Likuma redakcija

1. lasījuma redakcija

npk

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas ierosinātā 2. lasījuma redakcija

Repatriācijas likums

Grozījumi likumā “Repatriācijas likums”

1.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

“Grozījumi Repatriācijas likumā”.

Atbalstīt

Grozījumi Repatriācijas likumā

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1998, 2., 23.nr.; 1999, 8.nr.) šādus grozījumus:

Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latviešu tauta. Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latviešu tauta arvien ir bijusi pakļauta citu tautu

uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu latviešu tika izsūtīti uz dažādām nāves

nometnēm. Daudzi latvieši pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta latviešu tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu

piederību Latvijai, atgriezties savā etniskajā dzimtenē.

2.

3.

Deputāts D. Stalts

Izteikt likuma ievaddaļu šādā redakcijā:

“Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un līvi. Mūsu tautai izsenis ir nācies aizstāvēt savu Tēvzemi no svešu varu uzbrukumiem, kā arī pretoties cittautiešu vēlmei mūs asimilēt. Vissmagāko genocīdu izcietām komunistiskā terora laikā PSRS okupācijas režīma gados, kad simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku tika iznīcināti vai izsūtīti uz nāves nometnēm un vergu darbos Sibīrijā. Pēc Otrā pasaules kara, glābdamies no ienīstā režīma vajāšanām, daudzi latvieši un līvi devās trimdā uz Rietumiem.

Atjaunotas neatkarības apstākļos Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un līvus, kuri apzinās piederību Latvijai, atgriezties savā etniskajā dzimtenē.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likuma ievaddaļu šādā redakcijā:

“Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un lībieši (līvi). Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latvieši un lībieši (līvi) arvien ir bijuši pakļauti citu tautu

uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši un lībieši (līvi) pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti, bet lībieši (līvi) par minoritāti jau kļuvuši.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu

piederību Latvijai, atgriezties etniskajā dzimtenē.”

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

1. Izteikt likuma ievaddaļu šādā redakcijā:

“Latvija ir pasaulē vienīgā etniskā teritorija, kuru apdzīvo latvieši un lībieši (līvi). Savas ģeogrāfiski izdevīgās vietas dēļ latvieši un lībieši (līvi) arvien ir bijuši pakļauti citu tautu

uzbrukumiem un asimilācijas tendencēm. Vissmagākais genocīds bija PSRS komunistiskā terora laikā, kad simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz dažādām nāves nometnēm. Daudzi latvieši un lībieši (līvi) pēc Otrā pasaules kara devās trimdā uz Rietumiem. Tas viss novedis pie tā, ka latvieši savā tēvzemē var kļūt par minoritāti, bet lībieši (līvi) par minoritāti jau kļuvuši.

Tagad, kad atjaunota neatkarīgā Latvija, Latvijas Republika atbalsta tautas atkalapvienošanos un aicina latviešus un lībiešus (līvus), kuri apzinās savu piederību Latvijai, atgriezties etniskajā dzimtenē.”

2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

1. Izteikt likuma 2. pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.”

2. Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Repatriants

Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.”

3.pants. Repatrianta ģimenes locekļi

(1) Tiesības iebraukt Latvijā kopā ar repatriantu ir

2. Papildināt 3. panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda “ir” ar vārdiem “šādiem repatrianta ģimenes locekļiem”.

3. Papildināt 3. panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda “ir” ar vārdiem “šādiem repatrianta ģimenes locekļiem”.

5.pants. Ministru kabineta kompetence repatriācijas jomā

Ministru kabinets:

7) izstrādā repatriācijas vajadzībām nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu;

.

4.

5.

Deputāts D. Stalts

Izteikt likuma 5. panta 7) punktu šādā redakcijā:

“7) izstrādā repatriācijas un repatriantu integrācijas vajadzībām nepieciešamo ikgadējo budžeta līdzekļu pieprasījuma projektu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 5. panta 7. punktu pēc vārdiem “repatriācijas vajadzībām” ar vārdiem “tajā skaitā repatriantu integrācijai”.

