Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

(1) Informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā.

(2) Par sevišķi slepenu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz valsts militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var izraisīt:

1) bruņotu agresiju pret Latvijas Republiku vai tās sabiedrotajiem vai šādas agresijas draudus, valstiskās suverenitātes reālu apdraudējumu;

2) diplomātisko attiecību pārtraukšanu vai Latvijas Republikas izslēgšanu no starptautiskajām vai starpvalstu organizācijām;

3) iekšpolitiskās situācijas destabilizāciju, kas noved pie masu nekārtībām, grautiņiem, terora aktiem, diversijām, kaitniecības vai rada nepieciešamību izsludināt izņēmuma stāvokli vai civilās aizsardzības sistēmas ārkārtējo gatavību;

4) valsts aizsardzības plānu vai sarežģītu šifrēšanas un izlūkošanas sakaru sistēmu atklāšanu;

5) svarīgu operatīvās izstrādes plānu atklāšanu;

6) valstiski nozīmīgu zinātnisku vai tehnoloģisku atklājumu izpaušanu.

(3) Par slepenu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz valsts militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var izraisīt:

1) starptautisko attiecību saasināšanos;

2) starpvalstu attiecību saasināšanos, kuras rezultātā tiek pārtraukti ekonomiskie sakari vai tiek piemērotas ekonomiskās sankcijas pret Latvijas Republiku;

3) svarīgu militāro plānu vai izlūkošanas (pretizlūkošanas) pasākumu atklāšanu;

4) operatīvās darbības subjektu darba organizācijas, metožu, taktikas vai operatīvās uzskaites satura atklāšanu;

5) svarīgu operatīvās darbības pasākumu plānu vai šajā darbībā iesaistīto personu identitātes atklāšanu;

6) ar valsts aizsardzību un drošību vai noteiktas tautsaimniecības nozares attīstību saistīto zinātnisko vai tehnoloģisko atklājumu izpaušanu.

(4) Par konfidenciālu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, nodarot kaitējumu konkrētai valsts institūcijai.

1. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā, konfidenciālā un ierobežotas lietošanas informācijā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par ierobežotas lietošanas informāciju atzīstama tāda saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem radīta vai saņemta Latvijas Republikā aizsargājama informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apgrūtināt konkrētas valsts institūcijas darbību."

1. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā, konfidenciālā un ierobežotas lietošanas informācijā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par ierobecotas lietoanas informāciju atzīstama tāda saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem radīta vai saņemta Latvijas Republikā aizsargājama informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apgrūtināt konkrētas valsts institūcijas darbību."

(1) Informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu sarakstu, to apjomu un saturu, kā arī slepenības saglabāšanas termiņus nosaka Ministru kabinets, ievērojot šajā likumā noteiktos principus un informācijas klasifikācijas noteikumus, kā arī Nacionālās drošības padomes un Satversmes aizsardzības biroja priekšlikumus. Ministru kabineta apstiprinātais informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu saraksts, kā arī turpmākie grozījumi tajā ir uzskatāmi par atklātiem dokumentiem.

(2) Par valsts noslēpumu var atzīt informāciju:

1) par valsts militāro potenciālu, aizsardzības stratēģiju un taktiku, aizsardzības un mobilizācijas plāniem;

2) par valsts drošības un aizsardzības iestāžu bruņojuma, sakaru un informācijas sistēmām, materiāltehnisko nodrošinājumu un tā iegādi;

3) par valsts drošībai un aizsardzībai nozīmīgu būvju, iekārtu, ražotņu un citu objektu plānojumu, aizsardzības un evakuācijas plāniem;

4) par valsts drošības un aizsardzības vajadzībām ražotās produkcijas veidiem un daudzumu, kā arī ražotņu potenciālu;

5) par šifriem (kodiem), šifrēšanas sistēmām un aparatūru;

6) par operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas organizāciju, saturu, taktiku un metodēm, kā arī par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā;

7) par valsts drošības iestāžu struktūru un atsevišķu struktūrvienību dislokāciju;

8) par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību, valsts drošības un aizsardzības iestāžu rīcības un darbības plāniem izņēmuma stāvokļa, masu nekārtību gadījumā vai par speciālajām operācijām cīņā pret organizēto noziedzību;

9) par valsts materiālo rezervju apjomu, izvietojumu un to turētājiem (glabātājiem);

10) par valsts valūtas un dārgmetālu rezervju glabāšanu un transportēšanu;

11) par svarīgu valsts amatpersonu apsardzes un drošības pasākumu organizāciju un pielietotajiem tehniskajiem līdzekļiem;

12) par zinātniski pētniecisko darbību, atklājumiem, izgudrojumu pielietošanu, ja tie veikti ar valsts atbalstu;

13) par atsevišķiem valsts ārpolitiskās darbības virzieniem un stratēģiski nozīmīgiem ārējiem ekonomiskajiem sakariem;

14) par valsts noslēpuma aizsardzības līdzekļiem un paņēmieniem.

(3) . . .

