Likumprojekts

Likumprojekts

Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu

1.pants. 2002.gada 21.maijā Briselē parakstītais Protokols Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu (turpmāk – Protokols) un tā pielikumi ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.

2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Protokols un tā pielikumi.

3.pants. Protokols un tā pielikumi stājas spēkā Protokola 17.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

 

 

Protokols Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu

 

EIROPAS KOPIENA un LATVIJAS REPUBLIKA, turpmāk tekstā sauktas “Puses”,

IEVĒROJOT, ka Latvijas Republika ir iesniegusi pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā un šāda dalība prasa efektīvu Eiropas Kopienas acquis ieviešanu,

ATZĪSTOT, ka Kopienas normatīvo aktu pārņemšana un ieviešana pirms iestāšanās procesā sniedz iespēju vairot iekšējā tirgus priekšrocības un nodrošināt efektīvu tā darbību noteiktos sektoros,

ŅEMOT VĒRĀ, ka sektoros, kurus aptver šis Protokols, Latvijas Republikas normatīvajos aktos tiek pārņemti Kopienas likumi,

ŅEMOT VĒRĀ kopējo ieinteresētību brīvā preču kustībā un preču kvalitātes paaugstināšanā, lai nodrošinātu pilsoņu veselību un drošību un vides aizsardzību, tai skaitā sniedzot tehnisko palīdzību un nodrošinot citus sadarbības veidus,

VĒLOTIES noslēgt Eiropas līguma Protokolu par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu (turpmāk “Protokols”), nodrošinot savstarpējo atzīšanu rūpnieciskām precēm, kuras atbilst prasībām, lai tiktu likumīgi ievietotas kādas no Pusēm tirgū, un savstarpēju atzīšanu rūpniecisko preču atbilstības novērtēšanas rezultātiem saskaņā ar Kopienas vai nacionālajiem likumiem, atzīmējot, ka Eiropas līguma 76.pants nodrošina līguma par savstarpēju atzīšanu noslēgšanu, kur tas nepieciešams,

ATZĪMĒJOT ciešo sadarbību starp Eiropas Kopienu un Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas ekonomisko telpu, kas ļauj apsvērt paralēla Eiropas atbilstības novērtēšanas līguma noslēgšanu starp Latvijas Republiku un minētajām valstīm, līdzvērtīgu šim Protokolam,

PATUROT PRĀTĀ savu kā Līgumslēdzēju pušu statusu Līgumā par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, un apzinoties pienākumus saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu par tirdzniecības tehniskajām barjerām,

 

VIENOJĀS PAR SEKOJOŠO:

1.pants

Mērķis

Šī Protokola mērķis ir Pusēm sekmēt tirdzniecības tehnisko barjeru likvidēšanu attiecībā uz rūpnieciskajām precēm. Tādēļ būtiska nozīme ir nepārtrauktai tādu Latvijas Republikas nacionālo likumu pieņemšanai un ieviešanai, kas ir līdzvērtīgi Kopienas likumiem.

Šis Protokols nodrošina:

1) savstarpēju rūpniecisko preču atzīšanu, kas norādītas pielikumos par “rūpniecisko preču atzīšanu” un kuras atbilst prasībām, lai likumīgi tiktu ievietotas tirgū vienā no Pusēm;

2) savstarpēju rūpniecisko preču atbilstības novērtēšanas rezultātu atzīšanu saskaņā ar Kopienas un atbilstošiem Latvijas normatīvajiem aktiem, kas norādīti pielikumos par “atbilstības novērtēšanas rezultātu savstarpējo atzīšanu”.

2.pants

Definīcijas

Šī Protokola ietvaros:

“rūpnieciskās preces” ir produkti, kas norādīti Eiropas līguma 9.pantā un 2.protokolā;

“Kopienas likumi” ir jebkurš Eiropas Kopienas normatīvais akts un ieviešanas prakse atbilstoši attiecīgajai situācijai, riskam vai rūpniecisko preču kategorijai kā to interpretējusi Eiropas Kopienas Tiesa;

“nacionālie likumi” ir jebkurš normatīvais akts vai ieviešanas prakse, saskaņā ar kuru Latvijas Republika pārņem attiecīgajai situācijai, riskam vai rūpniecisko preču kategorijai atbilstošo Kopienas normatīvo aktu.

Protokolā izmantotie termini atbilst Kopienas un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

3.pants

Normatīvo aktu saskaņošana

Šī Protokola ietvaros, konsultējoties ar Eiropas Kopienu Komisiju, Latvijas Republika apņemas piemērot atbilstošus līdzekļus, lai turpinātu vai pabeigtu Kopienas normatīvo aktu pārņemšanu – īpaši standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas, atbilstības novērtēšanas, tirgus uzraudzības, vispārējā preču drošuma un ražotāja atbildības jomā.

4.pants

Rūpniecisko preču savstarpējā atzīšana

Savstarpējās atzīšanas jomā Puses vienojas, ka rūpnieciskās preces, kas norādītas pielikumos par “rūpniecisko preču savstarpējo atzīšanu”, un kuras atbilst prasībām, lai tiktu likumīgi ievietotas vienas no Pusēm tirgū, var tikt ievietotas otras Puses tirgū bez papildus ierobežojumiem, neietekmējot Eiropas līguma 35.pantu.