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

4. Papildināt 5. panta 7. punktu pēc vārdiem “repatriācijas vajadzībām” ar vārdiem “tajā skaitā repatriantu integrācijai”.

6.pants. Repatriācijas centra izveidošana un tā funkcijas

(1) Praktiskai repatriācijas veikšanai Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde) sastāvā

izveido Repatriācijas centru.

(2) Repatriācijas centrs strādā saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātu nolikumu.

(3) Repatriācijas centru finansē no valsts budžeta.

(4) Repatriācijas centrs veic šādas funkcijas:

1) izveido repatriantu datu bāzi;

2) nodrošina repatriantus ar informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību, par iespējām apgūt piemērotu profesiju, iegūt izglītību un

pilnveidot latviešu valodas prasmi, saņemt medicīnisko aprūpi, risināt dzīvokļa jautājumu, atrast piemērotu darbu, par tiesībām uz pensijām un pabalstiem un citiem

jautājumiem;

3) pieņem repatriācijas dokumentus, lemj par atļaujas izsniegšanu iebraukšanai Latvijā un repatrianta statusa piešķiršanu un izsniedz dokumentus, kas apliecina

repatrianta statusu;

4) izslēgts ar 11.03.99. likumu;

5) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus;

6) veic to personu uzskaiti un kontroli, kuras vēlas izceļot no Latvijas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem galīgo lēmumu par to, ka nav

šķēršļu personas izbraukšanai no valsts.

“6.pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas repatriācijas un izceļošanas jautājumos

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk- Pārvalde):

1) veic repatriantu uzskaiti;

2) informē repatriantus par dokumentiem, kas nepieciešami repatrianta statusa iegūšanai un to iesniegšanas kārtību;

3) informē repatriantus par sociālajām tiesībām un garantijām;

4) izskata repatriācijas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;

5) pieņem lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

6) pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš nav Latvijas pilsonis, un viņa ģimenes locekļiem, kā arī tās anulēšanu;

7) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus;

8) pieņem izceļotāju dokumentus un veic to personu uzskaiti un kontroli, kuras izceļo no Latvijas Republikas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem galīgo lēmumu par to, ka nav šķēršļu personas izbraukšanai no valsts.”

6.

7.

8.

9.

Juridiskais birojs

Likumā paredzētajā 6. pantā:

papildināt 3. punktu pēc vārda “par” ar vārdu “viņu”;

izslēgt 8. punktā vārdus “un kontroli” un vārdu “galīgo”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Precizēt likumā paredzētajā 6.pantā 4. un 6. punktu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā:

“4) izskata repatriācijas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;

6) pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš nav Latvijas pilsonis, un viņa ģimenes locekļiem, kā arī lēmumu par šīs atļaujas anulēšanu;”

Deputāts J. Vidiņš

Izteikt likuma 6. panta 8. punktu šādā redakcijā:

“8) apzina un veic to cittautiešu uzskaiti , kuri vēlas izceļot no Latvijas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem galīgo lēmumu par to, ka nav

šķēršļu personas izbraukšanai no valsts.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 6. panta 8. punktu šādā redakcijā:

“8) veic to personu uzskaiti, kuras vēlas izceļot un kuras izceļo no Latvijas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem lēmumu par to, ka nav

šķēršļu personas izceļošanai no valsts.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

5. Izteikt 6. pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas repatriācijas un izceļošanas jautājumos

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk - Pārvalde):

1) veic repatriantu uzskaiti;

2) informē repatriantus par dokumentiem, kas nepieciešami repatrianta statusa iegūšanai, un to iesniegšanas kārtību;

3) informē repatriantus par viņu sociālajām tiesībām un garantijām;

4) izskata repatriācijas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;

5) pieņem lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos;

6) pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš nav Latvijas pilsonis, un viņa ģimenes locekļiem, kā arī lēmumu par šīs atļaujas anulēšanu;

7) veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus;

8) veic to personu uzskaiti, kuras vēlas izceļot un kuras izceļo no Latvijas, kā arī uz kompetentu institūciju sniegto ziņu pamata pieņem lēmumu par to, ka nav šķēršļu personas izceļošanai no valsts.”

