PROJEKTS

Izdarīt Civilprocesa likumā šādus grozījumus:

1.34.pantā:

“9) par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums - tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu;

10) par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu -50 procenti no likmes, kas būtu jāmaksā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā no dalāmās mantas vērtības.”;

izslēgt otrās daļas 3. punktu;

izslēgt trešās daļas otro teikumu.

2. Izslēgt 39.panta pirmās daļas 8.punktā vārdus “un inventāra saraksta sastādīšanu”.

3. Papildināt 41. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts nodeva par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.”

4. 43.pantā:

izslēgt pirmās daļas 9.punktu;

papildināt ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.”

5. Izteikt 20. nodaļu šādā redakcijā:

“20. nodaļa

Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

147.pants. Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

(1) Lai nodrošinātu lietas savlaicīgu izskatīšanu, tiesnesis pēc prasības pieteikuma saņemšanai sagatavo lietu iztiesāšanai.

(2) Lietas dalībnieku pienākums ir piedalīties lietas sagatavošanā iztiesāšanai: atbildēt tiesneša noteiktajos termiņos uz viņa pieprasījumiem, iesniegt rakstveida paskaidrojumus, nepieciešamos pierādījumus un ierasties tiesā pēc tiesneša uzaicinājuma.

148.pants Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā daļa) nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā sūtījumā, nosakot termiņu 15-30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda:

(3) Paskaidrojumam pievieno tā norakstus atbilstoši lietas dalībnieku skaitam, rakstveida pierādījumus, kas apstiprina apstākļus, uz kuriem pamatoti iebildumi.

(4) Pēc paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis tā norakstu nekavējoties nosūta prasītājam un trešajām personām. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt prasītāja atsauksmi uz paskaidrojumu.

149.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanai noteiktā termiņa izbeigšanās, tiesnesis lemj par lietas sagatavošanas darbībām, lai to varētu izskatīt tiesas sēdē.

(2) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis mēģina puses samierināt.

(3) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par:

1) trešo personu pieaicināšanu vai pielaišanu;

2) pierādījumu nodrošināšanu;

3) liecinieku izsaukšanu;

4) ekspertīzes noteikšanu;

5) rakstveida un lietisko pierādījumu pieņemšanu vai pieprasīšanu.

(4) Tiesnesis tiesīgs pieprasīt no lietas dalībniekiem rakstveida paskaidrojumus, lai precizētu lietas apstākļus un pierādījumus. Paskaidrojumi un pierādījumi iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(5) Tiesnesis izlemj jautājumus par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, par tiesas uzdevumu nosūtīšanu citām tiesām, kā arī izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(6) Šajā pantā norādīto darbību veikšanai tiesnesis var nozīmēt sagatavošanas sēdi, uz kuru aicina puses un trešās personas.

(7) Ja sagatavošanas sēde nav nepieciešama, tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(1) Sagatavošanas sēdē tiesnesis iztaujā lietas dalībniekus par lietas būtību, lai precizētu strīda priekšmetu un robežas, izskaidro viņiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus, procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas, izlemj šā likuma 149.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētos jautājumus, cenšas puses samierināt, ja nepieciešams nosaka termiņu, līdz kuram izpildāmas atsevišķas procesuālās darbības.

(2) Ja tiesas sēde nav noteikta iepriekš, sagatavošanas sēdē tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu, laiku, par ko pret parakstu paziņo klātesošiem lietas dalībniekiem, kā arī uz tiesas sēdi aicināmās un izsaucamās personas.

(3) Sagatavošanas sēde tiek protokolēta. Protokolā ieraksta ziņas par sēdes norisi, lietas dalībnieku paskaidrojumu būtību un tiesneša pieņemtos lēmumus.

150.pants. Lietas dalībnieku atbildība

(1) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla termiņā neiesniedz paskaidrojumus, neatbild uz tiesneša pieprasījumu, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(2) Ja lietas dalībnieks bez attaisnojošiem iemesliem neierodas sagatavošanas sēdē, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(3) Ja atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumus, nav ieradies sagatavošanas sēdē un nav paziņojis savas neierašanās iemeslus, tiesa, ja to lūdz prasītājs, var sagatavošanas sēdē taisīt aizmugurisku spriedumu.”

