Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu"

Izdarīt likumā "Par apdrošināšanas līgumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums attiecas uz visiem apdrošināšanas līgumiem, ja likumā nav noteikts citādi. Šis likums neattiecas uz valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī uz pārapdrošināšanu.

(2) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, puses ir tiesīgas vienoties par jebkuras valsts attiecīgo likumu piemērošanu savu no apdrošināšanas līguma izrietošo līgumisko attiecību regulēšanā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Noslēgtajā apdrošināšanas līgumā skaidri un nepārprotami norāda likumu, kuru puses piemēros no apdrošināšanas līguma izrietošo līgumisko attiecību regulēšanai.

(4) Ja noslēgtajā apdrošināšanas līgumā nav norādīts likums, kuru piemēros no apdrošināšanas līguma izrietošo līgumisko attiecību regulēšanai, līgumisko attiecību regulēšanā piemēro šo likumu.

(5) Ja ar apdrošināto risku saistītais apdrošināšanas objekts atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī, apdrošināšanas līgumam jāatbilst starptautisko privāto tiesību noteikumiem, un puses savu līgumisko attiecību regulēšanai ir tiesīgas piemērot:

1) tās valsts likumu, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītais apdrošināšanas objekts;

2) tās valsts likumu, kurā izvietots ar apdrošināto risku saistītais apdrošināšanas objekts, ja apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgā atrašanās vieta vai tā darbības vadības vieta atrodas valstī, kurā ir izvietots ar apdrošināto risku saistītais apdrošināšanas objekts;

3) pēc apdrošināšanas līguma pušu izvēles – tās valsts likumu, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītais objekts, vai tās valsts likumu, kurā ir apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgā atrašanās vieta vai tā darbības vadības vieta (ja apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgā atrašanās vieta vai tā darbības vadības vieta neatrodas valstī, kurā izvietots ar apdrošināto risku saistītais apdrošināšanas objekts);

4) pēc apdrošināšanas līguma pušu izvēles – tās valsts likumu, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītais apdrošināšanas objekts, vai tās valsts likumu, kurā atrodas apdrošinājuma ņēmēja pastāvīgā atrašanās vieta vai tā profesionālās darbības (prakses) vieta (ja apdrošinājuma ņēmējs darbojas divās vai vairākās valstīs vai ir pašnodarbinātā persona un apdrošināšanas līgums ietver divus vai vairākus ar apdrošinājuma ņēmēja darbību vai profesiju (nodarbošanos) saistītus apdrošinātos riskus un ar apdrošināto risku saistītie apdrošināšanas objekti atrodas divās vai vairākās valstīs);

5) tās valsts likumu, kuras pilsonis ir apdrošinājuma ņēmējs (ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziskā persona, kura pastāvīgi uzturas ārvalstīs);

6) jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts likumu, ja apdrošināšanas līgums ietver minētajā likumā noteiktos lielos riskus.

(6) Obligātās apdrošināšanas gadījumā apdrošināšanas līgumā ietver tās valsts normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecīgajam obligātās apdrošināšanas veidam, kurā šī apdrošināšana noteikta kā obligātā.

(7) Apdrošinātāja pienākums ir pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas informēt apdrošinājuma ņēmēju par likumu, kuru piemēros no apdrošināšanas līguma izrietošo līgumattiecību regulēšanai."

2. Papildināt 3.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apdrošinātāja pienākums ir pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas informēt apdrošinājuma ņēmēju – fizisko personu – par tādu sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtību ārpustiesas ceļā, kuri izriet no apdrošināšanas līgumattiecībām."

3. Papildināt 6.panta otro daļu pēc vārdiem "apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju" ar vārdiem "lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikuma to izmaksāt pieņemšanas termiņu".

4. Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

"6.1 pants. Apdrošināšanas līguma valoda

Apdrošināšanas līgums tiek sagatavots un noslēgts valsts valodā. Ja apdrošinājuma ņēmējs vēlas apdrošināšanas līgumu noslēgt svešvalodā, šādam apdrošinājuma ņēmēja gribas izteikumam jābūt nepārprotami norādītam apdrošināšanas līgumā."

5. Izslēgt 24.panta otrās daļas 4.punktā vārdus "vai rupja neuzmanība".

6. Papildināt 24.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Apdrošinātāja pienākums ir pierādīt jebkurus apstākļus, kas to atbrīvo no apdrošināšanas līgumā noteikto saistību izpildes izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

(7) Ja apdrošinātājs pieņēmis lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, tas nosūta apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam motivētu rakstisku paziņojumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību."