5.pants

Atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātu savstarpējā atzīšana

Puses vienojas atzīt atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātus, kas veikti saskaņā ar Kopienas vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas norādīti pielikumos par “atbilstības novērtēšanas rezultātu savstarpējo atzīšanu”. Attiecībā uz atbilstības atzīšanu, Puses nevar prasīt ne procedūru atkārtošanu, ne noteikt papildus prasības.

6.pants

Drošības pasākumi

Ja Puse atklāj, ka saskaņā ar šo Protokolu tās teritorijā ievietotā prece, kas lietota atbilstoši tai paredzētajam mērķim, apdraud lietotāju vai citu personu veselību vai drošību, vai atklāj citas pamatotas problēmas, kas atrunātas pielikumos norādītajos normatīvajos aktos, tad tā veic atbilstošus pasākumus, lai šādu preci izņemtu no apgrozības, aizliegtu tās ievietošanu tirgū, pielietošanu vai ierobežotu tās brīvu kustību. Šādiem gadījumiem atbilstoša procedūra ir noteikta pielikumos.

7.pants

Sfēras paplašināšana

Ja Latvijas Republika, pieņem un ievieš jaunus nacionālos normatīvos aktus, kas pārņem Kopienas normatīvos aktus, tad saskaņā ar 14.pantā noteikto kārtību Puses var veikt grozījumus esošajos pielikumos vai parakstīt jaunus pielikumus.

8.pants

Izcelsme

Šī Protokola nosacījumi attiecas uz rūpnieciskajām precēm, neatkarīgi no to izcelsmes.

9.pants

Pienākumi Pušu pārvaldes iestādēm un institūcijām

Puses nodrošina, ka pārvaldes iestādes to likumdošanas ietvaros, ir atbildīgas par Kopienas un nacionālo normatīvo aktu efektīvu ieviešanu un turpmāku lietošanu. Puses papildus nodrošina, ka šīs pārvaldes iestādes, ja nepieciešams, var institūciju paziņot, atlikt paziņošanu, atcelt lēmumu par paziņojuma atlikšanu un anulēt paziņojumus par institūcijām, lai nodrošinātu rūpniecisko preču atbilstību ar Kopienas vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai arī lai pieprasītu šo institūciju nepiedalīšanos tirgū.

Puses nodrošina, ka institūcijas, kas paziņotas atbilstoši to likumdošanai, lai veiktu atbilstības novērtēšanu saskaņā ar pielikumos norādīto Kopienas vai nacionālo normatīvo aktu prasībām, pastāvīgi atbilstu Kopienas vai nacionālo normatīvo aktu prasībām. Puses papildus veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs institūcijas saglabā atbilstošo kompetenci veikt tām uzticētos uzdevumus atbilstoši paziņojumam.

10.pants

Paziņotās institūcijas

Šī Protokola ietvaros paziņotās institūcijas sākotnēji ir tās, kas tiks iekļautas sarakstos, ar kuriem Latvijas Republika un Eiropas Kopiena apmainīsies pirms spēkā stāšanās procedūras pabeigšanas.

Turpmāk institūciju, kuras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar pielikumos norādīto Kopienas vai nacionālo normatīvo aktu prasībām, paziņošanai piemērojama sekojoša procedūra:

a) Puse iesniedz rakstisku paziņojumu otrai Pusei;

b) institūcija uzskatāma par paziņotu un kompetentu veikt atbilstības novērtēšanu atbilstoši pielikumos noteiktajām prasībām no dienas, kad saņemts otras Puses rakstisks apstiprinājums.

Ja Puse nolemj anulēt tās jurisdikcijā esošo paziņoto institūciju, tai rakstiski jāinformē otra Puse. No anulēšanas dienas institūcija pārtrauc veikt atbilstības novērtēšanu atbilstoši pielikumos noteiktajām prasībām. Tomēr atbilstības novērtēšana, kas veikta līdz šim datumam, paliek spēkā, ja Asociācijas Padome nelemj citādāk.

11.pants

Paziņoto institūciju pārbaude

Puses var pieprasīt otrai Pusei veikt savā jurisdikcijā esošās paziņotās institūcijas tehniskās kompetences un atbilstības pārbaudi. Šāda prasība ļauj Pusei, kas atbildīga par paziņošanu, veikt prasīto pārbaudi un nekavējoties sniegt pārskatu otrai Pusei. Piedaloties attiecīgajām pārvaldes iestādēm, Puses var kopīgi veikt institūcijas pārbaudi. Šai sakarā Puses nodrošina pilnīgu savā jurisdikcijā esošo institūciju sadarbību. Puses veic visus nepieciešamos pasākumus un līdzekļus, lai atrisinātu jebkurus strīdīgos jautājumus.

Ja problēmu risinājums neapmierina abas Puses, tad Puses informē Asociācijas Padomes vadītāju par strīdīgajiem jautājumiem un paskaidro iemeslus. Asociācijas Padome nosaka atbilstošo rīcību.