6. Papildināt likumu ar 22.1 nodaļu šādā redakcijā:

“22.1 nodaļa

Aizmugurisks spriedums

208¹.pants. Aizmugurisks spriedums

(1) Aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pēc prasītāja lūguma pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus uz prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

(2) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

(3) Aizmugurisku spriedumu nevar taisīt lietās:

(4) Noteikumi par aizmugurisko spriedumu neattiecas uz sevišķo tiesāšanas kārtību.

208².pants. Aizmuguriska sprieduma forma un saturs

(1) Aizmugurisku spriedumu tiesa taisa un sastāda šā likuma 189.-198.pantā norādītajā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteiktās īpatnības.

(2) To, ka spriedums ir aizmugurisks, norāda nosaukumā.

(3) Aizmuguriskā sprieduma aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, prasītāja paskaidrojuma būtību, aizmuguriskā sprieduma taisīšanas procesuālo pamatojumu.

(4) Aizmuguriskā sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 193.panta sestajā daļā minētajam tiesa norāda, ka spriedumu apelācijas kārtībā ir tiesīgs pārsūdzēt prasītājs, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriskā sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisko spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

208³.pants. Aizmuguriskā sprieduma norakstu nosūtīšana atbildētājam

Aizmuguriskā sprieduma norakstu nosūta atbildētājam ierakstītā sūtījumā.

208 4.pants. Aizmuguriskā sprieduma pārsūdzēšana

(1) Prasītājs tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisko spriedumu apelācijas kārtībā.

(2) Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisko spriedumu apelācijas kārtībā.

208 5.pants. Tiesvedības atjaunošana un lietas izskatīšana no jauna

(1) Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriskā sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisko spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

(2) Pieteikumā norāda:

(4) Pieteikumam pievieno tā norakstus un rakstveida pierādījumu norakstus nosūtīšanai prasītājam un trešajām personām.

2086.pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības, ja:

1) pieteikumā nav visu šā likuma 208 5.panta otrajā daļā noteikto

rekvizītu;

2) pieteikumam nav pievienoti šā likuma 208 5.panta trešajā un ceturtajā

daļā noteiktie dokumenti.

(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kura norakstu nosūta atbildētājam ierakstītā sūtījumā un nosaka termiņu ne īsāku par 20 dienām trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas. Ja nav konstatēts cits saņemšanas datums, uzskatāms, ka lēmuma norakstu atbildētājs saņēmis septītajā dienā no tā nosūtīšanas.

(3) Ja atbildētājs tiesneša noteiktajā termiņā trūkumus nav novērsis, pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod atbildētājam. Lēmums par pieteikuma atdošanu nav pārsūdzams.

(4) Ja pieteikums atdots atbildētājam, viņam nav tiesību iesniegt tiesai atkārtotu pieteikumu.

2087.pants. Tiesneša rīcība pēc pieteikuma pieņemšanas

(1) Atzinis, ka pieteikums atbilst šā likuma 205.5 panta prasībām, tiesnesis paziņo par pieteikumu prasītājam un trešajām personām un nosūta viņiem pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus.

(2) Tiesnesis izskata pieteikumu 7 dienu laikā pēc tā saņemšanas, pieņemot vienu no šādiem lēmumiem:

(3) Lēmumā par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu un laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(4) Ja pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu un prasītājs ir iesniedzis apelācijas sūdzību par aizmugurisku spriedumu, sūdzību atdod prasītājam.

(5) Par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunas izskatīšanu nav pārsūdzams.

2088.pants. Aizmuguriskā sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Aizmugurisks spriedums stājas likumīgā spēkā, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegta apelācijas sūdzība un nav iesniegts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu.

(2) Ja ir noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un apelācijas sūdzība par tiesas spriedumu nav iesniegta, aizmugurisks spriedums stājas spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tiesneša lēmuma pārsūdzēšanai.

