Likumprojekts

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 114.2 pantu šādā redakcijā:

"114.2 pants. Personu pārvadāšana no ārvalstīm uz Latvijas Republiku bez Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai derīgiem ceļošanas dokumentiem

Par vienas vai vairāku personu pārvadāšanu no ārvalstīm uz Latvijas Republiku, ja minētajām personām nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai derīgu ceļošanas dokumentu un ja to veicis gaisa kuģa ekspluatants vai pārvadātājs pa jūru, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no diviem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem latu.

Par vienas vai vairāku personu pārvadāšanu no ārvalstīm uz Latvijas Republiku noteiktā kārtībā organizētas pasažieru grupas sastāvā, ja minētajām personām nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai derīgu ceļošanas dokumentu un ja to veicis pārvadātājs starptautiskā neregulārā pārvadājumā ar autobusu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmit tūkstošiem latu."

2. Izteikt 187.pantu šādā redakcijā:

"187.pants. Tīša pases bojāšana, nolaidīga glabāšana vai tādas pases lietošana, kuras vietā izsniegta jauna pase

Par tīšu pases bojāšanu –

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Par nolaidīgu pases glabāšanu, kā rezultātā pase pazaudēta, –

uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem.

Par nolaidīgu pases glabāšanu, kā rezultātā pase pazaudēta, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, –

uzliek naudas sodu no desmit līdz piecdesmit latiem.

Par tādas pases lietošanu, kuras vietā izsniegta jauna pase, –

uzliek naudas sodu līdz simt latiem."

3. Izteikt 189.pantu šādā redakcijā:

"189.pants. Nodarbināšana bez pases vai darba atļaujas

Par personas pieņemšanu darbā, ja tai nav derīgas pases vai dzimšanas apliecības (ja persona ir jaunāka par 16 gadiem), –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.

Par personas nodarbināšanu, ja tai nav darba atļaujas un tās nepieciešamību nosaka normatīvie akti, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz tūkstoš latiem."

4. Papildināt kodeksu ar 189.1 pantu šādā redakcijā:

"189.1 pants. Strādāšana bez darba atļaujas

Par strādāšanu bez darba atļaujas –

uzliek naudas sodu ārvalstniekam vai bezvalstniekam no simt līdz piecsimt latiem."

5. Izteikt 190.2 un 190.3 pantu šādā redakcijā:

"190.2 pants. Izvairīšanās sniegt ziņas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei to iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā

Fiziskajām personām, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā ir pienākums sniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamas ziņas par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem vai aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām, bet kuras izvairās no minēto ziņu sniegšanas, –

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Juridiskajām personām, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā ir pienākums sniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ziņas iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā, bet kuras izvairās no minēto ziņu sniegšanas, –

uzliek naudas sodu no divdesmit pieciem līdz simt latiem.

Par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu izmaiņu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz divdesmit pieciem latiem, bet juridiskajām personām – no divdesmit pieciem līdz simt latiem."

6. Papildināt kodeksu ar 190.11, 190.12 un 190.13 pantu šādā redakcijā:

"190.11 pants. Uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei

Par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz piecsimt latiem.

Par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā –

uzliek naudas sodu ārvalstniekam vai bezvalstniekam no divdesmit pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas –

uzliek naudas sodu ārvalstniekam vai bezvalstniekam no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem."

7.  210.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus "185.–190." ar skaitļiem "185., 186., 187., 188., 189. un 190.";

papildināt panta pirmo daļu aiz skaitļa "190." ar skaitļiem "190.2, 190.3, 190.11, 190.12".

8. Izslēgt 213.pantā skaitli un vārdus "126.2 panta otrajā daļā" un skaitļus "190.2, 190.3".

9. Aizstāt 214.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus "126.2 panta pirmajā daļā" ar skaitli un vārdu "126.2 pantā".

10. Izteikt 226.1 pantu šādā redakcijā:

"226.1 pants. Robežsardze

Robežsardze izskata šā kodeksa 114.2, 124., 126.2 pantā, 126.4 panta pirmajā daļā, 187.panta ceturtajā daļā, 189.panta otrajā daļā, 189.1, 190.13, 194., 194.1 un 194.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Robežsardzes vārdā ir tiesīgi:

1) Robežsardzes priekšnieks – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, – naudas sodu līdz desmit tūkstoš latiem;

2) Robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieks, Robežsardzes Galvenās pārvaldes Robežapsardzības pārvaldes priekšnieks, Robežsardzes teritoriālo pārvalžu priekšnieki un Robežsardzes teritoriālo pārvalžu Robežapsardzības dienestu priekšnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, – naudas sodu līdz tūkstoš latiem;