Ja Asociācijas Padome nelemj citādāk un līdz laikam, kad tā pieņem lēmumu, institūcijas paziņojums un tās kompetence veikt atbilstības novērtēšanu saskaņā ar pielikumos norādīto Kopienas vai nacionālo normatīvo aktu prasībām tiek daļēji vai pilnībā atcelta no dienas, kad Puses ir informējušas Asociācijas Padomes vadītāju par domstarpībām.

 

12.pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa

Lai nodrošinātu pareizu un vienādu šī Protokola piemērošanu un skaidrojumu, Puses, to pārvaldes iestādes un paziņotās institūcijas:

a) apmainās ar visu atbilstošo informāciju par normatīvo aktu īstenošanu un praksi, tai skaitā, par procedūru, kā nodrošināt paziņoto institūciju atbilstību;

b) piedalās, ja nepieciešams, attiecīgajās informācijas, sadarbības un citās saistītajās struktūrās;

c) veicina institūciju sadarbību ar mērķi noslēgt savstarpējās atzīšanas nolīgumus nereglamentētajā sfērā.

13.pants

Konfidencialitāte

Pušu pārstāvji, eksperti un citas iesaistītās personas, arī pēc savas darbības pārtraukšanas, nedrīkst atklāt informāciju, kas iegūta šī Protokola ietvaros un pakļauta atbildībai par profesionālajiem noslēpumiem. Šo informāciju nedrīkst izmantot citiem nolūkiem kā to paredz šis Protokols.

14.pants

Protokola realizēšana

Saskaņā ar Eiropas līguma 110.pantu atbildību par efektīvu šī Protokola darbību uzņemas Asociācijas Padome, kas ir atbildīga par:

a) grozījumiem pielikumos;

b) jaunu pielikumu pievienošanu;

c) kopīgo ekspertu grupas vai grupu nozīmēšanu paziņotās institūcijas tehniskās kompetences un tās atbilstības prasībām novērtēšanai;

d) informācijas apmaiņu par ierosinātajām un veiktajām izmaiņām Kopienas un nacionālajos normatīvajos aktos, kas attiecināmi uz pielikumiem;

e) jaunu vai papildus atbilstības novērtēšanas procedūru izvērtēšanu, kas ietekmē pielikumos ietvertās jomas;

f) jebkuru jautājumu risināšana, kas attiecas uz Protokola piemērošanu.

Asociācijas Padome var deleģēt šajā Protokolā noteiktos pienākumus atbilstoši Eiropas līguma 114.(2) pantā noteiktajam.

15.pants

Tehniskā sadarbība un palīdzība

Eiropas Kopiena var nodrošināt tehnisko sadarbību un palīdzību Latvijas Republikai, ja nepieciešams, lai veicinātu efektīvu šī Protokola ieviešanu un piemērošanu.

16.pants

Līgumi ar citām valstīm

Līgumi par atbilstības novērtēšanu, kurus kāda no Pusēm noslēgusi ar valsti, kas nav šī Protokola dalībvalsts, nerada pienākumu otrai Pusei atzīt trešajā valstī veikto atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātus, ja vien nepastāv skaidri noteikta vienošanās starp Pusēm Asociācijas Padomes ietvaros.

17.pants

Stāšanās spēkā

Protokols stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses apmainījušās ar diplomātiskām notām, kas apstiprina attiecīgu procedūru pabeigšanu, lai Protokols stātos spēkā.

18.pants

Protokola statuss

Šis Protokols ir Eiropas līguma neatņemama sastāvdaļa.

Protokols ir sastādīts divos eksemplāros latviešu, angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, katrs no šiem tekstiem ir vienādi autentisks.

 

Noslēgts Briselē, divi tūkstoši otrā gada divdesmit pirmajā maijā.

 

 

 

 

 

 

 

Pielikumi

PIELIKUMI RŪPNIECISKO PREČU SAVSTARPĒJAI ATZĪŠANAI

 

 

 

PIELIKUMI PAR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTU SAVSTARPĒJO ATZĪŠANU

Saturs

  1. Elektrodrošība
  2. Elektromagnētiskā saderība
  3. Rotaļlietas
  4. Būvizstrādājumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PIELIKUMS PAR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS REZULTĀTU SAVSTARPĒJO ATZĪŠANU

ELEKTRODROŠĪBA

I. DAĻA

KOPIENAS UN NACIONĀLIE NORMATĪVIE AKTI

Kopienas normatīvie akti:

1973.gada 19.februāra Padomes Direktīva 73/23/EEC “Par dalībvalstu likumdošanas tuvināšanu zemsprieguma elektroiekārtu jomā” (publicēts OJ L 77, 2603.1973, 29.lpp.), labota ar 1993.gada 22.jūlija Direktīvu 93/68/EEC (OJ L 220, 30.8.1993, 1.lpp.).

Nacionālie normatīvie akti:

2000.gada 30.maija Ministru Kabineta noteikumi Nr.187 “Iekārtu elektrodrošības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis 2000, 201./204.nr).

II. DAĻA

PAZIŅOJOŠĀS IESTĀDES

Eiropas Kopiena:

  • Apvienotā Karaliste:

Department of Trade and Industry

  • Austrija:

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit .

  • Beļģija:

Ministčre des Affaires Economiques/Ministerie van Economische Zaken.

  • Dānija:

konomi- og Erhvervsministeriet, Elektricitetsrådet.

  • Francija:

Ministčre de l'économie, des finances et de l'industrie. Direction Générale de l'Industrie, des Technologies de l'Information et des Postes (DiGITIP) – SQUALPI.

  • Grieķija:

„ĄæÅĮ³µÆæ ‘½¬ĄÄž·Ā. “µ½¹ŗ® “Į±¼¼±ÄµÆ± ’¹æ¼·Ē±½Æ±Ā (Ministry of Development. General Secretariat of Industry).

  • Itālija:

Ministero delle Attivitą Produttive.

  • Īrija:

Department of Enterprise and Employment.

  • Luksemburga:

Ministčre de l'Economie- Service de l'Energie de l'Etat.

Ministčre du Travail (Inspection du Travail et des Mines).

  • Nīderlande:

Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport (consumer goods).

Minister van Sociale Zanken en Werkgelegenheid (others).

  • Portugāle:

Under the authority of the Government of Portugal:

Instituto Portuguźs da Qualidade.

  • Somija:

Kauppa-ja teollisuusministeriö/Handels-och industriministeriet.

  • Spānija:

Ministerio de Ciencia y Tecnologķa.

  • Vācija:

Bundesministerium für Arbeit und Sozialordung.

  • Zviedrija:

Under the authority of the Government of Sweden :

Styrelsen för ackreditering och teknisk kontrol (SWEDAC).

   

Latvija:

Ekonomikas ministrija (Ministry of Economics)

III. DAĻA

PAZIŅOTĀS INSTITŪCIJAS

Eiropas Kopiena:

Institūcijas, kuras Kopienas Dalībvalstis ir paziņojušas saskaņā ar Kopienas normatīvajiem aktiem I.daļā un paziņotas Latvijai saskaņā ar šī Protokola 10.pantu.

Latvija:

Institūcijas, kuras Latvija ir paziņojusi saskaņā ar Latvijas nacionālajiem normatīviem aktiem I.daļā un ir paziņotas Kopienai saskaņā ar šī Protokola 10.pantu.

IV. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI

Drošības pasākumi

  1. Drošības pasākumi rūpnieciskajām precēm
  2. 1. Ja kāda no Pusēm ir veikusi pasākumus, kas liedz brīvu preču ievietošanu tirgū, kas ir marķētas ar CE zīmi, tad atbilstoši šim Pielikumam, tai nekavējoties jāinformē otra Puse, norādot tās lēmuma iemeslus un kā neatbilstība ir tikusi noteikta.

    2. Puses izvērtē iemeslus un iesniegtos pierādījumus, un informē viena otru par izmeklēšanas rezultātiem.

    3. Vienošanās gadījumā Pusēm jāveic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu preču neizvietošanu tirgū.

    4. Ja šādu izmeklēšanu rezultātā Pusēm neizdodas vienoties, tad lieta tiek iesniegta Asociācijas Padomē, kura var izlemt veikt tās ekspertīzi.

    5. Ja Asociācijas Padome uzskata, ka pasākums ir:

    (a) nepamatots, tad valsts institūcijai, kas piemērojusi pasākumu, tas jāatsauc;

    (b) pamatots, tad Pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šādu preču neizvietošanu tirgū.

  3. Drošības pasākumi attiecībā uz harmonizētajiem standartiem

1. Ja Latvijas Republika uzskata, ka harmonizētais standarts attiecas uz normatīvajiem aktiem, kas ir definēta šajā Pielikumā, un neatbilst attiecīgām būtiskām prasībām, tai jāinformē Asociācijas Padome, sniedzot pamatotus iemeslus.

2. Asociācijas Padome izskata lietu un var pieprasīt Kopienai, rīkoties saskaņā ar atbilstošo Kopienas likumdošanas procedūru, kas ir noteikta šajā Pielikumā.

3. Kopienai jāinformē Asociācijas Padome un otra Puse par tiesvedību.

4. Procedūras rezultāts ir jāpaziņo otrai Pusei.

 

PIELIKUMS PAR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS REZULTĀTU SAVSTARPĒJO ATZĪŠANU

 

ELEKTROMAGNĒTISKĀ SADERĪBA

I. DAĻA

KOPIENAS UN NACIONĀLIE NORMATĪVIE AKTI

Kopienas normatīvie akti:

1989.gada 3.maija Padomes Direktīva 89/336/EEC “Par dalībvalstu likumdošanas tuvināšanu elektromagnētiskās saderības jomā” (OJ L 139, 23.05.1989, 19.lpp.), labota ar 1993.gada 22.jūlija Direktīvu 93/68/EEC (OJ L 220, 30.8.1993, 1.lpp.).

Nacionālie normatīvie akti:

2000.gada 30.maija Ministru Kabineta noteikumi Nr.188 “Iekārtu elektromagnētiskās saderības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis 2000, 201./204.nr; 2001, 31.nr).