(3) Ja tiesneša lēmums par pieteikuma noraidīšanu ir pārsūdzēts un apelācijas instances tiesa to atstājusi negrozītu, aizmuguriskais spriedums stājas spēkā no apelācijas instances tiesas lēmuma pasludināšanas brīža.

2089.pants. Lietas jauna izskatīšana

Ja ir pieņemts lēmums par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu, aizmuguriskais spriedums spēkā nestājas un lieta tiek izskatīta no jauna pilnā apjomā šā likuma 21.nodaļā paredzētajā kārtībā. Uz šo gadījumu neattiecas likumā noteiktais ierobežojums tiesnesim piedalīties lietas jaunā izskatīšanā.”

7. Papildināt likumu ar 235.1 pantu šādā redakcijā:

“235.1 pants. Prasības pieteikums par laulības šķiršanu

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā noteiktajam norāda:

1) no kura laika puses dzīvo šķirti;

2) vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai;

3) pušu vienošanos par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai attiecīgus prasījumus par strīdu izšķiršanu tiesā minētajos jautājumos.”

(3) Ja kāda no pusēm dzīvo tālu vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu un tās pārstāvja piedalīšanos.

(4) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai. Pilnvarojums par pārstāvību laulības šķiršanas vai neesamības lietā attiecas arī uz visiem citiem ar to saistītajiem prasījumiem.”

8. Izteikt 236. pantu šādā redakcijā:

“ 236. pants. Pušu paskaidrojumu obligātums

(1) Laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm.

(2) Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

9. Izteikt 238.,239., 240. un 241. pantu šādā redakcijā:

“238. pants. Prasības sadalīšanas aizliegums un pagaidu lēmums atsevišķos strīdos

(1) Lietā par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par:

1) aizgādības noteikšanu;

2) saskarsmes tiesību izmantošanu;

3) uzturlīdzekļiem bērnam;

4) līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai;

5) kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem;

6) laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas).

(2) Pēc puses lūguma tiesa var pieņemt lēmumu, ar kuru pagaidām līdz sprieduma taisīšanai par laulības šķiršanu vai neesamību, nosaka bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļus bērnam, līdzekļus otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai, laulāto kopīgā mājokļa lietošanas kārtību vai uzdod vienai pusei izsniegt otrai mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus.

(3) Par tiesas sēdi paziņo pusēm, bet lietās, kas skar bērnu, - uz tiesas sēdi uzaicina bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt. Otra laulātā neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Lēmums zaudē spēku, ja attiecīgajā jautājumā tiek pieņemts cits nolēmums.

(5) Par tiesas lēmumu minētajos jautājumos var iesniegt blakus sūdzību.

239. pants. Laulības šķiršanas lietu sagatavošana izskatīšanai un izskatīšana

(1) Laulības šķiršanas vai neesamības lietā tiesa pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus, it īpaši tādu jautājumu izšķiršanai, kas skar bērna intereses.

(2) Jautājumos par aizgādības tiesību piešķiršanu, bērna aprūpi, saskarsmes tiesību tiesa pieprasa bāriņtiesas (pagasttiesas) atzinumi un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš var savu viedokli formulēt.

(3) Laulības šķiršanas lietas izskatāmas slēgtā tiesas sēdē, ieskaitot sprieduma pasludināšanu. Dokumentu kopijas (pilns dokumenta teksts) izsniedzamas trešajām personām tikai tad, ja tas tieši attiecas uz trešajām personām.

240. pants. Laulības šķiršanas lietu izskatīšanas atlikšana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas atliek lietas izskatīšanu laulāto kopdzīves atjaunošanai vai lai veicinātu lietas mierīgu atrisinājumu. Pēc puses lūguma lietas izskatīšanu šajā nolūkā var atlikt arī atkārtoti. (2) Tiesa nevar atlikt lietas izskatīšanu, ja puses ir dzīvojušas šķirti vairāk nekā gadu un tam iebilst abas puses.