3) Robežsardzes Galvenās pārvaldes Imigrācijas pārvaldes priekšnieks un Robežsardzes teritoriālo pārvalžu Imigrācijas dienestu priekšnieki – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti 189.1 un 190.13 pantā, – naudas sodu līdz piecsimt latiem;

4) Robežsardzes teritoriālo pārvalžu robežkontroles punktu priekšnieki un viņu vietnieki, Robežsardzes nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti 126.panta pirmajā daļā, 126.2 panta pirmajā daļā, 126.4 panta pirmajā daļā, 187.panta ceturtajā daļā, 190.13, 194., 194.1 un 194.2 pantā, – naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem;

5) valsts robežas šķērsošanas vietu norīkojumu maiņu vecākie – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti 126.panta pirmajā daļā, 126.2 panta pirmajā daļā, 126.4 panta pirmajā daļā, 187.panta ceturtajā daļā, 190.13, 194., 194.1 un 194.2 pantā, – naudas sodu līdz piecdesmit latiem."

11. Izslēgt 255.panta otro daļu.

12. Izslēgt 287.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus "126.2 panta otrajā daļā" un skaitļus "190.2, 190.3".

“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums				Šobrīd spēkā esošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa redakcija nepietiekami regulē ar ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā saistītos administratīvos pārkāpumus. Kodeksā nav paredzēta ārvalstnieku atbildība par vīzu režīma pārkāpumiem, personu, kas uzaicina ārvalstniekus, atbildība, kā arī pārvadātāju atbildība par personu pārvadāšanu no ārvalstīm uz Latvijas Republiku bez derīgiem ceļošanas dokumentiem. Atsevišķos gadījumos noteiktās sankcijas neatbilst pārkāpuma raksturam un Eiropas Savienības acquis communautaire prasībām, kā arī Imigrācijas likumprojektam, kurš iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Nav savstarpēji saskaņotas sankcijas, kas paredzētas par pasu nozaudēšanu un bojāšanu. Pašreiz par pases bojāšanu paredzēts lielāks sods nekā par pases nozaudēšanu, tādēļ personas, kuru pases ir bojātas, nav ieinteresētas tās nodot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, bet deklarē, ka pase ir nozaudēta. Likuma „Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā iedzīvotāju reģistrācijas jautājumos” normas vairs neatbilst pašreizējai situācijai, jo likuma I sadaļā minētajos pantos vairākkārt jau veikti grozījumi, kā arī II sadaļa paredz, ka protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā 190.2 -190.4 pantā, sastāda Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta pilnvarotās amatpersonas, bet par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti 190.5 un 190.6 pantā – Tieslietu ministrijas pilnvarotas amatpersonas, taču jau kopš 1993.gada 3.augusta, kad ar Ministru kabineta lēmumu Tieslietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departaments, kurš nodarbojās ar iedzīvotāju reģistra jautājumiem tika nodots Iekšlietu ministrijas pakļautībā, Tieslietu ministrijas amatpersonu funkcijās vairs neietilpst administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšana. Turklāt likuma II sadaļā minētais Pilsonības un Imigrācijas departaments 1997.gadā tika pārdēvēts par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.
2. Normatīvā akta projekta būtība				Normatīvajā aktā paredzētas izmaiņas sankcijās par pārkāpumiem, kas saistīti ar tīšu pasu bojāšanu vai nolaidīgu glabāšanu, par tādu personu pieņemšanu darbā, kurām nav derīgas pases vai darba atļaujas, kā arī kodeksā iekļauti jauni panti, kuros paredzēta ārvalstnieku atbildība par uzturēšanos Latvijas teritorijā bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas, par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu savlaicīgu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, par izvairīšanos no uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas un strādāšanu bez darba atļaujas. Saskaņā ar Šengenas konvencijas prasībām pastiprināta pārvadātāju atbildība par ārvalstnieku pārvadāšanu bez ceļošanai derīgiem dokumentiem. Lai saskaņotu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar Imigrācijas likumprojektu, no kodeksa paredzēts svītrot normas, kas regulē tādu personu aizturēšanu, kuras pārkāpušas Latvijas valsts robežas vai pierobežas režīmu. Vienlaicīgi, lai sakārtotu spēkā esošos normatīvos aktus atbilstoši pašreizējai situācijai, projektā paredzēts atzīt par spēku zaudējušu likumu „Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā iedzīvotāju reģistrācijas jautājumos”
3. Cita informācija
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta ietekme uz makroekonomisko vidi nav vērtējama kā ievērojama.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta ietekme uz uzņēmējdarbības vidi nav vērtējama kā ievērojama.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvais akts neietekmēs sociālo vidi.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvais akts šo jomu neskar.
5. Cita informācija
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		tūkst. Ls
Rādītāji			Kārtē- jais gads		Nākamie trīs gadi			*)