2. 4.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "kā arī slepenības saglabāšanas termiņus";

papildināt otro daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) kuru Latvija ir saņēmusi no ārvalstīm vai radījusi saskaņā ar noslēgtu starptautisko līgumu."

2. 4.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "kā arī slepenības saglabāšanas termiņus";

papildināt otro daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) kuru Latvija ir saņēmusi no ārvalstīm vai radījusi saskaņā ar noslēgtu starptautisko līgumu."

(1) . . .

(5) Šā panta ceturtās daļas noteikumi attiecas arī uz citām personām, kuru valdījumā vai lietošanā ir valsts noslēpuma objekti.

(6) Ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētās (sevišķi slepenās, slepenās vai konfidenciālās) informācijas saņemšanas, nodošanas un izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi, bet tās aprites slepenības režīmu valstī kontrolē Satversmes aizsardzības birojs. Šāda informācija tiek aizsargāta kā valsts noslēpums, un neviens bez nosūtītājas valsts vai organizācijas piekrišanas nav tiesīgs pazemināt tās slepenības pakāpi.

3. 7.pantā:

izteikt sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētās (sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas) informācijas saņemšanas, nodošanas un izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.”;

papildināt pantu ar jaunu sesto, kā arī ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Satversmes aizsardzības birojs, kā Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde veic pats un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar ārvalstīm, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām, kā arī veic šīs informācijas aizsardzības pasākumus.

(7) Visām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām, kuru rīcībā ir informācijas sistēmas, kurās tiek veikta valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrāde un/vai uzglabāšana, tās jāreģistrē Satversmes aizsardzības birojā un jāsaņem akreditācijas sertifikāts par sistēmas atbilstību drošības prasībām.

Satversmes aizsardzības birojs, kā drošības akreditācijas institūcija kontrolē un pārbauda to informācijas sistēmu drošību, kurās tiek veikta valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrāde un/vai uzglabāšana, kā arī kontrolē kriptogrāfisko sistēmu un izstrādā kriptogrāfiskās atslēgas. Reģistrācijas, drošības pārbaudes un akreditācijas kārtību nosaka Satversmes aizsardzības birojs.”;

uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par astoto daļu.

3. 7.pantā:

izteikt sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētās (sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas) informācijas saņemšanas, nodošanas un izmantošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.”;

papildināt pantu ar jaunu sesto, kā arī ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Satversmes aizsardzības birojs kā Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde veic pats un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar ārvalstīm, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām, kā arī veic šīs informācijas aizsardzības pasākumus.

(7) Visām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām, kuru rīcībā ir informācijas sistēmas, kurās tiek veikta valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrāde un/vai uzglabāšana, tās jāreģistrē Satversmes aizsardzības birojā un jāsaņem akreditācijas sertifikāts par sistēmas atbilstību drošības prasībām. Satversmes aizsardzības birojs kā drošības akreditācijas institūcija kontrolē un pārbauda to informācijas sistēmu drošību, kurās tiek veikta valsts noslēpumu saturošas informācijas apstrāde un/vai uzglabāšana, kā arī kontrolē kriptogrāfisko sistēmu un izstrādā kriptogrāfiskās atslēgas. Reģistrācijas, drošības pārbaudes un akreditācijas kārtību nosaka Satversmes aizsardzības birojs.”;

uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par astoto daļu.

(1) Konfidenciālai informācijai tiek noteikta slepenība uz pieciem gadiem, slepenai informācijai - uz desmit gadiem, sevišķi slepenai informācijai - uz divdesmit gadiem, bet ziņām par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā, - uz septiņdesmit pieciem gadiem.

(2) Nacionālās drošības apsvērumu dēļ Ministru kabinets ir tiesīgs pagarināt noteiktas informācijas slepenības termiņu, taču šādas informācijas slepenības kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt piecdesmit gadus.

(3) . . .

4. Izteikt 8.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Ierobežotas lietošanas informācijai tiek noteikta slepenība uz vienu gadu, konfidenciālai informācijai - uz pieciem gadiem, slepenai informācijai - uz desmit gadiem, sevišķi slepenai informācijai - uz divdesmit gadiem, bet ziņām par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā, - uz septiņdesmit pieciem gadiem.

(2) Pirms attiecīgās informācijas slepenības termiņa beigām institūcija, kura to ir klasificējusi, lemj par jauna slepenības termiņa noteikšanu vai informācijas deklasificēšanu."

4. Izteikt 8.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Ierobežotas lietošanas informācijai tiek noteikta slepenība uz vienu gadu, konfidenciālai informācijai - uz pieciem gadiem, slepenai informācijai - uz desmit gadiem, sevišķi slepenai informācijai - uz divdesmit gadiem, bet ziņām par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā, - uz septiņdesmit pieciem gadiem.

(2) Pirms attiecīgās informācijas slepenības termiņa beigām institūcija, kura to ir klasificējusi, lemj par jauna slepenības termiņa noteikšanu vai informācijas deklasificēšanu."

(1) . . .

(2) Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam (turpmāk - speciālā atļauja) var izsniegt personai, kura ir:

1) rīcībspējīga un nav jaunāka par 18 gadiem;

2) Latvijas pilsonis;

3) parakstījusi saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, un piekritusi, ka kompetentas valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.