II. DAĻA

PAZIŅOJOŠĀS IESTĀDES

Eiropas Kopiena:

  • Apvienotā Karaliste:

Department of Trade and Industry.

  • Austrija:

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit.

  • Beļģija:

Ministčre des Affaires Economiques/Ministerie van Economische Zaken.

  • Dānija:

Telestyrelsen.

  • Francija:

Ministčre de l'économie, des finances et de l'industrie. Direction Générale de l'Industrie, des Technologies de l'Information et des Postes (DiGITIP) - SQUALPI.

  • Grieķija:

„ĄæÅĮ³µÆæ ‘½¬ĄÄž·Ā. “µ½¹ŗ® “Į±¼¼±ÄµÆ± ’¹æ¼·Ē±½Æ±Ā (Ministry of Development. General Secretariat of Industry).

  • Itālija:

Ministero delle Attivitą Produttive.

  • Īrija:

Department of Enterprise and Employment.

  • Luksemburga:

Ministero dell' Industria, del Commercio e dell' Artigianato.

  • Nīderlande:

Ministčre de l'Economie- Service de l'Energie de l'Etat.

  • Portugāle:

Ministério do Equipamento Social. Instituto das Comunicaēões de Portugal.

  • Somija:

Kauppa-ja teollisuusministeriö/Handels-och industriministeriet.

For EMC aspects of telecommunications and radio equipment:

Liikenne-ja viestintäministeriö/ Kommunikationsministeriet

  • Spānija:

Ministerio de Ciencia y Tecnologķa.

  • Vācija:

Bundesministerium für Arbeit und Sozialordung.

  • Zviedrija:

Under the authority of the Government of Sweden:

Styrelsen för ackreditering och teknisk kontrol (SWEDAC).

   

Latvija:

Ekonomikas ministrija (Ministry of Economics)

III. DAĻA

PAZIŅOTĀS INSTITŪCIJAS

Eiropas Kopiena:

Institūcijas, kuras Kopienas Dalībvalstis ir paziņojušas saskaņā ar Kopienas normatīvajiem aktiem I.daļā un paziņotas Latvijai saskaņā ar šī Protokola 10.pantu.

Latvija:

Institūcijas, kuras Latvija ir paziņojusi saskaņā ar Latvijas nacionālajiem normatīvajiem aktiem I.daļā un ir paziņotas Kopienai saskaņā ar šī Protokola 10.pantu.

 

 

 

 

 

 

 

IV. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI

Drošības pasākumi

  1. Drošības pasākumi rūpnieciskajām precēm

1. Ja kāda no Pusēm ir veikusi pasākumus, kas aizliedz brīvu preču ievietošanu tirgū, kas ir marķētas ar CE zīmi, tad atbilstoši šim Pielikumam, tai nekavējoties jāinformē otra Puse, norādot tās lēmuma iemeslus un kā neatbilstība ir tikusi noteikta.

2. Puses izvērtē iemeslus un iesniegtos pierādījumus, un informē viena otru par izmeklēšanas rezultātiem.

3. Vienošanās gadījumā Pusēm jāveic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu preču neizvietošanu tirgū.

  1. Ja šādu izmeklēšanu rezultātā Pusēm neizdodas vienoties, tad lieta tiek iesniegta Asociācijas Padomē, kura var izlemt veikt tās ekspertīzi.
  2. Ja Asociācijas Padome uzskata, ka pasākums ir:

(a) nepamatots, tad valsts institūcijai, kas piemēroj usi pasākumu, tas jāatsauc;

(b) pamatots, tad Pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šādu preču neizvietošanu tirgū.

B. Drošības pasākumi attiecībā uz harmonizētajiem standartiem

1. Ja Latvijas Republika uzskata, ka harmonizētais standarts attiecas uz normatīvajiem aktiem, kas ir definēta šajā Pielikumā, un neatbilst attiecīgām būtiskām prasībām, tai jāinformē Asociācijas Padome, sniedzot pamatotus iemeslus.

2. Asociācijas Padome izskata lietu un var pieprasīt Kopienai, rīkoties saskaņā ar atbilstošo Kopienas likumdošanas procedūru, kas ir noteikta šajā Pielikumā.

3. Kopienai jāinformē Asociācijas Padome un otra Puse par tiesvedību.

4. Procedūras rezultāts ir jāpaziņo otrai Pusei.

PIELIKUMS PAR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS REZULTĀTU SAVSTARPĒJO ATZĪŠANU

ROTAĻLIETAS

I. DAĻA

KOPIENAS UN NACIONĀLIE NORMATĪVIE AKTI

Kopienas normatīvie akti:

1988.gada 3.maija Padomes Direktīva “Par dalībvalstu likumdošanas tuvināšanu attiecībā uz rotaļlietu drošumu” (88/378/EEC) (OJ L 187, 16.7.1988, 1.lpp.), labota ar 1993.gada 22.jūlija Padomes Direktīvu 93/68EEC (OJ L 220, 30.08.1993, 1.lpp.).

Nacionālie normatīvie akti:

2000.gada 4.aprīļa Ministru Kabineta noteikumi Nr.128 “Rotaļlietu drošuma noteikumi” (Latvijas Vēstnesis 2000, 125./126.nr; 2001, 161.nr).