1			2		3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			-		188,0	188,0	188,0	188,0
. Izmaiņas budžeta izdevumos			-		-	-	-	-
3. Finansiālā ietekme			-		188,0	188,0	188,0	188,0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			-		-	-	-	-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins 114.2 panta pirmā daļa 2001. gadā sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits - 35, vidējā pantā paredzētā sankcija – 125, kopējā summa – 35 x 125 = 4375. Turpmāk paredzēts gadā sastādīt vidēji 45 administratīvo pārkāpumu protokolus, iekasējot apmēram 33750 Ls. Starpība + 29375 Ls.			-		29,4	29,4	29,4	29,4
114.2 panta otrā daļa Paredzēts gadā sastādīt vidēji 10 administratīvo pārkāpumu protokolus, iekasējot apmēram 3750 Ls. Paredzamās izmaiņas budžeta ieņēmumos + 3750 Ls.			-		3,8	3,8	3,8	3,8
187. panta pirmā daļa 2001. gadā sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits - 778, vidējā pantā paredzētā sankcija – 25, kopējā summa – 778 x 25 = 19450. Turpmāk paredzēts gadā sastādīt vidēji 2000* administratīvo pārkāpumu protokolus, vidējā sankcija saskaņā ar grozījumiem – 12.50, kopējā summa, kuru paredzēts iekasēt – 2000 x 12.50 = 25000. Starpība + 5550 Ls. *Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo kodeksa redakciju par pases bojāšanu paredzēts ievērojami lielāks administratīvais sods kā par pases nozaudēšanu, tādēļ personas, kuru pases ir bojātas, nav ieinteresētas bojātās pases nodot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Lai izvairītos no šādas situācijas likumprojektā paredzēts sodu par pases sabojāšanu pielīdzināt sodam par pases nozaudēšanu, tādējādi tiek prognozēts, ka būtiski palielināsies to personu skaits, kuras deklarēs, ka pase ir sabojāta un nodos to Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.			-		5,6	5,6	5,6	5,6
187. panta otrā daļa 2001. gadā sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits - 4892, vidējā pantā paredzētā sankcija – 5, kopējā summa – 4892 x 5 = 24460. Turpmāk paredzēts gadā sastādīt vidēji 3500 administratīvo pārkāpumu protokolus, vidējā sankcija saskaņā ar grozījumiem – 12.50, kopējā summa, kuru paredzēts iekasēt – 3500 x 12.50 = 43750. Starpība + 19290 Ls.			-		19,3	19,3	19,3	19,3
187. panta trešā daļa 2001. gadā sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits – 30, vidējā pantā paredzētā sankcija – 17.50, kopējā summa – 30 x 17.50 = 525. Turpmāk paredzēts gadā sastādīt vidēji 30 administratīvo pārkāpumu protokolus, vidējā sankcija saskaņā ar grozījumiem – 30, kopējā summa, kuru paredzēts iekasēt – 30 x 30 = 900. Starpība + 375			-		0,4	0,4	0,4	0,4
189. panta otrā daļa (fiziskās personas) Paredzēts gadā sastādīt vidēji 5 administratīvo pārkāpumu protokolus, vidējā sankcija saskaņā ar grozījumiem – 300, kopējā summa, kuru paredzēts iekasēt – 5 x 300 = 1500. Starpība + 1500			-		1,5	1,5	1,5	1,5
189. panta otrā daļa (juridiskās personas) 2001. gadā sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits – 19, vidējā pantā paredzētā sankcija – 100, kopējā summa – 19 x 100 = 1900. Turpmāk paredzēts gadā sastādīt vidēji 80 administratīvo pārkāpumu protokolus, vidējā sankcija saskaņā ar grozījumiem – 750, kopējā summa, kuru paredzēts iekasēt – 80 x 750 = 60000. Starpība + 58100			-		58,1	58,1	58,1	58,1
189. 1 pants Paredzēts gadā sastādīt vidēji 90 administratīvo pārkāpumu protokolus, vidējā sankcija – 300, kopējā summa, kuru paredzēts iekasēt – 90 x 300 = 27000. Paredzamās izmaiņas budžeta ieņēmumos + 27000 Ls.			-		27,0	27,0	27,0	27,0
190.2 panta otrā daļa (juridiskās personas) Paredzēts gadā sastādīt vidēji 5 administratīvo pārkāpumu protokolus, vidējā sankcija – 62.50, kopējā summa, kuru paredzēts iekasēt – 312.50. Paredzamās izmaiņas budžeta ieņēmumos – 312.50.			-		0,3	0,3	0,3	0,3
190.3 panta otrā daļa (juridiskās personas) Paredzēts gadā sastādīt vidēji 75 administratīvo pārkāpumu protokolus, vidējā sankcija – 62.50, kopējā summa, kuru paredzēts iekasēt – 75 x 62.50 = 4687.50. Paredzamās izmaiņas budžeta ieņēmumos + 4687.50 Ls.			-		4,7	4,7	4,7	4,7
190.11 pants (fiziskās personas) Paredzēts gadā sastādīt vidēji 50 administratīvo pārkāpumu protokolus, vidējā sankcija – 150, kopējā summa, kuru paredzēts iekasēt – 50 x 150 = 7500. Paredzamās izmaiņas budžeta ieņēmumos + 7500 Ls.			-		7,5	7,5	7,5	7,5
190.11 pants (juridiskās personas) Paredzēts gadā sastādīt vidēji 30 administratīvo pārkāpumu protokolus, vidējā sankcija – 350, kopējā summa, kuru paredzēts iekasēt – 30 x 350 = 10500. Paredzamās izmaiņas budžeta ieņēmumos + 10500 Ls.			-		10,5	10,5	10,5	10,5
190.12 pants Paredzēts gadā sastādīt vidēji 30 administratīvo pārkāpumu protokolus, vidējā sankcija – 37.50, kopējā summa, kuru paredzēts iekasēt – 30 x 37.50 = 1125. Paredzamās izmaiņas budžeta ieņēmumos +1125 Ls.			-		1,1	1,1	1,1	1,1
190.13 pants Paredzēts gadā sastādīt vidēji 150 administratīvo pārkāpumu protokolus, vidējā sankcija – 125, kopējā summa, kuru paredzēts iekasēt – 150 x 125 = 18750. Paredzamās izmaiņas budžeta ieņēmumos + 18750 Ls			-		18,8	18,8	18,8	18,8