7.pants. Repatriācijas fonds

(1) Repatriācijas fonda līdzekļu turētājs ir Repatriācijas centrs.

4. Aizstāt likuma 7.panta pirmajā daļā un 20. pantā vārdus “Repatriācijas centrs” ar vārdu “Pārvalde”.

6. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā un 20. pantā vārdus “Repatriācijas centrs” ar vārdu “Pārvalde”.

8.pants. Pašvaldību pienākumi repatriācijas jautājuma risināšanā

(1) Pašvaldības, ievērojot likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikumus, sniedz repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājumu

risināšanā.

(2) Pašvaldības sniedz Repatriācijas centram informāciju par iespējām nodrošināt repatriantus ar dzīvojamo platību no pašvaldību dzīvojamā fonda.

“8.pants. Pašvaldības pienākumi repatriācijas jautājuma risināšanā

(1) Pašvaldība iesaistās ar repatrianta integrāciju saistīto jautājumu risināšanā attiecīgās pašvaldības teritorijā, kā arī pēc Pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par iespējām nodrošināt repatriantu ar pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu.

(2) Pašvaldība sniedz repatriantam palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

10.

11.

12.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Precizēt likumā paredzētajā 8.pantā pirmo daļu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldība iesaistās ar repatrianta integrāciju saistīto jautājumu risināšanā savā administratīvajā teritorijā, kā arī pēc Pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par iespējām nodrošināt repatriantu ar pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu.”

Deputāts D. Stalts

Papildināt 8. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldība piešķir repatriantam lietošanā zemes gabalu dzīvojamās mājas celtniecībai, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir brīvs pašvaldībai piederošs zemes gabals ar apbūves tiesībām.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 8. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pašvaldība likumā noteiktajā kārtībā var piešķirt repatriantam lietošanā zemes gabalu dzīvojamās mājas celtniecībai, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir brīvs zemes gabals.”

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

“8.pants. Pašvaldības pienākumi repatriācijas jautājumu risināšanā

(1) Pašvaldība iesaistās ar repatrianta integrāciju saistīto jautājumu risināšanā savā administratīvajā teritorijā, kā arī pēc Pārvaldes pieprasījuma sniedz informāciju par iespējām nodrošināt repatriantu ar pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu.

(2) Pašvaldība sniedz repatriantam palīdzību dz īvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

3) Pašvaldība likumā noteiktajā kārtībā var piešķirt repatriantam lietošanā zemes gabalu dzīvojamās mājas celtniecībai, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir brīvs zemes gabals.”

9.pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Persona, kura vēlas repatriēties un iebraukšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētie tās ģimenes locekļi iesniegumam par

repatriāciju pievieno šādus dokumentus:

1) ārvalstu pilsoņi - Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieki - Latvijas Republikā atzīta derīga

ceļošanas dokumenta kopiju;

2) dzimšanas apliecības kopiju;

3) darba grāmatiņas kopiju;

4) divas fotokartītes (35x45mm);

5) izziņu par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka persona neslimo ar Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā minētajām slimībām;

6) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Repatriācijas centram vai attiecīgajā valstī esošajai Latvijas Republikas konsulārajai

pārstāvniecībai, kas nosūta šos dokumentus Repatriācijas centram Latvijā.

(3) Repatriācijas atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti (izziņas, vēstules, dokumentu kopijas) ir derīgi trīs mēnešus no to izdošanas dienas.

(4) Ārvalstīs izdotie dokumenti var būt rakstīti angļu, vācu vai krievu valodā. Citā valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar notariāli apliecinātu

attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu latviešu, angļu, vācu vai krievu valodā.

(5) Ārvalstīs izdotajiem dokumentiem jābūt legalizētiem, ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību.