II. DAĻA

PAZIŅOJOŠĀS IESTĀDES

Eiropas Kopiena:

  • Apvienotā Karaliste:

Department of Trade and Industry

  • Austrija:

Bundesministerium für soziale Sicherheit und Generationen.

  • Beļģija:

Ministčre des Affaires Economiques/Ministerie van Economische Zaken.

  • Dānija:

konomi- og Erhvervsministeriet, Forbrugerstyrelsen.

  • Francija:

Ministčre de l'économie et des finances.

  • Grieķija:

„ĄæÅĮ³µÆæ ‘½¬ĄÄž·Ā. “µ½¹ŗ® “Į±¼¼±ÄµÆ± ’¹æ¼·Ē±½Æ±Ā (Ministry of Development. General Secretariat of Industry).

  • Itālija:

Ministero delle Attivitą Produttive.

  • Īrija:

Department of Enterprise and Employment.

  • Luksemburga:

Ministčre du travail et de l'emploi.

  • Nīderlande:

Inspectie W & V southwest.

  • Portugāle:

Divisao de Estudos de Produtos do Instituto do Consumidor.

  • Somija:

Kauppa-ja teollisuusministeriö/Handels-och industriministeriet.

  • Spānija:

Ministerio de Ciencia y Tecnologķa.

Insituto Nacional de Consumo.

  • Vācija:

Bundesministerium für Arbeit und Sozialordung.

  • Zviedrija:

Under the authority of the Government of Sweden:

Styrelsen för ackreditering och teknisk kontrol (SWEDAC).

Latvija:

Ekonomikas ministrija (Ministry of Economics)

III. DAĻA

PAZIŅOTĀS INSTITŪCIJAS

Eiropas Kopiena:

Institūcijas, kuras Kopienas Dalībvalstis ir paziņojušas saskaņā ar Kopienas normatīvajiem aktiem I.daļā un paziņotas Latvijai saskaņā ar šī Protokola 10.pantu.

Latvija:

Institūcijas, kuras Latvija ir paziņojusi saskaņā ar Latvijas nacionālajiem normatīvajiem aktiem I.daļā un ir paziņotas Kopienai saskaņā ar šī Protokola 10.pantu.

IV. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI

  1. Informācija par sertifikātu un tehnisko dokumentāciju
  2. Saskaņā ar Direktīvas 88/378/EEC 10(4).pantu, valsts institūcijas, kas ir uzrādītas II.daļā drīkst pieprasīt sertifikāta kopiju, un ar pamatotu pieprasījumu- tehniskās dokumentācijas kopiju un veikto pārbaužu un testu pārskatus.

  3. Paziņojumi par apstiprināto institūciju atteikumiem
  4. Saskaņā ar Direktīvas 88/378/EEC 10(5).pantu, Latvijas institūcijām jāinformē Ekonomikas ministrija, kad tās ir atteikušas izsniegt EK tipa pārbaudes sertifikātu. Ekonomikas ministrijai tālāk jāziņo Eiropas Komisijai par šādiem gadījumiem.

  5. Drošības pasākumi

  1. Drošības pasākumi precēm

1. Ja kāda no Pusēm ir veikusi pasākumus, kas aizliedz brīvu preču ievietošanu tirgū, kas ir marķētas ar CE zīmi, tad atbilstoši šim Pielikumam, tai nekavējoties jāinformē otra Puse, norādot tās lēmuma iemeslus un kā neatbilstība ir tikusi noteikta.

2. Puses izvērtē iemeslus un iesniegtos pierādījumus, un informē viena otru par izmeklēšanas rezultātiem.

3. Vienošanās gadījumā, Pusēm jāveic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu preču neizvietošanu tirgū.

4. Ja šādu izmeklēšanu rezultātā Pusēm neizdodas vienoties, tad lieta tiek iesniegta Asociācijas Padomē, kura var izlemt veikt tās ekspertīzi.

5. Ja Asociācijas Padome uzskata, ka pasākums ir:

(a) nepamatots, tad valsts institūcijai, kas piemērojusi pasākumu, tas jāatsauc;

(b) pamatots, tad Pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šādu preču neizvietošanu tirgū.

B. Drošības pasākumi attiecībā uz harmonizētajiem standartiem

1. Ja Latvijas Republika uzskata, ka harmonizētais standarts attiecas uz likumdošanu, kas ir definēta šajā Pielikumā, un neatbilst attiecīgām būtiskām prasībām, tai jāinformē Asociācijas Padome, sniedzot pamatotus iemeslus.

2. Asociācijas Padome izskata lietu un var pieprasīt Kopienai, rīkoties saskaņā ar atbilstošo Kopienas likumdošanas procedūru, kas ir noteikta šajā Pielikumā.

