas pakāpi ar ES acquis. Tomēr attiecībā uz Nacionālo radio un televīzijas padomi, kura uzrauga Radio un televīzijas likuma ievērošanu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā, Eiropas Komisija 2001.gada 13.novembra Progresa ziņojumā uzsvēra, ka tai nepieciešams palielināt administratīvo kapacitāti. Patreizējā administratīvo lietu izskatīšanas kārtība ir sekojoša:

saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 46.panta devītās daļas 2.punktu Padomei ir tiesības sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un nosūtīt to rajona (pilsētas) tiesai vai citai kompetentai institūcijai. Padome pieņem lēmumu sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un tad nosūtīt to administratīvās lietvedības uzsākšanai tiesai vai citai institūcijai, kura tālāk lemj par administratīvā soda uzlikšanu. Šāda sistēma ir ļoti laikietilpīga un praksē nedarbojas pietiekoši efektīvi.

Šobrīd Padome ir tiesīga piemērot raidorganizācijām par Radio un televīzijas likuma pārkāpumiem sekojošas sankcijas: izteikt brīdinājumu; apturēt raidorganizācijas darbību uz laiku līdz 7 dienām; anulēt apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas un kabeļradio darbībai un iesniegt tiesā prasību par raidorganizācijas darbības izbeigšanu. Tā kā sodi, kurus Padome tieši piemēro pēc nozīmīguma pakāpes un nelabvēlīgu seku radīšanas raidorganizācijām ir nesamērīgi – brīdinājums un darbības apturēšana, būtu nepieciešams papildināt sankciju sistēmu un izdarīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas piešķirtu Padomei papildus tiesības elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus, vienlaicīgi veicot nepieciešamos grozījumus Radio un televīzijas likumā. Lai gan Nacionālā radio un televīzijas padome neietilpst Ministru kabineta valsts pārvaldes iestāžu struktūrā, Padomei ir valsts pārvaldes iestādes funkcijas.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemšana ir nepieciešama, lai Nacionālajai radio un televīzijas padomei uzliktu papildus tiesības tieši uzlikt administratīvos sodus raidorganizācijām par pārkāpumiem elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un tādā veidā varētu paātrināt lietu izskatīšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu, jo līdz ar to lietu izskatīs viena institūcija, nevis divas. Nacionālās radio un televīzijas padomes administratīvās kapacitātes palielināšana ir arī Eiropas Komisijas prasība.

Nepieciešams veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā:

1. Papildināt 215.4 pantu pēc vārdiem ‘’166.13 pantā’’ ar vārdiem ‘’(izņemot lietas par pārkāpumiem elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā)’’;
2. Papildināt ar 215 9. pantu šādā redakcijā :

“215 9. pants. Nacionālā radio un televīzija padome

Nacionālā radio un televīzijas padome izskata šā kodeksa 166.13 pantā, 173.2 pantā, 201.5 pantā un 201.32 pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas par pārkāpumiem elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Nacionālās radio un televīzijas padomes vārdā ir tiesīgs Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs – izteikt brīdinājumu vai naudas sodu līdz pieciem tūkstošiem latu.”

3. Papildināt 236.3 pantu pēc vārdiem ‘’201.26 - 201.35 pantā’’ ar vārdiem ‘’(izņemot lietas par 201.32 panta pārkāpumiem elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā)’’;

Par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173.2 un 201. 32 panta pārkāpumiem Padome piemēros sodus tikai par pārkāpumiem elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā (par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu publisku demonstrēšanas vai reklamēšanas noteikumu un valsts valodas noteikumu pārkāpšanu tikai radio un televīzijā). Papildus esošajai Padomes piemērojamajai sankcijai sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus tiktu palielināta Padomes kompetence arī izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas.

Nepieciešams noteikt Padomes priekšsēdētāja kompetenci, piešķirot tiesības pēc Padomes lēmuma pieņemšanas par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu piemērot sodu.

3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Netiešie ieguvumi no grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā attiecībā uz administratīvo procedūru vienkāršošanu šādi: 1) administratīvā pārkāpuma lietu izskatīs viena institūcija – Nacionālā radio un televīzijas padome un tādā veidā samazināsies laika patēriņš konkrētās lietas izskatīšanai un 2) uzlabosies iespēja pārsūdzēt ar administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas saistītos Padomes lēmumus, jo visi Padomes lēmumi ir pārsūdzami tiesā – savukārt pilsētas (rajonu) tiesās izskatāmās lietas tiek izskatītas vienā instancē un nav pārsūdzamas (tas gan mainīsies no 2003.gada 1.jūlija, kad stāsies spēkā Administratīvā procesa likums).

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Grozījumu izdarīšana Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir saistīta ar attiecīgo grozījumu pieņemšanu Radio un televīzijas likumā, papildinot likuma 52.pantu ar jaunu piekto daļu un grozot 39.panta otro daļu un 46.panta devītās daļas 2.punktu, piešķirot Padomei tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

3. Finansiālā ietekme

Nav paredzama.

Nav paredzama.

Nav paredzama.

Nav paredzama.

Nav paredzama.

1

2

3

4

5

6

0

0

0

0

0

Nav aprēķināms.

Nav aprēķināms.

Nav aprēķināms.

Nav aprēķināms.

Nav aprēķināms.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Papildus grozījumu izdarīšanai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nepieciešams pieņemt papildus grozījumus Radio un televīzijas likumā, piešķirot Nacionālajai radio un televīzijas padomei papildus tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Latvijas Republikas jurisdikcijā esošām raidorganizācijām par pārkāpumiem elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Nepieciešamie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā neparedz likumdošanas saskaņošanu ar ES prasībām, bet tā ir Eiropas Komisijas ekspertu rekomendācija. Eiropas Komisija 2001.gada 13.novembra Progresa ziņojumā uzsvēra, ka Nacionālajai radio un televīzijas padomei nepieciešams palielināt administratīvo kapacitāti.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

Konsultācijas nav notikušas.

Priekšlikumu uzklausīšana par administratīvās kapacitātes palielināšanas nepieciešamību Nacionālajai radio un televīzijas padomei no Eiropas Komisijas eksperta P. Osonas Romanillos.

5. Cita informācija

2002.gada 8.janvārī ar kultūras ministra rīkojumu ir izveidota Darba grupa priekšlikumu grozījumiem Radio un televīzijas likumā izstrādei, kuras sastāvā ietilpst Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas integrācijas biroja, Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra un Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvji. Lai gan Darba grupas pamatuzdevums ir izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Radio un televīzijas likumā saistībā ar Latvijas likuma pilnīgu saskaņošanu ar ES Direktīvu “Televīzija bez robežām”, Darba grupa vienlaicīgi strādā pie jautājuma par Nacionālās radio un televīzijas padomes administratīvās kapacitātes stiprināšanas, izstrādājot nepieciešamos grozījumus Radio un televīzijas likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

Netiek radītas jaunas institūcijas, bet Nacionālajai radio un televīzijas padomei tiek noteikta papildus kompetence sankciju piemērošanā.

Publikācija LR Oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS datu bāzē).

Informācija Nacionālās radio un televīzijas padomes mājas lapā un informācija masu medijos.

Pārsūdzēt Padomes lēmumu tiesā.

4. Cita informācija

Valsts

sekretāra p.i.

Juridiskais

dienests un atbildīgā amatpersona

___.07.2002.

___.07.2002.

U. Lielpēters

J. Miķelsone