Aizsardzības un iekšlietu komisija ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (reģ.nr.1339; dok.nr.4802) 1.lasījumam.

Komisija nolēma konceptuāli atbalstīt augstākminēto likumprojektu un lūgt to iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā izskatīšanai 1.lasījumā.

Pielikumā: Saeimas Ārlietu komisijas atzinums uz 1 lp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Dzintars Kudums

Likumprojekts

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā, konfidenciālā un ierobežotas lietošanas informācijā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par ierobežotas lietošanas informāciju atzīstama tāda saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem radīta vai saņemta Latvijas Republikā aizsargājama informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apgrūtināt konkrētas valsts institūcijas darbību."

2. 4.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "kā arī slepenības saglabāšanas termiņus";

papildināt otro daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) kuru Latvija ir saņēmusi no ārvalstīm vai radījusi saskaņā ar noslēgtu starptautisko līgumu."

3. 7.pantā:

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(51) Satversmes aizsardzības birojs ir nacionālā drošības institūcija klasificētas informācijas apmaiņā ar starptautiskajām organizācijām, kā arī drošības akreditācijas institūcija, kas akreditē elektronisko informācijas nesēju sistēmas, kurās notiek darbs ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Satversmes aizsardzības birojs kontrolē kriptogrāfisko sistēmu un izstrādā kriptogrāfiskās atslēgas.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "(sevišķi slepenās, slepenās vai konfidenciālās)" ar vārdiem "(sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas)".

4. Izteikt 8.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Ierobežotas lietošanas informācijai tiek noteikta slepenība uz vienu gadu, konfidenciālai informācijai - uz pieciem gadiem, slepenai informācijai - uz desmit gadiem, sevišķi slepenai informācijai - uz divdesmit gadiem, bet ziņām par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā, - uz septiņdesmit pieciem gadiem.

(2) Pirms attiecīgās informācijas slepenības termiņa beigām institūcija, kura to ir klasificējusi, lemj par jauna slepenības termiņa noteikšanu vai informācijas deklasificēšanu."

5. 9.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai:

1) kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības;

2) kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

3) kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja persona ir reabilitēta;

4) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

5) kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;

6) kuras personiskās vai profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības;

7) kura ir medicīnas iestāžu uzskaitē sakarā ar alkoholismu, toksikomāniju, narkomāniju vai gara slimību;

8) kura ir ņemta operatīvajā uzskaitē sakarā ar operatīvās izstrādes lietu.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Pieeja ierobežotas lietošanas valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kuras personiskās vai profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "(sevišķi slepenās, slepenās vai konfidenciālās)" ar vārdiem "(sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas)".

6. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "trijās" ar vārdu "četrās";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta tikai ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju, bet ierobežotas lietošanas informācijai - ar ceturtās kategorijas speciālo atļauju.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Nolēmumu par atteikšanos izsniegt speciālo atļauju vai par speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams."

7. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs pēc saskaņošanas ar valsts drošības iestādi, kura saskaņā ar šā likuma 10.panta trešo un ceturto daļu veic personu pārbaudi šajā institūcijā."

Ministru kabinets mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdara nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos Nr.225 "Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi" un Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos Nr.226 "Valsts noslēpuma objektu saraksts".