Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījums Valsts civildienesta likumā

Izdarīt Valsts civildienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 19.nr.; 2001, 9.nr.; 2002, 14.nr.) grozījumu un Papildināt 1.panta pirmo daļu aiz vārdiem "Par uzņēmumu gada pārskatiem" ar vārdiem "Biedrību un nodibinājumu likums", “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”.papildināt 3.panta otro daļu aiz vārdiem "Ieslodzījuma vietu pārvaldē" ar vārdiem "Valsts tiesu ekspertīžu birojā".

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Patreizējā momentā Latvijā tiesu ekspertīzes izdara sekojošās valsts tiesu ekspertīžu iestādēs:

-Iekšlietu ministrijas (IeM) Valsts policijas struktūrvienībās:

“Valsts policijas ekspertīžu centrā”(turpmākajā tekstā VPEC);

VPEC reģionālajās laboratorijās (Latgales , Vidzemes);

pilsētu un rajonu policijas pārvaldēs;

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zinātniski pētnieciskā pārvaldē (turpmāk VUGD ZPP).

-Tieslietu ministrijas (TM) pakļautībā esošajā “Valsts tiesu ekspertīžu birojā“(turpmākajā tekstā VTEB);

-Labklājības ministrijas (LM) pārziņā esošajā ”Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centrā”(turpmākajā tekstā VTMEC);

-Labklājības ministrijas pārziņā esošajā bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Psihiatrijas centrs” (turpmākajā tekstā “Psihiatrijas centrs”).

Spēkā esošā Valsts civildienesta likuma 3.panta 2.daļa nosaka, ka „ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ieslodzījuma vietu pārvaldē”.

Atbilstoši šim normatīvajam aktam VPEC eksperti ir specializētie civildienesta ierēdņi. Analoģiskā statusā ir arī VUGD ZPP eksperti.

VTEB eksperti šobrīd ir valsts civildienesta ierēdņi, tomēr viņu funkcijas pilnībā neatbilst valsts civildienesta ierēdņu funkcijām un tie ir tuvāki specializētā civildienesta ierēdņiem.

VTMEC strādājošie eksperti šobrīd ir ārsti un farmaceiti un nav valsts civildienesta ierēdņu statusā. VTMEC eksperti nodarbojas ar līķu un līķu materiālu izmeklēšanu, kas neatbilst valsts pārvaldes funkcijām.

„Psihiatrijas centra” eksperti šobrīd ir ārstu – psihiatru statusā. Ņemot vērā tiesu psihiatrijas ekspertu darba specifiku, kas nosaka nepieciešamību būt saistībā ar psihiski slimām personām arī stacionāros, respektīvi, darboties ne tikai nolūkā veikt personai ekspertīzi, bet arī nodarboties arī ar viņu ārstēšanu, nav lietderīgi tiesu psihiatrijas ekspertus iekļaut specializēto valsts civildienesta ierēdņu statusā.

Izstrādājot „Tiesu ekspertīžu iestāžu attīstības koncepciju 2002-2006.gadam”, tika nolemts iespēju robežās harmonizēt tiesu ekspertu statusu valsts ekspertīžu iestādēs, nosakot vienādu statusu VTEB, VPEC un VUGD ZPP ekspertiem, kas pilda līdzīgas funkcijas.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta projekts paredz noteikt, ka Valsts tiesu ekspertīžu birojā strādājošie ierēdņi, kas procesuāli izpilda tiesu eksperta pienākumus (biroja vadītājs; vadītāja vietnieks; daļu, kur tiek veiktas ekspertīzes, vadītāji; eksperti un vecākie eksperti) ir specializētā valsts civildienesta ierēdņi.

3. Cita informācija

-

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvais akts būtiski neietekmē makroekonomisko vidi.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un

administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta ieviešana tieši neietekmē uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu, tomēr tas ir saistīts ar likuma „Par tiesu ekspertīzi” ieviešanu, būs iespējams daudz skaidrāk definēt valsts un privāto ekspertu statusu, to darbības jomas un kooperāciju.

3. Sociālo seku izvērtējums

Ieviešot normatīvo aktu, tiek noteikts vienāds statuss VTEB, VPEC un VUGD ZPP ekspertiem. Tas dod iespējas noteikt arī līdzīgas sociālās garantijas, tādejādi mazinot ekspertu pāreju no vienas ekspertīžu iestādes uz citu, meklējot labākas sociālas garantijas.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Tiesību akts neietekmē valsts budžetu, jo VTEB eksperti jau šobrīd ir Valsts civildienesta ierēdņi.

tūkst. Ls

Rādītāji

2003.gads

Nākamie trīs gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

dabas resursu nodoklis

         

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

         

3. Finansiālā ietekme

         

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

         

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā ir nepieciešams izstrādāt speciālo likumu „Par tiesu ekspertīzi”, kā arī izdarīt izmaiņas 2002.gada 6.decembra Valsts tiesu ekspertīžu biroja nolikumā, nosakot tajā darbinieku, ierēdņu un specializētā civildienesta ierēdņu amatus.

Minēto normatīvo aktu izstrādi paredz MK 2002.gada 14.maija sēdē nolemtais (20.protokola 29.§ 3.3 un 3.4), un tie tiks iesniegti vienotā paketē.

2. Cita informācija

-

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

-

-

-

-

5. Cita informācija

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrība par normatīvo aktu nav informēta

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību akta projekts neparedz jaunu institūciju izveidi un Valsts tiesu ekspertīžu biroja funkciju paplašināšanos.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiks sagatavota informācija Tieslietu ministrijas mājas lapā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Darba likuma noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

-

 

 

 

Tieslietu ministre I.Labucka

 

 

 

05.08.2002 12:00

924

G.Bebris

7374010, ltezpl@vita.gov.lv

 

Valsts sekretārs

Valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Maldups

G.Kūtris

I.Brazauska

G.Bebris