3. Kopienai jāinformē Asociācijas Padome un otra Puse par tiesvedību.

4. Procedūras rezultāts ir jāpaziņo otrai Pusei.

PIELIKUMS PAR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS REZULTĀTU SAVSTARPĒJO ATZĪŠANU

BŪVIZSTRĀDĀJUMI

I. DAĻA

KOPIENAS UN NACIONĀLIE NORMATĪVIE AKTI

Kopienas normatīvie akti:

1988.gada 21.decembra Padomes Direktīva (89/106/EEC) “Par Dalībvalstu likumu, noteikumu un administratīvo nosacījumu tuvināšanu būvizstrādājumu jomā” (OJ L 040, 11.02.1989, 12.lpp.), labota ar 1993.gada 22.jūlija Padomes Direktīvu 93/68/EEC (OJ L 220, 30.08.1993, 1.lpp.).

Nacionālie normatīvie akti:

1995.gada 10.augusta Būvniecības likums (Latvijas Vēstnesis 1995, 131.nr; 1997, 69./70.nr; 1997, 274./276.nr);

2001.gada 30.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.181 “Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” (Latvijas Vēstnesis 2001, 68.nr);

2001.gada 27.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.142 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm” (Latvijas Vēstnesis 2001, 52.nr);

1998.gada 17.jūnija Ministru kabineta rīkojums Nr.313 “Par institūciju pilnvarošanu būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanai reglamentētajā sfērā” (Latvijas Vēstnesis 1998, 182.nr).

II. DAĻA

PAZIŅOJOŠĀS IESTĀDES

Eiropas Kopiena:

  • Apvienotā Karaliste:

Department of Transport, Local Government and the Regions.

  • Austrija:

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit.

  • Beļģija:

Ministčre des Communications et de l'Infrastructure/Ministerie van Verkeer & Infrastructuur.

  • Dānija:

konomi- og Erhvervsministeriet, Erhvervs- og Boligstyrelsen.

  • Francija:

Ministčre de l'Industrie.

Ministčre de l'Équipement.

  • Grieķija:

„ĄæÅĮ³µÆæ  µĮ¹²¬»»æ½ÄæĀ, §ÉĮæÄ±¾Æ±Ā ŗ±¹ ”·¼æĆÆÉ½ ˆĮ³É½

(Ministry for Environment Physical Planning and Public Works.)

  • Itālija:

Ministero delle Attivitą Produttive.

  • Īrija:

Department of the Environment and the Local Government.

  • Luksemburga:

Ministčre de l'Economie-Service de l'Energie de l'État.

  • Nīderlande:

Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer. Directoraat Generaal Volkshuisvesting.

  • Portugāle:

Ministério da Economia. Direcēao-General da Indśstria/Instituto Portuguźs da Qualidade (IPQ).

  • Somija:

Ympäristöministeriö/Miljöministeriet.

  • Spānija:

Ministerio de Fomento.

Ministerio de Ciencia y Tecnologķa.

  • Vācija:

Bundesministerium für Verkehr, Bau-und Wohnungswesen.

  • Zviedrija:

Under the authority of the Government of Sweden:

Styrelsen för ackreditering och teknisk kontroll (SWEDAC).

   

Latvija:

Ekonomikas ministrija (Ministry of Economics).

III. DAĻA

PAZIŅOTĀS INSTITŪCIJAS

Eiropas Kopiena:

Institūcijas, kuras Kopienas Dalībvalstis ir paziņojušas saskaņā ar Kopienas normatīviem aktiem I.daļā un paziņotas Latvijai saskaņā ar šī Protokola 10.pantu.

Latvija:

Institūcijas, kuras Latvija ir paziņojusi saskaņā ar Latvijas nacionālajiem normatīviem aktiem I.daļā un ir paziņotas Kopienai saskaņā ar šī Protokola 10.pantu.

 

 

IV. DAĻA

ĪPAŠI NOSACĪJUMI

  1. Mērķis un aptverošā sfēra
  2. Šī Pielikuma nosacījumi attiecas tikai uz būvizstrādājumiem, kurus ietver harmonizētie standarti un kuri atbilst Latvijas nacionālajiem standartiem.

  3. Drošības pasākumi

A. Drošības pasākumi precēm

1. Ja kāda no Pusēm ir veikusi pasākumus, kas aizliedz brīvu preču ievietošanu tirgū, kas ir marķētas ar CE zīmi, tad atbilstoši šim Pielikumam, tai nekavējoties jāinformē otra Puse, norādot tās lēmuma iemeslus un kā neatbilstība ir tikusi noteikta.

2. Puses izvērtē iemeslus un iesniegtos pierādījumus, un informē viena otru par izmeklēšanas rezultātiem.

3. Vienošanās gadījumā Pusēm jāveic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu preču neizvietošanu tirgū.

4. Ja šādu izmeklēšanu rezultātā Pusēm neizdodas vienoties, tad lieta tiek iesniegta Asociācijas Padomē, kura var izlemt veikt tās ekspertīzi.

5. Ja Asociācijas Padome uzskata, ka pasākums ir:

(a) nepamatots, tad valsts institūcijai, kas piemērojusi pasākumu, tas jāatsauc;

(b) pamatots, tad Pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šādu preču neizvietošanu tirgū.