241. pants. Izlīgums un pušu samierināšanās

(1) Lietās par laulības šķiršanu vai neesamību pušu izlīgums pieļaujams tikai strīdos, kas saistīti ar ģimenes tiesiskajām attiecībām (238.p. pirmā daļa).

(2) Laulības šķiršanas prasības atsaukšana vai tiesvedības izbeigšana par laulības šķiršanu nav šķērslis pārējo prasījumu izskatīšanai pēc būtības.”

9. Izslēgt 242. panta 6. punktu.

10. 244. pantā:

izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus “vai šķiršanu”;

izslēgt trešo daļu.

11. Papildināt likumu ar 31.1 nodaļu šādā redakcijā:

Lietas par mantojuma dalīšanu

250. 1 pants. Lietas piekritība

(1) Prasības pieteikums par mantojuma dalīšanu, ja mantinieki nevienojas par to mājas kārtībā, iesniedzami vai nu tai tiesai, kuras izskatīšanai piekrīt mantojuma lieta (vai - pēc abpusējas vienošanās - tiesai pēc viena mantinieka dzīvesvietas.

(2) Pieteikumā par mantojuma dalīšanu norāda, kādas mantojumā ietilpstošās mantas ir pakļautas sadalīšanai un kuri mantinieki uz tām pretendē.

250.2 pants. Tiesneša darbības lietas sagatavošanā

(1) Par pušu uzaicināšanu atbilstoši darba grupas projektam

(2) Pēc tiesneša lēmuma zemesgrāmatā izdarāma prasības nodrošināšanas atzīme atbilstoši noteikumiem par prasības nodrošināšanu.

(3) Tiesnesis var uzdot kādam no tiesas apgabalā praktizējošiem notāriem pārzināt mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu.

250.3 pants. Mantojuma dalīšanas projekta sastādīšana

(1) Notāram, saņemot pārzināt uzdevumu mantojuma dalīšanas projekta sastādīšanas gaitu ir tiesības uzaicināt tiesu izpildītāju, lai tas palīdzētu sastādīt mantojamās mantas aprakstes aktu, bet pie novērtēšanas, ja nepieciešams, - pieaicināt lietpratējus.

(2) Mantojamās mantas aprakstīšana notiek saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Aprakstes aktā jāatzīmē zināmie parādi un saistības un ieraksti zemesgrāmatā, kas mantojumu apgrūtina.

(3) Personas, kas sastāda mantojuma dalīšanas projektu, savā atzinumā norāda, kādu pamatojumu tās ņēmušas vērā.

(4) Mantas aprakstes aktu, mantas novērtējumu un dalīšanas projektu notārs iesniedz tiesnesim.

250.4 pants. Tiesneša darbības pēc mantojuma dalīšanas projekta saņemšanas

(1) Notāra iesniegtos dokumentu norakstus tiesa nosūta līdzmantiniekiem un nosaka termiņu paskaidrojuma sniegšanai.

(2) Papildu rakstveida paskaidrojumiem, tiesnesis var uzaicināt visus līdzmantiniekus aprēķinu pārbaudei un mantojuma dalīšanas projekta precizēšanai.

250.5 pants. Dalāmās mantas pārdošana izsolē

(1) Mantu novērtē un pārdod izsolē pēc šā likuma vispārējiem noteikumiem. Ja visi mantinieki un attiecīgajos gadījumos arī bāriņtiesa (pagasttiesa) (Civillikuma 280.-283.p.) tam piekrīt, mantu var pārdot par brīvu cenu.

(2) Nekustamā īpašuma pārdošana tā īstās vērtības noteikšanai izdarāma pēc noteikumiem par labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, ievērojot Civillikuma 737. un 738. panta noteikumus, turklāt nekustamo īpašumu apraksta un novērtē tikai tad, ja kāds no līdzmantiniekiem to prasa.

250.6 pants. Valsts nodeva mantas dalīšanas lietās

Mantas dalīšanas lietās valsts nodevu sadala starp mantiniekiem, ņemot vērā katram piešķirtās mantas vērtību.