“9. pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Latvijas pilsonis, kurš vēlas repatriēties, iesniedz:

1) Iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) pases kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45mm);

4) rakstisku apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(2) Persona, kura vēlas repatriēties un kura dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, iesniedz:

1) Iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) dokumentu, kas apliecina personas latvisko vai lībisko izcelsmi;

3) dzimšanas apliecības kopiju;

4) divas fotokartītes (35x45mm);

5) ārvalstu pilsoņi – Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieki – Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

6) izziņu par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka persona neslimo ar Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā minētajām slimībām;

7) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem);

8) rakstisku apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(3) Repatrianta ģimenes loceklis, kurš vēlas iebraukt Latvijas Republikā kopā ar repatriantu, iesniedz:

1) Iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) dzimšanas apliecības kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45mm);

4) ārvalstu pilsonis – Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieks – Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

5) izziņu par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka persona neslimo ar Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā minētajām slimībām;

6) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem);

7) dokumentu, kas apliecina laulību vai radniecību ar repatriantu;

8) rakstisku apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādītos dokumentus persona iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs, kura minētos dokumentus nosūta Pārvaldei, vai personīgi Pārvaldē, ja persona likumīgi uzturas Latvijas Republikā.

(5) Iesniedzamie dokumenti (izziņas, vēstules, dokumentu kopijas) ir derīgi trīs mēnešus no to izdošanas dienas. Iesniedzot dokumenta kopiju, jāuzrāda dokumenta oriģināls.

(6) Ārvalstīs izdotie dokumenti var būt angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Citā valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar notariāli apliecinātu attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

(7) Ārvalstīs izdotie dokumenti legalizējami, ja vien Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumus nav paredzēta cita kārtība”.

13.

14.

15.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt likumā paredzētajā 9. pantā vārdu “rakstisku” ar vārdu “rakstveida”

un vārdu “iebraukt” ar vārdu “ieceļot”.

Juridiskais birojs

Likumā paredzētajā 9. pantā:

izteikt otrās daļas 6. punktu un trešās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

“rakstveida apliecinājumu par to, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minētas Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā”;

aizstāt piektajā daļā vārdu vēstules” ar vārdu “apliecinājumus”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Precizēt likumā paredzēto 9.panta ceturto daļu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs, kura tos nosūta Pārvaldei, vai personiski Pārvaldei, ja šī persona likumīgi uzturas Latvijas Republikā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

“9. pants. Dokumentu iesniegšana repatrianta statusa iegūšanai

(1) Latvijas pilsonis, kurš vēlas repatriēties, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) pases kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45mm);

4) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(2) Persona, kura vēlas repatriēties un dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, iesniedz:

1)iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) dokumentu, kas apliecina personas latvisko vai lībisko izcelsmi;

3) dzimšanas apliecības kopiju;

4) divas fotokartītes (35x45mm);

5) ārvalstu pilsonis – Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieks – Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

6) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

7) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem);

8) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(3) Repatrianta ģimenes loceklis, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā kopā ar repatriantu, iesniedz:

1) iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktas formas iesniegumu;

2) dzimšanas apliecības kopiju;

3) divas fotokartītes (35x45mm);

4) ārvalstu pilsonis – Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstnieks – Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;

5) rakstveida apliecinājumu tam, ka personai nav tādu veselības traucējumu vai slimību, kas apdraud sabiedrības drošību un tās locekļu veselību un ir minēti Labklājības ministrijas apstiprinātajā sarakstā;

6) pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņu par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem);

7) dokumentu, kas apliecina laulību vai radniecību ar repatriantu;

8) rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzētā dzīvesvieta Latvijas Republikā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētos dokumentus persona iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstīs, kura tos nosūta Pārvaldei, vai personiski Pārvaldei, ja šī persona likumīgi uzturas Latvijas Republikā.

(5) Iesniedzamie dokumenti (izziņas, apliecinājumi, dokumentu kopijas) ir derīgi trīs mēnešus no to izdošanas dienas. Iesniedzot dokumenta kopiju, jāuzrāda tā oriģināls.