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Normatīvā akta projekts neietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu, jo nav jāizstrādā jauni normatīvie akti. Normatīvā akta projekts ir saistīts ar Imigrācijas likuma projektu, kurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts Robežsardzei tiks deleģētas tiesības sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus par vīzu režīma pārkāpumiem.
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Normatīvais akts atbilst Latvijas saistībām pret Eiropas Savienību migrācijas un vīzu politikas jomā.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvais akts neskar Latvijas saistības pret Eiropas Padomi.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Normatīvais akts neskar Latvijai saistošos divpusējos un daudzpusējos starptautiskos līgumus.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		999JHA10042 1993. gada 1. jūnija rekomendācija par trešo valstu pilsoņu, kuri valstī uzturas vai strādā bez attiecīgas atļaujas, pārbaudēm un izraidīšanu: WGI 1516 396Y0110 (01) 1995. gada 22. decembra Padomes rekomendācija par cīņas pret nelegālu imigrāciju un nodarbinātību līdzekļu harmonizāciju un attiecīgo kontroles līdzekļu uzlabošanu. OJ C 5 10.01.1996. 496Y1014(01) 1996. gada 27. decembra rekomendācija par cīņu pret trešo valstu pilsoņu nelegālu nodarbinātību. OJ C 304 14.10.1996. 1990. gada 13. jūnija Konvencija, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām. OJ L 239, 22.9.2000. 2001/51/EC Padomes 2001. gada 28. jūnija direktīva – pielikums Konvencijas, ar kuru tiek īstenots 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgums, 26.pantam. OJ L 181, 10.07.2001.

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
114.2 pants – pārvadātāju atbildība	1990. gada 13. jūnija Konvencija, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām – 26. pants. 2001/51/EC		Atbilst
189. panta otrā daļa – personu pieņemšana darbā bez darba atļaujas	999JHA10042 396Y0110 (01) 396Y0110 (01)		Atbilst
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		-----
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Notikušas konsultācijas ar horizontālā projekta PHARE “Migrācija, vīzas, ārējo robežu kontrole” ekspertiem, kuri izteikuši savu atbalstu likumprojekta virzībai.
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta, paplašinot jau esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.
4. Cita informācija

Iekšlietu ministrs M. Segliņš