Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"

Izdarīt likumā "Par valsts noslēpumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 1., 14.nr.; 1999, 8.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā, konfidenciālā un ierobežotas lietošanas informācijā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par ierobežotas lietošanas informāciju atzīstama tāda saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem radīta vai saņemta Latvijas Republikā aizsargājama informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apgrūtināt konkrētas valsts institūcijas darbību."

2. 4.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "kā arī slepenības saglabāšanas termiņus";

papildināt otro daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) kuru Latvija ir saņēmusi no ārvalstīm vai radījusi saskaņā ar noslēgtu starptautisko līgumu."

3. 7.pantā:

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(51) Satversmes aizsardzības birojs ir nacionālā drošības institūcija klasificētas informācijas apmaiņā ar starptautiskajām organizācijām, kā arī drošības akreditācijas institūcija, kas akreditē elektronisko informācijas nesēju sistēmas, kurās notiek darbs ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Satversmes aizsardzības birojs kontrolē kriptogrāfisko sistēmu un izstrādā kriptogrāfiskās atslēgas.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "(sevišķi slepenās, slepenās vai konfidenciālās)" ar vārdiem "(sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas)".

 

4. Izteikt 8.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Ierobežotas lietošanas informācijai tiek noteikta slepenība uz vienu gadu, konfidenciālai informācijai - uz pieciem gadiem, slepenai informācijai - uz desmit gadiem, sevišķi slepenai informācijai - uz divdesmit gadiem, bet ziņām par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā, un personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā, - uz septiņdesmit pieciem gadiem.

(2) Pirms attiecīgās informācijas slepenības termiņa beigām institūcija, kura to ir klasificējusi, lemj par jauna slepenības termiņa noteikšanu vai informācijas deklasificēšanu."

5. 9.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai:

1) kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības;

2) kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

3) kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja persona ir reabilitēta;

4) kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

5) kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā;

6) kuras personiskās vai profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības;

7) kura ir medicīnas iestāžu uzskaitē sakarā ar alkoholismu, toksikomāniju, narkomāniju vai gara slimību;

8) kura ir ņemta operatīvajā uzskaitē sakarā ar operatīvās izstrādes lietu.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Pieeja ierobežotas lietošanas valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kuras personiskās vai profesionālās īpašības pamatoti liek apšaubīt tās spēju ievērot slepenības režīma prasības.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "(sevišķi slepenās, slepenās vai konfidenciālās)" ar vārdiem "(sevišķi slepenās, slepenās, konfidenciālās vai ierobežotas lietošanas)".

6. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "trijās" ar vārdu "četrās";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta tikai ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju, bet ierobežotas lietošanas informācijai - ar ceturtās kategorijas speciālo atļauju.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Nolēmumu par atteikšanos izsniegt speciālo atļauju vai par speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Satversmes aizsardzības biroja direktora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams."

7. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistīto amatu sarakstu katrā institūcijā nosaka attiecīgās institūcijas vadītājs pēc saskaņošanas ar valsts drošības iestādi, kura saskaņā ar šā likuma 10.panta trešo un ceturto daļu veic personu pārbaudi šajā institūcijā."

Pārejas noteikums

Ministru kabinets mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdara nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos Nr.225 "Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi" un Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos Nr.226 "Valsts noslēpuma objektu saraksts".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Normatīvā akta projekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

Grozījumu likumā “Par valsts noslēpumu” nepieciešamību nosaka Latvijas iestāšanās process NATO, kā arī valsts noslēpuma aizsardzības nodrošināšanas gaitā atklātās nepilnības, kuras nepieciešams novērst. Saskaņā ar NATO integrācijas padomes 2001.gada 22.oktobrī nolemto Satversmes aizsardzības biroja (turpmāk - SAB) vadībā tika izveidota darba grupa, kura ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, kā arī tam pakārtotajos normatīvajos aktos.