(6) Ārvalstīs izdotie dokumenti var būt angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Citā valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar notariāli apliecinātu attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā.

(7) Ārvalstīs izdotie dokumenti legalizējami, ja vien Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.”

7. Papildināt likumu ar jaunu 9.1 un 9.2 pantu un izteikt tos šādā redakcijā:

“91. pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Pārvalde 90 dienu laikā pēc visu šā likuma 9. pantā minēto dokumentu saņemšanas:

1) pieņem lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu;

2) pieņem lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, ja dokumentu iesniegšanas brīdī persona nav Latvijas pilsonis;

3) pieņem lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu tam repatrianta ģimenes loceklim, kurš, ievērojot šā likuma 9.2 panta pirmajā daļā noteikto, vēlas iebraukt Latvijas Republikā un iesniedzis pieteikumu vienlaikus ar repatriantu.

(2) Lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ir derīgs sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas dienas.

(3) Personai, kurai piešķirts repatrianta statuss, tiek izsniegts repatrianta statusu apliecinošs dokuments.

(1) Repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklim, kurš vēlas iebraukt Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu, t.i., sešu mēnešu laikā no lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu pieņemšanas dienas, tiek izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Repatrianta ģimenes loceklim, kurš neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības iebraukt Latvijā vienlaikus ar repatriantu, ieceļojot Latvijas Republikā, ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Uzturēšanās atļaujas izsniegšanu un reģistrāciju veic normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

(4) Repatriants, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņem bez maksas, izņemot gadījumu, ja persona izceļojusi no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija”.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Precizēt likumā paredzēto 9.1 panta pirmās daļas ievaddaļu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā:

“(1) Pārvalde 90 dienu laikā pēc visu šā likuma 9. panta

pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto dokumentu saņemšanas:”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Precizēt likumā paredzēto 9.1 panta pirmās daļas 2. un 3. punktu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā:

“2) pieņem lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis;

3) pieņem lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatrianta ģimenes loceklim, kurš, ievērojot šā likuma 9.2 panta pirmajā daļā noteikto, vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu un ir iesniedzis pieteikumu.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likumā paredzētajā 9.1 panta otrajā daļā vārdu “lēmums” ar vārdu “lēmumi” un vārdus “ir derīgs sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas” ar vārdiem “ir spēkā sešus mēnešus pēc to pieņemšanas.

Deputāts D. Stalts

Izteikt likuma 9.1 panta (2) daļu šādā redakcijā:

“(2) Lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ir derīgs deviņus mēnešus pēc tā pieņemšanas dienas”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumā paredzēto 91. panta otro daļu pēc vārda “un” ar vārdiem “lēmums par” un ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pārvalde var pagarināt lēmuma derīguma termiņu uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, ja repatriants var pierādīt, ka ieceļošana 6 mēnešu laikā nav īstenojama attaisnojošu iemeslu dēļ.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Precizēt likumā paredzēto 9.1 panta trešo daļu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā: (3) Personai, kurai piešķirts repatrianta statuss, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu.”

Deputāts D. Stalts

Izteikt likuma 9.2 panta (1) daļu šādā redakcijā:

“Repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatriantu ģimenes loceklim, kurš vēlas iebraukt Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu, t. i. deviņu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas par repatrianta statusa piešķiršanu, tiek izsniegta pastāvīgās uzturēšanas atļauja šajā likumā noteiktajā kārtībā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumā paredzēto 9.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklim, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu (Pārvaldes pieņemtā lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu derīguma termiņā), pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Precizēt likumā paredzēto 9.2 panta trešo daļu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā:

“3) Uzturēšanās atļauju izsniedz un reģistrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

precizētā redakcijā

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Daļēji atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

9. Papildināt likumu ar 9.1 un 9.2 pantu šādā redakcijā:

“91. pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Pārvalde 90 dienu laikā pēc visu šā likuma 9. panta

pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto dokumentu saņemšanas:

1) pieņem lēmumu par repatrianta statusa piešķiršanu vai lēmumu par atteikumu piešķirt personai repatrianta statusu;

2) pieņem lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis;

3) pieņem lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu repatrianta ģimenes loceklim, kurš, ievērojot šā likuma 9.2 panta pirmajā daļā noteikto, vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu un ir iesniedzis pieteikumu.