250.7 pants. Kopīgas mantas dalīšana

Šā nodaļas noteikumi piemērojami, dalot arī visāda veida kopīgo mantu un ievērojot šādā dalīšanā attiecīgo likumu noteikumus.”

12. Papildināt likumu ar 30.2 nodaļu šādā redakcijā:

“30.A nodaļa

Testamenta apstrīdēšanas kārtība

“250.8 pants. Testamenta apstrīdēšanas kārtība

(1) Ja ieinteresētā persona apstrīd tiesā pēdējās gribas rīkojuma aktu, tiesa paziņo notāram, kas ved attiecīgo mantojuma lietu, par celto prasību un izprasa no notāra pēdējās gribas rīkojuma aktu.

(2) Ja prasības kārtībā pēdējās gribas rīkojuma akts tiek atzīts par spēkā neesošu pilnā apjomā, tiesa pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā sprieduma norakstu nosūta notāram.

(3) Ja prasības kārtībā pēdējās gribas rīkojuma akts tiek atzīts par spēkā neesošu kādā tā daļā, tiesa atzīst to par spēkā stājušos pārējā daļā un pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā sprieduma norakstu nosūta notāram.”

13. Izteikt 40.nodaļu jaunā redakcijā:

“40.nodaļa. Mutiska testamenta un mantojuma pieņemšanas konstatēšana

(1) Ja testators savu pēdējo gribu izteicis mutvārdos, tiesa pēc ieinteresēto personu pieteikuma var konstatēt un formulēt mutisku testamentu. Šajā nolūkā tiesa aicina lieciniekus, kuri bija klāt, kad testators izteica savu gribu, un tiesas sēdē viņus nopratina par testatora vārdu, uzvārdu un vecumu, par mutiskā testamenta saturu, kā arī par tā sastādīšanas vietu, laiku un citiem apstākļiem, kuriem bijis sakars ar testamenta sastādīšanu un kuri var ietekmēt tā likumīgo spēku. Liecinieku liecības ierakstāmas tiesas sēdes protokolā, kas jānolasa un lieciniekiem jāparaksta.

(2) Pēc liecinieku liecībām tiesa rakstveida lēmumā formulē mutiskā testamenta saturu. Lēmumu nolasa tiesas sēdē.

(3) Ja tiesa, novērtējusi liecinieku liecības, atzīst, ka uz to pamata nevar formulēt mutisku testamentu, tā ar spriedumu noraida mutiskā testamenta pasludināšanu.

(4) Ja tiesa noskaidro, ka ir rakstveidā izteikts pēdējās gribas rīkojuma akts, tā pieteikumu par mutiska testamenta konstatēšanu atstāj bez izskatīšanas.

307.pants. Mantojuma pieņemšanas konstatēšana

Ja mantinieks nav iesniedzis notāram iesniegumu par mantojuma pieņemšanu Civillikuma 693.pantā noteiktajos termiņos, mantojuma pieņemšana konstatējama likuma 37.nodaļā paredzētajā kārtībā. Šai nolūkā pieteicējs var izmantot jebkurus pierādījumus”.

15. Izteikt 401.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) minēto personu mantinieks, ja viņa mantojuma tiesības pierādītas ar tiesas spriedumu par testamenta stāšanos likumīgā spēkā vai ar mantojuma apliecību vai tiesas lēmumu, ar kuru viņš ievests novēlētās mantas valdījumā (Civillikuma 638.pants), vai atzīts, ka viņš mantojumu pieņēmis (Civillikuma 697.pants)”.

“50.1 nodaļa

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

4061.pants. Saistības, pēc kurām pieļaujama piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kas pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš.

(2) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā nav pieļaujama:

1) par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu;

2) ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma;

3) ja parādnieka dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijas Republikā.

4062.pants. Piekritība

(1) Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā tiek ierosināta pēc kreditora pieteikuma.

(2) Pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses).

4063.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikums noformējams atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam paraugam.

(2) Pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;

3) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums;

6) lūgums tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu;

(3) Pieteikumam pievienojami:

1) pieteikuma noraksts parādniekam;

3) dokumenti, uz kuriem pamatots kreditora prasījums.