7. Papildināt likuma IV nodaļu ar 24.1 pantu šādā redakcijā:

"24.1 pants. Apdrošinātāja lēmuma pieņemšanas termiņš

(1) Ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziskā persona, apdrošinātāja pienākums ir ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma par apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu iesniegšanas dienas rakstiski informēt apdrošinājuma ņēmēju par papildus nepieciešamajiem dokumentiem, lai varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

(2) Ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziskā persona, apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņem viena mēneša laikā no visu nepieciešamo apdrošināšanas līgumā noteikto dokumentu saņemšanas dienas. Ja apdrošinātājam objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot šo termiņu, to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no iesnieguma par apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu iesniegšanas dienas. Apdrošinātājs par termiņa pagarināšanu nosūta motivētu rakstisku paziņojumu personai, kurai ir tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši noslēgtajam apdrošināšanas līgumam."

8. Papildināt 27.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Visas saistības, kas izriet no apdrošināšanas līguma, apdrošinājuma ņēmējam izbeidzas ar dienu, kad apdrošinātājam nosūtīts paziņojums par līguma izbeigšanu. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir pierādīt paziņojuma par līguma izbeigšanu nosūtīšanas faktu."

9. Izslēgt 29.panta otrajā daļā vārdus "vai rupjas neuzmanības".

10. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

"33.pants. Kopapdrošināšana

Kopapdrošināšanā apdrošināšanas polisi paraksta visi apdrošinātāji, kas noslēdz apdrošināšanas līgumu. Pušu tiesības un pienākumi tiek noteikti atbilstoši apdrošināšanas līgumam. Ja apdrošināšanas līgumā nav īpašas vienošanās starp apdrošinātājiem, kopapdrošināšana nerada apdrošinātāja pilnu (solidāru) atbildību."

11. Papildināt 34.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Vadošā apdrošinātāja pienākums ir uzņemties vadošo lomu tiesisko attiecību nodrošināšanā ar apdrošinājuma ņēmēju."

12. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

"42.pants. Īpaša neatvietojama apdrošināšanas objekta vērtība

Pusēm ir tiesības, savstarpēji vienojoties, samazināt apdrošinātā objekta sākotnējo vērtību vai izbeigt apdrošināšanas līgumu, ja savu sākotnējo vērtību būtiski zaudē īpašs neatvietojams objekts."

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5. To apdrošināšanas polišu noteikumi, kuras ir spēkā līdz 2003.gada 1.janvārim, saskaņojami ar šā likuma prasībām līdz 2003.gada 1.jūlijam."

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

Likumprojekta

"Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu""

anotācija

I Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1998. gada 10. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums "Par apdrošināšanas līgumu". Minētajā likumā tika izdarīti grozījumi, 2000. gada 1. jūnijā Saimā pieņemot likumu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu"". Pēc minēto likumu stāšanās spēkā apdrošināšanas tirgus uzraudzības prakse norādīja uz nepieciešamību pilnveidot likumu, lai precīzāk tiktu noteiktas apdrošināšanas līgumattiecību pušu tiesības un pienākumi, kā arī turpināt nostiprināt apdrošinājuma ņēmēju – fizisko personu aizsardzību. Grozījumus likumā nosaka arī nepieciešamība veikt apdrošināšanu regulējošo normatīvo aktu sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības praksei un prasībām.

2. Tiesību akta projekta būtība

 

 

Tiesību akts veicinās klientu interešu aizsardzību un dos iespēju precīzāk regulēt apdrošināšanas līguma pušu tiesības un pienākumus, nosakot pazīmes, pēc kurām pusēm jāizvēlas attiecīgās valsts likumi savu līgumisko attiecību regulēšanai t.sk. uzliekot pienākumu apdrošinātājam informēt apdrošinājuma ņēmēju par likumiem, kuri regulē attiecīgās līgumattiecības,  kā  arī informēt  apdrošinājuma ņēmēju – fizisku personu par tā iesniegumu un sūdzību, kas izriet no apdrošināšanas līgumattiecībām, izskatīšanas kārtību ārpustiesas ceļā.

Tiesību akts pilnveidos apdrošināšanas līguma noslēgšanas procesu, nosakot, ka apdrošināšanas līguma noteikumi tiek sastādīti Latvijas Republikas valsts valodā, izņemot gadījumus, kad apdrošinājuma ņēmējs ir fiziska persona un tā ir izvēlējusies sastādīt apdrošināšanas līgumu citā valodā. Tiesību akts precizē apdrošinājuma ņēmēja saistības gadījumos, kad tas nosūta paziņojumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, kā arī noteikumus, kas regulē kopapdrošināšanu un vadošā apdrošinātāja lomu apdrošināšanas tiesisko attiecību nodibināšanā un nodrošināšanā.