(3) Pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai:

1) kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības;

2) kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

 3) kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja persona reabilitēta;

4) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

5) kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;

6) kura ir medicīnas iestāžu uzskaitē sakarā ar alkoholismu, toksikomāniju, narkomāniju vai gara slimību vai kuras personiskās un profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības;

7) kura ir ņemta operatīvajā uzskaitē sakarā ar operatīvās izstrādes lietu.

(4) Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 4.punkta nosacījumi.

(5) . . .

(6) Kārtību, kādā notiek klasificētās (sevišķi slepenās, slepenās vai konfidenciālās) informācijas nodošana ārvalstu pārstāvjiem Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

5. 9.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai:

1) kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības;

2) kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

3) kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta;

4) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav ES vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

5) kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;

6) kuras personiskās vai profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības;

7) kura ir medicīnas iestāžu uzskaitē sakarā ar alkoholismu, toksikomāniju, narkomāniju vai gara slimību;

8) kura ir ņemta operatīvajā uzskaitē sakarā ar operatīvās izstrādes lietu.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Pieeja ierobežotas lietošanas valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kuras personiskās vai profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "(sevišķi slepenās, slepenās vai konfidenciālās)" ar vārdiem "(sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas)".

Papildināt 9.panta trešās daļas 3.punktu aiz vārdiem “izņemot gadījumu, ja persona reabilitēta” ar vārdiem “vai atbrīvota no kriminālatbildības un soda”.

Izteikt likumprojekta 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Pieeja ierobežotas lietošanas valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta gadījumā, ja ir pamatots iemesls, kas liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības.””

Papildināt likumprojekta 5.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3.punkta nosacījumi, ja nav izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums un sodāmība ir dzēsta vai noņemta.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par piekto, sesto un septīto daļu.”

5. 9.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai:

1) kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības;

2) kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

3) kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta;

4) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav ES vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

5) kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;

6) kuras personiskās vai profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības;

7) kura ir medicīnas iestāžu uzskaitē sakarā ar alkoholismu, toksikomāniju, narkomāniju vai gara slimību;

8) kura ir ņemta operatīvajā uzskaitē sakarā ar operatīvās izstrādes lietu.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Pieeja ierobežotas lietošanas valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta, ja ir pamatots iemesls, kas liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības.";

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pamatojoties uz valsts noslēpuma subjekta priekšlikumu, Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju valsts noslēpumam atsevišķām personām, kurām to ierobežo šā panta trešās daļas 3.punkta nosacījumi, ja nav izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums un sodāmība ir dzēsta vai noņemta.”;

aizstāt sestajā daļā vārdus "(sevišķi slepenās, slepenās vai konfidenciālās)" ar vārdiem "(sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas)";

uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par piekto, sesto un septīto daļu.

(1) . . .

(2) Šā likuma 9.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos personu pārbaudes kārtību nosaka Satversmes aizsardzības biroja direktors.

(3) . . .

4

Papildināt likumprojektu ar jaunu 6.pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 10.panta otro daļu pēc vārda “ceturtajā” ar vārdiem “un piektajā”;

uzskatīt līdzšinējos 6. un 7. pantu par 7. un 8. pantu.

Pieņemt

6. Papildināt 10.panta otro daļu pēc vārda “ceturtajā” ar vārdiem “un piektajā”.

(1) Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās.

(2) Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta tikai ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, bet konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju.

(3) . . .

(5) Nolēmumu par atteikšanos izsniegt speciālo atļauju vai par speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs u n nav pārsūdzams. Tas nosūtāms izpildei valsts drošības iestādei.

6. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "trijās" ar vārdu "četrās";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta tikai ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju, bet ierobežotas lietošanas informācijai - ar ceturtās kategorijas speciālo atļauju.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums par pieeju ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētajai informācijai ir galīgs un nav pārsūdzams.”

7. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "trijās" ar vārdu "četrās";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta tikai ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju, bet ierobežotas lietošanas informācijai - ar ceturtās kategorijas speciālo atļauju.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums par pieeju ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētajai informācijai ir galīgs un nav pārsūdzams.”

12.pants. Tiesības izmantot valsts noslēpumu

(1) . . .

(2) Ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs un nosūta tai drošības iestādei, kura saskaņā ar šā likuma 10.panta trešo un ceturto daļu veic personu pārbaudi šajā institūcijā.

(3) . . .

7. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs pēc saskaņošanas ar valsts drošības iestādi, kas saskaņā ar šā likuma 10.panta trešo un ceturto daļu veic personu pārbaudi šajā institūcijā."

8. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs pēc saskaņošanas ar valsts drošības iestādi, kas saskaņā ar šā likuma 10.panta trešo un ceturto daļu veic personu pārbaudi šajā institūcijā."

Ministru kabinets mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdara nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos nr.225 "Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi" un Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos nr.226 "Valsts noslēpuma objektu saraksts".

Ministru kabinets mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdara nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos nr.225 "Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi" un Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos nr.226 "Valsts noslēpuma objektu saraksts".