I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

2001.gada 13.novembra Progresa ziņojumā sadaļā “Kultūra un audiovizuālā politika” Eiropas Komisija ir norādījusi, ka Latvija audiovizuālajā jomā ir panākusi augstu likumdošanas saskaņošanas pakāpi ar ES acquis . Tomēr attiecībā uz Nacionālās radio un televīzijas padomi, kura uzrauga Radio un televīzijas likuma ievērošanu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā, Eiropas Komisija 2001.gada 13.novembra Progresa ziņojumā uzsvēra, ka tai nepieciešams palielināt administratīvo kapacitāti.

Pašreizējā administratīvo lietu izskatīšanas kārtība ir sekojoša:

saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 46.panta devītās daļas 2.punktu Padomei ir tiesības sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un nosūtīt to rajona (pilsētas) tiesai vai citai kompetentai institūcijai. Padome pieņem lēmumu sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un tad nosūta to administratīvās lietvedības uzsākšanai tiesai vai citai institūcijai, kura tālāk lemj par administratīvā soda uzlikšanu. Šāda sistēma ir ļoti laikietilpīga un praksē nedarbojas pietiekoši efektīvi.

Šobrīd saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu Nacionālā radio un televīzijas padome raidorganizācijām ir tiesīga piemērot šādas sankcijas par Radio un televīzijas likuma pārkāpumiem: izteikt brīdinājumu; apturēt raidorganizācijas darbību uz laiku līdz 7 dienām; anulēt apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas un kabeļradio darbībai un iesniegt tiesā prasību par raidorganizācijas darbības izbeigšanu. Tā kā sodi, kurus Padome tieši piemēro pēc nozīmīguma pakāpes un nelabvēlīgu seku radīšanas raidorganizācijām ir nesamērīgi – brīdinājums un darbības apturēšana, būtu nepieciešams papildināt sankciju sistēmu un izdarīt grozījumus Radio un televīzijas likumā, kas piešķirtu Padomei papildus tiesības elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus, vienlaicīgi veicot nepieciešamos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Lai gan Nacionālā radio un televīzijas padome neietilpst Ministru kabineta valsts pārvaldes iestāžu struktūrā, Padomei ir valsts pārvaldes iestādes funkcijas. Šie grozījumi nepieciešami Radio un televīzijas likuma efektīvākai uzraudzībai.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumu Radio un televīzijas likumā pieņemšana ir nepieciešama, lai piešķirtu Nacionālajai radio un televīzijas padomei papildus tiesības tieši uzlikt administratīvos sodus raidorganizācijām par Radio un televīzijas likuma pārkāpumiem un tādā veidā varētu paātrināt lietu izskatīšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu, jo līdz ar to lietu izskatīs viena institūcija, nevis divas. Nacionālās radio un televīzijas padomes administratīvās kapacitātes palielināšana ir arī Eiropas Komisijas prasība.

Nepieciešams veikt grozījumus Radio un televīzijas likumā:

1. 39.panta otro daļu izsakot šādā redakcijā:

‘’Par pieļauto pārkāpumu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā Nacionālā radio un televīzijas padome raidorganizācijai var izteikt brīdinājumu, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, uzlikt administratīvos sodus vai nodot materiālus tiesībaizsardzības iestādēm krimināllietas ierosināšanai’’;

2) 46.panta devītās daļas 2.punktā, papildus esošajai Nacionālās radio un televīzijas padomes piemērojamajai sankcijai sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, palielinot Padomes kompetenci arī izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus.

Šo grozījumu jaunās redakcijas būtība ir deleģēt Padomei tiesības pašai izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas.

1. 51.panta trešo daļu papildināt ar 5.punktu

Padomes priekšsēdētājs

Nepieciešams noteikt Padomes priekšsēdētāja kompetenci, piešķirot tiesības pēc Padomes lēmuma pieņemšanas par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu piemērot sodu.

3. Cita informācija

Pēc minēto grozījumu apstiprināšanas Padome pieņemtu lēmumu par administratīvo sodu diferencēšanu par noteiktiem pārkāpumiem.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Netiešie ieguvumi no grozījumiem Radio un televīzijas likumā attiecībā uz administratīvo procedūru vienkāršošanu būs šādi: 1) administratīvā pārkāpuma lietu izskatīs viena institūcija – Nacionālā radio un televīzijas padome un tādā veidā samazināsies laika patēriņš konkrētās lietas izskatīšanai un 2) uzlabosies iespēja pārsūdzēt ar administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu saistītos Padomes lēmumus, jo visi Padomes lēmumi ir pārsūdzami tiesā – savukārt pilsētas (rajonu) tiesās izskatāmās lietas tiek izskatītas vienā instancē un nav pārsūdzamas (tas gan mainīsies no 2003.gada 1.jūlija, kad stāsies spēkā Administratīvā procesa likums).

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Grozījumu izdarīšana Radio un televīzijas likumā ir saistīta ar grozījumu pieņemšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, papildinot kodeksu ar 215.9 pantu un izdarot grozījumus 215.4 pantā un 236.3 pantā, tādējādi piešķirot Padomei tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

Nav aprēķināmas.

3. Finansiālā ietekme

Nav paredzama.

Nav paredzama.

Nav paredzama.

Nav paredzama.

Nav paredzama.

1

2

3

4

5

6

0

0

0

0

0

Nav aprēķināms.

Nav aprēķināms.

Nav aprēķināms.

Nav aprēķināms.

Nav aprēķināms.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Papildus grozījumu izdarīšanai Radio un televīzijas likumā nepieciešams izdarīt grozījumus arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, piešķirot Nacionālajai radio un televīzijas padomei papildus tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Latvijas Republikas jurisdikcijā esošām raidorganizācijām par Radio un televīzijas likuma pārkāpumiem.

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Nepieciešamie grozījumi Radio un televīzijas likumā neparedz likumdošanas saskaņošanu ar ES prasībām, bet tā ir Eiropas Komisijas ekspertu rekomendācija. Eiropas Komisija 2001.gada 13.novembra Progresa ziņojumā uzsvēra, ka Nacionālajai radio un televīzijas padomei nepieciešams palielināt administratīvo kapacitāti.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

Konsultācijas nav notikušas.

Priekšlikumu uzklausīšana par administratīvās kapacitātes palielināšanas nepieciešamību Nacionālajai radio un televīzijas padomei no Eiropas Komisijas eksperta P. Osonas Romanillos.

5. Cita informācija

2002.gada 8.janvārī ar Kultūras ministra rīkojumu ir izveidota Darba grupa priekšlikumu grozījumiem Radio un televīzijas likumā izstrādei, kuras sastāvā ietilpst Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas integrācijas biroja, Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra un Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvji. Lai gan Darba grupas pamatuzdevums ir izstrādāt priekšlikumus grozījumiem Radio un televīzijas likumā saistībā ar Latvijas likuma pilnīgu saskaņošanu ar ES Direktīvu “Televīzija bez robežām”, Darba grupa vienlaicīgi strādā pie jautājuma par Nacionālās radio un televīzijas padomes administratīvās kapacitātes stiprināšanas, izstrādājot nepieciešamos grozījumus Radio un televīzijas likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

Netiek radītas jaunas institūcijas, bet Nacionālajai Radio un televīzijas padomei tiek noteikta papildus kompetence sankciju piemērošanā.

Publikācija LR Oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS datu bāzē).

Informācija Nacionālās radio un televīzijas padomes mājas lapā un informācija masu medijos.

Pārsūdzēt Padomes lēmumu tiesā.

4. Cita informācija