(2) Lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu un lēmums par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ir spēkā sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas. Pārvalde var pagarināt lēmuma derīguma termiņu uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, ja repatriants var pierādīt, ka ieceļošana 6 mēnešu laikā nav īstenojama attaisnojošu iemeslu dēļ.

(3) Personai, kurai piešķirts repatrianta statuss, izsniedz repatrianta statusu apliecinošu dokumentu.

(1) Repatriantam, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklim, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu (Pārvaldes pieņemtā lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu derīguma termiņā), pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Repatrianta ģimenes loceklim, kurš neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības ieceļot Latvijas Republikā vienlaikus ar repatriantu, ieceļojot Latvijas Republikā, ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Uzturēšanās atļauju izsniedz un reģistrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Repatriants, kurš dokumentu iesniegšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī repatrianta ģimenes loceklis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņem bez maksas, izņemot gadījumu, kad persona izceļojusi no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija.”

11.pants. Repatriācijas centra lēmuma pārskatīšana

(1) Persona, kas saņēmusi Repatriācijas centra lēmumu, ir tiesīga triju mēnešu laikā iesniegt lūgumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam

pārskatīt to.

(2) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu var atcelt iekšlietu ministrs.

8. Izteikt likuma 11. un 12. pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Pārvaldes lēmuma pārsūdzēšana

(1) Personai ir tiesības iesniegt sūdzību Pārvaldes priekšniekam par lēmumu par atteikumu piešķirt repatrianta statusu 30 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas. Pārvaldes priekšnieks sūdzību izskata 30 dienu laikā no tās iesniegšanas dienas .

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu persona vai viņas pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(3) Lēmuma pārsūdzēšana tiesā nerada tiesības personai, kas nav Latvijas pilsonis, uzturēties Latvijas Republikā.

25.

26.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Precizēt likumā paredzēto 11. panta pirmās daļas pirmo teikumu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā:

“(1) Personai ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad Pārvalde pieņēmusi lēmumu par atteikumu piešķirt tai repatrianta statusu, iesniegt par to sūdzību Pārvaldes priekšniekam.”

Juridiskais birojs

Aizstāt likumā paredzētajā 11. panta otrajā daļā vārdus “pēc lēmuma” ar vārdiem “pēc tā”.

Atbalstīt

Atbalstīt

10. Izteikt 11. un 12. pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Pārvaldes lēmuma pārsūdzēšana

(1) Personai ir tiesības 30 dienu laikā pēc tam, kad Pārvalde pieņēmusi lēmumu par atteikumu piešķirt tai repatrianta statusu, iesniegt par to sūdzību Pārvaldes priekšniekam. Pārvaldes priekšnieks sūdzību izskata 30 dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) Pārvaldes priekšnieka lēmumu persona vai tās pilnvarots pārstāvis var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

(3) Lēmuma pārsūdzēšana tiesā nerada tiesības personai, kura nav Latvijas pilsonis, uzturēties Latvijas Republikā.

12.pants. Uzturēšanās atļaujas anulēšana

(1) Ja repatriants par sevi sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu repatrianta statusa iegūšanai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde anulē

uzturēšanās atļauju un šīs pārvaldes priekšnieks var izdot izbraukšanas rīkojumu, ar kuru liek izbraukt no Latvijas repatriantam un viņa ģimenes locekļiem, kas

iebraukuši kopā ar viņu.