Tiesību akts paredz apdrošinātāja pienākumu apdrošināšanas līgumā norādīt lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu to izmaksāt pieņemšanas termiņu, pierādīt apstākļus, kuri bijuši par iemeslu apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumam, kā arī pienākumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumu paziņot apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātājam rakstiski.

Tiesību akts nosaka mehānismu un termiņus, kādā veidā apdrošinātājs informē apdrošinājuma ņēmēju par lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņemšanas gaitu. Likumprojektā redakcionāli precizētas normas par īpaša neatvietojama apdrošināšanas objekta vērtību.

II Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts neskar šo jomu.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Apdrošināšanas līgumiskās attiecības regulējošo normu pilnveidošana sakārtos apdrošināšanas darījumu attiecības un pilnveidos apdrošināšanas tirgus uzraudzību, kā arī šo normu papildināšana un uzlabošana attīstīs apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Tiesību akta projekts neskar šo jomu.

 

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts neskar šo jomu.

III Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Tiesību akta projekts neskar šo jomu.

tūkst. latu

Rādītāji

Kārtējais

gads

 

Trīs nākamie gadi

 

 

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada.

 

IV Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi- papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Tiek izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā". Minētājā likumprojektā tiek regulēts arī jautājums par "lielajiem riskiem", nosakot mehānismu "lielo risku" pazīmju aprakstam. Savukārt likumprojektā "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu"" 1. punktā piedāvātā 2. panta 6. punkta redakcija paredz, ka, ja apdrošināšanas līgums ietver lielos riskus, tad puses var vienoties par Eiropas Savienības dalībvalsts likumu šo līgumisko attiecību regulēšanai.

 

 

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

   

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts ir izstrādāts, lai Latvijā varētu tikt piemērota Eiropas Savienības apdrošināšanas sfēras prakse un tiktu ievērotas:

1. 1988. gada 22. jūnija otrā direktīva 88/357/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, izņemot dzīvības apdrošināšanu, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai un par grozījumiem direktīvā 73/239/EEC.

2. 1990. gada 8. novembra otrā direktīva 90/619/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo dzīvības apdrošināšanu, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai un par grozījumiem direktīvā 79/267/EEC.

3. 1992. gada 18. jūnija trešā direktīva 92/49/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, izņemot dzīvības apdrošināšanu, kas groza direktīvu73/239/EEC un direktīvu 88/357/EEC.

4. 1992. gada 10. novembra trešā direktīva 92/96/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo dzīvības apdrošināšanu, kas groza direktīvu 79/267/EEC un direktīvu 90/619/EEC.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts neskar šo jomu.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie Eiropas Kopienas tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienas tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

 

 

 

 

 

 

  1. 1988. gada 22. jūnija otrā direktīva

88/357/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, izņemot dzīvības apdrošināšanu, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai un par grozījumiem direktīvā 73/239/EEC.

Kopienas Oficiālais Žurnāls L 172, 04.07.1988.

2. 1990. gada 8. novembra otrā direktīva 90/619/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo dzīvības apdrošināšanu, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai un par grozījumiem direktīvā 79/267/EEC.

Kopienas Oficiālais Žurnāls L 330, 29.11.1990.

  1. 1992. gada 18. jūnija trešā direktīva

92/49/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, izņemot dzīvības apdrošināšanu, kas groza direktīvu73/239/EEC un direktīvu 88/357/EEC.

Kopienas Oficiālais Žurnāls L 228, 11.08.1992.

4. 1992. gada 10. novembra trešā direktīva 92/96/EEC par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo dzīvības apdrošināšanu, kas groza direktīvu 79/267/EEC un direktīvu 90/619/EEC.

Kopienas Oficiālais Žurnāls L 311, 14.11.1997.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

2. pants, 4 daļa.

direktīva 88/357/EEC, 7. pants

Atbilst.

 

2. pants, 5 daļa.

direktīva 88/357/EEC, 8. pants

Atbilst.

 

2. pants, 6 daļa.

direktīva 92/96/EEC, 2. pielikums;

direktīva 92/49/EEC, 31.pants

Atbilst.

3. pants, 3 daļa.

direktīva 92/96/EEC, 2. pielikums;

direktīva 92/49/EEC, 31.pants

Atbilst.

 

6¹.pants

direktīva. 92/96/EEC, 2. pielikums

Atbilst

27.pants, 2¹ daļa

direktīva 90/619/EEC, 15.pants

Atbilst

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju

 

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta, ņemti vērā tās iesniegtie priekšlikumi.

 

 

 

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav

VII Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Tiesību akta izpildi nodrošinās Finansu un kapitāla tirgus komisija. Netiek radītas jaunas valsts institūcijas un netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums tās ierobežo?

Tiesību akts neierobežo indivīda tiesības.

 

 

 

Finansu ministrs G.Bērziņš