B. Drošības pasākumi attiecībā uz harmonizētajiem standartiem

1. Ja Latvijas Republika uzskata, ka harmonizētais standarts attiecas uz normatīvajiem aktiem, kas ir definēta šajā Pielikumā, un neatbilst attiecīgām būtiskām prasībām, tai jāinformē Asociācijas Padome, sniedzot pamatotus iemeslus.

2. Asociācijas Padome izskata lietu un var pieprasīt Kopienai, rīkoties saskaņā ar atbilstošo Kopienas likumdošanas procedūru, kas ir noteikta šajā Pielikumā.

3. Kopienai jāinformē Asociācijas Padome un otra Puse par tiesvedību.

4. Procedūras rezultāts ir jāpaziņo otrai Pusei.

Kopienas paziņojums par Latvijas atbildīgo amatpersonu piedalīšanos Komiteju sanāksmēs

Lai nodrošinātu labāku izpratni par acquis communautaire piemērošanas praktiskiem aspektiem, Kopiena paziņo ka, ievērojot sekojošus priekšnoteikumus, Latvijas Republika tiek uzaicināta piedalīties komiteju sanāksmēs, kas izveidotas vai attiecas uz Kopienas likumdošanu par elektromagnētisko saderību, elektrodrošību, rotaļlietām un būvizstrādājumiem.

Dalība šajās sanāksmēs vai to daļās tiek ierobežota uz laiku, kad tiek spriests par acquis piemērošanu; tā neattiecas uz piedalīšanos sanāksmēs, kas paredzētas, lai sagatavotu un izdotu viedokļus par Padomes izpildvaras vai pilnvaru piešķiršanu Komisijai.

Šis ielūgums atsevišķiem pasākumiem var tikt paplašināts uz ekspertu grupām, kuras sasauc Komisija.

 

 

 

 

 

 

Ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

     

 

 

A.Kalvītis

K.Gerhards

M.Līdumniece

V.Zvejs

A.Matīss

 

 

 

12.06.2002 10:28


Matīss

7013147; MatissA@lem.gov.lv

 

 

Likumprojekta anotācija

Par Protokolu Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

1995.gada 12.jūnijā noslēgtais Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas savienības dalībvalstīm un Latvijas Republiku paredz šāda Protokola sagatavošanu un slēgšanu. Sarunas par Eiropas atbilstības novērtēšanas protokola (PECA) noslēgšanu tika uzsāktas 1998.gadā. 2000.gada 10.jūlijā Briselē tika parafēts Protokola teksts un 2001.gada 5.aprīlī pielikumi par elektroiekārtu drošību, elektromagnētisko saderību, rotaļlietām un būvizstrādājumiem. 2002.gada sākumā Eiropas Komisija sagatavoja un iesniedza Latvijas pusei grozījumus Protokola izcelsmes noteikumos. 2002.gada 4. februārī tika parafēti izstrādātie grozījumi Protokola izcelsmes noteikumos, kas nosaka, ka šīs Protokols attiecas uz rūpnieciski ražotām precēm, neatkarīgi no to izcelsmes.

Pašreiz, lai Latvijas ražotājs varētu eksportēt savu produkciju ES iekšējā tirgū, ir nepieciešamas veikt papildus atbilstības novērtēšanas procedūras pilnvarotā ES institūcijā, kas ierobežo brīvu preču kustību. Eiropas Kopienas likumdošanas pārņemšana un ieviešana pirms iestāšanās procesā vairos ES iekšējā tirgus priekšrocību un novērsīs tirdzniecības tehniskās barjeras Latvijā ražotajiem produktiem.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Eiropas atbilstības novērtēšanas protokols (PECA protokols) ir Latvijas un ES asociatīvā līguma sastāvdaļa un tā noslēgšana dos iespēju Latvijas ražotājiem uz atvieglotākiem nosacījumiem eksportēt produkciju uz Eiropas savienības dalībvalstu tirgiem bez papildus atbilstības novērtēšanas (sertifikācijas, testēšanas u.c.). Protokola mērķis ir veicināt tirdzniecības tehnisko barjeru likvidēšanu starp līgumslēdzēja pusēm attiecībā uz rūpnieciskām precēm.

3. Cita informācija

Nav.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Protokola noslēgšana būtiski palielinās Latvijā ražoto preču konkurētspēju un samazinās izmaksas, kas rodas Eiropas savienības dalībvalstīs kārtojot administratīvos jautājumus un saņemot sertifikātu (atļauju) no attiecīgajām Eiropas savienības dalībvalstu institūcijām produkcijas realizācijai ES dalībvalstu tirgos.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

         

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

         

3. Finansiālā ietekme

         

1

2

3

4

5

6

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

         

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

         

6. Cita informācija

         

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekta normas izpilda Latvijas saistības ar Eiropas Savienības līguma prasībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Latvijas Kvalitātes asociāciju, Latvijas testēšanas laboratoriju asociācija LATLAB

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Organizācijas atbalsta likumprojektu, jo tas veicinās rūpniecisko produktu apmaiņu ar Eiropas Savienību.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Atbildīgā amatpersona

Par kontroli atbildīgā amatpersona

 

     

K.Gerhards

M.Līdumniece

A.Matīss

V.Zvejs

 

06.06.2002 11:54


Matīss 7013147; MatissA@lem.gov.lv