(2) Izbraukšanas rīkojumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

12.pants. Repatrianta statusa zaudēšana

(1) Persona zaudē repatrianta statusu vai arī repatrianta ģimenes loceklim tiek anulēta uzturēšanās atļauja, ja Pārvaldei kļuvis zināms, ka:

1) persona sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas;

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

3) persona, kura nav Latvijas pilsonis, bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus kalendārā gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Pārvaldei, kā arī persona var dokumentāli pierādīt, ka prombūtne notikusi attaisnojošu iemeslu dēļ;

4) persona izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

(2) Ja repatriants nav Latvijas pilsonis, pieņemot lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu, viņam vienlaikus tiek anulēta arī uzturēšanās atļauja. Uzturēšanās atļaujas tiek anulētas arī repatrianta ģimenes locekļiem.

(3) Pārvalde par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo attiecīgajai personai.

(4) Pārvaldes pieņemto lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu persona var iesniegt sūdzību šā likuma 11.panta minētā kārtībā”.

27.

28.

29.

30.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Precizēt likumā paredzēto 12. panta pirmās daļās 3. punktu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā:

“3) persona, kura nav Latvijas pilsonis, bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus kalendārā gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Pārvaldei un persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtne bijusi nepieciešama attaisnojošu iemeslu dēļ;”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Precizēt likumā paredzēto 12. panta otro daļu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā:

“(2) Ja repatriants nav Latvijas pilsonis, tad, pieņemot lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu, viņam vienlaikus anulē arī uzturēšanās atļauju. Uzturēšanās atļaujas anulē arī repatrianta ģimenes locekļiem.”

Juridiskais birojs

Izteikt likumā paredzēto 12. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Persona var iesniegt sūdzību par pārvaldes pieņemtajiem lēmumiem par repatrianta statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu, ievērojot šā likuma 11.pantā noteikto kārtību”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Precizēt likumā paredzēto 12. panta ceturto daļu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā:

“(4) Persona par Pārvaldes pieņemto lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu var iesniegt sūdzību, ievērojot šā likuma 11.pantā noteikto kārtību.”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

precizētā

redakcijā

Atbalstīt

12.pants. Repatrianta statusa zaudēšana

(1) Persona zaudē repatrianta statusu vai arī repatrianta ģimenes loceklim tiek anulēta uzturēšanās atļauja, ja Pārvaldei kļuvis zināms, ka:

1) persona sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas;

2) persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā;

3) persona, kura nav Latvijas pilsonis, bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus kalendārā gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Pārvaldei un persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtne bijusi nepieciešama attaisnojošu iemeslu dēļ;

4) persona izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

(2) Ja repatriants nav Latvijas pilsonis, tad, pieņemot lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu, viņam vienlaikus anulē arī uzturēšanās atļauju. Uzturēšanās atļaujas anulē arī repatrianta ģimenes locekļiem.

(3) Pārvalde par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo attiecīgajai personai.

(4) Persona par Pārvaldes pieņemto lēmumu par repatrianta statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu var iesniegt sūdzību, ievērojot šā likuma 11.pantā noteikto kārtību.”

13.pants. Ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde:

1) reģistrē Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņus repatriantus, kuri atzīstami par Latvijas pilsoņiem saskaņā ar Pilsonības likumu;

2) reģistrē Iedzīvotāju reģistrā un likumā paredzētajā kārtībā izsniedz bez maksas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas repatriantiem un repatriantu laulātajiem, ja viņi

nav Latvijas pilsoņi, kā arī viņu vecākiem un bērniem.

9. Izslēgt likuma 13. pantu.

11. Izslēgt 13. pantu.

14.pants. Palīdzība sociālo jautājumu risināšanā

Repatriantam ir tiesības saņemt palīdzību sociālo jautājumu risināšanā atbilstoši šā likuma 6.panta ceturtās daļas un 8.panta noteikumiem.

10. Izteikt likuma 14. pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Palīdzība sociālo jautājumu risināšanā

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam ir tiesības saņemt palīdzību sociālo jautājumu risināšanā atbilstoši šā likuma 8.panta noteikumiem”.

12. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Palīdzība sociālo jautājumu risināšanā

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, ir tiesības saņemt palīdzību sociālo jautājumu risināšanā atbilstoši šā likuma 8.panta noteikumiem.”

17.pants. Muitas nodokļa un muitas nodevu nepiemērošana repatriantam

Repatriantam un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama

bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām.