4064.pants. Pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsaka pieņemt pieteikumu, ja tas neatbilst šā likuma 4061., 4062., 4063.panta prasībām.

(2) Par atteikumu pieņemt pieteikumu, tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmuma norakstu kopā ar dokumentiem nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par atteikšanos pieņemt pieteikumu nav pārsūdzams.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt pieteikumu nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi, vai arī prasības celšanai vispārējā kārtībā.

4065.pants. Brīdinājuma saturs

(1) Brīdinājums noformējams atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātam paraugam.

(2) Brīdinājumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kura izsaka brīdinājumu;

2) pieteicējs, prasījuma būtība un summa;

3) parādnieks;

4) tas, ka tiesa nav pārbaudījusi prasījuma pamatotību;

(3) Brīdinājumu paraksta tiesnesis.

4066.pants.Brīdinājuma piegāde parādniekam

(1) Brīdinājumu kopā ar pieteikuma norakstu un atbildes veidlapu izsniedz parādniekam pret parakstu. Dokuments ar parakstu par saņemšanu un atzīmi par brīdinājuma izsniegšanas datumu iesniedzams tiesā.

(2) Ja brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama, tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas. Lēmuma norakstu kopā ar pieteikumam pievienotajiem dokumentiem nosūta pieteicējam.

(3) Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai vispārīgā kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva ir ieskaitāma valsts budžetā.

4067 .pants. Parādnieka iebildumi

(1) Termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā.

(2) Ja parādnieks atzīst pieteikumu daļā, tiesnesis nosūta parādnieka atbildi pieteicējam un nosaka termiņu, kurā viņam jāpaziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā.

(3) Ja pieteicējs nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi tiesneša noteiktajā termiņā - tiesvedība izbeidzama.

(4) Ja pieteicējs piekrīt saistību izpildīšanai atzītajā daļā, tiesnesis pieņem lēmumu atbilstoši 4069.panta prasībām.

(5) Parādnieka iebildumus, kas ir iesniegti pēc noteiktā termiņa izbeigšanās, nepieņem un atdod parādniekam.

4068.pants. Tiesvedības izbeigšana

(1) Par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā tiesnesis pieņem lēmumu. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu nav pārsūdzams.

(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka iebildumiem nosūta pieteicējam.

(3) Lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva ir ieskaitāma valsts budžetā.

4069.pants. Tiesneša lēmums par saistības piespiedu izpildi

(1) Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā parādnieks nav iesniedzis iebildumus, tiesnesis 7 dienu laikā no iebildumu termiņa izbeigšanās pieņem lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Lēmuma noraksts 3 dienu laikā nosūtāms pieteicējam un parādniekam.

(2) Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem.

40610.pants. Saistības piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanas kārtība

(1) Ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš trīs mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2)Ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt saistības piespiedu izpildīšanu, bet, ja kreditors šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, lūgt nodrošināt prasību.”

17. Papildināt 448.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Apgabaltiesai vai Tiesu palātai, izskatot blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu tādā lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, ir tiesības:

atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

atcelt lēmumu, atjaunot tiesvedību un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.”

Likumprojekta mērķis ir paātrināt civillietu izskatīšanu tiesās: samazināt tiesu slodzi, piedāvājot citus risinājumus strīdu izšķiršanai līdz tiesai, kā arī iestrādātas tādas normas, kas liedz pusēm novilcināt lietu izskatīšanu tiesā. Izstrādāti grozījumi attiecībā uz civillietu sagatavošanu iztiesāšanai, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un aizmugurisko spriedumu, kā arī attiecībā uz mantojuma lietu izskatīšanas kārtību.

Likumprojekts tiešā veidā tautsaimniecību neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts spēkā esošo tiesību normu sistēmu neietekmē, grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Sagatavotais likumprojekts šo jomu neskar.

Konsultācijas ir notikušas ar Vācijas un citu ārvalstu ekspertiem.

Likuma izpildei nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas, ne arī paplašināt esošo institūciju funkcijas. Likumprojekts indivīda tiesības neierobežo.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš