Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījums Prokuratūras likumā

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 13.nr.) grozījumu un papildināt 58.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kārtību, kādā prokuroram, kurš dienesta interesēs tiek pārcelts uz citu apdzīvotu vietu, nosakāma kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, un kompensācijas apmēru nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

Tiesību akta projekta

“Grozījums Prokuratūras likumā” anotācija.

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 24.oktobra sēdes lēmumu (prot. 50 28§) “Konceptuāls ziņojums par dienesta dzīvokļiem” valstij ir jābūt vienotai sistēmai, kas paredzētu, ka darba devējs, uz dienesta pildīšanas laiku, ir tiesīgs kompensēt izdevumus par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem tiem darbiniekiem, kuri dienesta pienākumus veic ārpus savas pastāvīgās dzīves vietas. Līdz ar to ne valstij, ne pašvaldībai netiks uzlikts pienākums nodrošināt darbiniekus ar dienesta dzīvokļiem (kā to paredz pašreizējā likumdošana), kas nav izpildāms sakarā ar valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas procesu.

Tā kā sākotnēji izstrādātajiem projektiem nepiekrita Finansu ministrijas pārstāvji, uzskatot, ka vienota kārtība jānosaka Ministru kabineta noteikumos, jautājums par kārtību, kādā aprēķināma un piešķirama kompensācija par dzīvojamo telpu īri, tika iekļauts kā konceptuāli izskatāms jautājums “Mājokļu un īres normatīvo aktu un institucionālās struktūras pilnveidošanas koncepcijā”.

2001.gada 4.septembrī Ministru kabinets koncepciju akceptēja un atbalstīja koncepcijas 6.2.apakšpunkta pirmo variantu, kas paredz likumprojektos noteikt tikai kompensācijas pamatprincipus.

Ministru kabineta komitejas 2002.gada 10.jūnija sēdē precizēta likumprojekta redakcija (prot.nr.24,12.§).

2.Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts paredz tiesības prokuroriem, kuri dienesta interesēs tiek pārcelti uz citu apdzīvotu vietu, saņemt kompensāciju par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un

tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Grozījumi likumā šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi

un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Grozījumi likumā šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Grozījumi likumā nosaka papildus garantijas tām personām, kuras savus dienesta pienākumus veic ārpus pastāvīgās darba vietas.

4. Ietekme uz vidi

Grozījumi likumā šo jomu neskar

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Ls.

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

*)

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

         

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

18000

18000

18000

18000

3. Finansiālā ietekme

         

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

         

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

         

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

 

 

Kompensācijas dzīvokļu īres un komunālo pakalpojumu segšanai pamatojums.

Amats

Amatalga

Kompensācijas apmērs

Kompensāciju saņēmēju skaits

Kompensācijas summa

Mēnesī

Gadā

Rajona virsprokurors

300

150

10

1500

18000

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā

esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

 

Vienlaicīgi ir sagatavoti grozījumi Robežsardzes likumā un likumā “Par policiju”.

Kompensācijas par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem noteikšanas kārtības un apmēra noteikšanai izdodami Ministru kabineta noteikumi, kuru izstrādāšana uzdodama Prokuratūrai pēc likumprojekta izskatīšanas Saeimā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Grozījumi likumā neskar Latvijas starptautiskās saistības.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Grozījumi likumā neskar Latvijas starptautiskās saistības.

 

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

 

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

 

Grozījumi likumā neskar Latvijas starptautiskās saistības.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Grozījumi likumā neparedz jaunu valsts institūciju izveidošanu.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Grozījumi likumā neierobežo indivīda tiesības, bet nosaka papildus garantijas tām personām, kuras savus dienesta pienākumus veic ārpus pastāvīgās darba vietas.

 

 

 

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā persona

Atbildīgā amatpersona

 

     

G.Puķītis

E.Puriņš

K.Šlesere

V.Gēme

 

 

 

Vārdu skaits: 671

D.Krese, 7026476, dace.krese@varam.gov.lv