11. Izteikt likuma 17. pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Muitas nodokļa un muitas nodevu nepiemērošana repatriantam

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām”.

13. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Muitas nodokļa un muitas nodevu nepiemērošana repatriantam

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām.”

19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

Tiesības uz materiālo palīdzību ir repatriantiem, kuri izbraukuši no Latvijas Republikas līdz 1990.gada 4.maijam un atgriezušies Latvijā pēc šā likuma stāšanās

spēkā, turklāt pirmām kārtām tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un nacistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti

represēti vai deportēti.

12. Izteikt likuma 19. pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

(1) Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un atgriezies Latvijā pēc šā likuma stāšanās spēkā, ir tiesības uz materiālo palīdzību. Tiesības uz materiālo palīdzību pirmām kārtām ir tiem repatriantiem, kuri glābdamies no komunistiskā un nacistiskā terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.

(2) Ja persona šā likuma 12. pantā norādīto iemeslu dēļ zaudē repatrianta statusu piecu gadu laikā no lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu pieņemšanas dienas, tā atmaksā Repatriācijas fondam no fonda līdzekļiem saņemto materiālo palīdzību.

(3) Materiālās palīdzības neatmaksāšanas gadījumā persona zaudē tiesības ieceļot Latvijas Republikā līdz brīdim, kad pilnībā atmaksāta saņemtā materiālā palīdzība.”

31.

32.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumā paredzētajā 19. panta pirmajā daļā vārdus “un atgriezies Latvijā pēc šā likuma stāšanās spēkā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Precizēt likumā paredzēto 19. panta otro un trešo daļu redakcionāli un izteikt šādā redakcijā:

“(2) Ja persona šā likuma 12. pantā minēto iemeslu dēļ zaudē repatrianta statusu piecu gadu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu, tā atmaksā Repatriācijas fondam no tā līdzekļiem saņemto materiālo palīdzību.

(3) Ja persona neatmaksā saņemto materiālo palīdzību, tā zaudē tiesības ieceļot Latvijas Republikā līdz brīdim, kad tiks pilnībā atmaksāta saņemtā materiālā palīdzība.”

Atbalstīt

Atbalstīt

14. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Tiesības uz materiālo palīdzību

(1) Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, ir tiesības uz materiālo palīdzību. Tiesības uz materiālo palīdzību pirmām kārtām ir tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un nacistiskā terora, atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.

(2) Ja persona šā likuma 12. pantā minēto iemeslu dēļ zaudē repatrianta statusu piecu gadu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par repatrianta statusa piešķiršanu, tā atmaksā Repatriācijas fondam no tā līdzekļiem saņemto materiālo palīdzību.

(3) Ja persona neatmaksā saņemto materiālo palīdzību, tā zaudē tiesības ieceļot Latvijas Republikā līdz brīdim, kad tiks pilnībā atmaksāta saņemtā materiālā palīdzība.”

1. 13. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5. Pieteikumi par repatrianta statusa piešķiršanu, uzturēšanās atļaujas un materiālās palīdzības saņemšanu, kuri iesniegti līdz 2002. gada 30. jūnijam, un par kuriem nav pieņemts lēmums, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Likums stājas spēkā 2002. gada 1. jūlijā”.

 

33.

34.

Juridiskais birojs

Precizēt likuma spēkā stāšanās laiku, un līdz ar to arī grozīt pārejas noteikumos noteikto personu iesniegumu iesniegšanas termiņu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt vārdus “30. jūnijam” ar vārdiem “1. novembrim” un izslēgt vārdus “Likums stājas spēkā 2002. gada 1. jūlijā”.

Atbalstīt

Atbalstīt

“5. Pieteikumi par repatrianta statusa piešķiršanu, uzturēšanās atļaujas un materiālās palīdzības saņemšanu, kuri iesniegti līdz 2002. gada 1. novembrim un par kuriem nav pieņemts lēmums, izskatāmi šajā likumā noteiktajā kārtībā.”