Viena no NATO prasībām ir ieviest valsts noslēpuma ceturto klasifikācijas pakāpi, proti, “Ierobežotas lietošanas informācija”, kas atbilstu NATO klasificēto dokumentu aprites kārtībai. Izstrādājot grozījumus, darba grupa ņēma vērā NATO dokumentu drošības jomā “C-M (55) 15 (Final)”, kas regulē NATO klasificēto dokumentu aprites kārtību. Atbilstoši šim dokumentam NATO kandidātvalstīm tiek izvirzīta prasība izveidot nacionāla līmeņa drošības institūciju, kuras pamatuzdevums ir slepenības nodrošināšana klasificētas informācijas apmaiņai ar NATO. Atbilstoši praksei Latvijā šāda iestāde ir SAB. Šīs normas precīza iekļaušana nacionālajā likumā atvieglotu SAB turpmāko sadarbību ar NATO drošības jomā. Saskaņā ar NATO standartiem C-M (55)15 (Final) nacionālā drošības institūcija (NDI) vienlaicīgi ir atbildīga arī par NATO klasificētās informācijas apriti elektroniskajos informācijas nesējos. Tikai NDI ir tiesības akreditēt informatīvās sistēmas, kurās notiek darbs ar klasificēto informāciju.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

Normatīvā akta projekts nodrošina “Ierobežotas lietošanas” informācijas statusa ieviešanu. Tiek paredzēts, ka klasifikācijas pakāpe “Ierobežotas lietošanas” var tikt piešķirta informācijai, kura tiek radīta vai saņemta Latvijas noslēgto starptautisko līgumu ietvaros. Tā netiks attiecināta uz Latvijas iekšējā apritē esošo klasificēto informāciju. Darba grupa ir iestrādājusi normu, ka SAB ir nacionālā drošības institūcija klasificētās informācijas apmaiņā ar starptautiskajām organizācijām un drošības akreditācijas institūcija, kura akreditē elektronisko informācijas nesēju sistēmas, kurās notiek darbs ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Projektā tiek precizētas normas par klasificētas informācijas slepenības termiņa pagarināšanas kārtības optimizāciju. Tāpat tiek precizēta speciālo atļauju pārsūdzēšanas kārtība.

3. Cita informācija

___________________________

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvais akts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvais akts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvais akts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvais akts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvais akts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu

Ierobežotas lietošanas informācijas klasifikācijas pakāpes ieviešana tiks realizēta valsts drošības iestāžu budžetā atvēlēto līdzekļu klasificētās informācijas aizsardzībai ietvaros.
 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais

gads

Nākamie trīs gadi

 

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

____

____

____

____

____

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

____

____

____

____

____

3. Finansiālā ietekme

____

____

____

____

____

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

____

____

____

____

____

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

____

____

____

____

____

6. Cita informācija

____

____

____

____

____

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņus, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Normatīvā akta projekta pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka viena mēneša laikā no likuma spēkā stāšanās brīža Ministru kabinets izdara nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi” un Ministru kabineta noteikumos “Valsts noslēpuma objektu saraksts”. Grozījumi minētajos noteikumos būs nepieciešami, lai ieviestu ierobežotas lietošanas informācijas klasifikācijas pakāpi atbilstoši pieņemtajam likumam, kā arī lai precizētu atsevišķus sevišķās lietvedības noteikumus.

2. Cita informācija

________________________

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvais akts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvais akts atbilsts Latvijas interesēm, gatavojoties dalībai NATO.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvais akts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvais akts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

_____________

_______________

_____________

_____________

5. Cita informācija

___________________________

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedriskās informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Normatīvā akta projekts nav apspriests ar starptautiskajiem konsultantiem. Tomēr vēlreiz jāatzīmē, ka saskaņā ar NATO norādīto ir nepieciešams ieviest “ierobežotas lietošanas” informācijas statusu Latvijas normatīvajos aktos un skaidri noteikt nacionālās drošības institūciju klasificētās informācijas apmaiņā ar starptautiskajām organizācijām.

5. Cita informācija

_______________________________

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvais akts neizveido jaunas valsts institūcijas. Normatīvo aktu piemēros līdzšinējie valsts noslēpuma subjekti. Normatīvā akta 3.pantā tiek precizēti jau praksē veiktie SAB pienākumi, nodrošinot no NATO saņemtās klasificētās informācijas aizsardzību Latvijā.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrības informēšana par normatīvā akta ieviešanu nav paredzēta.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts šo jautājumu neskar.

4. Cita informācija

___________________________

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

Sagatavoja: S.Pēkale

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta

Starptautisko līgumu nodaļas 2.sekretāre

t.7016244